Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_01_31-seq10> ?p ?o. }

• 2013_01_31-seq10 type Speech.
• 2013_01_31-seq10 number "10".
• 2013_01_31-seq10 date "2013-01-31".
• 2013_01_31-seq10 isPartOf 2013_01_31.
• 2013_01_31-seq10 spokenAs 101.
• 2013_01_31-seq10 spokenText "Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neliels brīdis ir pagājis kopš Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti ar laipnu Barčas kundzes atbalstu atkal ir klāt ar jauniem priekšlikumiem par grozījumiem Valsts pensiju likumā. Tādi šoreiz pavisam ir trīs: indeksēt pensijas jau šogad, mazās pensijas indeksēt ar lielāku indeksu nekā pārējās... Un ir arī kāds pavisam jauns dziļu pensiju sistēmas pazinēju priekšlikums - lūgt izdarīt izmaiņas vecā likuma normā par pensiju pārpiešķiršanas kārtību. Ja runājam par pensiju indeksāciju, tad jāteic, ka kopš iepriekšējās reizes, kad Barčas kundzi kārtējo reizi eksaminēja Saeimas pensiju indeksāciju lietā, nekas daudz un būtiski nav mainījies. Valdība šajā laikā nekādā veidā nav atkāpusies no sava nodoma - stabilizēt sociālo budžetu, kura ieņēmumi diemžēl nu jau kādu laiku ir mazāki par tā izdevumiem. (Zālē murdoņa.) Lai to nepieļautu, ir pieņemti svarīgi un ne vienkārši lēmumi ar ļoti nopietnām ilgtermiņa konsekvencēm - ir palielināts pensionēšanās vecums, uz laiku samazināta pensiju iemaksa otrajā līmenī, pārtraukta pensiju piemaksu piešķiršana un ar nākamo gadu pensiju piemaksas tiks pārceltas no sociālā budžeta uz pamatbudžetu. Jau šobrīd ir redzams, ka ieņēmumu prognozes pildās un ka 2014.gadā sociālais budžets atkal sāks veidot uzkrājumu, kā arī ir ierakstīts likumā, ka tiks atjaunota pensiju indeksācija. Domāju, ka tas būtu vismaz vieglprātīgi - šajā brīdī ignorēt izvirzīto mērķu sasniegšanu un atkal spiest gāzi grīdā. Labklājības ministrija skaidri apzinās, ka pensijas nav indeksētas kopš 2009.gada un ka tās pakāpeniski zaudē savu sākotnējo pirktspēju. Taču Labklājības ministrija apzinās arī to, ka bezatbildīga rīcība deficīta apstākļos, palielinot sociālā budžeta izmaksas, radītu šābrīža sociālo iemaksu veicējiem skaidru priekšstatu par to, ka valdība nespēj turēt doto vārdu un panākt stabilu, ilgtspējīgu sociālā budžeta darbību. Sociālo iemaksu veicēju uzticēšanās palielināšana sociālās apdrošināšanas sistēmai ir būtisks izaicinājums ne tikai valdībai, bet arī strauji novecojošai sabiedrībai kopumā. Šī uzticēšanās aug. Sociāli apdrošināto personu skaits pagājušajā gadā ir pieaudzis par 30 tūkstošiem. Tie ir jauni iemaksu veicēji, bet vidējā iemaksu alga joprojām ir ievērojami mazāka, nekā to uzrāda Valsts statistikas biroja aptaujas, kas liecina par augstu aplokšņu algu īpatsvaru Latvijas tautsaimniecībā. Vēlos minēt vēl kādu, manuprāt, apsveramu risku. Tie ir starptautiskie finanšu tirgi un reitingu aģentūras, kuras ar lielu uzmanību seko līdzi Latvijas valdības rīcībai. Esmu pārliecināts, ka nesabalansētu izmaksu akceptēšana nozīmēs tūlītēju Latvijas nākotnes vērtējuma pārskatīšanu un tam sekojošas kredītreitinga izmaiņas (No zāles dep. A.Barča: „Vai!”), kas savukārt nozīmēs parāda apkalpošanas izmaksu pieaugumu un līdzekļu samazinājumu attīstības, tajā skaitā sociālajām, vajadzībām. Attiecībā uz Barčas kundzes priekšlikumu mazās pensijas indeksēt ātrākā tempā nekā pārējās pensijas. Ir būtiski saprast, ka sociālā budžeta algoritms ir būvēts uz apdrošināto personu iemaksām, nevis uz ko citu. Respektīvi, klientam piešķiramās pensijas lielums ir precīzi saistīts ar viņa veikto sociālo iemaksu lielumu, un jebkura cita, jauna, papildu izmaksu kritērija ieviešana kādai atsevišķai klientu grupai radīs nevienlīdzīgu izmaksu situāciju pārējiem sistēmas dalībniekiem, jo vieniem izmaksu palielinājums notiks uz samazinājuma rēķina citiem. Šāds risinājums tiem sistēmas dalībniekiem, kuri būs veikuši lielākas sociālās iemaksas, radīs netaisnības sajūtu, ka noteikumi ir mainīti (No zāles: „Kādi noteikumi mainīti?!”) un ka sistēmas dalībnieki, kuri veikuši mazākas iemaksas, varēs saņemt relatīvi lielāku labumu, nekā ir ieguldījuši, veicot iemaksas. Nevar nepiekrist priekšlikuma iesniedzējiem, ka mazo pensiju jautājums ir jārisina, bet tas nav darāms uz apdrošināšanas sistēmas rēķina. Tam ir jāmeklē resursi citur - sociālajos pabalstos, sociālās drošības tīklā; iespējams, jāpārskata arī citas iespējas. (No zāles dep. A.Barča: „Ak Dievs!”) Ja to nevar darīt, tad kardināli jāmaina sociālās apdrošināšanas sistēma. Bet to nedrīkst nemitīgi drusku pielabot. Attiecībā uz pensiju pārpiešķiršanu - tas ir ļoti vecs stāsts. Likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 16.punkta 12.apakšpunkts nosaka: ja apdrošinātā persona, kurai valsts pensija piešķirta līdz 1997.gada 1.janvārim, pēc 1996.gada 1.janvāra nostrādājusi vismaz trīs gadus, tad, pamatojoties uz apdrošinātās personas iesniegumu, pensiju piešķir no jauna. Šī norma kā ekonomiski nepamatota tika izslēgta no likuma 1999.gada 7.decembrī. Taču tā deva iespēju 36 tūkstošiem pensionāru vecuma pensiju piešķirt no jauna, nevis pārrēķināt, tādējādi ievērojami palielinot tās apmēru. Šo lietu ir izskatījusi 2006.gadā arī Satversmes tiesa un atzinusi, ka šīs normas piemērošana ir bijusi samērīga. Grūti saprast, kādēļ...".
• 2013_01_31-seq10 language "lv".
• 2013_01_31-seq10 speaker Arvils_Aseradens-1962.
• 2013_01_31-seq10 mentions Q822919.
• 2013_01_31-seq10 mentions Q211.
• 2013_01_31-seq10 mentions Q4696883.
• 2013_01_31-seq10 mentions Q1807079.
• 2013_01_31-seq10 mentions Q2498135.