Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_04_18-seq8> ?p ?o. }

• 2013_04_18-seq8 type Speech.
• 2013_04_18-seq8 number "8".
• 2013_04_18-seq8 date "2013-04-18".
• 2013_04_18-seq8 isPartOf 2013_04_18.
• 2013_04_18-seq8 spokenAs 69.
• 2013_04_18-seq8 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Skatīsim likumu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, otrreizēja caurlūkošana. Šī gada 1.februārī Valsts prezidents vērsās pie Saeimas ar caurlūkošanas rakstu, lūdzot pārskatīt likumu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, ko mēs bijām pieņēmuši 24.janvārī. Likums „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” rada priekšnoteikumus elektroapgādes drošības apdraudējumu novēršanai, un likuma grozījumi precizē gaisvadu... elektrolīniju aizsargjoslu platumu, kā arī nosaka trasi, kas jāuztur tīra no kokiem un krūmiem, un joslu, kurā ir atļauta atsevišķu bīstamo koku ciršana, kā arī nosaka, kādi koki ir uzskatāmi par potenciāli bīstamiem elektrolīniju nepārtrauktas darbības nodrošināšanai. Atbilstoši iecerētajām izmaiņām aizsargjoslā ārpus elektrolīniju trases kokus... noteikts, ka šādus kokus cērt zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vai, ja šādi koki nav nocirsti, tiesības tos nocirst ir objekta īpašniekam vai valdītājam. Likuma grozījumos ietvertajā Aizsargjoslu likuma 61.panta 10.1 daļā noteikts, ka meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības prasīt, lai objekta īpašnieks vai valdītājs atpērk nocirstos kokus, bet nocirsto koku atpirkšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Valsts prezidents savā vēstulē Saeimai min, ka, ņemot vērā iepriekš minēto... tur ir virkne argumentu, ko tūdaļ minēšu... un, pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, prasa likuma otrreizēju caurlūkošanu attiecībā jau tieši uz šo daļu - 61.panta 10.1 daļu. Analizējot pieņemto likumu, Valsts prezidents norāda, ka aizsargjoslas nenoliedzami ir noteiktas visas sabiedrības interesēs, tātad arī tādēļ, lai pienācīgi nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu pieejamību visai sabiedrībai. Un, nosakot aizsargjoslu, parasti tiek ierobežotas kādas... kāda īpašnieka tiesības uz īpašumu. Tomēr ne visu aizsargjoslu noteikšana automātiski uzliek valstij par pienākumu nodrošināt kompensāciju. Tas ir atkarīgs no ierobežojuma rakstura, intensitātes un valsts ekonomiskajām iespējām. Ir arī norādīts, ka likuma grozījumos noteiktais pienākums atpirkt aizsargjoslās ārpus elektrolīniju trases nocirstos kokus zināmā mērā traktējams kā pretimnākšana meža īpašniekam. Taču attiecīgo kompensēšanas mehānismu nedrīkstētu veidot izolēti no visas likumos paredzētās aizsargjoslu un ar tām saistīto ierobežojumu kompensēšanas sistēmas. Tāpat Valsts prezidents ir norādījis, ka no likumdošanas procesā iesaistīto un likuma grozījumu otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē piedalījušos personu paustajiem viedokļiem bija secināms, ka priekšlikums ir virzīts nevis kā kompensējoša rakstura tiesiskais mehānisms, bet gan kā ekonomisks instruments, kura mērķis ir gādāt par meža kvalitāti, kā arī par meža resursu efektīvu un ekonomisku izmantošanu, nodrošinot to, ka strāvas padeves nepārtrauktības labad nocirstie kokmateriāli tiks plānveidīgi un centralizēti laisti tirgū, jo kokmateriāli ir vērā ņemama bagātība un resursi, kuru racionāla izmantošana ir nepieciešama ekonomikai. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Prezidijs strādā?”) Un ir uzsvērts, ka šāda mērķa sasniegšanai izstrādātais tiesiskais regulējums teorētiski ir iespējams, lai gan pēc būtības tam nevajadzētu atrasties Aizsargjoslu likuma darbības zonā. Attiecīgās tiesību normas sākumdaļas teksts paredz, ka potenciāli bīstamo koku ciršana jāveic zemes īpašniekam vai valdītājam. Un vienīgi tādā gadījumā, ja tas nav izpildīts, tiesības cirst kokus ir objekta īpašniekam vai valdītājam. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Prezidijs strādā šodien?”) Attiecīgi arī norādīts, ka likuma normas neparedz kādas sankcijas zemes īpašniekam par šī pienākuma nepildīšanu. Ir uzsvērts, ka demokrātiskā valstī arī likumdošanas procesam jāatbilst labas likumdošanas principam, kas prasa, lai likumos ietvertās tiesību normas būtu skaidri saprotamas, precīzi formulētas un savstarpēji atbilstošas. Savukārt ietvertais deleģējums, kā ir norādīts, ir ļoti vispārīgs. Līdz ar to šajā Valsts prezidenta rakstā ir norādīts, ka, ja tomēr tiktu atzīts, ka Aizsargjoslu likumā ir nepieciešams zināms tiesiskais regulējums aizsargjoslās ārpus elektrolīniju trases nocirsto koku atpirkšanai, vajadzētu rūpīgi izvērtēt iecerētā mehānisma praktisko darbību dažādās situācijās. Arī tā iederību Aizsargjoslu likuma darbības jomā, kā arī tiesisko noformējumu, proti, attiecīgās tiesību normas formulējumu, tās elastīgumu un tajā ietvertā deleģējuma Ministru kabinetam pietiekamību un satura ietilpību. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, strādājot ar šo likumu, to izskatīja divās komisijas sēdēs. Pirmajā no komisijas sēdēm joprojām iezīmējās būtiskas pretrunas starp Ekonomikas ministrijas un daļas deputātu viedokļiem, no vienas puses, un meža īpašnieku, Zemkopības ministrijas un otrās daļas deputātu viedokļiem, no otras puses. Līdz ar to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzdeva izveidot darba grupu, kurā tiktu pēc būtības izdiskutēti vēlreiz šie jautājumi par to, vai ir nepieciešams vai nav nepieciešams kompensēt meža īpašniekam elektrolīniju drošības dēļ nocirsto koku vērtību. Darba grupai strādājot, sanākot tās noslēguma sēdē 8.aprīlī un izvērtējot arī otrreizējai caurlūkošanai iesniegtos priekšlikumus, deputāti vienojās par visām pusēm pieņemamu un optimālu risinājumu grozījumu redakcijām. Šie darba grupas piedāvātie grozījumi, arī manā ieskatā, atbilst sabiedrības interesēm, un to atzina arī jau nākošajā komisijas sēdē. Tātad ir izdevies panākt, ka elektrolīniju īpašniekam nebūs jāmaksā kompensācija meža īpašniekam par aizsargjoslās nocērtamajiem bīstamajiem kokiem, un līdz ar to akciju sabiedrībai „Sadales tīkls” neveidosies papildu izmaksas, kas kļūtu par iemeslu paaugstināt elektroenerģijas tarifu. Savukārt meža īpašniekam būs lielāka atbildība un ieinteresētība pašam rūpēties par drošību aizsargjoslās ap elektrolīnijām un preventīvi tās atbrīvot no potenciāli bīstamiem kokiem. Meža īpašnieks būs primāri atbildīgs, lai infrastruktūra būtu atbrīvota no bīstamajiem kokiem, savukārt elektrolīniju īpašnieks izcirtīs šādus kokus tikai tad, ja to jau nebūs paveicis meža īpašnieks, un tādā gadījumā nekādas kompensācijas maksas netiks veiktas. Arī tas, ka bīstamie koki pirmām kārtām jānocērt meža īpašniekam, ir faktors, kas samazinās „Latvenergo” izmaksas, kuras ietekmē elektroenerģijas tarifu. Un regulējums, kādā veidā īpašnieks cērt potenciāli bīstamos kokus elektrolīniju aizsargjoslās, ir izveidots, uzklausot Zemkopības ministrijas viedokli, kas, būdama par nozari atbildīgā ministrija, norādīja, ka ietvertā norma, kas paredzēs brīvākas tiesības meža īpašniekam koku ciršanai, neietekmēs meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Un Zemkopības ministrija tātad, uzsverot, ka tas neietekmēs ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, atbalstīja šādu risinājumu. Šī norma, par kuru mēs esam jau daudz diskutējuši, saskaņā ar „Sadales tīkla” datiem, Latvijā attiecas uz aptuveni 28 tūkstošiem hektāru, no kuriem 70 procentu jeb 19 600 hektāru atrodas privātajos mežos. Un darba noslēgumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatījusi saņemtos priekšlikumus, atbalstīja darba grupas piedāvājumu, kas ir izteikts kā komisijas priekšlikums. Attiecīgi mums šodien izskatīšanai tika iesniegti četri konkrēti priekšlikumi. Viena grupa aicināja vienkārši precīzāk noteikt šo deleģējumu Ministru kabinetam, paredzot, ka meža īpašnieks saņem kompensāciju, citi priekšlikumi paredzēja izslēgt normu par kompensācijām un tātad noteikt, ka to nebūs, un tad kā kompromiss un risinājums būs norma, kas nosaka, ka kompensāciju nebūs, un precīzāk nosaka, kādā veidā ir cērtami šie koki, dodot arī meža īpašniekam tādas brīvākas un plašākas... rīcības brīvību savā īpašumā esošo mežu aizsargjoslās. Tātad izskatīsim četrus konkrētos priekšlikumus. Atļaujiet jums ziņot, ka 1. - deputāta Tutina kunga priekšlikums -paredzēja noteikt, ka meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības prasīt objekta īpašniekam vai valdītājam atpirkt nocirstos kokus, lai kompensētu radušos zaudējumus, un Ministru kabinetam uzdeva noteikt detalizētu kārtību, kādā notiek nocirsto koku atpirkšana, komisijā netika atbalstīts. 1.priekšlikums tātad komisijā nav atbalstīts.".
• 2013_04_18-seq8 language "lv".
• 2013_04_18-seq8 speaker Zanda_Kalnina-Lukasevica-1978.
• 2013_04_18-seq8 mentions Q822919.
• 2013_04_18-seq8 mentions Q211.
• 2013_04_18-seq8 mentions Q21625222.
• 2013_04_18-seq8 mentions Q3736450.
• 2013_04_18-seq8 mentions Q164247.
• 2013_04_18-seq8 mentions Q21011154.