Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2015_10_22_324-seq194 spokenText "Arī 7. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas papildina Notariāta likumu ar jaunu nodaļu par pārrobežu mantojuma lietu vešanu. Komisijā ir guvis atbalstu.".
- 2015_10_22_324-seq192 spokenText "Paldies. 6. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas arī ir guvis atbalstu.".
- 2015_10_22_324-seq191 spokenText "Deputāti par 4.priekšlikumu piekrīt, 5.priekšlikumu deputāti atbalsta.".
- 2015_10_22_324-seq190 spokenText "4. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas iesniegtajā priekšlikumā, kas ir atbalstīts.".
- 2015_10_22_324-seq188 spokenText "3. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka kārtību, kādā no amata atstādināts zvērināts notārs var savienot zvērināta notāra amatu ar citu amatu, ja tas nerada interešu konfliktu. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_10_22_324-seq186 spokenText "2. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra J.Iesalnieka priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.".
- 2015_10_22_324-seq184 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”. Komisija ir saņēmusi septiņus priekšlikumus. 1. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Atgādinu, ka jau iepriekš, skatot šo likumprojektu Saeimā, tika runāts par to, ka zvērinātam notāram tiek nodotas papildu funkcijas, proti, vadīt mediāciju. Un šis Juridiskās komisijas priekšlikums ir saistīts ar šo jautājumu. Komisijā atbalstīts.".
- 2015_10_22_324-seq183 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 27.oktobrim. Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2015_10_22_324-seq182 spokenText "Arī šim likumprojektam termiņš ir 27.oktobris.".
- 2015_10_22_324-seq181 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.".
- 2015_10_22_324-seq180 spokenText "Kolēģi, strādājam ar likumprojektu Nr.345 “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Šis ir tas retais gadījums, kad priekšlikumi nav iesniegti, līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2015_10_22_324-seq179 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 27.oktobrim. Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2015_10_22_324-seq178 spokenText "27.oktobris.".
- 2015_10_22_324-seq177 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.".
- 2015_10_22_324-seq176 spokenText "Jā. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es lūdzu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2015_10_22_324-seq175 spokenText "Tātad priekšlikums ir atsaukts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.".
- 2015_10_22_324-seq174 spokenText "Jā, kolēģi, es piedāvāju risināt problēmu, kas ir konstatēta un par ko stāsta mums arī prakses darbinieki, proti, par soda saskaitīšanu gadījumā, ja personai ir piemērota gan probācijas uzraudzība, gan policijas kontrole. Jāatzīst, ka komisijas sēdes laikā Tieslietu ministrijas eksperti bija nedaudz pārsteigti, jo viņiem vēl nav skaidras atbildes. Viņiem ir vajadzīgs laiks, lai risinātu problēmu. Jo problēma ir, bet to nevar ātri atrisināt. Viņi vēlas diskutēt. Līdz ar to es patlaban atsaucu šo priekšlikumu, lai Tieslietu ministrija varētu izdiskutēt un atrast varbūt vēl labāku risinājumu, nekā es piedāvāju. Tātad priekšlikums ir atsaukts.".
- 2015_10_22_324-seq172 spokenText "Un pēdējais ir 10.priekšlikums, ko iesniedza deputāts Judins. Tas nav atbalstīts. (No frakcijas SASKAŅA: “Pareizi!”)".
- 2015_10_22_324-seq171 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Andreja Judina iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 9, atturas - 13. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_10_22_324-seq170 spokenText "9. - deputāta Judina priekšlikums veikt precizējumu 237.1 pantā, kas paredz atbildību par stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu. Panta otrajā daļā patlaban ir paredzēta atbildība par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu vai instrumentu vai to komponentu aprites aizlieguma pārkāpšanu, bet nav skaidri norādīts, ka arī par darbībām ar iekārtām, kas veidotas traucēšanai, iestājas atbildība. Tomēr no Ministru kabineta noteikumiem izriet, ka atbildībai ir jābūt. Līdz ar to ir zināma neatbilstība starp Ministru kabineta noteikumos, speciālajā likumā un Krimināllikumā paredzēto. Pieņemot šos grozījumus, atbildība turpmāk būs paredzēta ne tikai par darbībām ar iekārtām, kas radītas, lai veiktu minētās darbības, bet arī par darbībām ar iekārtām, kas domātas traucēšanai... Un arī par darbībām ar attiecīgo programmatūru. Priekšlikums ir atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)".
- 2015_10_22_324-seq168 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz noilguma aprēķināšanu gadījumos, ja ir izdarīta noziedzīga darbība, kas saistīta ar seksuālu vardarbību. Šis priekšlikums netika atbalstīts.".
- 2015_10_22_324-seq164 spokenText "6. - deputāta Judina priekšlikums, kas arī paredz norādījumu, ka šo sodu - probācijas uzraudzību - persona sāk izciest dienā, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums. Priekšlikums atbalstīts daļēji, veidojot precizētu priekšlikumu - 7.priekšlikumu.".
- 2015_10_22_324-seq162 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_05_23-seq54 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_04_25-seq16 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq129 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_06_16-seq640 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2001_04_05-seq246 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_10_22_324-seq160 spokenText "4. - deputāta Judina priekšlikums, kas precizē tiesību ierobežošanas piemērošanu. Tur skaidri norādīts, ka tiesību ierobežošanu mēs sākam piemērot dienā, kad stājas spēkā spriedums. Priekšlikums atbalstīts daļēji, veicot precizējumu un veidojot 5. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
- 2015_10_22_324-seq158 spokenText "3. - deputāta Judina priekšlikums grozīt 41.panta trešo daļu, paredzot, ka turpmāk naudas sodu kā papildsodu būs iespēja piemērot, sākot no vienas minimālās mēnešalgas. Patlaban minimālais naudas sods ir trīs minimālās algas. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_10_22_324-seq156 spokenText "2. - deputāta Judina priekšlikums. Ir redakcionāls un paredz 38.pantā skaidri pateikt, ka Latvijā brīvības atņemšanu, ja tā ir terminēta, piemēro uz laiku no 15 dienām līdz 20 gadiem. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_10_22_324-seq154 spokenText "Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.344 “Grozījumi Krimināllikumā”. Ir saņemti desmit priekšlikumi. 1. - deputāta Judina priekšlikums. Savā priekšlikumā es paredzu skaidrāku norādījumu, ka noziedzīgā nodarījuma recidīvs ir konstatējams, ja jauna noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī persona ir bijusi sodīta un sodāmība uz to brīdi nebija dzēsta vai noņemta. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_10_22_324-seq153 spokenText "Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 13.novembrim. Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2015_10_22_324-seq152 spokenText "Jā, zīmīgi, ka priekšlikumus varēs iesniegt tieši Patriotu nedēļas vidū - 13.novembrī.".
- 2015_10_22_324-seq151 spokenText "Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2015_10_22_324-seq150 spokenText "Diemžēl no Putras kunga, kurš, kā es saprotu, pārstāv Ekonomikas ministriju un laikam jau ir aizmucis kaut kur, tā arī nesaņēmu nevienu atbildi uz saviem jautājumiem. Mēs joprojām neesam arī saņēmuši no Ekonomikas ministrijas atbildi uz šiem jautājumiem, uz kuriem bija šodien jāsniedz atbildes, konkrēti par šo modeli, lai mēs varētu pārliecināties, ka tas tiek īstenots Latvijas patērētāju interesēs. Vēlreiz tiem - īpaši tiem, kuri neuztvēra to, ko es teicu (Dep. I.Viņķeles starpsaucieni.), - šeit neviens neiebilst pret tirgus liberalizāciju, neiebilst pret to, ka ir jānodala infrastruktūra tā, lai esošajam monopolistam nebūtu varas pār to visu. Runa ir par to, ka tas, ko piedāvā šis modelis, tik tiešām... Iepazīstieties, Spolīša kungs, ar likumprojektu, un jūs ieraudzīsiet: tur ir šie divi monopoli paredzēti, to piedāvā Ekonomikas ministrija. Un tieši tāpēc es pamatoti jautāju: priekš kam? Vienīgā jēga, kāpēc tie ir vajadzīgi, lai varētu veidot šo “Citadeles” shēmu. Pretējā gadījumā Latvijas patērētājiem būtu daudz izdevīgāk, ja nebūtu šādi divi monopoli, jo tas tik tiešām visu padara dārgāku un sarežģītāku. Arī tirgotājiem, kuri gribēs tirgot Latvijas patērētājiem, vajadzēs vienoties ar diviem monopolistiem viena vietā. Tāds ir šis modelis. Un pamatoti jautājam: priekš kam tas viss ir vajadzīgs? Un, ja jūs pacentīsieties iepazīties ar šo likumprojektu, tad jūs sapratīsiet, kāpēc tas ir vajadzīgs: lai varētu atkal realizēt “Citadeles” pārdošanai analoģisku shēmu - kādam “izgriezt” šo vērtīgāko aktīvu daļu un mēģināt pārdot uz īpašiem nosacījumiem, jau iepriekš sašaurinot - sašaurinot! - iespējamo pretendentu loku. Jo tas ir, manuprāt, absolūti neloģiski... nevienam pasaulē, kas kaut ko sajēdz no gāzes biznesa, nebūs atļauts iegādāties šos “Latvijas Gāzes” vērtīgākos, stratēģiski svarīgos aktīvus, kurus mums ir svarīgi, lai pareizi pārvaldītu un tik tiešām ilgtermiņā mums nodrošinātu ilgtspējīgu gāzes sistēmu. Diemžēl tiek paredzēts, ka tas atbilst kādam finanšu investoram. Jums tas nešķiet dīvaini? Katrā ziņā, ja tas tā... ja visas manas bažas ir nepamatotas, tad vajadzēja nākt šeit Ekonomikas ministrijai un ļoti uzskatāmi pārliecināt par pretējo, un sniegt šīs atbildes. Vēl jo vairāk! Kāpēc tiek slēpts, kas ir šie kompetentie juristi un viņu atzinums? Es aicinātu Juridisko biroju, kuram, es pieņemu, būs ļoti nopietni jāstrādā ar šo likumu, ļoti rūpīgi iepazīties ar to visu, jo es paļaujos, ka tikai mēs varēsim kaut kā palīdzēt. Es personīgi tiešām... Es no visa, kas te ir sarakstīts, neredzu, kā var palīdzēt. Tāpēc es stāvēšu malā un, lai novērstu šīs spekulācijas, došu iespēju darboties - darboties un notikt visam šim procesam. Un es domāju, ka vēlāk mēs paši visi ieraudzīsim, kas ir kas. Paldies.".
- 2015_10_22_324-seq149 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2015_09_03_315-seq37 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2015_06_18_311-seq172 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2015_04_23_295-seq409 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2014_05_22-seq606 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2014_05_22-seq436 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2014_05_22-seq376 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2014_05_22-seq360 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2014_05_15-seq445 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2014_03_03(27)-seq224 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2013_12_19-seq336 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2013_11_21-seq121 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2013_11_06_a-seq337 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2013_10_24-seq95 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2013_07_09_as-seq348 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2013_07_09_as-seq242 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2013_05_30-seq83 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2013_01_31-seq76 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2013_01_31-seq59 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2012_06_21-seq1420 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2012_05_24-seq115 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2012_05_24-seq79 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2012_05_24-seq51 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2012_01_12-seq29 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2011_12_22-seq70 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.".
- 2015_10_22_324-seq148 spokenText "Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mani pamudināja nākt un runāt Zariņa kunga uzstāšanās un atgādinājums par to, ka it kā šis likums - manuprāt, beidzot ir gāzes tirgus liberalizācijas likums, kurš dos iespēju mūsu patērētājiem saņemt lētāku gāzi! - it kā radīšot divus monopolus. Nezinu, kur viņš ņēma šo domu. (Dep. I.Zariņš: “Izlasiet likumprojektu!”) Iespējams, jūs pats, strādājot iepriekš šādā institūcijā, kura ir veidota pēc “Gazprom” ģīmja un līdzības, kura ir necaurspīdīga, kura nav caurskatāma, kuru nevar normāli pārdot patērētājiem plašākā telpā, ko mēs saprotam ar paplašinātu Eiropu... Ko es ar to gribu teikt? Monopols pēc savas definīcijas - to zina jebkurš ekonomikas students - ir slikts. Šajā gadījumā, ja mēs runājam par tirgus liberalizāciju, tas nozīmē to, ka cenas mūsu patērētājiem būs zemākas. Šajā situācijā mēs skatāmies rīcību, ar kādu “Gazprom” ir strādājis bijušajā PSRS telpā. Minēšu tikai trīs valstis: Armēnija, Ukraina, Moldova. Visās valstīs, piedāvājot šo monopolstāvokli, šodien mēs redzam situāciju, kur ir sākusies karadarbība, līdz pat situācijai, kāda ir Armēnijā, kur cilvēki ir uz ielas un protestē pret pārāk dārgām energoresursu cenām - vai tā būtu elektrība vai gāze. Šajā situācijā mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, mēs sekojam šīm iestrādēm, kas Eiropas Komisijā ir aizsāktas ar trešo enerģētikas paketi, nodalot gāzes tirgu no... starp patērētājiem un ražotājiem. Un šādā situācijā, es domāju, ka šis virziens ir pareizs. Mūsu partneri Lietuvā un Igaunijā ļoti skaidri parāda... un cenas krītas... šeit atkārtoju, ko jau mana kolēģe Lolita Čigāne teica. Tā ka šajā gadījumā, ja mēs skatāmies vēsturisko virzību, kura sākusies pēc mūsu neatkarības atgūšanas 1991.gadā, tad tirgus liberalizācija ir bijis tas vārds, kas ir ļāvis mums attīrīties no necaurskatāmiem pārvaldes sārņiem. Proti, ja mēs skatāmies “Gazprom” stila pārvaldību, tad tās ir saimnieka un kalpa attiecības, tā nav nākotnes pārvalde stratēģiskos uzņēmumos. Lai tiktu no tā vaļā, tirgus ir jāliberalizē. Paldies, Zariņa kungs, ka jūs atbalstāt šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Tā ka virzāmies uz priekšu un cīnāmies par to, lai Latvijas patērētājs maksātu par gāzi tikpat, cik vidējais Eiropas Savienības patērētājs. Paldies.".
- 2015_10_22_324-seq146 spokenText "Kolēģi! Gatavojoties šā jautājuma izskatīšanai, es biju jau tā kā... Man bija déj? vu sajūta, ka arī Zariņa kungs nāks un par šo jautājumu debatēs, tāpēc biju sagatavojis runu. Tomēr paldies kolēģiem no VIENOTĪBAS - gan Čigānes kundzei, gan Lejiņa kungam -, jo viņi jau būtībā izstāstīja visus tos jautājumus, par kuriem mēs šodien runājam. Bet, piebilstot tam visam, gribu izstāstīt vienu pavisam interesantu faktu. Mēs savu gāzes tirgu trešajām pusēm esam atvēruši jau no pagājušā gada marta, kad iepriekšējā Saeima nobalsoja par to, ka šis tirgus ir atverams. Un būtībā tas ir tikai “Latvijas Gāzes” jautājums... jautājums par to, kā “Latvijas Gāze” šinī gadījumā varētu ar “Latvenergo” vienoties par to, ka viņi varētu nopirkt šo gāzi no Lietuvas. Kā zināms, savienojums Klaipēda-Kuršēni (Kuršėnai) ir jau trīs nedēļas atvērts. Tomēr “Latvijas Gāze” dara visu, lai šī gāze no Lietuvas uz šejieni neatnāktu. Viņi šos regulatora grozījumus, kas ir apstiprināti šī gada septembrī, ir apstrīdējuši administratīvajā tiesā, nevis Satversmes tiesā; tas arī rada izbrīnu un jautājumu Tieslietu ministrijai. Bet tas, ko mēs šodien no Zariņa kunga dzirdējām... Protams, beigās jau tomēr viņš saka, ka ir jāstrādā un jāstrādā, lai mēs nonāktu līdz galarezultātam. Galarezultāts, ko mēs redzam, ir tas, ka šī cena kļūst konkurētspējīga. Mums ir alternatīvas iespējas izvērtēt. Tā mums ir sava veida neatkarība - neatkarība, kas līdz šim mums šajā sektorā nav bijusi. Tātad mēs šodien balsojam par neatkarību, un tas ir skaidrs Ekonomikas ministrijas redzējums par to, kā mēs šo tirgu atveram. Zariņa kungs gan teica, ka viņš nesniegs nevienu priekšlikumu, bet, noklausoties šo runu, man tā neliekas. Un mēs redzam patiesos šī lobija, teiksim, bremzētājus, jo tas, ko dara “Latvijas Gāze”, - vienkārši velk laiku un cenšas gūt peļņu ar stāstiem par gaišo nākotni, par zemo gāzes cenu, kura mums nekad nav bijusi. Mēs visu laiku pārmaksājam - maksājam 10-20 procentus vairāk nekā citi. Tas nav maz! Un, kā mēs zinām, mēs esam ļoti nespējīgi pasaulē konkurēt ar energoresursiem. Taču šis ir tas mirklis, kad mēs varam sevi padarīt par konkurētspējīgākiem. Tas pats “Liepājas metalurgs”... Viņiem lielu daļu izmaksu sastāda tieši gāzes iegāde. Padarīsim šo gāzi viņiem lētāku! (No frakcijas SASKAŅA: “Kādā veidā?”) Paldies. (Aplausi.)".
- 2015_10_22_324-seq145 spokenText "Kolēģi! Es jūs informēju, ka ir saņemts deputātu Kārļa Šadurska, Hosama Abu Meri, Andreja Judina, Gaida Bērziņa un Augusta Brigmaņa parakstīts iesniegums, ar kuru tiek lūgts turpināt Saeimas 22.oktobra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles.) Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu, un mēs turpinām sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Turpinām debates. Vārds deputātam Edgaram Putram.".
- 2015_10_22_324-seq144 spokenText "Labdien, kolēģi! Paklausot Čigānes kundzes ieteikumam, pastāstīšu jums dažas interesantas un noderīgas lietas. Tie, kas uzmanīgi klausīsies, manas runas beigās jau būs kļuvuši Latvijas līmenim atzīstami enerģētikas eksperti - varbūt pat lielāki nekā tie, kas ir sagatavojuši šo likumprojektu. Un tā. Neapšaubāmi, gāzes tirgus liberalizācija ir jāveic, jo sevišķi tagad, kad mums ir Klaipēdas terminālis, kad Latvijas valsts 2017.gadā būs veiksmīgi izpildījusi visas savas saistības, ko tā ir uzņēmusies pret esošajiem investoriem. Mums uz to brīdi Latvijas patērētājiem ir jānodrošina šī iespēja - izvēlēties izdevīgāko gāzes tirgotāju. Kas tam ir nepieciešams? Tam ir nepieciešams atsaistīt infrastruktūru no tirdzniecības, sadalīt esošo gāzes monopolu tā, lai uz godīgiem un vienlīdzīgiem nosacījumiem visi tirgotāji varētu izmantot šo infrastruktūru, caur kuru viņi var piekļūt pie mūsu Latvijas gāzes patērētājiem. Un man personīgi nav saprotams, ar ko visu šo laiku ir nodarbojusies Ekonomikas ministrija, lai no 2017.gada šis tirgus varētu sākt strādāt, jo sen jau visam bija jābūt izdarītam. Ekonomikas ministrija pati apsolīja, ka jau 2014.gada augustā tā būs visus šos priekšlikumus sagatavojusi. Jo, raugiet, 2017.gads ir krietni tuvāk, nekā tas jums šķiet. Ko nozīmē reāli īstenot šo gāzes tirgus liberalizāciju, lai tirgus darbotos un dotu šīs visas iespējas, uz kurām mēs ceram? Tātad paskaidrošu. Beidzot mums ir zināms... tapis zināms, kā tad īsti Ekonomikas ministrija vēlas īstenot šo tirgus liberalizācijas modeli, jo Eiropas likumdošana paredz vairākus... dažādus iespējamus variantus. Kad tas tiks apstiprināts un gūs... būs guvis likumīgu spēku un to varēs sākt īstenot, tad šī “Latvijas Gāzes” aktīvu pārdo��ana, par ko teikts šajā likumprojektā, tas ne tuvu nav šis galarezultāts, kas dos mums iespēju... sākt darboties šim tirgus modelim. Tas pat nav pusceļš! Paskaidrošu. Pēc tam kad “Latvijas Gāze” tiks sadalīta un pārdota, likumprojekts piedāvā radīt divas jaunas struktūras - viena monopola vietā tiek piedāvāts radīt divus monopolus. Nu, tā to paredz Ekonomikas ministrija. (Dep. L.Čigānes starpsaucieni.) Šos divus monopolus vajadzēs licencēt, pēc tam tos vajadzēs sertificēt. Un tad, kad šie divi jaunie monopoli tiks atzīti par labu esam, - ka tie spēj darboties šajā liberalizētajā tirgū, - tad tiem vajadzēs noteikt tarifu. Un šeit kā cilvēks, kas kaut ko tomēr sajēdz no enerģētikas, sajēdz no tā, kā veidojas izmaksas un kā veidojas tarifs, es jums paskaidrošu, ko tas nozīmē. Tātad... Un ar to jūs sapratīsiet, cik liels ir mīts par to, ka liberalizācija neradīs papildu izmaksas patērētājiem. Tātad, pirmkārt, būs divi monopoli, kuriem atsevišķi vajadzēs uzturēt... liberalizācijas modelis tātad... Atsevišķi vajadzēs uzturēt visu vadību, atsevišķi viņiem vajadzēs uzturēt uzskaites sistēmu, vajadzēs veidot sistēmu, lai viņi savā starpā sazinātos, norēķinātos par to visu. Tālāk. Katram no viņiem vajadzēs noteikt jaunu kapitāla atdeves likmi, kas, loģiski, atsevišķām uzņēmuma daļām, nosakot to atsevišķi, būs augstāka nekā esošā kapitāla atdeves likme. Tie ir simtiem miljonu, no kuriem tā tiks rēķināta. Tālāk. Jauno tarifu nosakot, vajadzēs ņemt vērā jauno patēriņa apjomu, jo esošais tarifs ir noteikts ļoti sen un attiecas uz patēriņa apjomu, kas bija 1,7 miljardi kubikmetru. Tagad ir 1,3, un būs vēl mazāks. Tas nozīmē, ka par apmēram trešdaļu augstākas būs sistēmas izmaksas... ka tās pieaugs. Tālāk. Pa šo laiku ir veikts desmitiem miljonu investīciju. Tās arī būs jāierēķina iekšā tarifā. Tātad tas, kurš tagad stāsta mums, ka liberalizācija nekādā veidā nesadārdzinās situāciju, vai nu neko nesajēdz no enerģētikas, vai arī apzināti manipulē ar šiem faktiem. Netiek runāts par to, ka mums šī liberalizācija nav jāveic. Es vienkārši paskaidroju, cik tālu no kompetences ir bijuši tie, kas mums mēģina piedāvāt šo risinājumu. Tālāk. Ir acīm redzami... Tāpēc ir acīm redzami, ka pat tad, ja Ekonomikas ministrijai vai tiem, kas izstrādāja šo modeli, azotē jau ir paslēpts pircējs, kurš ir gatavs tūlīt nopirkt šo viņam sagatavoto “Latvijas Gāzes” “fileju”... pat tad, ja viss ies gludi un neviens šādu modeli neapstrīdēs... nu, pieņemsim, ka Ekonomikas ministrija, ir tāda vārga cerība... Vai varbūt pamatoti? Jo viņi teica, ka ar “Latvijas Gāzi” viņi esot jau vienojušies. Pat tad šādu gāzes tirgus modeli nevarēs īstenot līdz 2017.gadam. Līdz ar to rodas pamatots jautājums: kas tad ir šī likumprojekta patiesais mērķis? Un par kā interesēm domājot tas ir ticis īstenots? Vai tas tiešām ir ticis īstenots Latvijas patērētāju interesēs vai, piesedzoties ar Latvijas patērētāju interesēm, patiesībā cenšas īstenot... tiek īstenoti pavisam citi mērķi. (Dep. A.Kaimiņš: “Tam ir kaut kāda saistība ar Aivaru?”) Lai aiztaupītu debašu laiku, jo sazvērestības teoriju mīļotāji uzreiz šeit centīsies meklēt Kremļa spalvaino roku vai “Gazprom” roku, uzreiz paskaidrošu vēlreiz. Īpaši tiem, kam tas ir nepieciešams. (Dep. V.Spolītis: “Viņa jau ir atklāta, neviens jau neslēpjas!”) Tātad netiek iebilsts pret to, par ko es tagad stāstu... Netiek iebilsts pret gāzes tirgus liberalizāciju, netiek iebilsts pret to, ka “Latvijas Gāze” ir jāsadala, ir jāatsaista šī infrastruktūra no tirdzniecības. Netiek iebilsts pret to, ka “Latvijas Gāzes” akcionāriem ir jāpārdod aktīvi. Runa ir par to, ka piedāvātais modelis paredz sarežģīti īstenojamu, ja vispār īstenojamu, un Latvijas patērētājiem dārgu gāzes tirgus liberalizācijas risinājumu, turklāt tas nedod skaidrību, kā tiks nodrošināta gāzes piegādes drošība Latvijas patērētājiem. Taču tas, ko šis likumprojekts cenšas skaidri, detalizēti aprakstīt, ir - kā un kam drīkst vai nedrīkst pārdot “Latvijas Gāzes” aktīvus. Un tas, kā to mēģina piedāvāt Ekonomikas ministrija, rada daudzus pamatotus jautājumus un déj? vu sajūtu sakarā ar pavisam neseniem notikumiem saistībā ar banku “Citadele”. Proti, līdzīgi kā ar “Parex” banku, no kuras tika izveidota labā un sliktā banka, arī “Latvijas Gāzes” vērtīgākie aktīvi speciāli tiek izdalīti no tiem, kuriem ir dilstoša vērtība (ir runa par sadales sistēmu, kas nepieciešama Latvijas patērētāju apgādāšanai, un, kā jūs zināt, šis bizness tagad, pašlaik, sarūk). Tālāk. Līdzīgi kā labajai bankai “Citadele”, šai “Latvijas Gāzes” “filejas” (Dep. I.Viņķeles starpsaucieni.) daļai tiek paredzēta īpaša pārdošanas kārtība. Taču, tā kā šis nav valsts īpašums, valdība ar savu lēmumu šeit nevar par to lemt. Tad tas tiek darīts ar likumu... Atkal tiek noteikti sasteigti termiņi, notiek aizbildināšanās ar Eiropas prasībām, kuras, starp citu, dod arī citas opcijas, saskaņā ar kurām tik tiešām, izmantojot šos termiņus, varētu visu vienkārši izdarīt. Tālāk. Tāpat, kā tas bija ar bankas “Citadele” pārdošanu, likumprojektā parādās nosacījumi, kas nozīmīgi sašaurina pircēju klāstu. Likumprojekts paredz, ka nevienam biznesam, nevienam pasaulē, kas kaut ko sajēdz no gāzes biznesa, nebūs tiesību iegādāties šo “filejas gabalu”. Likumprojektā ir paredzēts, ka tiem, kas kaut kur ražo vai tirgo gāzi, ir aizliegts piederēt šīm akcijām. Savdabīgi! Un tālāk. Līdzīgi kā ar banku “Citadele”, likumprojektā parādās īpašs subjekts “finanšu institūcija”, kurai tiek paredzētas īpašas tiesības, kādu nav citiem. Nē, nu, man personīgi nav žēl, ka kāds varēs izdevīgi iegādāties “Latvijas Gāzes” akcijas no esošajiem akcionāriem. Ja Ekonomikas ministrijai ir izdevies vienoties ar “Latvijas Gāzes” akcionāriem par šādu pārdošanas modeli un tas netiks torpedēts ar garām un dārgām tiesvedībām, kurās galu galā mēs varam līdz vajadzīgam rezultātam netikt, manuprāt, tas, ko paredz šis likumprojekts, nonāk pretrunā gan ar Latvijas likuma prasībām, gan ar Satversmē un Eiropas likumdošanā paredzēto. Bet es neesmu jurists, es tikai vēršu uzmanību tiem, kam par to būs jādomā. Tas, kas mani uztrauc, ir tas, ka šajā jaunajā “Citadeles” stāstā mēs grasāmies Latvijai stratēģiski svarīgu infrastruktūru atdot īpašniekam, kuram atšķirībā no stratēģiskā investora prioritāte būs gūt no tā vajadzīgo finanšu atdevi, nevis domāt par infrastruktūras ilgtspējīgu uzturēšanu un attīstību, kas ilgtermiņā mums var radīt nopietnus drošības riskus. Taču runa atkal nav par to. Ja jūs iepazīsieties ar šo likumprojektu, jūs redzēsiet, ka pamatā viss šis likumprojekts ir par to, kā īstenot šo “Citadeles” shēmu. Bet kā tas skar Latvijas patērētāju intereses, par to īpaši domāts netiek. Ja kāds karstasinīgi uzdrošināsies apgalvot pretējo, ka tas tā nav, tad, lūdzu, paskaidrojiet, kāpēc ir vajadzīgi divi jauni monopoli viena vietā? Jo infrastruktūras atsaistīšanu, lai nodrošinātu tās izmantošanu atbilstoši brīvā tirgus principiem, varēja veikt, izveidojot arī vienu monopolu. Un Latvijas gadījumā tas būtu daudz loģiskāk un atbilstu arī Eiropas direktīvai. Turklāt tad to tiešām varētu ieviest ātrāk. Un, ja Ekonomikas ministrijai tik tiešām rūp ātrāka tirgus liberalizācija un iespēja Latvijas patērētājiem iegādāties šo lētāko gāzi no Klaipēdas, tad tas tā arī būtu darīts. Diemžēl tā nav. Ja kāds grib apgalvot, ka šāds sarežģīts modelis ir Latvijas patērētāju interesēs, tad kur ir šī modeļa izmaksu salīdzinošie aprēķini, priekšrocības un trūkumu izvērtējums? Protams, pamatojoties uz Latvijas patērētāju interesēm. Tikai nesāciet stāstīt pasakas! Vienkārši nolieciet galdā šos aprēķinus. Kur tie ir? Es tos pieprasīju komisijā. Ekonomikas ministrija tos nespēja iedot. Es tāpēc pagājušajā Saeimas sēdē uzrakstīju jautājumus, lūdzot iesniegt to visu. Nav nekā tāda. Tālāk. Ja jūs tiešām domājat, ka šis modelis ir izstrādāts, domājot par Latvijas patērētāju interesēm, tad, lūdzu, pastāstiet, kā ar šo modeli tiks nodrošināts Latvijas patērētājiem vajadzīgais piegāžu drošums. Arī to Ekonomikas ministrija paskaidrot nespēj. Piedodiet, bet izskatās, ka tie, kas gatavojuši šo modeli, nejēdz to, kā īsti darbojas enerģētikas tirgus. Vai arī tiem ir bijis dots pavisam cits uzdevums, nevis rūpēties par Latvijas patērētāju interesēm. Tālāk. Ja mēs paskatīsimies, es labprāt gribētu redzēt grafiku, kādā veidā vispār šo modeli var īstenot tajā laikā, kā ir paredzēts. Šāda grafika nav. Kolēģi, bet tādā gadījumā tas, kas mums tiek likumā piedāvāts... mums tiek piedāvāts īstenot neiespējamo, turklāt likumā ir paredzēti daudzu miljonu sodi, ja šis neiespējamais netiek īstenots. Kolēģi, ar to mēs vienkārši paveram durvis uz pamatotu tiesvedību. Tad ir jautājums - tie, kas ir konsultējuši, šie kompetentie juristi, kurus piesauc Ekonomikas ministrija, - ar kādu mērķi viņi ir konsultējuši Ekonomikas ministriju? Varbūt ar mērķi dabūt sev jaunu dārgas tiesvedības pasūtījumu? Tāpēc es aicinu jūs, Ekonomikas ministrija, neslēpt, kas ir šie kompetentie juristi, kas jums sagatavoja šo shēmu? Tas ir jūsu interesēs. Jo ir neoficiāla informācija, ka šie kompetentie juristi ir konsultējuši arī iespējamo pircēju. (Dep. L.Čigāne: “Nevajag ticēt baumām!”) Kāpēc es to pieminu? Tāpēc ka, iepazīstoties ar likumprojektu, tik tiešām rodas pamatotas bažas, ka tas ir gatavots nevis Latvijas patērētāju interesēs, bet gan piesedzoties ar Latvijas patērētāju interesēm, lai nodrošinātu kādam investoram ērtu iespēju iegādāties labākos “Latvijas Gāzes” aktīvus, nerūpējoties par Latvijas patērētājiem kritiski svarīgiem aspektiem un kopumā padarot gāzes sistēmu Latvijas patērētājiem dārgāku un nedrošāku. Ja tas tā nav, lūdzu, bez tukšas muldēšanas faktus, pierādījumus! Lūdzu šo atzinumu! Pierādiet, ka tas tā nav! Kolēģi, ir acīm redzami, ka Ekonomikas ministrijai sanācis kārtējais vanckars. Līdzīgi kā tas bija ar Elektroenerģijas tirgus likumu, kā jūs atceraties. Ja atceraties, tad beigās nekas nepalika pāri no tā, ko bija sagatavojuši. Situāciju ir nepieciešams glābt, jo ir acīm redzami, ka Ekonomikas ministrijai nav vajadzīgās kompetences ne būvniecībā, ne enerģētikā. Atlikt mēs to nevaram, jo, kā mums stāsta, mūs jau gaida lētā lietuviešu gāze. Tāpēc es aicinu, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un kopīgiem spēkiem mēģināt glābt šo situāciju. Paldies. (Aplausi.)".
- 2015_10_22_324-seq142 spokenText "Jā, kolēģi! Beidzot tā stunda ir situsi (Dep. J.Ādamsons: “Pēdējā stundiņa!”), bet es gribētu iezīmēt dziļākas kopsakarības. Nupat Eiropas Savienība atbalstījusi Polijas un Lietuvas projektu - būvēt GIPL. Kas ir GIPL? Tas ir gāzes savienojums starp Poliju un Lietuvu. Tātad būs apakšzemes... virszemes gāzes savienojums starp Poliju un Lietuvu; no turienes Lietuva varēs dabūt gāzi ne tikai no Polijas, bet arī no Vācijas un pat no Briseles. (Dep. J.Ādamsons: “Bet Vācija no kurienes?”) Ne tikai tas! Polijā nupat sāk darboties viens ļoti liels sašķidrinātās gāzes terminālis pilsētā, kas saucas - piedodiet, man būs grūti izrunāt! - Svinoujsce. Un no turienes, no šī termināļa, tad arī varēs dabūt gāzi. Tātad skatīsimies lielākās kopsakarībās, ka neesam tikai... mēs vien, kas te tagad sēžam, te notiek liela politika visapkārt Baltijas jūras reģionā. Un mēs zinām, ka elektrības cenas tagad kritīsies, kā jau Lolita Čigāne teica. Un tāpat būs arī ar gāzes cenām. Jo tiklīdz kā Lietuva uzbūvēja savu termināli, - kas notika? Gāzes cenas Lietuvā kritās par 30 procentiem, kaut arī viņi pērk no tā paša “Gazprom”. “Gazprom” ir jāpārdod, “Gazprom” ir... Piedodiet! “Gazprom” ir bankrota priekšā. (No zāles: “Ooo!”) Tagad jau Krievijā runā, ka visi uzņēmumi ir jāsadala uz pusēm, tā ka viņi ir gatavi pārdot par jebkuru cenu. Un darīsim to tad arī caur Lietuvas termināli! Gribētu arī pateikt, ka tie, kas lasa ārzemju avīzes, piemēram, Finansial Times, pirms nedēļas būtu varējuši ievērot, ka bija kāds... nu, ne pārāk liels raksts, bet samērā liels, par to, vai Latvija pirks gāzi no Lietuvas termināļa. Bija šausmīgi interesanti lasīt to, kas bija rakstīts, un to, kas bija starp rindām! Un beigās... beigās, lai mana runāšana nebūtu pārāk ilga, bija tas, ka “Latvijas Gāze” galu galā pieder “Gazprom”, un Igaunija jau pērk no Lietuvas gāzi, un tad redzēsim, ko Latvija tālāk darīs. Lūdzu, tiešām darīsim visi to tagad pareizi un tā, kā mēs iepriekšējā Saeimā esam pieņēmuši, ka visai tai paketei jābūt gatavai 2017.gada 3.aprīlī. Paldies.".
- 2015_10_22_324-seq141 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Atim Lejiņam.".
- 2015_06_03_303-seq23 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Atim Lejiņam.".
- 2015_04_30_297-seq52 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Atim Lejiņam.".
- 2014_09_25-seq125 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Atim Lejiņam.".
- 2014_06_19-seq43 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Atim Lejiņam.".
- 2014_04_03-seq28 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Atim Lejiņam.".
- 2014_03_06-seq40 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Atim Lejiņam.".
- 2013_12_12-seq204 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Atim Lejiņam.".
- 2013_11_21-seq119 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Atim Lejiņam.".
- 2013_06_20-seq328 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Atim Lejiņam.".
- 2013_01_24-seq32 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Atim Lejiņam.".
- 2012_10_25-seq64 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Atim Lejiņam.".
- 2012_05_31-seq13 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Atim Lejiņam.".
- 2012_05_17-seq89 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Atim Lejiņam.".
- 2012_01_26a-seq54 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Atim Lejiņam.".
- 2011_11_03-seq179 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Atim Lejiņam.".
- 2011_09_22-seq232 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Atim Lejiņam.".
- 2011_07_14_as-1-seq29 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Atim Lejiņam.".
- 2011_05_19-seq173 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Atim Lejiņam.".
- 2011_01_27-1-seq28 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Atim Lejiņam.".
- 2015_10_22_324-seq140 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kā jau deputāts Smiltēns nupat uzsvēra, šis ir ļoti svarīgs likumprojekts, kas noslēgs gāzes tirgus liberalizācijas procesu. Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi patiešām kvalitatīvu likumprojektu. Ekonomikas ministre pati ļoti pamatoti un argumentēti šo likumprojektu aizstāvēja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un es ļoti ceru, ka šis likumprojekts ar mazām “rētām” tiks izskatīts Saeimā otrajā un trešajā lasījumā un tiks pieņemts Saeimā; likums stāsies spēkā, un mēs patiešām Smiltēna kunga norādītajā termiņā - līdz 2017.gada 31.decembrim - būsim panākuši mūsu gāzes tirgus liberalizāciju, un tad arī beigsies Latvijas verdzība - tiešām verdzība! - Krievijas gāzei. Cienījamie kolēģi! Vai mums ir par ko bažīties, lai gan šķietami viss jau ir kārtībā un mēs esam gatavi pirmajā lasījumā atbalstīt Ekonomikas ministrijas patiešām kvalitatīvi sagatavoto likumprojektu? Jā, mums ir par ko bažīties, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē to jau ļoti konkrēti pierādīja “Latvijas Gāzes” pārstāvis - Latvijas bijušais premjers Kalvīša kungs. Viņa pirmais teikums bija par to, ka “Latvijas Gāze” atbalsta šo likumprojektu, jo galu galā nav jau citas izvēles - Latvijas valstij šo liberalizāciju pabeigt pieprasa Eiropas Savienības likumdošana. Turpretim nākošie daudzi viņa teikumi bija par to, ka “Latvijas Gāze” aktīvi pretdarbosies šim likumprojektam, izmantojot visus iespējamos līdzekļus. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija asa diskusija starp “Latvijas Gāzi” un “Latvenergo”; tur tika sniegta no “Latvijas Gāzes” puses absolūti nepareiza informācija par “Latvenergo” reakciju uz iespējām noglabāt gāzi Inčukalna gāzes krātuvē. Šādā veidā tika iezīmēts tās kaujas lauks, kura būs jāizcīna Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tāpēc es vēlu daudz spēka, daudz izturības Naudiņa kungam, kas ir komisijas priekšsēdētājs; novēlu izturēt šo “Latvijas Gāzes” un “Gazprom” pastarpināto spiedienu un patiešām nodrošināt to, ka Latvijas patērētāji tiks pie gāzes, kura viņiem maksās mazāk, un varēs izvēlēties, no kurienes šo gāzi saņemt. Tāpat es vēlu daudz izturības Smiltēna kungam, jo viņš būs situācijā, kurā būs jāstrādā ar ļoti daudziem priekšlikumiem; daudzi no tiem būs ļoti viltīgi uzrakstīti, un tos ar ļoti skaistu retoriku aizstāvēs tie, kas ir Krievijas “Gazprom” interešu pārstāvji šeit - “Latvijas Gāzē”. Un es vēlu mūsu cienījamam kolēģim Zariņa kungam pēc iespējas maz demagoģijas šajā procesā un pēc iespējas daudz iestāšanās par to, lai Latvijas patērētājiem tiešām būtu iespēja saņemt gāzi, kas maksās mazāk. Mēs zīmējām šausmu scenārijus tad, kad liberalizējām elektroenerģijas tirgu, - runājām par to, cik ļoti dārgi tas maksāšot mūsu patērētājiem. Mēs šobrīd jau redzam, ka elektroenerģijas cenas samazinās. Un tās turpinās samazināties. Tieši tāpat notiks ar gāzi. Tā ka, kolēģi, vēsu prātu! Nepakļausimies manipulācijām un lobijiem un iesim uz priekšu ar šo likumprojektu, un, cerams, saglabāsim to tādā formā, kādā to ir virzījusi Ekonomikas ministrija! Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
- 2015_10_22_324-seq139 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2013_11_07-seq112 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2015_10_22_324-seq138 spokenText "Labdien, kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Enerģētikas likumā. Es domāju, ka šā likumprojekta saturs nevienam nav nekāds jaunums. Ir daudz runāts dažādos formātos, tai skaitā medijos. Un, manuprāt, šis ir ļoti svarīgs likumprojekts mūsu enerģētiskajai neatkarībai. Un šī likumprojekta mērķis ir, īstenojot dabasgāzes tirgus reformas otro, tas ir, noslēdzošo posmu, nodrošināt dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru un uzglabāšanas sistēmas operatoru nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes sadali vai tirdzniecību, kā arī noteikt prasības un pienākumus tirgus dalībniekiem, darbojoties atvērtajā dabasgāzes tirgū, kad lietotājiem pastāv iespēja brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju un iegādāties dabasgāzi par cenu, kas noteikta, tirgus dalībniekiem savstarpēji vienojoties. Un tādējādi tiks attīstīta konkurence dabasgāzes iekšējā tirgū. Kolēģi, šajā likumprojektā tiek paredzēti divi galvenie termiņi pilnai pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanai. Pirmais ir 2017.gada 3.aprīlis, kad ir jāizveido juridiski neatkarīga sabiedrība, kura nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pakalpojumus un kuras īpašumā ir pārvades sist��mas aktīvi, un kuras rīcībā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, licences dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanai, un kura ir apstiprināta kā pārvaldes sistēmas operators. Tas ir viens. Un otrs svarīgais datums ir 2017.gada 31.decembris, kad ir pilnībā jāpabeidz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana, tas ir, jāpanāk situācija, kad pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir no akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašnieki nav ne tieši, ne netieši saistīti ar akciju sabiedrību “Latvijas Gāze” vai tās akcionāriem. Šāda prasība neattiecas uz finanšu institūcijām, kurām pieder akcijas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, kā arī energoapgādes komersantā, kurš nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu vai tirdzniecību. Kolēģi, šis ir stratēģiski svarīgs likumprojekts. Komisijā tas ir izdiskutēts un atbalstīts.".
- 2015_10_22_324-seq137 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 32, atturas - 25. Līdz ar to likumprojekts nav atbalstīts. Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2015_10_22_324-seq136 spokenText "...tie cilvēki, kuriem ar tiesas lēmumu bija noteikta rīcībspējas ierobežošana un kuri nebija rīcībspējīgi, tagad varētu novēlēt savus orgānus vai ķermeni pēc nāves orgānu transplantācijai vai medicīniskiem mērķiem. Faktiski šeit tiek sekots starptautiskajai likumdošanai, kā arī grozījumiem Civillikumā, kuri paredz vārda “rīcībspējīgs” izslēgšanu un kuri tātad paplašina šo rīcībnespējīgo cilvēku - jeb, vienkāršāk sakot, cilvēku ar garīgās funkcijas traucējumiem - spējas demokrātiski iekļauties sabiedrībā un spriest par savu orgānu un ķermeņa tālāku izmantošanu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, nenoliedzot Tieslietu ministrijas argumentāciju un nepieciešamību sekot starptautiskajai likumdošanai jautājumā par cilvēku ar garīgās funkcijas traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā, tomēr neatbalstīja šī likumprojekta tālāko virzīšanu, jo likumprojekta iesniedzēji nevarēja paskaidrot, ar kādu mehānismu tiks pasargātas cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem tiesības aizstāvēt sevi pret iespēju, ka viltus ceļā vai mānoties viņus varētu pārliecināt novēlēt savus orgānus medicīnai. Un tādā veidā nepieļautu pretlikumīgas darbības attiecībā pret šiem cilvēkiem. Jo vārds “rīcībspējīgs” pirms šiem grozījumiem faktiski radīja aizsardzības sistēmu, jo bez aizbildņa līdzdalības šie cilvēki par savu naudu un mantu spriest nevar. Bet tagad sanāk, ka par saviem orgāniem un ķermeņa izmantošanu viņi spriest varētu. Protams, šeit ir viena ļoti svarīga piebilde - “pēc nāves”, bet komisiju nepārliecināja argumenti, ka ar vienkāršu vārda “rīcībspējīgs” izslēgšanu šie cilvēki būs pasargāti no kaut kādām iespējamām pretlikumīgām darbībām. Protams, vienmēr ir iespēja labot Saeimā nepadarīto vai atgriezt to ministrijai. Taču komisija uzskatīja, ka šis ir fundamentāls komplekss jautājums, kur būtu jāstrādā Veselības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Labklājības ministrijas ekspertiem, tāpēc tika nolemts šo likumprojektu pašreizējā sagatavotības pakāpē neatbalstīt. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šī likumprojekta tālāku virzību.".
- 2015_10_22_324-seq135 spokenText "(Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi, es aicinu pārtraukt sarunas un ar cieņu izturēties pret runātāju tribīnē!".
- 2015_10_22_324-seq134 spokenText "Ļoti cienījamā priekšsēdētāja, kolēģi! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””, kura būtība ir tā, ka no 2.panta otrās daļas un no 3.panta otrās daļas tiek izslēgts vārds “rīcībspējīgs”. Būtība ir tāda, ka tie...".
- 2015_10_22_324-seq133 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 13.novembrim. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 10.decembrī. Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””, pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.".
- 2015_10_22_324-seq132 spokenText "Izskatīšana Saeimas sēdē - 2015.gada 10.decembrī.".
- 2015_10_22_324-seq131 spokenText "Un izskatīšana Saeimas sēdē?".
- 2015_10_08_321-seq116 spokenText "Un izskatīšana Saeimas sēdē?".
- 2015_10_22_324-seq130 spokenText "2015.gada 13.novembris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš.".
- 2015_10_22_324-seq129 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros īstenojamo Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī laiku, kad likumprojekts izskatāms Saeimas sēdē.".