Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2015_09_24_318-seq239 spokenText "Vārds deputātam Atim Lejiņam.".
- 2016_04_21_359-seq159 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie un godātie deputāti! Uz kopējā pasaules fona Latvija ir maza valsts, kuru apdzīvo skaitliski samērā neliela etniskā pamatnācija - latvieši -, kuras oficiālās valsts valodas - latviešu valodas - pastāvēšana ilgtermiņā ir apdraudēta tās ierobežotā runātāju skaita un globalizācijas procesu dēļ. Apzinoties mūsu valodu kā būtisku un neatņemamu nacionālās identitātes aspektu, latviešu valodas tiesības esam nostiprinājuši valsts pamatlikumā. Arī nepieciešamība stiprināt valsts valodu jau ilgstoši definēta kā fundamentāls uzdevums. Arī jūs, mūsu koalīcijas partneri un daļa opozīcijas deputātu, esat stingri iestājušies un cīnījušies par valsts valodas stiprināšanu. Cik zināms, par to iestājaties joprojām. Tieši tāpēc neizprotama un mulsinoša ir jūsu pretestība rosinājumam izslēgt krievu valodu no to valodu saraksta, kurās atļauts iesniegt dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai. Komisijā balsojumā paužat atturēšanās pozīciju. Atgādināšu, ka no personām dokumentus svešvalodā pieņem, ja Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiem pievienots notariāli apstiprināts tulkojums. Protams, ir izņēmumi. Šie noteikumi pašsaprotamā kārtā neattiecas, piemēram, uz tām iestādēm, kuras nodrošina pirmās nepieciešamības pakalpojumus, proti, uz policiju, ārstniecības iestādēm, glābšanas dienestiem un tamlīdzīgi. Termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana nav viens no šiem fundamentāli svarīgajiem pakalpojumiem. Viens no valodas pastāvēšanas garantiem vienmēr ir bijis un būs valodas lietojums. Ar ierosinājumu izņemt no Imigrācijas likuma normu par iespēju dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniegt krievu valodā mēs mudinām uz saziņu valsts valodā un nostiprinām latviešu valodas lomu valsts institūcijās. Prasība saziņā ar valsts institūcijām izmantot konkrētās valsts valodu nav nekas unikāls, nekas īpašs. Šāda norma ietverta katras sevi cienošas valsts likumdošanā. Tie nav sīkumi vai nebūtiskas detaļas! Šādu “sīkumu” status quo nostiprināšana rada precedentu un iespēju šīs pašas idejas mēģināt piemērot plašākā mērogā. Pieteikšanās termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai ir privilēģija, nevis indivīda pamattiesības. Labas pārvaldības principu ievērošana šajos jautājumos ir saprotama, taču nekādā gadījumā nebūtu atstājama likumā kā norma. Dokumentu iesniedzējiem, starp citu, valsts valodas izmantošana būtu elementāras cieņas apliecinājums pret to valsti, kurā lūdz atļauju uzturēties. Aicinu arī jūs izrādīt pašcieņu. Aicinu atbalstīt.".
- 2016_04_21_359-seq157 spokenText "8. - Saeimas deputātu Kola un Lejiņa priekšlikums. Komisijā nebija atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq156 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 47, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq155 spokenText "7. - Saeimas deputāta Parādnieka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)".
- 2016_04_21_359-seq153 spokenText "6. - Saeimas deputāta Putras priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq149 spokenText "4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.".
- 2016_04_21_359-seq147 spokenText "3. ir Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.".
- 2016_04_21_359-seq145 spokenText "2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq143 spokenText "Kolēģi! 49 priekšlikumi. 1. ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq142 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 3, atturas - nav. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
- 2016_04_21_359-seq141 spokenText "Tā kā šis likumprojekts ir steidzams un izskatāms divos lasījumos, komisijas vārdā lūdzu balsot par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.".
- 2016_04_21_359-seq140 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Sudrabas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 39, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq139 spokenText "Nē, paldies. Tā argumentācija, kas šeit izskanēja, bija arī komisijas sēdē. Jā, šis balsojums nebija vienbalsīgs, bija atšķirīgas pozīcijas ar tieši šo pašu argumentāciju. Es uzskatīju: būtiski paust viedokli, ka, manuprāt, ir svarīgi, lai tā būtu Saeima, nevis izpildvara, kas pieņem lēmumus par tik nozīmīgu jautājumu kā pašu resursu sistēma. Es lūdzu balsot par šo priekšlikumu.".
- 2016_04_21_359-seq138 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas pozīciju vēlaties skaidrot kā ziņotāja?".
- 2016_04_21_359-seq137 spokenText "Cienījamie kolēģi, es izskaidrošu sava priekšlikuma būtību. Nekādā veidā, protams, es nevēršos pret to sistēmu, ka Latvijas Republikā pozīcijas tiek apstiprinātas, izejot ķēdi “Ministru kabinets - Saeimas Eiropas lietu komisija”. Bet, cienījamie kolēģi, kurš, jūsuprāt, Latvijas Republikā pieņem lēmumus par to, kādi nodokļi tiks maksāti, kas ir ar nodokli apliekamais objekts, kā šie nodokļi sadalās starp budžetiem (kurš ir valsts budžetam piekritīgs nodoklis, bet kurš - pašvaldību budžetam piekritīgs nodoklis), kādā proporcijā šie nodokļi sadalās? Tā ir Saeima. Un, ja mēs runājam par pašu resursu sistēmu, nekas nav citādi. Tas ir tieši tas pats. Kādi nodokļi tiks attiecināti kā pašu resursi, kāda daļa no šiem nodokļiem...? Kādi maksājumi tiks ieviesti? Kādā apmērā, kādā proporcijā? Kas būs ar nodokli apliekamais objekts? Tā ir tā jautājuma būtība. Un tāpēc, manuprāt, lēmums par būtību, par to, kas ir tie resursi, kurus mēs kā Latvijas valsts piekrītam deleģēt un deleģējam kā kopējos resursus Eiropas Savienības budžetā, un par to, kādā proporcijā, - tas lēmums ir Saeimas kompetencē. Jo viena lieta ir procedurāli saskaņot pozīciju kā tādu, bet pavisam cita - pēc būtības akceptēt lēmumu par to, kas veido pašu resursu sistēmu. Tāpēc es uzskatu, ka pēc Latvijā apstiprinātās konstitucionālās kārtības šāda lēmuma pieņemšana ir Saeimas kompetencē. Manuprāt, atbalstot šo priekšlikumu, nerodas nekādas grūtības, jo Saeimā lēmums ir pieņemts. Saeima pieņem ļoti daudz lēmumu; šeit ir izstrādātas procedūras, lai to darītu vēlreiz. Ja Eiropas lietu komisija apstiprina sarunu pozīciju, tas pēc būtības nav Saeimas lēmums par to, kāda, piemēram, būs pašu resursu sistēma. Vērtējot Latvijas Republikas likumdošanas kārtību, šādu lēmumu - kādi būs maksājamie nodokļi un to daļas - var pieņemt tikai pati Saeima. Mani izbrīna tās bailes, ja izrādīsies, ka Eiropas lietu komisija kaut ko būs lēmusi un Saeima pēc tam lems citādāk. Tad man ir jautājums - cik demokrātiski un plaši ir diskutēts par tiem lēmumiem, kurus pieņem Eiropas lietu komisija, ja pēc tam ir bailes, ka šie lēmumi var būt pilnīgi atšķirīgi vai diametrāli pretēji, nonākot Saeimas balsojumā. Tāpēc mans lūgums ir atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2016_04_21_359-seq136 spokenText "Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.".
- 2015_12_03_335-seq415 spokenText "Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.".
- 2015_07_08_313-seq5 spokenText "Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.".
- 2016_04_21_359-seq135 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Vucāna kungs jau ļoti labi izstāstīja, kādā veidā Saeimā tiek organizēts darbs attiecībā uz Eiropas Savienības jautājumiem. Šis darbs tiek organizēts tādējādi, ka deputāti, kuri darbojas Eiropas lietu komisijā, izskatot šīs nacionālās pozīcijas, labo, apstiprina vai noraida tās un, kā tas ir šinī gadījumā, Saeimas vārdā veic parlamentāro uzraudzību pār tām. Šinī gadījumā Sudrabas kundzes priekšlikums šo kārtību mainītu un, kā Vucāna kungs jau ļoti precīzi norādīja, varētu radīt virkni dažādu sarežģījumu, un galu galā mēs varētu nonākt situācijā, ka konkrētais Saeimas lēmums varētu pēc savas būtības atšķirties no sākotnēji apstiprinātās un Eiropas lietu komisijā izdiskutētās pozīcijas. Tādēļ, kolēģi, līdzīgi kā Vucāna kungs es aicinu šo priekšlikumu noraidīt, jo patiešām līgumā par Eiropas Savienības dibināšanu noteiktais veids, kā jautājumus attiecībā uz pašu resursiem risina dalībvalstis, neatbilst šim Sudrabas kundzes priekšlikumam, un tādēļ šis priekšlikums nebūtu atbalstāms. Paldies.".
- 2016_04_21_359-seq134 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2015_11_30_333-seq420 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2011_12_22-seq149 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2016_04_21_359-seq133 spokenText "Labdien, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par šo priekšlikumu, vienīgo priekšlikumu, bija pietiekami nozīmīgas debates, piedaloties arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvei, un šajās debatēs komisijas locekļu viedokļi sadalījās divās atšķirīgās grupās. Pirmais viedoklis bija tāds, ka Eiropas Savienības pašu resursu sistēma ir jāapstiprina Saeimai. Un otrais viedoklis, kurš atšķīrās no pirmā, bija tāds, ka Saeima attiecībā uz šo situāciju, par kuru ir runa šā likuma 15.1 panta pirmajā daļā, savu apstiprinājumu jau ir devusi un pietiek, ka šajā stadijā Ministru kabinets pārbauda, vai nav atšķirības no iepriekš Saeimas saskaņotās nacionālās pozīcijas. Atbilstības gadījumā Ministru kabinets to apstiprina pats. Ja tiek konstatētas atšķirības no iepriekš apstiprinātās Latvijas nacionālās pozīcijas, šī apstiprināšana atkal būtu jāveic Saeimai - pilnā ciklā caur Eiropas lietu komisiju. Pēc būtības debates bija par diviem jautājumiem. Pirmais jautājums: kā šī situācija izskatās attiecībā uz jautājumu par Saeimas iesaisti jeb līdzdalību lēmuma pieņemšanā par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu? Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 185.1 pantu Saeima savu līdzdalību Eiropas Savienības jautājumos realizē ar Eiropas lietu komisijas starpniecību, ja Saeima nav lēmusi citādi. No minētās normas izriet princips, ka Eiropas lietu komisija, lemjot par Ministru kabineta sagatavoto Latvijas Republikas oficiālo nostādni, pauž ne tikai savu, respektīvi, komisijas viedokli, bet caur šo lēmumu tiek īstenota Saeimas līdzdalība Eiropas Savienības jautājumos. Jāņem vērā, ka Eiropas lietu komisijā ir pārstāvētas visas Saeimā esošās frakcijas atbilstoši to proporcijām. Arī konkrētajā lietā, proti, attiecībā uz Latvijas oficiālo nostādni par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, Eiropas lietu komisija jau ir lēmusi, proti, lēmusi par Ministru kabineta sagatavoto Latvijas Republikas oficiālo nostādni konkrētajā lietā. Un līdz ar to Saeima jau ir īstenojusi savu līdzdalību šī lēmuma pieņemšanā. Likumprojekta anotācijā ir īpaši norādīts, ka Ministru kabinets, īstenojot tam ar šo likumu deleģētās tiesības, vērtēs, vai tas atbilst iepriekš izstrādātajai Latvijas Republikas nacionālajai pozīcijai, kura ir tikusi apstiprināta Ministru kabinetā un saskaņota ar Saeimu. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets būs tiesīgs atbalstīt vienīgi tādu lēmumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kurš atbilst Saeimas pozīcijai, ko konkrētajā lietā paudusi Eiropas lietu komisija, lemjot par konkrētās nacionālās pozīcijas apstiprināšanu. Šis princips ir iestrādāts pirmā lasījuma redakcijā, un ar otrā lasījuma redakciju mēs šo principu mainījām. Saeimas komisijas sēdē otrs diskusiju jautājums bija saistīts ar problemātiku, kura skar priekšlikumā paredzēto Saeimas lēmuma pieņemšanas procedūru, jo tā nav tik vienkārša kā tā, ko mēs esam izstrādājuši un pielietojuši iepriekš. Atbilstoši Saeimas kārtības rullim šāds lēmums, ja tā pieņemšana uzticēta Saeimai, būtu virzāms un izskatāms Saeimā kā patstāvīgais priekšlikums. Tas savukārt nozīmē to, ka, no procedūras viedokļa, nododot to komisijām, šajā lēmumā var tikt izdarīti arī grozījumi, turklāt teorētiski ir iespējams, ka šie grozījumi var būt arī tādi, kas atšķiras vai pat ir pretrunā ar Saeimas Eiropas lietu komisijas pieņemto lēmumu, izskatot attiecīgo nacionālo pozīciju, kas ir pausta Eiropas Savienības institūcijām. Pastāvot šādiem apstākļiem, izskatot attiecīgo patstāvīgo priekšlikumu, var veidoties juridiski neskaidra situācija. Proti, atkārtoti paužot Saeimas nostāju, tā var atšķirties no tās, ko Ministru kabinets, ievērojot Saeimas Eiropas lietu komisijā lemto, ir paudis Eiropas Savienības institūcijām iepriekš, vai pat būt pretrunā ar to. Ņemot vērā šos divus būtiskos apstākļus, es tomēr aicinu, lai mēs paliktu pie pirmā lasījuma redakcijas un neatbalstītu šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2016_04_21_359-seq132 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Jānim Vucānam.".
- 2014_12_18_279-seq55 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Jānim Vucānam.".
- 2014_12_18_279-seq51 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Jānim Vucānam.".
- 2014_09_11-seq139 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Jānim Vucānam.".
- 2013_11_06_a-seq2252 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Jānim Vucānam.".
- 2013_11_06_a-seq1607 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Jānim Vucānam.".
- 2013_06_13-seq442 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Jānim Vucānam.".
- 2012_11_15-seq1714 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Jānim Vucānam.".
- 2012_11_15-seq1271 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Jānim Vucānam.".
- 2012_11_15-seq397 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Jānim Vucānam.".
- 2016_04_21_359-seq131 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es atgādināšu, par ko ir šis likumprojekts. Likumprojekts ir par to, kā noteikt valstī atbildīgo institūciju, kura saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 311.panta prasībām pēc tam, kad Eiropas Padome ir apstiprinājusi noteikumus par Eiropas pašu resursu sistēmu, šo lēmumu pieņem dalībvalstī saskaņā ar katras konkrētās dalībvalsts konstitucionālajām prasībām. Saistībā ar grozījumu Likumā par budžetu un finanšu vadību ir saņemts viens priekšlikums - deputātes Ingunas Sudrabas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.".
- 2016_04_21_359-seq130 spokenText "Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Turpināsim Saeimas sēdi. Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Inguna Sudraba.".
- 2016_04_21_359-seq129 spokenText "Pārtraukums līdz pulksten 11.30.".
- 2000_03_30-seq109 spokenText "Pārtraukums līdz pulksten 11.30.".
- 2016_04_21_359-seq128 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Ringolds Balodis... ir, Guntis Belēvičs... ir, Boriss Cilevičs, Nellija Kleinberga, Ivans Klementjevs, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Igors Pimenovs, Jānis Ruks un Ivars Zariņš.".
- 2016_04_21_359-seq127 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 19, atturas - 5. Likums ir pieņemts. Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!... Tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti... Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim to nolasīšanai.".
- 2016_04_21_359-seq126 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi likumprojekta otrajam, galīgajam, lasījumam ir izskatīti un mums ir jābalso par to, lai atbalstītu šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Es, protams, gribu izmantot iespēju pateikt paldies visiem tiem ekspertiem, kas neskaitāmas stundas veltīja tam, lai mēs šīs normas iespējami precizētu, panāktu līdzsvaru starp krimināltiesisku regulējumu un cilvēktiesību un demokrātijas ievērošanu mūsu valstī, un pateikt paldies arī deputātiem, kuri aktīvi debatēja un atbalstīja šo likumprojektu, jo mūsdienās mēs tomēr dzīvojam ļoti trausla miera apstākļos, mums ir tādi kaimiņi, kādi ir (Dep. A.Kaimiņš: “Kas ar kaimiņiem ir?”), un mums ir pašiem jārūpējas par savu drošību. Un viens no veidiem, kā rūpēties par savu drošību, ir apbruņot tiesībsargājošās iestādes ar moderniem un efektīviem instrumentiem, proti, ar konkrētiem, mūsdienu prasībām atbilstošiem likuma grozījumiem. To, es ceru, mēs šajā likumprojektā esam izdarījuši. Tā ka paldies visiem, kas atbalsta. Es aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2016_04_21_359-seq124 spokenText "Komisija 26. - iekšlietu ministra priekšlikumu - atbalstīja, uzskatīja, ka tas ir nepieciešams. Lūdzu arī deputātus atbalstīt.".
- 2016_04_21_359-seq123 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai ziņotāja komisijas vārdā ko piebildīs?".
- 2016_02_25_349-seq169 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai ziņotāja komisijas vārdā ko piebildīs?".
- 2016_04_21_359-seq122 spokenText "Godātie kolēģi! Pēc jēgas šis priekšlikums ir atbalstāms, bet formulējums būtu jāprecizē, jo šādu pantu grūti integrēt Krimināllikumā. Turklāt jāņem vērā, ka šis priekšlikums ir cieši saistīts ar visu likumprojektu, tāpēc frakcijas vārdā runāšu par 26. - iekšlietu ministra priekšlikumu - kontekstā ar Krimināllikuma grozījumiem un nosacījumiem. Mēs piekrītam, ka ģeopolitiskā situācija pasaulē pastāvīgi mainās un Latvijai, līdzīgi kā citām valstīm, ir jāsaskaras ar arvien jauniem izaicinājumiem. Mēs respektējam kompetentu iestāžu darbību, sargājot valsts drošību un valsts noslēpumu, tomēr uzskatām, ka steigā virzītais likumprojekts rada vairākus normu piemērošanas un iztulkošanas riskus. Arī pēc mēģinājuma likumprojektā ietvertās normas precizēt nav pārliecības par šo normu satura un jēgas atbilstību vārda brīvības un cilvēktiesību principiem, kā arī par šo normu saprātīgu piemērošanu un vienveidīgu interpretāciju. Sniedzot savus priekšlikumus, SASKAŅAS frakcija iestājas par normu noteiktību, - ir jāievēro normas tekstā obligāta norāde uz nolūku, kā arī precīzs aizliegtās darbības raksturojums. Ņemot vērā to, ka likumprojekta apspriešanas gaitā mūsu iesniegtie priekšlikumi netika pienācīgi izvērtēti, jo sēdēs tika vērtēti galvenokārt darba grupas priekšlikumi un līdz ar to mūsu priekšlikumi tika noraidīti, kā arī to, ka uz otro lasījumu sagatavotā redakcija joprojām rada bažas par normu korektu piemērošanu, šo konkrēto priekšlikumu mēs atbalstām, bet likumprojekta pieņemšanu atbalstīt nevaram. Paldies par uzmanību.".
- 2016_04_21_359-seq121 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2016_04_21_359-seq97 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2016_04_21_359-seq69 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2016_04_21_359-seq29 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2016_02_04_342-seq87 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2015_11_30_333-seq1461 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2015_11_30_333-seq1431 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2015_04_23_295-seq46 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2015_04_23_295-seq40 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2014_12_17_278-seq858 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2014_12_17_278-seq850 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2014_10_16-seq111 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2014_06_12-seq91 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2014_06_12-seq78 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2014_05_15-seq54 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2014_03_27-seq159 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2014_02_13-seq155 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2013_12_19-seq506 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2013_12_05-seq312 spokenText "Uzs��kam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2013_11_07-seq87 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2013_11_06_a-seq1862 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2013_06_20-seq275 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2013_05_09-seq429 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2013_05_09-seq390 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2013_05_09-seq385 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2013_05_09-seq352 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2013_05_09-seq273 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2013_01_31-seq82 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2012_11_29-seq225 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2012_11_15-seq1613 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2012_11_15-seq1589 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2012_11_15-seq1584 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2012_11_15-seq1581 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2012_11_15-seq1578 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2012_11_08-seq91 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2012_11_01-seq778 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2012_09_13-seq413 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2012_09_06-seq73 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2012_09_06-seq26 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2012_07_05_as-2-seq194 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2012_06_21-seq458 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2016_04_21_359-seq120 spokenText "26. ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums pārejas noteikumos, kurš ir atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq118 spokenText "24. un 25., kas ir identiski.".
- 2016_04_21_359-seq117 spokenText "Deputāti atbalsta. Un atbalsta arī 25.priekšlikumu.".
- 2016_04_21_359-seq116 spokenText "Es komisijas vārdā detalizēti izstāstīju šīs debates, apspriežot arī šo priekšlikumu. Kā es sākotnēji minēju, kopumā likumprojektam bija iesniegti 34 priekšlikumi. Šobrīd tabulā ir 26. Tātad deputāti, kuri šim likumprojektam bija iesnieguši savus priekšlikumus, tos atsauca. Viņiem vēl būs iespēja tos iesniegt. Bet šobrīd komisija, lai atliktu šī panta skatīšanu, izšķīrās par šādu vienīgo juridisko risinājumu - atbalstīt deputāta Judina un arī Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
- 2016_04_21_359-seq115 spokenText "Debates slēdzu. Vai ziņotāja komisijas vārdā ko piebildīs?".
- 2016_04_21_359-seq63 spokenText "Debates slēdzu. Vai ziņotāja komisijas vārdā ko piebildīs?".
- 2016_02_18_347-seq45 spokenText "Debates slēdzu. Vai ziņotāja komisijas vārdā ko piebildīs?".
- 2016_04_21_359-seq114 spokenText "Jā, kolēģi, labdien! Es gribu aicināt atbalstīt šo priekšlikumu. Vēlos piebilst, ka es paskatījos balsojumu, - kā mēs balsojām 3.martā, kad skatījām šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Un te es skaidri un gaiši lasu: Kaimiņa kungs, Kūtra kungs... Mēs taču visi balsojām “par” steidzamību! Un te ir runa par viedokļu konsekvenci, kolēģi... par to (Dep. G.Kūtris: “Par priekšlikumu runā!”), kādā veidā mēs šobrīd cīnāmies pret steidzamību.".
- 2016_04_21_359-seq112 spokenText "Godātie kolēģi! Arī šim pantam es biju iesniegusi savus priekšlikumus, bet tik tiešām Judina kunga priekšlikums bija pats labākais, un es pievienojos aicinājumam šo pantu izslēgt. Bet, atbildot uz kolēģes Āboltiņas kundzes replikām par iepriekšējo priekšlikumu, es tomēr nevaru atstāt bez uzmanības to, kas izskanēja no šīs tribīnes. Tātad mēģinājums apšaubīt viedokli, kurš kolēģei varbūt nepatīk, ir pārvērties par mēģinājumu apšaubīt viedokļa paudēja pilnvaras. Tāpēc es gribētu jums nolasīt Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 13.aprīļa vēstuli, kura tika saņemta Juridiskajā komisijā un kurā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka Āboltiņas kundzes minētā advokāte bija tiesīga gan piedalīties sēdē, gan arī paust savu viedokli Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vārdā. Paldies jums.".
- 2016_04_21_359-seq110 spokenText "Kolēģi, es teikšu atklāti: brīdī, kad bija jāiesniedz priekšlikums, es redzēju, ka ar pantu ir problēma, bet neatradu risinājumu, kas varētu būt derīgs. Taču, strādājot ar šo pantu, mēs faktiski saņēmām no darba grupas priekšlikumu, kā problēmu var atrisināt. Un ir arī citi priekšlikumi. Līdz ar to, es domāju, mēs noteikti turpināsim darbu. Un arī manu priekšlikumu nevajadzētu uztvert tā, it kā es absolūti būtu pret. Jo ir gadījumi, kad ir vajadzība pēc attiecīgās normas, bet tas tvērums ir pārāk plašs. Taču būs risinājums, un, kā es saprotu, pēc divām nedēļām mēs plānojam turpināt darbu. Paldies.".
- 2016_04_21_359-seq109 spokenText "Tātad uzsākam debates par 24.priekšlikumu. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2016_04_21_359-seq108 spokenText "Tagad mēs esam nonākuši līdz visstrīdīgākajai likumprojekta sadaļai un pantam par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu. Likumprojektam daudz un dažādi vārdiņi tiek pielikti, tajā skaitā mans (es ļoti lepotos, ja man būtu tādi nopelni, kuru patiesībā tur nav), un šis pants tautā tiek saukts par žurnālistu pantu, bet patiesībā tas ir pants par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu. Mēģināšu pamatot, kāpēc šis pants ir radīts, un kliedēt dažus mītus, kā arī atstāstīt dažus dialogus no šīs sēdes. Atvainojos jau iepriekš, ja tas varbūt būs gari. Bet rezultātā komisija ir lēmusi pagaidām atlikt šī panta skatīšanu. Skatot šo likumprojektu kopumā, es uzskatu par savu pienākumu informēt, kāpēc šāds pants šajā likumprojektā ir, kādi ir bijuši mērķi, kādi ir līdz šim minētie riski un līdz šim minētās ekspertu iebildes pret šiem riskiem. Tātad par to, kāpēc šāds pants ir. Valsts noslēpums ir informācija, kuras aizsardzība valstij jānodrošina visaugstākajā līmenī, un valstij ir ekskluzīvas īpašuma tiesības uz valsts noslēpumu. Līdz ar to valsts noslēpumam ir jābūt attiecīgi aizsargātam un valstij ir jāspēj valsts noslēpumu nosargāt. Mērķis, kāpēc šāda norma ir radusies, ir harmonizēt atbildību par nelikumīgām darbībām ar valsts noslēpumu, izceļot valsts noslēpumu kā speciālu apdraudējuma priekšmetu. Šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums komercnoslēpumam paredz daudz efektīvāku krimināltiesisko aizsardzību nekā valsts noslēpumam. Tas pēc būtības ir arī publiski minētajā piemērā par ceptajiem kartupeļiem. Šobrīd cepto kartupeļu recepte ir aizsargāta vairāk nekā informācija, kura ir valsts noslēpums. Kas ir valsts noslēpums? Valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kura iekļauta Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm. Likums “Par valsts noslēpumu” paredz, ka, piemērojot valsts noslēpuma statusu kādam objektam, vienmēr ir jāizdara apsvērumi par to, kādas sekas var radīt attiecīgās informācijas izpaušana vai neizpaušana. Tas ir regulēts likumā “Par valsts noslēpumu”... pretēji tam, par ko tik daudzi bažījas, - ka ikkatrs, kas grib, kaut ko tur iekļauj... Ja vienkārši negrib par kaut ko runāt, tad iekļauj, uzliek tam statusu “konfidenciāls”, “ierobežotas pieejamības” vai tamlīdzīgi... vai pat “valsts noslēpums”, un tātad vienkārši par to nerunā vai nesaka. Tātad likums “Par valsts noslēpumu” skaidri nosaka, kāda informācija var tikt atzīta par valsts noslēpumu. Lai kliedētu mītus, es nosaukšu jums arī to, kādu informāciju aizliegts noteikt par valsts noslēpumu. Tā ir informācija par stihiskām nelaimēm, dabas vai citām katastrofām, par vides, veselības aizsardzību, izglītības, kultūras stāvokli, demogrāfisko situāciju. Tā ir informācija par cilvēktiesību pārkāpumiem, par noziedzības līmeni, tās statistiku, par korupcijas gadījumiem, amatpersonu nelikumīgu rīcību. Uzsveru vēlreiz - tas, kas tiek minēts... Tas, ko min žurnālisti, - ka tagad jau ar šo likumu mēs kā valsts noslēpumu aizsargāsim paši sevi, lai žurnālisti nevarētu rakstīt par mūsu vai amatpersonu iespējamu jeb potenciālu nelikumīgu rīcību. Likumā “Par valsts noslēpumu” ir noteikts konkrēti un precīzi, ka informāciju par amatpersonu nelikumīgu rīcību nekādā veidā nevar atzīt par valsts noslēpumu. Informācija par ekonomisko stāvokli valstī, par budžeta izpildi, par iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām algas likmēm, privilēģijām, atvieglojumiem un garantijām, par valsts vadītāja veselību - visa šī manis nosauktā informācija - uzsveru vēlreiz! - nevar tikt atzīta par valsts noslēpumu, nevar politiķi teikt, ka tas ir valsts noslēpums, par kuru žurnālisti nedrīkstētu rakstīt un kuru viņiem nebūtu tiesību izmantot dažādā sev iespējamā veidā un informēt sabiedrību par šīm manis nosauktajām lietām. Tādējādi jebkādas pretlikumīgas darbības, kas rada kaitējumu valsts interesēm, vai informācija par valstij neizdevīgiem prettiesiskiem darījumiem nevar pēc definīcijas tikt klasificēta kā valsts noslēpums. Ņemot vērā to, ka atbildība tiek paredzēta par īpaši aizsargājamu priekšmetu apdraudēšanu, atbildība iestājas tikai par tādas informācijas nelikumīgu iegūšanu, kura pēc satura ir uzskatāma par valsts noslēpuma objektu. Savukārt tādas informācijas nelikumīga iegūšana, kurai ar likumu ir paredzēts noteikt valsts noslēpuma statusu, nevar būt attaisnojama nekādos apstākļos. Vēlreiz uzsvēršu, ka par valsts noslēpumu ir atzīstama arī tā informācija, kura attiecas uz NATO, Eiropas Savienību, citu ārvalstu... citu starptautisko organizāciju klasificēto informāciju, un ka valsts noslēpuma statusa mērķis ir aizsargāt valsts drošībai un aizsardzībai, kā arī sabiedrības drošībai nozīmīgu informāciju. Savukārt tādai informācijai, kura ir nozīmīga pilsoniskās sabiedrības attīstībai un par kuru pienākums informēt starptautiskās organizācijas un sabiedrību, valsts noslēpuma statuss nav piemērojams. Es tālāk neanalizēšu, kāda bija redakcija, kuru piedāvāja Krimināllikuma darba grupa (droši vien mēs atgriezīsimies pie šī likumprojekta), bet vēlreiz tomēr informēšu jūs par divām šajā sēdē izskanējušajām bažām... par argumentiem... par to, kādā veidā tika mēģināts tos vismaz kliedēt... Bet izskatījās, ka līdz galam netika kliedētas žurnālistu bažas par to, ka varētu tikt kaut kādā veidā ierobežota viņiem vārda brīvība un viņu tiesības informēt sabiedrību par aktuāliem notikumiem. Arī šajā diskusijā par šo pantu ļoti svarīgs bija mūsu pārstāves Eiropas Cilvēktiesību tiesā viedoklis un tiesībsarga viedoklis. Tiesībsargs ir atsūtījis Juridiskajai komisijai ļoti plašu analīzi par to, un neskaitāmas reizes tajā uzsver, cik svarīgi ir demokrātiskā valstī nodrošināt žurnālistiem vārda brīvību. Bet... neraugoties uz vārda un preses brīvības īpašo lomu demokrātiskā sabiedrībā, tā nav absolūta un tā var tikt ierobežota. Šiem ierobežojumiem ir pakļauti arī žurnālisti. Saskaņā ar Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 19.panta trešo daļu vārda brīvību var ierobežot, lai pasargātu citu cilvēku tiesības vai reputāciju, valsts drošību un sabiedrisko kārtību, kā arī sabiedrības veselību un tikumību. Arī Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants kā leģitīmos mērķus vārda brīvības ierobežošanai nosaka valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai nodrošinātu tiesu varu un objektivitāti. Un visos šādos spriedumos Eiropas Cilvēktiesību tiesa norāda, ka visas personas, ieskaitot žurnālistus, kas īsteno savas tiesības uz vārda un izteiksmes brīvību, uzņemas pienākumus un atbildību tādā apjomā, kas ir atkarīgs no situācijas. Tālāk par piemēru, - vēlreiz par piemēru, kuru komisijas sēdē minēja tiesībsargs. Tā ir lieta “Štolls (Stoll) pret Šveici”. Žurnālists saskaņā ar Šveices kriminālkodeksa 293.pantu tika notiesāts ar naudas sodu par konfidenciālas informācijas atklāšanu. Jā, Elksniņa kungs sēdē pareizi norādīja: šeit ir par informācijas atklāšanu. Tātad tas ir pat daudz, es gribētu teikt, šaurāks, šis tvērums, jo par to, ka žurnālists dara savu darbu un atklāj kādu informāciju, par to viņš tiek sodīts saskaņā ar Šveices kriminālkodeksu. Mums šajā projektā šobrīd ir paredzēta atbildība par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu. Bet tātad šī informācija saturēja fragmentus no Šveices vēstnieka ASV nosūtītās vēstules (stratēģijas dokumenta) darba grupas vadītājam, kurā viņš izteicās par ebreju organizācijām Šveicē. Runa bija par kompensāciju izmaksu ebrejiem par viņu zaudējumiem Otrā pasaules kara laikā. Vēstnieka izteicieni attiecībā uz ebreju organizācijām bija neglaimojoši, šīs vēstules publicēšana laikrakstos izraisīja skandālu. Lai noskaidrotu, vai līdzeklis - uzliktais sods - bija nepieciešams konkrētajā gadījumā, Eiropas Cilvēktiesību tiesa vērtēja dažādus lietas aspektus: aizskartās intereses, lietas izskatīšanu un izvērtējumu nacionālajās tiesās, iesniedzēju uzvedību un uzliktā soda samērību. Eiropas Cilvēktiesību tiesa secināja: temats viennozīmīgi varēja radīt interesi sabiedrībā. Tomēr triviālais veids, kādā žurnālists to izdarīja, drīzāk radīja iespaidu par vēlmi parādīt nelabvēlīgā gaismā šo vēstnieku. Raksts atstāja paralizējošu efektu uz Šveices ārpolitiku un konkrētā diplomāta karjeru. Žurnālists neļāva lasītājiem pašiem izdarīt savus secinājumus, bet gan fokusējās tikai uz vēstnieka personību. Tendenciozā valoda radīja iespaidu par vēstnieka antisemītiskajiem izteikumiem. Eiropas Cilvēktiesību tiesa pievienojās Šveices valdības viedoklim, ka raksta mērķis bija nevis lasītāju informēšana, bet gan nevajadzīga skandāla radīšana. Noslēgumā Eiropas Cilvēktiesību tiesa secināja, ka nav pārkāpts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants. Vienlaikus Eiropas Cilvēktiesību tiesa spriedumā “Štolls (Stoll) pret Šveici” minēja, ka žurnālista notiesāšana par konfidenciālas informācijas atklāšanu var atrunāt medijus no sabiedrībai svarīgu ziņu publicēšanas, tādējādi prese vairs nevarēs spēlēt savu sargsuņa lomu. Un tas ir uzsvērts vairākkārt. Ir svarīgi, ka žurnālisti darbojas labā ticībā uz akurātas faktu bāzes un sniedz uzticamu un precīzu informāciju saskaņā ar žurnālistikas ētikas principiem. Tas vēlreiz ir jautājums par to... ja žurnālisti jūtas šī panta dēļ apdraudēti, ir iespēja katru no šiem gadījumiem izvērtēt. (Starpsauciens: “Turpināsim rīt!”) Un tomēr - es tiešām atvainojos! - vēl tikai dažas minūtes. Par Ulda Krastiņa atbildi Leitāna kungam, kuram bija iespēja Juridiskās komisijas sēdē pārstāvēt Latvijas Žurnālistu asociācijas viedokli, proti, iebilst un paust savas bažas. Un eksperts, - manuprāt, lielākais krimināltiesību eksperts šobrīd Latvijā - profesors Uldis Krastiņš viņam atbildēja. Saistībā ar to daiļrunību, kas tika pausta (iespējams, tāpēc, ka te ir preses pārstāvji, kuri ar visādiem instrumentiem staigā mums apkārt) par valsts noslēpuma objektiem, - tā lieta ir ļoti vienkārša. Ir likums “Par valsts noslēpumu”. Ar šo likumu ir noteikts, kāpēc ir jāaizsargā valsts noslēpums. Ar šo likumu ir uzdots Ministru kabinetam sastādīt valsts noslēpuma objektu sarakstu. Ministru kabinets to ir izdarījis, un tas ir tā likuma pamats, no kura jāvadās. Katrā gadījumā, ja izmeklēšanā kādas šaubas rodas, tad tās ir jānoskaidro. Normatīvā sistēma ir sakārtota pietiekami labi. Ja kādam tur nepatīk kāds objekts, kas ir iekļauts valsts noslēpuma objektu sarakstā, tad ir jāgroza šis saraksts uz pašreizējā normatīvā regulējuma bāzes, kura ir paliekoša. Mēs esam šo normu veidojuši. No žurnālistu puses ir tāda naivitāte vērojama, izliekoties jau neko vairs nesaprotam par valsts noslēpuma objektiem, to glabāšanas kārtību, par to, ka tur ir noteikta sava kārtība, noteikts stingrs režīms, ka tur ir paraksts jādod un dažādas citas formalitātes jākārto. Un ir stingri noteikts, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar valsts noslēpumu. Ja jūs tur sēdētu un būtu drošības dienesta darbinieks, no jums būtu paņemts paraksts, ka jūs nedrīkstat izpaust šīs ziņas, kas jums ir uzticētas. Un, ja jūs pretēji likumam tās izpaudīsiet, tad jums būs jāatbild. Un, ja jums aiz muguras kolēģis būs pašķirstījis, paskatījies, kas īsti ir tas valsts noslēpums, vai kaut kā nofiksējis, tiešā veidā ieguvis šo noslēpumu, tad arī šis gadījums būs likumā minētais gadījums. Diemžēl jūs neesat vispār sapratis, kas īsti ir valsts noslēpums un kā tas tiek sargāts. Ja šie noteikumi tiek pārkāpti, tad par to ir jāatbild, un šādā gadījumā atbild gan tas, kuram ir jāsargā, gan tas, kurš ir izmantojis sargātāja neuzmanību un tiešā veidā ieguvis šo informāciju. Tālāk. Jau nez cik reižu te ir runāts: ja tas ir izgājis pasaulē un tālāk tiek izplatīts, tad par to kriminālatbildība netiek paredzēta. Tas ir skaidrs. Un tās situācijas var būt dažādas. Tas ir atstāsts, un es vēlreiz atvainojos, ka tik gari, bet, tā kā tiešām šim likumprojektam ir pievērsta ļoti liela sabiedrības uzmanība un žurnālisti ļoti aktīvi par to ziņo, es vēlējos jūs informēt par šī likumprojekta normām un par tām redakcijām, kas ir bijušas. Mana personīgā pārliecība bija tāda, ka bija pietiekams pamats diskutēt par šo normu. Mēs par to diskutējām, un to arī atbalstīja. Bet, ņemot vērā, ka droši vien tikai Juridiskās komisijas locekļiem ir detalizēta informācija par šiem argumentiem “par” un “pret” un ka žurnālistiem, ļoti iespējams, ir nepieciešama vēl papildu diskusija, un ka tāda diskusija var būt nepieciešama arī daļai sabiedrības, Juridiskā komisija nolēma, ka pagaidām šis likumprojekta pants netiek atbalstīts. Taču komisija vienbalsīgi atbalstīja to, ka Juridiskās komisijas vārdā mēs vēršamies pie Tieslietu ministrijas darba grupas. Arī pie mūsu pārstāves Eiropas Cilvēktiesību tiesā un pie tiesībsarga mēs vēršamies ar lūgumu mēģināt izskaidrot ieinteresētajām grupām šīs likuma normas nozīmi valsts drošības interešu aizsargāšanā. Un tātad divu nedēļu laikā gaidām citu redakciju. Es gribu uzsvērt vēlreiz: juridiski no likumprojekta šo normu šobrīd nav iespējams izņemt... Saeimas kārtības rullis neparedz, ka mēs varētu ar atsevišķu lēmumu šo normu izņemt. Tātad vienīgais veids, kā mēs varējām šobrīd šo normu atlikt, ir nobalsot par to, ka pagaidām šī norma netiek atbalstīta. Bet es uzsveru vēlreiz: tā ir nepieciešama šajā likumprojektā! Un, visticamāk, divu nedēļu laikā parlaments pie šīs normas atgriezīsies un tālāk to skatīs jau kā atsevišķu likumprojektu. Tātad ir iesniegti par šo normu divi identiski priekšlikumi: viens ir deputāta Andreja Judina, otrs - Juridiskās komisijas. Abi priekšlikumi ir par šīs normas izslēgšanu, un šobrīd komisija ir atbalstījusi tos.".
- 2016_04_21_359-seq106 spokenText "23. ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq105 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 22. Priekšlikums ir atbalstīts.".