Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_04_18-seq4> ?p ?o. }

• 2013_04_18-seq4 type Speech.
• 2013_04_18-seq4 number "4".
• 2013_04_18-seq4 date "2013-04-18".
• 2013_04_18-seq4 isPartOf 2013_04_18.
• 2013_04_18-seq4 spokenAs 101.
• 2013_04_18-seq4 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Kolēģi no opozīcijas ir iesnieguši Saeimā likumprojektu, kurš paredz atrisināt, viņuprāt, sasāpējušo jautājumu - mazo pensiju palielināšanas jautājumu -, paaugstinot pensiju neapliekamā minimuma līmeni no 165 latiem mēnesī uz 200 latiem mēnesī. Priekšlikums tiek motivēts ar pensiju indeksācijas neatjaunošanu, pārtrauktajām pensiju piemaksām, kā arī iespējamo cenu sadārdzinājumu eiro ieviešanas gadījumā. Šī nebūt nav jauna, bet gan labi aizmirsta pieeja mazo pensiju problēmas risināšanā. Bet vai adekvāta? Domāju, ka ne. Pensiju neapliekamā minimuma paaugstināšana ir vērtējama kā vērā ņemama ienākuma nodokļa piemērošanas politikas revīzija, kura būtiski palielina atšķirības neapliekamā minimuma piemērošanā dažādām nodokļu maksātāju grupām. Respektīvi, šobrīd strādājošajiem neapliekamā minimuma līmenis ir 45 lati, bet pensionāriem tas ir 165 lati, un, lai arī valdība plāno strādājošajiem neapliekamo minimumu no 1.janvāra palielināt līdz 80 latiem, šāda pensiju neapliekamā minimuma līmeņa palielināšana saglabās ievērojamas neapliekamā minimuma atšķirības. Ņemot vērā to, ka sociālās iemaksas ir atbrīvotas no ienākuma nodokļa nomaksas, šāda stratēģija var pamatoti radīt jautājumu par risinājumu juridisko korektumu un pieeju samērīgumu. Veidojot atšķirīgas neapliekamā minimuma pieejas dažādām nodokļu maksātāju kategorijām, šāda nodokļu politika ilgtermiņā ved pie iedzīvotāju grupu pretnostatīšanas. Likumprojekta anotācijā iesniedzēji, citējot Satversmes tiesas spriedumu, ir atzīmējuši, ka lēmumiem par sociālo tiesību īstenošanu daudz nozīmīgāka ir politiskā dimensija, nevis juridiskā. Un šī dimensija atkarīga no likumdevēja priekšstata par to, kurai sabiedrības daļai nepieciešama valsts palīdzība vai atbalsts. Respektīvi, cik var noprast, likumprojekta virzītāju priekšstats par sociālo taisnīgumu ir būtiska motivācija šī likumprojekta virzīšanā. Tik tālu viss ir pareizi. Tuvojas iespējamo politisko pārmaiņu laiks, un imperatīvs panākt sociālo taisnīgumu tūlīt un tagad sāk skanēt aizvien skaļāk un skaidrāk. Cienījamie kolēģi, vai izvēlēts piemērots brīdis likumprojekta virzīšanai? Domāju, ka ne. Nenoliedzami, ja runājam par sociālo taisnīgumu, pensiju indeksācijas atsākšana ir fundamentāls sociālās politikas jautājums, kura ātrāka atrisināšana ļaus sabiedrībai gūt pārliecību, ka pensiju sistēma Latvijā ir ilgtspējīga un tā spēs aizsargāt iemaksu veicēju uzkrāto pensiju kapitālu no inflācijas izraisītās tā vērtības samazināšanās. Otrs svarīgs sociālā taisnīguma aspekts ir mazo pensiju palielināšanas jautājums. Taču, ņemot vērā to, ka šobrīd precīzu definīciju mazajai pensijai īsti atrast nav izdevies nevienam, šis jautājums, atšķirībā no pirmā, kuram risinājums jau tiek meklēts, ir daudz komplicētāks. Vai mazās pensijas līmeni noteikt, saistot to ar iztikas minimumu - 177 latiem -, ko šobrīd pēc Godmaņa laika formulas kalkulē mūsu Statistikas birojs? Vai to saistīt ar 150 latiem - nabadzības riska robežu, ko savukārt rēķina Eurostat, balstoties uz aprēķinātajiem 60 procentiem no vidējā mājsaimniecības ienākuma? Vai arī to saistīt ar 2006.gadā noteikto pensijas neapliekamā minimuma līmeni - 165 latiem -, kura aprēķini gan vairāk balstīti politiskos kompromisos, nevis reālā minimālā vajadzību līmeņa nodrošināšanas kalkulācijā? Varbūt lietot šodien priekšlikumā iesniegto modeli, mazajām pensijām politiski nosakot 200 latu līmeni? Un galu galā vai visus pensiju līmeņus indeksēt vienādi? Ja ne, tad kādu indeksu kuram līmenim piemērot un kad to darīt? (Pauze.) (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Skaidrs! Skaidrs!”) Cienījamie kolēģi, ja runājam par iespējamā risinājuma meklējumiem, tad es pilnībā pievienojos Āboltiņas kundzei, kura vakar Saeimā, tiekoties ar pensionārus pārstāvošajām organizācijām, norādīja, ka atbildes uz pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanas jautājumiem sākotnēji meklējamas konstruktīvā dialogā senioru kolektīvajā padomē, nevis parlamentā. Savukārt parlamenta uzdevums ir padomē izstrādāto lēmumu un vienošanos pēc iespējas ātrāka realizācija likumu grozījumos. Tāpēc attiecībā uz šodien virzīto likumprojektu, ņemot vērā to, ka šobrīd ir uzsākts aktīvs dialogs ar pensionārus pārstāvošajām organizācijām par mazo pensiju un pensiju indeksācijas līmeņu noteikšanas jautājumiem, aicinu Saeimu šodien noraidīt šā likumprojekta nodošanu komisijai, bet sagaidīt šīs padomes lēmumu un tikai tad lemt par pensiju indeksāciju un tās apmēriem. Nobeigumā es gribu arī atzīmēt, ka būtu prātīgi to darīt pēc atbilstošu sociālā budžeta izpildes rādītāju sagaidīšanas, nevis pirms 1.jūnija. Paldies, kolēģi!".
• 2013_04_18-seq4 language "lv".
• 2013_04_18-seq4 speaker Arvils_Aseradens-1962.
• 2013_04_18-seq4 mentions Q822919.
• 2013_04_18-seq4 mentions Q211.
• 2013_04_18-seq4 mentions Q164247.
• 2013_04_18-seq4 mentions Q217659.
• 2013_04_18-seq4 mentions Q2498135.