Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2016_09_15_374-seq78 spokenText "7.priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2016_09_15_374-seq77 spokenText "Paldies. Es gribu uzsvērt, ka Juridiskā biroja darbs ir bijis kvalitatīvs un Saeima savu lēmumu par šo normu jau ir izteikusi vienreiz. Līdz ar to 6.priekšlikums nav balsojams. Septītais.".
- 2016_09_15_374-seq76 spokenText "Jā, es domāju, ka savā vārdā, protams, man vieglāk būs runāt. Es runāšu tagad nevis par saturisko, bet par juridiskās tehnikas jautājumu. Tā ir nopietna lieta, un tā ir nopietna indikācija. Kolēģi, es vēlreiz gribu uzsvērt: mēs varam atbalstīt 2., 3., 4.priekšlikumu un izslēgt ceturto daļu. Tas tika izdarīts. Bet tas man neliedz piedāvāt citu ceturtās daļas redakciju. Ikviens no jums var atbalstīt izslēgšanu, kas bija otrajā daļā, un balsot par piedāvāto. Tas ir loģiski. Man ir ļoti žēl, ka Juridiskais birojs to nesaprot, jo te ir juridisks jautājums, kas ir pašsaprotams - pamatu pamats. Vai mūsu Juridiskais birojs rūpējas par to, lai būtu kārtība, lai tiktu ievērota juridiskā tehnika, vai nodarbojas ar kaut ko citu? Es, protams, nevaru piespiest tagad atļaut balsot, bet noteikti mēs par to vēl diskutēsim. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Paldies.".
- 2016_09_15_374-seq74 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribu izteikties par šo priekšlikumu tāpēc, ka acīmredzot par to nebūs iespējas izteikties balsojot. Bet tomēr debatēs piedalīties var. Es gribu teikt, ka, nebalsojot par šo priekšlikumu un atbalstot iepriekšējos - Līdakas kunga, Nacionālās apvienības un Juridiskā biroja - priekšlikumus, mēs dažiem cilvēkiem Latvijā esam pārtraukuši sapni, kurš ilga tikai starp otro un trešo šī likumprojekta lasījumu. Daudzi no šīs tribīnes šodien runāja citu cilvēku vietā. Un es arī uzskatu par savu pienākumu parunāt citu cilvēku vietā no šejienes, atbildot uz dažu kolēģu teikto. Cienījamie kolēģi! Mūsu sabiedrībā ir cilvēki, kuriem reģistrā nav ierakstīts, ka viņu tautība ir latvieši, bet kuri izjūt piederību latviešu kultūrai, kuri prot latviešu valodu, šeit ir pavadījuši visu savu dzīvi un kuri gaidīja šī likuma pieņemšanu trešajā lasījumā, lai varētu doties un reģistrā ierakstīt, ka viņi ir latvieši. Viņu sapni šodien mēs pārtrauksim, un tas nebūs iespējams. Šādā veidā Saeima ir atteikusies no iespējas nodemonstrēt to, ka mēs esam atvērti, ka mēs atbalstījām tā saukto atvērtās latvietības konceptu, kur cilvēks var ieaugt latvietībā un var kļūt par latvieti, ja viņš tā jūtas. Un, runājot vēl par citiem cilvēkiem, es tikai gribu atbildēt uz Rībenas kundzes teikto: mani dēli arī kļūst traki, ieraugot futbola bumbu, bet viņiem reģistrā ir ierakstīts “latvietis”. Cienījamā Rībenas kundze, tas vēl pats par sevi neko nenozīmē! (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
- 2016_09_15_374-seq73 spokenText "Tātad šis priekšlikums, vēlreiz es uzsveru, nav balsojams. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2016_09_15_374-seq72 spokenText "Jā, bet komisijas sēdes laikā diemžēl mums bija jādiskutē ar Juridisko biroju. Un viņu viedoklis diemžēl... Juridiskā biroja viedoklis diemžēl šoreiz, manuprāt, nav visai pareizs. Jā, ir taisnība, ka mēs atbalstījām šodien 2., 3., 4.priekšlikumu un izņēmām ārā 3.panta ceturto daļu. Bet par to, kas ir piedāvāts, komisijā mēs diskutējām. Es ceru, ka jūs arī sapratīsiet problēmu. Vai tā vispār ir? 6.priekšlikums piedāvā jaunu daļas redakciju. Tā ir jauna redakcija. Mēs balsojam par priekšlikumiem, par 2., 3. un 4.priekšlikumu, nevis par kaut kādiem konceptiem. Komisijā šis jautājums nebija izlemts. Mēs diskutējām, un jautājums jums jālemj, bet 6.priekšlikums ir par jaunu redakciju. Teikt, ka tas nav balsojams tāpēc, ka deputātiem ir konceptuāli citas domas, nav pareizi, jo tā ir cita redakcija. Mums ir tiesības izslēgt ceturto daļu, kas bija otrajā lasījumā, un atbalstīt jaunu variantu, kas ir piedāvāts.".
- 2016_09_15_374-seq71 spokenText "Tā... Vispirms, Judina kungs, pasakām skaidri: arī šis priekšlikums nav balsojams, bet debates par to ir iespējamas.".
- 2016_09_15_374-seq70 spokenText "Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts. Bet komisijas vārdā es gribu vērst uzmanību uz to, ka...".
- 2016_09_15_374-seq69 spokenText "Arī šis priekšlikums nav balsojams.".
- 2016_09_15_374-seq68 spokenText "Tātad, kā es sapratu, mēs nebalsosim par 5.priekšlikumu. Var runāt par nākamo, ja? 6. - deputāta Judina priekšlikums, kas piedāvā jaunu redakciju 3.panta ceturtajai daļai.".
- 2016_09_15_374-seq67 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Tomēr 5.priekšlikums nav balsojams. Nav balsojams, jo ir atbalstīts 2.priekšlikums. Līdz ar to 5.priekšlikums nav balsojams. Nav balsojams!".
- 2016_09_15_374-seq66 spokenText "Jā. 5. - deputāta Judina priekšlikums, kas paredz, ka tiesības mainīt var izmantot vienreiz. Nav atbalstīts. (Dep. L.Čigāne: “Balsot!”)".
- 2016_09_15_374-seq65 spokenText "Komisijā ir atbalstīti. Un tas nav balsojams.".
- 2016_09_15_374-seq64 spokenText "Jā, tad 4.priekšlikums. Mēs faktiski jau atbalstījām arī.".
- 2016_09_15_374-seq63 spokenText "Debates bija par 3.priekšlikumu...".
- 2016_09_15_374-seq62 spokenText "Tā. Tātad tās bija debates par 2. ... es sapratu...".
- 2016_09_15_374-seq61 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Tātad 3. un 4.priekšlikums arī ir komisijā atbalstīti.".
- 2016_09_15_374-seq60 spokenText "Parlamenta liberālajiem kolēģiem tikai maza ilustrācija no intervijas ar tēlnieku Gļebu Panteļejevu - Oskara Kalpaka pieminekļa, Stūra mājas piemiņas zīmes “Melnais slieksnis” autoru un vēl daudzu mums nozīmīgu pieminekļu autoru. Jautājums “Neatkarīgajā Rīta Avīzē”: “Barišņikovs sevi skaidro kā pasaules pilsoni, kura tautība ir amerikānis, kaut gan viņš ir dzimis rīdzinieks, krievs. Iespējams, viņš tiešām ir pasaules pilsonis. Tāpat tevi ar grūtībām iespējams identificēt kā krievu. Kas tu īsti esi?” Un Gļebs Panteļejevs atbild: “Attiecībā uz Barišņikovu - jā, viņš ir pasaules pilsonis. Taču ir lietas, kas dotas dzimšanas brīdī, un tās nevar ignorēt. Tu nevari ignorēt, piemēram, dzimumu.” Lai gan drīz mums piedāvās darīt arī to! “Var, protams, to mākslīgi mainīt, bet... Vēl viena lieta - etniskā izcelsme. It kā no tās var atteikties šā brīža vēsturiskās situācijas dēļ, taču tā, manuprāt, ir slikta gaume un histēriskums. Barišņikovs nekad nav atteicies no savas etniskās izcelsmes, kaut gan kādu pusgadsimtu jau dzīvo Amerikā un dēvē sevi par american. Taču viņš nekad nebrauc uz Krieviju - acīmredzot viņam ir iemesli tā izlemt. Cita lieta - kādi ir tavi uzvedības imperatīvi, kā tu uztver realitāti un vēsturi. Arī man ir ambīcijas būt pasaules cilvēkam, arī es varu kosmopolītiski domāt un lemt. Bet mana sieva Olga (tēlniece Olga Šilova) smejas par mani: ir viena lieta, pēc kuras vienmēr varēs pateikt, ka tu esi krievs, - tev saimniecībā noteikti būs pāris durvju, kurām rokturis vērsies uz augšu. (..) Jā, tā ir! Es neesmu nekāds jokupēteris vai juceklis, man saimniecībā viss ir kārtībā. Manā vērtību skalā rokturim ir maza loma, tomēr tas ir mans slāviskais elements. Mani draugi latvieši smejas: atbraukuši uz krievu pirti pie Gļeba. Šīs etniskās lietas noteikti kaut kur parādās... Gleznotājs Jānis Zemītis stāstīja: astoņdesmitajos gados viņš paņēma ģimenē bāreni no Nikaragvas, mazu puiku - tu noteikti zini, ir tāds Martins Zemītis. Jānim bija vairāki bērni, visi auga vienā ģimenē, visi tika vienādi audzināti, bet Martins bija tāds: viņš ieraudzīja bumbu, un viņš palika burtiski traks - šī latīņamerikāņu kaisle bija gēnos! Tāpēc nevajag uztraukties un spazmot par to - etniskais moments ir gēnu līmenī.” (Citāta beigas.) Tā bija intervija “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” augustā.".
- 2016_09_15_374-seq59 spokenText "Par priekšlikumu debates ir iespējamas, bet, tā kā ir atbalstīts 2.priekšlikums, tad 3. un 4. vairs nav balsojami. Bet debates par šo priekšlikumu ir iespējamas. Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingunai Rībenai.".
- 2016_09_15_374-seq58 spokenText "3.priekšlikums ir identisks, un komisija to atbalstīja.".
- 2016_09_15_374-seq57 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 24, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2016_09_15_374-seq56 spokenText "(Starpsauciens: “Un?”) Tad aicinu rīkoties. Komisijas vārdā es aicinu rīkoties droši vien pēc sirdsapziņas.".
- 2016_09_15_374-seq54 spokenText "Paužot komisijas kopējo viedokli (Dep. A.Elksniņš: “Aicinu neatbalstīt!”), vēlos atgādināt to, ko jūs dzirdējāt. Proti, priekšlikums neparedz nekādas pārbaudes. Es redzu, ka debatējot kolēģi to ir ignorējuši. Tāpat komisijas vārdā gribu atgādināt - projekts paredz, ka tiesības mainīt tautību ir cilvēkam, kurš nodzīvojis te 15 gadus un ir Latvijas pilsonis, tāpēc tas par tiem 20 miljoniem, kuri atbrauks un kaut ko prasīs, droši vien ir nevietā. Komisijas vārdā es vēlos arī vērst uzmanību, ka bija iesniegts Tieslietu ministrijas priekšlikums, kas atbalstīja šo konceptu, bet politisku iemeslu dēļ tas tika atsaukts. Varam balsot. (Starpsauciens: “Kā komisija aicina balsot?”) Komisija atbalstīja 2.priekšlikumu. (Starpsauciens).".
- 2016_09_15_374-seq53 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai ziņotājs, paužot komisijas kopējo viedokli, vēlas ko piebilst?".
- 2016_09_15_374-seq52 spokenText "Paldies, Jāni, par atgādinājumu par manu otro tautības daļu. Tik tiešām tas tā ir - es varu izvēlēties vai nu vienu, vai otru, bet tā ir mana paša brīva izvēle. Šajā gadījumā es varbūt vēlos būt un pašidentificēties kā eiropietis, tai pašā laikā Eiropas tautības nav, un līdz ar to man šādas iespējas nav, Jāni. Te ir cits jautājums. Ja armēņu, ukraiņu ģimenē dzimis bērns vēlas pašidentificēties kā latvietis, kāpēc viņam to liegt? Līdz ar to aicinu tomēr neatbalstīt 2., 3. un 4.priekšlikumu.".
- 2016_09_15_374-seq51 spokenText "Vārds deputātam Veiko Spolītim, otro reizi.".
- 2016_09_15_374-seq50 spokenText "Kolēģi! Inguna Rībena jau izteica un pamatoja visus šos argumentus saistībā ar tautības maiņu, bet es vēlos uzsvērt īpaši Spolīša kungam un Viņķeles kundzei: arī šobrīd ir iespējams cilvēkiem pašidentificēties, kurai tautībai viņš ir piederīgs, bet tas var notikt tikai vecāku vai vecvecāku tautību rāmjos. Piemēram, Veiko Spolīša kungs var izvēlēties, vai ir piederīgs igauņu tautai vai latviešu tautai, - tās ir viņa tiesības izvēlēties. Bet viņš nevar izdomāt, ka viņš grib būt piederīgs ķīniešiem, un nākamajā dienā par tādu kļūt. Un, atbildot Viļuma kunga paustajai replikai par Nacionālo apvienību, es vēlos teikt, ka Nacionālo apvienību Latvijas pilsoņi atbalsta neatkarīgi no tautības - gan latvieši, gan lietuvieši, gan ukraiņi, gan krievi -, tie cilvēki, kuri jūt piederību Latvijas valstij, mīl mūsu zemi. Un šiem cilvēkiem tautības maiņa nav nepieciešama. Viņi izjūt piederību Latvijai un lepojas, ka ir piederīgi konkrētai tautībai. Paldies.".
- 2016_09_15_374-seq49 spokenText "Vārds deputātam Jānim Dombravam.".
- 2016_06_16_371-seq96 spokenText "Vārds deputātam Jānim Dombravam.".
- 2016_06_09_370-seq30 spokenText "Vārds deputātam Jānim Dombravam.".
- 2016_04_28_360-seq153 spokenText "Vārds deputātam Jānim Dombravam.".
- 2015_12_10_336-seq296 spokenText "Vārds deputātam Jānim Dombravam.".
- 2015_11_30_333-seq1603 spokenText "Vārds deputātam Jānim Dombravam.".
- 2015_11_30_333-seq1433 spokenText "Vārds deputātam Jānim Dombravam.".
- 2016_09_15_374-seq48 spokenText "Labrīt, kolēģi! Turpinu tēmu: no kā mēs baidāmies un kā mēs ko mērām. Replika par Elksniņa kunga bažām, kādu mērinstrumentu pielietot, lai noteiktu cilvēka piederību Latvijas kultūrai. Es gribu teikt: šī priekšlikuma aizstāvji no šīs tribīnes šodien ļoti daudz lietoja pašpasludinātus un pašprezumētus jēdzienus, kas arī nav izmērāmi. Ja, runājot par tradicionālām latviešu tautas vērtībām, vienlaikus tajos izteikumos ietverot arī apgalvojumus, kas satur norādes uz to, ko latvieši nicina, tad es no tā secinu, ka acīmredzot kaut kā nicināšana arī tiek uztverta par tikumu; tā, manuprāt, ir diezgan dīvaina konstrukcija. Un, runājot par to, vai mums vispār ir jāmēra piederības sajūta... Kādēļ? Vai valsts ir lielā mamma vai policists, kurš iejaucas cilvēka pašdeklarētajās sajūtās? Ar kādu mērķi mēs to darām? Nekas nav jāmēra, tas ir pašdeklarēšanās princips. Ja cilvēks uzskata, ka viņš jūtas piederīgs, tad būsim par to priecīgi un ļausim viņam tā justies, nevis baidīsim ar to, ka tas nebūs normatīvi izmērāms! Līdz ar to, es domāju, šim likumprojektam ir simboliska jēga: tas pasaka, ka mēs esam atvērti, mēs nebaidāmies un esam priecīgi par cilvēku, kurš jūtas tā, ka viņš ir latvietis. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2016_09_15_374-seq47 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.".
- 2015_04_23_295-seq241 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.".
- 2015_02_05_283-seq111 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.".
- 2015_02_05_283-seq79 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.".
- 2014_12_17_278-seq753 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.".
- 2014_10_30-seq555 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.".
- 2014_07_03_as-1-seq104 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.".
- 2014_03_03(27)-seq115 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.".
- 2014_03_03(27)-seq7 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.".
- 2011_07_21_as-3-seq24 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.".
- 2011_07_14_as-1-seq15 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.".
- 2011_06_16-seq824 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.".
- 2011_05_26_a-seq15 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.".
- 2011_04_14-seq414 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.".
- 2011_04_14-seq204 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.".
- 2011_03_17-seq11 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.".
- 2011_03_10-seq73 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.".
- 2010_12_16_a-2-seq778 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.".
- 2010_12_16_a-2-seq200 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.".
- 2010_12_09_a-seq68 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.".
- 2016_09_15_374-seq46 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Latvieši un nelatvieši! Vispirms es gribu teikt to, ka šī norma tomēr tika atbalstīta otrajā lasījumā, un man šķiet, ka uz trešo lasījumu būtu jāveic tikai tādas redakcionālas izmaiņas, nevis mums tagad atkal jāatgriežas pie tā jautājuma, ko mēs vienreiz esam izlēmuši, un tagad atkal jāsāk debates no sākuma. Manuprāt, tiešām trešajā lasījumā būtu jāciena kolēģu jau otrajā lasījumā izdarītā izvēle un tagad mums nebūtu pie tā jāatgriežas. Es atgādināšu, ko teicu otrajā lasījumā. Es nesaprotu, no kā latvieši baidās. Nupat es biju Īrijā, kur runāju ar tur dzīvojošiem latviešiem. Daudzi no viņiem izteica tādu novērojumu, ka, piemēram, poļi, kas aizbrauc uz Īriju, spēj saliedēties un kopā darboties, sadarboties, meklēt kopīgus risinājumus arī biznesā un tā tālāk, un tā joprojām. Latvieši, kas aizbraukuši uz Īriju, kaut kā salien katrs savā stūrītī. Vai tas ir viensētas sindroms, kas mums ir no kuriem tur gadsimtiem saglabājies, vai kas cits, - es nezinu. Nākamais, ko gribu teikt. Ja tīri vēsturiski paskatāmies uz to, kā, piemēram, Latvijas pierobežā kādreiz tika šīs tautības piešķirtas, mēs redzam, ka Latvijas pierobežā tiem, kas nemācēja pareizi runāt latviski, dažreiz arī neiedeva tautību “latvietis”, bet iedeva vai nu tautību “baltkrievs”, vai “polis”. Starp citu, tautību “polis” ļoti bieži deva tāpēc, ka visi katoļi toreiz bija diezgan ciešām saitēm saistīti ar Poliju, līdz ar to katolis bija polis neatkarīgi no tā, vai viņš prata runāt latviešu valodā vai latviešu valodas paveidā - latgaliski. Es pats zinu vairākus cilvēkus, kuriem ir tautība “baltkrievs”, bet kuri prot latviešu valodu un ir lojāli Latvijas valstij. Es pat teiktu, ir ļoti pieļaujams, ka šis cilvēks balso par Nacionālo apvienību; vismaz līdz šim viņš balsoja par Nacionālo apvienību. Bet viņam netiek dota iespēja kļūt par latvieti! Nu, es patiešām nesaprotu, no kā Nacionālā apvienība baidās (Starpsauciens no Nacionālās apvienības: “No stulbuma!”) un kāpēc Nacionālā apvienība nevēlas, lai tās atbalstītāju skaits pieaugtu, nevis paliktu tikai pašreizējā apmērā - zem 20 procentiem. Es aicinu tomēr noraidīt 2., 3. un 4.priekšlikumu. Paldies.".
- 2016_09_15_374-seq44 spokenText "Augsti godātie kolēģi! Mani fascinēja analoģija ar rudzupuķi un magoni. Jo galu galā rudzupuķe var palikt rudzupuķe un magone var palikt magone tajā rudzu laukā. Bet neviens nevar liegt nedz rudzupuķei, nedz magonei sevi asociēt un saukt par rudzu lauku. Ko es ar to gribu teikt? Proti, mēs šobrīd dzīvojam pasaulē, kuru nosaka ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības likumdošana. Judina kungs, manuprāt, ļoti skaidri parādīja, un es šeit negribu atsaukties uz lērumiem Benedikta Andersona vai Ernesta Gelnera pētījumu, kuros ļoti skaidri parādīts, kādā veidā 19.gadsimtā valodu kopienas ir veidojušās un atstājušas sev iespēju pašidentificēties. Šajā gadījumā es varu atgādināt arī to, ka 1920. un 1930.gados runa bija ne tikai par pašidentifikāciju, bet arī par uzvārda maiņu. Mūsu pašu kaimiņu Igaunijā tas joprojām ļoti veiksmīgi notiek. Rībenas kundze noteikti zina to pašu Teodoru Zaļkalnu, kurš bija Grīnbergs, mums bija arī Rožkalna, kura iepriekš bija Rozenberga. Tā ka tā ir absolūti normāla lieta un cilvēku pašu izvēle. Tāpēc es negribu šeit izvērst savu stāstu, bet runāšu īsi, jo galu galā mēs esam šeit, Saeimā, pieņēmuši Satversmes preambulu. Un, ja mēs esam pieņēmuši Satversmes preambulu, tad tas ir ļoti loģiski, ka mēs ejam tālāk un atsakāmies no Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas sārņiem tautību politikā. Paldies. Aicinu neatbalstīt 2., 3. un 4.priekšlikumu.".
- 2016_09_15_374-seq42 spokenText "Cienījamie kolēģi! Protams, bija ļoti interesanti uzzināt daudz ko jaunu par jaunlatviešiem un par ļoti vērtīgu diskusiju Gebelsa stilā, bet jautājums šeit absolūti ir cits. Ko bija piedāvājis Judina kungs uz otro lasījumu un par ko mēs arī Saeimas Juridiskajā komisijā debatējām pirms otrā lasījuma? Mēs runājām par to, ka tādi kritēriji kā “piederīgs latviešu kultūrai”, “apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai” ir absolūti abstrakti jēdzieni, abstraktas kategorijas, kuras nav iespējams absolūti nekādā veidā noteikt. Visus šos argumentus mēs izteicām otrajā lasījumā. Un, kā šodien mēs redzam, vairāku frakciju pārstāvji, kā arī Juridiskais birojs... vieni - vienu iemeslu dēļ, citi - citu iemeslu dēļ ir iesnieguši šo priekšlikumu par to, ka minētā norma ir izslēdzama. Kāpēc izslēdzama? Tāpēc, ka mēs nevaram... Pirmām kārtām Judina kungs, iesniedzot šo priekšlikumu, nav paredzējis, kā mēs to latvietību mērīsim. Ar lineālu? Pēc deguna mēs to mērīsim? Lec viņš pāri ugunskuram vai nelec? Vai dara tur vēl kaut ko savā brīvajā laikā? Pēc būtības jautājums ir vienkārši juridisks. Tam ir nepieciešami šāda veida kritēriji un tehniski nosacījumi, kurus būtu iespējams īstenot, piemēram, ar deleģējumu Ministru kabinetam. Konkrēti jāpasaka, kā mēs izmērīsim to latvietību un piederību latviešu kultūrai. Citādi bez Ministru kabineta noteikumiem mēs nekādi to normu ieviest nevaram. Par šo jautājumu ir absolūta un vienkārša skaidrība. Mēs nevaram piepildīt to vēlmi... un formulēt to tādā juridiskā konstrukcijā, lai šo normu varētu piemērot. Bez ļaunprātības, ar skaidriem, saprotamiem kritērijiem, lai ierēdņi saprastu, ko attiecīgi konkrētajā situācijā no viņiem prasa. Kamēr nav atbilžu uz šiem jautājumiem, šī norma nav atbalstāma. Līdz ar to tiešām, cienījamie kolēģi, varbūt cienīsim cits cita laiku, pārstāsim šeit lauzt šķēpus, kurš te lielāks latvietis, kurš mazāks latvietis, beigsim analizēt Latvijas veidošanas vēsturi un tā tālāk un atbalstīsim 2., 3. un arī 4.priekšlikumu - izslēgt minēto normu, un pāriesim pie nākošajiem jautājumiem.".
- 2016_09_15_374-seq40 spokenText "Pieņemot šādu likumu, Latvijas valsts vara patvaļīgi izsniedz sev licenci latviešu tautības piešķiršanai pēc saviem ieskatiem. Nākamais loģiskais solis varētu būt likumprojekts par gadījumiem, kādos cilvēkam latvieša tautību var atņemt. Tas, protams, es saku vēlreiz, ir absurds! Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo Līdakas kunga, Nacionālās apvienības un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, ko arī komisijā atbalstīja deputāti. Paldies.".
- 2016_09_15_374-seq39 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi... Vienu mirkli, Rībenas kundze! Vai deputātiem ir iebildumi, ka deputāte Rībena turpina, apvienojot ar otru uzstāšanās laiku?... (Starpsauciens: “Lai runā!”) Paldies. Turpiniet!".
- 2016_09_15_374-seq38 spokenText "Jā. Godājamie kolēģi, jau pirms trim gadiem es 18 minūtes no Saeimas tribīnes runāju par to, ka šis ir viens no absurdākajiem likumprojektiem, kāds jelkad ticis skatīts Saeimā, un es toreiz cerēju, ka Judina kungs to saprata. Var, protams, lietas novienkāršot, bet vai tiešām nav nekādu robežu? Es tikai priecātos, ja tik vienkārši un tik mehāniski varētu palielināt latviešu skaitu, kā to bez jebkādām iepriekšējām diskusijām ar sabiedrību ir iecerējuši likumprojekta autori. Es varu tikai pabrīnīties par ambīcijām revidēt tos latviešu tautas etniskās pašapziņas un morāles pamatprincipus, pie kuriem tā ir turējusies visu savu pastāvēšanas laiku. Šie principi ir izturējuši septiņus grūtus politiskas nebrīves gadsimtus un 50 smagus okupācijas gadus. Un nu te pēkšņi tos pasludina par novecojušiem un netaisnīgiem! Izskatās, ka šim procesam nav robežu. Novedot līdz absurdam Judina kunga priekšlikumu, teikšu tā: nu, tad uzņemsim Latvijā, teiksim, 20 miljonus imigrantu, pamācīsim latviešu valodu, diagnosticēsim viņu piederību latviešu kultūrai, un - latvietis gatavs! Un nebūs vairs jārisina demogrāfijas problēmas. Un kā gan šo piederību varētu diagnosticēt? Ar mērītāju uz rokas, vai viņam skrien skudriņas pār kauliem, dziedot “Saule, Pērkons, Daugava”? Absurds! Rudzupuķe var rakstīt savā pasē, ka ir magone, bet rudzupuķu lauks tāpēc nepaliks par magoņu lauku, drīzāk otrādi - tas būs magoņu lauks ar rudzupuķu nosaukumu un tikumiem. Jūs runājat par piederību latviešu kultūrai, bet latviešu tautas mentalitāte ir veidojusies tā, ka latvieši ar neslēptu nicinājumu skatās uz cilvēkiem, kuri novēršas no savas tēvutēvu tautības. Turpretim ar lielu cieņu mēdz attiekties pret cittautiešiem, kas iemācījušies latviešu valodu un darījuši ko labu Latvijai. Savukārt tos latviešus, kas individuālā komforta līmeņa celšanas nolūkā centās asimilēties vāciešos, latvieši nicīgi sauca par kārkluvāciešiem, un tagad mums tiek piedāvāts, ja tā var teikt, tāds kārkluvāciešu likums. Likumprojekta autori sola, ka cilvēki, kas jūtas piederīgi latviešu kultūrvidei, vairs nebūšot no tās izstumti savas etniskās piederības dēļ. Ko tas nozīmē? Vai ir zināms kaut viens gadījums, ka kāds cittautietis brīvajā Latvijā ir juties no latviešu kultūrvides izstumts vairāk, nekā pats to ir vēlējies? Mūsu kultūrvide tradicionāli ir daudznacionāla. Satversmes sapulcē ir bijušas pārstāvētas visas nozīmīgākās etniskās minoritātes. Vai Inese Galante, Gidons Krēmers, Gļebs Panteļejevs un vēl bezgala daudzi, nebūdami latvieši, jūtas izstumti no Latvijas kultūrvides? Īstenā latviešu kultūrvidē tautība pieder pie tām liktenīgajām un svētajām kategorijām, kas paliek nemainīgas visu cilvēka mūžu un nepakļaujas izvēlei. Šaubos, vai citām tautām ir citādi. 1918.gadā proklamētās Latvijas Republikas robežas ir nospraustas pēc etniskā principa un nesakrīt ar vēsturiskajām guberņu un apriņķu robežām. Latvijas teritorija ir latviešu tautas apdzīvotā teritorija jeb tēvzeme, un pats vārds “tēvzeme” jau ietver ģenētisko tautības principu. Cilvēce tā gadu tūkstošiem ir noteikusi un joprojām nosaka cilvēku tautību. Nosaukt šo principu par novecojušu - tas tēmē ļoti dziļi. Tad par novecojušu tiek pasludināts pats pamats, uz kā balstās 18.novembra Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšana un teritoriālā nedalāmība. Gandrīz pirms 100 gadiem latvieši ir konstruējuši savu nacionālo valsti kā savas pastāvēšanas politiski sociālo formu savā tēvzemē. Tagad viss tiek apgriezts kājām gaisā. Iznāk, ka nevis tauta konstruē savu valsti, bet gan valsts būs tā, kas konstruē administratīvā kārtā latviešu tautu. Etniskā latvietība gadu simtiem ir bijusi latviešu svētums, ko var vienīgi mantot, nevis izvēlēties. Saskaņā ar likumprojektu etniskā latvietība turpmāk būtu iegūstama daudz vieglāk nekā vienas otras sevi cienošas valsts pilsonība. Es tūlīt beigšu. Viena rindkopa. Pieņemot šādu likumu...".
- 2016_09_15_374-seq37 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingunai Rībenai.".
- 2013_02_28-seq46 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingunai Rībenai.".
- 2016_09_15_374-seq36 spokenText "Levits savā rakstā arī uzsvēra: “...to cittautiešu, kas ir iekļāvušies latviešos, vēlme ne vien tiem faktiski piederēt, bet to arī publiski apliecināt, ir saprotama un atbalstāma. Tādēļ atbilstoši Satversmē ietvertajam nacionālās valsts virsprincipam, kas ir viens no Latvijas valsts konstitucionālo identitāti veidojošajiem pamatprincipiem, būtu vēlams šo cilvēku pozitīvo nostāju pret latviešu nāciju veicināt, arī pielāgojot attiecīgu likumdošanu.” Tā Levits. Es nezinu, vai jūs pārliecināja vai nepārliecināja šis viedoklis, bet, manuprāt, ja mēs tieši apgalvojam, ka Latvija ir nacionāla valsts un ja ir cilvēki, kuri pēc izcelsmes nav latvieši, bet grib kļūt par latviešiem, ir aplami viņiem pateikt: “Nē. Burkāni ir burkāni, kartupeļi ir kartupeļi.” Domājiet paši! Bet, domājot un lasot Satversmi, pievēršot uzmanību preambulā rakstītajam, es nedomāju, ka valstij būtu jāliek kaut kādi šķēršļi tiem cilvēkiem, kuri grib izvēlēties tautību atbilstoši savām sajūtām. Līdz ar to es lūdzu 2., 3. un 4.priekšlikumu neatbalstīt. Paldies.".
- 2016_09_15_374-seq35 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”; “Lai runā!”) Iebildumu nav. Lūdzu, turpiniet!".
- 2016_09_15_374-seq34 spokenText "Jā. Paldies.".
- 2015_01_22_281-seq6 spokenText "Jā. Paldies.".
- 2013_03_07-seq121 spokenText "Jā. Paldies.".
- 2012_10_25-seq73 spokenText "Jā. Paldies.".
- 2008_11_14_a-seq642 spokenText "Jā. Paldies.".
- 1997_10_30-seq518 spokenText "Jā. Paldies.".
- 1997_06_04-seq237 spokenText "Jā. Paldies.".
- 1995_07_20(19)_as-seq345 spokenText "Jā. Paldies.".
- 1994_03_31-seq186 spokenText "Jā. Paldies.".
- 2016_09_15_374-seq33 spokenText "Judina kungs, cik daudz papildlaika jums būs nepieciešams? Vai pietiktu ar divām minūtēm, apvienojot ar otro uzstāšanās laiku?".
- 2016_09_15_374-seq32 spokenText "Es pirmām kārtām gribu vēlreiz atkārtot, ka nav paredzēti nekādi pārbaudījumi, lai noskaidrotu, cik lielā mērā persona izjūt šo piederību. Tas ir paša konkrētā cilvēka jautājums. Un, kaut gan Juridiskajam birojam bija cits viedoklis par priekšlikumu, arī Juridiskais birojs norādīja, ka šis jautājums ir pašidentificēšanās jautājums. Ja cilvēks uzskata, ka viņš ir latvietis, tad ne jums, ne man, ne kādam citam nav pamata apšaubīt viņa attieksmi. Līdz ar to, es domāju, ierēdņiem šeit nebūtu grūti strādāt. Otra lieta. Es nedomāju, ka tas ir pareizi - šo jautājumu reducēt uz atsevišķām personām. Nav svarīgi, vai jums ir žēl vai nav žēl... ir vai nav iebildumi saistībā ar manu pasi. Šeit nav jautājums par mani vai par kaut kādu citu cilvēku; šeit ir jautājums par principu. Un es atļaušos citēt Rībenas kundzes teikto. Proti, Juridiskajā komisijā viņa norādīja, ka 19.gadsimtā, nospraužot valsts robežu, nevienam nejautāja: “Kā tu jūties?” Bet jautāja: “Kas tu esi pēc tautības?” Taisnība! 19.gadsimtā, veicot tautību skaitīšanu, cilvēkam jautāja: “Kādā valodā tu runā?” Es pētīju tieši tos dokumentus, un es redzēju piemēram, vienu tādu dokumentu, kur kāda Matrena Ivanova stāsta: “Es runāju latviešu valodā.” Un kas viņa ir? Viņa ir latviete. Un nekas, ka viņa ir Matrena, nekas, ka viņa ir Ivanova! Cilvēks pats nosaka. Tā tas bija 19.gadsimtā. Un tā tas bija tieši 1918.gadā. Bet padomju laikā situācija mainījās: valsts bija nolēmusi, ka tā var tieši pateikt, kas tu esi. Es aicinu atgriezties pie pamatprincipa. Tālāk. Es gribu izmantot iespēju un iepazīstināt jūs ar vienu publikāciju. Proti, Latvijā pazīstamais jurists Egils Levits šonedēļ publicēja savu viedokli par attiecīgo jautājumu. Es pieļauju, ka ne visi ir juristi, ne visi lasa “Jurista Vārdu”, taču tur ir ļoti svarīgi atzinumi, kas, es ļoti ceru, varēs palīdzēt jums labāk saprast. Es nevarēšu nolasīt visu rakstu, bet atsevišķas tēzes no tā, ko publicēja Levits, varbūt jums palīdzēs labāk saprast situāciju. Levits raksta, ka, lai gan pirmajā acu uzmetienā varētu šķist, ka šis likumprojekts par tautības ieraksta maiņu skar nelielu tehnisku jautājumu, taču patiesībā tas ir par Latvijas valsts izpratnei būtiskiem jautājumiem. Tas netieši pieskaras jautājumam par Latviju kā nacionālu valsti un latviešiem kā tās pamatnāciju jeb valstsnāciju. Nacionālas valsts nozīme. Levits raksta, ka Latvijas valstij - blakus vispārējiem, visām demokrātiskām un tiesiskām valstīm kopējiem uzdevumiem, kuri mūs vieno ar citām Rietumeiropas valstīm, - ir arī ļoti specifisks uzdevums, kas jāpilda tikai Latvijai. Latvijas valstij ir jābūt garantam latviešu nācijas eksistencei, tās valodas un kultūras pastāvēšanai un attīstībai cauri gadsimtiem. Tieši ar šo specifisko uzdevumu Latvijas valsts atšķiras no jebkuras citas demokrātiskas, tiesiskas, sociāli atbildīgas valsts Eiropā un visā pasaulē. Latviešu nācija ir viens no mūsu valsts pastāvēšanas virsmērķiem. Kas ir latviešu nācija - jautā Levits. To identificējošie faktori ir latviešu valoda un latviešu kultūra visplašākajā izpratnē. Tie ir objektīvie kritēriji. Subjektīvais kritērijs ir indivīda piederības apziņa latviešu nācijai, sevis apzināšanās tieši kā latvietim. Cilvēka izcelsme parasti determinē viņa personīgo identitāti, tātad arī nacionālo identitāti, kura viņu ietver savā tautā kā komunikācijas pamatkopienā. Tomēr blakus tam reāli pastāv arī citādas situācijas. Pirmkārt, cilvēka izcelsme var arī nesakrist ar šo vides un audzināšanas rezultātā individuāli iegūto piederību savas valsts nācijai. Otrkārt, cilvēks, kas piedzimis un audzināts kā cittautietis, dzīves gaitā var lēnām ieaugt savas valsts nācijā. Tautības ieraksts dokumentos cilvēkam nedod nekādas tiesības vai priekšrocības. Tam praktiski nav nekādu juridisku seku. Taču tam ir nozīme. Tas ir juridiski fiksēts publisks piederības apliecinājums. Latvijā, ņemot vērā mūsu vēsturi, pastāv brīvprātīga iespēja savu tautību apliecināt publiski, ierakstot to attiecīgos dokumentos. Ja šāda iespēja pastāv, tad arī tiem cilvēkiem, kuru vecāki vai vecvecāki nav latvieši, bet kuri paši objektīvi ir un subjektīvi sevi uzskata par latviešiem un vēlas to publiski apliecināt, šī iespēja būtu jādod. (Starpsauciens: “Laiks!”) Es lūdzu vēl dažas minūtes, lai pabeigtu!".
- 2016_09_15_374-seq31 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2016_04_28_360-seq151 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2014_10_16-seq887 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2014_05_22-seq141 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2014_05_15-seq92 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2014_05_15-seq84 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2014_05_15-seq56 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2014_04_03-seq111 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2014_04_03-seq26 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2014_03_27-seq271 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2014_03_27-seq198 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2014_03_27-seq160 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2014_03_27-seq143 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2014_03_27-seq36 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2014_03_20-seq240 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2014_03_03(27)-seq220 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2013_11_07-seq325 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2013_11_07-seq134 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2013_10_17-seq247 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2013_10_10-seq184 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2013_09_05-seq118 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2013_05_16-seq396 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2013_05_09-seq78 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2013_04_11-seq151 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".