Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2013_04_25-seq228 spokenText "2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq414 spokenText "2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq408 spokenText "2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_04_28-seq40 spokenText "2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2010_09_02-seq36 spokenText "2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2010_02_11-seq304 spokenText "2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2009_06_11-seq665 spokenText "2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2007_09_27-seq267 spokenText "2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2016_06_09_370-seq117 spokenText "Cienījamie kolēģi! Uz trešo lasījumu ir priekšlikumu tabula, kurā ir četri priekšlikumi. Tie visi rosina paplašināt amatpersonu loku, iekļaujot tajā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas amatpersonas. 1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.".
- 2016_06_09_370-seq116 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.".
- 2016_06_09_370-seq115 spokenText "Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus. Komisijas vārdā aicinu balsot par šī likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2016_06_09_370-seq113 spokenText "Un pēdējais ir 8. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Tas ir guvis vienbalsīgu atbalstu.".
- 2016_06_09_370-seq111 spokenText "7. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ietver arī 5. - Edgara Tavara priekšlikumu. Ir atbalstīts.".
- 2016_06_09_370-seq107 spokenText "5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.".
- 2016_06_09_370-seq105 spokenText "4. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2016_06_09_370-seq103 spokenText "3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2014_02_06-seq47 spokenText "3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2016_06_09_370-seq101 spokenText "2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.".
- 2016_06_09_370-seq99 spokenText "Sveicināti, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Kopumā mums ir saņemti astoņi priekšlikumi. 1. ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums, kur ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam. Priekšlikums komisijā ir guvis atbalstu.".
- 2016_06_09_370-seq98 spokenText "Deputāti atbalsta 3.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2016_06_09_370-seq97 spokenText "Un 3. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts. Tā ka lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2016_06_09_370-seq95 spokenText "2. ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kas arī atbalstīts.".
- 2016_06_09_370-seq93 spokenText "Kolēģi! Šis ir likumprojekta trešais lasījums. Mēs esam saņēmuši trīs priekšlikumus. 1. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2016_06_09_370-seq92 spokenText "Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.".
- 2016_06_09_370-seq90 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.".
- 2016_06_09_370-seq89 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 31.maija sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” trešajam lasījumam. Priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2016_06_09_370-seq88 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Vectirāns.".
- 2016_06_09_370-seq87 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.2261. Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu pirms otrā lasījuma. Nesaņēmām nevienu priekšlikumu. Likumprojektu komisijā atbalstījām, un līdz ar to aicinu Saeimu atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2016_06_09_370-seq86 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Padziļinātu partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2016_06_09_370-seq85 spokenText "Labdien vēlreiz. Strādājam ar dokumentu Nr.2260. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā. Neviens priekšlikums netika saņemts. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2016_06_09_370-seq84 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma “Grozījumi Imigrācijas likumā” pieņemšanu pēc otrreizējas caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 16, atturas - nav. Likums ir pieņemts. Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Darba kārtībā - likumprojekts “Par Padziļinātu partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2016_06_09_370-seq83 spokenText "Tas arī viss. Vai tad tik daudz bija jāstrīdas? (Starpsauciens: “Pareizi!”) Aicinu atbalstīt kopumā trešajā lasījumā.".
- 2016_06_09_370-seq81 spokenText "6. ir Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2016_06_09_370-seq80 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Saeimas Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 55, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2016_06_09_370-seq79 spokenText "Paldies visiem debatētājiem. Katram bija savi argumenti. Bet manā skatījumā vislabākie argumenti ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kura 5.priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu balsot!".
- 2016_06_09_370-seq78 spokenText "Debates slēdzu. Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs? (Dep. A.Bērziņš: “Nevajag vairāk neko! Balsojam!”)".
- 2016_06_09_370-seq77 spokenText "Cienījamie kolēģi! Grūti runāt, kad jau skaidri iezīmēta mūsu bipolārā pasaule. Profesionāli patrioti jau pateica, ka tie, kas nav profesionāli patrioti, ir valsts ienaidnieki. Es riskēšu tomēr runāt nevis par patriotismu, nevis par naudu, bet par ko citu. Tiešām, šie grozījumi vērtējami no ļoti daudziem skatu punktiem. Mēs varam runāt par naudu, mēs varam runāt par investīcijām, mēs varam runāt par situāciju Krievijā, mēs varam runāt par to, ka šādus grozījumus izstrādājis Juridiskais birojs. Vēršu jūsu uzmanību, tie, kas nepamanīja: Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šos Juridiskā biroja priekšlikumus nav atbalstījusi. Šnores kungs piedalījās komisijas sēdē un skaidri zina, ka gan 5., gan 6.priekšlikums ir izstrādāts juridiski korekti. Tie ir vienlīdz juridiski korekti. Mēs runājam tikai par politisko izšķiršanos - kuru variantu mēs atbalstām. Es piekrītu tiem, kas teica, ka tiesiskās paļāvības princips nav pārkāpts. Piekrītu arī tiem, kas teica, ka nav tiesisko šķēršļu. Taču es domāju, ka valsts dzīvi raksturo ne tikai tiesiskā reglamentācija, ne tikai tiesiskā paļāvība, ne tikai tiesisko šķēršļu esamība vai neesamība. Es uzskatu, ka situācija... Šo programmu, kas sākotnēji bija iecerēta kā investīciju programma, izmantoja ļoti daudz inteliģences pārstāvju no Maskavas, no Pēterburgas. Tie ir cilvēki, kas pārdevuši savu vienīgo dzīvokli un pārvākušies uz pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā. Ja mēs tagad cilvēkiem, kuriem nav citas dzīvesvietas, sakām: “Jūs esat slazdā, tagad jums būs jāmaksā!” - tas nav pieļaujami. Tiesiskā paļāvība nav pārkāpta, bet ir pārkāpta morāle, ir pārkāpta ētiskā paļāvība. Protams, var salīdzināt ar īrniekiem, ar pasu saņēmējiem, bet atcerēsimies, ka īrniekam ir iespēja izvēlēties citu dzīvesvietu. Viņš var īrēt lētāku dzīvesvietu citur. Bet cilvēkam, kas jau iegādājies dzīvokli, nevar pārmest to, ka viņš dzīvo tieši tur. Es uzskatu, ka mūsu valsts politikai jābūt gan konsekventai, gan godīgai. Aicinu neatbalstīt 5.priekšlikumu un atbalstīt 6.priekšlikumu.".
- 2016_06_09_370-seq76 spokenText "Vārds deputātam Ainaram Latkovskim. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim... (Dep. A.Latkovskis: “Es komisijas vārdā!”) Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.".
- 2016_06_09_370-seq75 spokenText "...maksātnespējas administratoru interesēs, lai viņiem būtu vairāk darba un nebūtu kāda investora, kas varētu to glābt... Jo, redziet, ja jūsu (Dep. R.Kols: “Bet kāds sakars?”) priekšlikums būtu tiešām ekonomiski pamatots, tad es... Es vēlētos cerēt, ka tiešām jūsu doma bija rūpēties par latviešu ģimenēm. Taču jums vajadzētu zināt, ka ir tāda Lafēra līkne - likumsakarība, kuru pētot, jūs varat saprast, ko jūs ar savu priekšlikumu panāksiet. Tā būtība ir tāda, ka, palielinot kaut kādu nodokļu nastu, jūsu ienākumi līdz kaut kādam brīdim... pieauguma stabiņi sāk samazināties. Un tas ir tieši tas, kas pašlaik ir noticis ar šo programmu. Tā līkne ir pārsniegusi maksimuma punktu un iet uz leju, un katra papildu slodze nevis palielinās, bet samazinās ienākumus šinī programmā. Ar šīm savām iniciatīvām jūs - tieši otrādi! - graujat, jūs darāt pretēji visam tam, ko jūs stāstāt. Jūs panākat tieši to, ko jūs jau esat panākuši: mājokļa programmai naudas vairs nav, jo tā tika finansēta no šīs uzturēšanās atļauju programmas. Un, pateicoties jūsu iniciatīvām, tagad Latvijas ģimenēm pašām būs jāmaksā par šo programmu. Un jūs gribat to turpināt! Man tomēr ir pamatotas aizdomas, ka jūs to darāt nevis to interešu dēļ, kuras jūs tagad cēli piesaucat, bet gan savu sponsoru - maksātnespējas administratoru - interesēs, lai būtu viņiem vairāk, lai šeit būtu vairāk maksātnespējīgu cilvēku, kuri nevarētu nopirkt šo īpašumu par dārgu naudu, bet to varētu kāds pa lēto pārņemt, lai pēc tam ar to varētu spekulēt. Diemžēl tā sanāk. Vai arī jūs esat labticīgi maldījušies? Ja esat maldījušies, mierīgi padomājiet par to, atzīstiet savas kļūdas un tiešām izdariet kaut ko jēdzīgu priekš Latvijas tautas. Paldies.".
- 2016_06_09_370-seq74 spokenText "Es aicinu debatēt par priekšlikumu.".
- 2016_06_09_370-seq73 spokenText "Es tieši par to arī runāju.".
- 2016_06_09_370-seq72 spokenText "Par priekšlikumu, Zariņa kungs!".
- 2016_06_09_370-seq71 spokenText "(Starpsauciens.) Divās minūtēs anekdote nesanāks, tāpēc es runāšu par svarīgāko. Es labticīgi mēģināšu noticēt, ka Nacionālā apvienība vienkārši nesaprot, ko viņi dara, un ka viņi ir apmaldījušies labos nodomos, un ka tas netiek darīts viņu sponsoru interesēs... (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”; dep. J.Dombravas, dep. A.Kiršteina starpsaucieni.)".
- 2016_06_09_370-seq69 spokenText "Es runāju par priekšlikumu. Tā ir diskusija. ...bet jūsu šīsdienas uzstāšanās lika man vilties. Pirmkārt. Ir vispārējs princips - atbildēt argumentēti, nevis uzbrūkoši. Jūsu galvenais arguments: SASKAŅA to aizstāv, tātad tas ir slikti. Tas nozīmē, ka pēc būtības jums nav ko iebilst. Otrkārt. Tas, ko jūs teicāt, - ka visi tie investori, kas iebrauca Latvijā, esot miljardieri, kuriem neko nenozīmē tas, vai tur ir plus vai mīnus 5 tūkstoši, - skaidri parāda, ka jūs vienkārši nezināt, kas ir šie cilvēki. Absolūti lielākā daļa šo cilvēku ir pašnodarbinātās personas vai mazie uzņēmēji, kas vienkārši pārdeva savu dzīvokli kaut kur Maskavā vai citās Krievijas pilsētās un nopirka šeit, jo cenu starpība - lai jūs to zinātu! - ir pilnīgi pietiekoša. Un treškārt. Pats svarīgākais. Jūs uzskatāt, ka gudrs investors ir tāds, kas maksā pa labi un pa kreisi to, ko prasa, un tas, ka viņam ir tās papildu maksas, jums neko nenozīmē. Dzintara kungs! Gudrs investors izvērtēs visus apsvērumus un desmitreiz padomās, vai ir vērts ieguldīt naudu valstī, kur spēles noteikumi mainās pārāk bieži. Diemžēl jūsu loģika ir tāda: “Viņam ir nauda. Paņemsim to! Izdomāsim kaut ko, kā it kā likumiski paņemt šo naudu!” Nu, jā, var jau cirpt tās aitas vēl pirms tam, kad tās ir apaugušas ar vilnu, bet tieši tāpēc mūsu ekonomika ir tāda, kāda tā ir. Paldies.".
- 2016_06_09_370-seq68 spokenText "Aicinu runāt par priekšlikumu, Cileviča kungs.".
- 2016_06_09_370-seq67 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es gribētu atbildēt Raivim Dzintaram. Dzintara kungs, pēdējos gados man tiešām izveidojies tāds iespaids, ka jūs esat izaudzis par nopietnu politiķi, bet...".
- 2016_06_09_370-seq66 spokenText "Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2016_04_14_358-seq137 spokenText "Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2015_12_17_337-seq313 spokenText "Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2011_04_28-seq510 spokenText "Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2010_06_16_a-seq554 spokenText "Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2016_06_09_370-seq65 spokenText "Labrīt, kolēģi! Es domāju, visiem mums tomēr vajadzētu godīgi pateikt, ka šis nav jautājums par investīcijām vai par tiesisko paļāvību. Tas ir jautājums par politisko izšķiršanos. Kad es dzirdu sakām, ka ir pārkāpta tiesiskā paļāvība... Es vēl speciāli konsultējos vakar ar juristiem, kas nav no Saeimas Juridiskā biroja, un man pateica viennozīmīgi, ka situācijā, kad ir noteikts termiņš, kurā darbojas kāda norma vai likums, un šis termiņš beidzas, jebkurš - gan valsts, gan persona, kas ir slēgusi tādu līgumu, - var mainīt šos nosacījumus. Ja mēs būtu, pieņemsim, izsnieguši atļauju uz pieciem gadiem un pēc trim gadiem pieklauvētu pie šī uzturēšanās atļauju saņēmušā durvīm un teiktu: “Nu, tagad, vecīt, maksā vairāk vai tūlīt nodziedi himnu bez nevienas kļūdas, pretējā gadījumā brauc prom!” - lūk, tā būtu tiesiskās paļāvības pārkāpšana. Otra lieta. Vai tā ir investīciju programma? Protams, tā bija iecerēta kā investīciju programma. Diemžēl statistika rāda, ka vairāk nekā 93 procenti bija nevis investīcijas tautsaimniecībā vai bankās, bet tikai un vienīgi nekustamajos īpašumos. Protams, nekustamā īpašuma nozari mēs izglābām ar šo programmu, un “pateicībā” par to nekustamo īpašumu nozarē šobrīd ir vislielākā ēnu ekonomika. “Paldies” viņiem, protams! Tā ka nerunāsim par to, ka mēs te kaut ko pārkāpjam. Mēs neko nepārkāpjam! Mēs varam paši to politiski uzņemties vai neuzņemties. Ja mēs runājam par šīs investīciju programmas perspektīvām vai nākotni, ziniet, šogad, vēl nepastāvot nekādiem noteikumiem par papildu iemaksām, ir pieteikušies nedaudz vairāk kā simts pretendentu. Tā ka, es domāju, šī programma pati par sevi ir nobeigusies, jo Krievijā vienkārši nav vairs tādas naudas, lai varētu atļauties maksāt 80 tūkstošus par Šengenas vīzu. Nav vairs tās naudas, un nekādi investori vairs no turienes šurp negāzīsies. Paldies.".
- 2016_06_09_370-seq63 spokenText "Augstā Saeima! Šī diskusija jau sen ir pārvērtusies nevis par diskusiju par grozījumiem Imigrācijas likumā, bet par to - labi vai slikti ņemt savā bruņojumā Robina Huda principu - atņemt no bagātajiem un sadalīt trūcīgajiem, ieskaitot arī maksātnespējas administratorus varbūt. Šeit runa nav par to, kas ir labi, kas ir slikti. Ir runa par to: kad tika ieviesta šī programma, Latvija pārdzīvoja pēckrīzes gadus. Galvenā problēma bija papildināt budžeta ieņēmumus, un tas tika realizēts caur šo programmu. Otrs uzdevums bija mēģināt samazināt nekustamo īpašumu burbuļa efektu, un tāpēc tas akcents bija uzlikts uz nekustamo īpašumu iepirkumu. Bet, jūs man piedodiet, neviens no ārvalstīm, neviens no ārienes nebija spiedis mūs, likumdevējus, pieņemt tādu programmu, kas veicinātu vienu vai otru virzienu. Investīcijas varēja ieguldīt nekustamajos īpašumos, varēja ieguldīt banku sfērā, varēja ieguldīt ražošanas attīstībā, tūrisma jomā un tā tālāk. Likumdevējs - mūsu likumdevējs, ne kāds no malas! - bija izvēlējies to, ko bija izvēlējies. Tālāk, kā jau mums diemžēl pieņemts, mēs sākam uzlabot to, ko principā uzlabot nevar. Un tagad mēs sākam nodarboties ar demagoģiju, ka, lūk, Drošības policija uzskata, ka tas ir risks mūsu drošībai. Taču es vēlos atgādināt, ka jebkurš pieteikums saņemt šāda veida atļauju iziet arī Drošības policijas pārbaudi. Bija gadījumi, kad šīs iestādes atteikums bija par pamatu atteikt arī dalību šajā programmā. Tāpēc tā atkal ir mitoloģija, un nekas vairāk! Jebkurš investors pirmām kārtām vērtē nevis to, vai mums ir darbaspēks vai nav darbaspēka, vai ir labi nodokļi vai slikti nodokļi, vai ir resursi, energoresursi un tā tālāk... Tās ir vērā ņemamas lietas, neapšaubāmi! Bet pamatu pamatā ir stabilitāte - stabilitāte nodokļu politikā, stabilitāte likumdošanā un tā tālāk, un tā joprojām. Jo tikai stabilā vidē var kaut ko runāt par perspektīvu, par ieguldījumiem ilgtermiņā, nevis dotajā brīdī un līdz nākamajai dienai. Tāpēc stabilitātes princips ir viens no svarīgākajiem, kad mēs runājam par investīciju piesaisti. Un tāpēc tas, ko šodien aizstāv Nacionālā apvienība... Godīgi sakot, bija pareizi teikts, ka tas ir mēģinājums izstumt mūs no diezgan lielā Eiropas Savienības tirgus ar tādiem ne īpaši godīgiem paņēmieniem, izmantojot retoriku Robina Huda gaumē. Es aicinu tomēr rīkoties un pieņemt lēmumu saprātīgi. Un pēdējais, ko es gribu teikt. Redziet, šeit tā programma - cilvēku uzņemšana Latvijā - ir ļoti atšķirīga no tā, par ko mēs diskutējām, runājot par bēgļu problēmām un par bēgļu izvietošanu Latvijā. Varbūt nebūtu lieki salīdzināt abas šīs programmas un padomāt, ka te ir daudz līdzīga un daudz atšķirīga. Paldies.".
- 2016_06_09_370-seq60 spokenText "Viļuma kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2015_02_12_285-seq3 spokenText "Viļuma kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2016_06_09_370-seq59 spokenText "Dāmas un kungi! Protams, šī programma sākotnēji bija kā investīciju programma, bet, laikam ejot, mēs redzam, ka šie cilvēki, kas ir atbraukuši uz Latviju, faktiski ir iedalāmi divās grupās. Viena grupa ir vienkāršie investori, un otra grupa ir tie, ko es jau pirms tam, savā pirmajā uzstāšanās reizē, pieminēju, - cilvēki, kas faktiski bēg projām vai ir spiesti braukt projām no savas dzimtenes. Jā, šeit tika runāts par to, ka šādi cilvēki var prasīt politisko patvērumu. Taču, ziniet, Latvijā ir viens cilvēks, kas šobrīd dzīvo Liepājā un ir lūdzis politisko patvērumu Latvijā, bet atbildi gaida jau ilgāk nekā pusgadu, faktiski drīz būs gads. Skaidrs, ka tādējādi cilvēks īsā laikā nespēj iegūt kaut kādu atbildi no Latvijas valsts. Līdz ar to daļa šo cilvēku patiešām izmantoja šo it kā investīciju programmu, bet tajā pašā laikā, protams, tā viņiem bija iespēja legāli atstāt savu valsti un pamazām veidot, kā saka, dzīvi citur. Un, ja runā par to, ka es vai Latvijas Reģionu apvienība kaut kādā veidā atbalsta SASKAŅAS pozīciju, tad godīgi es teikšu: manuprāt, šie cilvēki, kas ierodas Latvijā, ir - tieši otrādi! - neizdevīgi SASKAŅAI, jo, kā jau teicu pirmajā reizē, viņi patiešām var palīdzēt mums uzrunāt to krieviski runājošo Latvijas sabiedrības daļu, kas neatbalsta SASKAŅAS politiku un kas neatbalsta “Vienotas Krievijas”, tātad Krievijas Federācijas partijas, politiku. (Dep. I.Zariņš: “Tieši tā!”) Un pēdējais, ko es gribu pateikt, ir tas, ka Nacionālā apvienība pēc būtības parāda to, ka ir slikti saimnieki, jo tā vietā, lai iegūtu finansējumu arī jauno ģimeņu atbalstam, tepat Latvijā prātīgi saimniekojot, sakārtojot... Jā, man atkal jāatgādina par maksātnespējas administratoru visatļautības sistēmu. Tā vietā, lai sakārtotu mūsu pašu valstī saimnieciskos procesus, mēs cenšamies “nokāst” no kāda iebraucēja.".
- 2016_06_09_370-seq58 spokenText "Vārds deputātam Jurim Viļumam, otro reizi.".
- 2016_06_09_370-seq57 spokenText "Nākamais. Skaitļi. Šeit minēja, ka mēs it kā atsakāmies no miljarda. Es gribu atgādināt: ja mēs pieturēsimies pie šiem 12 vai 15 procentiem no IKP, ko dod tūrisms... Ādamsona kungs, tie ir 3,75 miljardi, tas ir trīs reizes vairāk nekā jūsu minētie skaitļi. Te mums tika draudēts, proti, ja mēs tagad nobalsosim par šo priekšlikumu, šie miljardieri, miljonāri un multimiljonāri brauks citur. Acīmredzot viņi brauks uz Monako, kur divistabu dzīvoklis maksā 2 miljonus, vai uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur var dabūt uzturēšanās atļauju, ja iegulda jeb investē 1 miljonu dolāru kaut kādā ražošanā, vai uz Bavāriju, kas slīkst pašreiz plūdos. Cik man zināms, Eiropā ir palikušas tikai četras piecas valstis, kuras nav piesārņotas, kurās ir normāla vide un normāli klimatiskie apstākļi; uz turieni var aizbraukt. Tās ir Skandināvijas valstis, Latvija un pārējās Baltijas valstis. Tā ka, lūdzu, nepārdosim lēti šīs iespējas! Man ir kauns par tiem cilvēkiem, kas runā, ka miljonāriem, multimiljonāriem un tādiem, kas var samaksāt, kā jau es teicu, par dzelzsbetona bunduli 300 vai 500 tūkstošus Jūrmalā, pēkšņi nebūšot naudas, lai reizi pa pieciem gadiem samaksātu 5 tūkstošus. Paldies.".
- 2016_06_09_370-seq56 spokenText "Aicinu debatēt par priekšlikumu!".
- 2016_06_09_370-seq55 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Negribēju runāt (Starpsauciens: “Tad nerunā!”), bet man kā analfabētisma likvidēšanas skolotājam vienmēr pēc Ādamsona kunga ir jārunā. Tātad Ķemerus, Ādamsona kungs, sagrāva padomju vara, iekļaujot tos Jūrmalas pilsētā, nopostot tramvaja līniju no Ķemeru sanatorijas līdz jūrai, sagraujot slaveno, Eiropā pazīstamo restorānu “Jautrais ods”, kurā ierīkoja kaut kādu arodbiedrību māju, pēc tam pionieru nometni, un līdz ar to liktenīgā ceļā tas viss arī dabīgā nāvē izbeidzās. Tagad šī sanatorija tiek atjaunota, ja jūs to nezināt.".
- 2016_06_09_370-seq53 spokenText "Cienījamie kolēģi! Juridiskā biroja priekšlikumi vienmēr ir bijuši precīzi un izsmeļoši. Taču jautājums ir par politiskām sekām un taisnīgumu. Pasakot cilvēkam: “Laipni lūdzam Latvijā!”, mēs nākamajā brīdī viesim sakām: “Lasies laukā!” Tādas ir sekas, un tās ir netaisnīgas. Nākamajā, proti, 6.priekšlikumā tiek īstenots tas pats Valsts prezidenta norādījums, bet politiskās sekas ir pavisam citas un taisnīgums ir lielāks. Līdz ar to, izmantojot šo iespēju, aicinu jūs neatbalstīt 5.priekšlikumu un atbalstīt 6.priekšlikumu. (Dep. A.Bērziņš: “To mēs visi jau sapratām, tagad balsosim!”) Paldies.".
- 2016_06_09_370-seq51 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ir ļoti skaidrs tas, kāpēc pret šo priekšlikumu ļoti aktīvi cīnās “Saskaņas Centra” pārstāvji. Šodien viņi faktiski ir galvenie debatētāji, kas aicina balsot “pret”. Bet... (Dep. V.Orlovs: “Dzintar, SASKAŅA, nevis “Saskaņas Centrs”!”) Es ļoti atvainojos, SASKAŅAS deputātu vidū bija iemaldījies arī deputāts Viļums, kurš līdz šim nav manīts šīs frakcijas sastāvā un kurš faktiski raksturoja šo auditoriju, par kuru mēs šodien runājam, gandrīz vai kā tādus politiskos bēgļus. Es gribu atgādināt vēlreiz to, ko jau uzsvēra Šnores kungs: mēs runājam par to kategoriju, kas uzturēšanās atļaujas ieguva, sākot no 2010.gada. Sakiet lūdzu, Viļuma kungs, no kā šie cilvēki bēga 2010.gadā? Kas tie ir par bēgļiem? Un kāpēc Drošības policija, runājot par šo programmu, atzīst, ka šī programma rada potenciālu apdraudējumu valsts drošībai? Kāpēc šie, jūsuprāt, bēgļi rada apdraudējumu valsts drošībai? Tāpēc, ka mēs šobrīd nerunājam par bēgļiem. Pat, ja mēs varētu runāt potenciāli... teorētiski par kādu no politiskajiem bēgļiem, kas varētu būt iegādājies uzturēšanās atļauju Latvijā tagad Ukrainas krīzes kontekstā, es vēlreiz atgādināšu, ka pašlaik komisijas atbalstītā redakcija paredz to, ka no viņiem šie 5 tūkstoši tiks iekasēti. Lielākoties runa ir tieši par šo Krievijas jaunbagātnieku kategoriju, kas vēlas iegūt ceļošanas tiesības Eiropas Savienībā un izmanto to, ka mēs šīs tiesības piedāvājam lētāk nekā ikviena cita Eiropas Savienības valsts. Mēs to darījām pazemojoši lēti, un viņi to izmantoja. Šobrīd mums ir jāatbild uz galveno jautājumu. Es jūtu, ka daļa deputātu nesaprot, uz kādu jautājumu mēs meklējam atbildi. Jautājums nav par to, vai valstij vajag vēl papildu 5 miljonus. Ja mēs dzīvotu tagad lejputrijā, mēs varētu spriest, vai mums vajag 5 miljonus vai nevajag. Valstij 5 miljonus vajag. (Dep. J.Ādamsons: “A no kurienes ņems?!”) Un jautājums ir nevis par to, vai vajag, bet par to, no kā šos 5 miljonus paņemt. Vai paņemt no jaunajām māmiņām, vai paņemt no skolotājiem, kuriem trūkst šo miljonu, lai īstenotu pedagogu atalgojuma reformu, vai paņemt no Krievijas jaunbagātniekiem, kuriem šī summa... (Dep. I.Zariņa starpsauciens.) Nu, atvainojiet, kas tie par investoriem, ja viņiem ir problēma reizi piecos gados samaksāt 5 tūkstošus eiro? Par kādām investīcijām mēs runājam? Tā ka, lūdzu, nesmīdināsim cilvēkus un gluži vienkārši katram (es šeit īpaši vēršos pie koalīcijas partneriem, jo opozīcija vienmēr teiks - visiem zemākus nodokļus, visiem lielākas algas - un viņiem par saviem lēmumiem nav jāatbild), kas strādā valdībā, ir jāizdara izvēle. Jāizdara izšķiršanās: kuras ir mūsu mērķa grupas, kuras grupas mēs aizstāvam un kuras grupas būs tās, kas tomēr palīdzēs īstenot valstij svarīgus sociālos pasākumus. Paldies.".
- 2016_06_09_370-seq50 spokenText "Godātie kolēģi! Es vēlos atgādināt: gadījumos, kad Valsts prezidents Satversmes 71.panta kārtībā ir prasījis likuma otrreizēju caurlūkošanu, procedūru nosaka Saeimas kārtības ruļļa 115.pants. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2016_06_09_370-seq49 spokenText "Pēdējais teikums. Visi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumi praktiski ir Juridiskā biroja sagatavoti priekšlikumi. Paldies.".
- 2016_06_09_370-seq48 spokenText "Ādamsona kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2013_11_21-seq141 spokenText "Ādamsona kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2013_03_14-seq30 spokenText "Ādamsona kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2013_03_14-seq28 spokenText "Ādamsona kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2012_05_10-seq31 spokenText "Ādamsona kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2016_06_09_370-seq47 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vēlos sākumā atbildēt Kiršteina kungam. Kad jūs runājat, Kiršteina kungs, par Jūrmalu, tad atcerieties arī vēsturi: jūs bijāt koalīcijā, kad tie paši Ķemeri tika izpārdoti, un visa tā situācija, kāda ir Jūrmalā, daudzējādā ziņā ir saistīta tieši ar to koalīciju, kas toreiz bija pie varas. Pēdējos 20 gadus jūs tiešā vai pastarpinātā veidā vienmēr esat bijuši pie varas. Nākamais. Runājot par Juridisko biroju un par tiem priekšlikumiem, kuri tika iesniegti. Diemžēl komisijas sēdē es tā arī nesaņēmu atbildi no Juridiskā biroja, kāpēc SASKAŅAS priekšlikums nav izskatāms. Ko tad SASKAŅA piedāvāja? Izslēgt attiecīgo pantu. Līdz ar to, mūsuprāt, tiktu atbildēts uz visiem jautājumiem, kurus iniciēja Valsts prezidents. Acīmredzot šo skaidrojumu vajadzēs tālāk saņemt no Satversmes tiesas. Nākamais. Te runāja par vieniem vai otriem sponsoriem. Nu tad paskatieties uz sevi, Dombravas kungs! Paskatieties, kas ir jūsu sponsori un kā tur ar maksātnespēju, ar tiesu izpildītājiem, ar nekustamajiem īpašumiem un tamlīdzīgi, un tad atkritīs ļoti daudz jautājumu. Un tad būs skaidrs, kas ko lobē. Nākamais. Ziniet, kaut kā interesanti sanāk, ka šis jampadracis ap Imigrācijas likumu mums iesākās 2014.gadā. Tad bija priekšvēlēšanu laiks, tad bija šantāža: viens koalīcijas partneris šantažēja otru, lai pieņemtu vienu vai otru labojumu. Kas ir noticis? Pēc tās statistikas, kas ir komisijas rīcībā, Kiršteina kungs, redzams, ka ieguvums no tām investīcijām, no tiem līdzekļiem, kuri tika investēti Latvijas ekonomikā, bija pāri par 2 miljardiem eiro. Tas ir vērā ņemams skaitlis vai nav? Nezinu. Tajā pašā laikā... Mēs runājam par investoru piesaisti, bet to pašu hokeja klubu “Rīga” neesam spējīgi sponsorēt no mūsu valsts uzņēmumiem, un viņi meklē pa visu pasauli, kas varētu atbalstīt mūsu hokeju, kas ir mūsu, Latvijas, izlases pamats. Būsim reālisti! Nākamais. Runājot par 2014.gadu, ziniet, negribas jau vilkt paralēles, bet tādas interesantas sakritības gan parādās. Tieši 2013.gadā Krievijas valsts prezidents paziņoja, ka ir jācīnās, lai investīcijas neplūstu ārpus Krievijas. Un kas notiek pie mums? Pēkšņi tiek labots Imigrācijas likums. Un pēkšņi viens politiskais spēks ar putām uz lūpām sāk stāstīt: “Ziniet, mums nevajag šīs investīcijas!” (No VL-TB/LNNK frakcijas: “Jūsu sadarbības partneri!”) Nu ko? Kā intereses tad jūs aizstāvat? Es jau varu pieminēt, ka arī viens otrs ārlietu ministrs tā cīnījās ar Mistral pārdošanu Krievijai, ka pilnībā atbalstīja Krievijas militāro doktrīnu, tāpēc ka tie aviācijas bāzes kuģi viņiem nebija vajadzīgi... Tam cilvēkam laikam jābrauc pakaļ ordenim. Es tomēr aicinu nolaisties uz grēcīgās zemes un saprast, ko tad mēs īsti gribam. Vai mēs gribam, lai šie panti strādātu un pie mums nāktu investīcijas, vai mēs to negribam? Un tā atbilde būs ļoti vienkārša. Tāpēc, ka visu laiku ņirgājamies par šo likumu, to pastāvīgi grozot. Nepaiet neviens gads... Mēs mainām spēles noteikumus vienā vai otrā punktā vai pantā. Par kādu perspektīvu - investīciju perspektīvu, valsts attīstības perspektīvu - mēs varam runāt, ja mēs visu laiku mainām spēles noteikumus? Ar to taču nekas nemainīsies. Jūs jau panācāt vienu elementāru lietu, ka nekustamā īpašuma cena kā Jūrmalā, tā Rīgā ir absolūti vienāda ar to, kāda ir visā pārējā Latvijā. Kur tad to nekustamo īpašumu nopirks, ja par 250 tūkstošiem Zilupē var nopirkt puspilsētu? (Dep. M.Bondars: “Visu!”; dep. J.Dombrava: “Jūs taču vadāt to pilsētu! Ko tik švaki?”) Dombravas kungs, es jums ieteiktu biežāk palasīt, kas ko vada un kas ko pārstāv, nevis vadīties tikai no baumām. (Starpsauciens: “Nesarunāties ar zāli!”) Un atgriežoties atkal pie Juridiskā biroja priekšlikumiem...".
- 2016_06_09_370-seq45 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mēs šajā diskusijā dzirdam daudz ļoti interesantu lietu - par nodevām, pasi saņemot, par Lielbritāniju, par tūristiem, par visu ko, bet ne par lietas būtību. Un kāda ir lietas būtība? Pirmais principiālais jautājums ir šāds: kāpēc mums neuzticas? Tāpēc, ka mēs visu laiku mainām noteikumus. Mainīt spēles noteikumus spēles gaitā ir slikti. (Dep. R.Kola starpsauciens.) Tas attiecas gan uz nodokļu likumdošanu, par ko mūs pastāvīgi kritizē, gan vēl jo vairāk tas attiecas tieši uz šo programmu. Paskatīsimies drusciņ plašāk! Šobrīd pasaulē notiek konkurence - ļoti sīva konkurence! - pirmām kārtām par investīcijām un par cilvēkresursiem, kas ir vēl svarīgāki. Līdzīgas programmas, kas piedāvā uzturēšanās atļaujas un pat valsts pilsonību, pastāv šobrīd vairāk nekā 90 pasaules valstīs, tajā skaitā 22 Eiropas Savienības valstīs. Kad mēs uzsākām šo programmu, šīs summas, protams, bija ļoti mazas (es teiktu - nesamērīgi mazas) viena vienkārša iemesla dēļ: mums vajadzēja ielauzties šajā tirgū, mums bija jābūt konkurētspējīgiem, un tieši tāpēc mums tas izdevās. Paskatieties uz skaitļiem! Cik daudz naudas valsts budžets ieguva pirmajos gados - 2010., 2011.gadā un tā tālāk? Tagad pakāpeniski sākas tas process, ko jūs šobrīd gribat turpināt un novest līdz loģiskām beigām. (Dep. I.Parādnieka starpsauciens.) Jūs sākat sarežģīt šo procesu: palielināt prasības, noteikt vēl papildu kritērijus un tamlīdzīgi. Līdz ar to tās summas un mūsu budžeta ieguvumi būtiski samazinās. Zariņa kungs jums par to teica, bet jūs pat neuzskatījāt par vajadzīgu atbildēt kaut ko uz viņa argumentiem. Es ļoti labi sapratu, kāpēc, jo skaitļiem atbildēt ir ļoti grūti. Jūs zināt šos skaitļus - par 2012., 2013.gadu, 2014.gadu... Nu būsim taču godīgi! Jūsu partija vienmēr, jau no paša sākuma, iestājās pret šo programmu, un jūs darāt visu iespējamo, izmantojot savu ietekmi koalīcijā, lai faktiski vispār apturētu šo programmu. Tad tā arī sakiet! Nu nevajadzētu būt divkosīgiem. Jūs izdomājat kaut kādus argumentus tā vietā, lai vienkārši pateiktu, ka jūs negribat šo programmu, jo šo naudu šeit ved krievi, un jūs negribat vairāk krievu Latvijā. (Dep. R.Kols: “Par nekustamo īpašumu!”) Un nevajag kaut ko izdomāt un izlikties par eiropiešiem! Jūs šajā ziņā neesat eiropieši. Man ļoti žēl, ka tie cilvēki koalīcijā, kas tiešām domā saimnieciski un kas saprot, ka naudai tautības nav, kļūst par jūsu ķīlniekiem, un jūs vienkārši pilnīgi negodīgi to izmantojat. Tātad runāsim godīgi! Jau tagad šī programma lielā mērā zaudēja, jo pagājušajā gadā bija 118 iesniegumi... Cik daudz cilvēku aizbrauks un vispār šeit vairs nedzīvos, un netērēs savu naudu? Iepazīstieties ar to, ko saka tie cilvēki, kas patiešām grib dzīvot Eiropas Savienības valstī, nevis Krievijā... Viņi meklēs citas valstis. Un jau tagad mēs vairs neesam konkurētspējīgi, jo, ieguldot tikpat daudz un pat mazāk naudas, cilvēki var iegūt daudz izdevīgākus un daudz labvēlīgākus nosacījumus citās Eiropas Savienības valstīs: ne tikai pastāvīgo uzturēšanās atļauju (atšķirībā no mūsu programmas), bet arī pilsonību. Ja šis priekšlikums tiks pieņemts, tā būs pēdējā nagla šīs programmas zārkā. Tieši to jūs arī gribat! Es ierosinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2016_06_09_370-seq44 spokenText "Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2016_04_28_360-seq233 spokenText "Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2015_07_08_313-seq19 spokenText "Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2014_12_17_278-seq798 spokenText "Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2014_03_27-seq46 spokenText "Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2011_12_08-seq62 spokenText "Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2011_11_03-seq240 spokenText "Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2011_07_01_as-1-seq302 spokenText "Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2009_12_01-seq2241 spokenText "Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2009_09_24-seq255 spokenText "Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2009_02_12-seq424 spokenText "Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2007_12_20-seq513 spokenText "Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2016_06_09_370-seq43 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie un godātie kolēģi! Tas, kas šeit ir izskanējis no tribīnes... Tiem, kas iebilst pret Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, vajadzētu atgādināt, ka šī ir investīciju programma, tātad programma, ar kuru piesaistīt finansējumu - iemaksas valsts budžetā. Tas, ko Viļuma kungs min par integrāciju un pārējiem jautājumiem... Tā nav, nezinu, termiņuzturēšanās... bēgļu programma. Šīs lietas tomēr vajadzētu nošķirt, un tas nav pamatuzdevums šai programmai. Attiecībā uz šo konkrēto priekšlikumu vajag paskatīties, kādas ir pašreiz akūtās nepieciešamības valstij izglītības reformu ziņā, veselības aprūpes reformu ziņā. Jārunā par finansējumu, kāds ir pieejams valsts budžetā. Un šeit ir lieliska iespēja... Pretēji apgalvojumam, ka tiesiskā paļāvība tiek pārkāpta, Imigrācijas likumā nav rakstīts, ka termiņuzturēšanās atļauju piešķir uz pieciem gadiem un jums tā automātiski tiek pagarināta. Līdz ar to tas, kurš pretendē uz termiņuzturēšanās atļauju, saprot: “Es iegādājos īpašumu, kā likumā skaidri rakstīts, un uz pieciem gadiem saņemu termiņuzturēšanās atļauju.” Bez nekādām daudzpunktēm! Līdz ar to valsts var lemt par papildu nosacījumiem: ja cilvēks grib pagarināt šo atļauju, vajag veikt konkrētas iemaksas. Un 5 tūkstoši - tā tomēr nav ārkārtēja summa, ja mēs paskatāmies, cik citās valstīs tas vispār izmaksā. Un ir runa tieši par nekustamo īpašumu iegādi termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai. Lielbritānijā, sākot ar 1 miljonu sterliņu mārciņu... (Starpsauciens: “Prasām arī miljonu!”) Prasām, bet mums ir 350 tūkstoši... (Dep. A.Kaimiņš: “Nesarunājies ar zāli!”) Es labprāt paceltu uz pusmiljonu. Jebkurā gadījumā es aicinu tomēr ņemt vērā vienu būtisku lietu šajā priekšlikumā. Un Saeimas deputātiem tomēr vajadzētu to respektēt, ņemot vērā, ka šī priekšlikuma autoru jūs ļoti respektējat citās komisijās un citu likumprojektu sakarā. Tas ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvāts un izvērtēts priekšlikums. Aicinu atbalstīt.".
- 2016_06_09_370-seq41 spokenText "Kolēģi! Ļoti uzmanīgi klausījos, par ko Nacionālā apvienība iestājas. Nu, mēģināju saklausīt. Vai tas ir tāds īsts lielceļa laupītāju stāsts, ka gribas ievilināt dziļāk mežā un pēc tam pēc iespējas vairāk naudas paņemt? Kas tur īsti ir? Slēpās aiz Juridiskā biroja, slēpās aiz Valsts prezidenta... Un paldies Šnores kungam! Šnores kungs visprecīzāk to formulēja. Viņš teica: “Dāmas un kungi! Latvija tiek izīrēta par 5 tūkstošiem eiro uz pieciem gadiem.” (No VL-TB/LNNK frakcijas: “Jūs par velti gribat?!”) Paldies, Šnores kungs! Tagad man ir skaidrs - Nacionālā apvienība izīrē Latviju. Paldies jums.".
- 2016_06_09_370-seq39 spokenText "Aicinu atbalstīt. Paldies.".
- 2016_06_09_370-seq38 spokenText "Kiršteina kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2015_01_29_282-seq7 spokenText "Kiršteina kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2004_05_27-seq119 spokenText "Kiršteina kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2004_05_27-seq117 spokenText "Kiršteina kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2003_11_13-seq178 spokenText "Kiršteina kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2016_06_09_370-seq37 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nedaudz statistikas. No kurienes brauc visvairāk tūristu, kas ir iegādājušies šīs uzturēšanās atļaujas? Jūs zināt - no Krievijas. Skatāmies Krievijas statistiku. Mēs varam to pārbaudīt internetā. Tātad uz šo brīdi ārzemēs - ārpus Krievijas - nav bijuši 70 procenti Krievijas iedzīvotāju. No tiem 30 procentiem, kas ir bijuši ārzemēs, 20 procenti ir bijuši tikai NVS valstīs. Tātad tikai 10 procenti ir izbraukuši ārpus bijušās NVS. ��ie 10 procenti ir cilvēki, kuri galvenokārt ir ļoti turīgi vai superturīgi un izmanto šīs uzturēšanās atļaujas ne tik daudz, lai Latvijā smagi strādātu un vairotu Latvijas iekšzemes kopproduktu, bet lai galvenokārt nopirktu šeit īpašumus Jūrmalā, jo lielākā daļa nopirkto nekustamo īpašumu ir Rīgā un Jūrmalā. Tātad - paceļot, kā jau te tika minēts, nenormāli paaugstināt nekustamā īpašuma cenas, neļaujot tos nopirkt vietējiem iedzīvotājiem, jo viņi pārsvarā nopērk šo īpašumu, dzīvo tajā, teiksim, ne ilgāk kā pāris nedēļas gadā un braukā pa Eiropas Savienību, kas nebūtu slikti. Kādi ir ieguvumi no šīs nozares? Parēķināsim, kāda ir bilance. Vai viņu bērni iet latviešu skolās un mācās latviešu valodu? Ir nodibināta organizācija “Jaunie latvieši”, kas ir apsveicami. Bet šajā organizācijā ir tikai daži desmiti. Vairākums to, kas šeit ierodas, sūta savus bērnus krievu skolās, līdz ar to turpinās Latvijas pārkrievošana. Precīzi formulēja populārais Krievijas aktieris Svetlakovs no Comedy Club (viņš dzīvo trīsarpus gadus šeit - viņam ir šī uzturēšanās atļauja un īpašums Jūrmalā), kad viņam uzdeva jautājumu, vai viņš ir iemācījies kaut vienu vārdu latviski. Un ko viņš atbildēja, jūs visi varējāt redzēt un dzirdēt televīzijā: “Priekš kā? Latvija taču ir tikpat kā Krievija. Te taču visi runā krieviski.” (Dep. I.Pimenova starpsauciens.) Lūk, tāda ir šo uzturēšanās atļauju bilance, runājot no valodas un pārējā viedokļa. Tagad parunāsim par tūrismu. Pirms divām nedēļām Atēnās bija Eiropas parlamentu Eiropas lietu... (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) jā, par priekšlikumu... Eiropas lietu un tautsaimniecības komisiju kopēja sanāksme par tūrisma industriju, kurā uzstājās OECD pārstāvis. (Šodien mēs nodevām komisijām likumu par pievienošanos OECD organizācijai.) Tūrisma industrija pašlaik ir galvenā, tā ienes vairāk naudas nekā metalurģija, kuru mēs finansējam, vai autoindustrija un daudzās valstīs - pat vairāk nekā informācijas tehnoloģijas. Nodarbinātības ziņā tā var sasniegt 15 procentus no IKP un 10 līdz 15 procentus no kopējā IKP. Tad kāds ir Latvijas ieguvums no tūrisma? Drusciņ vairāk nekā trīs procenti. Vai uzturēšanās atļaujas veicina tūrismu? Paņemam Eiropas nozīmes pilsētu Jūrmalu, kas bija slavena ar savu koka arhitektūru tāpat kā Mariehamna vai Turku, vai mazās Norvēģijas pilsētiņas. Ja tūrisms ir personificēts, cilvēki nebrauc kaut kur tāpat vien. Viņi brauc vai nu reliģiskā ceļojumā, vai ģimenes ceļojumā, vai uz kauju vietām, kur mums nav noasfaltēti ceļi, piemēram, uz Lesteni vai vācu kapiem Saldū, vai arī brauc uz senajām pilīm vai koka arhitektūras pilsētām. Un Jūrmala, kas bija Eiropas nozīmes arhitektūras pērle ar 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu arhitektūru, kuru projektēja ne tikai latviešu arhitekti, bet arī daudzi vācu, somu un zviedru arhitekti, ir pilnībā sagrauta, jo divstāvu arhitektūra ir pārmākta ar piecu un septiņu stāvu bunduļiem, kuri nav uzcelti, teiksim, kaut kur Kauguros... Lielas naudas spiediens vietējās pašvaldībās rada tendenci mainīt apbūves likumus, un līdz ar to šī pilsēta pilnībā ir iznīcināta. Tātad Latvija atsakās no miljardiem naudas, ko var iegūt no tūrisma, un piecūko savu vidi, kā jau es teicu... Tagad paskatieties, kādas tās bunduļmājas izskatās! Ar notecējušām dzelzsbetona bunduļu ēkām mēs esam atbaidījuši tūristus... Nav nekāds noslēpums: esam atbaidījuši vēsturiskā tūrisma, teiksim, mīļotājus. Un mēs vēl stāstām, ka 5 tūkstoši eiro šiem miljonāriem vai turīgajiem, ļoti turīgajiem cilvēkiem, kas pārstāv 10 procentus Krievijas un NVS valstu iedzīvotāju... ka tā viņiem būs milzīga katastrofa... Un pat nenosarkstot mēs te nākam un sakām: “Nē, ziniet, mums taču nevajag naudu pirmā mājokļa programmai vai demogrāfijai. Lai tik brauc vairāk, paņemsim, sacūkosim nākamo pilsētu!” Drīz Jūrmalā vairs nebūs, kur būvēt. Un kur nu vēl runāt par nekustamo īpašumu cenām un visu pārējo!".
- 2016_06_09_370-seq35 spokenText "Dāmas un kungi! Šnores kungs minēja, ka šo situāciju varētu pielīdzināt īres līgumam. Man šķiet, šis salīdzinājums nav gluži atbilstošs, jo, nu, droši vien, īres līgumam beidzoties, mēs uzreiz nedabūjam maksāt 5 tūkstošus eiro. Svarīgākais, ko es gribu šobrīd pavisam īsi pateikt. Salīdzināsim šo situāciju ar to, kāda bija padomju laikos, kad vairāki latvieši un citu tautību pārstāvji devās prom no Padomju Savienības! Nu, toreiz devās no Padomju Savienības projām uz dažādām Rietumeiropas valstīm. (Frakcijas VL-TB/LNNK starpsaucieni.) Un šobrīd arī... Ar šīm termiņuzturēšanās atļaujām daļa cilvēku tiešām no Krievijas bēg. Un, protams, viņi... daļa no viņiem, iespējams (teiksim tā - iespējams!), ir pietiekami turīgi, varbūt Krievijā valdošajiem tuvi cilvēki un spēj samaksāt gan 5 tūkstošus, gan varbūt arī vairāk; varbūt no šiem cilvēkiem mēs varam, tā teikt, noslaukt vēl vairāk naudiņas - ne tikai 5 miljonus, bet varbūt vēl vairāk - priekš jaunajām ģimenēm Latvijā, un t�� tālāk. Tomēr daļa šo cilvēku patiešām ir devušies prom no savas valsts. Tas viņiem nebija viegls lēmums, es domāju. Un, parunājot ar šiem cilvēkiem, es patiešām cenšos viņus saprast un tiešām nedaudz pielīdzināt šo situāciju tai situācijai, kuru es nupat minēju: savulaik arī mūsu cilvēkiem nācās bēgt no Padomju Savienības. Un šajā ziņā, es domāju, mums patiešām ir jāieklausās šajos cilvēkos un jāļauj viņiem turpināt dzīvi šeit. Un arī nākamais priekšlikums - 6.priekšlikums - skaidri pasaka, ka turpmāk nekādas atkāpes nebūs: viņiem ir jāiemācās latviešu valoda. Daļa no viņiem to jau ir izdarījuši. Turklāt viņi ļoti atzinīgi izsakās par mūsu valsts, teiksim tā, sistēmu un redz, ka pie mums tomēr situācija ir stipri labāka nekā mūsu lielajā kaimiņvalstī. Es domāju, ka šie cilvēki pakāpeniski patiešām varētu naturalizēties un dot nopietnu ieguldījumu vispār mūsu valsts, Latvijas, krievvalodīgo cilvēku, ne tikai krievu, bet jebkura cilvēka, jebkuras tautības pārstāvja, kas runā krievu valodā šobrīd un kas diemžēl bieži vien nespēj pārkāpt pāri kaut kādiem saviem priekšstatiem, nespēj iemācīties latviešu valodu un nav lojāli mūsu valstij... Es domāju, ka no šiem cilvēkiem, kas tagad ir ieceļojuši Latvijā un, iespējams, vēl ieceļos, mēs patiešām varam ne tikai saņemt vērtīgu ieguvumu mūsu valstij, bet ar viņu starpniecību palīdzēt varbūt mūsu lielajam kaimiņam pakāpeniski saprast, ka tas, kas notiek pie viņiem, īsti neveicina cilvēku palikšanu tur un normālus dzīves apstākļus. Līdz ar to es aicinu noraidīt 5.priekšlikumu un atbalstīt nākamo - 6.priekšlikumu, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums un kas, manuprāt, šo situāciju sakārto. Paldies.".
- 2016_06_09_370-seq33 spokenText "Jā, godātie kolēģi! Es gribu norādīt... Šeit izskanēja, ka 5 tūkstošu eiro prasīšana ir klaja muļķība un ka tā kavēs, un tā tālāk, kā Zariņa kungs teica. Bet es gribu norādīt, ka mēs nupat jau atbalstījām 3.priekšlikumu. Izlasiet! Tur jau ir paredzēts, ka mēs to atbalstām. Mēs jau nobalsojām. Tagad mēs runājam tikai par to, kurā brīdī un uz kuriem cilvēkiem tas attieksies. Tas bija tas, ko prezidents aicināja izvērtēt: uz kurām grupām tas attieksies. Šo prezidenta vēlmi interpretēja Saeimas Juridiskais birojs, iesniedzot 5.priekšlikumu. Un tur tas skaidri ir atspoguļots - uz ko šim priekšlikumam un šai normai ir jāattiecas. Lūk! Tas ir viens. Otrs, kas attiecas uz to, ko Pimenova kungs teica, ka tie cilvēki bija paļāvušies uz Latvijas likumiem, un tagad Latvija, kā saka, kaut kādā veidā viņus ir piemānījusi jeb piešmaukusi. Nu, es uzsvēršu vēlreiz: tiesiskās paļāvības princips pārkāpts nav. To saka juristi - to saka Saeimas Juridiskais birojs. Un situācija šajā gadījumā ir līdzīga tai situācijai, kāda būtu, ja īrnieks noslēdz īres līgumu uz vienu gadu vai uz pieciem gadiem, kā šajā gadījumā, bet līgums beidzas... Viņš ir paļāvies, ka viņam arī turpmāk būs jāmaksā, piemēram, 100 eiro mēnesī. Bet situācija tirgū mainās, viņam būs jāmaksā 90 vai 120 eiro. Viņš ir gribējis... Nu, viņš ir gribējis, bet neviens viņam neko nav solījis, un šajā gadījumā arī Latvijas valsts neko nav solījusi, un juridiski viss ir pilnīgi korekti. Un pēdējais. Ka šī priekšlikuma dēļ piesakās maz gribētāju attiecībā uz šīm termiņuzturēšanās atļaujām. Nu, tas nav saistīts ar šo priekšlikumu. Tas ir saistīts ar to, ka ir mainīta šī likme no pagājušā gada, ja nemaldos, vai no 2014.gada, un tāpēc nepiesakās. Tas nav saistīts ar šo. Paldies.".
- 2016_06_09_370-seq32 spokenText "Vārds deputātam Edvīnam Šnorem, otro reizi.".
- 2016_06_09_370-seq31 spokenText "Godātā Saeima! Vēlreiz ir vērts norādīt, ka šis ir Juridiskā biroja priekšlikums, nevis kādas politiskās partijas priekšlikums. Ja mēs runājam par kaut kādu tiesisko paļāvību un kādu netaisnīgu nodevu palielināšanu, ir svarīgi atzīmēt, ka mēs varam paņemt kā salīdzinošu piemēru valsts nodevu par pasu izsniegšanu. Tas ir dokuments ar konkrētu tiesisko statusu, un ir noteikta valsts nodeva par pases izsniegšanu. 1999.gadā šī nodeva bija 5 lati. Pa šo laiku šī nodeva ir pieaugusi par 400 procentiem: šobrīd tā ir sasniegusi 20 latus jeb 28 eiro... 28,46 eiro. Valsts var nodevas palielināt, var ieviest jaunas nodevas, un te nav runa par kāda tiesiskā paļāvības principa pārkāpšanu. Ja jau valsts ir rīkojusies, palielinot nodevas par pases izsniegšanu, tad kāds pamats ir nepalielināt vai neieviest jaunas nodevas saistībā ar termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanu?! Es arī vēlos norādīt uz varbūtējo iemeslu, kāpēc SASKAŅAS kolēģi ir tik aktīvi: 29.aprīlī ir saņemts 10 tūkstošu eiro liels ziedojums no ABLV bankas vadītāja Ernesta Berņa. (No frakcijas SASKAŅA: “Nu?”) Paldies.".
- 2016_06_09_370-seq29 spokenText "Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Nekad neesmu kvēli atbalstījis ārzemju pircēju piesaistīšanu nekustamo īpašumu tirgum Latvijā. Esmu gan izteicies, gan rakstījis par to, ka tādējādi aug cenas visā nekustamo īpašumu tirgū, kā arī īres maksa. Neapmierināts iekšējais pieprasījums pēc sadārdzinātiem dzīvokļiem uzturēs darba algas kāpumu un ražotāju izmaksu pieaugumu, tādējādi samazinot iekšzemes ražotāju peļņu, un tas viss kopumā var samazināt viņu konkurētspēju. Mani argumenti pret šo skatāmo priekšlikumu ir ļoti vienkārši. Manuprāt, tā ir nekaunība - aplikt ar jaunu nodevu tos ārzemniekus, kuri savulaik bija paļāvušies uz Latvijas likumiem. Uzskatu, ka tas ir kaitējums valsts tēlam, mūsu valsts reputācijai. Nevis valdības reputācijai, bet tieši valsts reputācijai! “Nokāst” vēl tūkstošiem eiro no termiņuzturēšanās atļauju īpašniekiem, kuriem par to nebija ne jausmas, - tas ir tāds pats stulbums kā nepilsonības ieviešana un histērija ap imigrantiem no Tuvajiem Austrumiem. Es aicinu jūs šo priekšlikumu neatbalstīt. Paldies.".
- 2016_06_09_370-seq28 spokenText "Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2016_03_03_350-seq312 spokenText "Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2016_02_11_345-seq11 spokenText "Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".