Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_01_24-seq210> ?p ?o. }

• 2013_01_24-seq210 type Speech.
• 2013_01_24-seq210 number "210".
• 2013_01_24-seq210 date "2013-01-24".
• 2013_01_24-seq210 isPartOf 2013_01_24.
• 2013_01_24-seq210 spokenAs 101.
• 2013_01_24-seq210 spokenText "Jā, cienījamie kolēģi! Diezgan lieks mēģinājums, pēc manā rīcībā esošās informācijas... Strādājam ar sēdē izskatāmo dokumentu Nr.1764, tātad ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Latvijas Republikas Satversmes pirmie divi panti skaidri definē valsts formu („Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika”), kā arī to, kam valstī pieder vara („Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai”). Tauta ievēlē Saeimā savus pārstāvjus, kuri ir atbildīgi vēlētājiem un atskaitās tautas priekšā. Tomēr, lai tauta varētu saprātīgi un racionāli vērtēt savu Saeimas deputātu darbu, tai ir nepieciešama atklāta un caurskatāma informācija par deputātu darbību un par Saeimā pieņemtajiem lēmumiem. Domāju, ka neviens deputāts to šodien nenoliegs un šiem apgalvojumiem, kas ir rakstīti Satversmē, piekritīs. Tomēr, es domāju, arī visi šajā zālē sēdošie labi atceras gan tos iemeslus, gan līčločus un grūtības, kā mēs tieši pirms gada nonācām līdz atklātiem balsojumiem par lielāko daļu valsts amatpersonu, veicot grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tātad šobrīd tas, ko mēs esam izdarījuši, - Saeimas Prezidija locekļi, valsts kontrolieris, tiesībsargs, tiesneši, Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, ģenerālprokurors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs un citi tiek ievēlēti atklāti. Mēs, visi klātesošie, arī labi zinām, ka jautājums par grozījumiem Satversmē, kuri izslēgtu aizklātos balsojumus Saeimā pēc būtības, izslēdzot arī Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu aizklātu ievēlēšanu, nav mūsu dienas kārtībā pirmo reizi. 2012.gada 29.martā pirmajā lasījumā tika noraidīti grozījumi Satversmē, kuri paredzēja divas nozīmīgas izmaiņas. Pirmā no tām bija jau iepriekš minētā aizklāto balsojumu izslēgšana, vēlot tās amatpersonas, kuras vienīgās vēl mums ir saglabājušās ar aizklātu balsojumu. Un otra - deputāta imunitātes samazināšana, atceļot to administratīvās lietās, kam par pamatu bija arī šīs diskusijas, kas bija viens no pēdējiem iemesliem, lai atlaistu iepriekšējo Saeimu. Taču, protams, kaut arī Juridiskajā komisijā diezgan lielā vienprātībā tika atbalstīts šis projekts, pēc tam katrs vienkārši atrada savus iemeslus, lai neatbalstītu, - vienam nepatika tas, ka tur bija imunitāte, otram nepatika atklātie balsojumi. Rezultātā mēs pastīvējāmies un lielā vienprātībā šo projektu atkal noraidījām. Es tomēr vēlos vērst uzmanību uz to, ka šis likumprojekts šobrīd ir sadalīts, tāpēc šodien mēs lemjam vairs tikai par amatpersonām. Tātad ir šis strīdīgais jautājums par imunitāti, uz kuru mums norādīja arī dažas amatpersonas. Daži cerēja, ka mums norādīs uz to, ka mēs neievērojam nepilsoņu tiesības, taču dīvainā kārtā Eiropas Padomes attiecīgā pārstāvja aizrādījums mums bija pavisam par citu tēmu - par ļoti lielām un liekām imunitātēm pašiem sev. Bet tas nav šīsdienas darba kārtības jautājums. Šodienas sēdes darba kārtības jautājums ir atklātie balsojumi. Es gribu uzsvērt to, ka ikviens deputāts - šie argumenti ir jau minēti no šīs tribīnes, bet es atkārtošu tos - pirmām kārtām pārstāv savu vēlētāju, to cilvēku, kurš viņam ir devis mandātu paust viņa viedokli parlamentā. Bieži izskan arī tāds apgalvojums: tad jau arī Saeimas vēlēšanas vajag atklātas! Un man pat liekas, ka iepriekšējā Saeimā „zaļie” un „zemnieki” šādu priekšlikumu arī iesniedza, bet tas tika noraidīts. Taču šī atšķirība starp tiešo demokrātiju un pārstāvības demokrātiju ir tāda, ka, ejot uz Saeimas vēlēšanām, katrs atdod pats savu balsi, bet mēs savukārt, ievēlot jebkuru amatpersonu, pārstāvam savus vēlētājus, un, protams, mums ir mūsu sirdsapziņas balsojums. Tātad mēs pirmām kārtām pārstāvam savus vēlētājus, un viņiem ir jāzina, kā mēs balsojam, - vai mēs balsojam tā, kā viņi uzskata par vajadzīgu... lai viņi var vērtēt mūsu darbu. Tātad patiesībā balsojums, kāds tas ir šobrīd... Tos, kas saka un parasti lieto argumentu, ka tiks izdarīts spiediens uz deputātiem, ka tiks ierobežota viņu izvēles brīvība, es aicinu: esiet stipri! Ja jūs spiež, neļaujieties spiedienam! Esiet stipri savā pārliecībā, savā morālajā stājā un pieņemtajos lēmumos! Īstenībā atzīsim arī to, ka patiesībā, ja balsojums par jebkuru amatpersonu ir aizklāts, neviens par šo balsojumu politiski nav atbildīgs, un visi tie balsojumi, kuros ir bijuši šie dīvainie rezultāti, īstenībā ir pavēruši ceļu dažādām spekulācijām, ļaujot apšaubīt visas Saeimas darbību, godīgumu un kompetenci kopumā. Jo deputāta patieso attieksmi parāda ne tikai viņa balsojumi. Protams, būtu ļoti labi, ja mūsu vārdi sakristu ar mūsu darbiem, par ko mēs šodien, manuprāt, visas dienas garumā ne reizi vien no šīs tribīnes esam minējuši. Un man ir patiešām prieks, ka līdz ar grozījumu izdarīšanu Saeimas kārtības rullī, ko, manuprāt, eksperti ir atzinīgi novērtējuši, ir bijuši konkrēti precedenti - ir bijuši balsojumi, kuros, manuprāt, deputāti tomēr ir vēlreiz padomājuši par to, cik svarīgi ir tas, kā viņu darbību un konkrēto balsojumu vērtēs vēlētājs. Jautājumus par atklātu un aizklātu balsošanu mēs esam pētījuši ne jau pirmo reizi. Latvijā ļoti daudz ir bijis tādu lietu, ja mēs skatāmies Satversmes senas stenogrammas, kā ir pieņemta Satversme un kādas šīs diskusijas ir bijušas. Nekas jau nav jauns! Šajā zālē tādas diskusijas jau ir notikušas. 20.gados savā rakstā „Aizklāta balsošana Saeimā” profesors Dišlers jau ir analizējis šo situāciju un ir teicis: „Deputāta darbības Saeimā nekādā ziņā nav ieskatāmas par deputāta privātu lietu vai par viņa kādu privātu tiesību izlietošanu. Deputāta darbība parlamentā ir vispārības lieta. Tā ir publiska kalpība, tā ir kalpošana valsts un sabiedrības interesēm. Tāpēc deputāta darbībai parlamentā jānotiek pēc iespējas atklāti, zem sabiedrības pašas kontroles. Aizklāta balsošana Saeimā vēlētājam un visai sabiedrībai atņem katru kontroles iespēju.” Turklāt profesors Dišlers jau tolaik komentēja jautājumu par spiediena izdarīšanu jeb, viņa vārdiem runājot, iespaidošanu. Šodien ir vērts ieklausīties viena no mūsu dižākajiem juristiem teiktajā: „Motīvam par izvairīšanos no iespaidošanas jeb spiediena izdarīšanas Saeimā gan nedrīkstētu būt vieta. Mēs tak’ vēlam Saeimā mūsu labākos ļaudis, pazīstamus atklātības darbiniekus, kurus domājam pietiekoši stingrus un godīgus, lai atklāti aizstāvētu tautas un valsts intereses pēc savas labākās pārliecības. Būtu pārāk bēdīgi, ja mums nebūtu ne simts cilvēku, kuri būtu pietiekami stingri pret iespaidošanu un varētu savu pārliecību visos gadījumos aizstāvēt atklāti.” Neizslēdzu, ka kādam ar šo grozījumu izdarīšanu nākotnē varētu rasties kādas neērtības vai būtu jāveic lielāks izskaidrošanas darbs saviem vēlētājiem. Tomēr, ja mēs priekšplānā izvirzām deputātu atbildību sabiedrības un savu vēlētāju priekšā, ja mēs spējam parādīt, ka rīkojamies, pārliecības un noteiktu principu vadīti, ja mēs izslēdzam tās paradoksālās un pat absurdās, komiskās situācijas, kādas mēs esam pieredzējuši vairākkārt pagātnē, tad, es esmu pārliecināta, vēlētāji to novērtēs. Es saredzu, ka ar šādu soli, ar šādu rīcību mēs demonstrēsim, ka mēs paši vēlamies vairot sabiedrības uzticību Saeimai, un līdz ar to stiprināsim Saeimas prestižu kopumā. Atklāta balsošana saskan ar parlamentārās demokrātijas principu. Deputāti tomēr ir tautas pārstāvji, un tāpēc vēlētājiem ir jābūt informētiem par viņu viedokļiem un rīcību. Politiskās ētikas pētnieks Tomsons ir atzinis, ka pārstāvības prakse sevī ietver to, ka pilsoņi par savu pārstāvju rīcību zina tik daudz, cik tas ir iespējams. Domāju, ka arī šodien varētu izskanēt argumenti pret šo ierosinājumu, sakot, ka aizklātums deputātam dod iespēju balsot saskaņā ar savu sirdsapziņu, savu pārliecību pat tad, ja tā ir pretrunā ar viņa partijas uzskatiem. Tomēr es atkal citēšu profesoru Dišleru: „Aizklāta balsošana gluži labi var noderēt par apsegu slepenām norunām un kompromisiem. Aizklāta balsošana var veicināt pašā Saeimā to politisko andeli un korupciju, pret kuru no visām pusēm tiek runāti tik skaisti vārdi. Deputātiem ir pienākums balsot saskaņā ar savu pārliecību un sirdsapziņu. Ja deputāts ir ievēlēts Saeimā, viņam ir jāspēj ne vien izdarīt izvēli par labu vienam vai otram kandidātam, viņam jābūt pārliecībai par savu viedokli, un šo viedokli viņam ir jāspēj paust savam vēlētājam. Tāpat arī deputātam ar saviem kolēģiem partijās un atbalstītājiem pie partijām ir jāprot formulēt viens arguments „par” un „pret”, kas izsvērts pirms savas izvēles izdarīšanas. Atšķirībā no pilsoņiem, kas ievēlē parlamentu, deputāti ir tautas pārstāvji, tādēļ uz viņiem ir jāattiecina stingrākas atklātības prasības.” Mūsu pieredzē zināmie aizklāto balsojumu pārsteigumi līdz šim vairāk atgādinājuši organizētas starppartiju intrigas un publiski neafišētas slepenas vienošanās, nevis patiesu sirdsapziņas vadītu balsu ierunāšanos. Turklāt, ja mēs zinām, ka līdzšinējā praksē ir bijuši gadījumi, ka deputāti paši ir izdarījuši atkāpes no aizklātuma principa, piemēram, izvēloties noteiktas krāsas pildspalvas vai pielietojot mūsdienīgākus risinājumus (ar saviem mobilajiem telefoniem fotografējuši balsojumus), tad varam teikt, ka faktiski jau paši ar savu rīcību mēs esam demonstrējuši vēlmi atteikties no šiem aizklātajiem balsojumiem. Jo kam tad mēs to visu mēģinām pierādīt? Visa iepriekš minētā dēļ es tiešām nespēju saskatīt tos pozitīvos ieguvumus, ko sabiedrība ar šo atlikušo aizklāto balsojumu saglabāšanu iegūs. Tādēļ es gribu teikt, ka patiešām nav vienas receptes vai universāla principa, kas prasītu parlamentam obligāti par kādu amatpersonu balsot atklāti vai slepeni. Šo balsojumu organizēšana ir katra parlamenta izšķiršanās, un tam ir jābūt mūsu lēmumam. Es ne vienu reizi vien esmu teikusi, ka katrs grozījums likumā - tas ir ne tikai juridisks grozījums, bet arī politiski juridisks grozījums, kurš atspoguļo tā laika situāciju. Ir normāli, ja valstīs ar senu, stabilu demokrātiju, praksēm un tradīcijām šie balsojumi ir aizklāti. Diemžēl Latvijas parlaments jau vairākus gadus pēc kārtas vairākos parlamenta sasaukumos ir pierādījis, ka nav tam nobriedis. Un tieši tāpēc es uzskatu, ka būtu bijis laiks šodien šos grozījumus pieņemt. Bet, pēc manā rīcībā esošās informācijas, arī „Saskaņas Centrs”, kurš komisijā draudzīgi atbalstīja šos grozījumus, šodien nebalsos. Un tātad ir jau, protams, jautājums: kas tad ir šoreiz? Es pat zinu, kādi ir šie argumenti šoreiz, un man būs arī komisijas vārdā iespēja atbildēt Elksniņa kungam. Es gribu jums vēl tādu informāciju pateikt, ka ir tāda Saeimas programma, kura paredz, ka deputāti var doties uz skolām. Proti, deputāti un Saeimas darbinieki dodas uz skolām saistībā ar programmu „Iepazīsti Saeimu” - tiek stāstīts, ko mēs darām, kā mēs strādājam. Un, lai jaunieši paši varētu aktīvi tajā piedalīties, ir daži aktīvie balsojumi - jautājumi, kuros skolēniem ir iespēja nobalsot: viens no jautājumiem ir par imunitātēm, vēl ir arī ir jautājums par brīvlaika pagarināšanu un jautājums ir par prezidenta atklātu ievēlēšanu. Es domāju, nav jābūt gaišreģim, lai jūs būtu pārliecināti, ka visās skolās, kurās esmu bijusi,- nu nav jau ļoti daudz... Tā nav nekāda SKDS vai TSN aptauja, uz to es neatsaukšos, bet katrā ziņā jaunie cilvēki, kuriem ir interese par šiem procesiem, diezgan vienbalsīgi ceļ šīs zaļās kartītes par to, ka viņi tomēr vēlētos saprast, par ko mēs balsojam, kāpēc mēs balsojam, un vēlētos, lai mēs spētu to paši arī paskaidrot. Juridiskā komisija izskatīja šos grozījumus, un, atturoties tikai Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas pārstāvjiem, atbalstīja to tālāku virzīšanu. Kā es jau teicu, man šodien ir informācija, ka „Saskaņas Centrs” atkal ir atradis kādus ieganstus (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Noklausījāties mūs? Spiegojāt?”), bet katrā ziņā es tomēr aicinu deputātus padomāt, izvērtēt šos manis minētos argumentus un atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2013_01_24-seq210 language "lv".
• 2013_01_24-seq210 speaker Solvita_Aboltina_(Mellupe)-1963.
• 2013_01_24-seq210 mentions Q822919.
• 2013_01_24-seq210 mentions Q211.
• 2013_01_24-seq210 mentions Q193089.
• 2013_01_24-seq210 mentions Q164247.
• 2013_01_24-seq210 mentions Q2167704.
• 2013_01_24-seq210 mentions Q1807079.
• 2013_01_24-seq210 mentions Q1021632.
• 2013_01_24-seq210 mentions Q2498135.
• 2013_01_24-seq210 mentions Q2747600.
• 2013_01_24-seq210 mentions Q8908.
• 2013_01_24-seq210 mentions Q903671.