Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_11_22-seq322> ?p ?o. }

• 2012_11_22-seq322 type Speech.
• 2012_11_22-seq322 number "322".
• 2012_11_22-seq322 date "2012-11-22".
• 2012_11_22-seq322 isPartOf 2012_11_22.
• 2012_11_22-seq322 spokenAs 100.
• 2012_11_22-seq322 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Skatos, Elksniņa kungs, ka jūs esat diezgan nomocīts. Centīšos dot kādu brīdi atelpu. Tā kā šis likumprojekts, tāpat kā arī divi iepriekšējie, komisijā netika atbalstīts, uzskatu par savu pienākumu tomēr uzrunāt jūs un censties mainīt jūsu viedokli. Lai labāk izprastu šī likumprojekta būtību, ir nedaudz jāizstāsta priekšvēsture. Latvijā fiziskajām personām kredītus izsniedz gan bankas, gan arī nebanku sektors. Vairāk vai mazāk par bankām viss ir skaidrs, taču nebanku sektors, tātad lombardi, dažādi līzingi, kā arī tā sauktie īsziņu kredīti... Šie ir tie nebanku kreditētāji. Tā kā likumprojekts vairāk attiecas tieši uz lombardiem, es vairāk pievērsīšos tieši šai sadaļai. Līdz 2011.gadam ar šāda veida kreditēšanu varēja nodarboties jebkura juridiskā vai fiziskā persona. Galvenās problēmas, ar ko saskārās cilvēki un sabiedrība, bija sekojošas: nereti lombardi kalpoja par zagto mantu legalizēšanas vai pat noieta tīklu. Zaglis atnesa savu mantu uz lombardu, un lombards to centās pārdot, bet, ja atnāca policija un to konstatēja, lombarda saimnieks tikai raustīja plecus un teica, kā viņš varot zināt, ka tā ir zagta prece. Tāpat nereti šie lombardi atrodas blakus spēļu zālēm, kur tad attiecīgi cilvēks..., kurš ir kritis azartspēļu atkarībā, pēc tam, kad zaudē savu algu, var ieiet šajā lombardā, ieķīlāt savu pulksteni vai mobilo telefonu un beidzot nospēlēt arī visu šo naudu. Un visbeidzot. Mēdz būt arī tādi gadījumi, ka cilvēks ir atnācis, lai izpirktu savu ķīlu, bet viņš konstatē, ka tā jau ir pārdota un ka to vairs nevar dabūt atpakaļ... Tāpat arī vairāki šie neadekvātie soda procenti un dažāda veida līgumsodi. Protams, tas viss noveda pie ļoti loģiska valdības lēmuma - ieviest šo nebanku kreditētāju licencēšanu, jo kas tad vislabāk disciplinē? Ja jūs nopērkat licenci un jums ir iespēja šo naudu, lielo naudu, par šo licenci zaudēt, tad jūs krietni atbildīgāk izturaties pret to, kādi ir jūsu pienākumi. Tāpat lombardiem tika ieviesta arī virkne dažādu ierobežojumu. Tātad viens šāds ierobežojums ir ierobežots darba laiks. Šobrīd lombards nedrīkst vairs strādāt naktīs. Tāpat ir noteiktas ķīlu pieņemšanas prasības, proti, ķīlu vairs nevar lombardā... nevar nodot savu ķīlu un saņemt pretī naudu bez personu apliecinošu dokumentu uzrādīšanas, un, ja pēc tam tiks atrasta... tiks konstatēts, ka šī manta ir zagta, tad vismaz būs iespēja izsekot līdzi kaut kādai ķēdītei. Tāpat tika noteikti obligāti nosacījumi par video novērošanu un par speciālas telpas ierīkošanu šo lietu glabāšanai. Tāpat ir datubāzes un ir ieviesta arī šo ķīlu fotografēšana. Tāpat tika noteikta arī šī iepriekš pieminētā licences maksa, kas bija diezgan augsta, - 50 tūkstoši latu par sākotnējo licences iegūšanu un tad katru gadu 10 tūkstoši latu par tās atjaunošanu... pagarināšanu. Un kas tad ir noticies kopš šo visu nosacījumu ieviešanas? Tātad lombarda tirgus ir sadalījies principā divās daļās. Ir šī daļa (sauksim viņus par baltajiem zvirbuļiem), kas tiešām nopirkuši licences vai nu paši, vai arī apvienojoties ar citiem lombardiem... par visiem kopā paņēmuši šādu licenci, un šeit principā problēmu nav. Ir bijuši daži nebūtiski pārkāpumi, kuri pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra aizrādījumiem tiek novērsti. Tātad šeit principā viss ir kārtībā. Taču, protams, ir arī šī otra sadaļa. Tātad pelēkā vai melnā. Un tie ir aizdevēji, kas pēc būtības joprojām nodarbojas ar šiem lombarda pakalpojumiem, tikai viņi sevi ir viltīgi pārsaukuši. Viņiem, pirmkārt, nav licences, otrkārt, viņi sevi ir pārsaukuši par dažādām mantu glabātuvēm, par komisijas veikaliem, viņi slēdz dažādus šai situācijai netipiskus rokasnaudas līgumus, respektīvi, viņi izmanto dažādus juridiskus apkārtceļus, lai pēc būtības sniegtu šo pašu lombardu pakalpojumu. Tāpat viņi strādā pa naktīm, un tajos tāpat var iegādāties bieži vien arī šīs zagtās mantas. Savā turpmākajā darbībā mēs redzam, ka ir jāpastiprina cīņa tieši ar šiem nelegālajiem lombardiem. Šobrīd jau notiek vairākas tiesas sēdes, kurās iztiesā šos juridiski ļoti piņķerīgos gadījumus, un būtu ļoti svarīgi redzēt, kāda būs šī tiesu prakse attiecībā uz šiem gadījumiem. Taču, kamēr mēs gaidām šo tiesu praksi, ir vairākas lietas, ko mēs varam veikt un tādā veidā uzlabot šo kontroli. Un ko paredz šis likumprojekts, šie Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi? Pirmkārt, likumprojekts paredz palielināt sodu par lombarda darbību bez licences. Tas šobrīd ir maksimāli 3000 latu, un ir paredzēts palielināt to uz 10 000 latu, jo šobrīd sanāk tā, ka sods ir tik mazs, ka atmaksājas to pārkāpt un samaksāt sodu, nekā pirkt šo licenci par lielu naudu. Otrkārt, likumprojekts paredz dot vairāk tiesību uzraugam, tātad Patērētāju tiesību aizsardzības centram, uzlikt sodus nelegālajiem lombardiem. Šobrīd sanāk tā, ka centrs sastāda protokolu, aizsūta to Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts ieņēmumu dienests uzliek sodu, pēc tam ir tiesības to pārsūdzēt VID ģenerāldirektoram un tikai pēc tam var iet uz tiesu. Respektīvi, šis process ir ļoti garš, un tāpēc, kā mēs redzam, tomēr loģiski būtu, ja šo sodu uzreiz varētu uzlikt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Tāpat ir doma, ka par dažiem - ne tiem būtiskākajiem - pārkāpumiem varētu sodīt arī pašvaldības policija. Nu, protams, ne jau iedziļināties šajā sarežģītajā juridiskajā terminoloģijā, bet, piemēram, pārbaudīt to, vai ķīla tiek pieņemta pret personu apliecinošiem dokumentiem, vai videonovērošana darbojas, un šāda veida pārkāpumu gadījumā uzlikt sodus. Juridiskajā komisijā pacēlās... galvenais iebildums bija pret to, ka licences maksa ir pārāk augsta un ka tā veicina to, ka lombardi nevēlas licencēties. Proti, ja šī maksa būtu zemāka, tad noteikti visi... nu, vismaz lielākā daļa, ja ne visi tad izietu licencēšanas procedūru. Taču šajā sakarā ir tomēr vairāki argumenti. Ir vairāki lombardi, kuriem gadā peļņa sasniedz vairākus simtus tūkstošus latu. Jautājums: vai viņiem tiešām vajadzētu samazināt šo licences maksu, piemēram, uz tiem pašiem 10 tūkstošiem? Turklāt lombardi šobrīd var apvienoties, izveidot grupu un tādējādi kļūt spēcīgāki. Tātad šīs grupas dalībnieki būtu ieinteresēti viens otru uzvaktēt, jo, ja kāds no viņiem sataisīs nepatikšanas, tad cietīs visi, licence tiks atņemta visiem. Taču, protams, ir liela daļa tādu, kas apvienoties nevēlas. Un, protams, ir arī lombardi, kas principā nebūtu gatavi pat par tūkstoš latiem licenci pirkt, jo šobrīd viņi ir kā komisijas veikali, kā mantu glabātuves, kas strādā naktī. Ja viņiem būtu licence, viņi to nevarētu darīt. Tāpat šī zagto mantu aprite... Respektīvi, viņi nebūtu gatavi ne par kādu cenu pirkt licenci. Tādēļ es aicinu deputātus, ņemot vērā šos minētos argumentus, tomēr pārdomāt un mainīt viedokli, un atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.".
• 2012_11_22-seq322 language "lv".
• 2012_11_22-seq322 speaker Vilnis_Kirsis-1980.
• 2012_11_22-seq322 mentions Q211.