Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2016_02_18_348-seq161 spokenText "Labdien, augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Klausoties šo motivāciju šim priekšlikumam - nodot to Ministru kabinetam -, es nesaprotu, kāpēc vispār tas tika atbalstīts, jo principā visas ministrijas jau ir atnākušas un savu viedokli pateikušas. Ekonomikas ministrija - noteikti! Arī šajā sēdē pauda to, ka šis pētījums jau ir veikts. Šis jautājums aktualizējas katru reizi, kad notiek šīs laika maiņas. 2014.gadā bija pēdējais pētījums par šo jautājumu, un tad bija arī iedzīvotāju aptaujas. Tautsaimniecības nozares atsevišķi tika aptaujātas par to, kāda tad būs šī ietekme un vai atbalsta vai neatbalsta. Taču pats galvenais: 2010.gadā Ministru kabinets pieņēma šos noteikumus, nosakot kārtību, kādā mēs pārejam no vasaras laika uz ziemas laiku. Vienlaikus ar šiem noteikumiem ir pārņemta arī Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīva, kas nosaka vienotu vasaras laika sākumu un beigas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ja mēs pieņemsim šādu lēmumu, tad, visticamāk, tas beigsies ar to, ka mums, Latvijas valstij, būs jāmaksā sods un pēc tam būs jāatgriežas pie šīs kārtības, kāda jau pastāv. Ekonomikas ministrija ir analizējusi, veikusi aprēķinus par to, kāda tad būs šī ietekme. Lauksaimniecības nozarē, kur ir izteikti sezonāls darbs, ir lietderīgi izmantot laika pāreju darbu veikšanai ārpus telpām. Tā ka lauksaimniecības nozare atbalsta šādas pārejas. Ja mēs skatāmies enerģētikas sektorā, - arī tur ir atbalstoša nostāja. Ja mēs skatāmies būvniecības nozarē, - tur ir it īpaši atbalstoša nostāja, jo, ja mēs kaut ko mainīsim šajā sistēmā, tas būtiski sadārdzinās būvniecības izmaksas. Veselības nozarē pārejai ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme. Savukārt transporta nozare viennozīmīgi atbalsta esošo kārtību, jo transporta nozarē ļoti svarīga ir harmonizēta pieeja laika maiņai Eiropas Savienības teritorijā. Es lūgšu noraidīt šo priekšlikumu, argumentējot ar to, ka par šo jautājumu jau neskaitāmas reizes Ministru kabinetā runāts, debatēts, diskutēts. Ir jāsaprot arī pamatojums, kāpēc vispār šāda sistēma ir ieviesta. Tā tomēr ir direktīva, kuru vajadzētu respektēt. Paldies. Aicinu balsot “pret”.".
- 2016_02_18_348-seq160 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Dep. A.Bērziņš: “Saki kā cilvēks, ne kā ekonomists!”)".
- 2016_02_18_348-seq159 spokenText "Godātie deputāti! 2015.gada 26.oktobrī Saeima saņēma 10 540 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Visu gadu vasaras laiks, neveicot pāreju uz ziemas”, kurā Saeima tika aicināta izdarīt normatīvo aktu grozījumus, kas paredzētu mainīt Latvijas laika zonu no otrās uz trešo un atcelt pulksteņa laika pāreju divas reizes gadā. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 131.3 panta pirmo daļu 2015.gada 10.novembrī iesniegums tika nodots Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai sākotnējai izvērtēšanai. 2015.gada 25.novembrī komisija uzsāka iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu, kurā vārds tika dots iesniedzēju pilnvarotajam pārstāvim. Pārstāvis minēja, ka pulksteņa laika grozīšana divas reizes gadā izjauc cilvēka bioloģisko ritmu un to visvairāk izjūt bērni, vecāka gadagājuma cilvēki un hroniskie slimnieki. Vienlaikus viņš izteica domu, ka laika grozīšana rada lieku stresu un darbaspēju pazemināšanos, kā arī pauda viedokli, ka periodā, kad pēc ziemas laika ir notikusi pāreja uz vasaras laiku, ātri iestājas tumsa un ap astoņiem vakarā jau ir tumšs, līdz ar to daudzas āra aktivitātes kļūst apgrūtinošas. Latvijai nebūtu jābaidās atšķirties no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ja šāda pāreja tiktu veikta, kaimiņvalstis varētu sekot mūsu paraugam, jo pāriešana tomēr var ietekmēt cilvēku labsajūtu un darba produktivitāti tas nevienam neuzlabo. Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka laika zonas noteikšana ir katras valsts likumdevējas institūcijas kompetence. Kolektīvajā iesniegumā ietvertā priekšlikuma īstenošanai būtu jāpieņem normatīvais akts par laika zonas maiņu, kā arī jāatceļ Ministru kabineta 2010.gada 26.oktobra noteikumi Nr.1010. 2016.gada 13.janvārī komisijas locekļi turpināja iesnieguma izvērtēšanu. Sēdē piedalījās un viedokļus izteica Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Veselības ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Ekonomikas ministrijas pārstāvji ziņoja, ka atteikšanās no pulksteņa laika grozīšanas radītu papildu izmaksas transporta, tūrisma, kā arī telekomunikācijas nozarei. Vienotā sistēma, kāda patlaban pastāv, palielina ienākumus tūrisma un restorānu biznesam. Transporta sektorā tiek novērsti šķēršļi laika grafika saskaņošanā. Runājot par enerģijas ietaupījumu, šīs ministrijas pārstāvji norādīja, ka šobrīd ietaupījums nav tik būtisks, kāds tas bija agrāk. Vienlaikus viņi informēja, ka visai Eiropas Savienībai ir vienota kārtība, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīvā 2000/84/EK, kura nosaka datumus, kuros sākas un beidzas vasaras laiks, kā arī norādīja uz to, ka direktīvas teksts angļu un latviešu valodā atšķiras. Latviešu tekstā nav skaidri noteikts obligāts pienākums pāriet uz vasaras laiku, bet angļu tekstā - ir. Tika uzsvērts, ka vienota pāreja Eiropas Savienības dalībvalstīm vismazāk izmaksās. Runājot par laika joslas maiņu, tika norādīts, ka šo jautājumu varētu lemt nacionālā līmenī, jo laika joslas var mainīt, ja tas ir nepieciešams. Laika joslu mainīšana valstī palielinātu izmaksas saistībā ar starptautiskās sabiedrības informēšanu. Satiksmes ministrijas pārstāvji ziņoja, ka jautājums par pāreju uz vasaras laiku ir politiski un ekonomiski diskutējams jautājums. Savukārt jautājums par laika joslu ir arī ar ģeogrāfiju saistīts jautājums, par kuru balsot nebūtu loģiski. Saskaņā ar šīs ministrijas viedokli Latvija ģeogrāfiskā ziņā nepārprotami atrodas otrajā laika joslā, taču optimāli ir katram dzīvot savā astronomiskajā laikā. Pāreja uz citu laika joslu, pēc ministrijas atzinuma, ir politiskas izšķiršanās jautājums. Runājot par ieguvumiem, tika minēta aviācijas un dzelzceļa joma, jo, nepārejot uz citu laika joslu, nebūtu jāpārskata kustības saraksti lidojumiem un vilcieniem. Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji ziņoja, ka vienīgā priekšrocība no pārejas varētu būt tā, ka cilvēki racionālāk izmantotu ārpus telpām pavadīto laiku. Kā trūkums tika minēta aklimatizācija, kas aizņem no vienas līdz četrām nedēļām. Lai nevajadzētu mainīt laika joslu, pārstāvis ieteica mainīt dienas režīmu, sākot visas ierastās aktivitātes vienu stundu agrāk. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji pauda noraidošu nostāju šajā jautājumā. Viņuprāt, pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ īslaicīgi ietekmē nodarbināto labsajūtu un darbaspējas, jo tiek izjaukts cilvēka bioloģiskais ritms. Tomēr tas nav ilglaicīgi, un, raugoties no uzņēmumu perspektīvas, to darbinieki nav bērni un sirmgalvji, kas minēti kolektīvajā iesniegumā kā galvenās grupas, kuru veselību un dzīves ritmu ietekmē pāreja uz vasaras laiku. Vienlaikus viņi pauda viedokli, ka laika starpība ietekmē starptautisko biznesu: jo lielāka laika starpība, jo lielāki izdevumi uzņēmumam. Veselības ministrijas pārstāvji ziņoja, ka pēdējā laikā veiktie pētījumi šajā jomā ir drīzāk pulksteņa laika maiņu atbalstoši vai neitrāli, turklāt nav pētījumu, kas apliecinātu, ka pulksteņa laika pāreja negatīvi ietekmē cilvēka veselību. Izvērtējusi iesniedzēju prasības un visu saņemto informāciju, komisija secināja, ka ir nepieciešams padziļināts pētījums šajā jautājumā. Līdz ar to komisija 2016.gada 3.februārī vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu par 10 540 Latvijas pilsoņu iesniegto kolektīvo iesniegumu un nolēma uzdot Ministru kabinetam līdz 2016.gadam 1.septembrim izvērtēt minētās prasības ietekmi uz Latvijas ekonomiku, kā arī konsultēties ar attiecīgajām Eiropas Savienības institūcijām par prasībām, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīvas 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.".
- 2016_02_18_348-seq158 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Gunta Belēviča saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 540 Latvijas pilsoņu iesniegtā kolektīvā iesnieguma “Visu gadu vasaras laiks, neveicot pāreju uz ziemas” turpmāko virzību”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2016_02_18_348-seq157 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 12.Saeimas deputāta Gunta Belēviča saukšanai pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 pantā noteikto valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu pārkāpšanu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā. Guntis Belēvičs kā Saeimas deputāts un veselības ministrs, būdams komercsabiedrības SIA “Genera” dalībnieks, kura saņēma publisku iepirkumu no Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra, Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes, ir pārkāpis likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 10.panta pirmajā daļā noteiktos komercdarbības ierobežojumus. Komisija nolēma atbalstīt 12.Saeimas deputāta Gunta Belēviča saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu un virzīt lēmuma projektu izskatīšanai Saeimas sēdē.".
- 2016_02_18_348-seq156 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.martam. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Gunta Belēviča saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2016_02_18_348-seq155 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.marts.".
- 2016_02_18_348-seq151 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.marts.".
- 2013_02_21-seq190 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.marts.".
- 2013_02_21-seq186 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.marts.".
- 2013_02_21-seq182 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.marts.".
- 2013_02_21-seq178 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.marts.".
- 2013_02_21-seq174 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.marts.".
- 2016_02_18_348-seq154 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Augusta Deglava ielā 39A, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
- 2016_02_18_348-seq153 spokenText "Arī šis likumprojekts faktiski nodrošinātu sabiedrības vajadzību īstenošanu Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūvi. Pretstatā iepriekšējā likumprojekta tapšanas gaitai īpašnieks nepiedalījās Juridiskās komisijas sēdē. Vēlos arī komisijas vārdā norādīt, ka komisija jau savlaicīgi izsūtīja īpašniekam gan uz deklarēto dzīvesvietu, gan uz citām mums pieejamām iespējamām īpašnieka atrašanās adresēm informāciju par komisijas sēdi. Turklāt mēs aicinājām īpašnieku gadījumā, ja viņš nevar pats piedalīties komisijas sēdē, attiecīgi pilnvarot savu pārstāvi, bet arī tas netika izdarīts. Un tāpat mēs arī norādījām, ka īpašnieka vai viņa pilnvarotās personas klātbūtnes neesamība nav šķērslis, lai komisija varētu lemt par likumprojekta tālāku virzību. Komisijā mēs faktiski konstatējām, ka šī ir izņēmuma situācija, jo īpašnieks nav komunicējis ar Rīgas domi nedz sākotnējā atsavināšanas procesā, nedz arī šobrīd. Mums nav komunikācijas ar īpašnieku, jo īpašnieks neatsaucas uz sūtījumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, komisija nolēma atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2016_02_18_348-seq152 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.martam. Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Augusta Deglava ielā 39A, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2016_02_18_348-seq150 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Vestienas ielā 17, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
- 2016_02_18_348-seq149 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vēlos atgādināt, ka nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām ir iespējama tikai un vienīgi uz atsevišķa likuma pamata un izņēmuma gadījumos, un tas ir attiecināms arī uz šo konkrēto likumprojektu. Pirms Juridiskās komisijas sēdes nekustamā īpašuma īpašnieks un arī hipotekārais kreditors tika informēti par sēdes norisi un sēdes laiku. Uz Juridiskās komisijas sēdi ieradās īpašnieks un tika arī saņemta informācija no kreditora par to, ka hipotekārais kreditors uz šo sēdi neieradīsies. Hipotekārais kreditors bija lūdzis atlikt minētā likumprojekta izskatīšanu, taču komisija nolēma, ka argumentācija nav pietiekama, lai uz tās pamata atliktu minētā likumprojekta izskatīšanu. Komisijas sēdes laikā gan īpašnieks, gan arī deputāti tika iepazīstināti ar Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūvi un tās nozīmi sabiedrības vajadzībām. Tāpat Rīgas dome deputātus informēja par to, ka tā vairākkārt ir sūtījusi informāciju un aicinājumus īpašniekam, uz kuriem īpašnieks nav atsaucies. Savukārt īpašnieks komisijas sēdē informēja, ka komunikācija ar Rīgas domi faktiski nav notikusi, jo īpašnieks neesot saņēmis Rīgas domes sūtītos pasta sūtījumus. Savukārt Rīgas domes pārstāvis informēja, ka korespondence ir tikusi sūtīta uz īpašnieka deklarēto dzīvesvietu un šajā gadījumā, protams, īpašniekam šajā deklarētajā dzīvesvietā bija jābūt sasniedzamam. Ņemot vērā to, ka šī komunikācija līdz likumprojekta izskatīšanai komisijas sēdē starp īpašnieku un Rīgas domi faktiski nebija notikusi, arī šādu situāciju varēja uzskatīt par izņēmuma gadījumu (likuma izpratnē), tomēr komisija vērsa uzmanību... Komisija jautāja gan īpašniekam, gan Rīgas domei, vai ir iespējama saruna, vai ir iespējams apspriest risinājumus par brīvprātīgu attiecīgā īpašuma atsavināšanu, jo komisijas sēdes gaitā mēs konstatējām tādus divus jautājumus, par kuriem varētu būt diskusija. Viens ir jautājums par nožogojuma atjaunošanu īpašumā. Uz to Rīgas dome atbildēja, ka projektā ir paredzēta nožogojuma atjaunošana. Un otrs ir jautājums par taisnīgas atlīdzības apmēru, par ko gan komisija saskaņā ar likumu nelemj. Tātad pastāv iespēja, ka nākotnē īpašnieks ar Rīgas domes pārstāvjiem vienosies. Komisija tomēr ņēma vērā Austrumu maģistrāles nozīmīgumu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai un, lai nekavētu šo atsavināšanas procesu, nolēma atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un dot laiku un iespēju īpašniekam un Rīgas domei panākt vienošanos, iesaistot, protams, arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Līdz ar to komisija ir lūgusi noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kas, komisijasprāt, bija saprātīgs, lai šādu vienošanos varētu panākt. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, komisijas vārdā es aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2016_02_18_348-seq148 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.februārim. (No frakcijas SASKAŅA: “Aizdomīgi!”) Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Vestienas ielā 17, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2016_02_18_348-seq147 spokenText "23.februāris.".
- 2012_02_02-seq178 spokenText "23.februāris.".
- 2016_02_18_348-seq146 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.".
- 2016_02_18_348-seq133 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 9.februāra sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā”. Ir seši priekšlikumi. 1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq132 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā”, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.".
- 2016_02_18_348-seq131 spokenText "Tā. Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2016_02_18_348-seq129 spokenText "Un pēdējais ir 38. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas arī ir redakcionāls. Ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq127 spokenText "37. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ietver informatīvo atsauci. Tātad ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq125 spokenText "36. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas regulē jautājumus par spēkā stāšanos. Ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq123 spokenText "35. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas arī saistīts ar spēkā stāšanos un ir saistīts arī ar 9.priekšlikumu. Ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq121 spokenText "34.priekšlikums paredz kārtību, kādā stājas spēkā norma par obligātās ekspertīzes atcelšanu. Proti, tas saistīts ar priekšlikumu, par kuru mēs jau runājām. Priekšlikumā bija paredzēts, ka tāda norma var stāties spēkā 1.jūlijā. Mēs tomēr nolēmām, ka būs spēkā tas regulējums... tā vispārējā kārtība, kādā stāsies spēkā šis likums - “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Līdz ar to 34.priekšlikums netika atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq119 spokenText "33. ir analogs priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq117 spokenText "32. - tieslietu ministra priekšlikums, kas savā būtībā ir redakcionāls, proti, aizstāj vārdus “ārvalsts pilsonis” ar vārdu “ārvalstnieks”. Ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq115 spokenText "31. - tieslietu ministra priekšlikums, kas saistīts ar 705.pantu un papildina likumu ar jaunu daļu - piekto daļu. Ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq113 spokenText "30. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuram ir redakcionāls raksturs. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq111 spokenText "29. - tieslietu ministra priekšlikums, kas regulē jautājumu izskatīšanu saistībā ar soda izpildi gadījumos, ja sods piemērots ar prokurora priekšrakstu. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq109 spokenText "28. - tieslietu ministra priekšlikums, kas papildina Kriminālprocesa likuma 633.panta piekto daļu un paredz, ka lēmumu tiesa ne vēlāk kā nākamajā dienā nosūta Valsts probācijas dienestam gadījumā, ja tas ir saistīts ar pirmstermiņa atbrīvošanu... nosacījumu par pirmstermiņa atbrīvošanu. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq107 spokenText "27. - tieslietu ministra priekšlikums, kas saistīts ar 20.priekšlikumu. Ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq105 spokenText "26.priekšlikums ir saistīts ar atbalstīto 9.priekšlikumu. Ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq103 spokenText "25. - tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz, ka slēgtā sēdē iztiesājamas krimināllietas par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību (visos gadījumos!). (Patlaban ir paredzēts, ka slēgta sēde ir gadījumā, ja izdarīts noziegums pret nepilngadīgo.) Te ir paredzēts runāt par visām noziedzīgajām darbībām pret tikumību. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq101 spokenText "24. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz iespēju piemērot juridiskajām personām piespiedu ietekmēšanas līdzekli ar prokurora priekšrakstu, ja izdarīts smags noziegums un par to ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq99 spokenText "23. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas arī saistīts ar atbalstīto 20.priekšlikumu. Komisija to atbalstīja.".
- 2016_02_18_348-seq97 spokenText "Arī 22.priekšlikums ir saistīts ar atbalstīto 20.priekšlikumu. Arī to mēs atbalstījām.".
- 2016_02_18_348-seq95 spokenText "21. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir saistīts ar 20.priekšlikumu un ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq93 spokenText "20. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas groza 439.pantu, papildinot to ar 3.1 daļu, kura paredz tiesības uzsākt kriminālprocesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem juridiskajām personām arī gadījumos, kad pret fizisko personu process nav uzsākts vai pabeigts, pamatojoties uz nereabilitējošiem apstākļiem. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq91 spokenText "19. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas groza 421.pantu. Un tur dispozīcijā ir norāde uz Krimināllikuma normu, kas saistīta ar priekšrakstu par sodu. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq89 spokenText "18. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas groza 420.pantu un paplašina prokurora tiesības piemērot priekšrakstu par sodu. Mēs izdarījām grozījumus Krimināllikumā, kas paredz, ka turpmāk priekšrakstu par sodu būs iespējams piemērot ne tikai par kriminālpārkāpumu un mazāk smagiem noziegumiem, bet arī gadījumā, kad izdarīts smags noziegums, par kuru likumā ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Un šajā priekšlikumā ir paredzēts, ka tāda iespēja būs gadījumā, ja to apstiprina un tam piekrīt amatā augstāks prokurors. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq87 spokenText "17. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas saistīts ar atbalstīto 9.priekšlikumu un paredz papildināt 412.pantu ar 6.1 daļu, proti, noteikt, ka skaņu vai attēlu ierakstu kopijas, kurās fiksētas cietušo vai liecinieku liecības, neizsniedz, bet nodrošina iespēju ar tām iepazīties. Tas ir saistīts ar priekšlikumu veikt audioierakstu un videoierakstu, nopratinot bērnus. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq85 spokenText "Arī 16. ir tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kuram ir redakcionāls raksturs. Ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq83 spokenText "15. - tieslietu ministra Rasnača redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq81 spokenText "14. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz aizstāt Kriminālprocesa likuma 361.pantā vārdus “apstiprinātu lēmuma kopiju” ar vārdiem “lēmuma izrakstu”. Ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq80 spokenText "Tā ziņotājs arī teica. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 46, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq79 spokenText "Netika atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq78 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 2015_11_30_333-seq97 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 2014_12_04_275-seq35 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 2014_07_03_as-1-seq855 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 2013_11_06_a-seq103 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 2013_01_31-seq719 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 2009_06_12_a-seq951 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 2009_06_12_a-seq455 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 2008_12_18-seq662 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 2008_12_11-seq1711 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 2007_12_20-seq491 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 2007_11_08-seq611 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 2007_11_08-seq591 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 2007_11_08-seq146 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 2007_11_08-seq19 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 2007_10_24_a-seq310 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 2004_10_07-seq201 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 2002_04_25-seq663 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 1998_05_14(13)-seq406 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 1997_10_30-seq19 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 1997_03_25-seq149 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 1995_10_05-seq576 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 1994_12_15-seq370 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 1994_11_03-seq53 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 1994_09_02-seq88 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 1994_07_28_as-seq597 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 1994_05_05-seq541 spokenText "Lūdzu zvanu!".
- 2016_02_18_348-seq77 spokenText "Priekšlikums netika atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq76 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?".
- 2015_11_30_333-seq1874 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?".
- 2016_02_18_348-seq75 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ja jau priekšlikums ir iesniegts, es gribu pavisam īsi jums pateikt, ka Saeima autoritāti var iegūt tad, ja mēs pieņemam normas, kuras var saprātīgi piemērot. Ja praksē nebūs saprotams, kā to normu piemērot un ko ar to darīt, Saeimas autoritāte zudīs. Otra lieta, ko es varu droši teikt, cienījamie kolēģi, kaut vai humora pēc. Šādus paziņojumus ar standarta tekstiem es varu šodien sarakstīt un iedot jebkurai personai, jebkuram advokātam. Tas nozīmē, ka mēs gatavojam advokātiem normālu maizīti, iespēju rakstīt tukšus paziņojumus, kuriem nekādu seku nav. Cienījamie kolēģi! Vienkārši padomājiet par to, ko mēs reālajā situācijā darīsim. Vai tiesnesis (šajā gadījumā ir runa par tiesnesi), kurš lems, vai apcietinājumu aizstāt ar drošības naudu, un kuram atnes apliecinošu dokumentu, atnes šo paziņojumu, - vai šis tiesnesis var teikt tā: “Es nepiemērošu viņam apcietinājumu tikai tāpēc, ka es neesmu paspējis pārbaudīt paziņojumā norādīto naudas izcelsmi”? Nē! Likums noteic: ja mēneša laikā paziņojums ir atnests, tad viņam ir jāatbrīvo persona no apcietinājuma. Tālāka risinājuma nav. Kolēģi, šie risinājumi abos gadījumos likumā nav iestrādāti, nav izdiskutēti, un tie paliks kā gaisā karājoties. Paldies.".
- 2016_02_18_348-seq73 spokenText "Kolēģi, turpinām izskatīt grozījumus Kriminālprocesa likumā. 13. - deputāta Kūtra priekšlikums, kas arī ir saistīts ar drošības naudu kriminālprocesā, ar līdzekļu avota norādīšanu. Un arī šis priekšlikums netika atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq72 spokenText "Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2016_02_18_348-seq70 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Jānis Ādamsons, Andrejs Elksniņš, Aleksejs Loskutovs, Romāns Mežeckis, Sergejs Potapkins, Jānis Ruks, Kārlis Seržants un Jūlija Stepaņenko.".
- 2016_02_18_348-seq69 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 65, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts. Godātie kolēģi! Prezidijs ierosina doties pārtraukumā. Līdz ar to ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim, kolīdz reģistrācijas rezultāti būs sagatavoti.".
- 2016_02_18_348-seq68 spokenText "Jā. Komisijas vārdā es vēlos atgādināt, ka jautājums tika diskutēts gan apakškomisijā pirms otrā lasījuma, gan Juridiskajā komisijā, gan arī Saeimas sēdē mēs to otrajā lasījumā izrunājām. Un arī saistībā ar iesniegto priekšlikumu atkal par to runājām apakškomisijā un komisijā. Un iepriekš visos balsojumos deputāti ir atbalstījuši priekšlikumu nodrošināt lielāku caurskatāmību un garantēt, ka informācija par iemaksāto drošības naudu ir pieejama procesa virzītājam. Ņemot vērā šos faktus, komisijas vārdā es aicinu Gunāra Kūtra priekšlikumu neatbalstīt.".
- 2016_02_18_348-seq66 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka Saeimas sēdēs vieglāk ir nobalsot pēc tam, kad tiek dots norādījums, kā vajadzētu balsot par normu vai priekšlikumu. Es saprotu, ka politiski jutīgos jautājumos tas ir pieņemams risinājums. Šajā gadījumā es aicinu katru padomāt par reālo situāciju un atrast saprātīgu risinājumu. Mans priekšlikums ir vienkāršs: neieviest kriminālprocesā šo prasību - pie drošības naudas iemaksas iesniegt vienlaikus arī paziņojumu par šīs naudas izcelsmi. Es šo jautājumu jums izanalizēšu no diviem aspektiem. Pirmais aspekts - no praktiskās situācijas. Iedomājieties katrs sevi izmeklētāja vietā! Jums ir kāds aizturēts cilvēks - krāpnieks vai kukuļņēmējs. Pie viņa ir atrasta šī nauda (kukuļa gadījumā visbiežāk atrod pie viņiem šo naudu). Šo kukuli izņem. Bet ja kukulis nav izņemts... Krāpšanas gadījumos vai citos kriminālprocesos, kā normālam izmeklētājam pienākas, jūs esat uzlicis arestu mantai noziedzīgi iegūtās mantas vērtībā. Tātad pēc būtības tiek iesaldēta noziedzīgi iegūtā manta. Tas ir viens moments. Tajā brīdī, kad jūs lemjat jautājumu, vai aizdomās turētajam piemērot kādu drošības līdzekli, jums ir jāievēro nosacījumi drošības līdzekļu izvēlei. Jūs saprotat, ka apcietinājumu piemērot šim cilvēkam nevar, jo nav pamata apcietinājumam, un jūs kabinetā rakstāt lēmumu par kādu no drošības līdzekļiem, kurš nav saistīts ar brīvības atņemšanu. Jūs izdomājat, ka šajā gadījumā tā būtu drošības nauda. Ekonomisko noziegumu gadījumos visbiežāk tā būtu drošības nauda. Jūs pieņemat lēmumu un nākamajā dienā vai tās pašas dienas vakarpusē uzaicināt šo cilvēku pie sevis, izstāstāt drošības līdzekļa saturu, paskaidrojat, kādas sekas iestāsies, ja viņš neievēros prasības noteikumu, proti, pārkāps procesuālos pienākumus. Un galu galā cilvēks saka: “Jā, viss kārtībā!” Viņš parakstās un aiziet mājās. Nākamajā dienā viņš pats vai viņa tuvinieks atnes kvīti, ka ir iemaksāta depozītā drošības naudas summa, un atnes paziņojumu. Ko tagad jūs kā izmeklētājs ar šo ziņojumu darīsiet? Likums saka - ieliksiet krimināllietas materiālos. Viss! Likums jums neuzliek nekādu pienākumu šo paziņojumu pārbaudīt. Kāda nozīme ir šim paziņojumam? No vienas puses, tiek pamatots tā, ka šajā procesuālajā situācijā, redziet, varēsim tomēr vērsties pret noziedzīgi iegūtas naudas izmantošanu procesā. Bet ja šajā paziņojumā ir ierakstīti fiktīvi dati - tuvinieks, laulātais ir iesniedzis paziņojumu, kurā norāda, ka naudu paņēmis mājās no skapīša. Paziņojums ir iesniegts? Ir iesniegts. Ir norādīts, no kurienes nauda ņemta? Ir norādīts. Viss! Likums ir izsmelts. Nekāda tālāka rīcība nevar notikt, jo drošības līdzeklis ir piemērots. Un, ja jūs kā procesa virzītājs teiksiet, ka aizdomās turētais ir pārkāpis drošības līdzekļa noteikumus, un gribēsiet piemērot bargāku drošības līdzekli, jūs to nedrīkstat darīt, jo viņš nav pārkāpis kriminālprocesa kārtību, viņš ir iesniedzis visu, kas ir jāiesniedz. Jūs teiksiet, ka viņš šajā ziņojumā var ierakstīt kaut ko un melot. Diemžēl Latvijas Krimināllikums atļauj melot, jo aizdomās turēto vai apsūdzēto nevar saukt pie atbildības par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu. Proti, viņš šajā gadījumā varētu norādīt arī fikciju. Patiesībā mēs būsim iedevuši izmeklētājam vienu papīru, ar kuru palielināt makulatūras blāķi, par ko jau tā tiek pārmests, un, es domāju, neviens neuzdrošinātos viņam pie esošās slodzes uzlikt vēl papildu pienākumu kriminālprocesā - pārbaudīt, no kurienes šī nauda nākusi. Ir speciāli dienesti - Valsts ieņēmumu dienests un, ja šis darījums ir aizdomīgs, tad arī kontroles dienests -, kas pārbauda naudas plūsmas (pie lielām summām viņi saņem šo informāciju). Un otra situācija. Ja jūs uzskatāt, ka šajā gadījumā tiek sasniegts kriminālprocesa mērķis, tad man par kriminālprocesuālo daļu rodas daudz vairāk jautājumu, nekā šī norma var atbildēt. Piemēram, ko darīt procesa virzītājam (Starpsauciens: “Vaimanāt!”), ja viņš secina, ka drošības līdzeklī ieskaitītā summa... Es atvainojos!... paziņojumā norādītās personas patiesībā nav īstas vai ka šī nauda ir saņemta no ārzemēm? Šo naudu nevar ieskaitīt valsts budžetā, tāpēc ka aizdomās turētā persona nav pārkāpusi procesa noteikumus. Tāpēc es aicinu cienījamos kolēģus izdomāt, vai šī norma tiešām sasniedz to mērķi, ko gribēja normas autori, un neuzlikt izmeklētājam papildu slogu. Un vēl viena lieta. Ja jūs tomēr balsosiet pret manu priekšlikumu un šī norma būs likumā, tad es tiešām aicināšu prokurorus un izmeklētājus sūtīt vēstules vai nu profesoram Judinam, vai Juridiskajai komisijai, lai izskaidro, ko darīt situācijā, kad drošības līdzeklis ir izpildīts, bet paziņojums nav īsts. Paldies.".
- 2016_02_18_348-seq64 spokenText "12. - deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums, kas saistīts ar normu, kuru mēs atbalstījām otrajā lasījumā, proti, ar drošības naudu. Kā jūs atceraties, otrajā lasījumā mēs nolēmām, ka tad, ja persona kriminālprocesā iemaksā drošības naudu, tai ir jāziņo par naudas izcelsmi. Jūs noteikti atceraties arī to, ka jautājums bija saistīts ar vienu konkrētu kriminālprocesu, kad bija iemaksāta ļoti liela nauda. Mēs sākām diskutēt, un otrajā lasījumā priekšlikums tika atbalstīts. Taču deputāta Kūtra priekšlikums ir atteikties no attiecīgās normas. Izvērtējusi šo situāciju un priekšlikumu, komisija to neatbalstīja.".
- 2016_02_18_348-seq62 spokenText "11. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz grozījumu Kriminālprocesa likuma 247.pantā. Ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq60 spokenText "10. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums par ekspertīzes veikšanu. Patlaban ekspertīze ir obligāta gadījumos, ja ir jānoskaidro, vai nauda ir īsta vai viltota. Ņemot vērā, ka attiecīgo atzinumu var dot Latvijas Banka, ekspertīze ne vienmēr ir nepieciešama. Līdz ar to ir paredzēts atteikties no obligātuma šajā gadījumā. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq58 spokenText "9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Būtībā tā ir kompromisa redakcija normai par audioierakstu un videoierakstu izmantošanu, pratinot nepilngadīgas personas. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq56 spokenText "8. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Evikas Siliņas priekšlikums. Paredz atteikties no normas 152.panta otrajā daļā, kas tika pieņemta otrajā lasījumā. Attiecīgā norma paredz: “Nepilngadīgā cietušā un liecinieka pratināšanas norises gaitu fiksē skaņu vai skaņu un attēlu ierakstā.” Bija iebildumi no policijas, un galvenokārt tie saistīti ar tehniskām iespējām veikt attiecīgus ierakstus, bet komisija tomēr uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai, bērnus pratinot, būtu veikts audioieraksts vai videoieraksts. Un arī tālāk es jums par to stāstīšu - mēs modificējam normu, kas regulē attiecīgās ierīces piemērošanu. Bet pats priekšlikums - atteikties no šādas normas - netika atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq54 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāls. Groza 97.1 panta trešo daļu. Ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq52 spokenText "6. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_10_29_325-seq237 spokenText "6. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq50 spokenText "5. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas arī precizē otrajā lasījumā atbalstīto normu un paredz, ka īpaši aizsargājamam cietušajam ir tiesības ar procesa virzītāja atļauju piedalīties procesuālajās darbībās kopā ar uzticības personu. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq48 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums grozīt 96.1 panta otro daļu. Tam ir redakcionāls raksturs. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2016_02_18_348-seq46 spokenText "3. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas attiecas uz īpaši aizsargājamu cietušo. Otrajā lasījumā mēs definējām, kas ir īpaši aizsargājams cietušais. Un definīcijā ir paredzēts, ka tā ir persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kurš saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu un kuru izdarījusi persona, kas ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, laulātais vai bijušais laulātais, persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās, vai persona, ar kuru cietušajam ir kopīga (nedalīta) saimniecība. Ņemot vērā to, ka Kriminālprocesa likuma 12.panta piektajā daļā ir izmantots tāds jēdziens kā “tuvinieks”, kas aptver daļu no minētās definīcijas, ir paredzēts lietot vārdu “tuvinieks” un modificēt šo definīciju. Priekšlikums ir atbalstīts.".