Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2013_04_04-seq154 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2013_02_28-seq44 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2013_02_21-seq143 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2013_02_14-seq362 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2013_01_10-seq107 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2012_12_20-seq377 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2012_12_20-seq288 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2012_12_13-seq343 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2012_12_13-seq286 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2012_12_13-seq232 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2012_11_22-seq144 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2012_10_25-seq78 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2012_10_11-seq430 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2012_10_11-seq220 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2012_07_26_as-seq8 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2012_07_05_as-2-seq27 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2012_06_21-seq433 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2012_05_24-seq230 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2012_04_26-seq81 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2012_02_16-seq280 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2011_12_22-seq60 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2011_11_03-seq171 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2011_11_03-seq56 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2016_09_15_374-seq30 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Vispirms jau paldies atbildīgajai komisijai par atbalstu šim priekšlikumam. Ceru, ka arī jūs to atbalstīsiet. Raugiet, nu, nav jau man patiesībā nemaz žēl, ka, teiksim, Judina kunga pasē ierakstītu “latvietis”. Man patiešām nav žēl. Bet man ir ļoti žēl Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ierēdņu, kuriem tagad būs jāpārbauda šī ieraksta “latvietis” pretendenta atbilstība - vai viņš ir vai nav piederīgs latviešu kultūrai. Es pieļauju, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ierēdnim būs jānoskatās, kā atbilstošais pretendents dejo plaukstiņpolku, jāpārbauda, cik tautasdziesmas šī persona ir iemācījusies, un tas varētu ierēdnim būt arī mazliet par smagu. Judina kungs nākošajos priekšlikumos ierosina, ka personas latviešu valodas prasme ir jāpārbauda atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Es domāju, ka tādā gadījumā būs jāizstrādā vēl vieni Ministru kabineta noteikumi, ja vien jūs neatbalstīsiet manu priekšlikumu, kā noteikt - ir vai nav persona piederīga latviešu kultūrai. Vēl labāk. Judina kungs pēc tam ir palabojis savu priekšlikumu, un nu būs tagad ierēdnim jāpārbauda, vai atbilstošais pretendents jūt vai nejūt piederību latviešu kultūrai. Redziet, Judina kungs, ar tām jūtām ir tā ļoti sarežģīti. Teiksim, jums būtu ļoti grūti noteikt, kādas ir manas patiesās jūtas attiecībā pret jums. (Starpsauciens: “Mīlestība!”) Jūs, protams, varat nojaust, kādas tās ir, ja jau es šeit stāvu, bet tās nu galīgi nav pierādāmas. Un līdz ar to, arī šis kritērijs - piederība latviešu kultūrai vai cilvēku sajūtas - nu nekādi nevar kalpot par pierādāmu faktu, pēc tam vēl varbūt pārsūdzamu, ja cilvēks pēkšņi būs apvainojies, ka viņa jūtas nebūs pareizi novērtētas. Manas sajūtas šobrīd ir, ka mans priekšlikums ir atbalstāms, un tas būs tikai par labu. Nemocīsim ierēdņus ar kaut kādu uz jūtām balstītu lēmumu pieņemšanu! Paldies.".
- 2016_09_15_374-seq29 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.".
- 2016_05_19_365-seq157 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.".
- 2016_03_17_353-seq341 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.".
- 2014_10_02-seq180 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.".
- 2013_04_11-seq93 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.".
- 2013_04_11-seq74 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.".
- 2013_03_14-seq653 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.".
- 2012_11_15-seq1636 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.".
- 2012_11_15-seq1632 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.".
- 2012_11_15-seq1628 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.".
- 2012_06_21-seq567 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.".
- 2016_09_15_374-seq28 spokenText "Ja drīkst, es par 1.priekšlikumu gribu pateikt, ja mēs jau sākam runāt tādā veidā. 1.priekšlikums. To iesniedza iekšlietu ministrs, un tam ir tehnisks raksturs. Tas ir redakcionāls. Tātad komisija ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt. 2., 3. un 4.priekšlikums ir ļoti līdzīgi savā saturā un skar otro jautājumu, otro problēmu. Juridiskajā komisijā mēs diskutējām par šiem priekšlikumiem, bet man gribētos atgādināt jautājuma būtību. Izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, mēs atbalstījām priekšlikumu, kas paredz jaunu... papildu iespēju - mainīt tautības ierakstu uz tautību “latvietis” Latvijas pilsoņiem, kuru vecāki, vecvecāki nav pēc izcelsmes latvieši, bet kuri ir piederīgi latviešu kultūrai un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai. Šo iespēju bija paredzēts nodrošināt, ja ir ievēroti likumā definētie priekšnosacījumi: cilvēkam ir Latvijas pilsonība, vismaz 15 gadus viņš nodzīvojis Latvijā un - trešais - viņš augstākajā pakāpē prot latviešu valodu. Tātad bija paredzēts nodrošināt iespēju personai pēc savas vēlmes, pastāvot noteiktiem priekšnosacījumiem, pašidentificēties un nostiprināt piederību latviešu tautai. Savukārt valsts apņēmās šo izvēli atzīt un respektēt. Tātad, kā es jau teicu, ir iesniegti trīs priekšlikumi, kas piedāvā atteikties no otrajā lasījumā pieņemtā. Šie priekšlikumi ir līdzīgi, un Juridiskajā komisijā pagājušajā nedēļā mēs diskutējām ar priekšlikumu iesniedzējiem. Tātad... diskusijā piedalījās divu priekšlikumu iesniedzēji. Pirmām kārtām priekšlikumu atteikties no šīs normas iesniedza Juridiskais birojs. Ņemot vērā, ka Juridiskā biroja pārstāvjiem nav iespēju no tribīnes stāstīt, kādi ir tie argumenti, man komisijas vārdā, es uzskatu, būtu jāinformē, kādi bija tie argumenti, kuru dēļ Juridiskais birojs piedāvāja atteikties no principa, kuru mēs apstiprinājām. Juridiskā biroja argumenti bija šādi. Tautības jēdziens normatīvajos aktos nav definēts. Likumprojekts maina sistēmu, papildus esošajai tautības ieraksta maiņas sistēmai paredzot jaunu, kas maina tautības jēdzienu. Tātad - tautības jēdziens nav definēts, bet likumprojekts maina tautības jēdzienu. Otrais. Tautības ierakstam nav juridiskas nozīmes, izņemot šo nozīmi - pilsoņu kopuma apzināšanu un naturalizāciju. Tālāk. Eiropa par tautībām nerunā. Runā par valstspiederību. Eiropas ceļš ir tautību nereģistrēt, un Latvijai būtu jāseko šim ceļam, proti, ir jāatsakās no tautības reģistrācijas vispār. Nākamais. Nav skaidrs, kāds ir leģitīmais mērķis priekšlikumam mainīt tautību, ņemot vērā personas pašidentificēšanos. Tālāk. Juridiskais birojs norādīja, ka nav arī bijis saprotams, kāpēc tautību var mainīt uz “latvietis”, bet nevar mainīt uz citu tautību. Tālāk. Izskanēja arguments, ka nav saprotams, kāda būs bērna tautība, ja persona mainīs tautību uz “latvietis”. Tālāk. Juridiskajam birojam nebija skaidrs, ko darīt bāriņtiesai, ja vecāki nevarēs vienoties par bērna tautību. Tālāk. Tika uzdots jautājums, vai mazbērnam būs tiesības atgriezties pie vecvecāku izcelsmes tautības. Un izskanēja arī jautājums, ko darīt, ja ierēdnis atteiksies reģistrēt tautību. Proti, - kā to var pārsūdzēt? Tas viss nebija skaidrs Juridiskajam birojam. Mēs diskutējām, un uz šiem jautājumiem, protams, tika sniegtas atbildes, un man gribētos, lai jums arī būtu attiecīgā informācija. Tātad tika uzsvērts, ka tautību cilvēks varēs mainīt pēc savas vēlmes, ja pastāv minētie priekšnosacījumi, proti, Latvijas pilsonība, nodzīvoti 15 gadi, persona prot valsts valodu, jūt piederību latviešu kultūrai un vēlas to publiski nostiprināt. Respektīvi, ierēdņa funkcija ir tehniska. Viņa pienākums - nostiprināt, ierakstīt attiecīgo informāciju, ja persona to vēlas un ja ir konstatēta tās atbilstība izvirzītajām prasībām. Līdz ar to nav pamata uztraukties par ierēdņiem, kuriem nav paredzēts dot tiesības pārbaudīt, cik lielā mērā persona ir piederīga latviešu kultūrai. Jautājums par bāriņtiesu nebija saprotams, jo arī tagad iespējama situācija, ka vecākiem ir atšķirīgas tautības un viņi nevar vienoties par bērna tautību. To sekmīgi risina jau tagad, to varēs arī turpmāk sekmīgi risināt. Jautājums par mazbērnu iespēju atgriezties pie tā saucamās izcelsmes tautības demonstrēja, ka Juridiskais birojs uztver visu šo normu kā sava veida spēli, proti, kaut gan var mainīt tautību, bet, nu, vienalga nevajadzētu aizmirst arī to izcelsmes tautību. Protams, mērķis ir cits un tas neder. Par to mēs tieši runājām komisijā. Tālāk... (Starpsauciens: “Komisijas vārdā!”) Komisijas vārdā es tieši informēju par komisijā diskutēto, un es domāju... Es tikko ziņoju, kādi bija argumenti tiem, kuri piedāvāja izslēgt. Tagad es stāstu par argumentiem, kādi bija izteikti saistībā ar iesniegtajiem priekšlikumiem. Tālāk. Saistībā ar jautājumu, kāpēc nav piedāvāts arī mainīt tautību uz citu. Nu, mēs diskutējām, un, es domāju, ka arī Juridiskajam birojam bija skaidrs un saprotams fakts, ka tad, ja cilvēkam ir Latvijas pilsonība, viņš ir nodzīvojis Latvijā 15 gadu un prot latviešu valodu, tas nedod pamatu rakstīt dokumentos, ka viņš pēc tautības ir v��cietis vai polis. Par to mēs arī runājām. Nu un, protams, bija arī norādīts: fakts, ka ir piedāvāta jauna sistēma, nenozīmē, ka priekšlikums, kuru mēs atbalstījām otrajā lasījumā, ir slikts. Par leģitīmo mērķi es tagad nerunāšu. Izmantošu iespēju debatēt. Tālāk. Saistībā ar šo priekšlikumu vārds komisijā tika dots Rībenas kundzei. Un viņa norādīja uz trim būtiskiem faktiem, kuru dēļ ir svarīgi izslēgt normu. Proti, viņa uzsvēra, ka 1918.gadā proklamētās Latvijas Republikas robežas tika nospraustas pēc etniskā principa. Latvija ir latviešu tautas apdzīvotā teritorija. Jēdziens “tēvzeme” ietver ģenētisko tautības principu. Savukārt likumprojekta iesniedzēji runā par piederību latviešu kultūrai, bet latvieši ar neslēptu nicinājumu skatās uz cilvēkiem, kuri novēršas no savas tēvu tautības, un vispār, kā Rībenas kundze mums norādīja, etniskais moments ir gēnu līmenī. Līdz ar to jautājums ir par gēniem un neko nevar mainīt. Tātad Juridiskā komisija, izskatot un noklausoties šos argumentus, ir nolēmusi atbalstīt pirmo... - es atvainojos! - nolēmusi atbalstīt 2.priekšlikumu.".
- 2016_09_15_374-seq27 spokenText "Deputāti 1.priekšlikumu atbalsta.".
- 2015_01_29_282-seq129 spokenText "Deputāti 1.priekšlikumu atbalsta.".
- 2016_09_15_374-seq26 spokenText "Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.519 “Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”. Vēlos atgādināt, ka likumprojektā ir piedāvāts risināt divas problēmas. Tas skar divus jautājumus. Pirmais jautājums ir saistīts ar tāda cilvēka, kuram ir latviska izcelsme, bet kuram nav Latvijas pilsonības un kurš neuzturas Latvijā, tiesībām un iespēju mainīt tautību. Par šo priekšlikumu mums nebija daudz diskusiju, priekšlikums ir atbalstīts, iestrādāts otrajā lasījumā, un būs viens precizējošs priekšlikums, par kuru mēs runāsim.".
- 2016_09_15_374-seq25 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Zemes pārvaldības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2016_09_15_374-seq24 spokenText "Tātad atgādināšu, ka grozījums paredz pašvaldībām tiesības noteikt aizliegumu atrasties uz bīstama ledus gan pašvaldībā esošajās ūdenstilpēs, gan arī piekrastes teritorijās. Gribu paskaidrot, ka par šo lēmumu pašvaldība var paziņot gan ar publikāciju vietējā laikrakstā, gan izliekot paziņojumu pašvaldības telpās, gan publicējot mājaslapā internetā. Lūgums atbalstīt trešajā lasījumā.".
- 2016_09_15_374-seq22 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījums Zemes pārvaldības likumā” trešajā lasījumā. Komisijā bija iesniegts viens priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2016_09_15_374-seq21 spokenText "Paldies. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz pulksten 9.45 šā gada 15.septembrī, izskatīšanas laiks - 15.septembra Saeimas sēdē. Paldies. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Zemes pārvaldības likumā”, trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.".
- 2016_09_15_374-seq20 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15 minūtes - līdz pulksten 9.45. Un lūdzu noteikt izskatīšanas laiku šodienas sēdē.".
- 2016_09_15_374-seq19 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē otrajā lasījumā.".
- 2016_09_15_374-seq18 spokenText "Komisijas vārdā varētu teikt, ka šis pētījums par atalgojumu privātajā un valsts sektorā ir pieejams anotācijā un no tā izriet, ka šobrīd tiem amatiem, kuriem mēs nosakām šo pilotprojektu, atalgojums privātajā sektorā par līdzīgu pienākumu pildīšanu atšķiras par 36 procentiem. Tas būtu viss. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2016_09_15_374-seq17 spokenText "Debates slēdzu. Vai ziņotājs vēlas ko piebilst komisijas vārdā?".
- 2016_09_15_374-seq16 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Es tiešām nesaprotu, kādēļ Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku atalgojums šobrīd ir jāskata atrauti no valsts pārvaldē strādājošo kopējās, universālās atalgojuma sistēmas, kura pēdējos gados ir acīmredzami pierādījusi, ka vienotā atalgojuma sistēma ir cietusi absolūtu neveiksmi. Šobrīd atraut vienu vienīgu kategoriju un saistīt to ar iespējamo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai ar viņu saistīto amatpersonu iecelšanu valsts pārvaldē - tam nav absolūti nekāda pamatojuma. Es aicinu minētajā likumprojektā iesniegt virkni priekšlikumu attiecībā gan uz koeficientu pārskatīšanu, gan vispār tā modeļa (attiecībā uz vienoto atalgojuma sistēmu) pārskatīšanu pēc būtības, lai mēs varētu vērtēt, kurām nozarēm ir jāpieliek, kurām nozarēm ir jāatņem, nevis darīt tā kā tagad: mēs ņemam šo likumprojektu un voluntāri sākam attīstīt absolūti nepareizu praksi - vienu atsevišķu kategoriju izdalīt no kopējā valsts pārvaldes, teiksim tā, apjoma. Par šiem jautājumiem iepriekš jau ir izteicies tiesībsargs, absolūti uzskatot, ka šāda veida pieeja nav pamatota. Un uz šo brīdi mēs tiešām... Es uzskatu, ka minētajā jautājumā ir nepieciešamas padziļinātas, būtiskas diskusijas par nopietnu reformu, nevis tā, kā tagad piedāvā.".
- 2016_09_15_374-seq14 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Naudas trūkums ir ļoti labs aizbildinājums, lai turpinātu nerisināt sāpīgas un ilgstoši novārtā atstātas problēmas. “Pārāk mazas algas ierēdņiem!” - tas jau ir kļuvis par saukli, ar kuru aizbildināt katru kļūdu un neizdarību vai pat ļaunprātību, kas varētu pastāvēt publiskajā sektorā, jo tur taču ir “pārāk mazas algas”. Ko gan var prasīt no cilvēkiem, kuri saņem “pārāk mazas algas”?! 2400 eiro uz papīra - šī ir tā “pārāk mazā alga”, par kuru nav iespējams atrast ne Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju, ne Maksātnespējas administrācijas vadītāju jau otrajā konkursā. Var jau būt, ka ar šo algu daudz kam nepietiek, taču paskaidrojiet to, lūdzu, arī skolotājiem, kuri šogad pēc vairākus gadus ilgušas cīņas ir saņēmuši “būtisku” algas pielikumu - 680 eiro uz papīra! Turklāt pat vēl šodien - 15.septembrī - daudzi skolotāji nezina, cik viņi saņems par savu darbu septembrī. Bet viņi strādā, un es nevarētu teikt, ka viņu darbs ir mazāk svarīgs vai mazāk atbildīgs par valsts amatpersonu darbu. Bet labi. Lai nu būtu! Pieņemsim, ka ierēdņiem ir mazas algas un tās ir jāpalielina. Taču, godātie kolēģi! Tā nebūt nav ne galvenā, ne vienīgā un, es gribu teikt, pat ne vislielākā problēma, kas eksistē šobrīd valsts pārvaldē. Ne mazāk būtiska problēma ir motivācija strādāt, lai cilvēki redzētu un apzinātos to, ka viņu darbam ir mērķis, jēga un ka viņi var savā darbā kaut ko izdarīt. Tā ir padarīta darba sajūta. Sajūta, ka paveiktais darbs nepazūd kaut kur, kā, izskatās, šobrīd politiskajos gaiteņos ir pazudis Valsts kancelejas pētījums - analīze par ierēdņu skaita samazināšanu valsts pārvaldē. Tā ir drošība, ka būs iespējams kaut ko izdarīt. Un tā ir brīvība no politiskās ietekmes. Tie ir argumenti, kādēļ - ne jau tikai algas dēļ! - cilvēki nevēlas strādāt valsts pārvaldē. Šeit ir jautājumi, kuri ir jārisina un kurus var risināt arī bez papildu finansējuma pieprasīšanas, un es aicinu, kolēģi, to turpināt darīt un nedomāt, ka, palielinot algas, mēs atrisināsim visas problēmas valsts pārvaldē. Paldies.".
- 2016_09_15_374-seq13 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2016_02_11_344-seq329 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2016_01_21_339-seq196 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2016_01_21_339-seq146 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2015_11_30_333-seq1311 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2015_11_30_333-seq1102 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2015_11_30_333-seq918 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2015_11_30_333-seq912 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2015_11_30_333-seq896 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2015_11_30_333-seq410 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2015_10_08_321-seq272 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2015_10_08_321-seq234 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2015_10_08_321-seq224 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2014_06_19-seq218 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2014_06_05-seq432 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2014_06_05-seq179 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2014_04_03-seq119 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2013_09_05-seq75 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2016_09_15_374-seq12 spokenText "Lūgums būtu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2016_09_15_374-seq11 spokenText "Paldies. Tātad vispirms ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” noteikšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.".
- 2016_09_15_374-seq10 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Esam komisijā saņēmuši Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Pēc būtības šis likumprojekts paredz veikt mēnešalgu pakāpenisku izlīdzināšanu, sākot ar kritizēti atalgotajiem amatiem. Valsts ieņēmumu dienests tiek noteikts kā izmēģinājuma iestāde projektam par konkurētspējīgas atlīdzības nodrošināšanu. Pēc rezultātu izvērtēšanas 2017.gadā, tai skaitā darba snieguma rādītāju analīzes, tiks pieņemts lēmums par sistēmas attiecināšanu arī uz citām iestādēm. Lai vismaz daļēji mazinātu risku par augsta līmeņa speciālistu aizplūšanu no valsts pārvaldes, tiek piedāvāts risinājums iestādē noteikt īpaši svarīgos jeb atslēgas amatus, kuru skaits nedrīkst pārsniegt 5 procentus. Tas ņemts no labās prakses privātajā sektorā - no iestādē nodarbināto skaita, kuru mēnešalgu noteikšanai var piemērot koeficientu līdz 2, vienlaikus nepārsniedzot Ministru prezidenta noteikto mēnešalgas apmēru. Piedāvāto risinājumu ieviešanā ir jāievēro fiskālā neitralitāte, tas ir, mēnešalgu paaugstināšana nedod tiesības pieprasīt papildu finansējumu no valsts budžeta. Strādājot pie likumprojekta komisijā, tika pieprasīts arī skaidrojums no Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas par to, kāpēc tieši Valsts ieņēmumu dienests tiek izraudzīts šim pilotprojektam. Skaidrojums ir iesniegts, saņemts komisijā, un arī ar Juridisko biroju tas tika apspriests un apstiprināts kā pamatojums. Komisija likumprojektu ir izskatījusi un aicina atbalstīt to pirmajā lasījumā un noteikt tam arī steidzamību.".
- 2016_09_15_374-seq9 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Augstskolu likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts komisijai ir nodots. Darba kārtībā - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 480 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 237 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lai vēzis būtu ārstējama slimība” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Kārlim Krēsliņam šā gada 8.septembrī. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņēmis deputāta Kārļa Krēsliņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 8.septembrī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Hosamam Abu Meri no šā gada 13.septembra līdz 15.septembrim. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Hosama Abu Meri iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 13. līdz 15.septembrim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Arvīdam Platperam šā gada 6.oktobrī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Arvīda Platpera iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 6.oktobrī. Par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Arvīdam Platperam šā gada 6.oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.".
- 2016_09_15_374-seq8 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Kā redzat, šo likumprojektu ir parakstījuši visu frakciju pārstāvji - gan pozīcijas, gan opozīcijas. Jo šis ir labs piemērs tam, ka ir jautājumi, par kuriem mēs visi esam vienisprātis. Jautājums ir par juristu vienoto eksāmenu Latvijas augstskolās. Jau kopš pagājušā gadsimta 90.gadu sākuma, kad attīstījās brīvā tirgus ekonomika, privātpersonu dibinātajās augstskolās pieauga tiesībzinātņu studiju programmu skaits. Ļoti lielā skaitā Latvijas augstskolu var iegūt jurista kvalifikāciju, un, šīs augstskolas pabeidzot, katrs no jauniešiem saņem vienāda veida diplomu, kurā ir ierakstīts, ka viņa kvalifikācija ir jurists vai juriskonsults. Taču šo daudzo augstskolu esamība un iespēja iegūt tajās jurista izglītību nav radījusi tādu pašu kvalitātes pieaugumu. Diemžēl ir ļoti liela atšķirība starp dažādu augstskolu beidzējiem. Gan Juridiskā komisija to ir novērojusi savā darbībā, gan arī... Bieži vien esam dzirdējuši arī ģenerālprokurora izteikumus par to, cik grūti ir aizpildīt vakances, pieņemsim, Ģenerālprokuratūrā, ja uz konkursu, uz amatu, kurā ir pietiekami konkurētspējīgs atalgojums, atnāk pietiekami liels skaits cilvēku, bet izrādās, ka ļoti liela daļa no viņiem nespēj izpildīt šo vienkāršo testu, kas bieži vien ir līdzīgs tādiem testiem, kādus pilda nākamie juristi, iestājoties attiecīgajā augstskolā. Un līdz ar to jau ilgstoši ir šī publiskā diskusija par to, ka valstij, kura garantē cilvēkam diplomu, būtu jāuzņemas arī atbildība par to, ka cilvēks ir konkurētspējīgs, pabeidzot augstskolu. Tātad šo diskusiju rezultātā ir gan Saeimas Juridiskajā komisijā, gan Tiesu politikas apakškomisijā... Diskusija ir bijusi arī izdevumā “Jurista Vārds”, par to ir diskutējuši arī augstskolu pārstāvji. Tagad beidzot ir pieņemts lēmums, ka juristi būs pirmie, kas varēs kārtot šādu vienotu eksāmenu, un tiek veikts grozījums Augstskolu likumā, un šī norma būs atvērta. Tātad, ja kādā citā profesijā būs nepieciešamība ieviest šādu vienotu eksāmenu, šis grozījums ļaus to ieviest arī citās profesijās. Tātad par šo grozījumu, kā jau es teicu, ir diskutēts ilgstoši, un to ir atbalstījusi gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Tieslietu ministrija, to ir atbalstījušas arī studentu apvienības, augstskolu pārstāvji, prokuratūras pārstāvji, un tātad tas ir sagatavots, un, kā redzat, tam ir arī politisks atbalsts. Tagad, kad lemjam par tā nodošanu komisijai, es gribētu lūgt... Augstskolu likumā ir nepieciešami arī citi grozījumi, un Izglītības, kultūras un zinātnes komisija strādā pie apjomīgas likuma grozījumu paketes. Varbūt ļausim šim grozījumam iespējami ātri stāties spēkā, jo droši vien būs nepieciešams pārejas periods, laiks, lai to ieviestu! Tā ka es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu, bet citus priekšlikumus, ieteikumus par citām tēmām, iesniegt tajos Augstskolu likuma grozījumos, kurus gatavo komisija. Tā ka - paldies!".
- 2016_09_15_374-seq7 spokenText "Paldies. Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” tiktu nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 9, atturas - 43. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Gaida Bērziņa, Bites, Elksniņa, Kūtra un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteikusies runāt deputāte Solvita Āboltiņa.".
- 2016_09_15_374-seq6 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Nu lielā mērā tiešām izbrīna Zaļo un Zemnieku savienības pozīcija attiecībā uz to, ka visas direktīvas būtu jāpārņem pilnā apjomā, ka tās ir nelokāmas, un vēl jo vairāk tas, ka tā absolūti nespēj izlasīt konkrētas direktīvas prasības un atrast tajā pareizos vārdus par to, ka tomēr konkrētajā situācijā ir iespējams piemērot samazināto PVN likmi. Vēl jo vairāk... Putras kungs, jūs varbūt toreiz nebijāt politikā... piemēram, 2004.gadā Zaļo un Zemnieku savienība uzskatīja un arī publiski paziņoja, ka Eiropas Savienības direktīvu elastīguma palielināšana bija dzīves diktēta nepieciešamība Eiropas Savienībā vēl pirms jauno dalībvalstu uzņemšanas un ar paplašināšanas procesu tika aktualizēta. Elastīguma palielināšana būtu nepieciešama, lai izvairītos no nosacījumu nekontrolētas, brīvas interpretācijas. Kāds ir minētā konkrētā likumprojekta mērķis? Noteikt pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem, lai veicinātu Latvijā dzīvojošo iedzīvotāju sociālo labklājību. Un tiešām, pareizi lasot, Putras kungs, minēto direktīvu, pareizi to tulkojot, ir iespējamas atkāpes no šo normu piemērošanas procesa attiecībā uz samazinātās PVN likmes ieviešanu. Tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt mūsu iesniegto ierosinājumu un pārskatīt šo jautājumu, un ieviest samazināto likmi attiecībā uz dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem.".
- 2016_09_15_374-seq5 spokenText "Paldies. “Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Elksniņš.".
- 2016_09_15_374-seq4 spokenText "Labrīt, kolēģi! Lai arī šī likumprojekta mērķis, protams, ir cēls un samazinās šīs izmaksas - PVN sadaļu, kas attiecas tieši uz apsaimniekošanu, tomēr skaidri un gaiši direktīvas 2006/112 trešajā pielikumā ir pateikts, ka šī apsaimniekošanas maksa šeit nav iekļauta, un tas nozīmē to, ka samazināto PVN likmi mēs diemžēl nevaram piemērot šim apsaimniekošanas pasākumam. Tomēr ir arī labā ziņa. Es domāju, ka sevišķi laba ziņa tā ir saskaņai un tieši Rīgai. Tūlīt veras vaļā daudzdzīvokļu namu siltināšanas programma, un ir pieejami 166 miljoni nākošajam plānošanas periodam. Tieši Rīga līdz šim ir bijusi tā, kas vispasīvāk šo programmu ir izmantojusi, tāpēc... Kā rāda pieredze, šis rēķins krasi samazinās tieši pēc daudzdzīvokļu namu siltināšanas programmas pasākumu īstenošanas konkrētajā mājā. Es domāju, tas būs pat divreiz trīsreiz lielāks ieguvums nekā PVN likmes samazināšana, ko mēs diemžēl nevaram veikt, jo ir Eiropas Komisijas direktīva, un, nobalsojot “par”, mēs faktiski ietu to ceļu, kas ir pārkāpuma procedūra, kura jau bija ierosināta, jo mēs apsaimniekošanas maksai nebijām šo likmi ieviesuši. Tāpēc aicinu deputātus neatbalstīt šo likumprojektu.".
- 2016_09_15_374-seq3 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izdarītas izmaiņas sēdes darba kārtībā, no tās izslēdzot likumprojektu “Pašvaldības policijas darbinieku izdienas pensiju likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 37, atturas - 1. Darba kārtība ir grozīta. Likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts. (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Demokrātija!”) Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Agešina, Artūra Rubika un Ribakova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? “Pret” pieteicies runāt deputāts Edgars Putra.".
- 2016_09_15_374-seq2 spokenText "Man liekas, ka mēs šodien sākam rakstīt jaunu parlamenta vēsturi. Nekad vēl nav bijis tā, ka koalīcijas deputāti pēdējā momentā iesniedz priekšlikumu par tāda likumprojekta izslēgšanu, kuru sagatavojusi pilnīgi cita frakcija, citi deputāti, un to dara, nebrīdinot un nepamatojot savu lūgumu. Likumprojekts sagatavots, pamatojoties uz 9000 iedzīvotāju, pilsoņu, lūgumu atrisināt šo jautājumu par izdienas pensijām. Mēs ļoti rūp��gi visu vasaru gatavojām šo likumprojektu, saskaņojām to ar sabiedriskajām organizācijām. Mums atzinums ir no Finanšu ministrijas, mums ir arī vēstule no Ministru prezidenta Kučinska par šo problēmu. Es nezinu, kāpēc mēs šodien nevaram šo likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un visus jautājumus atrisināt, un uzlabot redakciju komisijā. Vakar Sociālo un darba lietu komisijā mēs skatījām likumprojektu “Valsts probācijas dienesta ierēdņu un darbinieku izdienas pensiju likums”. Pilnīgi līdzīga tēma, pilnīgi tie paši riski, kuri ir pašvaldības policijā. Kāpēc mēs vienu grupu ar tieslietu ministra atbalstu virzām uz priekšu, bet pašvaldības policisti, kuri riskē ar savu dzīvību un veselību, nevar dabūt godīgu, atklātu diskusiju komisijā? Kāpēc valdošā koalīcija šodien izslēdz no darba kārtības šo jautājumu, nav zināms. Vai tas ir normāli, ka tiek pārkāpti demokrātijas principi, ka opozīcijas deputātiem ne tikai netiek dotas tiesības iesniegt likumprojektu, bet ar balsu vairākumu tas tiek izslēgts no darba kārtības? Vai mēs neejam uz kaut kādu jau autoritāru režīmu, kur valdošā koalīcija savās slēgtajās sēdēs ne tikai dala kvotas attiecībā uz budžetu, bet arī reglamentē deputātu darbību ar likumprojektiem? Pasakiet man vienu kļūdu šajā likumprojektā, ko mēs iesniedzām! Parādiet man vienu problēmu, kur nav saskaņojuma ar izpildvaru vai ar pašvaldībām! Tad es pats atsaukšu savu parakstu un strādāšu vēl ar savu atbalsta grupu, kura vēlas, lai pašvaldības policija dabūtu tādas pašas sociālās garantijas kā Valsts policijas, Valsts probācijas dienesta un SAB darbinieki. Tas nav korekti, deputāti! Mēs tikko dabūjām Satversmes jauno redakciju un Saeimas kārtības ruļļa jauno redakciju. Jūs palasiet! Ja mēs sāksim tā, vēlāk mēs vispār nedabūsim godīgu diskusiju un atklātu sarunu te, parlamentā. Mēs strādājām atklāti, mēs piedalījāmies gandrīz visās sēdēs, kur šis jautājums bija aktualizēts, un gala rezultātā, mums nepaskaidrojot, tikai ar balsu vairākumu izslēdz to no darba kārt��bas. Parādiet man, kur es kļūdījos, izstrādājot šo likumprojektu! Parādiet man to punktu, kurš nav saskaņots ar sociālo politiku Latvijā! Parādiet, ka pašvaldības policists nav cienīgs saņemt izdienas pensiju, bet Valsts probācijas dienesta darbinieks, kurš atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā, - ir. Paldies.".
- 2016_09_15_374-seq1 spokenText "Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 15.septembra sēdi. Pirms sākam izskatīt Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par izmaiņām tajā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi, līdz ar to mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 6, atturas - 68. Līdz ar to likumprojekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” izskatīt kā darba kārtības otrās sadaļas - “Likumprojektu izskatīšana” - 1.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Publisko iepirkumu likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Sēdes darba kārtība ir grozīta. Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 12, atturas - 66. Līdz ar to sēdes darba kārtība netiek grozīta, un likumprojekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts. Deputāti Āboltiņa, Gaidis Bērziņš, Bite, Elksniņš, Kūtris un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Sēdes darba kārtība ir grozīta. Deputāti Krauze, Dzintars, Adamovičs, Gaidis Bērziņš un Brigmanis lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 2.punktu - likumprojektu “Pašvaldības policijas darbinieku izdienas pensiju likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? “Pret” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.".
- 2016_09_08_373-seq95 spokenText " Paldies. Saeimas sēdi slēdzu. ".
- 2016_06_16_371-seq619 spokenText " Paldies. Saeimas sēdi slēdzu. ".
- 2016_06_09_370-seq365 spokenText " Paldies. Saeimas sēdi slēdzu. ".
- 2016_06_02_368-seq271 spokenText " Paldies. Saeimas sēdi slēdzu. ".
- 2016_09_08_373-seq94 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Inga Bite, Lolita Čigāne, Gundars Daudze, Rihards Kols, Armands Krauze, Kārlis Krēsliņš, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Ingmārs Līdaka, Romāns Mežeckis, Edgars Putra un Jānis Vucāns.".
- 2016_09_08_373-seq92 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šis nav aicinājums uz banketu. Šis ir aicinājums piedalīties Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas īsajā sēdē, kas komisijas telpās notiks burtiski tūlīt pēc Saeimas sēdes slēgšanas. Paldies.".
- 2016_09_08_373-seq91 spokenText "Paldies. Deputāti Elksniņš, Ādamsons, Tretjaka, Zemļinskis un Zujevs iesnieguši deputātu jautājumu “Par Latvijas armijas mehanizācijas projektu”, ko nododam aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim atbildes sniegšanai. Deputāti Elksniņš, Agešins, Artūrs Rubiks, Tutins un Ribakovs iesnieguši deputātu jautājumu “Par uzņēmumu “LDZ Ritošā sastāva serviss””, ko nododam satiksmes ministram Uldim Augulim atbildes sniegšanai. Godātie kolēģi! Ir vēl viens - patīkamāks paziņojums. Šovasar un šoruden pusapaļas un apaļas jubilejas svinējuši deputāti Ņikita Ņikiforovs, Jānis Tutins, Inga Bite, Inguna Rībena, Artis Rasmanis, Viktors Valainis, Valdis Skujiņš, Sergejs Dolgopolovs un Veiko Spolītis, un mēs viņus sirsnīgi sveicam. (Aplausi). Paldies. Laiks deputātu klātbūtnes reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Sergejam Dolgopolovam.".
- 2016_09_08_373-seq90 spokenText "Labdien, kolēģi! Lai pārstrukturizētu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes nelabvēlīgo ietekmi uz Latvijas ražojošo uzņēmumu konkurētspēju, kura radusies, Ekonomikas ministrijai īstenojot nepārdomātu un tuvredzīgu enerģētikas politiku, Ekonomikas ministrija nu ir piedāvājusi valdībai apstiprināt risinājumu, kurš nodrošinās atsevišķiem uzņēmējiem OIK maksājuma samazinājumu uz pārējo uzņēmumu rēķina. Lai kliedētu bažas, ka šis ir kārtējais Ekonomikas ministrijas nepārdomātais lēmums, kurš tiek īstenots atsevišķu šauru ekonomisko interešu labā, lūdzam sniegt atbildi, kādā veidā Ekonomikas ministrija to domā īstenot un vai, izstrādājot savu priekšlikumu par OIK diferencēšanu, lai nodrošinātu atsevišķiem uzņēmējiem nepieciešamās konkurētspējas priekšrocības, Ekonomikas ministrija ir ņēmusi vērā sagaidāmo ietekmi, kādu šiem uzņēmumiem radīs tās paredzēto energoefektivitātes pasākumu ieviešana, kuri var būt ne mazāk graujoši kā OIK komponente. Rezultātā viss šis priekšlikums var izrādīties bezjēdzīgs un radīt tikai pārējiem uzņēmumiem papildu slogu. Paldies.".
- 2016_09_08_373-seq89 spokenText "Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst? Nē, ziņotājs neko piebilst nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 207 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latviju, brīvu no ĢMO” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. (Starpsaucieni: “Urrā!”; “Bravo!”) Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta. Vēlos jūs informēt par deputātu iesniegtajiem jautājumiem. Deputāti Zariņš, Agešins, Artūrs Rubiks, Tutins un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas priekšlikumu diferencēt OIK maksājumu dažādām lietotāju grupām”, ko nododam ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam atbildes sniegšanai. Vārds jautājuma motivācijai deputātam Ivaram Zariņam. (Dep. S.Āboltiņas starpsaucieni.)".
- 2016_09_08_373-seq87 spokenText "Jums vēlreiz tiek izteikts aizrādījums, Kaimiņa kungs. Debates slēdzu.".
- 2016_09_08_373-seq86 spokenText "Jā. Līdz ar to es aicinu pārējos Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļus: nākamreiz, kad būs kāds runātājs no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas, izvirziet, lūdzu, citu cilvēku, lai arī pārējie Latvijas iedzīvotāji var saprast, kas tiek runāts no šīs tribīnes Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā! Paldies jums.".
- 2016_09_08_373-seq85 spokenText "Es izsaku jums aizrādījumu. Turpiniet, lūdzu, debates un ievērojiet Saeimas deputātu ētikas kodeksu.".
- 2016_09_08_373-seq84 spokenText "Es ļoti atvainojos, bet...".
- 1995_03_02-seq110 spokenText "Es ļoti atvainojos, bet...".
- 2016_09_08_373-seq83 spokenText "Kaimiņa kungs, es izsaku jums aizrādījumu.".
- 2016_09_08_373-seq82 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es gribētu, lai Saeima izrāda cieņu pret 10 207 Latvijas pilsoņiem, kuri ir parakstījuši kolektīvo iesniegumu par šo konkrēto lietu. Tas ir ļoti labi, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir nolēmusi virzīt šo iesniegumu tālāk uz komisijām. Bet es domāju, ka 10 207 Latvijas pilsoņi ir pelnījuši cieņu arī tajā ziņā - kādā veidā viņu kolektīvais iesniegums tiek pasniegts šeit no Latvijas galvenās tribīnes. Un šajā gadījumā es runāju par iepriekšējo runātāju - par Vitāliju Orlovu. Es domāju, ka šis pasniegšanas veids absolūti ir neadekvāts un Orlova kungam ir pamatīgas problēmas ar artikulāciju, ar dikciju, ar nespēju tekoši latviski runāt un... (Zālē pieaug troksnis. Starpsaucieni: “Ūūū!”) Es ļoti atvainojos! Es tiešām nesaprotu, ko Orlova kungs runā, un es vēlētos...".
- 2016_09_08_373-seq80 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! 2016.gada 10.maijā Saeima saņēma 10 207 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par Latviju, brīvu no ĢMO”. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.4 panta pirmo daļu, Saeimas Prezidijs šā gada 23.maija sēdē nolēma minēto iesniegumu nodot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai sākotnējai izvērtēšanai. 2016.gada 9.jūnijā komisija rīkoja kolektīvā iesnieguma sākotnējās izvērtēšanas sēdi, kurā uzklausīja tā iesniedzēju pilnvaroto pārstāvi. Viņa pamatoja iesniegumā izvirzīto prasību - visā valstī aizliegt ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu. Iesniedzēja ziņoja, ka ģenētiski modificēto organismu nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi ir pierādījuši dažādu valstu zinātnieki, un norādīja, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 11.marta direktīvu dalībvalstīm ir iespēja aizliegt ģenētiski modificēto organismu audzēšanu savā teritorijā. Tā kā Saeima 2016.gada 9.jūnijā nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai likumprojektu “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” un tas pēc būtības ir cieši saistīts ar kolektīvo iesniegumu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma, ka nākamajai kolektīvā iesnieguma sākotnējās izvērtēšanas sēdei sagatavos Saeimas lēmuma projektu par iesnieguma nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Kā vēl vienu argumentu nepieciešamībai Latvijas teritorijā pilnīgi aizliegt ĢMO audzēšanu iesniedzēja minēja, ka pašlaik atbilstoši Ģenētiski modificēto organismu aprites likumam dažas pašvaldības savā teritorijā var atļaut to audzēšanu. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, pārbaudot šo informāciju, konstatēja, ka minētais likums, tieši otrādi, jau šobrīd dod iespēju pašvaldībām savā teritorijā aizliegt ĢMO apriti. Komisija kopā ar Saeimas Juridisko biroju sagatavoja Saeimas lēmuma projektu par 10 207 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par Latviju, brīvu no ĢMO”. Komisija savā 2016.gada 5.jūlija sēdē šo lēmuma projektu atbalstīja un nolēma uzdot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai izvērtēt iespēju Latvijā aizliegt audzēt ģenētiski modificētos organismus un, ja šāds aizliegums tiks atzīts par nepieciešamu, lemt par attiecīgiem grozījumiem likumdošanas aktos. Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.".
- 2016_09_08_373-seq79 spokenText "Debates slēdzu. Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst? Nē, ziņotājs neko piebilst nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 12 199 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošana” noraidīšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 17, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 207 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latviju, brīvu no ĢMO” turpmāko virzību”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2016_09_08_373-seq78 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es gribu pateikt, ka tā sauktajā līgumā, kas tika noslēgts un apstiprināts Saeimā 1994.gadā, neiekļāva šo monumentu kā memoriālu. Es piedalījos Vovera vadītajā Latvijas delegācijā kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs tajā laikā. Krievijas delegāciju vadīja Zotovs. Jā, Krievijas puse ļoti gribēja šo pieminekli, bet vienošanās tika panākta tikai par apbedījumiem. Tātad memoriāls - tas ir tas, kas liecina vai izsaka skumjas par bojāgājušajiem un kritušajiem. Sakiet, kādā veidā agresīva iebrucēju grupa, kas vicina automātus, jums liecina par kaut kādām skumjām? Šis memoriāls nebija nekāds memoriāls. Mani izbrīna Ārlietu ministrijas dīvainā rīcība, paziņojot, tas ir, faktiski melojot, ka tas ir 1994.gadā apstiprināts. Es jums izstāstīšu, kā ir patiesībā. Krievijas vēstniecība vairākas reizes nāca ar priekšlikumu pielikt piemiņas plāksni ar kritušo padomju virsnieku vārdiem, un tad tiešām šis piemineklis būtu kļuvis par memoriālu. Savā laikā... tas process bija diezgan ilgstošs. Sākās Purgaiļa laikā... pēc tam, es atceros, arī pie citiem pilsētas domes priekšsēdētājiem kārtējie Krievijas vēstniecības pārstāvji viesojās ar šo priekšlikumu, bet tas neguva atbalstu. Man liekas, arī Andris Ārgalis to noraidīja. Rezultātā šī plāksne netika pielikta. Ja tiešām šāda plāksne būtu pielikta ar kritušajiem tā saucamajiem Rīgas “atbrīvotājiem” (pēdiņās), tad tas būtu pārvērties par memoriālu. Ko izdarīja Ārlietu ministrija un ko mēs, pareizāk, lielākā daļa deputātu, nezinām? Divus gadus vēlāk tika nosūtīta slepena vēstule ar atzīmi, ka Ārlietu ministrija piekrīt, ka šis ir memoriāls. Tātad tā vietā, lai Ārlietu ministrija iesniegtu šīs vēstules autorus un sagatavotājus Prokuratūrai par valsts nodevību, mums tiek stāstītas pasakas, ka tas ir līgumā parādījies kā memoriāls. Tātad tas nav nekāds memoriāls, tāpat kā Limbažu laupītāji, kurus tur novāca, tāpat kā tanki Dobelē. Tie nav nekādi memoriāli, tie ir novācami pēc iespējas ātrāk kā okupācijas simboli, kuri ir iedēti ar Maskavas ziņu, lai parādītu, kurš šeit ir saimnieks. Arī šie 12 199 parakstītāji taču nav nekādi bērni, kas domā, ka laukums tiks atjaunots pilnībā, lai gan tas ir, protams, tādā veidā iesniegts - viens pret vienu. Tātad komisijai būtu jāsāk skatīties, kādā veidā atjaunot šo pieminekli uzvarai pār Bermontu un ko tur var izveidot. Ko var darīt ar šiem monumentiem? Varbūt Gulbja... es arī negribu šeit teikt, piemēram, ka Gulbja monuments, kas bija sieviete ar bērnu, ir nojaucams vai nebūtu kaut kur pārliekams uz citu vietu. Jo sākumā nemaz nebija paredzēti šie divi. Tie, kas pētījuši vēsturi, zina, ka tā saucamos atbrīvotājus piekabināja vēlāk. Bet tās ir detaļas. Fakts ir tāds, ka tiek godināta Sarkanā armija, un, kā jau iepriekšējais runātājs teica, tā imitēja, ka ir bijusi antihitleriskās koalīcijas dalībniece. Tātad, ienākot Latvijā kā Hitlera sabiedrotā... Bet ko šī armija darīja pēc kara? Es vienu faktu tikai pateikšu. Tikko Rīgā bija VDK zinātniskās izpētes komisijas konference. Ārkārtīgi interesanti fakti par Latvijas Centrālo padomi, kas taču bija Rietumu sabiedrotā. Pēc kara Sarkanās armijas tribunāls apcietināja visus 77 Latvijā esošos LCP dalībniekus un notiesāja uz 25 gadiem, trijiem piesprieda nāvessodu. Tātad mēs redzam, kas ir Sarkanā armija un kādus pieminekļus mēs šeit slavinām. Ja mēs nevaram novākt šos brutāli rupjos un primitīvos agresorus, kas vicina automātus, nu tad mans ierosinājums ir uzcelt otrā pusē, lai būtu līdzsvars, pieminekli vācu karavīriem, kas atbrīvoja Rīgu, teiksim, 1941.gadā. Jo, ja nebūtu atbrīvota Rīga, tad latviešu tauta būtu aizgājusi pa to pašu skuju taku, manuprāt, pa kuru karēļi aizgāja padomju sastāvā. Karēļu kādreiz bija vairāk nekā somu iedzīvotāju skaita ziņā. Viņi ir pazuduši. Mēs zinām, ka pēc 14.jūnija arestiem būtu sekojuši nākamie aresti. Tātad simtiem tūkstošu cilvēku būtu iznīcināti un latviešu tauta vispār kā tāda nebūtu bijusi. Nu tad uzceļam vienā pusē otru pieminekli un nojaucam pēc tam abus divus. Ja mums ir... Mums ir arī cilvēki, kas saka: “Ziniet, neaiztiksim vēstures pieminekļus, neaiztiksim kultūras mantojumu.” Nu tad atjaunojiet Ādolfa Hitlera štrāsi! Ja mums ir kafejnīca “Ļeņingrada”, ja mēs zinām, ka Marksa un Ļeņina ideoloģija ir iznīcinājusi bijušās Padomju savienības teritorijā 65 miljonus cilvēku, kāpēc tad mēs neatjaunojam vēsturisko Ādolfa Hitlera štrāsi? Un pārējo? Nu tā ir liekulība un muļķība. Tāpēc komisijai jāsāk strādāt pie šī jautājuma, jāaizvāc šis apkaunojošais iedētais Maskavas simbols, kas demonstrē, kurš te ir saimnieks Rīgā. Un neizliksimies, ka mēs te neko nevaram darīt! Tāpēc aicinu balsot pret. Paldies par uzmanību.".
- 2016_09_08_373-seq77 spokenText "Paldies. Godātie kolēģi! Deputāti Smiltēns, Abu Meri, Judins, Kalniņš un Viņķele lūdz turpināt Saeimas 8.septembra sēdi bez pārtraukuma - līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad sēde tiek turpināta bez pārtraukuma. Turpinām debates. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
- 2016_09_08_373-seq76 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! 12 tūkstošu cilvēku atbalstītā iniciatīva, kuru Orlova kunga vadītā komisija aicina noraidīt, sastāv, kā jau viņš minēja, no diviem priekšlikumiem. Pirmkārt, tā paredz uzstādīt pie PSRS okupācijas armiju slavinošā pieminekļa informatīvus plakātus par okupācijas režīma nodarīto postu Latvijai. Un, otrkārt, iniciatīvas autori aicina rast risinājumu Uzvaras laukuma atjaunošanai tā sākotnējā veidolā. Komisijas sagatavotais lēmuma projekts, par kuru mēs tūlīt balsosim, paredz to visu noraidīt, kā pamatojumu minot, kā jau Orlova kungs teica, Ārlietu ministrijas un Rīgas domes viedokli. Izlasot šos abus viedokļus, mēs redzam, ka tur ir runa tikai par iniciatīvas otro priekšlikumu - par Uzvaras laukuma atjaunošanu. Par pirmo priekšlikumu tur nav neviena vārda, kaut gan Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdza viedokli arī par to. Tātad nedz Rīgas dome, nedz Ārlietu ministrija nav iebildusi pret informatīvu plakātu izvietošanu par okupāciju. Tad kāpēc mums ierosina to visu noraidīt? Iniciatīva, manuprāt, ir pilnībā atbalstāma, jo PSRS armijas un čekas dēļ tūkstošiem Latvijas pilsoņu tika nogalināti, desmitiem tūkstošu - deportēti. Tas būtu teikts šajos plakātos. Tas ir pats minimums, ko mēs varam darīt šo upuru piemiņas labā. Viņiem, šiem upuriem, nav pat pieklājīga pieminekļa, kā mēs nupat dzirdējām. Bet mums pašā Rīgas centrā ir milzīgs memoriāls okupācijas armijai, un mēs pat baidāmies tur pielikt klāt informāciju par to, ko šī armija mums ir nodarījusi! Tāds iespaids, ka vēl arvien dzīvojam šīs okupācijas armijas varā. Vismaz - savā apziņā. Attiecībā uz otro punktu - par Uzvaras laukuma atjaunošanu jeb, citiem vārdiem sakot, PSRS pieminekļa aizvākšanu - viedoklis tātad prasīts divām organizācijām - Rīgas domei un Ārlietu ministrijai. Bet ko par to domā represētie? Manuprāt, būtu tikai ētiski, ja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pajautātu viedokli arī viņiem - tiem, kurus šī armija “atbrīvoja” (pēdiņās!) un kuri šo “atbrīvošanu” dabūja “izbaudīt” t�� kā neviens cits. Tas, ka Rīgas dome iebilst, - tas, es domāju, te nevienu neizbrīna, viņiem arī Latvijas Okupācijas muzeja pastāvēšana acīmredzami ir grūti panesama. Savukārt Ārlietu ministrijas norāde uz 1994.gada līgumu ar Krieviju, kurš it kā uzliekot par pienākumu Latvijai uzturēt šo pieminekli, ir visai apšaubāma. Un piemērs ir Polija. Polijai ir līdzīga 1994.gada vienošanās ar Krieviju, taču PSRS monumenti tur tiek demontēti, jo Polijā šo vienošanos interpretē savādāk. Tas ir politiskās gribas un interpretācijas jautājums, nevis līguma jautājums, jo Saeimas apstiprinātajā līgumā šis piemineklis nav minēts. Tāpēc es uzskatu, ka Orlova kunga vadītās komisijas lēmuma projekts ir nesagatavots un nepamatots. Es aicinu balsot “pret”.".