Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_01_31-seq4> ?p ?o. }

• 2013_01_31-seq4 type Speech.
• 2013_01_31-seq4 number "4".
• 2013_01_31-seq4 date "2013-01-31".
• 2013_01_31-seq4 isPartOf 2013_01_31.
• 2013_01_31-seq4 spokenAs 10.
• 2013_01_31-seq4 spokenText "Labrīt, augsti godātais Prezidij! Ministru prezident! Deputāti! Pagājušās apkures sezonas beigās iedzīvotāju parādi par siltumu sasniedza 37,6 miljonus latu. Šogad, ņemot vērā to, ka pieauga gan tarifs, gan siltumenerģijas patēriņš, tiek prognozēts, ka parādi sasniegs jaunus rekordus. Un es vēlos vērst jūsu uzmanību vēl uz to, ka šie dati atspoguļo tikai ēku apsaimniekotāju parādus pret siltumpiegādātāju un iedzīvotāju reālie parādi varētu būt daudz lielāki. Statistika rāda, ka parādi par apkuri ir gandrīz katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam, bet tas neliecina par to, ka visiem pārējiem dzīvot ir daudz vieglāk. Jo bieži tie apzinīgākie maksātāji ir tieši pensionāri, kuri labāk samaksās rēķinu, bet mazāk paēdīs. Un, lūk, ko stāsta par savu izdzīvošanas recepti viens no tiem, kuri parasti netiek iekļauti parādnieku sarakstos: „Apkure paņem vairāk nekā trešdaļu manas pensijas, bet vēl jāmaksā arī citi rēķini: jāmaina skaitītāji - 24 lati, zālēm aizies 40 lati, un vēl šis tas. Tad man no pensijas atliek 20 lati. Es vasarā iekrāju, lai ziemā varu izdzīvot. Vismaz kādus 20-40 latus mēnesī nolieku.” Tā, demonstrējot arī savus pašdarinātos krājumus ziemai, bez kuriem izdzīvot būtu grūti, par savu izdzīvošanas metodi stāsta kāds Jēkabpils iedzīvotājs. Apkures rēķina lielumu nosaka siltumenerģijas tarifs plus patēriņš. Tarifu savukārt nosaka uzņēmuma administratīvās, ražošanas un kurināmā izmaksas, bet patēriņu nosaka ēku un siltumtrašu energoefektivitāte un arī gaisa temperatūra. Šobrīd galvenā problēma ir tā, ka rēķini par apkuri ir nesamērīgi ar iedzīvotāju ienākumiem. Un es vēlreiz vēlos pasvītrot, ka rēķini ir nevis vienkārši lieli, tie ir nesamērīgi - nesamērīgi ar iedzīvotāju ienākumiem. Un, jā, problēma atrisināsies, ja strauji pieaugs labklājības līmenis. Bet... es nezinu, kā pie jums, Rīgā, taču pie manis reģionā nekas neliecina par to, ka tas tā varētu notikt. Un tāpēc ir jāizdomā cita recepte, kā atrisināt šo problēmu. Tātad - kādi ir varianti? Pirmkārt, ātri samazināt rēķinus var, mainot valsts nodokļu politiku attiecībā uz siltumpiegādi un kurināmo. Taču pēdējie notikumi rāda to, ka mēs... nevis mēs, bet lielākā daļa no mums šo ceļu iet nevēlas. Otrkārt, pozitīvu efektu var panākt arī ar mājokļu siltināšanas programmu. Taču jārēķinās ar to, ka apkures rēķinam klāt nāks arī kredītmaksājums, un absolūtajos ciparos tas nozīmē, ka tas pozitīvais efekts var būt ne tik labs, kā dažs labs cer. Un šo programmu arī bremzē ārkārtīgi birokrātiskie šķēršļi. Un, treškārt, var optimizēt siltuma ražošanas procesu un renovēt siltumtrases. Tās Latvijā nav renovētas bieži vien pat kopš Padomju Savienības laikiem, un siltuma zudumi tajās ir kolosāli. Taču es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka Latvija nav tikai Rīga. Ir vēl 118 pašvaldības, kuru iespēja atrast brīvus finanšu līdzekļus tādām programmām ir stipri ierobežota. Un šobrīd, manuprāt, situācija ar iedzīvotāju parādiem par apkuri ir nonākusi tik tālu, ka pašvaldības un iedzīvotāji pašu spēkiem vairs nevar tikt ar to galā. Līdz ar to es piedāvāju izveidot mehānismu, kura ietvaros iedzīvotāju samaksātais pievienotās vērtības nodoklis par siltumapgādi tiks pārskaitīts atpakaļ pašvaldībām, savukārt pašvaldības to ieguldīs energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, un tādā veidā mehānisms palīdzēs renovēt siltumtrases, palīdzēs modernizēt katlumājas un ļaus pašvaldībām palīdzēt iedzīvotājiem ēku energoefektivitātes pasākumos, kas savukārt pozitīvi atspoguļosies rēķinu lielumā. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.".
• 2013_01_31-seq4 language "lv".
• 2013_01_31-seq4 speaker Vladimirs_Reskajs-1984.
• 2013_01_31-seq4 mentions Q211.
• 2013_01_31-seq4 mentions Q2660080.
• 2013_01_31-seq4 mentions Q15180.