Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2016_04_21_359-seq108> ?p ?o. }

• 2016_04_21_359-seq108 type Speech.
• 2016_04_21_359-seq108 number "108".
• 2016_04_21_359-seq108 date "2016-04-21".
• 2016_04_21_359-seq108 isPartOf 2016_04_21_359.
• 2016_04_21_359-seq108 spokenAs 101.
• 2016_04_21_359-seq108 spokenText "Tagad mēs esam nonākuši līdz visstrīdīgākajai likumprojekta sadaļai un pantam par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu. Likumprojektam daudz un dažādi vārdiņi tiek pielikti, tajā skaitā mans (es ļoti lepotos, ja man būtu tādi nopelni, kuru patiesībā tur nav), un šis pants tautā tiek saukts par žurnālistu pantu, bet patiesībā tas ir pants par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu. Mēģināšu pamatot, kāpēc šis pants ir radīts, un kliedēt dažus mītus, kā arī atstāstīt dažus dialogus no šīs sēdes. Atvainojos jau iepriekš, ja tas varbūt būs gari. Bet rezultātā komisija ir lēmusi pagaidām atlikt šī panta skatīšanu. Skatot šo likumprojektu kopumā, es uzskatu par savu pienākumu informēt, kāpēc šāds pants šajā likumprojektā ir, kādi ir bijuši mērķi, kādi ir līdz šim minētie riski un līdz šim minētās ekspertu iebildes pret šiem riskiem. Tātad par to, kāpēc šāds pants ir. Valsts noslēpums ir informācija, kuras aizsardzība valstij jānodrošina visaugstākajā līmenī, un valstij ir ekskluzīvas īpašuma tiesības uz valsts noslēpumu. Līdz ar to valsts noslēpumam ir jābūt attiecīgi aizsargātam un valstij ir jāspēj valsts noslēpumu nosargāt. Mērķis, kāpēc šāda norma ir radusies, ir harmonizēt atbildību par nelikumīgām darbībām ar valsts noslēpumu, izceļot valsts noslēpumu kā speciālu apdraudējuma priekšmetu. Šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums komercnoslēpumam paredz daudz efektīvāku krimināltiesisko aizsardzību nekā valsts noslēpumam. Tas pēc būtības ir arī publiski minētajā piemērā par ceptajiem kartupeļiem. Šobrīd cepto kartupeļu recepte ir aizsargāta vairāk nekā informācija, kura ir valsts noslēpums. Kas ir valsts noslēpums? Valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kura iekļauta Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm. Likums “Par valsts noslēpumu” paredz, ka, piemērojot valsts noslēpuma statusu kādam objektam, vienmēr ir jāizdara apsvērumi par to, kādas sekas var radīt attiecīgās informācijas izpaušana vai neizpaušana. Tas ir regulēts likumā “Par valsts noslēpumu”... pretēji tam, par ko tik daudzi bažījas, - ka ikkatrs, kas grib, kaut ko tur iekļauj... Ja vienkārši negrib par kaut ko runāt, tad iekļauj, uzliek tam statusu “konfidenciāls”, “ierobežotas pieejamības” vai tamlīdzīgi... vai pat “valsts noslēpums”, un tātad vienkārši par to nerunā vai nesaka. Tātad likums “Par valsts noslēpumu” skaidri nosaka, kāda informācija var tikt atzīta par valsts noslēpumu. Lai kliedētu mītus, es nosaukšu jums arī to, kādu informāciju aizliegts noteikt par valsts noslēpumu. Tā ir informācija par stihiskām nelaimēm, dabas vai citām katastrofām, par vides, veselības aizsardzību, izglītības, kultūras stāvokli, demogrāfisko situāciju. Tā ir informācija par cilvēktiesību pārkāpumiem, par noziedzības līmeni, tās statistiku, par korupcijas gadījumiem, amatpersonu nelikumīgu rīcību. Uzsveru vēlreiz - tas, kas tiek minēts... Tas, ko min žurnālisti, - ka tagad jau ar šo likumu mēs kā valsts noslēpumu aizsargāsim paši sevi, lai žurnālisti nevarētu rakstīt par mūsu vai amatpersonu iespējamu jeb potenciālu nelikumīgu rīcību. Likumā “Par valsts noslēpumu” ir noteikts konkrēti un precīzi, ka informāciju par amatpersonu nelikumīgu rīcību nekādā veidā nevar atzīt par valsts noslēpumu. Informācija par ekonomisko stāvokli valstī, par budžeta izpildi, par iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām algas likmēm, privilēģijām, atvieglojumiem un garantijām, par valsts vadītāja veselību - visa šī manis nosauktā informācija - uzsveru vēlreiz! - nevar tikt atzīta par valsts noslēpumu, nevar politiķi teikt, ka tas ir valsts noslēpums, par kuru žurnālisti nedrīkstētu rakstīt un kuru viņiem nebūtu tiesību izmantot dažādā sev iespējamā veidā un informēt sabiedrību par šīm manis nosauktajām lietām. Tādējādi jebkādas pretlikumīgas darbības, kas rada kaitējumu valsts interesēm, vai informācija par valstij neizdevīgiem prettiesiskiem darījumiem nevar pēc definīcijas tikt klasificēta kā valsts noslēpums. Ņemot vērā to, ka atbildība tiek paredzēta par īpaši aizsargājamu priekšmetu apdraudēšanu, atbildība iestājas tikai par tādas informācijas nelikumīgu iegūšanu, kura pēc satura ir uzskatāma par valsts noslēpuma objektu. Savukārt tādas informācijas nelikumīga iegūšana, kurai ar likumu ir paredzēts noteikt valsts noslēpuma statusu, nevar būt attaisnojama nekādos apstākļos. Vēlreiz uzsvēršu, ka par valsts noslēpumu ir atzīstama arī tā informācija, kura attiecas uz NATO, Eiropas Savienību, citu ārvalstu... citu starptautisko organizāciju klasificēto informāciju, un ka valsts noslēpuma statusa mērķis ir aizsargāt valsts drošībai un aizsardzībai, kā arī sabiedrības drošībai nozīmīgu informāciju. Savukārt tādai informācijai, kura ir nozīmīga pilsoniskās sabiedrības attīstībai un par kuru pienākums informēt starptautiskās organizācijas un sabiedrību, valsts noslēpuma statuss nav piemērojams. Es tālāk neanalizēšu, kāda bija redakcija, kuru piedāvāja Krimināllikuma darba grupa (droši vien mēs atgriezīsimies pie šī likumprojekta), bet vēlreiz tomēr informēšu jūs par divām šajā sēdē izskanējušajām bažām... par argumentiem... par to, kādā veidā tika mēģināts tos vismaz kliedēt... Bet izskatījās, ka līdz galam netika kliedētas žurnālistu bažas par to, ka varētu tikt kaut kādā veidā ierobežota viņiem vārda brīvība un viņu tiesības informēt sabiedrību par aktuāliem notikumiem. Arī šajā diskusijā par šo pantu ļoti svarīgs bija mūsu pārstāves Eiropas Cilvēktiesību tiesā viedoklis un tiesībsarga viedoklis. Tiesībsargs ir atsūtījis Juridiskajai komisijai ļoti plašu analīzi par to, un neskaitāmas reizes tajā uzsver, cik svarīgi ir demokrātiskā valstī nodrošināt žurnālistiem vārda brīvību. Bet... neraugoties uz vārda un preses brīvības īpašo lomu demokrātiskā sabiedrībā, tā nav absolūta un tā var tikt ierobežota. Šiem ierobežojumiem ir pakļauti arī žurnālisti. Saskaņā ar Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 19.panta trešo daļu vārda brīvību var ierobežot, lai pasargātu citu cilvēku tiesības vai reputāciju, valsts drošību un sabiedrisko kārtību, kā arī sabiedrības veselību un tikumību. Arī Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants kā leģitīmos mērķus vārda brīvības ierobežošanai nosaka valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai nodrošinātu tiesu varu un objektivitāti. Un visos šādos spriedumos Eiropas Cilvēktiesību tiesa norāda, ka visas personas, ieskaitot žurnālistus, kas īsteno savas tiesības uz vārda un izteiksmes brīvību, uzņemas pienākumus un atbildību tādā apjomā, kas ir atkarīgs no situācijas. Tālāk par piemēru, - vēlreiz par piemēru, kuru komisijas sēdē minēja tiesībsargs. Tā ir lieta “Štolls (Stoll) pret Šveici”. Žurnālists saskaņā ar Šveices kriminālkodeksa 293.pantu tika notiesāts ar naudas sodu par konfidenciālas informācijas atklāšanu. Jā, Elksniņa kungs sēdē pareizi norādīja: šeit ir par informācijas atklāšanu. Tātad tas ir pat daudz, es gribētu teikt, šaurāks, šis tvērums, jo par to, ka žurnālists dara savu darbu un atklāj kādu informāciju, par to viņš tiek sodīts saskaņā ar Šveices kriminālkodeksu. Mums šajā projektā šobrīd ir paredzēta atbildība par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu. Bet tātad šī informācija saturēja fragmentus no Šveices vēstnieka ASV nosūtītās vēstules (stratēģijas dokumenta) darba grupas vadītājam, kurā viņš izteicās par ebreju organizācijām Šveicē. Runa bija par kompensāciju izmaksu ebrejiem par viņu zaudējumiem Otrā pasaules kara laikā. Vēstnieka izteicieni attiecībā uz ebreju organizācijām bija neglaimojoši, šīs vēstules publicēšana laikrakstos izraisīja skandālu. Lai noskaidrotu, vai līdzeklis - uzliktais sods - bija nepieciešams konkrētajā gadījumā, Eiropas Cilvēktiesību tiesa vērtēja dažādus lietas aspektus: aizskartās intereses, lietas izskatīšanu un izvērtējumu nacionālajās tiesās, iesniedzēju uzvedību un uzliktā soda samērību. Eiropas Cilvēktiesību tiesa secināja: temats viennozīmīgi varēja radīt interesi sabiedrībā. Tomēr triviālais veids, kādā žurnālists to izdarīja, drīzāk radīja iespaidu par vēlmi parādīt nelabvēlīgā gaismā šo vēstnieku. Raksts atstāja paralizējošu efektu uz Šveices ārpolitiku un konkrētā diplomāta karjeru. Žurnālists neļāva lasītājiem pašiem izdarīt savus secinājumus, bet gan fokusējās tikai uz vēstnieka personību. Tendenciozā valoda radīja iespaidu par vēstnieka antisemītiskajiem izteikumiem. Eiropas Cilvēktiesību tiesa pievienojās Šveices valdības viedoklim, ka raksta mērķis bija nevis lasītāju informēšana, bet gan nevajadzīga skandāla radīšana. Noslēgumā Eiropas Cilvēktiesību tiesa secināja, ka nav pārkāpts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants. Vienlaikus Eiropas Cilvēktiesību tiesa spriedumā “Štolls (Stoll) pret Šveici” minēja, ka žurnālista notiesāšana par konfidenciālas informācijas atklāšanu var atrunāt medijus no sabiedrībai svarīgu ziņu publicēšanas, tādējādi prese vairs nevarēs spēlēt savu sargsuņa lomu. Un tas ir uzsvērts vairākkārt. Ir svarīgi, ka žurnālisti darbojas labā ticībā uz akurātas faktu bāzes un sniedz uzticamu un precīzu informāciju saskaņā ar žurnālistikas ētikas principiem. Tas vēlreiz ir jautājums par to... ja žurnālisti jūtas šī panta dēļ apdraudēti, ir iespēja katru no šiem gadījumiem izvērtēt. (Starpsauciens: “Turpināsim rīt!”) Un tomēr - es tiešām atvainojos! - vēl tikai dažas minūtes. Par Ulda Krastiņa atbildi Leitāna kungam, kuram bija iespēja Juridiskās komisijas sēdē pārstāvēt Latvijas Žurnālistu asociācijas viedokli, proti, iebilst un paust savas bažas. Un eksperts, - manuprāt, lielākais krimināltiesību eksperts šobrīd Latvijā - profesors Uldis Krastiņš viņam atbildēja. Saistībā ar to daiļrunību, kas tika pausta (iespējams, tāpēc, ka te ir preses pārstāvji, kuri ar visādiem instrumentiem staigā mums apkārt) par valsts noslēpuma objektiem, - tā lieta ir ļoti vienkārša. Ir likums “Par valsts noslēpumu”. Ar šo likumu ir noteikts, kāpēc ir jāaizsargā valsts noslēpums. Ar šo likumu ir uzdots Ministru kabinetam sastādīt valsts noslēpuma objektu sarakstu. Ministru kabinets to ir izdarījis, un tas ir tā likuma pamats, no kura jāvadās. Katrā gadījumā, ja izmeklēšanā kādas šaubas rodas, tad tās ir jānoskaidro. Normatīvā sistēma ir sakārtota pietiekami labi. Ja kādam tur nepatīk kāds objekts, kas ir iekļauts valsts noslēpuma objektu sarakstā, tad ir jāgroza šis saraksts uz pašreizējā normatīvā regulējuma bāzes, kura ir paliekoša. Mēs esam šo normu veidojuši. No žurnālistu puses ir tāda naivitāte vērojama, izliekoties jau neko vairs nesaprotam par valsts noslēpuma objektiem, to glabāšanas kārtību, par to, ka tur ir noteikta sava kārtība, noteikts stingrs režīms, ka tur ir paraksts jādod un dažādas citas formalitātes jākārto. Un ir stingri noteikts, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar valsts noslēpumu. Ja jūs tur sēdētu un būtu drošības dienesta darbinieks, no jums būtu paņemts paraksts, ka jūs nedrīkstat izpaust šīs ziņas, kas jums ir uzticētas. Un, ja jūs pretēji likumam tās izpaudīsiet, tad jums būs jāatbild. Un, ja jums aiz muguras kolēģis būs pašķirstījis, paskatījies, kas īsti ir tas valsts noslēpums, vai kaut kā nofiksējis, tiešā veidā ieguvis šo noslēpumu, tad arī šis gadījums būs likumā minētais gadījums. Diemžēl jūs neesat vispār sapratis, kas īsti ir valsts noslēpums un kā tas tiek sargāts. Ja šie noteikumi tiek pārkāpti, tad par to ir jāatbild, un šādā gadījumā atbild gan tas, kuram ir jāsargā, gan tas, kurš ir izmantojis sargātāja neuzmanību un tiešā veidā ieguvis šo informāciju. Tālāk. Jau nez cik reižu te ir runāts: ja tas ir izgājis pasaulē un tālāk tiek izplatīts, tad par to kriminālatbildība netiek paredzēta. Tas ir skaidrs. Un tās situācijas var būt dažādas. Tas ir atstāsts, un es vēlreiz atvainojos, ka tik gari, bet, tā kā tiešām šim likumprojektam ir pievērsta ļoti liela sabiedrības uzmanība un žurnālisti ļoti aktīvi par to ziņo, es vēlējos jūs informēt par šī likumprojekta normām un par tām redakcijām, kas ir bijušas. Mana personīgā pārliecība bija tāda, ka bija pietiekams pamats diskutēt par šo normu. Mēs par to diskutējām, un to arī atbalstīja. Bet, ņemot vērā, ka droši vien tikai Juridiskās komisijas locekļiem ir detalizēta informācija par šiem argumentiem “par” un “pret” un ka žurnālistiem, ļoti iespējams, ir nepieciešama vēl papildu diskusija, un ka tāda diskusija var būt nepieciešama arī daļai sabiedrības, Juridiskā komisija nolēma, ka pagaidām šis likumprojekta pants netiek atbalstīts. Taču komisija vienbalsīgi atbalstīja to, ka Juridiskās komisijas vārdā mēs vēršamies pie Tieslietu ministrijas darba grupas. Arī pie mūsu pārstāves Eiropas Cilvēktiesību tiesā un pie tiesībsarga mēs vēršamies ar lūgumu mēģināt izskaidrot ieinteresētajām grupām šīs likuma normas nozīmi valsts drošības interešu aizsargāšanā. Un tātad divu nedēļu laikā gaidām citu redakciju. Es gribu uzsvērt vēlreiz: juridiski no likumprojekta šo normu šobrīd nav iespējams izņemt... Saeimas kārtības rullis neparedz, ka mēs varētu ar atsevišķu lēmumu šo normu izņemt. Tātad vienīgais veids, kā mēs varējām šobrīd šo normu atlikt, ir nobalsot par to, ka pagaidām šī norma netiek atbalstīta. Bet es uzsveru vēlreiz: tā ir nepieciešama šajā likumprojektā! Un, visticamāk, divu nedēļu laikā parlaments pie šīs normas atgriezīsies un tālāk to skatīs jau kā atsevišķu likumprojektu. Tātad ir iesniegti par šo normu divi identiski priekšlikumi: viens ir deputāta Andreja Judina, otrs - Juridiskās komisijas. Abi priekšlikumi ir par šīs normas izslēgšanu, un šobrīd komisija ir atbalstījusi tos.".
• 2016_04_21_359-seq108 language "lv".
• 2016_04_21_359-seq108 speaker Solvita_Aboltina_(Mellupe)-1963.
• 2016_04_21_359-seq108 translatedText "We now come to the most contentious section of the bill and in the article on the illegal acquisition of state secrets by many and different words, including mine (I would be very proud if I have the merit, which is not actually there), and this Articlethe jewelry is called a journalist's article, but in reality it is a verse about the illegal acquisition of state secrets, I will try to justify why this article has been created, and to dispel some myths and to leave some dialogue from apologies in advance if it isperhaps, as a result of this long-standing commission, the Commission has ruled for a delay in the viewing of this article as a whole, I believe that my obligation to inform why this article in this bill is what the risks of the bill have been, andso far, the experts referred to these risks to these risks, So as to why this article is a state secret, the information that the state must provide at the highest level, and the state has exclusive ownership of state secrets under the secrecy of the statebe protected accordingly and the country must be able to safeguard the purpose of safeguarding State secrets to the purpose of the fact that such a rule has come about, it is necessary to harmonise the responsibility for illicit activity with state secrets, by highlighting state secrets as a specialist subject to commercial secrecy, which provides for muchmore effective criminal justice protection than national secrecy, It has also, in substance, also been protected by the public in this example of a recipe for a recipe for a state secret, which is a state secret, a state secret, a military, political ,the economic, scientific, technical or other information contained in the list approved by the Cabinet and whose loss or unlawful disclosure may cause damage to the national security, economic or political interests of the Law on State secrets to an object ,consideration must always be made of the consequences of disclosure or non-disclosure of the relevant information, contrary to what is so many worry about - that each of those who wants toif you simply do not want to talk about something, then a' cloaked',' restricted',' restricted' or even' state secret', and thus simply does not talk about it or say So' State secrets', clearly states ,what information can be recognised as a state secret To dispel myths, I will call you, too, what information it is prohibited to determine a state of secrecy, natural or other disasters, on the environment, health, education, culture ,the demographic situation is information about violations of human rights, the level of crime, the crime rate, the cases of corruption, the illegal behaviour of officials, I would stress once again - that is referred to in the Bill, which is now referred to by journalists in the context of this lawhow will the state secrets protect ourselves so that journalists cannot write about the potential of our or official figures, or the potential for illegal action in the Law on State secrets, that information on the behaviour of officials cannot in any way be recognised as a stateinformation on the economic situation in the country, on the implementation of the budget, on the standard of living of the population, as well as on the salaries, privileges, relief and guarantees of the public and local authorities, privileges, facilitation and guarantees of state-run health - all information I am making- I would like to emphasise once again, it cannot be recognised as a state secret, it cannot be said that it is a state secret on which journalists should not be able to write and which they would not have the right to use in different ways and to inform the public about these. In this case, any unlawful acts which cause damage to the national interest or information about a country's detriment cannot, by definition, be classified as a state secret bearing in mind that liability is provided for the risk of a particular protected object, liability shall be limited to the liability ofthe illegal acquisition of information which, by definition, is to be regarded as the subject of the illegal acquisition of information of a State secret, to which the law is intended to establish the status of state secrecy, cannot be justified under any circumstances to emphasise that State secrets arealso, the information relevant to NATO, the European Union, the European Union, other international organisations as well as other international organisations, and that the purpose of the status of state secrecy is to protect the public security and defence and to protect public safety with information intended for such information ,what is essential for the development of civil society and whose obligation to inform international organisations and the public is that the status of national secrecy does not apply to the status of national secrets, which was proposed by the Task Force on Criminal Justice (probably we will return to this bill), but againhowever, I will pass on two concerns about the arguments about the way in which, at the very least, they were trying to dispel them at least, it was not dispingered by the concerns of journalists that they couldin some way, they restrict their freedom of expression and their right to inform the public about current events, even in this very important discussion on this article, the opinion of our representative at the European Court of Human Rights and the Ombudsman's opinion on the Legal Affairs Committee have sent a very broad view of the Committee on Legal Affairs to the Legal Affairs Committee. An analysis of this and, on a number of occasions, it emphasises the importance of allowing journalists in a democratic state to provide freedom of expression to journalists, But of freedom of expression and freedom of the press in a democratic society, it is not absolute and may restrict its limitations. Journalists are also subject to Article 19, third paragraph, of the International Covenant on Civil and Political Rights, in order to protect the rights or reputation of other people, national security and public order and public health and moralityArticle 10 of the Convention for the protection of human rights and fundamental freedoms, as legitimate targets for the restriction of freedom of expression, shall be determined by the interests of national security, territorial cohesion or public security in order to prevent disorder or crime, health or morality, protect the dignity or rights of other personsdisclosure of information or to ensure the judiciary and impartiality, And in all such judgments, the European Court of Human Rights states that all persons, including journalists who exercise their right to freedom of expression and expression, assume responsibilities and responsibilities to the extent that they are dependentthe case of the case cited by the Ombudsman in the " Sie (Stoll) against Switzerland, " a fine for confidential information on the disclosure of confidential information by the Ombudsman in the Swiss Criminal Codethe session correctly pointed out: here's the disclosure of So it's even more narrower, I would say narrower in this scope because of the fact that a journalist is doing his job and revealing some information about this in accordance with the Swiss criminal codewe currently have the responsibility for the illegal acquisition of state secrets in this project, But so this information contained pieces from the letter of the working group sent by the Swiss ambassador to the USA (Strategy Paper), in which he spoke about Jewish organisations in Switzerland Runa was on compensationthe cost to Jews for their losses during the Second World War, the expressions of ambassador for Jewish organisations were negligently, the publication of this letter in the newspapers was caused by a scandal in order to establish whether the remedy - if necessary in the case - of the European Court of Human Rightsaspects of the case: the interests of the person, consideration and assessment in national courts, the conduct of applicants and the proportionality of the penalties imposed by the European Court of Human Rights concluded: " the subject of uncertainty could certainly have been caused by the desire to show the disadvantage of the disadvantaged. The light of Ambassador Rent left a paralyzed effect on Swiss foreign policy and a particular diplomat's career as a journalist did not allow readers themselves to draw their own conclusions, while the ambassador only gave the impression of ambassador antisemitic statements to the European Court of Human Rightsthe Swiss government's view that the article was aimed not at informing readers, but rather the creation of an unnecessary scandal at the European Court of Human Rights, concluded that Article 10 of the European Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms (Stoll) in the European Court of Human Rights" Switzerland mentioned that the kidnapping of a journalist about the disclosure of confidential information to the public can be dissuaded from the public publication of important news reports, so the press will no longer be able to play the role of his guard, And it has been emphasised on many occasions that journalists operate in good faith in relation to the fact that journalists operate in good faith in relation to the fact that they are working in good faith. The base and providing reliable and accurate information according to journalistic ethics, It is once again a question of if journalists feel threatened by this article as a chance to assess each of these cases (interjection: let us continue tomorrow!') andI am really sorry! - just a few minutes into the reply of Ulda Leitan to Mr Leitan, who had the opportunity to represent the Association of Journalists' views in the Committee on Legal Affairs, namely to speak and express my concern - and, in my opinion, the biggest expert in criminal law at the moment .- Professor Philip Krastia answered him in the context of their eloquence, which was made (possibly because there are press speakers who walk around with all the instruments around us) on state secrets - this is the case of the' ForState secrets -- This law has laid out why public confidentiality should be protected By this law has been asked by the Cabinet Office to draw up a list of state secrecy sites it has done and that is the basis of the law from which the law is based, in the case of Katra ,if any doubt arises from an investigation, they need to be clarified by the Regulatory System well enough if someone does not like any object that is included in the list of state secrecy, then this list should be amended on the basis of the current legislative framework which is the basis of the current regulatory frameworklasting We have this standard forged between journalists' parties is such a naivety, pretending that nothing can already be understood as the objects of state secrecy, their retention order, that there is a strict regime that has a signature theregive and a variety of other formalities should shout down on what is strictly prescribed, which may and should not be done by the state secret If you sit there and be a security officer, you should have taken a signature that you should not disclose this newsyou have surrendered And if you vs the law they will make it, then you will have to answer and if you have a colleague behind you, you looked at exactly what the state's secret is, or something that has been taken ,this case will be a case of Unregret that you have not understood at all exactly what the secret of the country is, and how it is guarded if these rules are being flouted, then responsibility for this is and, in this case, responsibility for the protection of those who must be protected ,both the one who has used the guardian's negligence and firsthand this information to the long-known Show many times here has been talked about: if it's gone out in the world and beyond is being distributed, it is not supposed to be criminalisedthese situations may be different. It is retiring, and I apologise once again for so long, but as indeed, there has been very high public attention and journalists very keen to report this, I wanted to inform you about thisthe provisions of the bill and those on those versions of My personal conviction were that there was sufficient reason to discuss this norm in We discussed this, and that was also supported by Bet, given that only members of the Committee on Legal Affairs were probablythere are detailed information on these arguments in favour and against, and that journalists are very likely to have additional discussions, and that such a discussion may also require a majority of the public, the Legal Affairs Committee has decided that this draft bill has not yet been sponsoredhowever, the Commission unanimously welcomed the fact that, on behalf of the Legal Affairs Commission, we are appealing to the Ministry of Justice's working groups, too, at our representative on the European Court of Human Rights and on the Ombudsman, to try and explain to interested groups the importance of the provisions of this law to the countryprotecting the security interests And so the two weeks await other wording I want to underline again: the legal rule of this rule at this moment is not likely to remove the rule of the order of the order of order that we could not make with a separate decision to remove itso the only way we could now postpone this provision is to vote that this rule is not supported yet again by this provision: it is necessary in this bill! And is likely to come back to Parliament within two weeks. And it will return as a separate bill like So So there are two identical rules on the table: one is Mr Andrei Judin, the other - the Legal Commission's Abi proposals are on the exclusion of those rules, and the commission has now supported them".
• 2016_04_21_359-seq108 mentions Q822919.
• 2016_04_21_359-seq108 mentions Q211.
• 2016_04_21_359-seq108 mentions Q193089.
• 2016_04_21_359-seq108 mentions Q458.
• 2016_04_21_359-seq108 mentions Q9151086.
• 2016_04_21_359-seq108 mentions Q1771611.
• 2016_04_21_359-seq108 mentions Q2167704.
• 2016_04_21_359-seq108 mentions Q7184.
• 2016_04_21_359-seq108 mentions Q39.
• 2016_04_21_359-seq108 mentions Q1191011.
• 2016_04_21_359-seq108 mentions Q122880.