Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

Showing items 138,901 to 139,000 of ±497,231 with 100 items per page.

first
previous
next

2013_01_31-seq69 spokenText "Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms mēs reģistrējamies, es vēlos visu mūsu vārdā sveikt divus mūsu kolēģus, kam tieši šodien ir apaļa jubileja. Sirsnīgi sveicam 60 gadu jubilejā mūsu kolēģi deputātu Igoru Pimenovu. (Aplausi.) Savukārt piecdesmitā jubileja šodien ir mūsu kolēģim deputātam Igoram Zujevam. (Aplausi.) Vārds paziņojumam deputātam Valdim Liepiņam... (No zāles dep. A.Klementjevs: „Atsauca.”) Vārds paziņojumam deputātam Vjačeslavam Dombrovskim... (No zāles dep. A.Klementjevs: „Atsauca.”) Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.".
2013_01_31-seq68 spokenText "Paldies. Mēs uz eiro skatāmies nevis kā uz pašmērķi, kurš jāsasniedz par katru cenu, lai tad mums būtu leiputrija, bet kā uz instrumentu. (No zāles dep. I.Parādnieks: „Mēs arī!”) Uz instrumentu, kuru jāspēj ir izmantot. Un tas, ko uzskatāmi pierāda Eiropas, pasaules pieredze, ir sekojošais: ja valsts vēlas, lai šo instrumentu tā tiešām spētu izmantot savās interesēs, nevis lai iznāktu tieši pretēji, ka tas sagrautu to, tad ir absolūti nepieciešams zināms konkurētspējas līmenis. Un to ļoti uzskatāmi parāda ārējās tirdzniecības bilance. Un tas, ko mēs tagad uzskatāmi redzam... tas, kas notiek Eiropā un kas ir skāris tagad... Visvairāk krīzes skartās Eiropas valstis ir Dienvideiropas valstis, kurām kopīgs bija tieši šis parametrs, ko mēs esam piedāvājuši tagad iekļaut likumā, - ka ārējās tirdzniecības bilance nevar būt ar lielu deficītu. Ja tas tā ir, tas nozīmē, ka reāli... ka valstij ir reālas problēmas ar konkurētspēju, jo tieši ārējās tirdzniecības bilance ir tā, kas parāda, vai valsts spējīga dzīvot, pati nopelnīt, vai tomēr dzīvo uz parāda. Un mums tā ir izteikti negatīva. Tātad, ja mēs ieiesim eirozonā pašlaik ar šādiem parametriem, tas nozīmē, ka mūs sagaida Dienvideiropas valstu liktenis. Tas ir neizbēgami, jo mēs nebūsim konkurētspējīgi. Tas ir līdzīgi, kā jūs uzejat uz hokeja laukuma spēlēt ar profesionāļiem, bet spēlēt nemākat - jūs vienkārši izšķaidīs pret bortu, jūs vienkārši pie šaibas klāt netiksiet. Un tas ir tas, uz ko mēs tagad vedam savu valsti! Ja mēs piedāvājam spēlēt šo hokeju, tad sagatavosimies tam tā, lai mēs tiktu pie ripas! Pretējā gadījumā mēs izdarīsim ļoti, ļoti nevēlamas lietas ar savu valsti. Paldies.".
2013_01_31-seq67 spokenText "Paldies. Zariņa kungs, pietiks jums ar trijām minūtēm? Vārds deputātam Ivaram Zariņam.".
2013_01_31-seq66 spokenText "Augsti godājamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šī priekšlikuma iesniedzēji laikam nav īsti izpratuši šo izņēmuma statusu un to procedūru, kā šis izņēmuma statuss tiek atcelts. Eiropas Komisija katru otro gadu gatavo konverģences ziņojumu, kurā izvērtē valsts gatavību iestāties eirozonā. Eiropas Komisija, piemēram, nākamgad, kad viņa gatavos konkrēto ziņojumu par visām valstīm, gan eirozonas valstīm, gan tām valstīm, kas nav eirozonā, neņems vērā kritērijus, kuri nav noteikti. Un noteikti ir Māstrihtas kritēriji. Nacionālais parlaments, lai pasliktinātu savu situāciju, var jau izveidot kaut kādus... lai paši sev iespraustu sprunguļus riteņos, var jau izveidot kādus papildu kritērijus, bet, konverģences ziņojumā nosakot valsts gatavību iestāties eirozonā, šie kritēriji netiek ņemti vērā. Līdz ar to, ja Eiropas Komisijas sagatavotais konverģences ziņojums ir pozitīvs, tad neatkarīgi no tā, kādi vēl ir papildu kritēriji, valsts tā kā tā tiek uzņemta eirozonā ar tiem nosacījumiem, kādus tā ir parakstījusi, iestājoties Eiropas Savienībā. Līdz ar to, kolēģi, es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu un arī turpmākos priekšlikumus, kuri tieši pasliktina... Papildu kritērijus, kas pasliktina mūsu valsts situāciju un spējas iestāties eirozonā, lūdzu neatbalstīt! Paldies.".
2013_01_31-seq64 spokenText "Cienījamie diskusijas dalībnieki! Saeimas deputāti! Runa ir par Latvijas sagatavošanos - par Latvijas iespējām nodrošināt to prasību izpildi, kas izvirzītas dalībvalstīm, kuras gatavojas iestāties eirozonā. Un šīs prasības ir vairākkārt pieminētas Māstrihtas kritērijos: tas ir valsts parāds, budžeta deficīts, inflācijas līmenis un arī vēl divi citi, kuri ir mazāk svarīgi Latvijai un par kuriem mazāk runā. Es uzsveru: pastāv vēl viens kritērijs, kuram ir jāatbilst jebkādai valstij, kas taisās iestāties eirozonā. Un tiešām tā ir ārējās tirdzniecības bilance. Māstrihtas kritēriji tika pieņemti 1992.gadā, tā apliecinot dalībvalstu ekonomikas veselību, bet jau tad šos kritērijus kritizēja un pārmeta Eiropas Savienības attīstītajām valstīm nodomu - piebremzējot attīstības valstu ražošanu, aizsargāt savus eksporta tirgus. Diemžēl divdesmit gadu ilgā vēsture pierādīja, ka tādai kritikai bija pamats. Vienlaikus tas pierādīja, ka ekonomiskā veselība ir atkarīga arī no ekonomikas konkurētspējas - spējas vairāk ražot pašu tēriņam un pārdošanai un pēc iespējas mazāk pirkt ārējos tirgos. Tātad ekonomikas konkurētspējas rādītājs ir ārējās tirdzniecības bilance. Neviena dalībvalsts, kas iestājās eirozonā, būdama ar zemu ārējās tirdzniecības bilanci, neuzlaboja savu ekonomisko stāvokli, bet, ja pat uzlaboja, tad tikai uz neilgu laiku. Un tās piemeklēja smagi ekonomiskie satricinājumi krīzes laikā. Šodien, ja mēs paskatāmies statistiku, redzam, ka pozitīva tirdzniecības bilance ir tieši kodolam: Somijai - 1,5 procenti, Zviedrijai - 3,5 procenti, Beļģijai - 6 procenti, Holandei - 8 procenti, Itālijai - 12 procenti un Vācijai - 19 procenti. Tajā pašā laikā tām valstīm, kuras piemeklēja nopietnas problēmas, šī bilance ir izteikti negatīva. Iepriekšējā gada beigās Spānijai tā bija mīnus 8,5 procenti, Igaunijai - mīnus 9 procenti, Portugālei - mīnus 14 procenti, Rumānijai - mīnus 20 procenti un Grieķijai - mīnus 90 procenti. Tas tikai pierāda, ka tendence ir tāda, ka valstis, kuras nevar nodrošināt sava eksporta vismaz tuvināšanu importam, gaida nopietni pārbaudījumi ekonomisko satricinājumu laikā. Es uzsveru, ka Latvijai līdz ar Māstrihtas kritērijiem ir jānodrošina sava atbilstība arī šim jaunajam kritērijam, proti, ārējās tirdzniecības sabalansēšanai. Manuprāt, tai būtu jābūt vienādai ar nulli, bet tomēr arī mīnus 10 procentu liela bilance raksturotu, ka Latvijas ekonomika sasniegusi visai augstu ekonomikas stabilitātes līmeni. Diemžēl tagad mēs esam ļoti konkurētnespējīgi, un līdz ar to, lai nodrošinātu Latvijas iestāšanos jaunajā ekonomiskajā kārtībā, patiesībā mums šis kritērijs jānosaka par mūsu galveno rādītāju, kas apliecinātu mūsu sagatavošanos eirozonai. Es lūdzu tādēļ šo priekšlikumu atbalstīt. Tas ir priekšlikums, kas mums noderēs. Paldies.".
2013_01_31-seq62 spokenText "11. - deputātu Zariņa un Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
2013_01_31-seq61 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātu Ivara Zariņa un Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
2013_01_31-seq60 spokenText "Parādnieka kungs, jūs runājāt tikai par pusi no šī priekšlikuma. Otra puse bija par sabiedrības interesēm. Un, ja mēs šajā likumā varam ierakstīt, ka šī likuma mērķis ir eiro efektīva ieviešana, tad varam arī ierakstīt, ka šī ieviešanas procedūra... ka šis process ir sabiedrības interesēs. (No zāles dep. I.Parādnieks: „Vārds „efektīvi” to ietver sevī!”) Nav nekādas problēmas to ierakstīt.".
2013_01_31-seq58 spokenText "Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, godātie kolēģi! Ministru prezidenta kungs! Zariņa kungam tiešām ir taisnība: mītus tiražē. Taču mītus tiražē ne tikai, tā teikt, kaislīgi eiro atbalstītāji, bet arī eiro noliedzēji. Un, manuprāt, tas, ko būtu nepieciešams izdarīt, - racionāli izsvērt. Jums tiešām, Zariņa kungs, ir taisnība, ka, ja mēs ieviešam eiro, tad mums to ir nepieciešams darīt sabiedrības interesēs un balstoties uz ilgtspējīgas attīstības principiem. Bet, ja mēs tagad runājam par racionālu izspriešanu, tad... Mēs tikko atbalstījām jūsu kolēģa Sakovska priekšlikumu, kas precizēja likuma nosaukumu - tas ir „Euro ieviešanas kārtības likums”. Eiro ieviešanas kārtībā mēs nevaram noteikt šādus principus, kas mums visiem ir pašsaprotami. Tas nav nepieciešams! Tātad vēlreiz. Par šiem principiem mēs esam vienojušies, par šiem principiem runājat jūs, par šiem principiem pirms tam runāja Ministru prezidenta kungs. Mums ir vispārēja izpratne par to, ka tā tas ir. Bet Euro ieviešanas kārtības likumā tas nebūtu nosakāms, tāpēc ka šis likums nekādā veidā nevar regulēt ilgtspējīgas attīstības principus. Un tieši tāpēc... tikai tāpēc šis priekšlikums ir noraidāms, un tas arī tika noraidīts komisijā. Paldies.".
2013_01_31-seq56 spokenText "Jā... Bet kādēļ? Tamdēļ, ka es domāju, ka vienas no lielākajām bažām, kas valda sabiedrībā, ir tādas, ka Euro ieviešanas likums varbūt arī tiks ieviests efektīvi, bet pats eiro ieviešanas process varētu nebūt sabiedrības interesēs... ka, raujoties pēc visiem šiem eiro labumiem, mēs zaudēsim daudz vairāk - zaudēsim savas suverenitātes, savu nacionālo interešu ziņā. Un pirmais uzskatāmais piemērs, ko mēs redzam, ir šā likuma nosaukums. Briseles birokrāti jau mums ir pateikuši: „Nē! Latviski jums būs jālieto vārds „euro”!” Pat mūsu valodas normas mēs nespējām nosargāt! Tad nu ir jautājums: kā būs ar pārējām ekonomiskajām interesēm, kuras būs saistītas ar šo ieviešanas procesu? Jā, pašlaik ļoti daudz tiek diskutēts par monetārajiem aspektiem, bet netiek diskutēts par to, ka eiro ieviešana - tā nebūs vienkārši valūtas nomaiņa. Paralēli šim procesam eirozonā notiek... Un tas tiek noklusēts no sabiedrības, ka tiek ierosinātas ļoti daudzas likumdošanas iniciatīvas, kuras paredz pavisam citu iekšējo ekonomisko kārtību. Un runa būs par to, ka mēs būsim spiesti deleģēt ne tikai savu suverenitāti monetārās politikas jautājumos, bet arī ekonomiskās politikas jautājumos, arī fiskālās politikas jautājumos. Savukārt par to vispār netiek diskutēts. Tiek diskutēts tikai par tiem aspektiem, kas ir izdevīgi steidzīgajiem eiro ieviesējiem, teiksim, par to, ka samazināsies konvertācijas izmaksas un mūsu uzņēmēji būs ieguvēji no tā, bet netiek pateikts par to, ka nodokļi būs jāharmonizē un, iespējams, tie celsies, un mēs... desmitreiz vairāk mūsu uzņēmēji zaudēs dēļ tā, ka viņiem būs jāmaksā krietni lielāki nodokļi. Par to vispār netiek nekas teikts! Šeit tiek runāts par to, ka tie, kas ir pret šo sasteigto eiro ieviešanu, tiražējot mītus. Es gribētu teikt, ka ir tieši otrādi: mītus tiražē šie steidzīgie eiro ieviesēji un uzvedas līdzīgi kā Gebelsa propagandas laikos, proti, pretējai pusei piedēvē to, ko dara paši. Nu kaut vai mīts par monetāro politiku! Ļoti savdabīga izpratne par to, kas ir neatkarīga monetārā politika. Neatkarīga monetārā politika - tas nozīmējot, ka viss uzreiz mums būs slikti, ka mēs rīkosimies nepareizi, rīkosimies sev par ļaunu. Neatkarīga monetārā politika nenozīmē lata devalvāciju! Tā nozīmē to, ka mēs paši varēsim lemt, kādai šai politikai ir jābūt. Ja mēs redzēsim, ka esošajā situācijā mums ir izdevīga mūsu monetārā politika... ja ir izdevīgi, ka latam būtu jābūt piesaistītam eiro, tas būs piesaistīts eiro. Bet tanī situācijā, ja mēs redzēsim, ka tas vairs nav izdevīgi, tas nav pareizi, mēs varēsim atsaistīties. Nu mums šādas iespējas vairs nebūs. Par visiem šiem ekonomiskajiem jautājumiem diemžēl diskusijas, kvalitatīvas diskusijas, nav bijušas. Nav iespējas par to vispār diskutēt! No šādas diskusijas steidzīgie eiro ieviesēji mūk kā velns no krusta. Pirmā un vienīgā daudzmaz sakarīgā diskusija bija tā, ko varēja dzirdēt vakar televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda”. Un, ja tai diskusijai būtu ļāvuši turpināties vēl 10 minūtes, tad... Mēs redzējām, kā tās diskusijas laikā mainījās steidzīgas eiro ieviešanas atbalstītāju un skeptiķu skaits: vēl nedaudz - un būtu izrādījies tomēr, ka vairākumam, pat neskatoties uz sākotnējo viedokli, viedoklis būtu mainījies uz negatīvo - pret steidzīgajiem eiro ieviesējiem, kuri... Tur, es saprotu, bija nodrošināts tas balsojums. Tāpēc mans aicinājums būtu atbalstīt šo priekšlikumu, lai uzskatāmi pierādītu, ka šīs spekulācijas par to, ka šis process varētu nebūt sabiedrības interesēs, varētu būt kaitīgs ilgtspējīgas attīstības principiem... Tādā veidā tas... tiktu ļoti vienkārši, uzskatāmi pierādīts, ka tas tā nav. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
2013_01_31-seq55 spokenText "Zariņa kungs, mēs diskutējam par 10.priekšlikumu, nevis par 1.priekšlikumu.".
2013_01_31-seq54 spokenText "Labdien visiem! Kolēģi! Par ko tad ir šis priekšlikums? Priekšlikuma būtība ir sekojoša - papildināt likuma mērķi ar to, ka eiro ieviešanai jābūt ne tikai efektīvai, bet arī sabiedrības interesēs. Es brīnos, ka premjers aicina noraidīt šo priekšlikumu, jo tas, ko mēs esam ielikuši šinī priekšlikumā... Mēs runājam tikai par to, ko sola arī eiroieviesēji, - ka šis process būs arī sabiedrības interesēs. Nu, kāda ir problēma? Ierakstīsim tad to arī likuma mērķī! Jo, raugiet, es vēl vairāk aģitēju par šo priekšlikumu tagad, kad es dzirdēju, ka Nacionālā apvienība ir atsaukusi savu priekšlikumu -1.priekšlikumu -, savu pirmo labojumu. Par ko tajā bija runa? Par to, ka Euro ieviešanas likuma nosaukumā varētu lietot ne tikai vārdu „euro”, bet iekavās arī vārdu „eiro”.".
2013_01_31-seq52 spokenText "Augsti cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Tas nav strīds starp eiro ieviešanas atbalstītājiem un eiro ieviešanas pretiniekiem, Dombrovska kungs! Tāds apsvērums patiesībā ir polemikas priekšmeta maiņa. Strīds ir par to, vai ir pamatota drīza eiro ieviešana - jau 2014.gadā, vai tas nebūs izdarīts pārāk ātri. „Saskaņas Centrs” jau sen izšķīrās par labu eiro ieviešanai Latvijas jurisdikcijā. Es gribu uzsvērt to vēlreiz un vēlreiz. Labāk par jums diez vai kāds pamatos, kāpēc tas ir izdevīgi Latvijai nākotnē. Tāpēc es šeit vairs negribētu šos labumus nosaukt. Jūs to pašu darbu jau izpildījāt labāk, nekā varbūt mēs to varētu izdarīt. Runa ir par ko citu - runa ir par to, ka pēc tam, kad mēs varēsim iespiesties Māstrihtas kritērijos un ieslīdēt eirozonā pa to vēdlodziņu, kas atvērsies 2014.gada 1.janvārī... Vai pēc tam būs tā, ka mēs varēsim ilgtermiņā izpildīt Māstrihtas kritērijus, vai arī būs kaut kas cits - inflācija pieaugs straujāk par iestāšanos eirozonā un nogalinās mūsu konkurētspēju? Tas ir tas galvenais iemesls, kāpēc opozīcijas deputāti un arī ārpus Saeimas, ārpus partijām esošie Latvijas speciālisti, eksperti, tomēr brīdina un aicina: padomājiet uzmanīgāk! Varbūt tiešām ir vērts to darīt vēl vienu gadu vēlāk? Es gribētu atgādināt, ka līdz šim Eiropas Savienības Centrālās bankas mehānisms, kurš novērstu iespējamo cenu paaugstinājumu, arī nebija izstrādāts, un, kaut arī Spānija, Portugāle un Grieķija jau bija eirozonas ietvaros, tām neizdevās tomēr atturēt savas ekonomikas no pārkarsēšanas, un to izšķērdībai šeit nav nekādas nozīmes. Šā burbuļa cēloņi bija tieši tajā parādībā, ka eirozonā nepastāv cenu regulēšanas mehānisms. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc mums vajag tomēr paturēt prātā laika faktoru un nesteigties iestāties eirozonā tagad. Eirozona nav labi sagatavojusies, lai pieņemtu jaunās nabadzīgās valstis savā klubā. Es gribu atgādināt, ka līdz šim nevienai no nabadzīgajām valstīm, kas jau iestājušās eirozonā, īsti neizdevās izveidot stabilu un drošu ekonomiku uz ilgu laiku. Arī tos, kuriem paveicās un kuri palielināja savu IKP, tomēr piemeklēja nopietnas ekonomiskas problēmas krīzes laikā. To mēs visi labi zinām. Un līdz ar to es domāju, ka ilgtspējīgas attīstības principi ir tieši tas mērķis, kas ir jānodrošina mūsu valstī, pirms mēs iestāsimies eirozonā. Tāpēc es domāju, ka mūsu, Zariņa kunga un mans, priekšlikums uzrāda tieši šo galveno problēmu, kas Latvijai ir jāatrisina Eiropas Savienībā, pirms mēs iestāsimies Eiropas monetārajā savienībā. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc mēs aicinām jūs, cienījamie deputāti, mūsu priekšlikumu atbalstīt.".
2013_01_31-seq51 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
2012_10_22_a-seq9 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
2013_01_31-seq50 spokenText "Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Ministra kungs! Godātie deputāti! Dāmas un kungi! Šodien Saeima otrajā un galīgajā lasījumā izskata likumprojektu „Euro ieviešanas likums”. Runājot par likumprojekta mērķi, jāteic, ka minētais likumprojekts pamatā risina tehniskus jautājumus, nosakot cenu paralēlās atspoguļošanas periodu, abu valūtu - lata un eiro - vienlaicīgas aprites periodu, skaidras un bezskaidras naudas konvertācijas kārtību, un risina arī citus tamlīdzīgus jautājumus. Tomēr jāatzīmē, ka tieši likumprojekts „Euro ieviešanas likums” ir nokļuvis arī politisko diskusiju degpunktā starp eiro ieviešanas atbalstītājiem un pretiniekiem. Tāpēc uzskatu, ka likumprojekta „Euro ieviešanas likums” kontekstā ir svarīgi vēlreiz izdiskutēt būtiskākos argumentus, kuru dēļ Latvijai ir svarīgi pievienoties eirozonai. Šajā runā iezīmēšu Latvijas progresu Māstrihtas kritēriju izpildē, galvenos eiro ieviešanas plusus, iespējamos riskus un mēģināšu kliedēt arī vienu otru mītu. Eiro ieviešana, kas ir loģisks integrācijas solis Eiropas Savienībā, ir paredzēta jau līgumā par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Atšķirībā no dažām „vecajām” Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvijai šajā jautājumā nav tā sauktā opt-out jeb atrunas par konkrētās politikas neīstenošanu. Iestāšanās līgums paredz Latvijas pievienošanos eirozonai brīdī, kad izpildām Māstrihtas kritērijus. Tāpēc sākumā par to, vai mēs esam gatavi pievienoties eirozonai, tas ir, par to, vai Latvija izpilda visus Māstrihtas kritērijus. Lai valsts varētu pievienoties eirozonai, tai vismaz divus gadus iepriekš ir jāpievienojas Valūtas kursa mehānismam II un ilgtspējīgi jāizpilda četri Māstrihtas kritēriji - budžeta deficīta, valsts parāda, ilgtermiņa procentu likmju un inflācijas kritērijs. Latvija ir pievienojusies Valūtas kursa mehānismam II jau 2005.gadā, piesaistot latu eiro un nosakot šauru valūtas kursa svārstību koridoru (plus vai mīnus 1 procenta robežās). Savukārt Māstrihtas kritēriju izpilde līdz šim Latvijai ir sagādājusi grūtības. Tieši Māstrihtas kritēriju neizpildes dēļ Latvijai ir nācies jau divreiz atlikt eiro ieviešanas mērķdatumu. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (2004.gadā) eiro ieviešana ir bijusi noteikta kā mērķis visu Latvijas valdību deklarācijās. Atcerēsimies, ka sākotnējais eiro ieviešanas mērķdatums bija 2008.gada 1.janvāris! Toreiz gan „gāzēšana līdz grīdai” ņēma virsroku pār ilgtspējīgu makroekonomisko politiku, un, inflācijai sasniedzot divciparu skaitli, kļuva skaidrs, ka eiro 2008.gadā mums ieviest neizdosies, un eiro ieviešana tika atlikta līdz jaunam mērķdatumam - 2011.gada 1.janvārim. Šāda bezatbildīga makroekonomiskā politika mums ir ļoti dārgi maksājusi, tās dēļ Latvija 2008.-2010.gadā piedzīvoja smagāko ekonomisko krīzi Eiropas Savienībā. Krīzes laikā mēs piedzīvojām pat deflāciju, taču tad mūsu budžeta deficīta līmenis ievērojami pārsniedza Māstrihtas kritēriju noteiktos 3 procentus no IKP. Jau krīzes sākumā kļuva skaidrs, ka arī 2011.gadā eirozonai pievienoties neizdosies. 2014.gada 1.janvāris kā eiro ieviešanas mērķdatums tika noteikts 2009.gadā - pašā krīzes karstumā. Tā bija daļa no krīzes pārvarēšanas stratēģijas, saglabājot lata stabilitāti un veicot reālas strukturālās reformas valsts konkurētspējas atjaunošanai. Minētā stratēģija guva arī valdības sociālo partneru - Latvijas Darba devēju konfederācijas un arodbiedrību - atbalstu, un 2010.gada janvārī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē mēs vienojāmies strādāt, lai eiro tiktu ieviests 2014.gada 1.janvārī. Savukārt 2012.gada decembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē mēs vēlreiz apstiprinājām šo mērķi. Tas lielā mērā arī ir izdevies - jau kopš pagājušā gada rudens Latvija izpilda visus Māstrihtas kritērijus. Inflācijas kritēriju izpildām kopš 2012. gada septembra. Pēc decembra datiem, kritērijs ir 2,8 procenti, turpretī gada vidējā inflācija Latvijā bija 2,6 procenti. Šogad gada vidējā inflācija tiek prognozēta 2 procentu līmenī. Plānotais vispārējais valdības budžeta deficīta apjoms šogad ir 1,4 procenti no IKP, un tas ļauj ar drošu rezervi izpildīt kritēriju, kas ir noteikts 3 procentu apmērā no IKP. Savukārt valsts parāda līmenis šobrīd ir 42 procenti no IKP - ievērojami zem pieļaujamiem 60 procentiem no IKP. Ilgtermiņa valsts parādzīmju vidējās procentu likmes 2012.gada decembrī bija 3,24 procenti, bet kritērijs - nedaudz virs 6 procentiem. Aicinu apzināties, ka fakts, ka šobrīd ar visai drošu rezervi spējam izpildīt visus Māstrihtas kritērijus, nav nedz ikdienišķa parādība, nedz nejauša sakritība - tas ir sasniegts, pateicoties smagam darbam un apņēmībai. Eiro ieviešana ir loģisks nākamais solis mūsu īstenotās makroekonomiskās politikas ietvaros. Jau šobrīd mēs lielā mērā atrodamies eirozonā - vairāk nekā 80 procenti mājsaimniecību un uzņēmumu aizņēmumu ir eiro, vairāk nekā 40 procenti noguldījumu ir eiro. Tāpat nekustamā īpašuma un citu vērtīgu aktīvu cenas lielākoties tiek izteiktas eiro. Vairāk nekā 60 procenti mūsu eksporta iet uz valstīm, kur norēķini notiek galvenokārt eiro. Mēs jau tagad faktiski importējam eirozonas monetāro politiku, vien neatrodoties eirozonā, nesēžam pie lēmumu pieņemšanas galda un maksājam par latu konvertāciju uz eiro un atpakaļ. Nereti izskan jautājums: kā tieši eiro ieviešana sekmēs ekonomikas izaugsmi? Izcelšu dažus galvenos aspektus - zemākas procentu likmes, straujāku investīciju ieplūdi un eksporta kāpumu, valūtas konvertācijas izmaksu samazināšanos, kā arī spēcīgāku noturību pret ekonomiskajiem satricinājumiem. Pilnībā izzūdot lata devalvācijas riskam un valstij sasniedzot pašas deklarētos makroekonomiskās politikas mērķus, mazināsies valsts kredītrisks. Tātad valsts aizņemšanās izmaksas būs zemākas, nekā tas būtu gadījumā, ja mēs nepārietu uz eiro. Latvijas Banka ir izpētījusi, ka pēc pārejas uz eiro... pāreja uz eiro valstīm ir devusi vidēji apmēram 1,5 procentpunktu ietaupījumu aizņemšanās izmaksām. Taču, pat ja pieņemam, ka Latvijas gadījumā izmaksas būs tikai par 1 procentpunktu zemākas, valsts budžetam tas dos apmēram 30 miljonu eiro ietaupījumu katru gadu. Salīdzinājumam: 30 miljoni eiro ir apmēram puse no līdzekļiem, kas 2013.gada valsts budžetā papildus ir piešķirti demogrāfijas veicināšanas pasākumiem. No zemākām procentu likmēm ieguvēji būs arī uzņēmumi un mājsaimniecības - Euribor likmei nomainot Rigibor, latos ņemto kredītu apkalpošana uzreiz kļūs lētāka. Nedaudz ilgākā termiņā arī eiro kredīti kļūs lētāki, jo pakāpeniski kritīsies pievienotā likme. Atcerēsimies krīzes sākumu 2008.gada nogalē - uzreiz pēc Parex bankas glābšanas strauji augošo procentu likmju dēļ valsts zaudēja piekļuvi finanšu tirgiem. Lats tika pakļauts spekulatīviem uzbrukumiem. Devalvācijas riskam pieaugot, iedzīvotāji un uzņēmumi steidza savus uzkrājumus mainīt uz eiro. Kredītu plūsma apstājās visā tautsaimniecībā, latu kredītu procentu maksājumi sasniedza divciparu skaitli. Spekulācijas par lata devalvāciju un attiecīgi pieaugošās lata procentu likmes tautsaimniecībai izmaksāja ļoti dārgi. Pārejot uz eiro, šāds risks tautsaimniecībai tiek noņemts. Otrs tūlītējs finansiāls ietaupījums tautsaimniecībai būs valūtas konvertācijas izmaksu izzušana. Pēdējo piecu gadu laikā valūtas konvertācijas izmaksas no latiem uz eiro un otrādi tautsaimniecībai ir izmaksājušas aptuveni 600 miljonus eiro. Ieviešot eiro, šī nauda tiks ietaupīta un nonāks tautsaimniecībā citā - daudz lietderīgākā - veidā. Arī eiro kredītņēmēji varēs uzreiz ietaupīt - viņiem vairs nebūs jāmaksā par savu latu ienākumu konvertēšanu uz eiro. Zīmīgi, ka valūtas konvertācijas izmaksas visaugstākās bija 2009.gadā - krīzes smagākajā punktā, kad daudzi iedzīvotāji un uzņēmumi savus uzkrājumus mainīja uz eiro un tad atkal pamazām atpakaļ uz latiem, lai segtu kārtējos izdevumus. Izzūdot devalvācijas riskam un krītoties aizdevumu procentu likmēm, Latvija vairos savu pievilcību investoru acīs, jo stabila un prognozējama makroekonomiskā vide ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem ilgtermiņa investīciju veikšanai. Pretstatā spekulatīvām īstermiņa investīcijām nekustamajā īpašumā, investīcijas ražošanā prasa zemu inflāciju un stabilu valūtas kursu. Latvijas Bankas prognozes liecina, ka līdz 2020.gadam ārvalstu investīciju apjoms būs par 15 procentiem lielāks, nekā tas būtu, nepārejot uz eiro. Investīcijas rada jaunas darba vietas un veicina straujāku ekonomikas izaugsmi. Šajā kontekstā ir vērts paskatīties Igaunijas pieredzi. 2011.gadā, jau pēc pārejas uz eiro, Igaunijas piesaistīto investīciju apjoms nefinanšu sektorā dubultojās - no 420 miljoniem eiro 2010.gadā uz 857 miljoniem eiro 2011.gadā. Tomēr Igaunijas piemēru piesauc arī eiroskeptiķi, norādot, ka pēc eiro ieviešanas 2011.gadā investīciju apjoms Igaunijā ir būtiski nokrities. Virspusēji paskatoties uz statistikas datiem, šāds iespaids tiešām var rasties. Tomēr eiroskeptiķi noklusē, ka 2011.gadā šo statistiku būtiski ietekmēja vienreizējs darījums. Swedbank pārgrāmatoja savas investīcijas Latvijā un Lietuvā, kopumā 727 miljonu eiro apmērā, no Igaunijas uz Zviedriju. Saprotams, ka šim vienreizējam grāmatvedības darījumam nav nekāda sakara ar reālajām investīciju plūsmām, kuras Igaunijā ir pieaugušas. Izzūdot konvertācijas izmaksām un darījumu veikšanai kļūstot vieglākai, pieaugs arī ārējās tirdzniecības apjomi. Paredzams, ka eksports līdz 2020.gadam būs par 5 procentiem lielāks, ja 2014.gadā iestāsimies eirozonā. Eksports ir mūsu izaugsmes galvenais dzinējspēks šobrīd, un, ieviešot eiro, vairosim tā nozīmi, arī skatoties nākotnē. Dalība eirozonā nodrošinās arī lielāku Latvijas ekonomikas noturību pret ekonomiskajiem satricinājumiem. Eiro kā otrai lielākajai pasaules rezervju valūtai nedraud ne straujš vērtības kritums, ne arī straujš procentu likmju kāpums. Ievērojami lielāka noturība pret satricinājumiem ir viens no aspektiem, kas vairo ekonomikas pievilcību investīcijām. Papildus jāatzīmē, ka Eiropas Centrālā banka nepieciešamības gadījumā nodrošina eirozonas dalībvalstu bankas ar likviditāti. Krīzes sākumā - 2008.gadā - Latvijas valsts bija spiesta nodrošināt nacionalizēto Parex banku ar likviditāti no valsts budžeta līdzekļiem, tādējādi apgrūtinot budžetu tiktāl, ka bija jālūdz Starptautiskā Valūtas fonda palīdzība. Ja eiro būtu ieviests, kā sākotnēji plānots, 2008.gadā, Eiropas Centrālā banka būtu nodrošinājusi Parex banku ar likviditāti un valstij Parex bankas glābšana būtu izmaksājusi daudz lētāk, un arī krīzi mēs būtu pārdzīvojuši mazāk smagi. Runājot par eiro ieviešanas iespējamiem riskiem un izmaksām, jāuzsver divi galvenie jautājumi - iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānismā un atteikšanās no neatkarīgas monetārās politikas. Par iemaksām Eiropas Stabilitātes mehānisma kapitālā. Pēc iestāšanās eirozonā iemaksas pirmo piecu gadu laikā sasniegs 200 miljonus eiro un turpmākajos piecos gados pieaugs vēl par 124 miljoniem eiro. Fonda nauda tiks izmantota, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu palīdzību grūtībās nonākušajām eirozonas valstīm. Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienība un it īpaši eirozonas valstis ir cieši saistītas savā starpā, nestabilitāte vienā valstī var novest pie satricinājumiem citās valstīs un negatīvi ietekmēt visu eirozonas ekonomiku. Tādēļ maksājumi fondā uztverami nevis kā maksa par atsevišķu dalībvalstu glābšanu, bet gan kā ieguldījums kopējās stabilitātes nodrošināšanā. Te vietā atgādināt, ka pirms dažiem gadiem mēs paši bijām palīdzības saņēmēji no līdzīga mehānisma, kas tika izveidots Latvijai un vēl dažām Eiropas Savienības valstīm ārpus eirozonas. Pirms izsakāmies skeptiski par solidaritātes un palīdzības sniegšanas nozīmi, ir vērts atcerēties, ka Latvijai izsniegto starptautisko aizdevumu lielāko daļu veidoja Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumi. Arī Starptautiskā Valūtas fonda līdzekļu avots ir dalībvalstu ieguldījumi šīs institūcijas kapitālā. Pārējo aizdevuma daļu veidoja atsevišķu Eiropas Savienības valstu tiešie aizdevumi Latvijai. Nez kā būtu iznācis, ja šo valstu iekšpolitiskajā retorikā virsroku būtu guvusi nevēlēšanās risināt citu valstu problēmas. Solidaritāte ir viens no Eiropas pamatprincipiem. Neaizmirsīsim, ka ne politiski, ne ekonomiski arī mūsu valsts nav pilnībā pašpietiekama. Nedomāju, ka kāds ņemtos apgalvot, ka ekonomiskās grūtības un finansiālās problēmas Latvijā vairs nav pat teorētiski iespējamas. Līdz ar to minētās iemaksas var uzskatīt par apdrošināšanas izdevumiem, kas var noderēt arī mums pašiem. Runājot par atsacīšanos no neatkarīgas monetārās politikas - tas tiek minēts kā galvenais arguments pret eiro ieviešanu atsevišķu eiroskeptiķu vidū -, jāsaprot, ko nozīmē neatkarīga monetārā politika. Taisnība, ka pēc eiro ieviešanas monetāro politiku Latvijā, tāpat kā visā eirozonā, noteiks Eiropas Centrālā banka. Taču, kā minēju runas sākumā, latam esot piesaistītam eiro, mēs jau šobrīd faktiski importējam eirozonas monetāro politiku. Attiecīgi, ieviešot eiro, šajā ziņā nekas būtiski nemainīsies. Jāatgādina, ka fiksēta valūtas kursa apstākļos monetārās politikas efektivitāte ir visai ierobežota. Par to varējām labi pārliecināties tā sauktās gāzēšanas līdz grīdai laikos, kad, cīnoties ar ekonomikas pārkaršanu, Latvijas Banka mēģināja īstenot stingru monetāro politiku, tajā skaitā ceļot lata procentu likmes. Rezultātu mēs labi zinām - Latvijas mājsaimniecības un uzņēmumi vienkārši ignorēja Latvijas Bankas monetāro politiku, kredītus ņemot eiro, tas ir, importējot eirozonas monetāro politiku. Līdzīgas situācijas atkārtošanos mēs varētu piedzīvot, ja, atliekot eiro ieviešanu, vienlaikus saglabātu lata piesaisti eiro. Taču, ja vēlamies patiesi neatkarīgu monetāro politiku, tad lats ir jāatsaista no eiro. Šajā gadījumā pilnīgi droši var apgalvot, ka lats savu vērtību zaudēs. Citiem vārdiem sakot, patiesi neatkarīga monetārā politika de facto nozīmē lata devalvāciju. Turklāt līdz ar devalvāciju klāt nāktu arī augsta inflācija un augstas procentu likmes. Tik radikāli mainot savu ekonomisko politiku, paietu daudzi gadi, pirms mēs atgūtu finanšu tirgus uzticību un mūsu aizņemšanās izmaksas tuvotos tām, ko baudām šobrīd. Līdz ar to nav pārsteigums, ka par neatkarīgu monetāro politiku šobrīd visvairāk runā tās pašas sejas, kas pirms dažiem gadiem visaktīvāk aicināja devalvēt latu. Diemžēl diskusijās par eiro ieviešanu daudz biežāk nekā racionālus argumentus par eiro ieviešanas plusiem un mīnusiem mēs dzirdam dažādas spekulācijas un mītus. Eiroskeptiķi savus argumentus lielā mērā balsta nevis uz faktiem, bet gan tiražē dažādus mītus, spēlējot uz sabiedrības bailēm un neziņas. Tāpēc mēģināšu kliedēt biežāk izskanējušos mītus - par eirozonas sabrukumu, par straujo cenu pieaugumu pēc eiro ieviešanas un par iespējamo lata piesaistes kursa maiņu, ieviešot eiro. Kopš eirozonas krīzes sākuma ir bijis daudz spekulāciju par eirozonas gaidāmo sabrukumu. Tomēr šajos gados eirozonas valstis un Eiropas Savienība kopumā ir daudz darījušas, gan lai novērstu krīzes cēloņus, gan arī lai pārvarētu pašreizējo krīzi. Kā viens no galvenajiem eirozonas krīzes cēloņiem minams kontroles un sankciju mehānisma trūkums, lai nodrošinātu, ka eirozonas valstis ievēro pašu noteiktos Māstrihtas kritērijus. Attiecīgi ir apstiprināta virkne iniciatīvu, lai uzlabotu eirozonas un Eiropas Savienības ekonomisko pārvaldību un fiskālo disciplīnu. Te var pieminēt eiro + paktu - sešpaku, divpaku un fiskālās disciplīnas līgumu. Arī Latvija ir pievienojusies šīm iniciatīvām. Te varētu, protams, iebilst, ka visas šīs iniciatīvas ir svarīgas lietas, kas ir vērstas uz nākotni, bet krīze ir tagad. Lai palīdzētu krīzes skartajām valstīm, eirozonas valstis ir izveidojušas Eiropas finansiālās stabilitātes pagaidu fondu un manis jau pieminēto Eiropas Stabilitātes mehānismu. Tomēr ilgu laiku finanšu tirgos valdīja nervozitāte, vai šie mehānismi tiks nodrošināti ar pietiekamiem līdzekļiem krīzes pārvarēšanai. Nervozitāte bija saprotama, ņemot vērā neto maksātājvalstu aizvien pieaugošo neapmierinātību ar veicamajām iemaksām un atsevišķu krīzes skarto valstu nepietiekamo progresu finanšu situācijas stabilizēšanā. Tomēr kopš 2012.gada vasaras, kad Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi paziņoja, ka darīs visu iespējamo, lai nepieļautu eirozonas sabrukumu, tajā skaitā nodrošinot krīzes skarto valstu vērtspapīru uzpirkšanu sekundārajā tirgū, situācija ir ievērojami uzlabojusies. Vadošie analītiķi savās prognozēs ir ievērojami samazinājuši varbūtību, ka eirozonu pametīs kaut viena valsts. Lai arī darāmā vēl daudz, progresu uzrāda arī Dienvideiropas valstu veiktās strukturālās reformas un taupības pasākumi. Kopumā var teikt, ka eirozona no šīs krīzes izies spēcīgāka un ar ievērojami labāku pārvaldību nekā pirms krīzes. Šī mīta paveids ir apgalvojums, ka tikai Latvija vēlas pievienoties eirozonai, savukārt citas jaunās dalībvalstis no šīs idejas esot atteikušās. Arī tas neatbilst patiesībai. No desmit jaunajām dalībvalstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004.gadā, piecas jau ir pievienojušās eirozonai. Jaunā Lietuvas valdība ir skaidri paziņojusi, ka virzīsies uz eiro ieviešanu 2015.gadā. Polija par iespējamo mērķa datumu min 2017.gadu. Vēl viens mīts par eiro ieviešanu ir tāds, ka valstīs, kas pārgājušas uz eiro, ir strauji pieaugušas cenas. Igaunijā, Slovākijā un Maltā, tas ir, valstīs, kas visnesenāk ir ieviesušas eiro, tieši valūtas maiņas dēļ cenas ir cēlušās par 0,2-0,3 procentiem. Tas ir nenozīmīgs apjoms, kuru Latvijā jau tagad ar uzviju kompensē veiktie pasākumi inflācijas ierobežošanai. Eiro ieviešanas likums arī paredz, ka gan pirms, gan pēc eiro ieviešanas tiks veikts cenu monitorings. Valdība ir uzsākusi arī kampaņu „Godīgs eiro ieviesējs”, kuras ietvaros uzņēmēji apņemas, pārejot uz eiro, cenas konvertēt stingri pēc oficiālā kursa. Jau tagad kampaņai „Godīgs eiro ieviesējs” ir pievienojušās Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija un degvielas tirgotāju organizācijas, pārstāvot attiecīgi galvenās lielveikalu un degvielas uzpildes staciju ķēdes. Jāatzīmē arī viens psiholoģisks faktors. Gandrīz visās eirozonas valstīs nacionālās valūtas nominālvērtība bija mazāka nekā eiro. Attiecīgi arī skaitļi uz cenu norādēm nomināli samazinājās, un tas ļāva vieglāk veikt negodprātīgu cenu izmaiņu veikšanu uz eiro ieviešanas rēķina. Latvijas gadījumā situācija ir pretēja - lata nominālvērtība ir augstāka nekā eiro. Attiecīgi arī skaitļi uz cenu norādēm nomināli pieaugs, un pircēji pārbaudīs šīs summas divreiz un trīsreiz - vai cenas nominālais palielinājums atbilst oficiālajam kursam. Jāatzīmē vēl viens faktors, kas ne tikai Latvijā, bet arī vairākās citās valstīs uztur mītu par eiro ietekmi uz cenām. Gada sākumā nereti tiek pārskatīti dažādi tarifi un cenas. Jebkurā citā gadā, kad pieaug tarifi un cenas, tiek atrasts kāds grēkāzis - vai tas būtu konkrētais monopoluzņēmums vai valdība, vai, piemēram, Gazprom, kas pacēlis gāzes cenas, vai kas cits. Eiro ieviešanas gadā bieži pat netiek analizēts, kādi ir konkrētā cenu pieauguma īstie cēloņi, vaina par visu cenu pieaugumu tiek nešaubīgi novelta uz eiro ieviešanu. Bieži dzirdami arī apgalvojumi, ka, pievienojoties eirozonai, lata kurss pret eiro varētu tikt mainīts. Tiek izplatītas baumas par kursu 1 pret 1 vai tamlīdzīgi. Šeit jāatzīmē, ka, lai arī formāli šo kursu nosaka Eiropas Ekonomisko un monetāro lietu padome, praktiski varbūtība, ka lata kurss tiks mainīts, līdzinās nullei. Atrodoties Valūtas kursa mehānismā II, Latvija ir noteikusi pieļaujamo lata kursa svārstību koridoru plus vai mīnus 1 procenta apmērā. Tas nozīmē, ka praktiski lats ir cieši piesaistīts eiro. Ņemot vērā, ka Māstrihtas kritēriju izpilde un mūsu ekonomikas attīstība ir noritējusi faktiski fiksēta kursa apstākļos, nav ne mazākā pamata šo kursu mainīt. Māstrihtas kritēriji ir pēc būtības konverģences kritēriji, kas raksturo ekonomikas sabalansētību. Kursa maiņa izjauktu pašreizējo ekonomikas līdzsvaru, un Māstrihtas kritēriju izpilde zaudētu jēgu. Vienkāršiem vārdiem - piemēram, ja lata kurss pēkšņi tiktu pazemināts, tas neizbēgami paaugstinātu inflāciju, un Māstrihtas kritēriju ilgtspējīga izpilde kļūtu neiespējama - ekonomikā būtu jāmeklē cits līdzsvars. Līdz ar to spekulācijām par lata kursa maiņu nav nekāda pamata. Runājot par likumprojekta tehnisko pusi, gribu atzīmēt, ka atrast zelta vidusceļu starp izmaksām valstij un komersantiem un iedzīvotāju ērtībām nebija viegli. Tomēr ceru, ka kopējām pūlēm mums tomēr ir izdevies atrast tieši mūsu valstij piemērotākos risinājumus. Piemēram, norma, ka Latvijas Banka mainīs latu banknotes un monētas pret eiro neierobežotu laiku, nav pašsaprotama visās eirozonas dalībvalstīs. Neskaitot Latviju, šāda politika tiek īstenota tikai vēl četrās eirozonas valstīs - Īrijā, Vācijā, Igaunijā un Austrijā. Sekmīga pāreja uz eiro prasīs savstarpēju izpratni un pretimnākšanu no visām procesā iesaistītajām pusēm, īpaši tas attiecas uz divām nedēļām, kad spēkā būs paralēla lata un eiro apgrozība. Eiro ieviešanai ir arī ģeopolitiskais aspekts. Iestājoties eirozonā, mēs nostiprināsim savu piederību vadošo Rietumvalstu saimei. Dalība eirozonā nozīmēs iekļaušanos Eiropas Savienības attīstību virzošo valstu kodolā, pieaugs mūsu loma gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē. Īpaši būtiski tas ir, ņemot vērā pēdējā laika skaidro virzību uz divu ātrumu Eiropu - alternatīva eirozonai ir atrašanās Eiropas perifērijā un marginalizācija. Pievienojoties eirozonai, mēs gūsim labākas iespējas piedalīties Eiropas Savienības un eirozonas nākotnei būtisku lēmumu pieņemšanā. Kā jau minēju, Polija, ko eiroskeptiķi bieži piemin kā valsti, kas tīri labi iztiek bez eiro, aizvien skaidrāk virzās uz eiro ieviešanu 2017.gadā. Interesanti, ka arī Polijas premjers Donalds Tusks uzsver, ka Polijai ir svarīgi ieviest eiro, lai Polija atrastos Eiropas kodolā, nevis perifērijā. Raugoties no ekonomiskās politikas viedokļa, Latvija šobrīd atrodas krīzes pārvarēšanas finiša taisnē. Eiro ieviešana simboliski noslēgs smago ekonomisko reformu posmu un nodrošinās valsts tālāko attīstību, balstoties uz stabiliem un drošiem pamatiem. Eiro ieviešana ir mūsu ekonomiskās attīstības stratēģijas būtiska sastāvdaļa. Stratēģijas nemēdz pēkšņi mainīt atkarībā no politiskās konjunktūras vai īslaicīgu ārēju apstākļu ietekmē. Eiro ieviešana kā mērķis ir Latvijai labi kalpojusi krīzes pārvarēšanā, un eiro labi kalpos valsts tālākā izaugsmē. Aicinu Saeimu atbalstīt Euro ieviešanas likumu - pieņemt atbildīgu lēmumu, kas apliecinātu Latvijas ekonomiskās politikas un ārpolitikas virziena noturību un briedumu. Aicinu noraidīt 10. - deputātu Zariņa un Pimenova priekšlikumu. Paldies par uzmanību. (Frakcijas VIENOTĪBA un RP aplausi.)".
2013_01_31-seq48 spokenText "10. - deputātu Zariņa un Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
2013_01_31-seq46 spokenText "9. - Juridiskā biroja priekšlikums par termina „tiesiskie instrumenti” terminoloģiju. Ir atbalstīts.".
2013_01_31-seq42 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.".
2013_01_31-seq38 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.".
2013_01_31-seq32 spokenText "2. - deputāta Sakovska priekšlikums par likuma nosaukuma maiņu - „Euro ieviešanas kārtības likums”. Ir atbalstīts.".
2013_01_31-seq31 spokenText "Vai deputāts Zariņš vēlas diskutēt par 2.priekšlikumu? (Dep. I.Zariņš no zāles: „Par 1.!”) Pirmais ir atsaukts. Prezidijam ir iesniegta rakstiska „Tēvzemei un Brīvībai”... Nacionālās apvienības vēstule, ar kuru tā atsauc šo priekšlikumu. Tātad par šo priekšlikumu debates nav uzsākamas.".
2013_01_31-seq30 spokenText "2. - deputāta Sakovska priekšlikums. Ir atbalstīts.".
2013_01_31-seq29 spokenText "Nacionālā apvienība ir atsaukusi.".
2013_01_31-seq28 spokenText "Ir atsaukts no Nacionālās apvienības puses.".
2013_01_31-seq27 spokenText "1.priekšlikums ir atsaukts.".
2013_01_31-seq26 spokenText "Labdien, godājamie kolēģi! Klātesošie! Dāmas un kungi! Šodien esam vēsturiska brīža priekšā, jo mēs lemjam par to, lai Latvijas ekonomika turpinātu attīstīties tikpat strauji, kā tas ir noticis pagājušā gada laikā, lai Latvijas iedzīvotāji varētu iegūt visus tos labumus, uz kuriem mēs esam gājuši tik ilgi, un tāpēc mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam arī ļoti ilgi strādājuši pie šī likuma. Nu mēs nododam to jums lemšanai. Esam saņēmuši vairāk nekā 100 priekšlikumu. Daļu no tiem komisijā esam atbalstījuši, daļu - ne. Skatīsim cauri un lemsim. Tātad 1. ...".
2013_01_31-seq25 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 31.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 39, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts. Mums ir jālemj... mēs lēmām par grozījumu izdarīšanu darba kārtībā, iekļaujot tajā jautājumu par likumprojekta „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” nodošanu komisijām, bet, pieņemot šo lēmumu, mēs neesam ņēmuši vērā Kārtības ruļļa 91.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka, ja likumprojekts nav pieņemts pirmajā lasījumā, tas uzskatāms par noraidītu un to var atkārtoti iesniegt izskatīšanai šajā sesijā tikai tad, ja likumprojektu parakstījis vismaz 51 deputāts vai arī ja tajā ir izdarīti grozījumi. Šajā likumprojektā grozījumi nav izdarīti, un to ir parakstījuši tikai 5 deputāti. Tātad mēs nevaram lemt par šā likumprojekta nodošanu komisijām pretēji šiem diviem pārējiem, kas ir grozīti, - tātad tie ir atšķirīgi likumprojekti. Līdz ar to šis jautājums šobrīd nav izskatāms. Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombrovska, Demitera, Cilinska, Dzintara, Valaiņa un Čigānes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Likumprojekts komisijai nodots... (No zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 41, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dmitrija Rodionova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.janvārī. Tas tika izdarīts, un par to jūs tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Euro ieviešanas likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
2013_01_31-seq24 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Tātad - kāpēc ir nepieciešami divi likumprojekti? Protams, samazināt pašvaldību deputātu skaitu vajadzētu proporcionāli visās pašvaldībās, taču diemžēl šobrīd ir pārāk tuvu vēlēšanas, lai to varētu izdarīt visās pašvaldībās jau uz šīm vēlēšanām. Taču vienlaikus ir jādod skaidrs signāls, ka šī reforma arī tiks pabeigta. Ņemot vērā, ka pirmajam likumprojektam, kuru mēs jau nodevām komisijām, būs steidzamība un ka to vajadzētu pieņemt pēc iespējas ātrāk, nebūtu lietderīgi tajā uzsākt diskusiju par pārējām pašvaldībām; tas varētu prasīt vairāk laika. Savukārt šinī gadījumā laiks mums ir, jo šis likumprojekts tiks skatīts bez steidzamības, trijos lasījumos, ļoti rūpīgi to izdiskutējot gan ar pašvaldību organizācijām, gan arī, teiksim, deputātu starpā. Tāpēc ir pamatoti, ka šie likumprojekti ir atdalīti un ka tie ir divi, un tāpēc es aicinu arī šo likumprojektu iekļaut darba kārtībā un arī atbalstīt tā nodošanu komisijām. Paldies.".
2013_01_31-seq23 spokenText "Paldies. Runāt „par” pieteicies deputāts Einārs Cilinskis.".
2013_01_31-seq22 spokenText "Godājamie kolēģi! Man tiešām ir viens jautājums: ko jūs darāt?! Tikko mēs runājām par likumprojektu, ko es... Neatliekamības kārtībā... Pēc tam, kad pagājušajā nedēļā ar savu balsojumu jūs izmetāt ārā piedāvātos grozījumus attiecībā uz deputātu skaita samazināšanu visās pašvaldībās, jūs pēkšņi šonedēļ iesniedzat likumprojektu attiecībā uz deputātu skaita samazināšanu mazajās pašvaldībās, kura spēkā stāšanās, kā Čigānes kundze iepriekš ir norādījusi, būs attiecināma jau uz šīm vēlēšanām (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pareizi!”). Un šodien jūs pēkšņi iesniedzat vēl vienu likumprojektu attiecībā uz to pašu likumu, cenšoties grozīt to pašu kārtību, samazinot deputātu skaitu jau citās pašvaldībās, bet attiecībā uz tām, piemēram, nosakot, ka šie grozījumi stāsies spēkā tikai no 2017.gada. Ja jūs esat tik lielā mērā tiesiskie nihilisti, tad es piedāvātu jums varbūt citādu, daudz likumīgāku, ceļu - iesniegt šos priekšlikumus tajā likumprojektā, par kura nodošanu komisijai mēs nupat nobalsojām. Nevajag taisīt teātri attiecībā uz tām reformām, kuras patiesībā neviens no jums nav ieinteresēts īstenot un kuras faktiski nerealizēsies! Es tiešām aicinu jūs nebūt divkosīgiem un beigt ālēties!".
2013_01_31-seq21 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 42, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots. Bet ir saņemts vēl viens iesniegums no deputātiem Dombrovska, Demitera, Cilinska, Dzintara, Valaiņa un Čigānes ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 31.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā vēl vienu likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Dokuments jums tika izdalīts. Deputātiem ir iebildumi. Runāt „pret” pieteicies deputāts Andrejs Elksniņš. Lūdzu! Tas ir - „pret” darba kārtības grozīšanu.".
2013_01_31-seq20 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Man vispirms jāsaka, ka Elksniņa kungs jums tikko pa pusei nolasīja, pa pusei izstāstīja runu, ko viņš bija acīm redzami sagatavojis vai nu pagājušās nedēļas Saeimas sēdei, vai kādai pavisam citai sēdei, jo šodien mēs diskutējam par likumprojektu (No zāles dep. A.Elksniņš: „Paldies jums par uzmanību!”), kas paredz deputātu skaita samazināšanu tikai pašās mazākajās pašvaldībās. Tātad tajās pašvaldībās, kurās ir mazāk par 5 tūkstošiem iedzīvotāju. Šobrīd mēs esam tādā situācijā, ka tur tiek ievēlēti 13 deputāti, un pieprasījums samazināt deputātu skaitu šajās - pašās mazākajās - pašvaldībās nav mana iegriba, kā jums stāstīja Elksniņa kungs, bet tas ir pieprasījums, kas ir nācis no pašām mazajām pašvaldībām, jo pēc administratīvi teritoriālās reformas veikšanas situācija ir tāda, ka mums ir 39 pašvaldības, kurās ir mazāk par 5 tūkstošiem iedzīvotāju, un liela daļa no šīm pašvaldībām ir tādas, kurās ir pat mazāk par 4 tūkstošiem iedzīvotāju. Dažas no tām ir pat ļoti mazas pašvaldības, piemēram, Baltinavā, kurā ir 1300 iedzīvotāju, Alsungā, kurā ir 1600 iedzīvotāju, Mērsragā, kurā ir 1700 iedzīvotāju. Ja šādās pašvaldībās, kas faktiski atrodas bijušo pagastu robežās, tiek ievēlēti 13 deputāti, tas rada haosu lēmumu pieņemšanā, grūtības konsensa sasniegšanā un arī ļoti uzblīdina administratīvo aparātu. To viņi paši ir atzinuši... paši šo pašvaldību deputāti, un šo pašvaldību priekšsēdētāji ir lūguši, lai mēs mainām deputātu skaitu šajās pašvaldībās uz deviņiem cilvēkiem, kā tas bija pirms reformas šāda lieluma pašvaldībās. Cienījamie kolēģi! Ja mēs runājam par deputātu skaitu citās pašvaldībās, nevis pašās mazākajās, tad šis jautājums patiešām ir jādiskutē. Bet šis jautājums ir jādiskutē plašākā kontekstā - plašākā kontekstā ar to, kā mēs turpināsim administratīvi teritoriālo reformu. Un mums šobrīd atbildīgā ministrija ir solījusi Saeimā jau martā iesniegt ziņojumu par saviem priekšlikumiem, kā mums turpmāk vajadzētu organizēt pašvaldību darbu. Deputātu skaita samazinājums galvaspilsētā Rīgā ir jāskata kontekstā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pieteikto galvaspilsētas likumu. Mēs ļoti ceram, ka par galvaspilsētas likumu jau tuvākajā laikā mēs varēsim sākt diskutēt Saeimā. Paldies. Lūdzu atbalstīt šos grozījumus, kuri paredz deputātu skaita samazināšanu tikai pašās mazākajās pašvaldībās un kuri lielā mērā atsaucas uz pašu pašvaldību pieprasījumu to darīt. Paldies.".
2013_01_31-seq18 spokenText "Liels paldies! Aicinu neatbalstīt šo projektu.".
2013_01_31-seq17 spokenText "Elksniņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies! (No zāles: „Lai runā!”)".
2013_01_31-seq16 spokenText "Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja un cienījamie kolēģi! Šodienas balsojumam par deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās ir ļoti simboliska nozīme. Reformu partijas ministra piedāvātais un VIENOTĪBAS iesniegtais likumprojekts, kurā ir runa par deputātu skaita matemātisku samazināšanu, liecina par valdošās koalīcijas viedokli kādā citā Latvijai būtiskā jautājumā. Burtiski šonedēļ plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija, ka tiks samazināts Latvijas pārstāvju, deputātu, skaits Eiroparlamentā par labu Horvātijai. Tas nozīmē, ka par Latvijai svarīgiem jautājumiem Eiroparlamentā iestāsies Horvātijas pārstāvji. Bet tas nekas! Jo, piekrītot valdošās koalīcijas pozīcijai, uz Latviju ir jāskatās Eiropas Savienības kopskatā un nav svarīgi, vai to darīs deputāts no Latvijas vai deputāts no Horvātijas. Kāpēc, runājot par Latvijas pašvaldību deputātu skaita samazināšanu, es pieminu tieši šo piemēru? Tam ir loģisks izskaidrojums. Koalīcija savu piedāvājumu pamato ar apgalvojumu, ka nav svarīga deputāta piederība attiecīgai pašvaldībai, iedzīvotāju grupai, kas apdzīvo noteiktu teritoriālu vienību - pagastu vai pilsētu -, bet ir svarīgi, ka deputāts spēj strādāt visa novada interesēs un nav nozīmes deputātu skaitam. Patiesībā valdošā koalīcija grasās no augšas lemt par deputātu skaitu daudzās mazās Latvijās, neredzot analoģiju, ka par mums visiem drīzumā lems līdzīgi un mums tas nepatiks. Un tad šie paši deputāti, kuri atbalsta deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās, stāstīs, ka tas ir nepareizi un deputātu skaitam, lai mēs labāk varētu aizstāvēt Latvijas intereses Eiroparlamentā... ka tur samazinājumam nav nekāda pamata. Tā būs divkosīga rīcība, jo gadījumi ir ļoti līdzīgi, un akls ir tas, kurš šajā situācijā nesaskata analoģiju. Eiropas Pašvaldību harta paredz, ka pašvaldībām ir jābūt pēc iespējas neatkarīgākām. Tām ir jāpiešķir lielākas tiesības un iespējas lemt par saviem iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem. Pēc tam, kad valdošā koalīcija Latvijā ierobežoja referendumu rosināšanas kārtību, tagad tiek mēģināts ierobežot demokrātiju attiecībā uz pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību pašvaldībās. Piedāvātais likumprojekts ir pilnīgi absurds no juridiskā viedokļa un bezjēdzīgs no visiem pārējiem viedokļiem. Arī Eiropas Padomes Venēcijas komisijas rekomendācijas šajā jautājumā mūsu koalīcijas pārstāvjiem nav glaimojošas. Vēlēšanas reglamentējošos tiesību aktus demokrātiskā valstī ir jāpārtrauc pārskatīt vismaz gadu pirms paredzētajām vēlēšanām. Likumprojektā izmantotā pieeja pašvaldību deputātu skaita samazināšanai ir matemātiska, tās pamatā nav neviena racionāla argumenta, un ar šādu pieeju var nonākt arī līdz absurdam, samazinot pašvaldību deputātu skaitu līdz vienam. Mulsina arī Reformu partijas pārstāvja Valda Zatlera paustā pozīcija, ka aprēķinos ir izmantots Latvijā dzīvojošo cilvēku skaits, lai gan, cik man zināms, nepilsoņiem ir liegts piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Likumprojekta autori nav piedāvājuši savu vērtējumu un pamatojumu, kāpēc šāda matemātiska pieeja ir pareiza un kādi ieguvumi būs pašvaldībām no deputātu skaita samazinājuma. Nav meklētas likumsakarības deputātu skaita pamatojumam pašvaldībās - nedz pašvaldību deputātu skaita atbilstība pašvaldības administratīvās teritorijas lielumam, nedz deputātu skaita atbilstība pašvaldības iedzīvotāju skaitam, nedz deputātu skaita atbilstība pašvaldības administratīvajā teritorijā „novads” ietilpstošo teritoriālā iedalījuma vienību „pilsēta” un „pagasts” skaitam. Piemēram, Parīzes pilsētas pašvaldības padomē ir 163 deputāti. Šo deputātu skaitu veido Parīzes priekšpilsētās ievēlēto deputātu kopsumma. Nav arī neviena ārvalstu piemēra, kas tiktu izmantots kā pamatojums šādam deputātu skaita samazinājumam un no tā izrietošajiem ieguvumiem, nav pat neviena Latvijas eksperta, - nedz jurista, nedz ekonomista, nedz sociologa, - slēdziena, izņemot pašu Čigāni, kura uzskata, ka deputātu skaita samazināšana pašvaldībās vēlēšanu gadā ir attaisnojama tikai tādēļ, ka viņa tā grib. Pašvaldību deputātu skaita samazinājuma dēļ samazināsies iespēja, ka novadā ikvienai teritoriālā iedalījuma vienībai, ko apdzīvo noteikta iedzīvotāju kopiena, domē ir savs pārstāvis, un līdz ar to pašvaldības attālināsies no iedzīvotāja, tāpat kā Eiropas Parlamenta Konstitucionālo lietu komisija ir ierosinājusi attālināties no Latvijas.".
2013_01_31-seq15 spokenText "Paldies. Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 31, atturas - 21. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čigānes, Valaiņa, Viļuma, Stalta un Loskutova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Pret” pieteicies runāt deputāts Andrejs Elksniņš.".
2013_01_31-seq14 spokenText "Paldies. Grūti saprast, kādēļ Barčas kundze grib revidēt pašreizējo regulējumu, jo, atceļot šo normu, mēs noteikti radīsim nevienlīdzības situāciju attiecībā uz tiem pensionāriem, kuri savas saistības pret valsti būs godīgi izpildījuši un kuriem ieturējumi jau būs beigušies. Cienījamie kolēģi! Es aicinu šodien neatbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai, īpaši tādēļ, ka no šīs tribīnes jau ir teikts, ka Labklājības ministrija labvēlīga sociālo iemaksu pieauguma scenārija gadījumā ne mirkli nekavēsies ar pensiju indeksācijas atjaunošanu (No zāles: „Kad?”) un ka sociālās nevienlīdzības mazināšanas jautājumi, kas skar arī mazo pensiju saņēmējus, ir valdības darba galvenā prioritāte. Paldies.".
2013_01_31-seq12 spokenText "Vienu teikumu! (Starpsaucieni no zāles. Dep. J.Ādamsons un dep. A.Bērziņš: „Lai runā! Dodiet viņam vēl!”)".
2013_01_31-seq10 spokenText "Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neliels brīdis ir pagājis kopš Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti ar laipnu Barčas kundzes atbalstu atkal ir klāt ar jauniem priekšlikumiem par grozījumiem Valsts pensiju likumā. Tādi šoreiz pavisam ir trīs: indeksēt pensijas jau šogad, mazās pensijas indeksēt ar lielāku indeksu nekā pārējās... Un ir arī kāds pavisam jauns dziļu pensiju sistēmas pazinēju priekšlikums - lūgt izdarīt izmaiņas vecā likuma normā par pensiju pārpiešķiršanas kārtību. Ja runājam par pensiju indeksāciju, tad jāteic, ka kopš iepriekšējās reizes, kad Barčas kundzi kārtējo reizi eksaminēja Saeimas pensiju indeksāciju lietā, nekas daudz un būtiski nav mainījies. Valdība šajā laikā nekādā veidā nav atkāpusies no sava nodoma - stabilizēt sociālo budžetu, kura ieņēmumi diemžēl nu jau kādu laiku ir mazāki par tā izdevumiem. (Zālē murdoņa.) Lai to nepieļautu, ir pieņemti svarīgi un ne vienkārši lēmumi ar ļoti nopietnām ilgtermiņa konsekvencēm - ir palielināts pensionēšanās vecums, uz laiku samazināta pensiju iemaksa otrajā līmenī, pārtraukta pensiju piemaksu piešķiršana un ar nākamo gadu pensiju piemaksas tiks pārceltas no sociālā budžeta uz pamatbudžetu. Jau šobrīd ir redzams, ka ieņēmumu prognozes pildās un ka 2014.gadā sociālais budžets atkal sāks veidot uzkrājumu, kā arī ir ierakstīts likumā, ka tiks atjaunota pensiju indeksācija. Domāju, ka tas būtu vismaz vieglprātīgi - šajā brīdī ignorēt izvirzīto mērķu sasniegšanu un atkal spiest gāzi grīdā. Labklājības ministrija skaidri apzinās, ka pensijas nav indeksētas kopš 2009.gada un ka tās pakāpeniski zaudē savu sākotnējo pirktspēju. Taču Labklājības ministrija apzinās arī to, ka bezatbildīga rīcība deficīta apstākļos, palielinot sociālā budžeta izmaksas, radītu šābrīža sociālo iemaksu veicējiem skaidru priekšstatu par to, ka valdība nespēj turēt doto vārdu un panākt stabilu, ilgtspējīgu sociālā budžeta darbību. Sociālo iemaksu veicēju uzticēšanās palielināšana sociālās apdrošināšanas sistēmai ir būtisks izaicinājums ne tikai valdībai, bet arī strauji novecojošai sabiedrībai kopumā. Šī uzticēšanās aug. Sociāli apdrošināto personu skaits pagājušajā gadā ir pieaudzis par 30 tūkstošiem. Tie ir jauni iemaksu veicēji, bet vidējā iemaksu alga joprojām ir ievērojami mazāka, nekā to uzrāda Valsts statistikas biroja aptaujas, kas liecina par augstu aplokšņu algu īpatsvaru Latvijas tautsaimniecībā. Vēlos minēt vēl kādu, manuprāt, apsveramu risku. Tie ir starptautiskie finanšu tirgi un reitingu aģentūras, kuras ar lielu uzmanību seko līdzi Latvijas valdības rīcībai. Esmu pārliecināts, ka nesabalansētu izmaksu akceptēšana nozīmēs tūlītēju Latvijas nākotnes vērtējuma pārskatīšanu un tam sekojošas kredītreitinga izmaiņas (No zāles dep. A.Barča: „Vai!”), kas savukārt nozīmēs parāda apkalpošanas izmaksu pieaugumu un līdzekļu samazinājumu attīstības, tajā skaitā sociālajām, vajadzībām. Attiecībā uz Barčas kundzes priekšlikumu mazās pensijas indeksēt ātrākā tempā nekā pārējās pensijas. Ir būtiski saprast, ka sociālā budžeta algoritms ir būvēts uz apdrošināto personu iemaksām, nevis uz ko citu. Respektīvi, klientam piešķiramās pensijas lielums ir precīzi saistīts ar viņa veikto sociālo iemaksu lielumu, un jebkura cita, jauna, papildu izmaksu kritērija ieviešana kādai atsevišķai klientu grupai radīs nevienlīdzīgu izmaksu situāciju pārējiem sistēmas dalībniekiem, jo vieniem izmaksu palielinājums notiks uz samazinājuma rēķina citiem. Šāds risinājums tiem sistēmas dalībniekiem, kuri būs veikuši lielākas sociālās iemaksas, radīs netaisnības sajūtu, ka noteikumi ir mainīti (No zāles: „Kādi noteikumi mainīti?!”) un ka sistēmas dalībnieki, kuri veikuši mazākas iemaksas, varēs saņemt relatīvi lielāku labumu, nekā ir ieguldījuši, veicot iemaksas. Nevar nepiekrist priekšlikuma iesniedzējiem, ka mazo pensiju jautājums ir jārisina, bet tas nav darāms uz apdrošināšanas sistēmas rēķina. Tam ir jāmeklē resursi citur - sociālajos pabalstos, sociālās drošības tīklā; iespējams, jāpārskata arī citas iespējas. (No zāles dep. A.Barča: „Ak Dievs!”) Ja to nevar darīt, tad kardināli jāmaina sociālās apdrošināšanas sistēma. Bet to nedrīkst nemitīgi drusku pielabot. Attiecībā uz pensiju pārpiešķiršanu - tas ir ļoti vecs stāsts. Likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 16.punkta 12.apakšpunkts nosaka: ja apdrošinātā persona, kurai valsts pensija piešķirta līdz 1997.gada 1.janvārim, pēc 1996.gada 1.janvāra nostrādājusi vismaz trīs gadus, tad, pamatojoties uz apdrošinātās personas iesniegumu, pensiju piešķir no jauna. Šī norma kā ekonomiski nepamatota tika izslēgta no likuma 1999.gada 7.decembrī. Taču tā deva iespēju 36 tūkstošiem pensionāru vecuma pensiju piešķirt no jauna, nevis pārrēķināt, tādējādi ievērojami palielinot tās apmēru. Šo lietu ir izskatījusi 2006.gadā arī Satversmes tiesa un atzinusi, ka šīs normas piemērošana ir bijusi samērīga. Grūti saprast, kādēļ...".
2013_01_31-seq8 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Cienījamās kolēģes un godātie deputāti! Kārtējo reizi stāvu jūsu priekšā un aicinu izskatīt iespēju nodot mūsu izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” atbildīgajai komisijai, lai mēs spētu atbalstīt tos cilvēkus, kuri patiešām gaida valsts atbalstu. Ja mēs sakām, ka krīze jau mums beigusies, un ja no Labklājības ministrijas es dzirdu, ka pensionāri ir vienīgā kategorija jeb vienīgā sociālā grupa, kura krīzes laikā... kuru ienākumi netika samazināti, tas ir, pensijas netika samazinātas, nu tad man gribas teikt, ka tas ir nedaudz neprecīzi. Kādēļ? Tādēļ, ka, nupat izskatījušiem iepriekšējo sagatavoto likumprojektu, mums būtu jāapzinās, ka pensijas palika piešķirto pensiju apjomā, bet izdevumi katram pensionāram diemžēl palielinājās. Un te droši vien ir jārunā arī par to, ka ne tikvien maksa par komunālajiem pakalpojumiem, lai varētu dzīvot savā dzīvoklī līdz mūža galam, bet arīdzan par nepieciešamo veselības aprūpi, par zāļu iegādi... Jo, godātie kolēģi, gribu šodien jūs aicināt un teikt: jaunība - tā ir ļoti laba lieta, bet diemžēl pārejoša. Un arī jums. Ikviens no jums savulaik nokļūs to cilvēku skaitā, kuri saņem valsts vecuma pensiju. Nedod Dievs, ja tā ir invaliditātes pensija, un vēl smagāk, ja ģimenē ir jārēķinās ar apgādnieka zaudējuma pensiju. Tātad likumprojektā iestrādātā norma attiecas uz valsts vecuma pensiju, invaliditātes pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju (lai jūs tā labi saprastu, paskaidrošu, ka tātad ir runa par bērniem un jauniešiem, kuri mācās, līdz 24 gadu vecumam; viņi šādu pensiju saņem, ja taisaulē ir aizgājis kāds no viņu vecākiem, un varu apgalvot, ka šīs pensijas ir ļoti nelielas - vidēji līdz 90 latiem). Otra lieta ir tā, ka šajā konkrētajā likumprojektā ir iekļauta norma par tām personām, kuras pensionējās pirms 1996.gada - tātad pirms pašreizējā likuma „Par valsts pensijām”. Šīm personām, ja viņu pensija bija neliela... un šajā konkrētajā gadījumā, paskatoties pensionāru struktūru, mēs varam redzēt, ka tie ir skolotāji, tās ir medmāsas, tie ir arī ārsti, kuri pēc tam izmantoja vienu iespēju, ko atļāva likums, - lūdza pārpiešķirt pensiju no jauna 1997.gadā pēc iemaksām 1996.gadā. Un vēl, kolēģi, es šodien vēlos jums atgādināt, ka 1996.gadā visas pensijas Latvijā tika piešķirtas pēc valstī noteiktās minimālās algas - un tie tajā laikā bija 85 lati -, bet mums visiem skaidrs, ka skolotāji kā šodien, tā arī tajā laikā strādāja pusotru slodzi un saņēma vairāk par tiem 85 latiem, un izmantoja iespēju. Bet likumā tika noteikts vēl viens regulējums: ja pensija, no jauna piešķirtā, ir līdz 100 latiem, tādā gadījumā nav nepieciešams iepriekš saņemto summu atmaksāt, bet, ja pārsniedz kaut par dažiem santīmiem 100 latus, iepriekš saņemtā summa jāatmaksā. Un šodien personas, kurām ir 70, 75 vai 80 gadi, vēl joprojām šo garo gadu laikā atmaksā - 5 latus, 7,5 latus un tā tālāk. Un vēl, kolēģi, es vēlos jūs aicināt un jums atgādināt... Mēs izskatījām jautājumu par mūsu pašu algām. Diemžēl jūs nesaspringāt un nenobalsojāt. Es balsoju „par”. Man ir neērti šodien pensionāru priekšā, ka mēs nevaram atrast oktobra mēnesī šogad 3 miljonus latu. Es aicinu, kolēģi, nodot likumprojektu komisijai un varu apgalvot, ka tiks korekti pieprasīts atzinums gan no Finanšu ministrijas, gan arī no Labklājības ministrijas. Lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.".
2013_01_31-seq7 spokenText "Paldies. Tātad viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 47, atturas - 7. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Barčas, Brigmaņa, Vējoņa, Dūklava un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteikusies runāt deputāte Aija Barča.".
2013_01_31-seq6 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Ja pašvaldībā, piemēram, Rīgas domē, galvenā prioritāte ir vadāt ļoti daudzas cilvēku kategorijas bez maksas sabiedriskajā transportā un ieguldīt tajā ļoti lielus līdzekļus, tad tā, neapšaubāmi, ir politiska prioritāte, un tad var arī saprast, ka, īstenojot šo politisko prioritāti, pietrūkst naudas, lai pašvaldība varētu palīdzēt pietiekamā apjomā maznodrošinātajām personām samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem. Bet tāda acīmredzot ir izvēle. Bet nu par šī likumprojekta būtību. Ja pieņemtu šādu likumprojektu, tad īstenībā šeit nav paredzēts finansējums ēku energoefektivitātei. Finansējums šajā likumprojektā ir paredzēts mājokļu un siltumapgādes uzņēmumiem. Tātad patiešām varētu ieguldīt naudu pašos uzņēmumos, bet diezin vai šādā redakcijā tas pieļautu mājokļu energoefektivitātes uzlabošanu, taču, protams, jautājums par mājokļu energoefektivitāti ir absolūti būtisks, un tas, neapšaubāmi, tuvākajā laikā ir jārisina. Skaidrs, ka tas nedos tos finanšu apjomus, kas sastāda vairākus miljardus. Un to neizdosies finansēt ne no Eiropas Savienības budžeta naudas, ne arī no valsts budžeta. Protams, kaut kāda daļa no Eiropas Savienības finansējuma varētu būt, bet pamats, kādā veidā tas varētu tikt darīts, ir trešās puses finansējums, kad šī apsaimniekošanas kompānija vai energoservisa kompānija par saviem līdzekļiem un arī izmantojot kredīta resursus, veic ēkas renovāciju. Tad iedzīvotājiem nav jāņem kredīts, bet viņiem ir saistību maksājums par to laiku, kamēr šie ieguldījumi atmaksājas, bet kopējam maksājumam tik un tā vajadzētu samazināties salīdzinājumā ar esošo maksājumu uz to laiku, kamēr šis maksājums atmaksājas, un pēc tam ļoti būtiski kritīsies. Lai šī shēma darbotos pilnībā un lielā apjomā... Tā jau ir parādījusi savu dzīvotspēju vairākās Latvijas pilsētās, kuras ir aktīvi pie tā strādājušas, piemēram, Valmierā. Diemžēl Rīgā pie tā nav strādāts. Protams, ir nepieciešama aktīva valdības rīcība un, iespējams, arī daži grozījumi normatīvajos aktos, kas atvieglo lēmumu pieņemšanu, bet, protams, vēl lielākā mērā darbs ir pašvaldībām, jo, piemēram, Rīgas dome likvidēja Mājokļu aģentūru un līdz ar to nav neviena, kas varētu palīdzēt iedzīvotājiem dibināt dzīvojamo ēku apsaimniekošanas biedrības. Taču visi šie jautājumi ir jārisina, un tie tuvākajā laikā arī tiks risināti no valdības puses, bet diemžēl šis likumprojekts to risināt sevišķi nepalīdz, turklāt tas nav sagatavots kvalitatīvi, tāpēc šobrīd to atbalstīt nebūtu lietderīgi. Paldies.".
2013_01_31-seq4 spokenText "Labrīt, augsti godātais Prezidij! Ministru prezident! Deputāti! Pagājušās apkures sezonas beigās iedzīvotāju parādi par siltumu sasniedza 37,6 miljonus latu. Šogad, ņemot vērā to, ka pieauga gan tarifs, gan siltumenerģijas patēriņš, tiek prognozēts, ka parādi sasniegs jaunus rekordus. Un es vēlos vērst jūsu uzmanību vēl uz to, ka šie dati atspoguļo tikai ēku apsaimniekotāju parādus pret siltumpiegādātāju un iedzīvotāju reālie parādi varētu būt daudz lielāki. Statistika rāda, ka parādi par apkuri ir gandrīz katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam, bet tas neliecina par to, ka visiem pārējiem dzīvot ir daudz vieglāk. Jo bieži tie apzinīgākie maksātāji ir tieši pensionāri, kuri labāk samaksās rēķinu, bet mazāk paēdīs. Un, lūk, ko stāsta par savu izdzīvošanas recepti viens no tiem, kuri parasti netiek iekļauti parādnieku sarakstos: „Apkure paņem vairāk nekā trešdaļu manas pensijas, bet vēl jāmaksā arī citi rēķini: jāmaina skaitītāji - 24 lati, zālēm aizies 40 lati, un vēl šis tas. Tad man no pensijas atliek 20 lati. Es vasarā iekrāju, lai ziemā varu izdzīvot. Vismaz kādus 20-40 latus mēnesī nolieku.” Tā, demonstrējot arī savus pašdarinātos krājumus ziemai, bez kuriem izdzīvot būtu grūti, par savu izdzīvošanas metodi stāsta kāds Jēkabpils iedzīvotājs. Apkures rēķina lielumu nosaka siltumenerģijas tarifs plus patēriņš. Tarifu savukārt nosaka uzņēmuma administratīvās, ražošanas un kurināmā izmaksas, bet patēriņu nosaka ēku un siltumtrašu energoefektivitāte un arī gaisa temperatūra. Šobrīd galvenā problēma ir tā, ka rēķini par apkuri ir nesamērīgi ar iedzīvotāju ienākumiem. Un es vēlreiz vēlos pasvītrot, ka rēķini ir nevis vienkārši lieli, tie ir nesamērīgi - nesamērīgi ar iedzīvotāju ienākumiem. Un, jā, problēma atrisināsies, ja strauji pieaugs labklājības līmenis. Bet... es nezinu, kā pie jums, Rīgā, taču pie manis reģionā nekas neliecina par to, ka tas tā varētu notikt. Un tāpēc ir jāizdomā cita recepte, kā atrisināt šo problēmu. Tātad - kādi ir varianti? Pirmkārt, ātri samazināt rēķinus var, mainot valsts nodokļu politiku attiecībā uz siltumpiegādi un kurināmo. Taču pēdējie notikumi rāda to, ka mēs... nevis mēs, bet lielākā daļa no mums šo ceļu iet nevēlas. Otrkārt, pozitīvu efektu var panākt arī ar mājokļu siltināšanas programmu. Taču jārēķinās ar to, ka apkures rēķinam klāt nāks arī kredītmaksājums, un absolūtajos ciparos tas nozīmē, ka tas pozitīvais efekts var būt ne tik labs, kā dažs labs cer. Un šo programmu arī bremzē ārkārtīgi birokrātiskie šķēršļi. Un, treškārt, var optimizēt siltuma ražošanas procesu un renovēt siltumtrases. Tās Latvijā nav renovētas bieži vien pat kopš Padomju Savienības laikiem, un siltuma zudumi tajās ir kolosāli. Taču es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka Latvija nav tikai Rīga. Ir vēl 118 pašvaldības, kuru iespēja atrast brīvus finanšu līdzekļus tādām programmām ir stipri ierobežota. Un šobrīd, manuprāt, situācija ar iedzīvotāju parādiem par apkuri ir nonākusi tik tālu, ka pašvaldības un iedzīvotāji pašu spēkiem vairs nevar tikt ar to galā. Līdz ar to es piedāvāju izveidot mehānismu, kura ietvaros iedzīvotāju samaksātais pievienotās vērtības nodoklis par siltumapgādi tiks pārskaitīts atpakaļ pašvaldībām, savukārt pašvaldības to ieguldīs energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, un tādā veidā mehānisms palīdzēs renovēt siltumtrases, palīdzēs modernizēt katlumājas un ļaus pašvaldībām palīdzēt iedzīvotājiem ēku energoefektivitātes pasākumos, kas savukārt pozitīvi atspoguļosies rēķinu lielumā. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.".
2013_01_31-seq3 spokenText "Paldies. „Par” neviens nav pieteicies. Tātad mums jautājums ir jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 31.janvāra sēdes darba kārtībā un izslēgtu no tās likumprojektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 41, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Tātad darba kārtība grozīta un likumprojekts no darba kārtības izslēgts. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Potapkina, Ņikiforova, Rubika un Pimenova iesniegto likumprojektu „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Reskājs.".
2013_01_31-seq2 spokenText "Godātie kolēģi! VIENOTĪBAS mēģinājumu noņemt no izskatīšanas jautājumu par Eiropas Sociālās hartas ratifikāciju var kvalificēt kā spļāvienu ne tikai savas tautas acīs, bet arī visai Eiropai. Eiropas Sociālā harta tiek vazāta pa Saeimas koridoriem vairākus gadus, un vienmēr tiek atrasts iemesls, lai to atceltu. Galu galā Eiropas Sociālā harta ir aizsardzības mehānisms, kas reāli aizsargā Eiropas iedzīvotājus no nabadzības, nevienlīdzības, aizsargā maznodrošinātus cilvēkus, invalīdus, bezpajumtniekus un vecākās paaudzes cilvēkus. Jūs gribat uzspiest šodien savai tautai eiro, kaut tautas vairākums negrib atteikties no lata. Turklāt jūs atsakāties ieslēgt arī Eiropas Sociālās hartas aizsardzības mehānismu, kas garantētu tautai izdzīvošanas iespējas. VIENOTĪBA, tas ir bezkaunīgi! Tā ir vistīrākā manipulācija! Es aicinu Nacionālo apvienību nepakļauties manipulatoriem un būt atbildīgai par savu tautu. Mūsu priekšlikumi sakrīt ar Nacionālo apvienību, un VIENOTĪBA zina, ka šodien nevarēs saņemt vairākumu, lai nobremzētu Eiropas Sociālās hartas ratifikāciju. Tātad tiek izdomāts variants - noņemt hartu no izskatīšanas. Nacionālā apvienība, šodien ir izšķiršanās brīdis! Vai nu jūs, gribot saglabāt vietu koalīcijā, būsiet tie, kuri atsakās no savas tautas interešu aizsardzības, un šodien to nodemonstrēsiet saviem vēlētājiem, vai arī jūs tiešām neļausiet VIENOTĪBAI turpmāk manipulēt ar sevi, ar Latvijas tautu, ar Latvijas neatkarību, suverenitāti un Latvijas tautas godu. Mūs izšķirs balsojums. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Lai dzīvo sabiedrotie!”)".
2013_01_31-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varam sākt Saeimas 31.janvāra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Deputāti Čigāne, Valainis, Viļums, Stalts un Loskutovs lūdz izdarīt izmaiņas 31.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 31.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 31, atturas - nav. Tātad darba kārtība grozīta. Tāpat deputāti Čigāne, Cilinskis, Valainis, Viļums un Stalts lūdz izdarīt izmaiņas 31.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 31.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 37, atturas - nav. Tātad darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 31.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis ar�� deputātu Smiltēna, Zaķa, Buiķa, Rībenas un Čaklā iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 31.janvāra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”, otrais lasījums. Tātad acīmredzot „pret” pieteicies runāt deputāts Sergejs Mirskis.".
2013_01_24-seq270 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 24.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu. ".
2013_01_24-seq269 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Boriss Cilevičs... nav, Ilma Čepāne... nav, Lolita Čigāne... nav, Edmunds Demiters... ir zālē, Ina Druviete... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Igors Meļņikovs... nav, Dmitrijs Rodionovs... nav, Gunārs Rusiņš... nav, Aleksandrs Sakovskis... nav, Kārlis Seržants... nav, Igors Zujevs... arī nav.".
2013_01_24-seq268 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Anitas Kovaļevskas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna atsaukšanu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. (No zāles: „Kāpēc atsauc?”) Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna atsaukšanu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 3, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Līdz ar to visi 24.janvāra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Bet es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts deputātu - Zariņa, Agešina, Ivanovas-Jevsejevas, Ribakova, Elksniņa un citu deputātu - jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par iztikas minimuma aprēķināšanas metodiku”. Tātad jautājums tiks nodots ministram. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
2013_01_24-seq267 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.janvāris, izskatīšana - Saeimas 31.janvāra sēdē. Paldies. Un pēdējā mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana, atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Anitas Kovaļevskas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
2013_01_24-seq266 spokenText "25.janvāris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un izskatīšana - Saeimas 31.janvāra sēdē.".
2013_01_24-seq265 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.".
2013_01_24-seq263 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.".
2013_01_24-seq262 spokenText "Es varu arī tādā skaļumā strādāt... Sagatavotais likumprojekts paredz ieviest virkni Eiropas Savienības direktīvu. Turpmāk likums neattieksies uz degļiem, Bikforda auklām un aizdedzes kapselēm. Tāpat šis likumprojekts paredz noteikt, ka likumā ietverto prasību par sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu īpašo marķējumu piemēro ar šā gada 5.aprīli. Lūdzu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.".
2013_01_24-seq261 spokenText "Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā”, pirmais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis. Kolēģi! Lūdzu, ievērojiet klusumu!".
2013_01_24-seq260 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 7.februāris.".
2013_01_24-seq189 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 7.februāris.".
2013_01_24-seq259 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
2013_01_24-seq258 spokenText "Ļoti īsi. Strādāsim ar likumprojektu „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” (Nr.426/Lp11). Priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam nav saņemti. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
2013_01_24-seq257 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 80, atturas - nav. (No zāles: „Yes!” Aplausi.) Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mihails Zemļinskis. Es saprotu, ka mēs strādājam ilgi un bez pārtraukuma, bet mums ir palikuši vēl daži jautājumi. Lūdzu, izturieties ar cieņu pret referentu!".
2013_01_24-seq256 spokenText "Komisija atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam. Bet, protams, ja likumprojektam nav noteikta steidzamība, tad būs samērā sarežģīti to pieņemt līdz vēlēšanām.".
2013_01_24-seq254 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Tā kā jūs tikko atbalstījāt, ka pašvaldību deputāti savus pienākumus pilda brīvajā laikā, tad aicinu arī jūs rādīt priekšzīmi un nedaudz pastrādāt brīvajā laikā. Lūdzu trīs minūtes jūsu uzmanības. Gadiem ilgi mēs klausāmies runas, ieteikumus un plānus, kā virzīties uz mazu, efektīvu valsts un pašvaldību pārvaldi. Un šeit tad ir viens reāls solis. Pirms astoņiem gadiem pašvaldībās tika ievēlēti 4179 deputāti, pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 1700 pašvaldību deputātu. Šis likumprojekts paredz deputātu skaitu samazināt līdz 1360. Taču skaitļi ir viena lieta, pavisam kas cits ir nolūks, kura dēļ šāds samazinājums ir nepieciešams. Un ne tikai mazajos novados. Efektīva pārvalde, tāda, kurā ātri var pieņemt lēmumus, dome, kas strādā nevis pašvaldības administrācijas darbinieku un nevis domes deputātu, bet visu pašvaldības iedzīvotāju labā, - tāds ir šo izmaiņu mērķis. Daži ir raduši vilkt deķīti katrs uz savu pusi, skatīties tikai sev izdevīgā virzienā, taču domniekiem ir jāskatās uz savu novadu, uz savu pašvaldību kopumā. Ceru, ka deputātu skaita samazināšana stimulēs jaunu pieeju un jaunu politisku kultūru arī pašvaldību pārvaldē. Palielinoties konkurencei uz domes deputāta amatu, vēlētāju mandāts kļūs augstvērtīgāks, un līdz ar to tiks veicināta arī augstvērtīgāka konkurence uz iedzīvotāju interešu kvalitatīvu pārstāvēšanu. Dažbrīd dzirdam, ka tas nu šobrīd nav pats svarīgākais un ka vairāk jāķeras klāt būtiskām ekonomiskām problēmām un tamlīdzīgi. Te saskatu zināmu līdzību ar Latgales latviešiem latgaliešu valodas jautājumā. Arī tas daudziem šķiet otršķirīgs vai mazāk vērtīgs, jo svarīgāka taču ir reģionu un visas valsts ekonomiskā izaugsme. Lielā mērā tam varētu piekrist, bet arī šajā deputātu skaita samazināšanas jautājumā vēlos teikt tā: ja mēs nevaram atrisināt šādu samērā vienkāršu jautājumu, kas neprasa lielus finansiālos ieguldījumus, bet vairāk gan tikai attieksmes maiņu, tad kā lai ceram, ka būs iespējams rast kopīgu viedokli daudz sarežģītākos, finanšu ziņā ietilpīgos ekonomiskās izaugsmes, infrastruktūras izbūves un citos reģionus un visas valsts attīstību veicinošos jautājumos? Galu galā, ja mēs samazināsim pašvaldību deputātu skaitu vairāk nekā par 400, tad varbūt beidzot mēs varēsim atrast kādus 20 profesionāļus katra reģiona kopīgo problēmu risināšanai - vai nu reģionālā līmeņa pašvaldībās, vai valsts pārvaldes reģionālajos centros. Ceru, ka šīs Saeimas darbības laikā mēs ar pašvaldību un reģionu pārvaldības kvalitatīvu nodrošināšanu spersim būtisku soli reģionu pārvaldības un līdz ar to arī reģionu ekonomiskās attīstības virzienā. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
2013_01_24-seq252 spokenText "Tāda ir tā argumentācija. Arī labi! Nu tad izmantosim šo principu, veicot aprēķinus visām lielajām pilsētām! Rezultātā Daugavpilī mums būs 5 tautas kalpi, Liepājā - 4, Jelgavā - 3 un tā tālāk. Un vēl maza niansīte. Pašvaldību un Saeimas funkcijas pilnīgi atšķiras, tāpēc salīdzināt divas varas institūcijas, kā to taisās darīt likumprojekta iesniedzēji, ir vieglprātīgi, lai neteiktu vairāk. Tomēr Sprūdža kungs nāca klajā ar šīs niansītes risinājumu. Dažreiz ir ļoti vērtīgi noklausīties komisijas audioierakstus. Un viņš atzīstas, ka Rīgas transformācijas ir nevis reformas, bet būtisks politisks jautājums (citēju): „Vienkārši, ja mēs ieviešam kārtību, tad arī Rīgā prasās apskatīties pēc kaut kādiem kritērijiem, ar kuriem kaut ko var salīdzināt.” Tas ir ministra citējums. Paldies cienījamam Sprūdža kungam par pārliecinošo izskaidrojumu, bet diez vai tas strādās reālajā dzīvē! Lai reformām būtu tāds rezultāts, kāds ir iecerēts... Un iecerēts bija pirmām kārtām palielināt pašvaldību lietderības koeficientu, paaugstināt deputātu profesionalitāti un sekmēt izpildvaras atdalīšanos no lēmējvaras. Lai to panāktu, ir jābūt noteiktām likumsakarībām - deputātu skaita atbilstībai administratīvās teritorijas lielumam, iedzīvotāju skaitam vai ietilpstošo teritoriālo iedalījuma vienību skaitam. Jāpastāv konkrētai formulai, cik lielai īstenībā ir jābūt tai vai citai domei, un tieši kāpēc, lai nevajadzētu ik pēc četriem vai pat pēc trim gadiem atgriezties pie šiem cipariem. Un man ir pamatotas bažas, vai steidzamā... pat parastajā kārtībā, kura tiek lūgta, jūs varēsiet atrast īstās formulas un argumentus šajā gadā, neievērojot šo 12 mēnešu termiņu. To jūsu anotācijā nesaskata nedz „Saskaņas Centra” deputāti, nedz arī Saeimas Juridiskais birojs, taču mēs esam gatavi dot jums laiku, lai nesteidzoties nākamgad... vai līdz nākamajam gadam varētu veikt šo kļūdu labojumu. Tas ir viss! Mēs neatbalstīsim likumprojektu. Lūdzam arī pārējos deputātus to neatbalstīt.".
2013_01_24-seq251 spokenText "Kolēģi, lūdzu, ieņemiet savas vietas un ievērojiet klusumu!".
2013_01_24-seq250 spokenText "Jā, paldies par palīdzību. ...likumprojekta anotāciju, tad jūs noteikti pamanījāt, cik nekvalitatīvi tā ir sagatavota, cik vāji ir izklāstīta argumentācija. Ir acīm redzams, ka šie steidzīgie - un tagad jau nav steidzīgie - grozījumi tiek virzīti laikā, kad priekšvēlēšanu aģitācija jau rit pilnā sparā, un tie pat izskatās pēc šīs aģitācijas sastāvdaļas, nevis pēc pārdomātas reformas. Turklāt joprojām nav izvērtēti administratīvi teritoriālas reformas ieguvumi un zaudējumi pašvaldībās, bet jau uzsākta kārtējā reformas imitācija. Man tomēr bija vāja cerība, ka, aizstāvot likumprojektu komisijā, augsti godātais Sprūdža kungs varēs paskaidrot, kāpēc viņa vadītā ministrija ir gatava lauzt tiesiskās stabilitātes pamatprincipus, kas paredz, ka nozīmīgus grozījumus vēlēšanu tiesību regulējumā nedrīkst veikt pirms vēlēšanām, un kāpēc tajā pašā laikā viņš apņemas ignorēt tās rekomendācijas, ko pieminēja jau mans kolēģis Līdakas kungs, - Eiropas Padomes Venēcijas komisijas rekomendācijas, kur nepārprotami ir pateikts, ka 12 mēnešu laikā grozīt vēlēšanu sistēmu kā tādu nedrīkst. Tajā skaitā nedrīkst grozīt noteikumus, kas saistīti ar balsu pārvēršanu deputātu vietās, kā arī saistīti ar vēlēšanu nosacījumiem par vietu sadali starp vēlēšanu apgabaliem. (No zāles dep. J.Reirs: „Pareizi!”) Taču vienīgā atbilde, kas izskanēja no ministra puses, bija tāda, ka tās ir tikai rekomendācijas un ka katra valsts rīkojas tā, kā uzskata par pareizu, lai stiprinātu demokrātiju. Neviens neapšauba nepieciešamību stiprināt demokrātiju, kā arī veicināt pašvaldību efektivitāti. Tomēr vai visi eksperimenti ar likumu garantē šo mērķu sasniegšanu? Diemžēl ministrija pat nevarēja iesniegt komisijai tos elementāros aprēķinus, kāpēc, piemēram, Rīgas domē deputātu skaitu vajadzētu samazināt līdz 35, nevis līdz 30 vai līdz 20 deputātiem. Lauzt vēsturiskās tradīcijas? OK! Labi, man pat neērti citēt paskaidrojumus no anotācijas, jo loģikas tajā nav. Salīdzināt galvaspilsētu ar Saeimu, kur 100 deputāti pārstāv 2 miljonus iedzīvotāju, un attiecīgi 35 Rīgas domes deputātiem jāpārstāv... (Zālē ir pieaudzis troksnis.)".
2013_01_24-seq249 spokenText "Kolēģi, lūdzu, ievērojiet tomēr klusumu un izturieties ar cieņu pret runātāju!".
2013_01_24-seq248 spokenText "Jā... Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Ja jūs uzmanīgi lasījāt likumprojekta anotāciju...".
2013_01_24-seq247 spokenText "Vai deputāti vēlas debatēt par steidzamību? (No zāles: „Jā!”) Par steidzamību? Par steidzamību ir viens „par”, viens - „pret”?... Tātad, lūdzu, vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Vai... (No zāles: „Balsosim!”) Nē? Nē, nē, nav problēmas! Ja nav... Balsojam! Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 41, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu nav atzīts. Tad, lūdzu, tālāk... Komisija aicināja atbalstīt pirmajā lasījumā. Uzsākam debates. Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai. (Zālē pieaug troksnis.)".
2013_01_24-seq246 spokenText "Šajā gadījumā runājam par likumprojektu, par kuru debates jau uzsākās pirms ziņojuma, tā kā vairāki deputāti jau izteica... Komisija ir atbalstījusi arī šā likumprojekta steidzamību. Likumprojekta būtība ir samazināt domes deputātu skaitu: ja pašvaldībā ir līdz 5 tūkstošiem iedzīvotāju, tad būtu 9 deputāti; līdz 20 tūkstošiem - 11; līdz 50 tūkstošiem - 13, vairāk nekā 50 tūkstoši - 15 deputāti. Republikas pilsētas domē: līdz 50 tūkstošiem - 13; vairāk nekā 50 tūkstoši - 15; un Rīgas domes sastāvā būtu 35 deputāti. Protams, var lemt, vai visas šīs izmaiņas stātos spēkā jau uz nākamajām vēlēšanām un vai tās attiektos varbūt tikai uz daļu no pašvaldībām; īpaši ir runa par mazajām pašvaldībām. Taču komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un noteikt tam steidzamību.".
2013_01_24-seq245 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 47, atturas - 9. (No zāles: „Wow!”; dep. A.Bērziņš: „Šoks!”) Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.".
2013_01_24-seq244 spokenText "Komisija ar savu balsojumu atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam. Tā pieņemšanas gadījumā tiktu izveidota darba grupa, kurā visas šīs iespējamās neskaidrības tiktu izskatītas.".
2013_01_24-seq243 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Cilinska kungs ko vēlas piebilst?".
2013_01_24-seq242 spokenText "Godātie deputāti! Tie, kuri ir runājuši „pret”, nav minējuši nevienu argumentu, kādā veidā tas pārkāpj kaut kādu Eiropas Padomes Venēcijas komisijas noteikumu. Vienkārši piesaukt, ka tur ir trīs mēneši vai četri mēneši, ar to vien nepietiek. Te nav skartas tādas fundamentālas demokrātijas prasības vai noteikumi, lai būtu pakļauti šīs Eiropas Padomes Venēcijas komisijas noteikumiem. Ja mēs tādā veidā esam par to satraukušies, tad es domāju, ka mēs mierīgi varam balsot „par” šo likumprojektu, jo vienmēr ir iespējas to pieņemt ar tādu termiņu, kas neietekmēs šīs vēlēšanas, bet, lai deputāti zina skaidri un gaiši, ar ko viņiem būs jārēķinās. Un tas faktiski pakļauj šo demokrātisko procesu... padara to atklātāku. Tā ka te nebūs tāda runāšana: „Tā kā es strādāju brīvajā laikā, bet faktiski es nestrādāju brīvajā laikā, es varbūt to pat zogu no sava darba devēja.”".
2013_01_24-seq240 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Pavisam īsi. Tiešām šajā likumprojektā mēs runājam tikai par vienu teikumu, kas aicina izslēgt ārā normu, kas paredz, ka pašvaldības deputāts veic savu darbu brīvajā laikā. VIENOTĪBAS deputāti, kuri ir mūsu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, šo likumprojektu atbalstīja (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA: „Nē! Nē! Nē!”), taču steidzamību mēs kopīgi neatbalstījām tieši tādēļ, lai nesteigtos ar šīs normas ieviešanu. Bet tas ir jāizdara, ja ne uz šīm pašvaldību vēlēšanām, kas būs, tad vēlāk, un tādēļ mēs šo likumprojektu skatām trijos lasījumos. Un ir svarīgi gan iedzīvotājiem, gan arī potenciālajiem pašvaldību deputātiem skaidri pateikt, ka viņi šo darbu veic sabiedrības interesēs un ka tas ir jāveic nevis brīvajā laikā, kaut kad agri no rīta vai vēlu vakarā, bet ir jāveic atbilstoši. Un nav jāmāna arī savs tiešais darba devējs, jo parasti deputātam pagaidām ir cits darba devējs. Viņš šos savus pašvaldības deputāta pienākumus bieži vien veic savā darba laikā, un līdz ar to ir jāveic godīga saruna ar savu darba devēju un šie jautājumi jāsakārto. Pašvaldības deputātam ir jāstrādā pilnvērtīgi, ne tikai brīvajā laikā. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
2013_01_24-seq239 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pirms iepriekšējām vēlēšanām - un ne tikai pirms iepriekšējām vēlēšanām - vēlētāji bieži uzdeva jautājumu, vai 100 deputāti Saeimā nav par daudz. (No zāles: „Ir!” Zālē smiekli.) Interesantas atziņas, ja? Un tas nozīmē, ka uz diviem miljoniem iedzīvotāju mums ir 100 priekšstāvji. Ja mēs ņemam pašvaldības, tad, protams, tās ir dažāda lieluma pēc iedzīvotāju skaita, tāpēc pieejai bija jābūt dažādai. Ņemsim kaut vai to pašu Rīgu! Rīgā uz 700 tūkstošiem ir 60... (No zāles dep. V.Agešins u.c. SC frakcijas deputāti: „Tas ir cits likums!”; „Nākamais likums!”) Mācos no labākajiem, bet es domāju, ka tas solījums, ko ir izpildījuši... ko nav izpildījusi neviena pašvaldība - nodalīt izpildvaru no lemjošās varas... nu, tas ir solījums, kas tiek solīts katrās vēlēšanās, bet pēc tam netiek pildīts. (Starpsaucieni.) Sēdes vadīja. Paldies. Vārds deputātam Jurim Viļumam.".
2013_01_24-seq237 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es jūtu, ka mums ir vajadzīgs patiešām izcila eksperta viedoklis šajā jautājumā. Un tāpēc man ir ārkārtīgi žēl, ka šodien mūsu vidū nav augsti godājamās Čepānes kundzes (No zāles: „Pareizi! Pareizi!”), jo es atceros, ka 15.novembrī, tātad sešarpus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām, Čepānes kundze debatēja un vērsās pret Nacionālās apvienības iesniegtajiem grozījumiem šajā pašā likumā. Un te nu patiešām es neizdomāšu pats neko, es tikai citēšu Čepānes kundzi, kura savukārt citēja Venēcijas komisijas Labas prakses kodeksu vēlēšanu jautājumos, proti, kodeksu, kurš nosaka labu praksi vēlēšanu jautājumos. Šīs vadlīnijas un skaidrojošais ziņojums ir pieņemts Venēcijas komisijas 51. un 52.sesijā 2002.gadā. Čepānes kundze citēja sekojošo: „63.punkts. Normatīvo aktu stabilitāte ir pats izšķirošākais vēlēšanu procesa ticamībai, kas savā būtībā ir vitāli, lai konsolidētu demokrātiju. Noteikumi, kas bieži mainās, jo sevišķi noteikumi, kas ir komplicēti, var samulsināt vēlētājus. Pāri visam vēlētāji var secināt - pareizi vai nepareizi -, ka vēlēšanu normatīvie akti ir vienkāršs līdzeklis tam, kas ir pie varas, un ka viņu balsīm ir mazs svars, lai izlemtu vēlēšanu rezultātus.” Citāta beigas. Un Čepānes kundze citēja vēl arī 65.punktu. Tātad viņa minēja sekojošo: „Problēma nav izmaiņu veikšana vēlēšanu sistēmā - to vienmēr var uzlabot -, bet gan izmaiņu veikšana tieši pirms vēlēšanām viena gada laikā. Pat ja nav bijušas paredzētas manipulācijas, izmaiņas šķitīs tieši partiju politisko interešu diktētas.” (Citāta beigas.) Es domāju, ka Čepānes kundze arī noteikti iebilstu „pret” šiem grozījumiem četrus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām, ja reiz viņa iebilda pret izmaiņām šajā likumā un arī nākošajā likumā - tātad Pašvaldību vēlēšanu likumā - sešarpus mēnešus pirms šīm vēlēšanām. Es domāju, tas ir loģiski, vai ne? Tā ka pienāktos pieskaitīt klāt šo abu likumprojektu - šī un arī nākamā - pretinieku skaitam arī augsti godājamo eksperti šajos jautājumos - Čepānes kundzi. (No zāles: „Mēs par Čepānes kundzi!”; dep. A.Bērziņš: „Es par Čepānes kundzi!”) Paldies.".
2013_01_24-seq235 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Radioklausītāji un interneta vērotāji! Es gribu pateikt, ka, ja šāds likumprojekts mums tiktu piedāvāts jūnijā vai jūlijā, tātad pēc pašvaldību vēlēšanām, es labprāt to atbalstītu... Es redzu, ka no šī likumprojekta es varētu atbalstīt tikai vienu normu, tas ir, ļaut samazināt pašvaldības deputātu skaitu tajās pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits ir zem 5 tūkstošiem... Tātad mēs arī par to runāsim. Taču šajā likumprojektā ietvertās normas nekādā gadījumā nevar tikt atbalstītas tagad, kad ir tikai trīs četri mēneši atlikuši līdz pašvaldību vēlēšanām. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Pareizi!” Zālē smiekli.) Līdz ar to es balsošu pret šā likumprojekta atbalstīšanu. Un visas tās ietvertās normas par darba apvienošanu un par citām lietām negūst arī atbalstu pašvaldībās. Mēs esam ļoti lielas konsultācijas veikuši pašvaldībās - gan tajās pašvaldībās, kur ir deputāti, kas ir mūsu partijas pārstāvji, gan arī tajās pašvaldībās, kur nav mūsu pārstāvju. Mums ir bijušas ļoti nopietnas diskusijas partijas domes sēdē, kur... Arī mums konkrēts mandāts ir... Bet šādu likumprojektu tikai tāpēc, ka ir trīs mēneši līdz pašvaldību vēlēšanām, mēs nevaram atbalstīt. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Paldies tev!”)".
2013_01_24-seq233 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mums parasti virzība ir gājusi uz priekšu, nospraužot kādus mērķus, bet nu jau kādu labu brīdi mēs mēģinām atrast ienaidniekus un tad ar viņiem cīnāmies, lai notiktu kustība uz priekšu. Diemžēl ir sanācis tā, ka tagad ienaidnieka statusā mums ir pasludinātas pašvaldības, un mēs mērķtiecīgi veicam darbības, lai šo ienaidnieku zināmā mērā iznīcinātu pateicībā par to, ka tās izcieta šo krīzi... iznesa to uz saviem pleciem, lai mēs tagad varētu lielīties ar to, ka Latvija ir vislabākā valsts Eiropā, ka Latvijā visvairāk attīstība un citas labas lietas notiek. Mēs pirms kāda laika pabeidzām - labāk vai sliktāk -teritoriālo reformu. Tagad ir pagājis viens sasaukums, kad cilvēki ir sākuši strādāt, tika būtiski samazināts deputātu skaits. Nav vēl beidzies pirmais sasaukums jaunajā administratīvi teritoriālajā vienībā, kad mēs tagad jau runājam par to, ka deputāti atrodas mūžīgā interešu konfliktā. Tātad vajag ieviest ierobežojumus deputātiem! Ilgi diskutējot Saeimā, mēs būsim vairāk vai mazāk nonākuši pie kaut kāda kompromisa risinājuma, kādi varētu būt ierobežojumi šiem deputātu amatiem, ko viņi var vai nevar ieņemt citās vietās. Nav vēl pabeigta šī diskusija. Mēs runājam par to, ka īstenībā varbūt deputātam jāsāk ir saņemt algu par pilnu darba dienu. Jo īstenībā šis piedāvātais risinājums zināmā mērā ir sasaistīts ar to, ka deputātam būs jāizvēlas ne tikai starp ierobežojumiem ieņemt amatu vienā vai otrā vietā... tātad būs jāizvēlas, vai būt deputātam vai ieņemt amatu tajā aizliegtajā vietā, par ko mēs nobalsosim droši vien nākamnedēļ. Turklāt būs arī jāizvēlas, kur īstenībā saņemt algu. Bet, ja mēs runājam par šādu lietu, tad īstenībā mums paralēli šim likumprojektam ir jābūt skaidrībai par to, kāds būs deputātu atalgojums. Un tas, manuprāt, ir pietiekami būtisks jautājums, jo deputātam, kurš piedalīsies vēlēšanās, jau 1.jūnijā būs jāizdara šī izvēle starp to, vai viņš būs vai nebūs deputāts, jāizdara izvēle arī par to, kāda veida samaksu viņš turpmāk saņems. Un tāpēc, manuprāt, ir šīs lietas vēl jādiskutē un tikai tad jāvirzās uz priekšu. Un ne velti likumprojekta anotācijā (mums Saeimā ir pierasts bieži piesaukt anotāciju, jo tā ir ļoti būtiska, lai lemtu par likumprojektu) skaidri un gaiši ir ierakstīts: „Noteikt likumprojekta finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem nav iespējams.” Nav iespējams tāpēc, ka, protams, tad, ja tas ir pilna darbalaika deputāts, neapšaubāmi viņam vajadzēs kabinetu, viņam vajadzēs telefonu, datoru un visu pārējo plus vēl kaut kādu algu. Tie ir jautājumi, kas diemžēl nav atrisināti. Tiem būtu jābūt atrisinātiem, lai, teiksim, varētu pilnvērtīgi spriest - piekrist vai nepiekrist konkrētajam piedāvājumam. Tāpēc es personīgi balsošu pret šo likumprojektu. Pirms nav ieviesta skaidrība par šiem jautājumiem, nu netricināsim tās pašvaldības vēl vairāk! Tas, manuprāt, nebūtu korekti, jo nedrīkst turpināt eksperimentēt ar pašvaldībām.".
2013_01_24-seq231 spokenText "Godātie deputāti! Diemžēl man atkal ir jāieņem pretēja pozīcija. Un mēs ar Sergeju atkal sasmaidāmies, jo mums bieži vien tā notiek, bet mēs esam labi draugi un labi sadarbojamies. Es vienkārši gribētu minēt piemēru no savas pieredzes. Es biju Rīgas domē deputāts, un man likās ļoti dīvaini tas, ka es tur strādāju brīvajā laikā. Un tas vien jau norāda, ka šis darbs nav tik svarīgs, jo to es varu darīt brīvajā laikā. Tā patiesība jau nav arī tāda, ka es strādāju tikai brīvajā laikā, jo ir obligātie balsojumi, kur ir jābūt klāt, ir jāpiedalās komisiju sēdēs, bet komisiju darbs ir noteikts un notiek zināmos laikos. Tā ka runāt par to, ka es strādāju brīvajā laikā, pēc manas uztveres, ir, tā ļoti maigi sakot, muļķības. Ja ir runa par kompensāciju, tad par to mēs varēsim runāt tad, kad likumprojekts nāks uz otro lasījumu. Mēs varēsim to ņemt vērā, un tieši tādas runas mums arī bija komisijā. Tā ka es lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu.".
2013_01_24-seq229 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mani mudināja kāpt tribīnē Dombrovska kunga argumenti, runājot par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Šeit it kā tāds nevainīgs grozījums - izņemt ārā no likuma vienu teikumu, kas nosaka deputāta statusu. Viss būtu okay, mēs varam ilgi diskutēt, vai tas ir labi vai slikti, bet diemžēl šis likumprojekts maina pašvaldības deputāta statusu pēc būtības. Es lasu likumprojekta anotācijas tekstu, kur daudz kas sarakstīts, bet viens teikums gan ir šāds: „Lai pilnvērtīgi realizētu savu kompetenci, domes deputāts var strādāt domē pilnu darba laiku.” Tas nozīmē, ka deputāts izvēlas šo ceļu pats, nevis dome nosaka, vai viņš strādās pilnu darba dienu vai strādās tikai zināmu laika posmu. Ko tas nozīmē? Tālāk es skatos anotācijā tabulu, kurā ir sadaļa „Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem”. Šodien deputāti strādā no sava pamatdarba brīvajā laikā, un tas ieraksts likumā nodrošināja viņiem tiesības saņemt no darba devēja atlīdzību par visu pārējo darba laiku, ko viņi nepavada tur. Taču anotācijā rakstīts, ka nav precīzi aprēķināts - bet, saucot lietas īstajos vārdos, jāteic, ka vispār nav aprēķināts! -, kāda būs ietekme uz pašvaldību budžetiem gadījumā, ja visi ievēlētie deputāti izvēlēsies to pareizo ceļu - pilnu darba dienu strādāt kā pašvaldības deputāti. Tas maina ne tikai deputāta statusu un pašvaldības budžetu; tas maina arī principus, pēc kuriem tiek ievēlēti pašvaldības deputāti un pēc kuriem viņi pārstāv iedzīvotāju intereses. Frakcija nevar atbalstīt šo likumprojektu tikai tāpēc, ka nebija notikušas publiskas diskusijas, tāpēc ka nebija saņemts vairāku pašvaldību viedoklis par to, kā pašvaldību budžeti panesīs šo slogu. Tomēr visbūtiskākais ir tas, ka vēlēšanu procesā mainīt deputāta statusu kā tādu, kad jau ir izsludinātas pašvaldību vēlēšanas, man liekas, nebūtu prāta darbs. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Pareizi!”) Paldies.".
2013_01_24-seq227 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likumprojekts „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” paredz grozīt 14.panta pirmo daļu, kura šobrīd nosaka, ka pašvaldības deputāts savas pilnvaras realizē no darba brīvajā laikā. Likumprojekta mērķis ir novērst pretrunas starp šo likumu un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, kā arī izvairīties no tā, ka tiesību norma varētu tikt nekorekti izprasta un nekorekti piemērota attiecībā uz domes deputāta statusu un amata pienākumiem. Likumprojekts nemaina esošo situāciju, jo neizslēdz iespēju deputāta pienākumus veikt arī no darba brīvajā laikā, jo visās pašvaldībās saglabāsies noteikts personu loks, kam būs atļauts iegūt deputāta mandātu un turpināt pildīt savus pienākumus līdzšinējā darba vietā. Likumprojekts paredz, ka likums varētu stāties spēkā ar 2013.gada 1.jūliju, taču, protams, ja likumprojekta apspriešana ieilgtu, to datumu varētu mainīt. Apspriežot šo likumprojektu, tika izvirzīti arī dažādi iebildumi un jautājumi, un komisija, rūpīgi visu apsverot, nolēma to atbalstīt pirmajā lasījumā, vienlaikus nosakot pietiekami garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, un tad arī atbilstoši mūsu komisijas praksei varētu tikt izveidota darba grupa, kas rūpīgi izskatītu, vai šeit ir vēl kādas papildu problēmas, un, ja nepieciešams, sagatavotu papildu priekšlikumus. Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.".
2013_01_24-seq226 spokenText "Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.".
2013_01_24-seq225 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pirmajā lasījumā! Lūdzu_rezultātu! Atbilstoši Satversmei nav divu trešdaļu balsu (par - 49, pret - 22, atturas - 10. - Red.). Pirmajā lasījumā likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ir noraidīts. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kā tik ātri varēja saskaitīt?”) Paldies.".
2013_01_24-seq224 spokenText "Komisijas vārdā es tiešām varu vēlreiz teikt to, ko es jau teicu, kad komisijā „Saskaņas Centrs” neminēja argumentus. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Lieciet mierā „Saskaņas Centru”!”) Nevienu argumentu „pret” šo likumprojektu. Un es aicinu jūs balsot tā, kā jūs parādījāt savu atbalstu saviem vēlētājiem, kad balsojāt komisijā. Un, runājot par visiem pārējiem jautājumiem, kas attiecas uz vēlēšanu sistēmas maiņu vai uz tautas vēlētu prezidentu (No SC frakcijas: „Tas ir komisijas vārdā?”), tā nav... neviens jautājums nav ne demagoģisks, ne nedemagoģisks, bet tie ir jautājumi, par kuriem jādiskutē. Un šodienas darba kārtības izskatāmais jautājums ir par amatpersonu atklātu ievēlēšanu. Es tiešām aicinu atbalstīt to, lai nebūtu šādu gadījumu un arī tādu gadījumu kā šīs Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanas. Tā ka es lūdzu... aicinu jūs atbalstīt komisiju un balsot „par”.".
2013_01_24-seq223 spokenText "Paldies par jūsu viedokli. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Solvita Āboltiņa. (No zāles: „Balsojam! Balsojam!”)".
2013_01_24-seq222 spokenText "Godātie deputāti! Es parasti nerunāju pretim savas komisijas priekšsēdētājam, bet šī nu ir tā reize, kad man vajag drusciņ paskaidrot, ka viņam nav taisnība. Arī tur, kur ir vienmandāta sistēma, partiju disciplīna ir ļoti stingra. Es esmu dzīvojis Anglijā, es esmu dzīvojis Kanādā, un es uz mata zinu, kā tas ir. Anglijā ir tāds teiciens, ka ir trīs pātagas, kad absolūti... gandrīz vai no nāves gultas vedīs, kad tev būs jābalso, kā partija tev saka. Viena pātaga ir tāda maigāka, divas pātagas ir stiprākas, bet trīs pātagas ir tādas, kad tu absolūti nevari izvairīties no tā, kā partija ir nolēmusi balsot. Tie ir izšķiroši jautājumi par budžetu vai par tamlīdzīgām lietām. Es domāju, ka, skatoties pēc mūsu sistēmas, mums nav tādas pātagas, un paldies Dievam, ka mums nav tādas pātagas, bet mēs katrs esam atbildīgi vēlētāju priekšā, jo viņi tomēr, balsojot, teiksim, par „Saskaņas Centru”, ieliks Sergejam Dolgopolovam plusiņu vai viņu svītros, vai neko nedarīs. Viņi skatīsies, kā Sergejs Dolgopolovs, kā Valdis Liepiņš vai citi ir balsojuši par dažiem izšķirošiem jautājumiem, un tāds varētu būt balsojums par tiesnešiem, tāds varētu būt balsojums par Valsts prezidentu un tā tālāk. Tas ir ļoti būtisks jautājums, un vēlētājiem ir jāzina, par ko mēs esam balsojuši, turklāt tā disciplīna mums ir tāda pati kā citur... nav tik stingra kā citur, bet mūsu pienākums skaidrot vēlētājiem ir tieši tāds pats kā tam deputātam, kas ir nobalsojis „zem trim pātagām” pret savu sirdsapziņu. Un tad viņam rodas problēmas, skaidrojot, kā viņš... kāpēc viņš ir tā balsojis un kā viņš ir rīkojies. Tā ka šis salīdzinājums absolūti nekādā gadījumā... tas tā nav, un to faktiski nevajadzētu te nemaz lietot. Es neteikšu, ka tas varbūt bija drusku demagoģiski, bet es domāju, ka tā bija varbūt vienkārši nezināšana. Paldies.".
2013_01_24-seq221 spokenText "Paldies. Nākošais debatēs pieteicies Valdis Liepiņš, otro reizi. (No zāles: „Kāpēc otro reizi jāiet?”; dep. A.Latkovskis: „Balsojam!”)".
2013_01_24-seq220 spokenText "Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka pārmetumi par demagoģiju šeit ir lieki, jo Zatlera kunga rūgtā ievēlēšanas prakse liecina par to, ka ar šo demagoģiju nodarbojas lielākoties pati VIENOTĪBA. Atcerēsimies kaut vai iepriekšējās Saeimas vadības vēlēšanas! Šī ideja ir visnotaļ atbalstāma, atklātas vēlēšanas ir normāls process, ja ir normāla sabiedrības morāle un normāla morāle valda arī parlamentā. Bet, jūs man piedodiet, mēs sakām vienu, bet darām otru, aizmirstot pateikt ne tikai argumentus „par”, bet arī argumentus, kas parāda, ka šī sistēma, vēlēšanu sistēma, nav pilnīga. Jo šodien tā atbildība tomēr gulstas nevis uz atsevišķiem deputātiem, bet uz partijām, kas veido... uz politiskajiem spēkiem, kas veido attiecīgās frakcijas. Ja deputāts būtu ievēlēts vienmandāta apgabalā, tad, jā, viņam tiešām būtu pilna atbildība par savu rīcību, par saviem vārdiem, par saviem balsojumiem un par visu pārējo. Šodien partijas disciplīna spiedīs - un to pierādīja arī iepriekšējās Saeimas prakse - deputātus balsot, vadoties nevis pēc savas pārliecības, bet pēc partijas disciplīnas principiem. Palasiet partiju statūtus, un tad jūs redzēsiet, ka man ir pilnīga un absolūta taisnība! Tāpēc es vēlreiz gribu teikt, ka pārmetumi demagoģijā par to, ka mēs ierosinājām visas tautas vēlētu valsts prezidentu, man liekas, ir tīra demagoģija. Čehija jau ir izgājusi šo ceļu, nemainot pat pilnvaras prezidentam, bet šodien prakse ir parādījusi, ka tauta ļoti augsti novērtē tieši šo piedāvājumu, tāpēc es uzskatu, ka pārmetumi par demagoģiju ir ieki. (SC frakcijas aplausi.)".
2013_01_24-seq219 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Nākošais runās Sergejs Dolgopolovs. Lūdzu!".
2013_01_24-seq218 spokenText "Jā, godātie kolēģi! Cienījamais Elksniņa kungs it īpaši! Es vienkārši apbrīnoju jūsu talantu demagoģijā, jo tiešām Zatlera kungs jau norādīja uz to, ka mēs šodien diskutējam par atklātiem vai aizklātiem balsojumiem, nevis par prezidenta ievēlēšanas kārtību. Nu tad pasakiet atklāti no šīs tribīnes: tad princips... pirmais princips: nu, ja nebūs tā, kā mēs sakām, tad nebūs vispār nekā un tālāk neko negrozīsim. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Mācāmies no VIENOTĪBAS!”) Un otrs jau ir tas, ko Zatlera kungs teica un ko es arī minēju savā uzrunā: ir divu veidu amatpersonas - Valsts prezidents un Satversmes tiesas tiesneši... Un man ļoti lielas bažas, ka šis aizsegs, ar kuru jūs šodien virzījāt jautājumu par tautas vēlētu prezidentu... Kā jūs zināt, kopumā šai idejai parlamentā ir atbalsts - divas trešdaļas to diezgan konsekventi atbalsta. Un es uzskatu, par to var diskutēt un ir jādiskutē. Bet jūs šodien tik daudz nepatiesības kopumā pateicāt no šīs tribīnes, ka vienkārši es nevaru uz to neatbildēt. Pirmām kārtām jūs komisijā ne ar vienu vārdu nepieminējāt, ka jūs neapmierinātu, pieņemsim, prezidenta ievēlēšanas kārtība, un, kamēr nerunās par to, šādi argumenti... Jebkurš, kuram ir interese, var noklausīties Juridiskās komisijas sēdes stenogrammu. Kurš tad māna savus vēlētājus? Arī komisijās balsojumi ir atklāti, ir pieejami arī šie materiāli, ir pieejami protokoli. Jūs šobrīd mānāt savus vēlētājus, jo jūs komisijā balsojāt „par” (No zāles dep. J.Reirs: „Pareizi!”), jūs neminējāt nevienu argumentu par tautas vēlētu prezidentu (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Kauns! Kauns!”), par ko es saku... kaut arī VIENOTĪBA ir „pret” arī šodien, kad man jautāja, es atbildēju: ir par to jādiskutē, mēs ļoti labi zinām, ka ir sabiedrības viedoklis. Ko vēl jūs sakāt? Jūs runājat par Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu un pārmetat Zatlera kungam. Nē, Reformu partija ir konsekventa. Tad, kad jūs to virzījāt iepriekšējo reizi, atbilde uz to bija konsekventa toreiz, un atbilde uz to ir konsekventa šobrīd. Jūs vēlaties butaforiju, par kuru parunāt, tieši tāpat, kā jūs komisijā atbalstījāt un tad... Paspēlēsimies tagad atkal - nesanāca. Jūs vēlaties tieši tādu pašu butaforiju. Tas Konstitucionālo tiesību komisijas atzinums, kurš bija pasūtīts, kad Zatlera kungs bija prezidents, bija par prezidenta pilnvarām, turklāt, lai būtu precīzi, - par parlamenta vēlēta prezidenta pilnvarām. Un tas, par ko ir iestājusies Zatlera Reformu partija vienmēr un par ko viņi ir informējuši koalīciju, ir jautājums par to, ka tam ir jābūt tautas vēlētam prezidentam, bet ar izmainītām pilnvarām. Tā ka jūs maldināt sabiedrību un velti pārmetat to Zatlera Reformu partijai. Tieši tāpat Nacionālā apvien��ba vienmēr ir iestājusies par tautas vēlētu prezidentu, bet arī ar paplašinātām pilnvarām. Un tas ir tas iemesls, kāpēc netika atbalstītas jūsu dekoratīvi kosmētiskās izmaiņas Satversmē, ar kurām jūs vienkārši mēģināt noņemt... šobrīd atrast argumentu, kāpēc jūs negribat atbalstīt to, lai Satversmes tiesas tiesneši tiktu ievēlēti atklāti. Šim sasaukumam būs jāvēlē Satversmes tiesas tiesneši. Visi iepriekšējie... Sevišķi viens... viens no viņiem vismaz būs deputātu virzīts kandidāts, viens būs Augstākās tiesas virzīts kandidāts, kuru... Visdrīzāk, jau nu te nevarēs „pavingrot”... Savukārt par to deputātu virzīto nu gan mēs atkal redzēsim to, ko mēs šeit jau esam redzējuši. Tā ka jūs ļoti bieži pieņemat lēmumus pēc principa - jo sliktāk, jo labāk. Un mēģināt to aizbildināt ar tādu lielu demagoģiju... Es tomēr tiešām aicinu arī domāt par saviem vēlētājiem. Un ja jums jautā, ko skolēniem rāda... Ir šī programma... Bet skolēni arī jautā gan par eiro, gan par algām, gan par visu citu, un viņi saņem atbildes. Ja jums ir interesanti, lūdzu, brauciet man līdzi, es labprāt ļaušu jums paklausīties, ko es atbildu skolēniem tad, kad viņi jautā. Un es ļoti priecājos par to, ka viņi ir aktīvi sabiedrības locekļi un ka viņus interesē dažādi jautājumi. Bet šodien mēs tomēr runājam par grozījumiem Satversmē, par amatpersonu atklātu ievēlēšanu. Un atbildiet tad arī sev: vai šajā brīdī tomēr tas solis uz atklātu prezidenta ievēlēšanu nav solis uz priekšu līdz tautas vēlētam prezidentam? Tā ka es aicinu atbalstīt. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
2013_01_24-seq217 spokenText "Paldies. Nākošā runās Solvita Āboltiņa.".
2013_01_24-seq216 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es domāju, ka mums ir jāiemācās uzdot vienkāršus jautājumus, lai mēs spētu uz vienkāršiem jautājumiem vienkārši atbildēt. Un šis ceļš uz atklātiem balsojumiem amatpersonu vēlēšanās ir sācies 2011.gada vasarā. Mēs esam nogājuši pietiekami garu pieredzes ceļu, esam balsojuši šeit gan ar balsošanas ierīcēm, gan ar vēlēšanu zīmēm, un pieredze rāda, ka tas ir bijis pareizais ceļš. Pirmām kārtām jau šeit minēja argumentus. Jebkurš kandidāts, kurš tiek vēlēts aizklātās vēlēšanās, nonāk tādā situācijā, ka nevar atbildēt ne saviem vēlētājiem, ne saviem atbalstītājiem, kurš tad no jums īsti balsoja „par”, kurš balsoja „pret” un kāda bija viņa argumentācija, nemaz nerunājot par to, ka katram deputātam, ja viņš dzīvo saskaņā ar savu sirdsapziņu, sirdsapziņa liek paskaidrot savam vēlētājam, kāpēc viņš balsoja tā vai citādi un kādi bija argumenti. Bet sirdsapziņa katrā ziņā nav tā, kas prasa, ka man jāslēpj savs viedoklis. Un, ja mēs paskatīsimies šo negatīvo pieredzi, kas bija arī balsojumā par ģenerālprokuroru, kad divas trešdaļas it kā bija „par”... Pietiek jau ar to, ka kāds melo, lai sabiedrība domātu, ka visa Saeima melo. Neesiet naivi! Ja kāds ir samelojis, ka ir bijušas šīs, kā teica, es atvainojos, Elksniņa kungs, rebes, tās ir bijušas. Mums tas faktiski ir jāatzīst. Vienmēr ir pirktas balsis! (No zāles dep. V.Agešins: „Kurš ir pircis?”) Kopš ir atklātie balsojumi, šāds jautājums vairs nepastāv. Nepastāv aizdomas, ka ir notikusi balsu tirgošana. Nepastāv... neviens. Es nesarunāšos ar zāli, bet es skaidri zinu vismaz savu ievēlēšanas kārtību un zinu, kā tas notika. Varat ticēt, diezgan precīzi zinu! (No zāles: „Pasakiet vārdus!”) Tagad es gribētu pateikt to, ko es vēl vēlos pateikt. Tātad mūsu pieredze ir pilnīgi skaidra. Gan pozitīvā rezultātā - ievēlēšanā, gan negatīvā rezultātā - neievēlēšanā sabiedrībai nav šaubu, kāpēc katrs no jums ir balsojis tādā vai citādā veidā. Tagad dažas replikas Elksniņa kungam. Es ļoti labi saprotu, ka viņam patīk runāt un pēc iespējas sarežģītāk. Un, jo sarežģītāks ir jautājums, jo Elksniņa kungs labāk jūtas. Viņam būtu jāmāk atbildēt vienkārši: tātad, Elksniņa kungs, vai jūs esat „par” vai „pret” atklātiem balsojumiem? Piedodiet, Elksniņa kungs, bet tautas vēlēšanu sistēma ir slepena, slēgta, un tātad mēs slēpjam katru vēlētāju. Runa ir par vēlēšanām šeit, Saeimā. Otrkārt. Es nedzirdēju, ka jūsu priekšlikums kā alternatīvais priekšlikums šodien būtu par tautas vēlētiem Satversmes tiesas tiesnešiem. Šis ir tieši tas, par ko mēs gribam šodien izlemt, - lai Satversmes tiesas tiesnešus vēlētu atklātās vēlēšanās. Man, godīgi sakot, nav neviena argumenta, lai atbildētu uz šo vienkāršo jautājumu: vai mēs esam par atklātību, vai mēs esam par atklātiem balsojumiem, kur mums ir pieredze jau gandrīz divu gadu garumā, un tā pieredze ir pozitīva, un vai mēs gribam pielikt punktu šim procesam šodien visi kopā, lai varētu pateikt: jā, mēs, 100 deputāti, šajā zālē negribam vairs melot! (No zāles dep. I.Zariņš: „Kurš tad melo?”) Mēs negribam radīt arī iespaidu, ka kāds no mums melo saviem vēlētājiem! Atliek tikai teikt tā, ka ir jau arī viena negatīva pieredze. Es tiešām pamanīju vienu negatīvu pieredzi. Ļoti grūti izskaidrot vēlētājiem, ka mēs esam ievēlējuši tādu cilvēku, kas nevar divus krustiņus vienā mazā lapiņā ievilkt pareizi. Nu, tā ir negatīva pieredze. To mēs redzam. Tagad tas viss ir zināms. Paņemiet protokolus un varat izlasīt. (No zāles dep. I.Grigule: „Atklātā balsojuma jēga?”) Godātie kolēģi! Kā cilvēks, kurš pats ir vēlēts, - ievēlēts un neievēlēts aizklātā balsojumā... arī neievēlēts... un, balstoties arī uz to pieredzi, kā es pats šeit esmu balsojis - gan slēgti, gan vaļēji -, mana personīgā pārliecība ir tāda, ka šis ir pēdējais punkts mūsu demokrātijas attīstībā, kad mēs atklāti pasakām: mums nav ko slēpt no saviem vēlētājiem! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Cik jums to vēlētāju?”) Aicinu visus atbalstīt šo likumprojektu! (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)".
2013_01_24-seq215 spokenText "Paldies par jūsu viedokli. Nākošais pieteicies runāt Valdis Zatlers.".
2013_01_24-seq214 spokenText "Cienījamie kolēģi! Burtiski pirms pusstundas jūs visi balsojāt par likumprojektu, ko mēs bijām iesnieguši attiecībā uz tautas vēlētu prezidentu. Daudzi no jums savu attieksmi ir pauduši, arī atturoties vai vispār nebalsojot par šāda veida likumprojektu. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Nu kā tad tas tā sanāk? Divkosīgi!”) Šobrīd mēs atrodamies faktiski divās nesamierināmās pozīcijās. Mūsu Politiskā apvienība iestājas par tautas vēlētu prezidentu, par tautas tiesībām lemt par to cilvēku, kurš attiecīgi uzņemsies atbildību visas sabiedrības priekšā... par tautas tiesībām lemt par viņa tiesībām, par iespējamo pilnvaru paplašināšanu un vērtēt, kāds tad būs tas cilvēks. Vai tas būs cilvēks, kurš iemantojis tikai Saeimas 51 deputāta atbalstu, vai cilvēks, kurš bauda visas tautas uzticību? Šajā jautājumā jūs esat devuši viennozīmīgu vērtējumu - to neatbalstīt. Tajā pašā laikā jūs esat piekrāpuši savus vēlētājus attiecībā uz iepriekš viņiem paustiem solījumiem par to, ka tāda reforma tiks realizēta. (No zāles dep. J.Reirs: „VIENOTĪBA to nesolīja!”) Tagad jūs piedāvājat tā vietā, lai būtu tiešām patiesa reforma saistībā ar tautas vēlētu prezidentu, par kuru uzstājās arī Zatlera kungs, kurš tagad ies un dziedās difirambas (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Difirambas nav!”) par to, ka nu beidzot Valsts prezidents jāievēlē atklāti... Tad Āboltiņas kundze, kura ir norādījusi, ka tagad sāksies manipulācijas vienā vai otrā veidā, un ir pat piesaukusi skolēnu balsojumus attiecībā uz to, ka būtu jābalso atklāti... Bet man tad ir jautājums, un es gribētu arī dzirdēt atbildi: vai skolēniem tika piedāvāts jautājums, piemēram, par tautas vēlētu prezidentu? Vai skolēniem tika piedāvāts jautājums par to, ka valdes locekļi, politiskie ielikteņi politiskajās valdēs, ir apmaksāti augstāk, nekā viņu vecāki saņem samaksu par darbu vispār? Vai skolēniem tādi jautājumi bija uzdoti? Nebija uzdoti! Un tagad mēs saskaramies ar to, ka notiek manipulācijas ar šī jautājuma turpmāko virzību. Mēs tiešām, kā pareizi Āboltiņas kundze ir norādījusi, neatbalstām minētā likumprojekta tālāko virzību. Mēs tiešām aicinājām jūs - gan publiski, gan arī debatējot šeit - atbalstīt mūsu iniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu. Un tagad, pēc tā, kad jūs samelojāt saviem vēlētājiem, kad jūs neatbalstījāt mūsu ideju, jūs vēlaties pārtraukt patiesībā jūsu koalīcijas starpā kultivēto cirku, kuru jūs attiecīgi... kuram jūs attiecīgi sekojat un kuru piekopjat tad, kad jūs balsojat savā starpā un vienojaties par tām virzītām amatpersonām, par kurām vēl joprojām Satversme nosaka, ka ir jābalso aizklāti. Es tiešām varbūt izmantošu Dzintara kunga iepriekš teikto par to populismu, kas nemaz nav tik slikts, bet jūs to populismu traktējat mazliet demagoģiskā izpratnē, cenšoties iepotēt to, kā patiesībā nav. Es aicinu jūs visus vēlreiz izlasīt Zatlera kunga izveidotās Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu par to, ka šāds, tautas vēlēts, prezidents varētu būt. Es tiešām jūs aicinu izpētīt ārvalstu praksi attiecībā uz aizklātiem un atklātiem balsojumiem. Es tiešām jūs aicinu iepazīties ar ekspertu viedokli šajā jautājumā. Tas, ko jūs tagad darāt, tas, ko jūs piedāvājat, vienkārši ļaujot... un grozot Satversmi un mēģinot iniciēt savu ideju par atklātiem balsojumiem, - tas tiešām ir visvienkāršākais variants, tāpat kā nozāģēt koku. Jūs nevērtējat to, ka sistēmā ir nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas. Jūs neanalizējat, ka šī jūsu pašu iesniegtā likumprojekta, ko jūs esat parakstījuši, anotācijā ir norādīts, ka grozījumu mērķis ir veicināt caurskatāmību un atklātību lēmumu pieņemšanas procesā, šādi palielinot arī sabiedrības uzticēšanos Saeimai. Nu tad beidzot palieliniet sabiedrības uzticēšanos Saeimai! Pasakiet, ka tauta ir pietiekami gudra, lai pieņemtu lēmumu par tautas vēlētu prezidentu, nevis... Es atvainojos... Vēl nebūdams Saeimā un nebūdams arī „Saskaņas Centra” pārstāvis un nedarbodamies politikā, es... Ļoti atvainojos, bet man, Latvijas pilsonim, bija kauns novērot visas tās rebes, kuras, piemēram, ir notikušas vai nu Zoodārzā, vai pirms tam, vienam otram politiķim aizmuguriski savā starpā vienojoties, kas tad īsti būs mūsu Valsts prezidents, kurš arī... vienā otrā situācijā uz šo jautājumu arī nespēja atbildēt. Paldies. (SC frakcijas aplausi.)".
2013_01_24-seq213 spokenText "Paldies. Nākošais runātājs - Andrejs Elksniņš.".
2013_01_24-seq212 spokenText "Godātie deputāti! Man liekas, deputāte Āboltiņa ļoti labi pasniedza argumentus, kāpēc mums vajadzētu šo likumprojektu atbalstīt. Es gribu uzsvērt tikai to, ka, man liekas, ir tikai viens arguments, ko varētu minēt kā argumentu balsojumam „pret”, un tas ir tāds, ka tad deputāts it kā varētu balsot pēc savas tīrākās, labākās sirdsapziņas. Taču mēs ļoti labi jau esam redzējuši, kāda tā tīrākā, labākā sirdsapziņa dažiem deputātiem ir. Un tad mēs nonākam pie tā, kā notiek šie balsojumi. Mums ir vairāki spilgti pierādījumi, ka ir bijusi milzīga ažiotāža jautājumā par to, kas par ko ir balsojis, un tur nu tā sirdsapziņa daudziem vai dažiem deputātiem galīgi varbūt ir aizmirsusies vai sajukusi, vai kaut kādas citas problēmas viņiem ir. Rezultāts tad ir tāds, ka mēs vienmēr uztraucamies par to, ka Saeimai ir zems vērtējums, ka deputātiem ir zemi vērtējumi, un šis skaidri un gaiši ir viens no iemesliem, kāpēc šie vērtējumi ir tik zemi, jo šī andele, kas te notiek, un pēc tam tā izvairīšanās pateikt, kā katrs ir balsojis... kāds teica, ka ir balsojis „par”, bet tad nesanāk tā matemātika... Tā vienkārši ir izgāšanās visas tautas un vēlētāju priekšā! Es esmu par to, ka vēlētājiem ir jāzina, kā mēs katrs balsojam. Es gribu vēl izmantot šo iespēju un pieminēt arī to, ka es lūdzu visiem atturēties no atturēšanās. Es pats... es jums saku, ka es neatturēšos, es balsošu „par” vai „pret”, jo mans arguments ir tāds: arī atklātos balsojumos vēlētājam ir jāzina, kā ir balsots. Mums ir jābūt spējīgiem saviem vēlētājiem izskaidrot, kāpēc mēs esam balsojuši „par” vai „pret”, nevis jāslēpjas aiz aizklātiem balsojumiem vai aiz tā, ka balsojumā esi atturējies, labi zinot, ka daudzi deputāti zina, ka atturēšanās - tas ir balsojums „pret”. Lūdzu, atbalstiet šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
2013_01_24-seq211 spokenText "Paldies par komisijas viedokli. Sākam debates. Pirmais runās Valdis Liepiņš. Lūdzu!".
2013_01_24-seq210 spokenText "Jā, cienījamie kolēģi! Diezgan lieks mēģinājums, pēc manā rīcībā esošās informācijas... Strādājam ar sēdē izskatāmo dokumentu Nr.1764, tātad ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Latvijas Republikas Satversmes pirmie divi panti skaidri definē valsts formu („Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika”), kā arī to, kam valstī pieder vara („Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai”). Tauta ievēlē Saeimā savus pārstāvjus, kuri ir atbildīgi vēlētājiem un atskaitās tautas priekšā. Tomēr, lai tauta varētu saprātīgi un racionāli vērtēt savu Saeimas deputātu darbu, tai ir nepieciešama atklāta un caurskatāma informācija par deputātu darbību un par Saeimā pieņemtajiem lēmumiem. Domāju, ka neviens deputāts to šodien nenoliegs un šiem apgalvojumiem, kas ir rakstīti Satversmē, piekritīs. Tomēr, es domāju, arī visi šajā zālē sēdošie labi atceras gan tos iemeslus, gan līčločus un grūtības, kā mēs tieši pirms gada nonācām līdz atklātiem balsojumiem par lielāko daļu valsts amatpersonu, veicot grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tātad šobrīd tas, ko mēs esam izdarījuši, - Saeimas Prezidija locekļi, valsts kontrolieris, tiesībsargs, tiesneši, Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, ģenerālprokurors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs un citi tiek ievēlēti atklāti. Mēs, visi klātesošie, arī labi zinām, ka jautājums par grozījumiem Satversmē, kuri izslēgtu aizklātos balsojumus Saeimā pēc būtības, izslēdzot arī Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu aizklātu ievēlēšanu, nav mūsu dienas kārtībā pirmo reizi. 2012.gada 29.martā pirmajā lasījumā tika noraidīti grozījumi Satversmē, kuri paredzēja divas nozīmīgas izmaiņas. Pirmā no tām bija jau iepriekš minētā aizklāto balsojumu izslēgšana, vēlot tās amatpersonas, kuras vienīgās vēl mums ir saglabājušās ar aizklātu balsojumu. Un otra - deputāta imunitātes samazināšana, atceļot to administratīvās lietās, kam par pamatu bija arī šīs diskusijas, kas bija viens no pēdējiem iemesliem, lai atlaistu iepriekšējo Saeimu. Taču, protams, kaut arī Juridiskajā komisijā diezgan lielā vienprātībā tika atbalstīts šis projekts, pēc tam katrs vienkārši atrada savus iemeslus, lai neatbalstītu, - vienam nepatika tas, ka tur bija imunitāte, otram nepatika atklātie balsojumi. Rezultātā mēs pastīvējāmies un lielā vienprātībā šo projektu atkal noraidījām. Es tomēr vēlos vērst uzmanību uz to, ka šis likumprojekts šobrīd ir sadalīts, tāpēc šodien mēs lemjam vairs tikai par amatpersonām. Tātad ir šis strīdīgais jautājums par imunitāti, uz kuru mums norādīja arī dažas amatpersonas. Daži cerēja, ka mums norādīs uz to, ka mēs neievērojam nepilsoņu tiesības, taču dīvainā kārtā Eiropas Padomes attiecīgā pārstāvja aizrādījums mums bija pavisam par citu tēmu - par ļoti lielām un liekām imunitātēm pašiem sev. Bet tas nav šīsdienas darba kārtības jautājums. Šodienas sēdes darba kārtības jautājums ir atklātie balsojumi. Es gribu uzsvērt to, ka ikviens deputāts - šie argumenti ir jau minēti no šīs tribīnes, bet es atkārtošu tos - pirmām kārtām pārstāv savu vēlētāju, to cilvēku, kurš viņam ir devis mandātu paust viņa viedokli parlamentā. Bieži izskan arī tāds apgalvojums: tad jau arī Saeimas vēlēšanas vajag atklātas! Un man pat liekas, ka iepriekšējā Saeimā „zaļie” un „zemnieki” šādu priekšlikumu arī iesniedza, bet tas tika noraidīts. Taču šī atšķirība starp tiešo demokrātiju un pārstāvības demokrātiju ir tāda, ka, ejot uz Saeimas vēlēšanām, katrs atdod pats savu balsi, bet mēs savukārt, ievēlot jebkuru amatpersonu, pārstāvam savus vēlētājus, un, protams, mums ir mūsu sirdsapziņas balsojums. Tātad mēs pirmām kārtām pārstāvam savus vēlētājus, un viņiem ir jāzina, kā mēs balsojam, - vai mēs balsojam tā, kā viņi uzskata par vajadzīgu... lai viņi var vērtēt mūsu darbu. Tātad patiesībā balsojums, kāds tas ir šobrīd... Tos, kas saka un parasti lieto argumentu, ka tiks izdarīts spiediens uz deputātiem, ka tiks ierobežota viņu izvēles brīvība, es aicinu: esiet stipri! Ja jūs spiež, neļaujieties spiedienam! Esiet stipri savā pārliecībā, savā morālajā stājā un pieņemtajos lēmumos! Īstenībā atzīsim arī to, ka patiesībā, ja balsojums par jebkuru amatpersonu ir aizklāts, neviens par šo balsojumu politiski nav atbildīgs, un visi tie balsojumi, kuros ir bijuši šie dīvainie rezultāti, īstenībā ir pavēruši ceļu dažādām spekulācijām, ļaujot apšaubīt visas Saeimas darbību, godīgumu un kompetenci kopumā. Jo deputāta patieso attieksmi parāda ne tikai viņa balsojumi. Protams, būtu ļoti labi, ja mūsu vārdi sakristu ar mūsu darbiem, par ko mēs šodien, manuprāt, visas dienas garumā ne reizi vien no šīs tribīnes esam minējuši. Un man ir patiešām prieks, ka līdz ar grozījumu izdarīšanu Saeimas kārtības rullī, ko, manuprāt, eksperti ir atzinīgi novērtējuši, ir bijuši konkrēti precedenti - ir bijuši balsojumi, kuros, manuprāt, deputāti tomēr ir vēlreiz padomājuši par to, cik svarīgi ir tas, kā viņu darbību un konkrēto balsojumu vērtēs vēlētājs. Jautājumus par atklātu un aizklātu balsošanu mēs esam pētījuši ne jau pirmo reizi. Latvijā ļoti daudz ir bijis tādu lietu, ja mēs skatāmies Satversmes senas stenogrammas, kā ir pieņemta Satversme un kādas šīs diskusijas ir bijušas. Nekas jau nav jauns! Šajā zālē tādas diskusijas jau ir notikušas. 20.gados savā rakstā „Aizklāta balsošana Saeimā” profesors Dišlers jau ir analizējis šo situāciju un ir teicis: „Deputāta darbības Saeimā nekādā ziņā nav ieskatāmas par deputāta privātu lietu vai par viņa kādu privātu tiesību izlietošanu. Deputāta darbība parlamentā ir vispārības lieta. Tā ir publiska kalpība, tā ir kalpošana valsts un sabiedrības interesēm. Tāpēc deputāta darbībai parlamentā jānotiek pēc iespējas atklāti, zem sabiedrības pašas kontroles. Aizklāta balsošana Saeimā vēlētājam un visai sabiedrībai atņem katru kontroles iespēju.” Turklāt profesors Dišlers jau tolaik komentēja jautājumu par spiediena izdarīšanu jeb, viņa vārdiem runājot, iespaidošanu. Šodien ir vērts ieklausīties viena no mūsu dižākajiem juristiem teiktajā: „Motīvam par izvairīšanos no iespaidošanas jeb spiediena izdarīšanas Saeimā gan nedrīkstētu būt vieta. Mēs tak’ vēlam Saeimā mūsu labākos ļaudis, pazīstamus atklātības darbiniekus, kurus domājam pietiekoši stingrus un godīgus, lai atklāti aizstāvētu tautas un valsts intereses pēc savas labākās pārliecības. Būtu pārāk bēdīgi, ja mums nebūtu ne simts cilvēku, kuri būtu pietiekami stingri pret iespaidošanu un varētu savu pārliecību visos gadījumos aizstāvēt atklāti.” Neizslēdzu, ka kādam ar šo grozījumu izdarīšanu nākotnē varētu rasties kādas neērtības vai būtu jāveic lielāks izskaidrošanas darbs saviem vēlētājiem. Tomēr, ja mēs priekšplānā izvirzām deputātu atbildību sabiedrības un savu vēlētāju priekšā, ja mēs spējam parādīt, ka rīkojamies, pārliecības un noteiktu principu vadīti, ja mēs izslēdzam tās paradoksālās un pat absurdās, komiskās situācijas, kādas mēs esam pieredzējuši vairākkārt pagātnē, tad, es esmu pārliecināta, vēlētāji to novērtēs. Es saredzu, ka ar šādu soli, ar šādu rīcību mēs demonstrēsim, ka mēs paši vēlamies vairot sabiedrības uzticību Saeimai, un līdz ar to stiprināsim Saeimas prestižu kopumā. Atklāta balsošana saskan ar parlamentārās demokrātijas principu. Deputāti tomēr ir tautas pārstāvji, un tāpēc vēlētājiem ir jābūt informētiem par viņu viedokļiem un rīcību. Politiskās ētikas pētnieks Tomsons ir atzinis, ka pārstāvības prakse sevī ietver to, ka pilsoņi par savu pārstāvju rīcību zina tik daudz, cik tas ir iespējams. Domāju, ka arī šodien varētu izskanēt argumenti pret šo ierosinājumu, sakot, ka aizklātums deputātam dod iespēju balsot saskaņā ar savu sirdsapziņu, savu pārliecību pat tad, ja tā ir pretrunā ar viņa partijas uzskatiem. Tomēr es atkal citēšu profesoru Dišleru: „Aizklāta balsošana gluži labi var noderēt par apsegu slepenām norunām un kompromisiem. Aizklāta balsošana var veicināt pašā Saeimā to politisko andeli un korupciju, pret kuru no visām pusēm tiek runāti tik skaisti vārdi. Deputātiem ir pienākums balsot saskaņā ar savu pārliecību un sirdsapziņu. Ja deputāts ir ievēlēts Saeimā, viņam ir jāspēj ne vien izdarīt izvēli par labu vienam vai otram kandidātam, viņam jābūt pārliecībai par savu viedokli, un šo viedokli viņam ir jāspēj paust savam vēlētājam. Tāpat arī deputātam ar saviem kolēģiem partijās un atbalstītājiem pie partijām ir jāprot formulēt viens arguments „par” un „pret”, kas izsvērts pirms savas izvēles izdarīšanas. Atšķirībā no pilsoņiem, kas ievēlē parlamentu, deputāti ir tautas pārstāvji, tādēļ uz viņiem ir jāattiecina stingrākas atklātības prasības.” Mūsu pieredzē zināmie aizklāto balsojumu pārsteigumi līdz šim vairāk atgādinājuši organizētas starppartiju intrigas un publiski neafišētas slepenas vienošanās, nevis patiesu sirdsapziņas vadītu balsu ierunāšanos. Turklāt, ja mēs zinām, ka līdzšinējā praksē ir bijuši gadījumi, ka deputāti paši ir izdarījuši atkāpes no aizklātuma principa, piemēram, izvēloties noteiktas krāsas pildspalvas vai pielietojot mūsdienīgākus risinājumus (ar saviem mobilajiem telefoniem fotografējuši balsojumus), tad varam teikt, ka faktiski jau paši ar savu rīcību mēs esam demonstrējuši vēlmi atteikties no šiem aizklātajiem balsojumiem. Jo kam tad mēs to visu mēģinām pierādīt? Visa iepriekš minētā dēļ es tiešām nespēju saskatīt tos pozitīvos ieguvumus, ko sabiedrība ar šo atlikušo aizklāto balsojumu saglabāšanu iegūs. Tādēļ es gribu teikt, ka patiešām nav vienas receptes vai universāla principa, kas prasītu parlamentam obligāti par kādu amatpersonu balsot atklāti vai slepeni. Šo balsojumu organizēšana ir katra parlamenta izšķiršanās, un tam ir jābūt mūsu lēmumam. Es ne vienu reizi vien esmu teikusi, ka katrs grozījums likumā - tas ir ne tikai juridisks grozījums, bet arī politiski juridisks grozījums, kurš atspoguļo tā laika situāciju. Ir normāli, ja valstīs ar senu, stabilu demokrātiju, praksēm un tradīcijām šie balsojumi ir aizklāti. Diemžēl Latvijas parlaments jau vairākus gadus pēc kārtas vairākos parlamenta sasaukumos ir pierādījis, ka nav tam nobriedis. Un tieši tāpēc es uzskatu, ka būtu bijis laiks šodien šos grozījumus pieņemt. Bet, pēc manā rīcībā esošās informācijas, arī „Saskaņas Centrs”, kurš komisijā draudzīgi atbalstīja šos grozījumus, šodien nebalsos. Un tātad ir jau, protams, jautājums: kas tad ir šoreiz? Es pat zinu, kādi ir šie argumenti šoreiz, un man būs arī komisijas vārdā iespēja atbildēt Elksniņa kungam. Es gribu jums vēl tādu informāciju pateikt, ka ir tāda Saeimas programma, kura paredz, ka deputāti var doties uz skolām. Proti, deputāti un Saeimas darbinieki dodas uz skolām saistībā ar programmu „Iepazīsti Saeimu” - tiek stāstīts, ko mēs darām, kā mēs strādājam. Un, lai jaunieši paši varētu aktīvi tajā piedalīties, ir daži aktīvie balsojumi - jautājumi, kuros skolēniem ir iespēja nobalsot: viens no jautājumiem ir par imunitātēm, vēl ir arī ir jautājums par brīvlaika pagarināšanu un jautājums ir par prezidenta atklātu ievēlēšanu. Es domāju, nav jābūt gaišreģim, lai jūs būtu pārliecināti, ka visās skolās, kurās esmu bijusi,- nu nav jau ļoti daudz... Tā nav nekāda SKDS vai TSN aptauja, uz to es neatsaukšos, bet katrā ziņā jaunie cilvēki, kuriem ir interese par šiem procesiem, diezgan vienbalsīgi ceļ šīs zaļās kartītes par to, ka viņi tomēr vēlētos saprast, par ko mēs balsojam, kāpēc mēs balsojam, un vēlētos, lai mēs spētu to paši arī paskaidrot. Juridiskā komisija izskatīja šos grozījumus, un, atturoties tikai Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas pārstāvjiem, atbalstīja to tālāku virzīšanu. Kā es jau teicu, man šodien ir informācija, ka „Saskaņas Centrs” atkal ir atradis kādus ieganstus (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Noklausījāties mūs? Spiegojāt?”), bet katrā ziņā es tomēr aicinu deputātus padomāt, izvērtēt šos manis minētos argumentus un atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
2013_01_24-seq209 spokenText "Labvakar, kolēģi! Turpinām sēdi. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Atbilstoši Satversmei mums vajag pārbaudīt kvorumu. Gribu jums atgādināt, ka vajag, lai šodien zālē būtu vismaz divas trešdaļas Saeimas deputātu. Lūdzu zvanu! Lūdzu kvoruma reģistrāciju! Paldies. Lūdzu rezultātu! Šodien zālē ir 83 deputāti, un ar to pietiek, lai izskatītu šo likumprojektu. Lūdzu! Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.".

first
previous
next