Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_04_18-seq12> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2013_04_18-seq12 type Speech.
- 2013_04_18-seq12 number "12".
- 2013_04_18-seq12 date "2013-04-18".
- 2013_04_18-seq12 isPartOf 2013_04_18.
- 2013_04_18-seq12 spokenAs 101.
- 2013_04_18-seq12 spokenText "Labrīt, kolēģi! Strādājot pie šī likumprojekta, arī kā Zemkopības ministrijas pārstāvim man radās ļoti daudz dažādu secinājumu, atklājās pārsteidzoši fakti, vairāki no kuriem pat... „Latvenergo” atcēla nozīmīgus iepirkumus. Bet savas runas gaitā es vēlētos īsumā fokusēties uz trim būtiskākajām lietām. Proti, pirmais, ko atbalsta arī VIENOTĪBA, - ka nepieciešams rūpēties par elektroapgādes drošību, proti, par to, lai cilvēki ziemā nepaliktu bez elektrības, lai tie koki, kas ir bīstami un ir apsniguši, nesagāztos uz līnijām; tam mēs piekrītam. Bet tā visa kontekstā Reformu partijas frakcijas virzītais priekšlikums palielināt aizsargjoslas 20 kilovoltu līnijās no 13 uz 60 metriem, mūsuprāt, radīja vienu citu lietu. Proti, mēs Zemkopības ministrijā intensīvi jau pusotra gada garumā strādājam pie Latvijas zemes stratēģijas, un, lai attīstītu mūsu ekonomiku, mums ir izvirzīts mērķis - panākt maksimālu efektu no katra zemes hektāra, racionāli izmantot katru resursu, lai tas nonāktu valsts ekonomikā, radītu darba vietas un pievienoto vērtību. Līdz ar to mēs secinājām, ka, palielinot aizsargjoslas līdz 60 metriem, papildus izcērtamā platība - te var vēl strīdēties par cipariem - svārstās līdz pat 40 tūkstošiem hektāru papildu tam, kas ir šobrīd. Līdz ar to, pēc mūsu aprēķiniem, tie varētu būt 100 tūkstoši kubikmetru, kas tiek nocirsti. Prakse parāda to, ka meža īpašnieku struktūra ir sadrumstalota. Meža īpašnieku vidējā platība ir 8 hektāri, līdz ar to šie koki visbiežāk paliek zemē, tie sapūst - sapūst dzīva nauda, kas nenonāk ekonomikā. Viens kubikmetrs koksnes nodokļos ģenerē 6 latus, turklāt nozarē šobrīd ārkārtīgi trūkst resursu. Tā jau ir uzstādījusi eksporta rekordu 1,2 miljardu latu apmērā. Līdz ar to arī tādēļ Zemkopības ministrija manā personā... mēs virzījām priekšlikumu, par kuru šobrīd jums būs jābalso, - izslēgt normu, kura paredzēja to, ka „Latvenergo” būtu pienākums atpirkt vai kompensēt starpību, kas rodas starp izmaksām, nocērtot šo koku, un tā koksnes vērtību. Tiktāl viss būtu loģiski, bet šis priekšlikums sadūrās ar ļoti lielu pretestību, un tas, pēc „Latvenergo” un Ekonomikas ministrijas domām, nevarēja tikt realizēts, jo, kā izrādījās, koku ciršanas izmaksas ir lielākas par tās koksnes vērtību, kuru nocērt. Un te man ir jācitē vēstule, ko es saņēmu no valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži”, kad es pieprasīju informāciju. Tātad kopējais šo cērtamo mežu apjoms gar elektrolīnijām sadalās proporcijā 30 pret 70, proti, 70 procentus šo bīstamo koku cērt un izstrādā „Latvenergo”, bet 30 procentus - „Latvijas valsts meži”. Kāda ir atšķirība izmaksās? „Latvijas valsts meži” šo darbu veic vidēji par 7,21 latu kubikmetrā, sortimenta sagatavošanas cena svārstās no 4,91 lata kubikmetrā līdz 10 latiem, un tas ietver šādus pakalpojumus - sagarumot, nokraut un tā tālāk. Kā mēs secinājām no vēstules, ko saņēmām no „Sadales tīkla”, no Pinkuļa kunga, tad viņi par viena koka nozāģēšanu maksā 21,4 latus. Varbūt neprofesionāļiem tas nav līdz galam skaidrs, bet vienā kubikmetrā ir vismaz trīs koki, kas nozīmē to, ka cena par vienu kubikmetru ir 70 lati, desmit reizes pārsniedzot to, ko maksā „Latvijas valsts meži”... identiska procedūra, ja paņem apakšuzņēmējus, kas šo procesu veic. Desmitkārtīgi atšķirīga cena! Tādēļ, ja būtu iespējams cirst par septiņiem latiem, šīs izmaksas un malkas cena būtu 15 lati, un tad septiņi lati būtu tā summa, ko atmaksāt meža īpašniekiem. Tiktāl viss būtu skaidrs. Bet mūsu priekšlikums „neiet cauri” tāpēc, ka „Latvenergo” ir pārlieku lielas izmaksas. Un te mēs nonākam pie trešā, pie paša būtiskākā, jautājuma - pie elektroenerģijas cenas. Ja mēs parēķinām saistībā ar visu šo apjomu, ar tām izmaksām, ko „Latvenergo” bija norādījis vēstulē, tad sanāk, ka papildu izmaksas rodas 7,3 miljonu latu apmērā, kas radītu 3,7 procentu sadārdzinājumu sadales tarifā. Vai tas būtu pieļaujams situācijā, kad mēs runājam par elektroenerģijas cenu, par šo augsto cenu, par uzņēmēju konkurētspēju un par mājsaimniecību iespējamo maksātspēju?".
- 2013_04_18-seq12 language "lv".
- 2013_04_18-seq12 speaker Edvards_Smiltens-1984.
- 2013_04_18-seq12 mentions Q211.
- 2013_04_18-seq12 mentions Q21625222.
- 2013_04_18-seq12 mentions Q3736450.
- 2013_04_18-seq12 mentions Q21011154.
- 2013_04_18-seq12 mentions Q384826.
- 2013_04_18-seq12 mentions Q8413552.