Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2012_11_22-seq330 spokenText "Komisijas vārdā man vairs nav ko piebilst, taču, protams, savā vārdā atvainojos, ja esmu kādu aizskārusi. Neesmu to vēlējusies un nekad arī turpmāk nedarīšu.".
- 2012_11_22-seq329 spokenText "Paldies. Debates slēdzam. Komisijas vārdā, lūdzu!".
- 2012_11_22-seq328 spokenText "Atvainojiet, kolēģi! Esmu spiesta atbildēt Lībiņas-Egneres kundzei. Man ir skumji, ka jūs, Lībiņas-Egneres kundze, kas bijāt komisijas sēdes vadītāja un tagad esat likumprojekta referente, vispār nedzirdējāt, ko mēs apspriežam komisijas sēdes gaitā. Paldies Dievam, mums ir audioieraksts, un jums būs par tiem apvainojumiem, kas man adresēti... būs jāatbild. (Starpsaucieni no zāles.)".
- 2012_11_22-seq327 spokenText "Paldies. Otro reizi Irina Cvetkova. Lūdzu!".
- 2012_11_22-seq326 spokenText "Godātie kolēģi! Tā kā diskusija izvērtās diezgan karsta, man jāsāk tā kā tādā pasakā: biju tur klāt, redzēju, dzirdēju, kopā ēdu tajā komisijas sēdē, tā ka varu jums vairāk varbūt izstāstīt par to, par ko diskusija bija, jo kolēģe Irina Cvetkova nedaudz... atbildēja uz daudziem jautājumiem ar „nē”, kur nu... Es šādu diskusiju komisijā nedzirdēju (No zāles dep. I.Cvetkova: „Jūs varbūt vispār neko nedzirdējāt?”), un es šādas „nē” atbildes arī nesadzirdēju. Tādēļ es kā viena no komisijas loceklēm aicinu tiešām dot savu apstiprinājumu tam, ka šis likumprojekts ir izskatāms. Šobrīd mēs veicam pirmo lasījumu, tātad konceptuālu lasījumu, protams. Arī šajā likumprojektā... priecāšos, ja kolēģi iesniegs priekšlikumus (pati neredzu, ka tas būtu būtiski jāpapildina vai jāuzlabo, un, visticamāk, priekšlikumus neiesniegšu), bet neredzu, kādēļ mums vajadzētu liegt šī likumprojekta virzīšanu tālāk izskatīšanai Saeimas komisijās un Saeimas sēdē, vēl jo vairāk, ja Ekonomikas ministrija ir tiešām paskaidrojusi, kādēļ šis likumprojekts ir nepieciešams. Un mēs šeit nelemjam un nespriežam par lombardu licences apmēru, tas nav šī likumprojekta priekšmets. Šī likumprojekta priekšmets ir spēkā esošu prasību izpildes kontrole, uzraudzība un administratīvo sodu noteikšana.".
- 2012_11_22-seq325 spokenText "Paldies Irinai. Nākošā runātāja - Inese Lībiņa-Egnere. Lūdzu!".
- 2012_11_22-seq324 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Es runāšu par nekvalitatīviem likumprojektiem, kuri nāk no ministrijas puses. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu mērķis izskatās diezgan racionāls un saprotams. Ministrija savā anotācijā skaidro... un arī Ķirša kungs mums skaidroja, ka 2011.gadā tika pieņemti attiecīgi noteikumi, ar kuriem tika noregulēta - it kā noregulēta! - lombardu darbība. Proti, lai nodarbotos ar kustamu lietu ķīlu, ir jāsaņem licence. Bet, redziet, soda sankcijas par šīs prasības neievērošanu ir nesamērīgas, tas nozīmē - mazas. Jo prakse - kā mēs mīlam visu pārbaudīt praksē! - parādīja, ka daļa lombardu mēģina apiet licences saņemšanas prasību, slēdzot visādus atpakaļpirkuma, glabāšanas un tamlīdzīgus līgumus. Kā jau minēja Ķirša kungs, ar grozījumiem varētu piedāvāt palielināt soda sankcijas līdz 10 tūkstošiem latu, ja lombards nodarbojas ar lombarda pakalpojumiem bez licences. Atbilstoši VID rīcībā esošajiem datiem, brīdī, kad tika izstrādāts minētais regulējums, kas paredzēja licences saņemšanu, tirgū darbojas vairāk nekā 300 uzņēmumu, kas sniedza šos pakalpojumus. No tiem licenci ir saņēmusi tikai 51 komercsabiedrība. No tām 16 sniedz lombarda pakalpojumus. Ekonomikas ministrija savā anotācijā ir atzinusi, ka uzraudzības iestāžu pirmo veikto pārbaužu rezultātā konstatēts, ka no 159 adresēm tikai 67 pieder licenci saņēmušiem komersantiem. Tas nozīmē, ka 92 - kas ir vairāk nekā puse - darbojas bez licences, un tas norāda uz to, ka pieņemtais regulējums nenodrošināja iecerēto mērķi - nenodrošināja patērētāju ekonomisko interešu aizsardzību un arī sabiedrības drošību. Kolēģi, tik tiešām mums ļoti patīk cīnīties ar sekām, nevis ar cēloņiem! Pieņēmām drakoniskus noteikumus, uz cilvēkiem pārbaudām tos praksē, vai tie darbojas vai nedarbojas un pēc tam mēģinām ar atsevišķiem grozījumiem palielināt soda sankcijas un labot kļūdaino rīcību no sākuma. Es esmu kategoriski pret soda sankciju palielināšanu, jo tās neatrisinās esošo problēmu, kuras būtība ir sekojoša. Kāpēc šie uzņēmēji, tie 92 vai varbūt pat vairāk, visādi mēģina apiet šo noteikumu prasības un neņem licenci? Atbilde ir vienkārša - tāpēc, ka licence maksā 50 tūkstošus latu un pārreģistrācija katru gadu - vēl 10 tūkstošus. Komisijas sēdē no Latvijas Lombardu asociācijas pārstāves es noskaidroju, ka laikā, kad darba grupa kopā ar ministrijas pārstāvjiem, kopā ar lombardu pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem apsprieda un izstrādāja šos noteikumus, bija panākta vienošanās, ka valsts nodeva par licences saņemšanu būs 10 tūkstoši, bet pārreģistrācija - 1 tūkstotis. Bet, noteikumiem nonākot Ministru kabinetā, nezināmu iemeslu dēļ nodeva pēkšņi tika palielināta attiecīgi uz 50 un 10 tūkstošiem latu. Kur tik netika rakstījusi Latvijas Lombardu asociācija - uz Konkurences padomi, ministriju. Bez rezultāta! Taču ar to tika sasniegts gluži pretējs rezultāts. Lombardu tirgus faktiski ir monopolizēts, par naudu pret ķīlu šie monopolisti nosaka paaugstinātus procentus patērētājiem, jo paši maksā tik milzīgu valsts nodevu. Ne visi lombardi labi pelna! Es atvainojos, bet es nevaru piekrist Ķirša kunga teiktajam, ka ikgadējā peļņa ir simtiem tūkstošu. Ir taču arī gradācija šiem uzņēmumiem! Vidējie uzņēmēji, kuri nodarbojās ar šiem pakalpojumiem pirms noteikumu pieņemšanas, principā ir izsvītroti no šī biznesa, bet ēnu ekonomika mums plaukst. Mēs jau varam noteikt soda sankcijas, kā es jau teicu komisijas sēdes laikā, kaut vai miljona apmērā, bet vai tas būtu īstais mērķis? Vai ar to mēs sasniegsim vēlamo mērķi? Vai ar to tiks nodrošināta patērētāju tiesību aizsardzība? Nē! Vai ar to tiks apkarota nelicencētu lombardu darbība? Nē! Vai valsts galu galā saņems nodokļus no šo lombardu darbības? Nē! Bija jānoskaidro, vai visi lombardi galu galā nopelna vai nenopelna, vai tie ir lieli, vidēji vai mazi pakalpojumu sniedzēji. Vai tika noteikta šī gradācija? Nē! Es aicinu deputātus galu galā nodarboties ar cēloņu noskaidrošanu, labot izpildvaras pieļautās kļūdas. Izpildvarai jāatzīst savas kļūdas! Mums nevajag ļaut to izmantot savos mērķos un savas bezspēcības attaisnošanai. Es aicinu pievienoties komisijas viedoklim un lēmumam un noraidīt šo likumprojektu kā nekvalitatīvu, nepamatotu, bet Ekonomikas ministrijai uzdot veikt grozījumus esošajos 2011.gada noteikumos, samazinot nodevu apmērus par licenci tieši lombardiem. Un tieši ar šiem grozījumiem tiktu noregulēta lombardu darbība. Paldies.".
- 2012_11_22-seq323 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Irina Cvetkova. Lūdzu!".
- 2012_11_22-seq322 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Skatos, Elksniņa kungs, ka jūs esat diezgan nomocīts. Centīšos dot kādu brīdi atelpu. Tā kā šis likumprojekts, tāpat kā arī divi iepriekšējie, komisijā netika atbalstīts, uzskatu par savu pienākumu tomēr uzrunāt jūs un censties mainīt jūsu viedokli. Lai labāk izprastu šī likumprojekta būtību, ir nedaudz jāizstāsta priekšvēsture. Latvijā fiziskajām personām kredītus izsniedz gan bankas, gan arī nebanku sektors. Vairāk vai mazāk par bankām viss ir skaidrs, taču nebanku sektors, tātad lombardi, dažādi līzingi, kā arī tā sauktie īsziņu kredīti... Šie ir tie nebanku kreditētāji. Tā kā likumprojekts vairāk attiecas tieši uz lombardiem, es vairāk pievērsīšos tieši šai sadaļai. Līdz 2011.gadam ar šāda veida kreditēšanu varēja nodarboties jebkura juridiskā vai fiziskā persona. Galvenās problēmas, ar ko saskārās cilvēki un sabiedrība, bija sekojošas: nereti lombardi kalpoja par zagto mantu legalizēšanas vai pat noieta tīklu. Zaglis atnesa savu mantu uz lombardu, un lombards to centās pārdot, bet, ja atnāca policija un to konstatēja, lombarda saimnieks tikai raustīja plecus un teica, kā viņš varot zināt, ka tā ir zagta prece. Tāpat nereti šie lombardi atrodas blakus spēļu zālēm, kur tad attiecīgi cilvēks..., kurš ir kritis azartspēļu atkarībā, pēc tam, kad zaudē savu algu, var ieiet šajā lombardā, ieķīlāt savu pulksteni vai mobilo telefonu un beidzot nospēlēt arī visu šo naudu. Un visbeidzot. Mēdz būt arī tādi gadījumi, ka cilvēks ir atnācis, lai izpirktu savu ķīlu, bet viņš konstatē, ka tā jau ir pārdota un ka to vairs nevar dabūt atpakaļ... Tāpat arī vairāki šie neadekvātie soda procenti un dažāda veida līgumsodi. Protams, tas viss noveda pie ļoti loģiska valdības lēmuma - ieviest šo nebanku kreditētāju licencēšanu, jo kas tad vislabāk disciplinē? Ja jūs nopērkat licenci un jums ir iespēja šo naudu, lielo naudu, par šo licenci zaudēt, tad jūs krietni atbildīgāk izturaties pret to, kādi ir jūsu pienākumi. Tāpat lombardiem tika ieviesta arī virkne dažādu ierobežojumu. Tātad viens šāds ierobežojums ir ierobežots darba laiks. Šobrīd lombards nedrīkst vairs strādāt naktīs. Tāpat ir noteiktas ķīlu pieņemšanas prasības, proti, ķīlu vairs nevar lombardā... nevar nodot savu ķīlu un saņemt pretī naudu bez personu apliecinošu dokumentu uzrādīšanas, un, ja pēc tam tiks atrasta... tiks konstatēts, ka šī manta ir zagta, tad vismaz būs iespēja izsekot līdzi kaut kādai ķēdītei. Tāpat tika noteikti obligāti nosacījumi par video novērošanu un par speciālas telpas ierīkošanu šo lietu glabāšanai. Tāpat ir datubāzes un ir ieviesta arī šo ķīlu fotografēšana. Tāpat tika noteikta arī šī iepriekš pieminētā licences maksa, kas bija diezgan augsta, - 50 tūkstoši latu par sākotnējo licences iegūšanu un tad katru gadu 10 tūkstoši latu par tās atjaunošanu... pagarināšanu. Un kas tad ir noticies kopš šo visu nosacījumu ieviešanas? Tātad lombarda tirgus ir sadalījies principā divās daļās. Ir šī daļa (sauksim viņus par baltajiem zvirbuļiem), kas tiešām nopirkuši licences vai nu paši, vai arī apvienojoties ar citiem lombardiem... par visiem kopā paņēmuši šādu licenci, un šeit principā problēmu nav. Ir bijuši daži nebūtiski pārkāpumi, kuri pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra aizrādījumiem tiek novērsti. Tātad šeit principā viss ir kārtībā. Taču, protams, ir arī šī otra sadaļa. Tātad pelēkā vai melnā. Un tie ir aizdevēji, kas pēc būtības joprojām nodarbojas ar šiem lombarda pakalpojumiem, tikai viņi sevi ir viltīgi pārsaukuši. Viņiem, pirmkārt, nav licences, otrkārt, viņi sevi ir pārsaukuši par dažādām mantu glabātuvēm, par komisijas veikaliem, viņi slēdz dažādus šai situācijai netipiskus rokasnaudas līgumus, respektīvi, viņi izmanto dažādus juridiskus apkārtceļus, lai pēc būtības sniegtu šo pašu lombardu pakalpojumu. Tāpat viņi strādā pa naktīm, un tajos tāpat var iegādāties bieži vien arī šīs zagtās mantas. Savā turpmākajā darbībā mēs redzam, ka ir jāpastiprina cīņa tieši ar šiem nelegālajiem lombardiem. Šobrīd jau notiek vairākas tiesas sēdes, kurās iztiesā šos juridiski ļoti piņķerīgos gadījumus, un būtu ļoti svarīgi redzēt, kāda būs šī tiesu prakse attiecībā uz šiem gadījumiem. Taču, kamēr mēs gaidām šo tiesu praksi, ir vairākas lietas, ko mēs varam veikt un tādā veidā uzlabot šo kontroli. Un ko paredz šis likumprojekts, šie Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi? Pirmkārt, likumprojekts paredz palielināt sodu par lombarda darbību bez licences. Tas šobrīd ir maksimāli 3000 latu, un ir paredzēts palielināt to uz 10 000 latu, jo šobrīd sanāk tā, ka sods ir tik mazs, ka atmaksājas to pārkāpt un samaksāt sodu, nekā pirkt šo licenci par lielu naudu. Otrkārt, likumprojekts paredz dot vairāk tiesību uzraugam, tātad Patērētāju tiesību aizsardzības centram, uzlikt sodus nelegālajiem lombardiem. Šobrīd sanāk tā, ka centrs sastāda protokolu, aizsūta to Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts ieņēmumu dienests uzliek sodu, pēc tam ir tiesības to pārsūdzēt VID ģenerāldirektoram un tikai pēc tam var iet uz tiesu. Respektīvi, šis process ir ļoti garš, un tāpēc, kā mēs redzam, tomēr loģiski būtu, ja šo sodu uzreiz varētu uzlikt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Tāpat ir doma, ka par dažiem - ne tiem būtiskākajiem - pārkāpumiem varētu sodīt arī pašvaldības policija. Nu, protams, ne jau iedziļināties šajā sarežģītajā juridiskajā terminoloģijā, bet, piemēram, pārbaudīt to, vai ķīla tiek pieņemta pret personu apliecinošiem dokumentiem, vai videonovērošana darbojas, un šāda veida pārkāpumu gadījumā uzlikt sodus. Juridiskajā komisijā pacēlās... galvenais iebildums bija pret to, ka licences maksa ir pārāk augsta un ka tā veicina to, ka lombardi nevēlas licencēties. Proti, ja šī maksa būtu zemāka, tad noteikti visi... nu, vismaz lielākā daļa, ja ne visi tad izietu licencēšanas procedūru. Taču šajā sakarā ir tomēr vairāki argumenti. Ir vairāki lombardi, kuriem gadā peļņa sasniedz vairākus simtus tūkstošus latu. Jautājums: vai viņiem tiešām vajadzētu samazināt šo licences maksu, piemēram, uz tiem pašiem 10 tūkstošiem? Turklāt lombardi šobrīd var apvienoties, izveidot grupu un tādējādi kļūt spēcīgāki. Tātad šīs grupas dalībnieki būtu ieinteresēti viens otru uzvaktēt, jo, ja kāds no viņiem sataisīs nepatikšanas, tad cietīs visi, licence tiks atņemta visiem. Taču, protams, ir liela daļa tādu, kas apvienoties nevēlas. Un, protams, ir arī lombardi, kas principā nebūtu gatavi pat par tūkstoš latiem licenci pirkt, jo šobrīd viņi ir kā komisijas veikali, kā mantu glabātuves, kas strādā naktī. Ja viņiem būtu licence, viņi to nevarētu darīt. Tāpat šī zagto mantu aprite... Respektīvi, viņi nebūtu gatavi ne par kādu cenu pirkt licenci. Tādēļ es aicinu deputātus, ņemot vērā šos minētos argumentus, tomēr pārdomāt un mainīt viedokli, un atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.".
- 2012_11_22-seq320 spokenText "Godātie kolēģi! Tanī pašā Juridiskās komisijas šā gada 14.novembra sēdē, par kuru bija runa, kad tika skatīti divi iepriekšējie darba kārtības jautājumi, Juridiskā komisija izskatīja, bet neatbalstīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Šis likumprojekts paredz papildināt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa regulējumu ar administratīvajām sankcijām par pārkāpumiem, kas saistīti ar patērētāju kreditēšanu, ko veic nebanku kredīta devēji, kā arī pastiprināt nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību. Ir runa par pārkāpumiem patērētāju kreditēšanā pret kustamas lietas ķīlu. Ir, piemēram, prasība ierobežot lombarda darba laiku, ir prasības lombarda pakalpojumu sniegšanas vietām (pienākums ķīlas uzglabāt tām īpaši paredzētā telpā un citas prasības), ko šīs vietas neizpilda. Šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss nenosaka tiešu atbildību, taču likumprojekts paredz uzraudzības iestādei tiesības piemērot tam naudas sodu par minētajiem pārkāpumiem. Tāpat likumprojektā ir paredzēts, ka tiesības izskatīt minēto administratīvo pārkāpumu lietas būs pašvaldības policijai, jo Patērētāju tiesību aizsardzības centram ne visās Latvijas vietās ir iespējams šo uzraudzību veikt. Un, kā mūs arī informēja Juridiskās komisijas sēdē, tajās pašvaldībās, kur pašvaldības policijas nav, šo pienākumu veiks Valsts policija, attiecīga lēmuma projektu lēmuma pieņemšanai nosūtot Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Tātad, kā jau es informēju, šajā pašā Juridiskās komisijas 14.novembra sēdē likumprojekts netika atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq319 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
- 2012_11_22-seq318 spokenText "6.decembris.".
- 2012_11_22-seq317 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 24. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2012_11_22-seq316 spokenText "Kolēģi! Runājot par konceptu (Starpsaucieni no zāles.), svarīgs ir arī jautājums par to, vai arestam būs pakļauti gredzeni un krustiņi... (Starpsaucieni no zāles.) Ir jāizvērtē jautājums par to pētījumu, par kuru es stāstīju jums, un tikai tad jūsu koncepts būs pareizs.".
- 2012_11_22-seq315 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi. Par tēmu, lūdzu!".
- 2012_11_22-seq314 spokenText "Atgriežoties pie izskatāmā jautājuma, man gribētos vēlreiz atkārtot, ka attiecīgā saraksta nav, un es tiešām nevaru saprast, vai Elksniņa kungs nav informēts par to, ka tāda saraksta nav, vai arī viņš tiešām to saprot, bet tik un tā grib kaut ko pateikt, tāpēc stāsta nepatiesu informāciju. Nav tāda saraksta! (No zāles dep. A.Elksniņa starpsauciens.) Ir saraksts, kurā uzskaitīta manta, ko nedrīkst arestēt, bet tas nav nekonfiscējamo mantu saraksts. Tas ir viens. Es tiešām uzskatu... es redzu, kaut gan aicināju ievērot Kārtības ruļļa 88.pantu, ka jums vai nu nav zināms, kas tur rakstīts, vai arī nav vēlmes ievērot likumu. Mēs runājam par konceptu, un mūsu darba kārtības jautājums ir tāds: būt šādam sarakstam vai nebūt... Nē! Tā vietā mēs runājam par gredzeniem, krustiem un par visām pārējām lietām. Ja attiecīgie jautājumi jums šķiet ļoti svarīgi, tad kas gan jums liedz izstrādāt priekšlikumu un iesniegt to? Turklāt saistībā ar krustiem un gredzeniem Tieslietu ministrijas pārstāvji jums jau atbildēja, ka katrā konkrētajā gadījumā turpmāk tiesai būs jāvērtē, ir vai nav pamats konfiscēt konkrēto priekšmetu. Tas viss notiks! Cienījamie kolēģi! Neraugoties uz to, ka Juridiskā komisija neatbalstīja attiecīgo likumprojektu, mans aicinājums ir rīkoties, ņemot vērā kriminālprocesa intereses, un, proti, atbalstīt attiecīgo likumprojektu.".
- 2012_11_22-seq312 spokenText "Es lūgtu man pielikt klāt laiku par visu šo bezjēdzīgo strīdu. (Zālē smiekli.) Kolēģi, jautājums ir sekojošs! Likumprojekts ir nepilnīgi izstrādāts un neatrisina konceptuālu jautājumu par to mantu, kura ir pakļaujama arestam. Kolēģi, es tiešām aicinu izvērtēt juridisko zinātņu doktoru pētījumu, un tad mēs varētu runāt par to sarakstu, kā to uzskata Judina kungs, un par tām normām, kas šajā gadījumā ir šajā likumprojektā un tā anotācijā, un par to ieviešanu situācijā, kad tiešām ir tāds pētījums, kas visiem būtu jāizlasa.".
- 2012_11_22-seq311 spokenText "Arī par manām tiesībām šobrīd nav tēma. Tēma ir par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību.".
- 2012_11_22-seq310 spokenText "Tās, protams, ir Saeimas priekšsēdētājas tiesības. Es ļoti cienu Saeimas priekšsēdētājas institūtu, kurš ir...".
- 2012_11_22-seq309 spokenText "Elksniņa kungs, es jums izslēgšu mikrofonu, ja jūs nerunāsiet par tēmu! Es jūs vēlreiz aicinu runāt par tēmu.".
- 2012_11_22-seq308 spokenText "Jā, bet, kā Seržanta kungs teica, es līdz tam tūlīt nonākšu. Bez tam, konkrētais pētījums tajā skaitā, bija diskusijas priekšmets, un es, protams, neizrādīšu...".
- 2012_11_22-seq307 spokenText "Elksniņa kungs, es jums tomēr vēlreiz aizrādīšu, ka tas neattiecas uz šo likumu. Par to mēs diskutējām vienā citā likumā, kuru mēs skatījām kādā citā Saeimas sēdē. Tas, ka deputāti var iepazīties ar pētījumiem, ir ļoti labi, bet šobrīd mēs skatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Lūdzu, runājiet par tēmu!".
- 2012_11_22-seq306 spokenText "Godājamie kolēģi! Mēs te padiskutējām un izdomājām versiju par koncepciju. Jautājums ir sekojošs. Tiešām, Juridiskās komisijas sēdē tika iesniegts tas likumprojekts. Taču likumprojekts ir ļoti lielā mērā interesants tādā ziņā, ka Tieslietu ministrijas pārstāve Gratkovskas kundze, kura minēto likumprojektu ir aizstāvējusi arī Juridiskās komisijas sēdē, ir atzinusi ļoti interesantu un fundamentālu lietu: patiesībā tas saraksts jau mums pastāv, tas jau ir! (No zāles: „Nav!”) Tas ir pirmkārt. Otrkārt. Nekur Eiropā nav mantas konfiskācijas (No zāles dep. A.Loskutovs: „Tas ir cits jautājums!”)... Jūs esat „smags” cilvēks ļoti... Uz mūsu jautājumiem par mantu... pakļaujamo mantu... piemēram, par laulības gredzeniem, kas būtu jāarestē... Ir, pieņemsim, šāda situācija: cilvēks tiek aizturēts, tiek pieņemts lēmums par aresta uzlikšanu mantai, un, realizējot un izpildot šo lēmumu, cilvēkam tiek atņemts, piemēram, laulības gredzens, un tas tiek iekļauts konfiscējamās mantas sarakstā. Tiek arestēti, piemēram, simboli, teiksim, krusts. (No zāles: „Kāds krusts?”) Protams, ja tā ķēde ir tik resna kā pirksts, tad tas ir cits jautājums. Bet, ja tas ir sava veida simbols, kas apliecina piederību noteiktai konfesijai, ka ir tās pārstāvis, tad arī tas ir svarīgs jautājums. Un tiešām konceptuāli runāt par šāda regulējuma ieviešanu, uz ko aģitēja Judina kungs Juridiskajā komisijā, uz kuras sēdēm viens otrs pat atļaujas vienkārši neatnākt, radot iespēju opozīcijai parādīt savu pārsvaru pār pozīciju komisijas ietvaros, tā tiešām ir slikta prakse, no kuras jums būtu jāatsakās un par kuru jums būtu ar saviem kolēģiem jāpadiskutē, lai šādi priekšlikumi neatnāktu uz Saeimas sēdi ar lūgumu komisijas vārdā neatbalstīt tos. Bet tiešām, konceptuāli runājot par šo jautājumu, ļoti daudziem tas nepatīk. Latvijas Universitātes asociētā profesore Strades-Rozenbergas kundze un Meikališas kundze, kura kādreiz ir vadījusi Policijas akadēmiju, ir veikušas ļoti interesantu pētījumu, un ļoti daudziem komisijas locekļiem tas ir arī pieejams, jo Tieslietu ministrija to ir izsūtījusi. Tajā pēc būtības ir uzstāts uz regulējumu, kāda nav nevienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, un par to, ka...".
- 2012_11_22-seq304 spokenText "Tā. Un tagad es runāšu savā vārdā. „Kas šajā komisijā notika?” - es dzirdu tieši tādu jautājumu, bet nedrīkstu sarunāties ar zāli. Lieta ir tāda, ka tiešām šoreiz, manā skatījumā, „Saskaņas Centra” darbība nebija konstruktīva. Izmantojot situāciju, ka tiešām tad (Zālē troksnis, starpsaucieni.)... Izmantojot situāciju, tieši tad acīm redzami... novērtēt, teiksim, kas piedalās sēdē... tieši tad bija... Mēs redzam attiecīgas rīcības... Bet ne par to ir stāsts! Mums ir konkrēts likumprojekts, un tas ir ļoti svarīgs normatīvais akts, jo, ja tiešām ir attiecīgs kriminālsods, ja mēs varam piemērot cilvēkam mantas konfiskāciju, tad ir absolūti loģiski, ka mums ir jārunā arī par mantu, ko nedrīkst konfiscēt. Es atceros tieši diskusiju komisijā. Cienījamais Elksniņa kungs, kas droši vien tūlīt arī stāstīs savu versiju, uzdeva jautājumu - ko darīt, ja cilvēkam ir laulības gredzens, ja sarakstā šāds priekšmets nav iekļauts? Jā, par to mēs noteikti varam runāt. Taču mēs izskatām likumprojektu pirmajā lasījumā, un tagad mēs runājam par koncepciju, par principiem: būt sarakstam vai nebūt, vai ir nepieciešamība pēc šāda saraksta vai nav. Un to, ka tie cilvēki likumprojektu neatbalstīja vai neatbalstīs pirmajā lasījumā, es saprotu šādi: viņi uzskata, ka sarakstu nevajag. Ja ir problēma, tā teikt, ar komatiem... ja problēma ir tieši ar to, ka saraksts ir jāpaplašina, tad mēs to noteikti varam darīt, otrajam lasījumam iesniedzot priekšlikumus. Es saprotu, ka es neesmu pēdējais runātājs šodien. Es aicinu visus pārējos, kuri saistībā ar šo jautājumu runās, ievērot Kārtības ruļļa 88.pantu, proti, principiāli runāt, kāpēc viņi uzskata, ka attiecīgs normatīvais akts nav vajadzīgs. Šodien mums nav otrais lasījums!".
- 2012_11_22-seq302 spokenText "Strādājam ar likumprojektu Nr.319/Lp11. Kā kolēģiem ir labi zināms, Krimināllikumā ir tāds sods kā mantas konfiskācija. Vienlaikus Kriminālprocesa likumā ir paredzēts, ka ir tāda manta, ko nedrīkst arestēt, bet diemžēl Krimināllikumā nav un arī citos normatīvajos aktos nav noteikts, kādu mantu nedrīkst konfiscēt. Taču tādam sarakstam ir jābūt. Ņemot vērā attiecīgo problēmu, Tieslietu ministrija izstrādāja priekšlikumus, proti, izstrādāja sarakstu, kurā uzskaitīja mantu, ko cilvēkam nedrīkst konfiscēt, ja viņam ir piemērots attiecīgs sods. Šo likumprojektu komisija skatīja dienā, kad tika skatīts arī iepriekšējais... Un līdz ar to Juridiskā komisija šo likumprojektu neatbalstīja. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kas mums šajā komisijā notiek?”)".
- 2012_11_22-seq301 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 1.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2012_11_22-seq300 spokenText "2013.gada 1.februāris.".
- 2012_11_22-seq299 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2012_11_22-seq298 spokenText "Jā, es varu tagad runāt vienīgi komisijas vārdā, un es vēlreiz atkārtoju, ka komisija attiecīgo likumprojektu neatbalstīja.".
- 2012_11_22-seq296 spokenText "Cienījamie kolēģi! Cienījamais Judina kungs! Man ir tikai viens jautājums: cik 2013.gada budžetā ir paredzēti līdzekļi šī likuma prasību ieviešanai?".
- 2012_11_22-seq294 spokenText "Un tagad runāšu savā vārdā. Pastāstīšu, kas tieši notika. Attiecīgais likumprojekts ir tiešām ļoti svarīgs un ir izstrādāts, lai nodrošinātu cilvēkiem, kas neprot valsts valodu, iespēju saņemt kvalitatīva tulka palīdzību. Arī tagad, protams, cilvēks, kurš ir apsūdzēts nozieguma izdarīšanā vai tiek turēts aizdomās, var izmantot tulka palīdzību, bet attiecīgais projekts paplašina viņa iespējas. Līdz ar to tas tiešām ir ļoti svarīgs, diemžēl mūsu kolēģi no „Saskaņas Centra” to neuzskata par tik svarīgu, jo balsojot viņi tieši neatbalstīja attiecīgo priekšlikumu, un līdz ar to tad arī Juridiskās komisijas lēmums bija negatīvs. Mans aicinājums ir, neraugoties uz Juridiskās komisijas pieņemto lēmumu, rīkoties pareizi un tiešām... rīkoties pareizi un atbalstīt attiecīgo likumprojektu. Es tiešām nevaru saprast „Saskaņas Centra” pozīciju... viedokli šajā jautājumā, jo jums ir labi zināms, ka Latvijā diemžēl dzīvo cilvēki, kas joprojām neprot latviešu valodu. Un vai tiešām, jūsuprāt, ir pareizi ierobežot viņiem iespējas saņemt kriminālprocesā tulkojumu, ja viņi ir apsūdzēti vai tiek turēti aizdomās? Mans aicinājums ir tieši atbalstīt attiecīgo likumprojektu.".
- 2012_11_22-seq293 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2012_11_22-seq292 spokenText "Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.351/Lp11 - „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Attiecīgo grozījumu projektu izstrādāja Tieslietu ministrija, un tas ir izstrādāts, ņemot vērā to, ka 2010.gada 20.oktobrī Eiropas Parlaments un Padome apstiprināja direktīvu par tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu kriminālprocesā. Attiecīgā projekta ideja ir ļoti vienkārša. Tas paplašina iespēju cilvēkam, kas neprot valsts valodu, tieši tad izmantot tulka pakalpojumus un saņemt dokumentus rakstveidā... saņemt mutisko tulkošanu. Juridiskā komisija izskatīja attiecīgo likumprojektu un to neatbalstīja.".
- 2012_11_22-seq291 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.novembris, izskatīšana - Saeimas 29.novembra sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2012_11_22-seq290 spokenText "Priekšlikumi tiks gaidīti līdz 26.novembrim, lai jau 29.novembra sēdē to varētu izskatīt.".
- 2012_11_22-seq289 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījuma un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.".
- 2012_11_22-seq288 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu to pieņemts arī pirmajā lasījumā.".
- 2012_11_22-seq287 spokenText "Paldies. Vispirms jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.".
- 2012_11_22-seq286 spokenText "Jā, cienījamie kolēģi, nav noslēpums, ka likumprojekts „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” komisijā ir izskatīts. Tā būtība ir mainīt Nacionālā botāniskā dārza statusu, lai varētu... lai tam būtu atvieglotāka līdzekļu piesaiste, it sevišķi zinātniskiem projektiem. Komisija šo likumprojektu izskatīja, un es, ņemot vērā to, ka jaunais gads un jaunais budžets jau ir pavisam tuvu, lūdzu noteikt tam steidzamību.".
- 2012_11_22-seq285 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2012_11_22-seq283 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.decembris. Paldies.".
- 2012_11_22-seq282 spokenText "Komisija piedāvā šā gada 6.decembri.".
- 2012_11_22-seq281 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2012_11_22-seq280 spokenText "Cienījamie kolēģi! Piedāvātā likumprojekta būtība ir gaužām vienkārša: tā mērķis ir nodrošināt elektroniskā paraksta plašāku lietošanu. Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un aicina Saeimu atbalstīt to.".
- 2012_11_22-seq279 spokenText "Paldies. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.".
- 2012_11_22-seq278 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 3.decembris.".
- 2012_11_22-seq277 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2012_11_22-seq276 spokenText "Priekšsēdētajas kundze! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” (Nr.416/Lp11). Priekšlikumi otrajam lasījumam nav iesniegti. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2012_11_22-seq275 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.novembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā”, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mihails Zemļinskis.".
- 2012_11_22-seq274 spokenText "27.novembris.".
- 2012_11_22-seq87 spokenText "27.novembris.".
- 2012_11_22-seq273 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 28, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2012_11_22-seq271 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 48, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq270 spokenText "Un arī 20. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.".
- 2012_11_22-seq269 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 46, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq268 spokenText "19. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq267 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 46, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq266 spokenText "Man jāpiekrīt kolēģiem no komisijas - Ādamsona kungam un Seržanta kungam, un tas ir arī ticis runāts mūsu komisijā diezgan nopietni. Ir tā, ka šī slepenība, ko uzliek bieži vien ierēdņi, kuriem ir tādas tiesības, ir pilnīgi nepamatota (to arī mūsu komisijas sēdē pauda ģenerālprokurors!), un tā ir Latvijas problēma - viņiem, ierēdņiem vai ministriju vadībai, zināmā problēma -, ka uzliek šo slepenību informācijai, kura pēc būtības nav nekāds noslēpums. Taču tas īsti neattiecas uz 18.priekšlikumu, tāpat kā uz to neattiecas arī daudzu deputātu debates. Tika komisijā noraidīts 18.priekšlikums.".
- 2012_11_22-seq265 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Starpsaucieni no zāles.)".
- 2012_11_22-seq264 spokenText "Vienmēr pasaulē ir viens cilvēks, kas zina par vienu cilvēku pilnīgi visu, un tas ir viņš pats. Un man ir ļoti žēl, ka Urbanoviča kungs nezina, kas ar viņu ir noticis. Skumji. (Aplausi.) (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Tagad ir divi. Es zinu, ka arī jūs zināt visu!” Zālē smiekli.)".
- 2012_11_22-seq262 spokenText "Liepiņa kungs, liels paldies par atvainošanos! Bet, ziniet, es tā kā nojautu, ka jums vai varbūt kādam citam radīsies vēlme uzzināt par manām tieksmēm zināt valsts noslēpumu un ar to slikti izrīkoties. Es tik tiešām gribēju sagatavoties un nākt, un stāstīt par saviem nodomiem. Nelaime ir tā, par ko šeit runāja Elksniņa kungs un citi, - jūs vienkārši negribat dzirdēt! Redziet, man nav izdevies uzzināt, kāpēc man šī pielaide ir liegta pēc tam, kad man tā vairāk nekā gadu... nezinu... bija, kad es dzīvoju ar piešķirto pielaidi. Es neesmu mainījis nedz politisko piederību, nedz arī uzskatus. Tas nu tā! Nekas pa šo laiku ar mani nav noticis. Es neesmu darījis neko tādu, ko bijušais KNAB vadītājs tikko noskaitīja kā tādu dzejoli. Redziet, tur jau ir tā problēma! Pavisam nopietni, Liepiņa kungs un pārējie! Es ļoti labprāt to zinātu. Varbūt tiešām kāds starp maniem radiem, starp maniem partijas biedriem, varbūt es pats esmu izdarījis kaut ko tādu. Lai varētu laboties, es tiešām to gribētu zināt. Taču man tas ir liegts. Tāpat kā liegts jebkuram. Ja jūs man kāds teiksiet: „Ejiet pie prokurora!”... Es arī to izdarīju. Izmantoju! Arī tur man tādas iespējas nav, jo arī prokurors nezina. Vismaz tā viņš saka. Un tas viss ir tikai viena cilvēka... pie kura var atnākt kāds bērnības draugs, deputāts vai vēl kāds un teikt: „Paklausies, Jāni, ko tu tur dari? Šitie... paskaties, viņi taču grauj mūsu valstiskumu! Kaut kas ir jādara ar to Urbanoviču un viņa līdzskrējējiem!” Un notiek tas, ka paziņo: „Jā, man ir pierādījumi!” Es uzreiz rakstu vēstuli: „Lūdzu, pierādījumus!” Klusums. Un tā tas notiek gadu no gada. Paldies.".
- 2012_11_22-seq261 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Urbanovičam, otro reizi.".
- 2010_05_20-seq449 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Urbanovičam, otro reizi.".
- 2012_11_22-seq260 spokenText "Godājamie kolēģi! Šodien debatēs ne vienreiz vien izskanēja vārds „absurds”... „absurds” un vēlreiz „absurds”. Manuprāt, mūsu debates arī zināmā mērā ir par absurdu tematu. Par ko mēs te runājam? Es piekrītu tam absolūti nenoliedzamajam faktam, ka Saeima zināmā mērā ir sabiedrības spogulis. Tas nozīmē, ka Saeimā ir ļoti, ļoti dažādi cilvēki. Un vai tiešām tie deputāti, kas aizstāv grozījumus likumā, uzskata, ka pēc amata ir jādod iespēja iepazīties ar valsts noslēpumu, ka valsts noslēpumu var uzticēt cilvēkiem, kas iesnieguši atteikumu no Latvijas pilsonības, kuru rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, kuri saukti pie kriminālatbildības, kuri ir bijuši notiesāti par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja... ja tas ir aiz neuzmanības... personām, kuras ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienestu darbinieki; personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP, LKP, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā, vai tādām personām, par kurām pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt viņu uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu, vai kuras ir ārstniecības iestāžu uzskaitē sakarā ar atkarību no alkohola, narkotiskajām, psihotropajām vai toksiskajām vielām vai gara slimību... Vai tādiem cilvēkiem jūs gribat dot iespēju piekļūt valsts noslēpumiem? (No zāles dep. A.Elksniņa un dep J.Urbanoviča starpsaucieni.) Runājot par Augstākās tiesas priekšsēdētāju, - jā, mēs uzticamies absolūtajam vairākumam Augstākās tiesas tiesnešu, bet atcerēsimies kaut vai to pašu tiesvedību „kā ķēķi” (No zāles dep. I.Cvetkova: „Par priekšlikumu!”), kur bija iestājies kriminālatbildības noilgums, bet... Es pieļauju, ka vienam otram cilvēkam ir zināma saistība ar šo „ķēķi”... vai arī ir zināms tas, kas pieminēts 9.panta trešās daļas 6.punktā, - ka cilvēkiem ir problēmas ar alkoholu, narkotikām, azartspēlēm vai vienkārši sievietēm. Paldies.".
- 2012_11_22-seq258 spokenText "Cienītā Prezidija priekšsēde! Godātie kolēģi! Es tiešām atvainojos Urbanoviča kungam, ka esmu trāpījis tik sāpīgā vietā. (Smiekli zālē.) Es domāju, ka tā atbilde viņam būtu meklējama tieši tajā atzinumā par to, kāpēc viņam nav pielaides, un varbūt viņš varētu man paskaidrot. Paldies.".
- 2012_11_22-seq256 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mani izbrīna tas fakts, ka... Mēs visi, simt gudri cilvēki, esam ievēlēti no mūsu, Latvijas, pilsoņiem, lai mēs pārstāvētu Latviju. Mums ir parlamentāra republika. Parlamentāra republika! Nevis kaut kāda tur drošības republika, bet parlamentāra! Mēs vadām šo valsti - tā ierakstīts Satversmē. Un, stājoties amatā, mēs dodam arī zvērestu, kas skan tā: „Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti...” Nu, šeit taču viss ir pateikts! Ja es esmu devis šo zvērestu, es esmu atbildīgs par visiem saviem vārdiem, ko es saku gan šeit no tribīnes, gan ārpus šī nama. Esmu atbildīgs par katru vārdu! Tad kāpēc vēl vajag kaut ko pārbaudīt vai vēl kaut ko...? Es esmu atbildīgs par saviem vārdiem - un atbildīgs pret Satversmi. Kā jūs to nesaprotat?! Jūs nesaprotat, ka jūs necienāt šo valsti. Jūs paši sevi necienāt, tāpēc ka jūs atļaujat, ka ar jums var „mazgāt grīdu”. Saprotiet un padomājiet par savu pozīciju, kādā jūs esat!".
- 2012_11_22-seq254 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latkovska kungs jau šeit minēja to, ka ģenerālprokurors bija mūsu komisijā un mēs arī spriedām par jautājumiem, kas saistīti ar valsts noslēpumu. Un ģenerālprokurora viedoklis arī bija pavisam vienkāršs, tāds, kas absolūti sakrīt ar manējo, - ka, pirms tu iepazīsies ar kaut kādiem dokumentiem, kuri satur valsts noslēpumu, paraksties, lūdzu, par valsts noslēpuma neizpaušanu! Tas paredz kriminālatbildību attiecīgi... Un tas vairāk disciplinē, nekā saņemot pielaidi vienu reizi četros, piecos vai cik tur gados. Runājot par manipulāciju, par to, kā mūsu specdienesti manipulē, nu, es jau varu minēt arī... tālu nav jāiet. Šeit ir Kārlis Krēsliņš, kuru... lai dabūtu nost no amata, viņam vienkārši nepagarināja pielaidi, kad viņš bija Nacionālās Aizsardzības akadēmijas rektors. Es varu minēt vēl daudzus piemērus. Un to, kas satur valsts noslēpumu... reālo, to, kas skar NATO... Ziniet, tas līmenis, kāds ir... pat negribētos izteikt, ko mēs saņemam... to informāciju, ko šeit daudzi uzskata par lielu valsts noslēpumu. Ja mēs runājam par iespējamām X stundām, kādas var būt, tad... divi trīs speciālisti var modelēt šo situāciju un modelēt tās attīstību, nu, dažu stundu laikā bez jebkādām problēmām, bez jebkādām pielaidēm.".
- 2012_11_22-seq252 spokenText "Kaut arī tēma bija nopietna, es atzīstu, ka joks varbūt nebija pārāk veiksmīgs. Atvainojos, Urbanoviča kungs! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Paldies!”)".
- 2012_11_22-seq250 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs visu laiku jaucam lietas un tāpēc arī nenonākam pie nopietniem, normāliem lēmumiem. Spēja glabāt valsts noslēpumu ir īpaša spēja. Tā ir īpaša spēja, bet nelīdzsvarotiem cilvēkiem ar zināmām rakstura īpašībām, ar zināmu iedzimtību un tā tālāk - atvainojiet, ka es tā saku! - šī spēja vienkārši nepiemīt. Tāpat kā daudziem nepiemīt spēja spēlēt no galvas uz klavierēm jebkuru mūziku, ko viņiem liek. Katram mums piemīt savas spējas, un tās savas spējas ir adekvāti jānovērtē. Tamdēļ veidot kaut kādu kopsakarību, ka, ja ir ievēlēts par Saeimas deputātu, tad ir spējīgs būt par valsts noslēpuma glabātāju... tur nav nekā kopēja. Jo varbūt tieši spēja visiem izstāstīt valsts noslēpumu ir jūsu ievēlēšanas panākuma pamatā, un arī tā var būt realitāte. Nākošais. Es gribu teikt tā: es te rūpīgi skatos, kuri tad ir par šīm izmaiņām, kuri ir tie deputāti un kāds ir viņu dzīves ceļš, un diemžēl ir jāatzīst, ka gandrīz visi no viņiem, kuri ir par šīm izmaiņām likumā, kādreiz ir saņēmuši atteikumu pielaidei valsts noslēpumam. Un tad nu es gribu teikt tā: nevajag maldināt sabiedrību, nevajag maldināt savus kolēģus un prasīt viņiem, lai viņi zinātu tos dzīves faktus, ko zina katrs no tiem, kuriem ir atteikta pielaide valsts noslēpumam, jo viņi paši ļoti labi zina, kāpēc tā ir atteikta un kādi ir bijuši tie apstākļi... vai tās ir bijušas viņu personīgās īpašības, kas likušas kompetentai iestādei pieņemt tādu lēmumu šajā jautājumā. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tieši tā!”) Tur ir noteikta metodika, kas visiem ir pilnīgi vienāda, un mēs visi esam tai pakļauti. Un normāli jau cilvēks saka: „Es esmu gatavs sevi pārbaudīt un apliecināt arī saviem kolēģiem, ka es esmu spējīgs glabāt valsts noslēpumu.” Godātie kolēģi! Par amatpersonām, kuras šeit bieži pieminēja arī runātājs Elksniņš. Katrreiz, izvirzot amatpersonu atbildīgā amatā, kur ir jāstrādā ar īstu valsts noslēpumu, ne ar tiem gadījumiem, par ko stāsta Seržanta kungs, tomēr ir jāpārliecinās, vai šis kandidāts spēj to glabāt, un, ja nespēj, tad viņš nav virzāms kā kandidāts. Un pats es esmu divreiz pārbaudīts kā Valsts prezidenta amata kandidāts, un man no tā nebija ne kauns... un nebija arī nekādu seku.".
- 2012_11_22-seq248 spokenText "Godātā priekšsēdētāja! Godātie deputāti un deputātes! Vispirms es gribu aicināt Seržanta kungu atnākt un šeit no tribīnes atjokot atpakaļ savu joku. Un savukārt Liepiņa kungu es aicinu - vienalga, kā jūs to izdarīsiet - privāti, mani kādreiz satiekot Saeimā, vai arī šeit no tribīnes: lūdzu, nosauciet kādu no tiem sponsoriem, kurus jūs zināt labāk nekā es, - ka viņi no mums, lūk, ir paģērējuši izdibināt jums vien zināmu valsts noslēpumu un nodot viņiem. Pretējā gadījumā es neizslēdzu, ka kāds no daudzajiem (vairāk par 2 tūkstošiem) sponsoriem, kas mums ir, varētu kolektīvi vai individuāli griezties tiesā par neslavas celšanu. Esiet pietiekami vīrišķīgs, lai jūs... Ja tas bija joks, tad arī to atzīstiet. Ja jums ir kādi fakti, dodiet mums ātrāk ziņu, jo mēs paši pacentīsimies tikt vaļā no tādiem sponsoriem, kuriem ir tādas domas, kuras viņi ir pauduši jums, bet nav darījuši zināmas mums un tik un tā ir ziedojuši. (SC frakcija aplaudē.)".
- 2012_11_22-seq246 spokenText "Labdien vēlreiz! Es jau, man liekas, teicu par to, cik lielā mērā mums ir pieeja reāliem valsts noslēpumiem, Liepiņa kungs. Es, ticiet man, neesmu turējis vēl rokā nevienu papīru, kuru no manis būtu kāds vēlējies nopirkt. Tas ir viens. Un ko es gribu teikt ar to? Nav jau runa par to, vai mēs gribam padarīt pieeju šim valsts noslēpumam stingrāku vai vājāku - vismaz tāda ir mana pieeja. Ir runa par to, ko uzskatīt par valsts noslēpumu. Mums, piemēram, Iekšlietu ministrijas darbinieks atnāk un komisijā izstāsta, ka Lielbritānijā katru gadu tā sauktais galvenais noklausīšanās komisārs publicē publisku pārskatu un informē, cik telefona numuru gada laikā valstī ir noklausīti un kādi ir bijuši šīs noklausīšanās rezultāti... kādās krimināllietās tas ir rezultējies. Mums šī informācija ir augstākās kategorijas valsts noslēpums. Tā ka varbūt padomāsim par to! Pabeigšu tēmu par deputātu pielaidi valsts noslēpumam. Vēl pēdējais jautājums, ko es uzdevu sevišķajai nodaļai: „Vai tā ir taisnība, ko es izlasīju avīzē, - ka pielaide valsts noslēpumam ir 42 Saeimas deputātiem?” Viņi atzina: „Jā, tuvu tam ir.” Un es to izlasīju avīzē!".
- 2012_11_22-seq244 spokenText "(No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Kas tevi sponsorē?”) Tiešām, godājamie kolēģi, mēs te dzirdam ļoti briesmīgas lietas. Gribas, vienu otru uzklausot, pat apraudāties par to, kas te notiek. Ziniet, elementāru lietu izstāstīšu. Jūs gan jau katrs to laikam zināt, bet atkārtot tomēr vajadzētu. Saeimas deputāti parlamentāro varu individuāli nerealizē, Saeimas deputāti darbojas komisijās. Tikai darbojoties komisijās, Saeimas deputātiem ir tiesības pieņemt saistošus lēmumus, to skaitā lēmumus, vai virzīt kādu likumprojektu, un to skaitā arī lēmumus, vai pieprasīt ierobežotas pieejamības informāciju. Neviens lēmums komisijās no viena deputāta nav atkarīgs. Lēmumi tiek pieņemti koleģiāli. Kāda ir problēma - visiem Saeimas deputātiem piešķirt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu? Visi Saeimas deputāti iepazītos ar to. Kāpēc Urbanovičam nav iedota pielaide darbam ar valsts noslēpumu? Man kāpēc nav iedota pielaide darbam ar valsts noslēpumu? (Starpsaucieni no zāles.) Un pieņemt lēmumu nedeleģēt šādus pārstāvjus darbam attiecīgajās komisijās... Kāda ir problēma šajā sakarā? Nav nekādas! Viens otrs te ir ieminējies - Krievija... Krievijā parlamenta deputāti, tāpat kā virknē citu Eiropas Savienības valstu, pielaides dabū automātiski. Baltkrievijā - automātiski Komunistiskās partijas un LDP biedri. Vācijā Neonacistiskās partijas pārstāvji, Pirātu partijas pārstāvji, kuri darbojas Bundestāgā, saņem pielaides automātiski. (No zāles dep. J.Reirs: „Stājies Pirātu partijā!”)".
- 2012_11_22-seq242 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es tā ļoti mierīgi mēģinu saklausīt visu to, kas te tiek teikts. Man ļoti nepatīk tas, ka mums daži šo lietu pataisa par tādu kā lielu joku... kaut kādi jokdari (No zāles: „Klauni!”), kas par šādām ļoti nopietnām lietām ļoti vieglprātīgi runā. Es saredzu arī to, ka šie ir centieni vājināt Latvijas drošību. Vājinot Latvijas drošību, vājinās mūsu līdzdalība NATO. Vai tas ir tiešām tas, ko daži mūsu deputāti vēlas? (Starpsaucieni no zāles.) Man liekas arī, ka daži no tiem ierosinājumiem ir tādi, par kuriem ļoti priecātos šo iesniedzēju sponsori. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA un Reformu partijas frakcijas aplausi.)".
- 2012_11_22-seq240 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Kārļa Seržanta izteiktajai skepsei par tās informācijas saturu, ko saņem ļoti daudzi, kam ir pielaide valsts noslēpumam. Arī es labi zinu, kas tur ir rakstīts un, godīgi sakot, neesmu pieprasījis un netaisos pieprasīt šo pielaidi, tāpēc ka līdz ar to man ir daudz brīvākas rokas un es varu nelasīt to, kas tur ir rakstīts... atreferējumi no avīzēm, bet... un tad mani sauktu pie atbildības. Bet varbūt atgriezīsimies pie tā, kāpēc Satversmes aizsardzības birojs vispār tika veidots... kādu politisku motīvu vadīts. To veidoja „Latvijas Ceļš” ar konkrētu mērķi. (No zāles dep. A.Loskutovs un dep. R.Kārkliņa: „Par tēmu!”) To labi atceras arī šeit klātesošais Dzintars Ābiķis. Vajadzēja iecelt amatā „savu” cilvēku no „Latvijas Ceļa”, lai tas būtu „kabatas” specdienests. Attiecīgi tika sastādīts un pieņemts šis absurdais likums, kuru mēs šodien izskatām. Ziniet, es varu minēt daudzus piemērus, ka valsts augstākās amatpersonas ir izpaudušas valsts noslēpumu saturošu informāciju. Tie ir bijuši gan ģenerālprokurori, kuri ir publicējuši operatīvās izstrādes lietas... Un tur Čepānes kundze man piekritīs, ka tas ir absurda kalngals. Tie ir ģenerālprokurori, kuri ar operatīvās izstrādes lietas materiāliem iepazīstinājuši nez kāpēc citas valsts vēstnieku. Tie ir aizsardzības ministri, kur nez kāpēc mūsu armijas virsnieku sarakstu pilnā sastāvā un komplektā nodod kaimiņu valsts vēstniecībai... Mēs varam daudz ko runāt par šo saturu. Bet... Var minēt arī citu piemēru, kā manipulē ar pielaidi valsts noslēpumam: kad kāds bijušais iekšlietu ministrs sašutis pēc Nacionālās drošības padomes sēdes publiski izpauda informāciju par to, k��du atalgojumu saņem Latvijas Bankas prezidents, līdz ar to viņam tika liegta pieeja valsts noslēpumam. Varētu minēt vēl ļoti daudzus šādus absurdus. Bet, lūk, ko es nesaprotu: kāpēc jūs, kolēģi, negribat saprast elementāru lietu, ka ir absurda situācija, ka kontrolējamā iestāde, kura jākontrolē deputātiem, ģenerālprokuroram, tiesnešiem un vēl veselai rindai citu amatpersonu... kāpēc tai jālemj, vai attiecīgais cilvēks var kontrolēt vai nevar kontrolēt? Jūs... Lielāku absurdu man nevar neviens izstāstīt! Manā uztverē, visām amatpersonām, kuras ir ievēlētas Saeimā un kuras ieceļ amatā Saeima, šī pielaide pienākas automātiski. Cita pieeja nevar būt, ja mēs gribam tiešām dzīvot normālā valstī. Paldies.".
- 2012_11_22-seq238 spokenText "... un Zviedrijā. Paldies.".
- 2012_11_22-seq236 spokenText "Diemžēl jautājums par pielaides piešķiršanas kārtību gan Valsts prezidentam, gan Saeimas priekšsēdētājam, gan Ministru prezidentam, gan Saeimas deputātiem ir tieši saistīts ar minēto personu ievēlēšanas... iecelšanas kārtību, ņemot vērā institucionālo mehānismu. Citādi par šiem jautājumiem diskutēt tiesiskā valstī nav iespējams. Bet tagad cits jautājums. Zatlera kungs tiešām ir aicinājis mani izpētīt, piemēram, jautājumu par to, kā citu valstu Nacionālās drošības komisijās to locekļiem tiek piešķirta pielaide darbam ar valsts noslēpumu... kā tā tiek piešķirta NDK locekļiem jeb parlamenta deputātiem. Tas ir attiecināms uz debatējamo jautājumu. Austrijā - nav nepieciešama pielaide. Var strādāt un iepazīties. Bulgārijā - nav nepieciešama, Čehijā - nav nepieciešama. Arī Dānijā, Igaunijā, Somijā, Vācijā, Grieķijā, Itālijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā...".
- 2012_11_22-seq235 spokenText "Elksniņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies! Un varbūt tomēr vajag atgriezties atpakaļ, nevis runāt par likumu par Valsts prezidenta ievēlēšanu. Vai deputāti neiebilst, ka Elksniņš runā vēl minūti? (No zāles: „Lai runā!” Dep. I.Čepāne: „Iebilst! Iebilst!”) Deputāti iebilst, tātad jautājums ir jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai pagarināt deputāta Elksniņa runas laiku vēl par vienu minūti! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 26, atturas - 5. Tātad jums ir vēl minūte. Bet, lūdzu, runājiet par tēmu, nevis par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību!".
- 2012_11_22-seq234 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šodien, protams, ir sava veida „ekskursija” par likumu „Par valsts noslēpumu” - ar detalizētu izklāstu, ar visām no tā izrietošajām sekām. Bet es tagad atcerējos vienu interesantu situāciju, ko tika minējis Seržanta kungs attiecībā uz tām noslepenošanām un visām pārējām lietām... un tām bīstamības pakāpēm. Es vienreiz esmu redzējis (kā advokāts) aģenta lietu ar aģenta kartīti, kuru Valsts policija... Drošības policija bija nodevusi tiesai par to, ka tā aģenta kartīte un tā slepenā lieta tika nozagta no seifa darbiniekam. Drošības pasākumi attiecībā uz tās informācijas aizsardzību, kura satur valsts noslēpumu, šajā lietā bija ļoti īpatnēja. (Seržanta kungam patiesībā paveicās, ka informāciju kaut kādā lietā viņš seifā tur, skapī, ir redzējis.) Aģenta kartīte, lietā esošā, - lūk, A4 formāta lapa, kura bija nokopēta, ar cilvēka vārdu, uzvārdu, un tas izmeklētājs ar korektoru vienkārši bija pa virsu uzlīmējis, lai to nevarētu izlasīt. Es (kā advokāts) nekādi nevarēju saprast, kāpēc līdzapsūdzētie šajā lietā, kuri ir piecas, septiņas reizes tiesāti... iepatikās viņiem braukāt uz to tiesu un lasīt tur instrukcijas operatīvās un tā un šitā... Un tad es skatos: viņi ņem to lapiņu un lasa tā aģenta vārdu un uzvārdu pret gaismu! Principā tāda mums ir tā valsts noslēpuma aizsardzības sistēma vienā otrā gadījumā. Par 18.priekšlikumu. Es ierosinu noteikt, ka automātiski pielaides darbam ar valsts noslēpumu saņem sekojošas amatpersonas: Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents, Saeimas deputāti, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors. Sāksim varbūt ar pielaides došanas kārtību Satversmes aizsardzības biroja direktoram. Satversmes aizsardzības biroja direktoru izvirza Nacionālās drošības padome, kurā piedalās Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, Saeimas priekšsēdētājs, ministri (viens otrs, protams); Valsts prezidents vada. Nacionālās drošības padomē Satversmes aizsardzības birojam ir veto tiesības attiecībā uz kandidāta izvēli. Interesants jautājums! Tas var nonākt līdz tam, ka Satversmes aizsardzības birojam pat šajā situācijā ir tiesības atņemt pielaides visiem, kas tur ir, - gan Valsts prezidentam, gan attiecīgajiem ministriem, gan arī pat Zatlera kungam Satversmes aizsardzības birojs var atņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Taču tad ir jautājums: kādu tad Nacionālās drošības padome virza kandidātu, kuram SAB varētu neiedot pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, un ar kādiem materiāliem NDP šajā situācijā manipulē? Tā ir vienkārša situācija. Bet pieņemsim, ka Satversmes aizsardzības biroja direktora nav - viņam ir beigušās pilnvaras, Saeima... koalīcija nav paspējusi vienoties savā starpā un piedāvāt jaunu. Kas notiek? Par pielaides došanu jaunam direktoram lemj SAB direktora vietnieks. Interesanta situācija: vietnieks nosaka, kas būs viņam priekšnieks! Arī tā ir interesanta situācija! Jautājums par ģenerālprokuroru. Ģenerālprokuroru izvirza Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kuram, starp citu, ir jābūt arī pielaidei automātiski. Vai tad varētu būt tā, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājam nav ziņu un informācijas un viņš varētu izvirzīt negodprātīgu, negodīgu ģenerālprokurora amata kandidātu, kuram nav piešķirama pielaide valsts noslēpumam? Šaubos. Augstākās tiesas priekšsēdētājam arī ir jābūt pielaidei darbam ar valsts noslēpumu. Kāpēc? Tāpēc, ka viņu izvirza Augstākās tiesas tiesnešu plēnums, kuri, tajā skaitā lietās, iepazīstas ar valsts noslēpuma objektiem bez speciālās pielaides. Plēnumā ir 46 tiesneši. Augstākās tiesas tiesnešu plēnums tik lielā mērā ir neskaidrs, ka izvirza arī nesaprotamu, apšaubāmu kandidātu. Ziniet, es gribētu norādīt vienu interesantu lietu tieši Zatlera Reformu partijai attiecībā uz automātiskās pielaides piešķiršanu Valsts prezidentam. Tā patiesībā ir absurda situācija, ka Valsts prezidents demokrātiskā, parlamentārā republikā ir atkarīgs no ierēdņiem un ka viņi var cenzēt, kādu prezidentu ievēlēt, kādu - neievēlēt. Jūs cīnāties par atklātiem balsojumiem, bet to nebūs līdz brīdim, kamēr jūs neizšķirsiet konceptuāli jautājumu par to, vai izvēlēties tautas vēlētu prezidentu vai arī atbrīvoties no viņa...".
- 2012_11_22-seq232 spokenText "18. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq231 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq230 spokenText "Debašu karstumā atkal esam pāršāvuši... Krēsliņa kungs! Tas pie 18.priekšlikuma būtu jāizrunā. Attiecībā uz 17.priekšlikumu komisijas lēmums bija neatbalstīt.".
- 2012_11_22-seq228 spokenText "Man ļoti īsi gribētos teikt tā, ka likuma 12.pantā ir nosauktas tās amatpersonas, kurām tā kā vajadzētu būt pielaidei valsts noslēpumam, sākot jau ar Valsts prezidentu un tā tālāk. Šeit ir daudz juristu, taču man nav saprotams, ka pielaide valsts noslēpumam ir vajadzīga Nacionālo bruņoto spēku komandierim un virspavēlniekam. Tie ir dažādi cilvēki. Kas Latvijā ir virspavēlnieks? Agrāk, kad mēs nebijām NATO, tas bija... kara laikā bija nozīmēta persona, bet miera laikā tādas nav. Iestājoties NATO, man liekas, mēs tādu virspavēlnieku, NATO virspavēlnieku, nenozīmēsim, tāpēc man šis jautājums vairāk ir adresēts juristiem, kas te ir.".
- 2012_11_22-seq226 spokenText "Godājamie deputāti! Tiešām jautājums ir nonācis tik tālu, ka mēs tagad runāsim par reabilitāciju, kad vienā otrā situācijā Saeimas deputāts ar kādu sadistu krodziņā vakarā ir nosvinējis sadista dzimšanas dienu. Bet jautājums šajā situācijā ir saistīts ar manu priekšlikumu, un tas ir sekojošs. Uz doto brīdi regulējums paredz tādus nosacījumus, ka, ja ir atteikta pielaide darbam ar valsts noslēpumu, tad tam nav noilguma, pēc kura minētā persona var atkārtoti griezties un atkārtoti lūgt izvērtēt, vai viņa atbilst tiem kritērijiem, kuri iestrādāti likumā. Mana priekšlikuma mērķis ir mainīt šo situāciju - radīt šo noilgumu. Šis noilgums, Zatlera kungs, ir arī Vācijas likumā, starp citu, paredzēts - ka pēc noteikta termiņa persona atkārtoti ir tiesīga lūgt pārvērtēt šo apstākļu pastāvēšanu (tiešām, kā Seržanta kungs ir norādījis, vai viņam tur ir kaut kāda atkarība vai nav atkarības vienā otrā jautājumā) un lūgt atbildi uz šodienu, vai šodien, tādā un tādā datumā, persona A atbilst šādiem kritērijiem. Tāds regulējums, kāds ir pašreiz, faktiski nostāda šo procesu visai dīvainā situācijā: šis cilvēks no šī netikuma varētu būt jau ir atbrīvojies, un varētu pat vairs nepastāvēt riski par to, ka persona varētu, piemēram, izpaust valsts noslēpumus. Var pastāvēt citi apstākļi - ka tie apstākļi, kuri ir bijuši desmit vai piecpadsmit gadus iepriekš, vairs neeksistē. Bet šodienas skatījumā likumdevējs nepiedāvā tādu situāciju, ka cilvēks varētu atkārtoti vērsties un lūgt par sevi vērtējumu. Līdz ar to sanāk paradoksāla situācija, ka faktiski personai, kurai ir liegta pieeja darbam ar valsts noslēpumu, šāds pieejas liegums ir mūžīgs. Es ļoti atvainojos, bet kur mums tas mūžīgums ir raksturīgs? Ja nu vienīgi mūža ieslodzījums par vairākām slepkavībām, kā to Seržanta kungs attiecīgi ir piedāvājis. Bet tās ir divas dažādas, nesamērojamas lietas, it īpaši attiecībā uz šiem kritērijiem, kurus pret personu varētu piemērot arī situācijās, kad cilvēks vēl neko nav izdarījis, bet vienam otram pastāv aizdomas, ka viņš, piemēram, nav lojāls. Bet tad, piemēram, paiet gadi, cilvēks arī armijā vēl nodien un tautas labā nez cik labus darbus izdara, bet - piedodiet! - viņš tomēr kritērijiem neatbilst, jo ir bijis lēmums kaut kad sen, vēl pie vecā SAB direktora, kuru viens otrs politiskais spēks ir ievēlējis, ka persona neatbilst. Es tiešām aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.".
- 2012_11_22-seq224 spokenText "Pie tā es arī nonākšu. (Zālē smiekli.) Es vērsos Saeimas slepenajā daļā, lai saņemtu atbildi uz vienkāršu jautājumu: cik Saeimas deputātiem ir pielaide valsts noslēpumam? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Tas ir noslēpums!”) Man teica: „Tas ir noslēpums.” Es teicu: „Kā?! Man ir augstākās pakāpes pielaide, man NATO ģenerālsekretārs ir personīgi stāstījis par to, kādas daļas, cik daudz karavīru ir Afganistānā, un nu es nedrīkstu uzzināt, izrādās, šo skaitu?!” Viņa saka: „Jā, informācija it kā nebūtu slepena, bet slepens ir žurnāliņš, kurā tas ir ierakstīts, tur ir uzrakstīts „Konfidenciāli”.” Es saku: „Bet es taču neprasu ne žurnāliņa krāsu, ne lapu skaitu - tikai cilvēku skaitu.” - „Nē, atvainojiet, nevaram!” Es, protams, viņu saprotu, ne jau meitenes šajā daļā izdomāja šo te kārtējo joku. Par to konkrēto priekšlikumu. Es te noklausījos, ka SAB ir tiesības neiedot pielaidi cilvēkiem, kuriem ir, nu, diezgan cilvēciskas vājības - alkohols, varbūt sievietes, es nezinu, azartspēles... Ja mēs runājam par to, ka kāds ir „pārdevis” dzimteni kā Urbanovičs, tad skaidrs, ka viņam šo pielaidi neredzēt nekad, bet, ja cilvēks saprot, ka viņam šī pielaide nav iedota par to, ka viņš ir palietojis alkoholu kaut kur... Vai tad viņš nevar aiziet uz Minesotas programmu un pēc pusgada no šī netikuma tikt vaļā, un pēc gada lūgt pārskatīt šo lēmumu? Tāpēc varbūt šo priekšlikumu mēs varētu atbalstīt.".
- 2012_11_22-seq223 spokenText "Seržanta kungs, priekšlikums skan: „Speciālās atļaujas izsniegšanas atteikuma vai anulēšanas gadījumā...” Tā ka, lūdzu, par tēmu!".
- 2012_11_22-seq222 spokenText "Godājamie kolēģi! Šī likuma apspriešana man arvien vairāk sāk atgādināt tādu vakaru Skotijas krodziņā blakus Lohnesa ezeram, kur sanākuši kādi 50 cilvēki un visā nopietnībā apspriež Nesiju, kuru... par kuru visi ir dzirdējuši, bet neviens nav redzējis, tostarp arī Kazākas kundze, jāsaka tā. Redziet, kas par lietu. Pēc mana uzskata, šobrīd šis te valsts noslēpums pie mums, Latvijā, ir nenormāli dēmonizēts, un pārsvarā šo te valsts noslēpumu izmanto, sevišķi ar piezīmi „Konfidenciāli”, attiecīgi ierēdņi, kuriem vienkārši gribas piesegt savu stulbumu vai parādīt savu nozīmību. Es, strādādams Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, ar papīriem zaļajos vāciņos esmu divu gadu laikā saskāries reizes sešas. Visas sešas reizes man, lasot šos papīrus, ir nākuši smiekli par to, kas tiek uzskatīts par slepenu informāciju. Vienu reizi es esmu „saticis” sarkanos vāciņus, kurus... mums iedeva izlasīt... Nacionālās drošības komisijas skapī... Nu, es nezinu... Arī tur nebija nekā šausmīgi slepena, tie bija kaut kādi ārpolitiskie... ārpolitiskās tendences. Es tur neko slepenu nesaskatīju. Es izdarīju mazu eksperimentu šajā starpbrīdī (No zāles dep. I.Čepāne: „Par tēmu runā!”), es piezvanīju uz Saeimas slepeno daļu...".
- 2012_11_22-seq220 spokenText "17. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.".
- 2012_11_22-seq219 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Latkovska kungs ko vēlas piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 43, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq218 spokenText "Sveicināti vēl vienu reizi! Cienījamie kolēģi, šajā sakarā es izteikšu nelielu repliku. Man liekas, ka Elksniņa kunga priekšstats par to, ka visi deputāti vēlas pielaidi valsts noslēpumam, ir mānīgs, jo noteikti ir daudz mūsu, Latvijas deputātu, kas neuzskata, ka viņiem darba pienākumu pildīšanai būtu nepieciešamas šādas pilnvaras; starp tiem... viena no tiem esmu es. Un katrā ziņā es esmu ļoti apmierināta ar to procedūru, kāda tā ir, un es ļoti paļaujos uz tiesībsargājošajām institūcijām. (Zālē smiekli, starpsaucieni.) Līdz ar to man nav tādas pārāk lielas vēlmes to izvērst. Nevajag uzspiest savu gribu citiem! Lūdzu ļaut strādāt institūcijām atbildīgi. Paldies.".
- 2012_11_22-seq216 spokenText "Kolēģi! Pirms pārtraukuma Čepānes kundze bija ļoti daiļrunīga, citējot un norādot uz vienu vai otru jautājumu, stāstot mums te dažnedažādas lietas, bet mēs te ieskatījāmies Satversmes tiesas 2003.gada 23.aprīļa spriedumā, un tad es sapratu, kāpēc tas spriedums tiek reklamēts mums tik cītīgi. Čepānes kundze tajā laikā, šī sprieduma pieņemšanas laikā, pati bija sastāvā... Līdz ar to šī situācija ir tiešām ļoti interesanta. Un, runājot par to pašu spriedumu, - tiešām Satversmes tiesa tajā laikā tās esošajā sastāvā varēja uzrakstīt daudz kvalitatīvāku regulējumu, ņemot vērā to, ka Vācijā jau sen pastāv noteikta kārtība attiecībā uz deputātiem, un Satversmes tiesa nevērtēja jautājumu par speciālām pielaidēm deputātiem, bet gan vērtēja atsevišķu kārtību attiecībā uz ierēdņiem, kuriem ir jāiziet parastā kārtība.".
- 2012_11_22-seq214 spokenText "Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ko paredz šodienas kārtība, kādā veidā var pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu? Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumu Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu persona var pārsūdzēt 10 dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo lēmumu, ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tas nosūtāms izpildei valsts drošības iestādēm. Ko piedāvā Elksniņa kungs? Elksniņa kungs piedāvā daudz demokrātiskāku pieeju šīs problēmas risināšanai. Neviens - nez kāpēc arī tie, kas šeit debatē, - negrib saprast vienu lietu - to, ka ģenerālprokurors nevar ne atcelt pielaidi valsts noslēpumam, ne arī iedot šo pielaidi, cienījamie kolēģi! Maksimums, ko ģenerālprokurors var izdarīt, - palūgt veikt papildu pārbaudi attiecīgajam dienestam, kurš ir pieņēmis lēmumu. Bet šo pārbaudi tādā gadījumā veic tās pašas amatpersonas, kuras jau ir veikušas šo pārbaudi. Par kādu objektivitāti mēs runājam? Un šajā sakarā es uzskatu, ka Elksniņa kunga priekšlikums ir daudz objektīvāks un nepieciešamāks nekā pašreiz spēkā esošais likums. Paldies.".
- 2012_11_22-seq213 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 22.novembra sēdi. Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu”” un bijām uzsākuši debates par 16. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikumu. Tātad turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.".
- 2012_11_22-seq211 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... nav, Augusts Brigmanis... nav, Jānis Dombrava... nav, Vjačeslavs Dombrovskis... nav, Kārlis Eņģelis... nav, Iveta Grigule... nav, Jānis Junkurs... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Klāvs Olšteins... nav, Vitālijs Orlovs... nav, Sergejs Potapkins... nav, Raimonds Vējonis... nav, Ivars Zariņš... arī nav. Paldies.".
- 2012_11_22-seq209 spokenText "Godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi pulksten 13.00 komisijas telpās. Paldies.".
- 2012_11_22-seq208 spokenText "Paldies. Tā kā ir atlicis mazāk par piecām minūtēm, debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.".
- 2012_11_22-seq207 spokenText "Godātie kolēģi un Elksniņa kungs! Es varbūt esmu konservatīva šajā ziņā. Jā, spriedums bija pirms nepilniem desmit gadiem, un tur tika izanalizēts ļoti pamatīgi, kā jau es teicu, šis likums - likums „Par valsts noslēpumu”. Ja Elksniņa kungam nepatīk pašreizējais regulējums, tādā gadījumā viņš var vērsties Satversmes tiesā: iespējams, ir jauns sastāvs, un varbūt šie tiesneši patiešām būs mainījuši savu viedokli. Bet pagaidām, kamēr nav cita sprieduma, mums ir jāvadās pēc šī sprieduma. Un, proti, ko tad saka šis spriedums, par kuru es runāju? Proti, visupirms šajā spriedumā Satversmes tiesa balstās gan uz Satversmes tiesas praksi, gan uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi un atzīst, ka tiesības vērsties tiesā nav absolūtas un var tikt ierobežotas. Protams, šādi ierobežojumi ir pieļaujami, taču, kā mēs zinām, vispārējā formula paredz, ka jābūt ir leģitīmam mērķim un ka šiem ierobežojumiem, kas ir uzlikti, šajā gadījumā ir jābūt samērīgiem ar mērķiem, ko valsts ir vēlējusies šajā gadījumā sasniegt. Satversmes tiesa saka, ka personām ir jau zināmas iespējas atteikumu pārsūdzēt neatkarīgas institūcijas augstai amatpersonai - ģenerālprokuroram. Un tālāk Satversmes tiesa saka, ka jēdziens „taisnīga tiesa” ietver sevī arī pienācīgu, tiesiskai valstij atbilstošu procesu, kurā lieta tiek izskatīta. Tas nenozīmē, ka tiesības uz taisnīgu tiesu, lietas izskatīšanu nepastāv arī ārpus tiesām, proti, šajā gadījumā pārsūdzot ģenerālprokuroram. Un, piemēram, vēl pašās beigās (es droši vien vairāk nerunāšu) šeit ir pieminēts Vācijas Federatīvās Republikas likums par federālo drošības pārbaužu nosacījumiem un procedūru. Un, salīdzinot ar Latvijā esošo praksi, Satversmes tiesa patiešām vērsa uzmanību uz attiecīgo institūciju pienākumu personu uzklausīt, nevis varbūt pārsūdzēt šo attiecīgo nolēmumu, jo Vācijas attiecīgais likums, 6.paragrāfa pirmā daļa, noteic, ka, pirms tiek atteikta pieeja darbībai, kas saistīta ar valsts drošību, pārbaudāmajam ir dodama iespēja izteikties par faktiem, kas ir nozīmīgi lēmuma pieņemšanai, un pārbaudāmais var ierasties uz uzklausīšanu kopā ar advokātu. Uzklausīšana notiek tādā veidā, kas nodrošina informācijas avota aizsardzību un aizsargā pārbaudāmās personas likumiskās intereses. Taču tiesa uzsver, ka pat uzklausīšana izpaliek, ja tā var izraisīt būtisku kaitējumu federācijas vai kādas pavalsts drošībai. Un šeit, kolēģi, Elksniņa kungs jau ir publiskojis manu biogrāfiju. Protams, mums ir... mēs pārstāvam dažādas paaudzes, taču mums ir viena kopīga lieta. Es padomju laikā, kad nebija iespējams ar zinātni nodarboties ārpus Padomju Savienības robežām, patiešām studēju doktorantūrā Maskavas Universitātē. Bet šodien, kad ir visas iespējas apgūt zināšanas arī Eiropas demokrātiskajās valstīs, Elksniņa kungs no 2009.gada acīmredzot turpina studijas Lomonosova Maskavas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes Valsts un tiesību teorijas un politoloģijas katedras aspirantūrā. (Zālē starpsaucieni: „Āāā!”) Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.".
- 2012_11_22-seq205 spokenText "Deputāti! Mans priekšlikums ir sekojošs: lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam. Es gribu jums norādīt uz sekojošu situāciju: apstākļos, kad lēmumu pieņem Satversmes aizsardzības birojs, Satversmes aizsardzības biroja lēmums ir slepens. Lēmums nevienam nav pieejams, izņemot pašu Satversmes aizsardzības biroju. Pārsūdzības mehānisms, kurš ir paredzēts attiecībā uz minēto regulējumu, ir sekojošs: pārsūdzība tiek veikta pie ģenerālprokurora. Kāpēc es lūdzu noteikt, ka lēmumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam šajā situācijā? Pirmkārt. Pēc pašreizējās kārtības Satversmes aizsardzības birojs izsniedz pielaidi darbam ar valsts noslēpumu pašam ģenerālprokuroram. Otrkārt. Ģenerālprokurors un viņam pakļautie īpaši pilnvarotie prokurori šajā situācijā... apstākļos, kad tiek ierosināta personas pārbaudes lieta darbam ar valsts noslēpumu, kad tiek vākti materiāli par konkrēto kandidātu, ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori realizē sankcionēšanas un uzraudzības kārtību attiecībā uz minētajām darbībām. Tas nozīmē: ja pārbaudes ietvaros attiecībā uz kandidātu, kurš vēlas saņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, ir nepieciešams savākt kaut kādas ziņas, tiek ierosināta operatīvās izstrādes lieta. Šīs operatīvās izstrādes lietas ietvaros ģenerālprokurors un īpaši pilnvarotie, viņam pakļautie prokurori pilda noteiktas, ar likumu deleģētas funkcijas. Tagad ir jautājums: kā ir iespējams iesniegt sūdzību par lēmumu, kurš ir klasificēts, par kuru personai nav nekādas informācijas un kurš personai pat netiek uzrādīts, ģenerālprokuroram pēc pašreizējās pārsūdzības kārtības? Vienīgā iespēja, ko viens otrs var šajā situācijā izmantot, ir sūdzībā vienkārši ierakstīt: „Nepiekrītu.” Ar to arī pārsūdzības tiesības ir izsmeltas. Jautājums: vai tam šajā situācijā ir jābūt ģenerālprokuroram? Vai mēs mūsu valstī spējam nodrošināt augstāku pamattiesību aizsardzības pakāpi...? Un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments skata lietas, kuras ir saistītas ar valsts noslēpuma objektiem. Un tiesnešiem šajās lietās pielaide darbam ar valsts noslēpumu nav vajadzīga? Tas ir noteikts iepriekšējos pantos likumā „Par valsts noslēpumu”. Es tiešām aicinu atbalstīt demokrātiskākas procedūras ievērošanu. Paldies.".
- 2012_11_22-seq203 spokenText "16. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq202 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 48, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq200 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Tātad - komisijas vārdā Latkovska kungs neko nevēlas piebilst?".