Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2013_04_18-seq46 spokenText "3.priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja, un komisija vienbalsīgi to atbalstīja.".
- 2013_04_18-seq44 spokenText "2.priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs, un komisija to atbalstīja.".
- 2013_04_18-seq42 spokenText "Paldies. Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā”, trešais lasījums. Ir iesniegti četri priekšlikumi. 1.priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs, un komisija to atbalstīja.".
- 2013_04_18-seq41 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā”, trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Klementjevs.".
- 2013_04_18-seq40 spokenText "Tātad abi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_04_18-seq38 spokenText "2.priekšlikumu iesniedza Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, tas ir otrajā lasījumā pieņemtās normas precizējums. Ar šo precizējumu klusēšanas un piekrišanas princips tiek labāk nostiprināts likumā, un līdz ar to lūdzu Saeimu atbalstīt komisijas priekšlikumu.".
- 2013_04_18-seq36 spokenText "Kolēģi, skatām likumprojektu Nr.541/Lp11. Ar šo likumprojektu tiek ieviests klusēšanas un piekrišanas princips attiecībā uz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas licenču saņemšanas kārtību. Šis vispārējais Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā noteiktais princips nosaka, ka gadījumā, ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja pakalpojuma sniedzējam ir piešķirta. Likumprojekta trešajam lasījumam iesniegti divi priekšlikumi. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls. Komisija to atbalstīja.".
- 2013_04_18-seq35 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Pimenovs.".
- 2013_04_18-seq32 spokenText "Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs skatām likumprojektu Nr.550/Lp11. Atgādināšu, ka likumprojekta uzdevums ir vienkāršot grāmatvedības kārtošanu nodibinājumiem, biedrībām, arodbiedrībām un reliģiskajām organizācijām, ļaujot kārtot grāmatvedību vienkārša ieraksta sistēmā, kā arī saskaņot šā likuma normas ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma normām un likvidēt Grāmatvedības padomi, kuras uzdevums un pienākums bija izstrādāt grāmatvedības dokumentu sagatavošanas standartus. Ar jau pieņemtajām normām otrajā lasījumā mēs esam deleģējuši šo kompetenci Finanšu ministrijai, kura turpmāk to darīs, piemērojot Eiropas Savienības regulējumu. Likumprojekta trešajam lasījumam iesniegts un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīts viens - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls. Komisija priekšlikumu atbalstīja.".
- 2013_04_18-seq31 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību””, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Pimenovs.".
- 2013_04_18-seq29 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Melnkalnes valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2013_04_18-seq28 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.2138. Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Melnkalnes valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” tika izskatīts Ārlietu komisijā. Neviens priekšlikums netika saņemts. Mēs to atbalstījām, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_04_18-seq27 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Melnkalnes valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2013_04_18-seq26 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.2137. Šis pamatnolīgums ir par partnerību starp Eiropas Savienību un Filipīnu Republiku. Ārlietu komisija to izskatīja, nevienu priekšlikumu nesaņēmām. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_04_18-seq25 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2013_04_18-seq24 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.2136. Likumprojekts „Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses” tika izskatīts Ārlietu komisijā. Neviens priekšlikums nav saņemts. Komisija atbalstīja likumprojektu otrajam lasījumam. Komisijas vārdā es aicinu Saeimu atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_04_18-seq23 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” pieņemšanu pēc otrreizējas caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 31. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2013_04_18-seq22 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu balsot par likuma pieņemšanu pēc otrreizējas caurlūkošanas.".
- 2013_04_18-seq21 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_04_18-seq20 spokenText "Paldies, kolēģi! Un noslēdzošais ir 4.priekšlikums - deputāta Tutina kunga priekšlikums, kas saistīts ar jau neatbalstīto 1.priekšlikumu un paredz pārejas noteikumus par to, līdz kuram datumam būtu izstrādājami attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Arī tas komisijā netika atbalstīts. (No SC frakcijas: „Balsot!”)".
- 2013_04_18-seq19 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 34, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2013_04_18-seq18 spokenText "Paldies, kolēģi! 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš sevī ietver tās normas, kas tika izstrādātas darba grupā, kopīgi strādājot „Latvenergo”, Ekonomikas ministrijai, Zemkopības ministrijai un Latvijas Meža īpašnieku asociācijai, kā arī komisijas deputātiem. Komisijā guva atbalstu. Priekšlikums paredz, atšķirībā no iepriekšējā regulējuma, izvērstāk definēt, kādus kokus un kādos gadījumos, un kas var cirst aizsargjoslās. Priekšlikums paredz, ka meža īpašnieki aizsargjoslās tos kokus, kuru augstums sniegsies līdz līnijām un līdz trases malai, varēs uzskatīt par potenciāli bīstamiem un paši izcirst (tātad ne tikai kādus bojātus kokus, bet tos, kas potenciāli varētu sasniegt trases malu!), par to vienkārši gada sākumā informējot Valsts meža dienestu, bet neattiecinot uz to vispārējās meža... tātad koku ciršanas prasības. Savukārt objekta īpašnieks jeb tas, ko mēs dēvējam par „Latvenergo”, varēs izcirst jau tikai tos kokus, kurus nebūs izcirtis zemes īpašnieks un kuri būs potenciāli bīstami saskaņā ar šī panta piekto daļu, kur ir definēti jau ļoti precīzi kritēriji (tātad ir runa par kokiem, kas ir satrupējuši, apgrauzti vai kā citādi patiešām jau ļoti bīstami), attiecīgi par to paziņojot Valsts meža dienestam vai - atsevišķos gadījumos - Dabas aizsardzības pārvaldei. Un tātad normu par kompensācijām savukārt 10.1 daļa vairs nesaturēs. Komisijā šis priekšlikums tika vienprātīgi atbalstīts un tika atbalstīts arī, kā jau es minēju, no visām iesaistītajām pusēm. Tātad komisijas vārdā aicinu atbalstīt.".
- 2013_04_18-seq17 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Es saprotu, ka nav nepieciešams balsojums par 2.priekšlikumu. Smiltēna kungs, balsojums... jūs neprasāt? Tātad deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša un deputātes Kalniņas-Lukaševicas priekšlikumu.".
- 2013_04_18-seq16 spokenText "Līdz ar to arī citās pozīcijās, piemēram, par trašu tīrīšanu, viņi ir norādījuši 635 latus par hektāru. Es parunāju ar konkrētiem zemniekiem, un viņi smejas. Viņi saka, ka tad viņi bankrotētu, jo principā grāvjus tīra par 50 latiem kilometrā, un pie šāda te... uz vienu hektāru 150 lati - tā būtu sakarīga cena. Ar to es gribu teikt, ka... Es Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā vairākkārt uzdevu jautājumu gan Ekonomikas ministrijai, gan „Sadales tīklam”, gan regulatoram: cik izmaksās Reformu partijas priekšlikums palielināt aizsargjoslas no 13 metriem līdz 60 metriem? Manuprāt, tam ir ietekme uz tarifu, un vismaz informatīvi deputātiem šī summa būtu jāzina. Es atbildi tā arī nesaņēmu, bet kopumā ir skaidrs, ka tas priekšlikums, kas ir izstrādāts kā kompromiss, ir vismaz kaut kāds priekšlikums un kompromiss. Tas varbūt nav pats labākais variants, un tādēļ, ņemot vērā to, ka mums ir jānodrošina elektroapgādes drošība un ir jāizcērt šie bīstamie koki, es tomēr aicinu atbalstīt to, ko komisija ir nolēmusi. Paldies.".
- 2013_04_18-seq15 spokenText "Vai deputāti neiebilst, ka Smiltēna kungs runā vienu minūti? Lūdzu, runājiet vēl vienu minūti!".
- 2013_04_18-seq14 spokenText "Lūdzu, vēl vienu minūti!".
- 2013_04_18-seq13 spokenText "Smiltēna kungs...".
- 2013_04_18-seq12 spokenText "Labrīt, kolēģi! Strādājot pie šī likumprojekta, arī kā Zemkopības ministrijas pārstāvim man radās ļoti daudz dažādu secinājumu, atklājās pārsteidzoši fakti, vairāki no kuriem pat... „Latvenergo” atcēla nozīmīgus iepirkumus. Bet savas runas gaitā es vēlētos īsumā fokusēties uz trim būtiskākajām lietām. Proti, pirmais, ko atbalsta arī VIENOTĪBA, - ka nepieciešams rūpēties par elektroapgādes drošību, proti, par to, lai cilvēki ziemā nepaliktu bez elektrības, lai tie koki, kas ir bīstami un ir apsniguši, nesagāztos uz līnijām; tam mēs piekrītam. Bet tā visa kontekstā Reformu partijas frakcijas virzītais priekšlikums palielināt aizsargjoslas 20 kilovoltu līnijās no 13 uz 60 metriem, mūsuprāt, radīja vienu citu lietu. Proti, mēs Zemkopības ministrijā intensīvi jau pusotra gada garumā strādājam pie Latvijas zemes stratēģijas, un, lai attīstītu mūsu ekonomiku, mums ir izvirzīts mērķis - panākt maksimālu efektu no katra zemes hektāra, racionāli izmantot katru resursu, lai tas nonāktu valsts ekonomikā, radītu darba vietas un pievienoto vērtību. Līdz ar to mēs secinājām, ka, palielinot aizsargjoslas līdz 60 metriem, papildus izcērtamā platība - te var vēl strīdēties par cipariem - svārstās līdz pat 40 tūkstošiem hektāru papildu tam, kas ir šobrīd. Līdz ar to, pēc mūsu aprēķiniem, tie varētu būt 100 tūkstoši kubikmetru, kas tiek nocirsti. Prakse parāda to, ka meža īpašnieku struktūra ir sadrumstalota. Meža īpašnieku vidējā platība ir 8 hektāri, līdz ar to šie koki visbiežāk paliek zemē, tie sapūst - sapūst dzīva nauda, kas nenonāk ekonomikā. Viens kubikmetrs koksnes nodokļos ģenerē 6 latus, turklāt nozarē šobrīd ārkārtīgi trūkst resursu. Tā jau ir uzstādījusi eksporta rekordu 1,2 miljardu latu apmērā. Līdz ar to arī tādēļ Zemkopības ministrija manā personā... mēs virzījām priekšlikumu, par kuru šobrīd jums būs jābalso, - izslēgt normu, kura paredzēja to, ka „Latvenergo” būtu pienākums atpirkt vai kompensēt starpību, kas rodas starp izmaksām, nocērtot šo koku, un tā koksnes vērtību. Tiktāl viss būtu loģiski, bet šis priekšlikums sadūrās ar ļoti lielu pretestību, un tas, pēc „Latvenergo” un Ekonomikas ministrijas domām, nevarēja tikt realizēts, jo, kā izrādījās, koku ciršanas izmaksas ir lielākas par tās koksnes vērtību, kuru nocērt. Un te man ir jācitē vēstule, ko es saņēmu no valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži”, kad es pieprasīju informāciju. Tātad kopējais šo cērtamo mežu apjoms gar elektrolīnijām sadalās proporcijā 30 pret 70, proti, 70 procentus šo bīstamo koku cērt un izstrādā „Latvenergo”, bet 30 procentus - „Latvijas valsts meži”. Kāda ir atšķirība izmaksās? „Latvijas valsts meži” šo darbu veic vidēji par 7,21 latu kubikmetrā, sortimenta sagatavošanas cena svārstās no 4,91 lata kubikmetrā līdz 10 latiem, un tas ietver šādus pakalpojumus - sagarumot, nokraut un tā tālāk. Kā mēs secinājām no vēstules, ko saņēmām no „Sadales tīkla”, no Pinkuļa kunga, tad viņi par viena koka nozāģēšanu maksā 21,4 latus. Varbūt neprofesionāļiem tas nav līdz galam skaidrs, bet vienā kubikmetrā ir vismaz trīs koki, kas nozīmē to, ka cena par vienu kubikmetru ir 70 lati, desmit reizes pārsniedzot to, ko maksā „Latvijas valsts meži”... identiska procedūra, ja paņem apakšuzņēmējus, kas šo procesu veic. Desmitkārtīgi atšķirīga cena! Tādēļ, ja būtu iespējams cirst par septiņiem latiem, šīs izmaksas un malkas cena būtu 15 lati, un tad septiņi lati būtu tā summa, ko atmaksāt meža īpašniekiem. Tiktāl viss būtu skaidrs. Bet mūsu priekšlikums „neiet cauri” tāpēc, ka „Latvenergo” ir pārlieku lielas izmaksas. Un te mēs nonākam pie trešā, pie paša būtiskākā, jautājuma - pie elektroenerģijas cenas. Ja mēs parēķinām saistībā ar visu šo apjomu, ar tām izmaksām, ko „Latvenergo” bija norādījis vēstulē, tad sanāk, ka papildu izmaksas rodas 7,3 miljonu latu apmērā, kas radītu 3,7 procentu sadārdzinājumu sadales tarifā. Vai tas būtu pieļaujams situācijā, kad mēs runājam par elektroenerģijas cenu, par šo augsto cenu, par uzņēmēju konkurētspēju un par mājsaimniecību iespējamo maksātspēju?".
- 2013_04_18-seq10 spokenText "Paldies. 2. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša kunga, kā arī deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums, kas paredzēja izslēgt normu, ar kuru tika deleģēts Ministru kabinetam noteikt, kādā veidā koki ir atpērkami un kompensējami. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.".
- 2013_04_18-seq9 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 54, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_04_18-seq8 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Skatīsim likumu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, otrreizēja caurlūkošana. Šī gada 1.februārī Valsts prezidents vērsās pie Saeimas ar caurlūkošanas rakstu, lūdzot pārskatīt likumu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, ko mēs bijām pieņēmuši 24.janvārī. Likums „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” rada priekšnoteikumus elektroapgādes drošības apdraudējumu novēršanai, un likuma grozījumi precizē gaisvadu... elektrolīniju aizsargjoslu platumu, kā arī nosaka trasi, kas jāuztur tīra no kokiem un krūmiem, un joslu, kurā ir atļauta atsevišķu bīstamo koku ciršana, kā arī nosaka, kādi koki ir uzskatāmi par potenciāli bīstamiem elektrolīniju nepārtrauktas darbības nodrošināšanai. Atbilstoši iecerētajām izmaiņām aizsargjoslā ārpus elektrolīniju trases kokus... noteikts, ka šādus kokus cērt zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vai, ja šādi koki nav nocirsti, tiesības tos nocirst ir objekta īpašniekam vai valdītājam. Likuma grozījumos ietvertajā Aizsargjoslu likuma 61.panta 10.1 daļā noteikts, ka meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības prasīt, lai objekta īpašnieks vai valdītājs atpērk nocirstos kokus, bet nocirsto koku atpirkšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Valsts prezidents savā vēstulē Saeimai min, ka, ņemot vērā iepriekš minēto... tur ir virkne argumentu, ko tūdaļ minēšu... un, pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, prasa likuma otrreizēju caurlūkošanu attiecībā jau tieši uz šo daļu - 61.panta 10.1 daļu. Analizējot pieņemto likumu, Valsts prezidents norāda, ka aizsargjoslas nenoliedzami ir noteiktas visas sabiedrības interesēs, tātad arī tādēļ, lai pienācīgi nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu pieejamību visai sabiedrībai. Un, nosakot aizsargjoslu, parasti tiek ierobežotas kādas... kāda īpašnieka tiesības uz īpašumu. Tomēr ne visu aizsargjoslu noteikšana automātiski uzliek valstij par pienākumu nodrošināt kompensāciju. Tas ir atkarīgs no ierobežojuma rakstura, intensitātes un valsts ekonomiskajām iespējām. Ir arī norādīts, ka likuma grozījumos noteiktais pienākums atpirkt aizsargjoslās ārpus elektrolīniju trases nocirstos kokus zināmā mērā traktējams kā pretimnākšana meža īpašniekam. Taču attiecīgo kompensēšanas mehānismu nedrīkstētu veidot izolēti no visas likumos paredzētās aizsargjoslu un ar tām saistīto ierobežojumu kompensēšanas sistēmas. Tāpat Valsts prezidents ir norādījis, ka no likumdošanas procesā iesaistīto un likuma grozījumu otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē piedalījušos personu paustajiem viedokļiem bija secināms, ka priekšlikums ir virzīts nevis kā kompensējoša rakstura tiesiskais mehānisms, bet gan kā ekonomisks instruments, kura mērķis ir gādāt par meža kvalitāti, kā arī par meža resursu efektīvu un ekonomisku izmantošanu, nodrošinot to, ka strāvas padeves nepārtrauktības labad nocirstie kokmateriāli tiks plānveidīgi un centralizēti laisti tirgū, jo kokmateriāli ir vērā ņemama bagātība un resursi, kuru racionāla izmantošana ir nepieciešama ekonomikai. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Prezidijs strādā?”) Un ir uzsvērts, ka šāda mērķa sasniegšanai izstrādātais tiesiskais regulējums teorētiski ir iespējams, lai gan pēc būtības tam nevajadzētu atrasties Aizsargjoslu likuma darbības zonā. Attiecīgās tiesību normas sākumdaļas teksts paredz, ka potenciāli bīstamo koku ciršana jāveic zemes īpašniekam vai valdītājam. Un vienīgi tādā gadījumā, ja tas nav izpildīts, tiesības cirst kokus ir objekta īpašniekam vai valdītājam. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Prezidijs strādā šodien?”) Attiecīgi arī norādīts, ka likuma normas neparedz kādas sankcijas zemes īpašniekam par šī pienākuma nepildīšanu. Ir uzsvērts, ka demokrātiskā valstī arī likumdošanas procesam jāatbilst labas likumdošanas principam, kas prasa, lai likumos ietvertās tiesību normas būtu skaidri saprotamas, precīzi formulētas un savstarpēji atbilstošas. Savukārt ietvertais deleģējums, kā ir norādīts, ir ļoti vispārīgs. Līdz ar to šajā Valsts prezidenta rakstā ir norādīts, ka, ja tomēr tiktu atzīts, ka Aizsargjoslu likumā ir nepieciešams zināms tiesiskais regulējums aizsargjoslās ārpus elektrolīniju trases nocirsto koku atpirkšanai, vajadzētu rūpīgi izvērtēt iecerētā mehānisma praktisko darbību dažādās situācijās. Arī tā iederību Aizsargjoslu likuma darbības jomā, kā arī tiesisko noformējumu, proti, attiecīgās tiesību normas formulējumu, tās elastīgumu un tajā ietvertā deleģējuma Ministru kabinetam pietiekamību un satura ietilpību. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, strādājot ar šo likumu, to izskatīja divās komisijas sēdēs. Pirmajā no komisijas sēdēm joprojām iezīmējās būtiskas pretrunas starp Ekonomikas ministrijas un daļas deputātu viedokļiem, no vienas puses, un meža īpašnieku, Zemkopības ministrijas un otrās daļas deputātu viedokļiem, no otras puses. Līdz ar to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzdeva izveidot darba grupu, kurā tiktu pēc būtības izdiskutēti vēlreiz šie jautājumi par to, vai ir nepieciešams vai nav nepieciešams kompensēt meža īpašniekam elektrolīniju drošības dēļ nocirsto koku vērtību. Darba grupai strādājot, sanākot tās noslēguma sēdē 8.aprīlī un izvērtējot arī otrreizējai caurlūkošanai iesniegtos priekšlikumus, deputāti vienojās par visām pusēm pieņemamu un optimālu risinājumu grozījumu redakcijām. Šie darba grupas piedāvātie grozījumi, arī manā ieskatā, atbilst sabiedrības interesēm, un to atzina arī jau nākošajā komisijas sēdē. Tātad ir izdevies panākt, ka elektrolīniju īpašniekam nebūs jāmaksā kompensācija meža īpašniekam par aizsargjoslās nocērtamajiem bīstamajiem kokiem, un līdz ar to akciju sabiedrībai „Sadales tīkls” neveidosies papildu izmaksas, kas kļūtu par iemeslu paaugstināt elektroenerģijas tarifu. Savukārt meža īpašniekam būs lielāka atbildība un ieinteresētība pašam rūpēties par drošību aizsargjoslās ap elektrolīnijām un preventīvi tās atbrīvot no potenciāli bīstamiem kokiem. Meža īpašnieks būs primāri atbildīgs, lai infrastruktūra būtu atbrīvota no bīstamajiem kokiem, savukārt elektrolīniju īpašnieks izcirtīs šādus kokus tikai tad, ja to jau nebūs paveicis meža īpašnieks, un tādā gadījumā nekādas kompensācijas maksas netiks veiktas. Arī tas, ka bīstamie koki pirmām kārtām jānocērt meža īpašniekam, ir faktors, kas samazinās „Latvenergo” izmaksas, kuras ietekmē elektroenerģijas tarifu. Un regulējums, kādā veidā īpašnieks cērt potenciāli bīstamos kokus elektrolīniju aizsargjoslās, ir izveidots, uzklausot Zemkopības ministrijas viedokli, kas, būdama par nozari atbildīgā ministrija, norādīja, ka ietvertā norma, kas paredzēs brīvākas tiesības meža īpašniekam koku ciršanai, neietekmēs meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Un Zemkopības ministrija tātad, uzsverot, ka tas neietekmēs ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, atbalstīja šādu risinājumu. Šī norma, par kuru mēs esam jau daudz diskutējuši, saskaņā ar „Sadales tīkla” datiem, Latvijā attiecas uz aptuveni 28 tūkstošiem hektāru, no kuriem 70 procentu jeb 19 600 hektāru atrodas privātajos mežos. Un darba noslēgumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatījusi saņemtos priekšlikumus, atbalstīja darba grupas piedāvājumu, kas ir izteikts kā komisijas priekšlikums. Attiecīgi mums šodien izskatīšanai tika iesniegti četri konkrēti priekšlikumi. Viena grupa aicināja vienkārši precīzāk noteikt šo deleģējumu Ministru kabinetam, paredzot, ka meža īpašnieks saņem kompensāciju, citi priekšlikumi paredzēja izslēgt normu par kompensācijām un tātad noteikt, ka to nebūs, un tad kā kompromiss un risinājums būs norma, kas nosaka, ka kompensāciju nebūs, un precīzāk nosaka, kādā veidā ir cērtami šie koki, dodot arī meža īpašniekam tādas brīvākas un plašākas... rīcības brīvību savā īpašumā esošo mežu aizsargjoslās. Tātad izskatīsim četrus konkrētos priekšlikumus. Atļaujiet jums ziņot, ka 1. - deputāta Tutina kunga priekšlikums -paredzēja noteikt, ka meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības prasīt objekta īpašniekam vai valdītājam atpirkt nocirstos kokus, lai kompensētu radušos zaudējumus, un Ministru kabinetam uzdeva noteikt detalizētu kārtību, kādā notiek nocirsto koku atpirkšana, komisijā netika atbalstīts. 1.priekšlikums tātad komisijā nav atbalstīts.".
- 2013_04_18-seq7 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma „Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu pēc otrreizējas caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likums „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, otrreizēja caurlūkošana. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.".
- 2013_04_18-seq6 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Skatīsim likumu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrreizēja caurlūkošana. Priekšlikumi Saeimas kārtības ruļļa 95.panta kārtībā Juridiskajā komisijā netika iesniegti. Atgādināšu, ka Valsts prezidents ar 2013.gada 22.februāra vēstuli nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai minēto likumu, kā galvenos argumentus minot to, ka ir jāuzklausa tiesu varas viedoklis šajā jautājumā, tāpat ir jāizvērtē Senāta kā kasācijas instances faktiskais noslogojums un attiec��gi arī būtu vērtējams jautājums par tiesnešu skaitu. Attiecīgi tātad Juridiskā komisija nosūtīja minēto likumprojektu Tieslietu padomei. Tieslietu padome atbalstīja priekšlikumu par to, ka minētās lietu kategorijas tiks skatītas konkrētā tiesā - Jelgavas pilsētas tiesā. Tieslietu padome vērtēja arī Augstākās tiesas senatora Laviņa kunga izteiktos argumentus attiecībā uz to, ka kasācijas instancei nevajadzētu skatīt minēto lietu kategorijas, bet uzdot šīs lietu kategorijas skatīt apelācijas instances tiesai. Par minēto bija diskusijas arī Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupā. Ekspertu vidū par šo jautājumu nebija vienota viedokļa. Neraugoties uz to, ka Tieslietu padome uzskatīja, ka šāds viedoklis būtu atbalstāms, kā jau es norādīju, ekspertu vidū viedoklis nav viennozīmīgs, un Tieslietu ministrija ir vienojusies kopā ar Augstāko tiesu veidot arī darba grupu, kuras mērķis ir risināt attiecīgos jautājumus, to skaitā arī jautājumus par Augstākās tiesas palātu reorganizāciju. Līdz ar to šis jautājums tiks izskatīts šīs darba grupas darba procesā. Ņemot vērā minēto, Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumu „Grozījumi Civilprocesa likumā”.".
- 2013_04_18-seq5 spokenText "Paldies. Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Klementjeva, Agešina, Orlova, Zemļinska un Zujeva iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 46, atturas - 7. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Riharda Eigima iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 15.aprīļa līdz 21.aprīlim. Šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Igora Meļņikova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 25.aprīlī. Par to mums ir jāpieņem lēmums balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Igoram Meļņikovam šā gada 25.aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts, tātad atvaļinājums ir piešķirts. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likums „Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrreizēja caurlūkošana. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2013_04_18-seq4 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Kolēģi no opozīcijas ir iesnieguši Saeimā likumprojektu, kurš paredz atrisināt, viņuprāt, sasāpējušo jautājumu - mazo pensiju palielināšanas jautājumu -, paaugstinot pensiju neapliekamā minimuma līmeni no 165 latiem mēnesī uz 200 latiem mēnesī. Priekšlikums tiek motivēts ar pensiju indeksācijas neatjaunošanu, pārtrauktajām pensiju piemaksām, kā arī iespējamo cenu sadārdzinājumu eiro ieviešanas gadījumā. Šī nebūt nav jauna, bet gan labi aizmirsta pieeja mazo pensiju problēmas risināšanā. Bet vai adekvāta? Domāju, ka ne. Pensiju neapliekamā minimuma paaugstināšana ir vērtējama kā vērā ņemama ienākuma nodokļa piemērošanas politikas revīzija, kura būtiski palielina atšķirības neapliekamā minimuma piemērošanā dažādām nodokļu maksātāju grupām. Respektīvi, šobrīd strādājošajiem neapliekamā minimuma līmenis ir 45 lati, bet pensionāriem tas ir 165 lati, un, lai arī valdība plāno strādājošajiem neapliekamo minimumu no 1.janvāra palielināt līdz 80 latiem, šāda pensiju neapliekamā minimuma līmeņa palielināšana saglabās ievērojamas neapliekamā minimuma atšķirības. Ņemot vērā to, ka sociālās iemaksas ir atbrīvotas no ienākuma nodokļa nomaksas, šāda stratēģija var pamatoti radīt jautājumu par risinājumu juridisko korektumu un pieeju samērīgumu. Veidojot atšķirīgas neapliekamā minimuma pieejas dažādām nodokļu maksātāju kategorijām, šāda nodokļu politika ilgtermiņā ved pie iedzīvotāju grupu pretnostatīšanas. Likumprojekta anotācijā iesniedzēji, citējot Satversmes tiesas spriedumu, ir atzīmējuši, ka lēmumiem par sociālo tiesību īstenošanu daudz nozīmīgāka ir politiskā dimensija, nevis juridiskā. Un šī dimensija atkarīga no likumdevēja priekšstata par to, kurai sabiedrības daļai nepieciešama valsts palīdzība vai atbalsts. Respektīvi, cik var noprast, likumprojekta virzītāju priekšstats par sociālo taisnīgumu ir būtiska motivācija šī likumprojekta virzīšanā. Tik tālu viss ir pareizi. Tuvojas iespējamo politisko pārmaiņu laiks, un imperatīvs panākt sociālo taisnīgumu tūlīt un tagad sāk skanēt aizvien skaļāk un skaidrāk. Cienījamie kolēģi, vai izvēlēts piemērots brīdis likumprojekta virzīšanai? Domāju, ka ne. Nenoliedzami, ja runājam par sociālo taisnīgumu, pensiju indeksācijas atsākšana ir fundamentāls sociālās politikas jautājums, kura ātrāka atrisināšana ļaus sabiedrībai gūt pārliecību, ka pensiju sistēma Latvijā ir ilgtspējīga un tā spēs aizsargāt iemaksu veicēju uzkrāto pensiju kapitālu no inflācijas izraisītās tā vērtības samazināšanās. Otrs svarīgs sociālā taisnīguma aspekts ir mazo pensiju palielināšanas jautājums. Taču, ņemot vērā to, ka šobrīd precīzu definīciju mazajai pensijai īsti atrast nav izdevies nevienam, šis jautājums, atšķirībā no pirmā, kuram risinājums jau tiek meklēts, ir daudz komplicētāks. Vai mazās pensijas līmeni noteikt, saistot to ar iztikas minimumu - 177 latiem -, ko šobrīd pēc Godmaņa laika formulas kalkulē mūsu Statistikas birojs? Vai to saistīt ar 150 latiem - nabadzības riska robežu, ko savukārt rēķina Eurostat, balstoties uz aprēķinātajiem 60 procentiem no vidējā mājsaimniecības ienākuma? Vai arī to saistīt ar 2006.gadā noteikto pensijas neapliekamā minimuma līmeni - 165 latiem -, kura aprēķini gan vairāk balstīti politiskos kompromisos, nevis reālā minimālā vajadzību līmeņa nodrošināšanas kalkulācijā? Varbūt lietot šodien priekšlikumā iesniegto modeli, mazajām pensijām politiski nosakot 200 latu līmeni? Un galu galā vai visus pensiju līmeņus indeksēt vienādi? Ja ne, tad kādu indeksu kuram līmenim piemērot un kad to darīt? (Pauze.) (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Skaidrs! Skaidrs!”) Cienījamie kolēģi, ja runājam par iespējamā risinājuma meklējumiem, tad es pilnībā pievienojos Āboltiņas kundzei, kura vakar Saeimā, tiekoties ar pensionārus pārstāvošajām organizācijām, norādīja, ka atbildes uz pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanas jautājumiem sākotnēji meklējamas konstruktīvā dialogā senioru kolektīvajā padomē, nevis parlamentā. Savukārt parlamenta uzdevums ir padomē izstrādāto lēmumu un vienošanos pēc iespējas ātrāka realizācija likumu grozījumos. Tāpēc attiecībā uz šodien virzīto likumprojektu, ņemot vērā to, ka šobrīd ir uzsākts aktīvs dialogs ar pensionārus pārstāvošajām organizācijām par mazo pensiju un pensiju indeksācijas līmeņu noteikšanas jautājumiem, aicinu Saeimu šodien noraidīt šā likumprojekta nodošanu komisijai, bet sagaidīt šīs padomes lēmumu un tikai tad lemt par pensiju indeksāciju un tās apmēriem. Nobeigumā es gribu arī atzīmēt, ka būtu prātīgi to darīt pēc atbilstošu sociālā budžeta izpildes rādītāju sagaidīšanas, nevis pirms 1.jūnija. Paldies, kolēģi!".
- 2013_04_18-seq2 spokenText "Paldies, augsti godātie deputāti! Frakcija „Saskaņas Centrs” piedāvā šodien atbalstīt likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Pagājis mēnesis, kopš mūsu burvīgais premjers, kura stāžs ir lielāks par četriem gadiem šajā burvīgajā amatā, apsolīja, ka mums tuvākajos gados būs labāka dzīve. Viņš arī atzina to, ka cilvēki nejūtas labāk, viņš to redz tikai papīros. Tad nu mēs piedāvājam realizēt šo plānu, lai cilvēkiem būtu labāk no mūsu likumprojekta. Sāksim ar sīkumu, ar mazumu - pieliksim neapliekamajam minimumam pensionāriem 25 latus klāt. Katrs pensionārs dabūs klāt piecus latus. Tas ir ļoti labi, un es uzskatu, ka tas ir ļoti labs solis, lai pierādītu ne tikai visai pasaulei, bet arī Latvijas iedzīvotājiem, ka Latvijā krīze beidzas un ka mēs nākošgad dzīvosim labāk. Mēs saprotam, ka atbildīgā opozīcija šogad neko grozīt nevar, bet mēs arī informējam par to, ka šodien notiek darbs pie valsts budžeta nākošajam gadam. Mēs piedāvājam atbalstīt šo priekšlikumu, nodot to komisijām un no nākošā gada to ieviest. Es gribu atgādināt, ka priekšlikums par 165 latiem, kuri šodien ir neapliekamais minimums pensionāriem, tika iesniegts kaut kad septiņus gadus atpakaļ. Kalvītis bija premjers, un tajā momentā valdošā koalīcija nejutās droši. Bija lūgums opozīcijai to atbalstīt, un, sadarbojoties ar Zaļajiem un Zemniekiem, ar Emsi un ar citiem partneriem, mēs šo neapliekamo minimumu pacēlām no 120 latiem uz 165 latiem. Tas nozīmē, ka šī norma jau ir morāli novecojusi un mums vajag domāt par nākotni un ar katru gadu palielināt šo neapliekamo minimumu. Ļoti daudzi pensionāri uzskata, ka tas dubulto nodokļu aplikšanu. Skaidrs, ka tīri matemātiski tas nav, bet ideoloģiski ir ļoti grūti izskaidrot pensionāriem, kāpēc, ja izdzīvošanas minimums ir 180 latu, neapliekamais minimums ir tikai 165 lati. Es gribu atgādināt arī VIENOTĪBAS deputātiem: kad viņi bija kopā ar Godmani un glāba „Parex banku”, ieguldot pensionāru naudu, miljardu tur, viņi solīja savā deklarācijā, ka viņi pacels šo neapliekamo minimumu līdz 200 latiem. Es neredzēju nevienu soli tajā virzienā, nebija nekādas pazīmes, ka likums būs atvērts un šis neapliekamais minimums būs palielināts. „Saskaņas Centrs” kā konstruktīva opozīcija piedāvā valdībai sākt diskusiju par šo jautājumu. Lūdzu nodot šo likumprojektu komisijām un iestrādāt šo normu nākošā gada budžetā! Tad daudz vieglāk būs izskaidrot cilvēkiem, kāpēc mums vajag maksāt tik lielus nodokļus, vienus no augstākajiem Eiropā, attiecībā uz darbaspēku, kāpēc šodien pensionāri nes visu smagumu un maksā tos lielos rēķinus par siltumu un visiem pārējiem komunālajiem pakalpojumiem un kāpēc mēs nevarējām samazināt iedzīvotājiem PVN. Un tas būs ļoti labs signāls arī visiem cilvēkiem, ka Latvijā krīze beigusies, un tad mēs sāksim izpildīt tos solījumus, ko mēnesi atpakaļ mums te premjers sasolīja, - ka dzīve nākošgad būs labāka. Paldies. Atbalstīsim un sāksim strādāt, sāksim labklājības uzlabošanu cilvēkiem! Paldies.".
- 2013_04_18-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00. Sākam Saeimas 18.aprīļa sēdi. Man jūs ir jāinformē par izmaiņu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Tātad 34 deputāti saskaņā ar... Jūs tur, draudzīgās meitenes! 34 deputāti - Dāvis Stalts, Inga Bite, Edmunds Demiters, Romualds Ražuks, Daina Kazāka, Valdis Liepiņš un citi deputāti ir iesnieguši lēmuma projektu „Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju, izvērtēt Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu, privatizācijas līguma izpildi, kā arī izvērtēt situāciju saistībā ar SIA „Ominasis Latvia” reģistrācijas Nr.40003417017 maksātnespēju”. Saskaņā ar Satversmi un Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu šāds lēmuma projekts, ja netiek prasīts sasaukt ārkārtas sēdi, ir iekļaujams tuvākajā Saeimas sēdē. Tātad šis lēmuma projekts ir iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā. Sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību. Tātad pirmā sadaļa ir „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Protokolu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Agešina, Orlova, Zemļinska un Zujeva iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.".
- 2013_04_11-seq179 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 11.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2013_04_11-seq178 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inita Bišofa... nav, Boriss Cilevičs... nav, Ina Druviete... nav, Nikolajs Kabanovs... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Inguna Rībena... nav, Dmitrijs Rodionovs... nav, Kārlis Seržants... nav, Raimonds Vējonis... arī nav. Paldies.".
- 2013_04_11-seq177 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par uzdevumu Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektu, balstoties uz 13 854 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 26, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Tas bija pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums, bet, pirms mēs reģistrējamies, man ir divi paziņojumi. Pirmais ir tāds, ka, atzīmējot Pasaules veselības dienu, kas bija 7.aprīlī, visi Saeimas deputāti un darbinieki šodien tiek aicināti ziedot asinis specializētajā Valsts asinsdonoru centra autobusā, kas no pulksten 10.00 līdz 14.00 jau atrodas pie Saeimas nama. Asinsdonoru akcijas rīkošana Saeimā ir kļuvusi par tradīciju, jo šī jau ir sestā reize, kad deputāti un darbinieki piedalās asins nodošanā. Tā ka es lūdzu visus, kam veselība to atļauj, tomēr palīdzēt. Tā ir ļoti svarīga akcija, kad kādam cilvēkam mēs tiešām reāli varam palīdzēt. Savukārt sestdien pulksten 15.00 Valmierā ledus hallē „Vidzemes Olimpiskais centrs” Rīgas ielā 91 ir plānota draudzības spēle hokejā, kurā spēkiem mērosies mūsu Saeimas komanda ar Valmieras pašvaldības komandu. Tātad pirms pašvaldību vēlēšanām sacentīsies vietējā vara ar centrālo varu. Šis būs atbildes mačs pagājušā gada aprīlī notikušajai draudzības spēlei. Un vēl es gribu atgādināt, ka pagājušajā gadā uzvarēja Saeimas komanda. Tā ka es aicinu visus aktīvi braukt, piedalīties un atbalstīt mūsu komandu, lai mēs šo ceļojošo kausu varētu saglabāt arī šogad. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2013_04_11-seq176 spokenText "Labdien vēlreiz! Runājot par šo jautājumu, es katrā ziņā gribu pateikties portāla „Mana Balss” aktivitātei un arī mūsu pilsoņu iesniegumiem. Pavisam ir iesniegti 13 854 paraksti par to, lai tomēr prasītu atbildību no Saeimas deputātiem par zvēresta laušanu... Es domāju, ka tieši ar šo procedūru mēs pastiprināsim uzticību politiķiem un savukārt dosim arī tautai iespēju izvēlēties, kuros gadījumos un kad iestājas politiskā atbildība par savu rīcību no deputāta puses. Mani nedaudz satrauc tas, ka Saeima ir nolēmusi to uzdot Tieslietu ministrijai ar konkrētu datumu - šā gada 31.decembri - tātad izskatīt šo regulējumu un ar priekšlikumiem nākt atpakaļ uz Saeimu. Es savukārt uzskatu, ka šis ir diezgan neatliekams jautājums, tāpēc tam vajadzētu uzlikt tā kā nelielu prioritāti un vismaz ātrāk virzīt šo jautājumu izskatīšanu un izdebatēšanu, kura varētu būt tā komisija, kas izskata šo lietu. Un to vajadzētu izdarīt tuvāko mēnešu laikā, nevis atlikt uz gada beigām, jo mēs atkal redzam, ka sabiedriskā iniciatīva, kas ir veidojusies caur portālu „Mana Balss”, šobrīd tiek noildzināta ar vēlmi vienkārši pagarināt šo procesu. Līdz ar to es domāju, ka vajadzētu tomēr izskatīt tādu iespēju, ka Tieslietu ministrija nedaudz sasparojas un pievēršas šai lietai. Viņiem vajadzētu dot, piemēram, pusgadu, lai viņi to izskatītu, vai arī attiecīgi pāris mēnešu, bet katrā ziņā nevis līdz šī gada beigām. Paldies. (Dep. J.Kursītes-Pakules aplausi.)".
- 2013_04_11-seq174 spokenText "Paldies. Pirms mēs uzsākam debates, ir saņemts piecu deputātu iesniegums. Deputāti Smiltēns, Čaklais, Buiķis, Kārkliņa un Kursīte-Pakule lūdz turpināt 11.aprīļa sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav iebildumu! Piekrītam!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2013_04_11-seq173 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Latvijas Republikas Saeima 2012.gada 7.jūnijā saņēma 13 854 Latvijas pilsoņu parakstītu iniciatīvu „Atbildība par deputāta zvēresta laušanu” ar aicinājumu Saeimai noteikt tiesisku atbildību par Saeimas deputāta svinīgā solījuma pārkāpšanu. Iesniegumā tiek prasīts izstrādāt modeli, kas paredzētu soda sankcijas tautas priekšstāvjiem, ja būs fiksēts zvēresta pārkāpums vai pierādījums tam, ka deputāts ir pārkāpis zvērestā pausto. Saeimas Prezidijs 2012.gada 18.jūnijā nolēma nodot 13 854 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu „Atbildība par deputāta zvēresta laušanu” sākotnējai izvērtēšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pauda atbalstu kolektīvā iesnieguma autoru priekšlikumiem un 2012.gada 5.septembrī sagatavoja Saeimas lēmuma projektu - uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt Saeimai analīzi par deputāta svinīgā solījuma regulējumiem, izvērtējumā iekļaujot 27 valstis, kuras ietilpst Eiropas Savienības sastāvā. Saeima šo lēmuma projektu 2012.gada 6.septembrī vienbalsīgi atbalstīja. Ministrijas apkopoto informāciju par iepriekš uzdoto uzdevumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma 2013.gada 28.janvārī. Ministrija ziņoja, ka lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu nepielieto tādu praksi, kur deputāti tiek sodīti par zvēresta pārkāpumiem. Sodi lielākoties ir paredzēti par atteikšanos dot zvērestu - līdz pat mandāta atņemšanai. Tomēr tika norādīts, ka dažās valstīs par zvēresta nepildīšanu ir paredzēta tiesiskā atbildība, piemēram, Lietuvā, kur parlamenta loceklis var zaudēt amatu saskaņā ar impīčmenta procedūru. Vienlaikus ministrija pauda nostāju, ka iespējamais tiesiskais regulējums Latvijā par deputāta zvēresta pārkāpumiem būtu politiskas izšķiršanās ceļā risināms jautājums. Lai vispusīgāk izvērtētu minēto jautājumu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 2013.gada 7.februārī nosūtīja visām Saeimas frakcijām vēstuli. Tajā komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs komisijas vārdā aicināja frakcijas iesniegt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā priekšlikumus par deputāta zvēresta tiesiskā regulējuma risinājumu Latvijā. Saņemot frakciju atbildes, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija konstatēja, ka Saeima lielākoties iestājas par to, lai ieviestu soda sankcijas par deputāta zvēresta pārkāpumiem. Piemēram, Neatkarīgo deputātu grupai un Reformu partijas frakcijai ir pieņemama Lietuvas parlamentā pastāvošā impīčmenta procedūra. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija uzskata, ka ir jāturpina darbs pie minētā jautājuma tiesiskā regulējuma, izslēdzot iespēju tādā veidā ietekmēt politiskos oponentus. VIENOTĪBAS frakcijas redzējumā, Satversmes tiesa Latvijas valstī būtu piemērotākā. Izvērtējot visu saņemto informāciju - gan no Tieslietu ministrijas, gan no Saeimas komisijām un frakcijām - , kā arī ņemot vērā iesniedzēju prasības, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija atzina, ka likumprojekta izstrādē būtu jāiesaista Latvijas augstākā izpildvara. Līdz ar to komisija 2013.gada 3.aprīlī ir sagatavojusi un atbalstījusi Saeimas lēmuma projektu: uzdot Tieslietu ministrijai līdz 2013.gada 31.decembrim sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektu par tiesisko regulējumu gadījumiem, kad tiek pārkāpts Saeimas deputāta svinīgais solījums vai zvērests. Paldies.".
- 2013_04_11-seq172 spokenText "Rasnača kungs, jums ir tiesības nosaukt tikai datumu, nevis debatēt. Tātad mums ir divi priekšlikumi, un saskaņā ar Kārtības rulli vispirms ir jābalso par tālāko no priekšlikumiem. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”! Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.maijs, un izskatīšana - 16.maijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 43, atturas - 1. Tātad priekšlikums nav atbalstīts. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 18.aprīlis, bet izskatīšana - 25.aprīļa sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - sadaļa „Lēmumu projektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.431/Lp11) trešajam lasījumam”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.431/Lp11) trešajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš minētajam likumprojektam ir pagarināts līdz šā gada 10.maijam. Paldies. Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir patstāvīgais priekšlikums - „Par uzdevumu Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektu, balstoties uz 13 854 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu””. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.".
- 2013_04_11-seq171 spokenText "Godātie kolēģi! Vjačeslava Dombrovska priekšlikuma akceptēšanas gadījumā šī norma... šīs normas nestāsies spēkā 9.maijā. Līdz ar to 9.maijā brīvi varēs pārvietoties personas ar šo simboliku. (Starpsaucieni.)".
- 2013_04_11-seq170 spokenText "Ieslēdziet mikrofonu deputātam Rasnačam!".
- 2013_04_11-seq169 spokenText "Lai ir 16.maijs!".
- 2013_04_11-seq168 spokenText "Viens mēnesis, tātad 11.maijs. Un izskatīšana... Nākamā sēde pēc 11.maija ir 16.maija sēde.".
- 2013_04_11-seq167 spokenText "1.jūnijā...".
- 2013_04_11-seq166 spokenText "Ir jānosauc konkrēti datumi.".
- 2013_04_11-seq165 spokenText "Nākamajā dienā pēc...".
- 2013_04_11-seq163 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - viens mēnesis.".
- 2012_12_20-seq360 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - viens mēnesis.".
- 2012_09_13-seq499 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - viens mēnesis.".
- 2013_04_11-seq162 spokenText "Ieslēdziet mikrofonu deputātam Vjačeslavam Dombrovskim!".
- 2013_04_11-seq161 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.aprīlis. Un izskatīšana - Saeimas 25.aprīļa sēdē.".
- 2013_04_11-seq160 spokenText "Jā, paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 28, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2013_04_11-seq159 spokenText "Vēlos tikai atgādināt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šis likumprojekts tika pieņemts pirmajā lasījumā un ka tādas asas debates, lai steidzamību noraidītu un nepieņemtu, nenotika. Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā.".
- 2013_04_11-seq158 spokenText "Tā, paldies. „Par” neviens nav pieteicies runāt. Tā kā mums ir iesniegumā... Tātad mums ir jābalso par to, vai mēs pārbalsosim... vai mēs atbalstām šo iesniegumu, šajā iesniegumā izteikto lūgumu pārbalsot. Tātad balsojums būs par to, vai mēs pārbalsosim. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai atbalstīt piecu deputātu iesniegumu ar lūgumu pārbalsot balsojumu par likumprojekta „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 43, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts. Tātad pārbalsošana par steidzamību netiks veikta. Un man ir jautājums Laizānes kundzei par pirmo lasījumu: vai komisijas vārdā jūs vēlaties vēl ko piebilst? Lūdzu! Tātad vārds Laizānes kundzei par pirmo lasījumu. Komisijas vārdā.".
- 2013_04_11-seq157 spokenText "Manuprāt, šis priekšlikums ir jānoraida viena elementāra iemesla dēļ. Es, prognozējot, ka „Saskaņas Centrs” būs neapmierināts, ka sirpis un āmurs tiks pielīdzināts nacistiskai simbolikai pirms 9.maija, salīdzināju visus balsojumus. Un šis balsojums bija visaktīvākais šīsdienas balsojums, kurā balsoja 89 klātesošie deputāti. Neviens cits balsojums šodien nebija ar tik lielu deputātu skaitu. (Starpsaucieni.) Es ceru, ka, neskatoties uz to, ka varbūt kādam šis lēmums ir bijis nepatīkams (Starpsaucieni.), noraidīsim šo pārbalsošanas priekšlikumu, jo tam nav nekāda pamata. (No SC frakcijas: „Ir! Ir!”) Paldies.".
- 2013_04_11-seq156 spokenText "Paldies. Nav neviena... Debates slēdzu... Man neparādās neviens uz ekrāna... Pirms mēs balsojam par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā, informēju jūs, ka ir saņemts četru... piecu deputātu - Zariņa, Sakovska, Tutina, Rubika un Ribakova - iesniegums: „Sakarā ar to, ka balsojumā par jautājuma Nr.619 steidzamības kārtību balsojuma rezultātos parādās deputāti, kuri neatradās zālē... (Sēdes vadītājas replika: „Kas gan neatbilst patiesībai!”) ... lūdzu pārbalsot šo jautājumu.” Jā, patiesībā jūs izplatāt nepatiesu informāciju! Visi atradās zālē. Protams, to nevar pārbaudīt šajā brīdī, jo reģistrācija netika veikta, kas būtu vienīgais reālais apstiprinājums... Bet tagad var viens runāt „par”, viens - „pret”. Deputāts Jānis Dombrava runās „pret”.".
- 2013_04_11-seq155 spokenText "Labdien, cienījamais Prezidij! Sveicināti, dārgie kolēģi! Šeit ir jāpiemin mūsu komisijā arī viena diezgan svarīga debašu sastāvdaļa, tas, kas notika komisijas sēdē. Runa ir par to, ka īstenībā vajadzētu ierobežot šo abu režīmu simboliku, bet mums ir jāturpina diskusija par to, ka Otrā pasaules kara veterāni, kuri ir saņēmuši apbalvojumus, tomēr varētu nēsāt ordeņus, kas viņiem ir piešķirti. Un šie ordeņi iekļauj sevī arī simboliku, bet tās ir viņu, karavīru, tiesības. Par to mums ir jārunā, un par to mums ir jādebatē, un tieši tāpēc mēs lūdzam garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu, nekā te varbūt tas izskanēs, jo šī diskusija ir pietiekami svarīga sabiedrībai, lai to izdebatētu, lai visiem būtu izpratne par šo jautājumu un lai nebūtu lieku pārmetumu kara veterāniem, jo ir pietiekami svarīgi saliedēt... tas ir mūsu sabiedrības saliedētības jautājums. Lūdzu, pievērsiet tam uzmanību, un lūdzu garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Paldies.".
- 2013_04_11-seq152 spokenText "Godātie kolēģi! Pirmām kārtām paldies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai par to, ka likumprojekts tika izskatīts un atbalstīts virzīšanai uz Saeimas sēdi, par to, ka mēs šodien runājam par šo likumprojektu. Mani nedaudz pārsteidz Pimenova kunga runa, jo mūsu jautājums, dienas kārtības jautājums, nav par vēsturi. Mums ir divi normatīvie akti: likums „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” un cits likums - Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums. Un problēma ir šāda: saskaņā ar vienu likumu attiecīgās simbolikas lietošana ir aizliegta, bet saskaņā ar otro nekas nav teikts. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē: ja ir pieteikts gājiens, tad tādu simboliku lietot nedrīkst, bet, ja pasākuma formāts ir cits, ja ir izmantots cits nosaukums, tad tas nav gājiens, bet ir piemiņas pasākums, un tad simboliku lietot ir atļauts. Tas nav pareizi! Ja, jūsuprāt, ir svarīgi atļaut svastikas un sarkanu zvaigžņu karogu, un attiecīgu himnu lietošanu, tad tas ir jāatļauj visos gadījumos un vienmēr. Jūs to varat piedāvāt un aizstāvēt savu viedokli, bet stāstīt par to, ka viena okupācija ir labāka par otru... Nu, piedodiet, tas nav nopietni! Latvija tika okupēta, turklāt okupēta vairākkārt! To izdarīja PSRS, to izdarīja nacisti! Un nevajadzētu aizstāvēt vienu okupācijas spēku, stāstot, ka citi tomēr bija sliktāki okupanti. (No zāles SC deputātu starpsaucieni.) Es uzskatu, ka attiecīgais likumprojekts ir svarīgs, ir nepieciešams, lai mums būtu vienota prakse, lai būtu vienota pieeja, lai mēs tiešām piemērotu līdzīgu regulāciju abos gadījumos neatkarīgi no tā, kāds formāts ir izvēlēts attiecīgajam pasākumam. Manuprāt, attiecīgās simbolikas lietošana nodara vien kaitējumu. Runa nav par to, ka cilvēks nedrīkst kolekcionēt pastmarkas, monētas vai privātai dzīvei izmantot tādu simboliku. Mēs runājam nevis par privāto dzīvi, bet mēs runājam par publiskiem pasākumiem, un es domāju, ka attiecīgajos pasākumos bez attiecīgajiem simboliem var iztikt. Vienlaikus man gribētos uzsvērt, ka nebūtu pareizi, ja attiecīgo likumu un attiecīgo grozījumu mēs interpretētu kā instrumentu, kas jāizmanto, lai represētu kādu cilvēku. Manuprāt, ja mēs runājam par veterāniem un par viņu apbalvojumiem, tad mums nevajadzētu piemērot nekādas represijas, jo šie cilvēki ir apbalvoti, bet, ja kādi citi cilvēki izmanto attiecīgos simbolus, lai kurinātu naidu, tad to pieļaut nedrīkst. Un mans ieteikums, domājot par attiecīgo likumprojektu, būtu ņemt vērā, ka vienu provokāciju mēs jau novērojām 16.martā. Un man ļoti negribētos, lai kārtējā provokācija būtu novērojama arī 9.maijā. Manuprāt, nekādām svastikām 9.maijā nevajadzētu parādīties, ko daži cilvēki tieši var izmantot, lai kurinātu naidu un radītu nesaticību. Un kā to var aizliegt? Kā var risināt problēmu? Manuprāt, ne viena simbolika, ne arī otra simbolika nebūt nav jālieto attiecīgajos pasākumos. Es uzskatu, ka komisija var turpināt strādāt un domāt par to, kā pilnveidot attiecīgo normu, bet konceptuāli likumprojekts ir jāatbalsta. Paldies. (Aplausi.)".
- 2013_04_11-seq150 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šim likumprojektam it kā var būt dažāda nozīme un dažāds svars atkarībā no tā, cik uzsvērti, cik nosvērti mēs... cik precīzi mēs dosim savus vērtējumus dažādiem politiskiem apstākļiem, kuri bija ļoti svarīgi mūsu politiskajā vēsturē. Var piedot emocionālu attieksmi pret notikumiem un pret vēsturi, kaut emocionāla attieksme vienmēr ir pavirša. Taču likumprojektā ir pretenzija uz analītisku vērtējumu, socioloģisku precizitāti un noteiktību. Un šo pretenziju jau nevar piedot. Es saprotu, ka tiem, kuri bija ieslodzīti bez izmeklēšanas un tiesas koncentrācijas nometnē, nebija svarīgi, kāds karogs plīvoja virs barakas - sarkanais ar ugunskrustu baltajā aplī vai sarkanais ar sirpi un āmuru. Bet politiķis nevar vadīties pēc pārdzīvojumiem vai labiem nodomiem; politikā nav nozīmes pārdzīvojumiem vai labiem nodomiem, politikā ir nozīme mērķtiecīgai rīcībai. Starp padomju režīmu un nacistisko režīmu nav simetrijas. Padomju vēsture ir ļoti sarežģīta (No zāles dep. R.Kārkliņas starpsaucieni.), mēs to labi saprotam, un tie, kas tolaik mācījās skolā, to labi atceras. Tā bija gan garīga uzplaukuma, gan zaudējumu un krišanas vēsture, gan varoņdarbu, uzvaru, gan zaudējumu vēsture, kļūdu un noziegumu vēsture. Tomēr nacisma vēsture ir tikai karš, civilo gūstekņu nošaušana un par valsts ideoloģiju pasludinātais šovinisms. Tas bija pirmām kārtām drausmīgs karš. Pieņemot lēmumu, lūdzu, atcerieties, ka viens režīms šo karu sāka, bet cits pabeidza ar uzvaru! Lūdzu, atcerieties, ka, atbalstot šo likumprojektu, mēs pielīdzinām agresoru, pret kuru karoja visa pasaule, valstij, kura cieta visvairāk un uzvarēja! Mēs labi zinām, ka tā nebija tikai Padomju Savienība, kas uzvarēja tajā karā. Ja mēs skatīsimies uz to līķi, kuru mums atstāja nacisms, redzēsim daudz ievainojumu un brūču, kas vājināja šo plēsoni, bet galvenā brūce, kas bija nāvīga brūce, nāvīgs ievainojums, bija izdarīta tieši ar Padomju armijas spēkiem. Un līdz ar to es nedomāju, ka tas būtu taisnīgi - vienkārši runāt par to, ka nacisma režīmam un padomju režīmam ir līdzīga atbildība par noziegumiem pasaules vēsturē. Es gribētu arī jums atgādināt, ka vispār šis jautājums par nacisma nosodīšanu pat nebūtu iespējams, ja Padomju armijas karavīri nebūtu izgājuši savu smago ceļu no Volgas līdz Elbai, un nebūtu nekad runa par to, vai padomju režīms bija vainīgs tajās vai citās rīcībās, ja mums nebūtu bijusi pirms tam uzvara, kuru atzina visa pasaule. Atcerēsimies, ka 9.maijs ir viens datums, bet 8.maijā mūsu valsts atzīmē piemiņas datumu, proti, nacisma sagrāvi, un būtu vienkārši kauns mūsu valstij, ja dienā pirms 9.maija... Visa pasaule ar cieņu izturas pret Padomju armijas uzvaru karā, izmantojot arī to pašu simboliku, bet mēs to varam ar savu neapdomīgo lēmumu šeit noraidīt un atzīt par nepieļaujamu mūsu svētkos un pasākumos. Tāpēc es uzstājos pret to, lai šis likumprojekts šajā redakcijā būtu atzīts. Es uzskatu, ka ir nepieciešams, lai tomēr tiktu izdarīts ļoti krietns analītisks un nosvērts darbs visās frakcijās un atbildīgajā komisijā, lai mēs atrisinātu šo problēmu visai saturīgi. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi, galu galā tas ir mūsu goda un cieņas jautājums. Paldies. Es rosinu šo likumprojektu pirmajā lasījumā neatbalstīt.".
- 2013_04_11-seq148 spokenText "Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.".
- 2011_07_01_as-1-seq445 spokenText "Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.".
- 2013_04_11-seq147 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 41, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Laizānes kundze, lūdzu, turpiniet par pirmo lasījumu!".
- 2013_04_11-seq146 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Šim likumprojektam ir ļoti liela politiska slodze. Ar šo likumprojektu, kurš pielīdzina nacismu komunismam, padomju režīmu - nacistiskajam režīmam, mēs varam vai nu saliedēt mūsu sabiedrību, vai arī papildus šķelt. (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA un VL-TB/LNNK frakcijas.) Tāpēc likumprojekta sasteigta skatīšana un pieņemšana nevar tikt uzskatīta par pareizo risinājumu. Risinājumam komisijā ir jābūt sagatavotam ļoti precīzi un izsvērti, jātiek izskatītam trijos lasījumos. Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” vārdā es rosinu neatbalstīt šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Paldies.".
- 2013_04_11-seq145 spokenText "Vai Pimenova kungs runās „pret” steidzamību? Lūdzu, Pimenova kungs! Vārds deputātam Pimenovam, kurš runās „pret” steidzamību.".
- 2013_04_11-seq144 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija strādāja ar likumprojektu „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Vēlos jūs informēt, ka likumprojekts paredz papildināt likuma 14.pantu ar šādu redakciju: „Publiska pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem ir aizliegts: vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku (arī stilizētā veidā), rīkoties tādā veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.” Šādi strikti ierobežojumi jau ir noteikti likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Publisks pasākums ir fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības. Likuma mērķis ir mazināt iespēju izmantot šādus pasākumus sabiedrības šķelšanai, ierobežot radikālu, naidu vairojošu uzskatu izplatīšanu sabiedrībā, jo sabiedrību saliedēt mēs varam, balstoties uz Latvijas valsts simboliku. Lai likumā noteiktie ierobežojumi varētu stāties spēkā un tikt piemēroti 9.maija pasākumos, komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.".
- 2013_04_11-seq143 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.".
- 2013_04_11-seq141 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.aprīlis. Paldies.".
- 2013_04_11-seq140 spokenText "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu aicinu noteikt 25.aprīli.".
- 2013_04_11-seq139 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Medību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2013_04_11-seq138 spokenText "Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā.".
- 2013_04_11-seq136 spokenText "Un 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_04_11-seq128 spokenText "23. - Smiltēna kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_04_11-seq124 spokenText "21. - Smiltēna kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 22.priekšlikumā.".
- 2013_04_11-seq123 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 18, atturas - 11. Priekšlikums ir atbalstīts. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
- 2013_04_11-seq122 spokenText "20. - Līdakas kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
- 2013_04_11-seq120 spokenText "19. - Smiltēna kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_04_11-seq118 spokenText "18. - Smiltēna kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_04_11-seq116 spokenText "17. - Smiltēna kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_04_11-seq115 spokenText "Deputāti neiebilst... (No zāles dep. I.Līdaka: „Balsot!”) Deputāti tomēr lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 29, atturas - 9. Priekšlikums ir atbalstīts. (Aplausi.)".
- 2013_04_11-seq114 spokenText "Paldies. 16. - Līdakas kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_04_11-seq113 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu par 15.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 33, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_04_11-seq112 spokenText "15. - Līdakas kunga priekšlikums. Tas diemžēl nav atbalstīts. (No zāles dep. I.Līdaka: „Balsot!”)".
- 2013_04_11-seq100 spokenText "9. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2010_12_16-seq84 spokenText "9. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2007_02_22-seq148 spokenText "9. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2013_04_11-seq98 spokenText "Paldies. 8. - Dūklava kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.".
- 2013_04_11-seq97 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 45, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_04_11-seq96 spokenText "Jā. Paldies. Par šo priekšlikumu bija ļoti lielas un plašas debates komisijā, un, kā jūs redzat, komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu... Tas gan nebūs komisijas vārdā, bet manā vārdā, jo, kā Līdakas kungs jau teica, mednieki zina, un meža darbinieki arī zina, ka situācija mežā nav tik vienkārša. It sevišķi šinī laikā ja jūs būtu mežā, tad redzētu, cik forši māju suņi... jā, māju suņi dzenā stirnas, kuras krīt cauri sērsnai, bet sunītis skrien pa virsu.".
- 2013_04_11-seq95 spokenText "Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Dūklava kungs vēlas ko piebilst?".
- 2013_04_11-seq94 spokenText "Pirmām kārtām jau paldies par atbalstu manam iepriekšējam priekšlikumam. Šis priekšlikums patiesībā ir iesniegts, lai saasinātu uzmanību uz situāciju saistībā ar klaiņojošo dzīvnieku, teiksim tā, medībām. Tātad likumā tiek paredzēts, ka medību platībās pieļaujama klaiņojošu suņu un kaķu nogalināšana medījot. Protams, es apzinos, ka šī klaiņojošo dzīvnieku problēma pastāv un ka tā ir visai asa. Katrs ir dzirdējis par to, ka klaiņojoši suņi uzbrūk aitu ganāmpulkiem, visi ir dzirdējuši par to, ka klaiņojoši suņi, it sevišķi pa sērsnu, kāda bija arī šoziem, panāk novājinātos meža zvērus un tos saplosa, bet daudzi cilvēki ir dzirdējuši arī par gadījumiem, kad mājas suns, aizgājis varbūt 200 metru no mājām, turpat pāri laukam apskatīties... ir ieklīdis citā piemājas teritorijā un tur sagaidījis savu lodi. Tātad Latvijā acīm redzami diezgan bieži ir problēma identificēt, kurš dzīvnieks ir klaiņojošs dzīvnieks, kurš nodara kaitējumu meža zvēriem, nodara kaitējumu mājdzīvniekiem un kurš vienkārši gadījuma pēc aizgājis varbūt attālāk no mājām bez kāda ļauna nodoma. Līdzīga var būt arī situācija ar kaķiem. Es gribētu redzēt lauku kaķi, kuru ir iespējams noturēt pie mājām, it sevišķi jau runču laikā, kad viņš, savas dziesmas dziedādams, iet uz kaimiņu māju meklēt brūti. Nu nekā tam kaķim galvā nav - ne putniņu medības... viņam pavisam kas cits ir galvā, nu un šādu kaķi tiek paredzēts... ka viņu var mierīgi arī nošaut. Protams, šo situāciju daudz pieņemamāku varētu darīt veids, kā vairākumā Eiropas valstu tas tiek darīts, kur dzīvnieki tiek marķēti, - tā ir mikročipēšana, un visi suņi, pirmām kārtām jau suņi, tad būtu identificējami pēc mikročipa. Tad tiešām klaiņojošu dzīvnieku kļūtu nesalīdzināmi mazāk un šī problēma - medību platībās atšaut klaiņojošos dzīvniekus - būtu daudz, daudz mazāka. Bez tam Latvija ir akceptējusi konvenciju, kurā diezgan nepārprotami ir noteikti arī veidi, kā galējas nepieciešamības gadījumos nogalināmi mājas vai istabas dzīvnieki. Un šaušana tur nu gan nav minēta. Paldies par uzmanību.".
- 2013_04_11-seq92 spokenText "7. ir deputāta Līdakas kunga priekšlikums, kurš nav atbalstīts.".
- 2013_04_11-seq90 spokenText "6. ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.".
- 2013_04_11-seq88 spokenText "Paldies. 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2013_04_11-seq87 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 25, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2013_04_11-seq86 spokenText "Kolēģi, es atļaušos komisijas vārdā sniegt vienu nelielu paskaidrojumu - uz šādu statusu Latvijā pretendē apmēram 30 cilvēki. Tā ka šie mednieki nav ne 300, ne 3000, lai jūs, teiksim, būtu lietas kursā. Paldies.".