Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2013_09_19-seq29 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Konsulārais reglaments”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
• 2013_09_19-seq24 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.2576B. Komisija otrajam lasījumam saņēmusi divus priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_09_19-seq23 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Barčas, Klementjeva, Bērziņa, Dolgopolova un citu deputātu pieprasījumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par situāciju veselības aprūpes nozarē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 52, atturas - nav. Pieprasījums noraidīts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Konsulārais reglaments””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
• 2013_09_19-seq22 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mēs kaut kā esam novirzījušies no tēmas un nedaudz izplūduši. Deputātu pieprasījumā bija četri konkrēti jautājumi. Pamēģināsim uz tiem atbildēt, lai būtu skaidrība, kāpēc Pieprasījuma komisija ir pieņēmusi tādu, nevis citādu lēmumu. Pirmais: kādēļ Veselības ministrija, plānojot budžetu, neparedz pilnā apjomā finansējumu veselības aprūpei un tā tālāk, bet paredz... Arī šie cipari ir zināmi - 372 miljoni, ko šoreiz, kā arī iepriekšējos gados... ministrija to zina... iesniedza Ministru kabinetā, bet 372 miljonu vietā saņem dažus... plus vēl vāju cerību, ka budžeta grozījumos tie „ielāpi” un „melnie caurumi”, kas parādīsies, tiks salāpīti. Otrais: kādus pasākumus Veselības ministrija veic? Nu, tas ir skaidrs mums visiem. Mēs to uz savas ādas... un arī mūsu vēlētāji un klausītāji, kas seko līdzi šai sēdei, zina - 45 procenti no veselības aprūpes finansēšanas ir līdzmaksājumos. Tātad mēs samaksājam pusi gandrīz. Un realitāte jau ir tāda, ka tie ir nevis trīs procenti, bet, es domāju, pieci procenti. Tātad ministrija veic... paņem no mums, lai uzturētu šo sistēmu, - lai tā nesabruktu. Trešais: kā un kad Veselības ministrija plāno sasniegt vidējo finansējuma līmeni - 5 procentus? Nekad! Jo iedomājieties: ja ir nepieciešami 372 miljoni, tad ne šī ministrija, ne šī ministre, ne šī valdība to nevar atrisināt. (No SC frakcijas: „Jāmaina!”) Iedomājieties, ja nākamajā Saeimas sasaukumā četru gadu laikā viss mūsu nacionālā kopprodukta pieaugums - kādi 80 miljoni - tiktu novirzīti tikai veselības aprūpei, tad šī situācija tiktu izlīdzināta, ne latu... es atvainojos, ne eiro nepiešķirot skolotāju algām, ugunsdzēsējiem, citām vajadzībām, airBaltic un vēl nez kā glābšanai... Četrus gadus tikai veselības aprūpei! Tas nozīmē, ka mēs esam ārkārtīgi dziļā bedrē, ka tā vispār ir nacionāla problēma, kura kādā brīdī vienkārši novedīs mūs pie attiecīga sociālā sprādziena. (No zāles dep. I.Zariņš: „Pareizi!”) Un šīs problēmas risināšanu es redzu tikai tad, kad iedzīvotāji - pacienti un slimnieki, mūsu vēlētāji - sāks celt trauksmi kaut kādā enerģiskā veidā. Citādi ar šiem 45 procentiem līdzmaksājumu tas kaut kā tiek pieturēts un vairāk vai mazāk funkcionē. Ceturtais: kāda ir veselības ministres politiskā atbildība? (No zāles dep. A.Klementjevs: „Nekāda!”) Ministre un ministrija dara visu, ko var izdarīt sistēmas iekšienē. Un sistēmas iekšienē - ticiet man! -, protams, ir savas nepilnības, bet sistēmas iekšienē paņemt naudu, atrast vēl kaut kādus līdzekļus, lai atrisinātu šo problēmu, vairs nav iespējams. Ministre nāk ar priekšlikumiem - palielināt akcīzi, nesniegt bezmaksas plānveida palīdzību nodokļu nemaksātājiem, akcizēto preču akcīzes nodokli novirzīt medicīnai. Tie jau ir ārpus veselības aprūpes sistēmas esoši priekšlikumi, kuri faktiski ir valdības kompetencē. Veselības ministre cenšas strādāt valdības vietā, lai kaut kā palielinātu šo finansējumu. Tāpēc Pieprasījumu komisija, ārkārtīgi labi izprazdama šī jautājuma būtību un principā pēc satura, pēc būtības piekrizdama pieprasījuma iesniedzējiem, pēc formas tomēr uzskatīja, ka sistēmas iekšienē šī lieta nav atrisināma un veselības ministre nebūtu vainojama tajos grēkos, kas šeit ir uzskaitīti. (No frakcijas VIENOTĪBA: „Vārdi, vārdi!”) Tas bija tas iemesls, kāpēc mēs pieņēmām lēmumu noraidīt šo pieprasījumu. (RP frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2013_09_19-seq20 spokenText "Paldies par vārdu! Veselības ministrija pēdējo divu gadu laikā ir ļoti strādājusi pie tā, lai efektivizētu pakalpojumu sniegšanu. Tiešām ir ļoti strādāts pie tā, lai notiktu pacientu šķirošana. Un tas mērķis pacientu šķirošanai nav kādu izlikt uz ielas... tā teikt, pie eglītēm. Mērķis pacientu šķirošanai ir, pēc iespējas mazāk ieguldot finanšu līdzekļus, panākt labāku rezultātu. Respektīvi, stacionārā ārstēšana ir pasaulē visdārgākā ārstēšana; visā Eiropā, visā pasaulē mēģina no tās pāriet uz ambulatoro veselības aprūpi un uz dienas stacionārā veiktu aprūpi. Tāpēc mēs pacientus pašlaik apskatām observācijas gultās uzņemšanas nodaļā un pēc iespējas mazāk cenšamies uzņemt nodaļās, cenšamies sniegt viņiem pirmo palīdzību, kas ir nepieciešama, uzņemšanas nodaļā un tālāk novirzīt uz ambulatoro aprūpi. Turklāt observācijas gultu ietvaros pacienti saņem visus izmeklējumus tajā brīdī, kad viņi ir atbraukuši uz slimnīcu. Mēs esam efektivizējuši rindu pieejamības informāciju pacientiem, izveidodami portālu rindaspiearsta.lv. Mēs esam ieviesuši ģimenes ārsta konsultatīvo tālruni: ja pacients nevar nokļūt pie ģimenes ārsta, viņš var zvanīt pa tālruni un noskaidrot, kādā veidā rīkoties, ja viņam ir kādi veselības traucējumi. Jā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests prasa visaugstākās izmaksas, tāpēc mēs ļoti strādājam pie jautājuma par ģimenes ārstiem, pie primārās veselības aprūpes. Viss šis gads ir veltīts tam, lai efektivizētu primāro veselības aprūpi un maksimāli samazinātu neatliekamās palīdzības izsaukumu skaitu. Man jāteic, ka apmēram tikai 50 procentu no tiem, kuri izsaukuši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, reāli arī nonāk stacionārā. Savukārt stacionārā reāli ir tā, ka 50 procenti no pacientiem patiešām tiek palaisti mājās tādēļ, ka viņiem nav indikāciju atrasties stacionārā. Tā ir liela atbildība - efektīvi izlietot tos līdzekļus, tos nelielos līdzekļus, kas mums ir. Tas, ka tie ir nepietiekami, ir pilnīgi un viennozīmīgi skaidrs jau no manas iepriekšējās runas. Valstī ir samazinājies hospitalizēto pacientu īpatsvars, ir izveidota ģimenes ārstu apziņošanas sistēma: ja pacients ir uzskatījis, ka viņam nepieciešama neatliekamā palīdzība, un to ir izsaucis, bet nav stacionēts, tad jau nākamajā dienā ģimenes ārsts dodas pie pacienta uz mājām, lai noskaidrotu situāciju un risinātu to tālāk. Valstī šogad ir Sirds veselības gads - mēs īpaši pievēršamies kardioloģiskajai veselībai. Ir izveidoti tiešās pieejamības kabineti visos reģionos, lai pacients varētu vienkārši un ātri noskaidrot savas sirds veselību. Tādā veidā mēs arī atslogojam slimnīcas - rūpējamies par to, lai viņi nenonāk slimnīcās, bet jau ambulatorajā periodā veic visu nepieciešamo. Īstenībā tā ir liela dilemma. Lielākā daļa to pacientu, kurus atved uz slimnīcu, nemaz nevēlas tikt stacionēti. Vislabprātāk viņi atgrieztos mājās un ārstētos mājās. (Starpsaucieni no ZZS frakcijas.) Mēs sakām, ka mums ir jāefektivizē ambulatorā palīdzība, atceļot stacionāros sniegto palīdzību, un mēs uztraucamies par to, ka stacionāros mums pārāk daudz cilvēku nonāk. Es ļoti aicinu būt konstruktīviem attiecībā uz to apstākli, ka veselības aprūpes nozarē finansējums ir jāizlieto efektīvi. Visā pasaulē tiek meklēti visefektīvākie risinājumi, lai patiešām dārgās izmaksas medicīnā būtu pēc iespējas mazākas un viss tiktu novirzīts uz preventīvu primāro aprūpi un ambulatoro veselības aprūpi, kā arī pacients maksimāli ātri atgrieztos savā ierastajā vidē pēc ārstēšanās stacionārā, un līdz ar to samazinātos gultu dienu skaits. Es arī gribu uzsvērt, ka Veselības ministrija regulāri ziņo Ministru kabinetam par situāciju un arī regulāri ziņo parlamentam par situāciju, kāda ir veselības aprūpes jomā attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu. Mēs esam nākuši šogad klajā ar vairākiem ziņojumiem, kuros esam izklāstījuši vajadzības, bet mums ir jābūt reālistiskiem no tā, kas mums ir pieejams. Es ļoti aicinu deputātus konstruktīvi raudzīties uz kopējo situāciju valstī. Atzīstot visu to, ka mums ir augsts līdzmaksājums, ka mums ir nepietiekams finansējums, mums tomēr ir jārēķinās ar to, kas ir, un ir jāizsaka patiešām pateicība Ministru kabinetam par to, ka viņi visi kopā ir lēmuši, ka nākamajā gadā mēs varēsim palielināt tarifus, kas attiecas uz attīstības sadaļu un infrastruktūru, lai to naudu, kas mums ir jāiegulda valsts galvotajos kredītos, kas savulaik ir paņemti, mēs neatrautu no pacientiem un varētu speciāli novirzīt tur, kur tā ir nepieciešama infrastruktūras uzturēšanai. Tāpat liels paldies par to, ka mēs jau šogad varam runāt par palielinātu atalgojumu ārstiem un medicīnas personālam, un tas ļoti palīdzēs risināt situāciju ar cilvēku resursiem veselības aprūpē. Tomēr aicinu nākamajā gadā strādāt pie veselības aprūpes situācijas uzlabošanas, nevis kritizēt īsi pirms budžeta pieņemšanas un pirms reālās situācijas apzināšanās. Paldies.".
• 2013_09_19-seq19 spokenText "Paldies. Vārds Veselības ministrijas parlamentārajai sekretārei Lienei Cipulei, otro reizi.".
• 2013_05_30-seq180 spokenText "Paldies. Vārds Veselības ministrijas parlamentārajai sekretārei Lienei Cipulei, otro reizi.".
• 2013_09_19-seq18 spokenText "Kolēģi! Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Cipules kundze šodien ļoti laipni aicināja slimnīcu vadītājus nākt uz Veselības ministriju, lai kopā risinātu radušās problēmas. Interesanti gan! Latvijas Slimnīcu biedrība jau vairāk nekā pirms mēneša nosūtīja Veselības ministrijai vēstuli ar vairākiem jautājumiem, kā Veselības ministrija grasās palīdzēt šīs finansiālās problēmas risināt, bet vēl līdz šodienai nekāda atbilde nav saņemta. Jautājums: vai ir tik grūti uzrakstīt vēstuli, ka ir jāaicina klātienē caur deputātiem to darīt? Amatpersonas pārmet slimnīcu vadītājiem, bet īpaši tiem, kuri atrodas reģionos, ka slimnīcas tērējot pārāk daudz - stacionāros tiekot ievietots pārāk liels skaits pacientu, mājās pēc pirmās palīdzības sniegšanas palaižot pārāk maz. Vai jūs maz sapratāt, kādi ir šie pārmetumi? Pārmests tiek par to, ka pacients tiek ārstēts, nevis palaists, lai viņš nokrīt pie pirmajām eglītēm slimnīcas teritorijā. Es vēlos pievērst uzmanību vēl vienai lietai. Katru gadu Veselības ministrija lūdz papildu finansējumu no valdības. Arī šogad valdība to ir piešķīrusi divas reizes: vienu reizi - 7 miljonus, otrreiz - 5,2 miljonus veselības aprūpes finansējuma palielināšanai. Valsts veido pasūtījumu! Tā nosaka, cik, kam un par kādu veselības aprūpes pakalpojumu tā ir gatava maksāt. Taču, kamēr valsts un pašvaldību slimnīcas pārdomā, kā tiešām pildīt Hipokrata zvērestu un līdz gada beigām nodrošināt savus pakalpojumus, tie, kuri ir izveidojuši savas privātās klīnikas, diagnostikas centrus un laboratorijas, izskatās, ka nosmeļ valsts pasūtījuma krējumu. Arī no šī papildu finansējuma. Tas ir skats no malas. Es paskatījos. Pacientu rindu mazināšanai un ambulatoro pakalpojumu pieejamībai budžeta grozījumos no 7 miljoniem tika piešķirts tikai nedaudz vairāk par 1 miljonu, turpretī infrastruktūras uzturēšanai tika novirzīti vairāk nekā 3 miljoni. Un lielā mērā - tieši privātajam sektoram! Savukārt no 5 miljoniem papildus iedalītās naudas pat projekta konsultantu apmaksai ir iedalīti vairāk nekā 30 tūkstoši, bet pacientu ārstēšanai, izmeklēšanai un konsultēšanai naudas joprojām pietrūkst. Piemēram, Kuldīgas slimnīcai papildu nauda piešķirta tikai divu pacientu ārstēšanai, kaut gan finansējuma pietrūkst astoņiem simtiem. Kur šeit ir samērīgums? Lielākā daļa papildu naudas tiek virzīta privāto medicīnas iestāžu virzienā. To jau es teicu! Tostarp tādu, kuru īpašnieki sava uzņēmuma gada pārskatos uzrāda pat vairāku simtu tūkstošu... pat miljonu lielu peļņu. Viens piemērs, ko es varu minēt, ir Gulbja laboratorija, kas pērn strādājusi ar peļņu virs miljona. Un arī iepriekšējos gados. Bet līdz ar šogad piešķirto vienreizējo maksājumu izdevumu segšanai infrastruktūras uzturēšanai valsts šim uzņēmumam vienkārši vēl uzdāvina 50 tūkstošus latu. Varbūt esat ievērojuši, ka īpašu labvēlību gadu no gada izpelnās Centralizētais neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Laikā, kad finansējums slimnīcām tiek samazināts, dienesta budžets pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis par miljonu latu gadā. Līdz ar budžeta grozījumiem šogad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pie sava budžeta var pieskaitīt vēl vairāk nekā miljonu latu. Pamatojums: elektroenerģijas, degvielas iegādes izdevumu pieaugums un transportlīdzekļu noma, it kā slimnīcām tā visa nebūtu! Šeit vēl būtu vietā atzīmēt, ka šīs akciju sabiedrības īpašnieks ir viens no Latvijas bagātākajiem uzņēmējiem - Mamedova kungs, kurš, jāsaka, gozējas miljonāru saraksta augšgalā. Tajā pašā laikā, kā es jau minēju, valsts un pašvaldību slimnīcām jau vairākus gadus nav celts valsts apmaksāto pakalpojumu tarifs, neskatoties uz to, ka reālās pakalpojumu izmaksas ir būtiski pieaugušas. Es jau teicu, un arī kolēģi minēja to, ka veselības aprūpes finansējums ir būtiski jāpalielina, taču, nedaudz iedziļinoties esošā finansējuma sadalē, es vēlos tomēr norādīt, ka arī šajā ziņā ir problēmas un ir šaubas par esošā finansējuma efektīvu sadali. Paldies.".
• 2013_09_19-seq16 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Mēs iesniedzām kā pieprasījumu, tā arī deputātu jautājumus veselības ministrei, lai tiešām norādītu uz savām bažām par situāciju veselības aprūpes nozarē. Diemžēl ne Pieprasījumu komisijā attiecībā uz pieprasījumu, ne arī attiecībā uz deputātu jautājumiem mēs nesaņēmām tādu lielā mērā skaidru vīziju attiecībā uz to, kādi uzlabojumi ir gaidāmi. Mēs nonācām pie secinājuma, ka faktiski ik gadu notiek gan grozījumu kontrole attiecībā uz izdevumiem veselības aprūpes nozarei, gan arī korekcijas, taču ik gadu medicīnas nozares attīstības līkne iet uz leju, un tas konkrēti liecina par aplamu grozījumu pieņemšanu un izpildi. Faktiski šobrīd Ministru kabinets neveic analīzi par zaudējumiem, kas radušies dēļ nepareizu lēmumu pieņemšanas veselības aprūpes nozarē, tātad arī par Eiropas struktūrfondu līdzekļu izlietojumu. Veselības ministrija, kā iepriekš ir norādīts, spēj ietekmēt tikai medicīnas darbinieku algas minimumu; pilnvaras tajā sakarā ir tikai ārstniecības iestādēm. Līdz ar to Ministru kabinets nenes nekādu atbildību par dramatisko situāciju medicīnas jomā un faktiski, mūsu skatījumā, nav ieinteresēts medicīnas attīstībā un ārstu adekvātā atalgojumā, un ārstu motivācijas veicināšanā, lai viņi paliktu strādāt Latvijā. Varbūt tiešām arī Veselības ministrija nespēj ietekmēt algu maksimumu, toties tā var ietekmēt slimnīcu valžu darbību un attiecīgu valdes locekļu iecelšanu. Latvijas Republikas Ministru kabineta pozīcija ir pasīva attiecībā uz ekonomisko jautājumu risināšanu medicīnas jomā. Nav paredzēti arī ierosinājumi motivācijas sistēmas veicināšanai un darba kvalitātes uzlabošanai (piemēram, sociālais atbalsts ārstniecības personām). Cienījamie kolēģi! Ir jāatgādina, ka ārsti tiešām ir ļoti ilgus gadus bijuši pacietīgi - pacietīgi attiecībā uz sava viedokļa paušanu. Un ne katrs ārsts nāks un atzīsies par to, ka kāds no slimnīcas valdes locekļiem, staigādams uz uzņemšanas nodaļu, norāda - tieši vai netieši -, kādas nepieciešamās analīzes būtu veicamas vai nebūtu veicamas, lai - nedod Dievs! - nepārkāptu Veselības ministrijas noteiktās kvotas un lai slimnīcas administrācijai būtu palicis vairāk naudas. Esmu iepazinies ar auditu Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Tas pierāda, ka makroekonomiskā situācija ir graujoša, un to pierāda valsts budžeta samazināšanās un neatbilstība kopš 2008.gada. Veselības nozare valstī nav prioritāra, un valsts atsakās no sociāli atbildīgiem lēmumiem. Veselības ministrija uz šo situāciju nereaģē. Līdz ar to mums arī ir jautājums: kādi ir tie attaisnojošie iemesli, lai ministre eksistētu šajā valdībā? Ārsta atbildība noteikti nav mazāka, bet iespējami vai pat noteikti lielāka nekā citos amatos, piemēram, tiesneša vai valsts ierēdņa, bet ārsta atalgojuma minimums ir pielīdzināts santehniķa. Vai ir pievērsta uzmanība un vispār tika veikta analīze sakarā ar jauno tehnoloģiju (piemēram, magnētiskās rezonanses, citu izmeklējumu) adekvātu intensīvu izmantošanu? Jūs salīdziniet statistikas rādītājus, kādi ir, piemēram, Vācijā attiecībā uz diagnozes noteikšanas procedūru! Speciālistu trūkums un faktiski nepieejamība novados, reģionos - tas jautājums nav risināts no ministrijas puses. Var minēt kā piemēru to, ka Valmierā, Ludzā, Rēzeknē trūkst nefrologu, LOR, acu ārstu un citu speciālistu, un kur nu vēl runāt par speciālistiem pediatrijas jomā! Šī jautājuma risināšanai ir izskatīts tarifu palielināšanas plāns... To sedz par veiktajiem... par veiktajām konsultācijām... Konsultācijas apmaksa ārstam ir 3 latus liela, tā faktiski ir niecīga. Vai tika izvērtēti, piemēram, arī diferencēto ambulatoro pieņemšanu tarifi? Ko ir darījusi šajā sakarā Veselības ministrija? Ārstam par konsultāciju maksā 3 latus, bet, piemēram, tie konsultanti no Prudentia, kuri konsultē valdību, saņem 150 latus stundā. Cik tas ir samērojams attiecībā gan uz izglītību, gan cilvēku, gan uz atbildību par pieņemtajiem lēmumiem? Austrumu slimnīca. Par to tiešām ir atsevišķs stāsts. Es domāju, ka kolēģiem tā būtu jāapmeklē, lai slimnīcas vadība parāda tos koridorus, tās uzgaidāmās telpas... piemēram, 1.nodaļu, kur nav nekādas aparatūras... nedz monitoru, nedz skābekļa balonu. Kardioloģijas nodaļā intensīvajā palātā pat nav žalūziju. Tajā pašā laikā administratīvajās telpās, kur darbojas Veselības ministrijas ielikteņi... tur sekretārēm ir ļoti plašas telpas, kaktusi... tur pat puķu podiem katram ir smidzinātājs. Kā kontrastu jūs varat ieraudzīt palātu, kur 8 cilvēki vienā telpā atrodas. Un tiešām šajā situācijā šis krasais salīdzinājums ir piemērs tam, kur atrodas mūsu veselības nozare. Tāpēc es aicinu kolēģus būt atbildīgiem un pieņemt atbilstošu lēmumu šajā situācijā, jo tas, kas tiek darīts... precīzāk to var nosaukt, ka nekas netiek darīts Veselības ministrijā. Tas tiešām liecina, ka nav beigusies ne ekonomiskā krīze, ne valsts ir uzņēmusies jebkāda veida atbildību par cilvēkiem, par kuriem tai ir pienākums gādāt, - par viņu veselības nodrošināšanu. Paldies.".
• 2013_09_19-seq14 spokenText "Augsti godātais Saeimas Prezidij! Godātie kolēģi! Saku paldies Veselības ministrijas parlamentārajai sekretārei Lienei Cipules kundzei, taču vienlaikus norādu, ka Cipules kundze savā uzrunā jeb savā atskaitē ministrijas vārdā sniedza pamatā atbildes uz deputātu jautājumiem, bet ne uz deputātu pieprasījumu. No četriem jautājumiem, kas ir ierakstīti pieprasījumā par pašreizējo veselības aprūpes situāciju Latvijā, tikai viens jautājums tika skarts, un tas ir jautājums: „Kā un kad Veselības ministrija plāno sasniegt vidējo finansējuma līmeni veselības nozarei - 5 procentus no IKP?” Pārējie trīs jautājumi, kuri ir rakstīti pieprasījumā, diemžēl netika atbildēti. Un tādēļ es vēlos, deputātus uzrunājot, teikt: neaizmirsīsim, ka šodien Latvijā darbu sāk Latvijas Ārstu 7.kongress, kurā piedalās ne tikvien Latvijas ārsti, bet arī ārsti no daudzām pasaules valstīm! Un mani ļoti satrauca vēstule, kuru mēs visi saņēmām elektroniskā formā un kuru mums rakstīja Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Un nu tikai daži citāti no šīs vēstules: „Latvijā solidāri no valsts un pašvaldību budžeta caur apdrošināšanu medicīnai tērējam tikai 55 procentus, bet pārējo pacienti spiesti maksāt paši kā līdzmaksājumus - pacientu iemaksas un par maksas pakalpojumiem.” Arī man kā deputātei arīdzan Sociālo un darba lietu komisijā daudzi mūsu pacienti, tātad mūsu, Latvijas, iedzīvotāji, uzdod jautājumu: ja valsts finanšu līdzekļus nodod ne tikvien kapitālsabiedrībām, kuru īpašnieks ir pašvaldība vai valsts, bet arī privātajām iestādēm, tad kādēļ, piemēram, aizejot uz „ARS”, nekur nevaru ieraudzīt, ka varu saņemt arī pakalpojumus, kurus finansē no valsts pamatbudžeta? Varbūt tas ir maldinoši, varbūt nav atrasti pareizie stendi, kur tas būtu rakstīts? Bet es domāju, ka arī tā ir viena lieta, par kuru mums derētu painteresēties. Latvijas Ārstu biedrība mums raksta tā, ka tieši nepamatoti augstie līdzmaksājumi neļauj daudziem vērsties pie ārsta vai medicīnas iestādē. Un te ir salīdzinājums, par kuru teica, arī piesakot pieprasījumu. Tātad diena slimnīcā Igaunijas pacientam maksā 1,10 latus, bet Latvijā - 9,50. Operācijas slimnīcā Igaunijā pacientam ir par brīvu, turpretī Latvijā tās maksā 30 latus. Magnētiskās rezonanses izmeklējums slimnīcā Igaunijā ir par brīvu, bet Latvijā - 20 lati. Konvenciālais radioloģiskais izmeklējums Igaunijā slimnīcā ir par brīvu, Latvijā - 2 lati, kaut gan lētāk, bet tomēr... Bez tam Latvijā lielākajai daļai izmeklējumu ir kvotas, kas rada mākslīgas rindas gan uz radioloģijas, gan uz magnētiskās rezonanses, gan uz laboratoriskiem izmeklējumiem. Un Latvijas Ārstu biedrības vēstulē stāv rakstīti skaudri vārdi: „Latvijā iespēja būt veselam ir jaunam bagātniekam un rīdziniekam.” Tas ir tas mūsu pacients, kurš šodien spēj pilnībā uzturēt savu veselību, bet tas nekādā gadījumā nevar būt cilvēks, kurš dzīvo tālos laukos, kurš ir vecs, slims un saņem nelielu pensiju. Un Cipules kundze jau sāka runāt par to, kā tad Latvija izskatās Eiropā salīdzinājumā ar citiem arī citās nozarēs. Un, lūk! Te nekas nav ne manis izdomāts, ne Latvijā apskaitīts - tie ir Eurostat dati. Un, lūk, pašvaldību budžetu izdevumu īpatsvars no kopbudžeta - Latvija ir devītajā vietā. Varam būt priecīgi! Valdības vispārējie izdevumi transporta funkcijām, ko Eurostat skaidro, ka tie ir zemes, ūdens, gaisa, dzelzceļa un tā tālāk pārvadājumi... šajā ziņā Latvija ir augstajā trešajā vietā. Tālāk. Arīdzan tie Eurostat dati... Valdības izdevumu atpūtai, kultūrai un reliģijai ziņā Latvija Eiropā ir augstajā astotajā vietā. Valdības vispārējie izdevumi izglītībai vairs nav tik labi - tikai 16.vietā Eiropā. Bet valdības vispārējo izdevumu ziņā veselības funkcijām gan Eurostat, gan Pasaules Veselības organizācija Latviju ir ierindojusi priekšpēdējā, trešajā, vietā. Tātad esam trešie - ar godu! - no beigām! Aiz mums ir tikai Kipra un Rumānija. Es ļoti aicinu kolēģus visai nopietni palūkoties uz tām problēmām, kādas pašreiz ir veselības aprūpē. Un, ja to pilnībā, protams, nevar izdarīt 2014.gadā, tad, kolēģi, saspringsim vismaz uz 2015. un 2016.gadu, lai Latvijā cilvēkiem, kuri vēl šeit ir palikuši un dzīvo, ir iespēja savu veselību uzlabot un noturēt vismaz tādā līmenī, kādā tā ir šodien. Paldies.".
• 2013_09_19-seq12 spokenText "Nacionālais veselības dienests izstrādāja iekšējo kārtību jaunu pakalpojumu iekļaušanai apmaksāto pakalpojumu klāstā, ir noteikti kritēriji to izvērtēšanai, un viens no kritērijiem ir prognozējamais pacientu skaits, jaunā pakalpojuma izmaksas un to samērojamība ar valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem veselības aprūpei. Kā plāno nodrošināt valsts garantētos pakalpojumus pacientiem un kas ir kvotas? Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību nosacījumiem Veselības ministrija kā valsts budžeta izpildītāja var uzņemties saistības tikai likuma par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktās apropriācijas ietvaros. Norēķini par ārstniecības iestāžu veikto darbu tiek veikti katru mēnesi, ņemot vērā iepriekšējo mēnešu apmaksātos pakalpojumus, taču nepārsniedzot līgumā darbības periodam noteikto summu. 2013.gadā papildus piešķirto līdzekļu - 7 miljonu latu un 5,2 miljonu latu - sadalījums ir šāds: no 7 miljoniem papildus piešķirtās naudas tika novirzīti ambulatorajai aprūpei 2,6 miljoni latu, stacionārai aprūpei - 2 miljoni latu, bet no papildus piešķirtajiem 5,2 miljoniem latu tika novirzīti ambulatorajai palīdzībai 3,6 miljoni latu un stacionārajai - 800 000 latu. Kā no 12,2 miljonu latu piešķīruma tiek risināti jautājumi par parādiem un par pakalpojumu pieejamību? Ziņojumos tika risināts jautājums par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, rindu samazināšanu uz ambulatorajiem un stacionārajiem pakalpojumiem, rindu samazināšanu uz onkologu, hematologu konsultācijām, staru un ķīmijas terapiju (to skaitā rindas dienas stacionārā, kā arī rindas uz hemodialīzes pakalpojumiem dienas stacionārā). Cik pacientu no 7 miljonu latu piešķīruma varēs izārstēt papildus? No 7 miljonu latu piešķīruma stacionāriem novirzīti 1,5 miljoni infrastruktūrai, pusmiljons papildus 460 pacientiem... 460 pacientiem hematoloģijā un onkoloģijā. (Zālē kņada, sarunas.) Es laikam neuzskaitīšu visu. Deputātiem šie cipari īpaši neinteresē. Gribu... jā. Nobeigumā par galveno, kas bija šī pieprasījuma sāls, par to, kad un kā Veselības ministrija plāno nodrošināt veselības aprūpes finansēšanai 5 procentus no iekšzemes kopprodukta. Es nosaukšu ciparus, un tie ir tādi: lai 2014.gadā palielinātu veselības aprūpes finansējumu līdz 5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, ir nepieciešami 347 miljoni latu. Es domāju, visiem deputātiem nav noslēpums, par kādiem miljoniem šogad attiecībā uz sadalījumu bija runa. Par 347 miljoniem mēs nevaram runāt nekādā gadījumā! Atbildēt uz šo jautājumu Veselības ministrija šobrīd noteikti nav kompetenta, jo mēs nezinām pat... Šogad mēs skaidri zinām, ka mums ir tikai 70 miljoni, ko mēs varam sadalīt, bet par nākamā gada ieņēmumiem mēs šodien vēl nevaram runāt, taču prognozes noteikti mums saka, ka tie nebūs 347 miljoni. Tomēr viens gan ir skaidrs: lai gan veselības aprūpes nozarei mūsu valstī ir uz pusi mazāk līdzekļu no iekšzemes kopprodukta nekā citās valstīs, mums tomēr ir nozares, kurām līdzekļu apjoms ir virs vidējā līmeņa, kāds ir Eiropas Savienībā. Un tādas ir izglītības nozare, kultūras nozare, transporta nozare un arī pašvaldības. Es aicinu deputātus sekot līdzi tam, lai šis sadalījums mainītos un lai tās nozares, kuras ir virs vidējā līmeņa valstī, iespējams, nebūtu prioritāras, pirms mēs sakārtojam veselības aprūpi un palielinām budžetu tieši veselības aprūpei. (No zāles dep. J.Reirs: „Pareizi!”; no frakcijas VIENOTĪBA: „Paldies!”) Paldies par uzmanību.".
• 2013_09_19-seq11 spokenText "Jums vēl ir astoņas minūtes. Gandrīz deviņas!".
• 2013_09_19-seq10 spokenText "Labdien, cienījamie deputāti! Labdien, Saeimas Prezidij! Vispirms sākšu ar to, ka Veselības ministrija atzīst to, ka veselības aprūpes nozarei finansējums ir absolūti nepietiekams. Tā ir sistēmiska problēma, kas patiesībā ir radusies jau tajā laikā, kad mēs sākām veidot pirmos neatkarīgās Latvijas budžetus, kuros mēs jau toreiz iezīmējām ārkārtīgi nelielu summu veselības aprūpei, un, turpinot bāzes budžeta finansējumu jeb vadoties pēc iepriekšējā gada finansējuma bāzes, veicot plānošanu nākamajam gadam, šī situācija turpinās un turpinās. Tie nelielie līdzekļu palielinājumi, kas katru gadu veselības aprūpes nozarei tiek piešķirti, neatrisina sistēmiskus jautājumus. Lai teikto ilustrētu, jāteic, ka mūsu valstī uz vienu iedzīvotāju šobrīd ir 234 lati, ko mēs tērējam viņa veselības aprūpei, turpretim Eiropas Savienībā vidēji tas ir tūkstotis. Ar šiem nelielajiem resursiem, kas mums ir, mēs esam panākuši to, ka mūža ilgums valstī vidēji palielinājies, mēs esam samazinājuši gultas dienu skaitu slimnīcās, mēs esam efektivizējuši stacionāro darbu, samazinot slimnīcu skaitu valstī, un kopumā veselības rādītāji tiek turēti tādās robežās, kādās mēs to varam izdarīt ar šo finansējumu, un tie nepasliktinās. Jāteic, ka šis zemais finansējums, ja tā turpināsies, patiešām var radīt neatgriezeniskas problēmas veselības aprūpē. Un tieši tāpēc šodien mēs par to diskutējam. Runājot par tiem jautājumiem, kurus deputāti uzdeva, es atļaušos informēt sīkāk par tiem jautājumiem, kuri bija pieprasījumā. Tātad - kā Veselības ministrija kontrolēs, ka katrs medicīnas darbinieks saņems viņam paredzēto darba samaksas palielinājumu? Valsts pērk veselības aprūpes pakalpojumus no ārstniecības iestādēm - Nacionālais veselības dienests noslēdz līgumus par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar ārstniecības iestādēm. Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” noteiktajā tarifā ir iekļauti finanšu līdzekļi ārstniecības personu darba samaksas nodrošināšanai. Ārstniecības iestādes vadība ir atbildīga par darba tiesisko attiecību normu ievērošanu, nodrošinot, ka ārstniecības iestādēs ārstniecības personām netiek izmaksāta mazāka mēneša alga, nekā ir noteikts zemākās mēneša algas likmē par paredzēto slodzi. Ārstniecības personu mēneša algas palielināšanas un prēmēšanas jautājums ir ārstniecības iestādes kompetences jautājums. Tā kā Darba likuma 39.pants paredz, ka darba samaksu nosaka, darbiniekam un darba devējam vienojoties, tad konkrētas darba samaksas noteikšana ir darba devēja ekskluzīva kompetence. Veselības ministrijai atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajai daļai nav tiesību noteikt konkrētu darba samaksu. Veselības ministrija ar normatīvajiem aktiem var regulēt tikai zemāko mēneša algas likmi ārstniecības personām. Ja ārstniecības iestādē netiek nodrošināta noteikumos noteiktā zemākā mēneša alga - algas likme par darba slodzi -, tad darbiniekam ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā. Veselības ministrija aicinās arī arodbiedrības aktīvi iesaistīties un uzraudzīt, lai tiktu nodrošināta Ministru kabineta noteikumos Nr.595 noteiktā mēneša algas zemākā likme par slodzi ārstniecības iestādēs. Mēs nākamā gada tarifos esam iestrādājuši noteiktu summu algu palielināšanai, tomēr jāsaka tā: ja pašlaik vidējā mēneša alga ir 524 lati, tad, arī palielinot to līdz 571 latam, mēs redzam, ka tā tomēr ir mazāka nekā trolejbusa vadītāja alga. Tātad mēs ar to vien, ka palielinām algas ārstiem, vēl neatrisinām lielo problēmu ar to, ka ārstniecības personu darba samaksa valstī ir kliedzoši zema. Māsiņām tā ir uz pusi zemāka, bet zemākajam medicīnas personālam - sanitāriem - tā ir minimālā alga. Vai un cik bieži tiek veiktas pārbaudes par līgumā noteikto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas faktisko vietu un kādi secinājumi tiek izdarīti? Nacionālā veselības dienesta noslēgtajos līgumos ar ārstniecības iestādēm ir noteiktas konkrētas adreses, kur tiks nodrošināta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana. Ārstniecības iestāde līguma pielikumā norāda ārstniecības personu darba laiku un to, kādi no līgumā ietvertajiem pakalpojumu veidiem tiks nodrošināti konkrētajā adresē. Ārstniecības iestāžu filiāļu kodēšana tika ieviesta no 2013.gada 1.februāra. Līdz ar to Nacionālais veselības dienests reizi mēnesī vadības informācijas sistēmā pārbauda finanšu līdzekļu apjoma izlietojumu visās ārstniecības iestādes filiālēs. Ar šo gribu teikt, ka tiešām tiek sekots līdzi ārstniecības finanšu līdzekļu izlietojumam visās iestādēs, un uz šo brīdi zināmas problēmas ir tikai trijām slimnīcām Latvijā. Pārējās strādās līdz gada beigām un ir pildījušas līgumsaistības, bet tās, kurām ir problēmas un kuras šodien visskaļāk kliedz par to, ka tās nevarēs nodrošināt pakalpojumus, tiek laipni aicinātas uz ministriju, lai risinātu jautājumu par to, kādā veidā turpināt līguma attiecības. Vai Veselības ministrija, plānojot veselības aprūpes budžetu, ņems vērā, cik daudziem pacientiem būs nepieciešami jaunajos tarifos iekļautie veselības aprūpes pakalpojumi? Vai un par cik samazināsies jau šobrīd tarifos iekļauto veselības aprūpes pakalpojumu skaits konkrētajās jomās? Vai es varu turpināt?".
• 2013_09_19-seq9 spokenText "Paldies. Vārds Veselības ministrijas parlamentārajai sekretārei Lienei Cipulei.".
• 2013_05_30-seq170 spokenText "Paldies. Vārds Veselības ministrijas parlamentārajai sekretārei Lienei Cipulei.".
• 2013_09_19-seq8 spokenText "Jā, paldies! Labrīt! Mana kolēģe Dana Reizniece-Ozola jau paskaidroja situāciju attiecībā uz finansējumu. Ļoti slikti cipari un slikts pierādījums tam, ka šodien ministrs nevar turpināt darbu, tāpēc ka viņš neatbild par nozari kā galvenā politiskā persona, nevar garantēt, ka nākošgad nozare ar šādu finansējumu izdzīvos. Mums jau vasarā bija sēde Sociālo un darba lietu komisijā, uz kuru atnāca reģionālo un mazo slimnīcu pārstāvji, kuri mums ziņoja, ka jau tobrīd, vasaras periodā, viņi bija parādā gan par zālēm, gan par pakalpojumu un par visu pārējo. Tas nozīmē, ka arī šodien slimnīcas strādā uz parāda, un tas jau ir skaitāms nevis tūkstošos, bet miljonos. Taču, kā es saprotu, ministrija neuztraucas par to, jo nebija nekādu papild... reāli budžets papildus netika grozīts un papildus netika meklēta nauda, lai šo situāciju stabilizētu. Taču es gribu runāt par kaut ko citu - par komunikāciju starp ministriju un parlamentu. Es nerunāšu par to, ka vakar Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā parlamentā tika izskatīts jautājums, kas skar ministri, bet viņa neatnāca uz sēdi. Es nerunāšu par to necieņu, kuru šodien mēs redzam, - ložā nav ministres. Es saprotu, ka varbūt ir komandējums vai citas siltas zemes, kur viņa šodien atrodas, varbūt ir semināri, konferences, kur ir daudz patīkamāk laiku pavadīt... Bet mēs esam reāli cilvēki, kuri dzīvojam Latvijā, un mums vajag dzirdēt skaidru paziņojumu no ministrijas, ko tā darīs šogad ar šiem parādiem, jo pietrūkst, kā mēs dzirdējām, 23 miljonu. Un ko mēs darīsim nākošgad, kad pietrūks 70 miljonu? Bet ministre izvairās no komunikācijas ar mums. Un, galvenais, ko es gribu teikt, - tā nav tikai necieņa pret pieprasījuma virzītājiem, pret opozīciju, bet pret visiem jums. Es gribu parādīt kādu ļoti spilgtu piemēru. Pagājušajā gadā mēs pieņēmām lēmumu par to, ka vajag atrisināt problēmu ar tiem cilvēkiem, kuri slimo ar C hepatītu. Tika pieņemts lēmums, par kuru visi jūs nobalsojāt, un šis lēmums tika nodots Ministru kabinetam. Un tur bija skaidri rakstīts, ka vajag atrast iespēju finansēt šo procedūru, lai cilvēkiem būtu iespēja izārstēties no šīs slimības. Un, cik es saprotu, no paša sākuma tā bija to pilsoņu iniciatīva, kuri portālā manabalss.lv parakstīja šo lūgumu. Šis lūgums izgāja caur Saeimas Prezidiju, pēc tam caur Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija prezentēja šo lēmumu, kuru visi deputāti atbalstīja. Mēs ļoti nopietni uzraudzījām šo procesu un premjeram uzrakstījām vēstuli ar lūgumu atrisināt... nu, reāli parādīt, kā realizēsies šis lēmums. Uz to es saņēmu atbildi, ka par to atbild nozares ministre: „Gaidiet - divu nedēļu laikā ministre atbildēs!” Bet ministre mazajā komisijā - apakškomisijā - mums ziņoja, ka viņa nezina, kur dabūt naudu, un šo lēmumu viņa ignorēs. Un, pasakiet man, lūdzu... Mēs sludinām caur Satversmi, caur visiem pārējiem instrumentiem, ka mums ir tautas demokrātija, iespējas ietekmēt likumdošanu. Ir iespējas parakstīt portālā manabalss.lv šo pieteikumu, ir variants - aiziet pie deputātiem un parunāt komisijās. Bet reāli visu to procesu mēs ar savu ignorēšanu, ar tiesisko nihilismu galarezultātā iznīcinām. Kā mēs varam ignorēt šo pieprasījumu, kuru izteica mums pilsoņi?! Kāpēc Ministru kabinets atļaujas neatbildēt mums uz tiem nopietnajiem jautājumiem, kurus uzdod visi deputāti? Varbūt tad, kad mēs nākošo reizi mēģināsim labot Satversmi, tajā ierakstīsim, ka, pieņemsim, desmit ministri ir galvenie mūsu republikā un tauta nav vairs tie galvenie pārstāvji, kuri atbild par visu varu? Un pats galvenais, kas mani uztrauc. Šodien mēs izskatīsim vēl divus vai trīs jautājumus, kurus iniciējuši pilsoņi. Un, ja pilsoņi redzēs, ka nav nekādas jēgas... ka viņu jautājumi tik un tā nav... ka, kaut arī viņu jautājumi tiek pacelti parlamenta līmenī, tie negūst reālu realizāciju, tad viņi neticēs vairs nekādam portālam manabalss.lv, nekādām citām iniciatīvām un mēs pazaudēsim atkal komunikāciju ar pilsoņiem. Sakarā ar to es lūdzu šodien atbalstīt šo nopietno dokumentu, izsaukt ministri uz parlamenta sēdi, lai viņa paskaidro, kāpēc viņa ignorē mūsu lēmumu, kāpēc viņa, nozares pārstāve, nevar garantēt finansējumu attiecībā uz nākošo gadu un kāpēc viņa nevar šodien veikt tādas reālas reformas, lai mēs, pacienti, justos droši. Paldies.".
• 2013_09_19-seq6 spokenText "Labrīt, kolēģi! Šķiet, nevienam nav noslēpums, ka Latvija Eiropas Savienībā ierindojas pēdējo valstu vidū pēc finansējuma apjoma, kādu mēs veltām veselības aprūpes jomai. Jāteic, ka tie ir ne tikai procenti no iekšzemes kopprodukta vai miljoni, kuru pietrūkst; tā ir nauda, kuras pietrūkst cilvēku ārstēšanai. Valdības deklarācija, kā atceraties, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu šai jomai. Paredzēts, ka 2014.gadā veselības aprūpes valsts budžeta rādītāji sasniegs jau 4,5 procentus no iekšzemes kopprodukta. Atgādināšu, ka šī gada bāzes finansējums bija tikai 3,12 procentu. Bet, ja mēs skatāmies, kāds ir plāns nākamajiem trim gadiem, tad redzam, ka situācija ir pretēja: plānots ir nevis budžeta pieaugums, bet samazinājums. Un šāda situācija ir nepieļaujama, ja pati ministrija jau šogad norāda, ka gada otrajā pusē kvalitatīvai veselības aprūpei pietrūkst 34 miljonu, bet nākamajā un aiznākamajā ir plānots deficīts vairāk nekā 66 miljonu apjomā. Viena no jomām, kurai es vēlos pievērst īpašu uzmanību, ir slimnīcu sniegtie neatliekamie stacionārie un ambulatorie medicīniskās palīdzības pakalpojumi. Katru gadu, plānojot budžetu četru gadu periodam, ir skaidrs, ka slimnīcas savus pakalpojumus nevarēs sniegt līdz gada beigām. Šis gads ir kārtējais gads, kurā slimnīcām, slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka no septembra slimnīcas jau ir devušas skaidru signālu, ka līdz gada beigām tās bezmaksas medicīnu nodrošināt nevarēs. Jautājums ir: kas notiek tālāk? Vai nu neatliekamā palīdzība iedzīvotājiem sniegta netiek un pacienti tiek sūtīti mājās, vai arī valstī būs pieejama tikai maksas medicīna. Skaitliski tas izskatās tā, ka uz šī gada septembri pakalpojumu sniegšanai slimnīcām jau pietrūkst 2,4 miljoni latu. Pacientu līdzmaksājums par ārstēšanu stacionārā Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā, tie ir 9,5 lati par diennakti, kas iedzīvotāju zemās maksātspējas dēļ noved pie hronisku slimību ielaišanas, pacientiem baidoties nokļūt slimnīcā. Salīdzinājumam: Igaunijā pacienta līdzmaksājums ir tikai 1,5 eiro par diennakti, bet Lietuvā šāda līdzmaksājuma vispār nav. Lai nodrošinātu pacienta līdzmaksājumu vismaz 5 eiro apmērā, finansējums nākamā gada budžetā būtu nepieciešams 7 miljonu latu apmērā. Jau šobrīd rindas uz atsevišķu pakalpojumu saņemšanu, uz izmeklējumiem un operācijām stiepjas vairāku gadu garumā. Piemēram, endoprotezēšanas operācija kā valsts pakalpojums Ziemeļkurzemes slimnīcā cilvēkam būtu jāgaida 12 gadus. Valsts no saviem līdzekļiem apmaksā vidēji divas operācijas gadā, taču rindā gaida 56 cilvēki. Tad parēķiniet, kā tas matemātiski izskatās! Ambulatorais finansējums uz vienu iedzīvotāju valstī svārstās no 10 līdz 46 latiem (atkarībā no reģiona), līdz ar to pret visiem iedzīvotājiem nav arī vienlīdzīga attieksme. Mediķi pauž sašutumu arī par to, ka kopējais iedzīvotāju stāvoklis strauji pasliktinās, slimības tiek ielaistas, un līdz ar to arī ārstēšana ir dārgāka, nekā būtu iespējama, savlaicīgi diagnosticējot un sniedzot medicīnisko palīdzību. Slimnīcas no savas puses jau ļoti cenšas optimizēt savu darbību, bet tās arī norāda, ka tālāk vairs nav kur iet. Šobrīd finansējums tiek taupīts uz mediķu atalgojuma apjoma, un nevienam nav noslēpums, ka šobrīd medicīnas māsas un ārsti kļūst par vienu no Latvijas vērtīgākajām eksportprecēm. Teiksim, māsiņām tā vietā, lai strādātu šeit par minimālo atalgojumu, protams, daudz pievilcīgāk ir aizbraukt uz Zviedriju, uz Vāciju, kur tiešām viņu darbu novērtē. Pat slimnīcās, varbūt jūs esat to ievērojuši, jau šobrīd piedāvā svešvalodu apmācības kursus, īpaši ārstiem un māsiņām, tādējādi pat veicinot viņu aizbraukšanu. Šie ir tikai daži no jautājumiem, kurus es minēju, kādi pastāv kopējā veselības aprūpes sistēmā, kam naudas trūkst. Un tāpēc mēs uzskatām, ka šis pieprasījums Saeimai būtu jāatbalsta un jāaicina ministre dot skaidru atbildi, kā viņa grasās jau nākamgad aizstāvēt savas nozares intereses, jo naudas trūkst. Nav pieņemama situācija, ka Veselības ministrija arī no savas puses jau klusi piekrīt tam, ka gan nākamgad, gan aiznākamgad, gan aizaiznākamgad finansējums medicīnas nozarei būs vēl mazāks. Paldies jums!".
• 2013_09_19-seq4 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Barčas, Bērziņa, Klementjeva un citu deputātu pieprasījumu „Par situāciju veselības aprūpes nozarē”, kurā būtībā bija jautājumi: kad finansējuma lielums sasniegs 5 procentus no nacionālā kopprodukta un ko veselības ministre dara, lai labotu šo nepamierinošo situāciju veselības aprūpes finansēšanā? Uzklausījusi pieprasījuma iesniedzējus, kā arī veselības ministri Ingrīdu Circeni, pēc debatēm Pieprasījumu komisija ar balsu vairākumu pieņēma lēmumu: pieprasījumu noraidīt.".
• 2013_09_19-seq3 spokenText "Paldies. „Pret” runāt neviens nav pieteicies. Tātad deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Gunāra Igauņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19.septembrī. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Pirms mēs skatām tālāk, mums būs, iespējams, jāizdara vēl divas izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.septembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr.859/Lp11) un likumprojektu „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr.868/Lp11) līdz turpmākam komisijas lēmumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Juridiskā komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto un izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Initas Bišofas atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Initas Bišofas atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Initas Bišofas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Initas Bišofas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Deputātu pieprasījumi”. Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Aijas Barčas, Andreja Klementjeva, Andra Bērziņa, Sergeja Dolgopolova, Valērija Agešina, Sergeja Mirska, Vitālija Orlova, Igora Pimenova, Aleksandra Jakimova un Ivana Ribakova pieprasījums veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par situāciju veselības aprūpes nozarē”. Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.".
• 2013_09_19-seq2 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Ilgi jūsu uzmanību neaizkavēšu, bet gribu pievērst jūsu uzmanību šim likumprojektam. Šis likumprojekts ir saistīts ar praksē iegājušamies jēdzieniem „legālo narkotiku ātrāka izņemšana” un šo „nelegālo tirdzniecības vietu ātrāka aizvēršana”. Nav nekāds noslēpums, ka šos smēķējamos līdzekļus ļoti plaši izmanto jaunatne, un, sākoties skolai, šī problēma ir acīmredzama. Ja kādam ir laiks, izejiet, teiksim, cauri stacijas tunelim. Tur šāds kiosks darbojas on-line režīmā 24 stundas, un turpat tunelī parasti vismaz 4 vai 5 jaunieši pa stūriem smēķē šos maisījumus. Šis likums dos iespēju... Kāda ir šī prakse? Ir vielas ģenētiskā bāze, un vielas ar līdzīgām bāzēm var izņemt un konfiscēt, bet diemžēl šī industrija ir milzīga, jaunas vielas katru mēnesi nāk klāt, un šobrīd Latvijā jau ir astoņas tādas vielas, kuras vairs neatbilst iepriekšējai ģenētiskajai bāzei. Un šis likums tātad ļaus izņemt šīs vielas un 12 mēnešu laikā konstatēt, vai tās ir kaitīgas vai ne. Tāpēc es aicinu tad, kad šis likumprojekts būs pirmajā lasījumā, atcerēties par to un piešķirt likumprojektam steidzamību, jo šā likuma ātrāka pieņemšana vismaz par vienu vai divām nedēļām... Es domāju, ka arī divas nedēļas cīņā pret šo kaitīgo pasākumu ir ļoti no svara. Paldies.".
• 2013_09_19-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 9.00. Sākam Saeimas 19.septembra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.septembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no Saeimas 19.septembra sēdes darba kārtības likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.876/Lp11). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Demiters, Bite, Lejiņš, Kazāka, Kalniņa-Lukaševica un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas 19.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Initas Bišofas atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Demiters, Bite, Lejiņš, Kazāka, Kalniņa-Lukaševica un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas 19.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Initas Bišofas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību. Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par prakses ārstiem”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt pieteicies deputāts Kārlis Seržants.".
• 2013_09_12-seq844 spokenText " Paldies. Līdz ar to es pasludinu Saeimas 12.septembra sēdi par slēgtu. ".
• 2013_09_12-seq843 spokenText "Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... ir klāt, Raivis Dzintars... nav, Kārlis Eņģelis... nav, Kārlis Krēsliņš... nav, Aleksejs Loskutovs... nav, Vitālijs Orlovs... ir, Vladimirs Reskājs... nav, Ivans Ribakovs... nav, Kārlis Seržants... nav, Inga Vanaga... nav, Raimonds Vējonis... nav.".
• 2013_09_12-seq842 spokenText "Kolēģi! Tikšanās ar Ķīnas delegāciju notiks tagad Sarkanajā zālē.".
• 2013_09_12-seq841 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr.630/Lp11) otrajam lasījumam”. Ir saņemts priekšlikums no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas par šo termiņu noteikt 20.septembri. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr.630/Lp11) otrajam lasījumam”, par šo termiņu nosakot šā gada 20.septembri! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam šim likumprojektam ir pagarināts. Nākamā darba kārtības sadaļa ir „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Un mums darba kārtībā ir lēmuma projekts „Par deputātes Līvijas Plavinskas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Līvijas Plavinskas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Deputāte ir ievēlēta šajā komisijā. Apsveicu! Nākamais ir lēmuma projekts „Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Deputāte Liene Liepiņa ir ievēlēta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Nākamais ir lēmuma projekts „Par deputātes Janīnas Kursītes-Pakules atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Janīnas Kursītes-Pakules atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Deputāte Janīna Kursīte-Pakule ir atsaukta no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Janīnas Kursītes-Pakules ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Janīnas Kursītes-Pakules ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Deputāte Janīna Kursīte-Pakule ir ievēlēta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts „Par uzdevumu Saeimas Juridiskajai komisijai nodrošināt ekspertu diskusiju par Latvijas Republikas Saeimas pilnvarām eiro ieviešanas jautājumos un kolektīvā iesnieguma iniciatīvas izvērtēšanu”. Pirms mēs sākam atkārtoti šā jautājuma izskatīšanu, lūdzu reģistrēties kvorumam, ņemot vērā, ka mums iepriekš bija problēmas. Lūdzu režīmu kvoruma reģistrācijai! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 1, atturas - 1. Tātad klāt zālē ir 88 deputāti, un, turpinot šī jautājuma izskatīšanu, mēs balsojam par to, lai šo lēmuma projektu nodotu atpakaļ Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, par ko jau mēs šeit arī iepriekš debatējām. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 37, atturas - 11. Lēmuma projekts tātad nav... ir pēc Saeimas kārtības ruļļa tādējādi arī noraidīts. Paldies. Līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Pirms mēs veicam klātbūtnes reģistrāciju, vēlos informēt, ka uz šodien esošajiem deputātu jautājumiem ministri ir snieguši atbildes, kas ir izsmeļoši izklāstītas, deputāti ir apmierināti ar atbildēm. Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde, kas bija paredzēta šodien, nenotiks. Lūdzu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Līdz Saeimas sekretāra biedrs Vucāna kungs sagatavos reģistrācijas rezultātus un varēs tos paziņot, vārds deputātam Sergejam Potapkinam.".
• 2013_09_12-seq840 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas biedres kundze, kolēģi! Saeima 2013.gada budžetā nolēma atrast iespēju mazināt bērnudārzu rindas. Sākotnēji tika plānots, ka no šā gada 1.septembra līdz šā gada beigām to nodrošinās, pareizāk sakot, administrēs Labklājības ministrija, taču Ministru kabinets ir nolēmis, ka tas labāk varētu izdoties Izglītības un zinātnes ministrijai. Līdz ar to ir plānots... tiek piedāvāts 3,2 miljonus latu pārdalīt no Labklājības ministrijas budžeta uz Izglītības un zinātnes ministriju šīs funkcijas nodrošināšanai. Komisijas sēdē jautājums tika izskatīts un lēmuma projekts tika atbalstīts. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt šo apropriācijas pārdali.".
• 2013_09_12-seq839 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 27.septembris un likumprojekts tiks izskatīts Saeimas 10.oktobra sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!".
• 2013_09_12-seq838 spokenText "Komisija lūdz Saeimu noteikt 27.septembri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un noteikt, ka likumprojekts skatāms 10.oktobrī galīgajā lasījumā... otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2013_09_12-seq837 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un datumu likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē.".
• 2013_09_12-seq836 spokenText "Paldies, cienījamie kolēģi! Ja mēs runājam par likumprojekta būtību, tad... no šī varbūt ne viegli saprotamā teksta, kāds tas ir likumā, izriet, ka tā jēga ir šāda: vecāki, kuri šobrīd ir sociāli apdrošināti un saņem vecāku pabalstu, pārtraucot bērna kopšanas atvaļinājumu, lai dotos strādāt, un pārtraucot saņemt bērna kopšanas pabalstu, līdz bērna pusotra gada vecumam turpmāk varēs saņemt bez darba algas arī bērna kopšanas pabalstu, kas šobrīd ir 100 latu liels; tas ievērojami uzlabo viņu drošības situāciju, viņu materiālo stāvokli. Lielā mērā šis likumprojekts arī atrisina to zināmā mērā asimetrisko situāciju, kāda ir sociāli neapdrošinātiem vecākiem; viņi šo pabalstu saņem jau no bērniņa piedzimšanas brīža un, dodoties darba gaitās, šo pabalstu var saņemt līdz pat bērna pusotra gada vecumam. Tā kā komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi šo likumprojektu, aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2013_09_12-seq835 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.".
• 2013_09_12-seq834 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Pāriesim no banku sfēras pie sociālās sfēras. Skatīsim likumprojektu „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”. Kā jau jūs pamanījāt, šo likumprojektu šodien iekļāva Saeimas sēdes darba kārtībā. Sociālo un darba lietu komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un aicina tam noteikt steidzamību.".
• 2013_09_12-seq833 spokenText "Izskatīšana Saeimas 19.septembra sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”, pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.".
• 2013_09_12-seq832 spokenText "Izskatīšana - 19.septembrī.".
• 2013_09_12-seq831 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 16.septembris. Un izskatīšana Saeimas sēdē?".
• 2013_09_12-seq830 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 16.septembris.".
• 2013_09_12-seq829 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 26. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un datumu likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē.".
• 2013_09_12-seq828 spokenText "Nē! Nu visu kaut ko te saklausījās komisijas vārdā... Faktiski kredītinstitūts jeb kredītu izsniegšana var būt iespējama bez kredītiestādes licences, un faktiski tai nav nekāda tieša sakara ar kredītiestādes licenci. Mēs tiešām runājam par pilnīgi cita tipa regulējumu un par lietām, kas Latvijai šajā brīdī ir vajadzīgas. Mēs gribam attīstīt laukus, lauku atbalsta fonds ir vajadzīgs. Mēs gribam attīstīt specifiskas ražošanas nozares vai arī tādas, kas ir tradicionālas Latvijā (piemēram, kokrūpniecība). (No zāles dep. I.Zariņš: „Nauda ir, ja?”) Tas, ko ir iespējams izdarīt ar salīdzinoši maziem līdzekļiem, - ir iespējams sadalīt to riska komponenti (No SC frakcijas: „Komisijas vārdā!”), kas ir tā sauktais risks, ko plašā nauda, teiksim, nefinansē. Un tādā veidā naudas daudzums tautsaimniecībai īstenībā būtiski palielināsies. Ar vienas pašas atsevišķas bankas izveidi mēs Latvijā neko neatrisināsim. Vienmēr būs speciāls, specifisks virziens, kur būs nepieciešams šo risku sadalīt. Lūgums atbalstīt likumprojektu šajā lasījumā. Mums ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš... Zariņa kungs, varat iesniegt, kā jums liekas pareizi!".
• 2013_09_12-seq827 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā, Ozoliņa kungs, vēlaties ko piebilst?".
• 2013_09_12-seq826 spokenText "Ja mēs ieklausīsimies Ozoliņa kunga teiktajā un Reira kunga teiktajā, tad var likties, ka mēs šeit rosinām atklāt Ameriku, ka tā ir revolūcija. Tā nav nekāda revolūcija! Nekādu jauninājumu mēs nepiedāvājam. Mēs vienkārši rosinām: ejiet pa to ceļu, pa kuru gājušas visas valstis, kas kļuvušas par attīstītām valstīm arī Eiropas Savienībā. Atcerēsimies, ka Vācijā uzreiz pēc kara, izmantojot dažādas citas tehnoloģijas, tika izveidota attīstības banka, kura saucas AfW un kura darbojas vēl līdz šim. Un mēs vienkārši vēlamies atražot šo pašu metodoloģiju un šo tehnoloģiju finanšu tirgū un valsts piedalīšanos ekonomikas pārvaldīšanā. Nekas cits un neko citu! Es domāju, ka cita ceļa arī nebūs, jo tas nav iespējams. Bet es gribētu arī jums atgādināt, ka neriskējot vienkārši nevar piesaistīt lielas summas. Vēl vairāk! Vācijā bez valsts attīstības bankas pastāv vēl arī reģionālās bankas, kas risina savus lokālos uzdevumus. Arī to ir nepieciešams attīstīt mūsu ekonomikas pārvaldības jomā. Ja tā nebūs, mēs visu laiku dzīvosim no lata... piedodiet, no eiro līdz eiro. Un tas nebūs uzplaukums, tā būs nabadzība. (No zāles: „Balsosim!”)".
• 2013_09_12-seq825 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs otro reizi ir pieteicies deputāts Igors Pimenovs. Lūdzu!".
• 2013_09_12-seq824 spokenText "Paldies. (SC frakcijas un ZZS frakcijas aplausi.)".
• 2013_09_12-seq823 spokenText "Zariņa kungs, jūsu atkārtotais debašu laiks ir iztecējis!".
• 2013_09_12-seq822 spokenText "Un tāpēc, kolēģi, mans priekšlikums ir... Es saprotu, ka šis likums ies tālāk tik un tā, bet tomēr ir svarīgi... Es aicinu tos, kuri mazliet ir gatavi aizdomāties, cik tas ir svarīgi, - mums tomēr taisīt savu banku kaut vai tāpēc, ka mēs runājam par savas valsts neatkarību un drošību. Arī šis drošības aspekts ir ļoti svarīgs, lai mums būtu reāls instruments, ar kuru nepieciešamības gadījumā varētu, kā tas, piemēram, ir tagad, kad komercbankas nevēlas finansēt, teiksim, kaut vai to pašu ēku energoefektivitāti... Uz kādiem nosacījumiem komercbankas ir gatavas to darīt? Lūk, šeit būtu reāls... Jūs runājat par augsta riska projektiem. Šeit tad arī būtu reāla iespēja, kur šī banka varētu piedalīties un piesaistīt šo finansējumu. Un tā būtu atšķirība no šīs skaistās runāšanas, ko daži politiskie spēki izmanto, runājot par neatkarību no Krievijas gāzes. Lūk, reāls instruments, reāla iespēja, kā to panākt, lai, siltinot mājas (No zāles dep. J.Reirs: „Rīgā?! Mēs zinām, ko jūs Rīgā...!”), samazinātu gāzes patēriņu. Bet mēs to visu nedarīsim. Diemžēl! Tā tomēr izskatās. To pašu var teikt, ja mēs runājam arī par mājokļu garantijas programmu vai par zemnieku iespējām iegādāties zemi. Šeit atkal attīstības banka būtu ļoti noderīga, un viņi varētu to izdarīt. Patiesībā tas, ka jūs atrunājaties ar Eiropas likumdošanu... Eiropas likumdošana saka tieši pretējo! Jomās, kurās komercsektors nav spējīgs kreditēt vai nav ieinteresēts to darīt, tieši valsts var veidot šādu instrumentu un to izmantot, un tieši tas ir tas, ko mums vajadzētu darīt. Bet, ja mēs tādu izveidosim, tad, protams, komercbankām tas būs ļoti liels... ļoti liels un sāpīgs pārdzīvojums. Jo bez tā, ka tās zaudēs, iespējams, daudzus savus klientus, arī visa šī naudas plūsma, ko šinī gadījumā vajadzēs turēt komercbankās, aizies uz šo attīstības banku mūsu valsts attīstības iespējām. Tad mēs paši būtu sev saimnieki un noteicēji. Tagad, protams, mēs atkal dabūsim dancot šo riņķadanci ap komercbankām un atkal paklausīgi klausīties, ko tās stāsta, jo visus tos argumentus, ko jūs stāstāt, es pirms tam jau dzirdēju no komercbankām, no skandināvu lobijiem. Un tagad jūs vienkārši tos pārstāstāt. Nu skaidrs, par ko katrs te domā! (Starpsaucieni.) Tā ka, kolēģi, tie, kuriem tomēr rūp valsts nākotne un kuri ir aizdomājušies par to, ka varbūt tomēr valstij jāsāk pašai attīstīt... Padomājiet par šo iespēju, jo pēc tam, kad mēs iestāsimies eirozonā, mēs to vairs nevarēsim paši izdarīt! Mums tādu iespēju neviens vairs nedos. Uztaisīt jaunu banku būs ļoti sarežģīti. Es te domāju valsts attīstības banku, jo, kā jūs zināt, vakar, manuprāt, Eiropā, kā reiz par to tika lemts, ka tiks veidots jauns pārraudzības mehānisms, kā panākt, lai tas vairs nenotiktu.".
• 2013_09_12-seq821 spokenText "Zariņa kungs, lūdzu, nesarunājieties ar zāli!".
• 2013_09_12-seq820 spokenText "Reira kungs! Principus jūs izstāstījāt pareizi, bet tālāk ciparos viss aizgāja atkal šķērsām. Jā, tik tiešām, mēs runājam nevis par komercbanku, bet par attīstības banku... Tik tiešām, tas ir augstāka riska ieguldījuma līmenis. Tas nozīmēs, ka kapitāla uzkrājumi būs jāveido lielāki. Tiešām, šī attīstība būs citādāka. Bet mēs runājam par principu, ko jūs arī apstiprinājāt, - ka, ja šī ir kredītinstitūcija, tad tai ir pavisam citas iespējas piesaistīt šos kredītlīdzekļus. Un tālāk. Ja tā ir kredītiestāde, tad tai ir arī pavisam cita līmeņa pārraudzība, pavisam cita līmeņa kontrole. Un tas ir tas, no kā jūs gribat aizmukt! Tāpēc jums nav vajadzīga tā licence. (No zāles dep. J.Reira starpsaucieni.) Jo atkal, ja uztaisīs kaut kādus „politkredītus”, kaut kādas šmuces savārīs, tad tās ērti varēs noslēpt. Šinī gadījumā to nevarēs tā izdarīt, tas viss būs redzams. Un tieši tāpēc to vajag. (No zāles dep. J.Reira starpsaucieni.) Jā, Hipotēku banka ir labs piemērs, kā tas viss „izlīda laukā”. A tagad jūs to varēsiet noslēpt! Tāpēc jums vajag vienkārši, ka visu pārraudzīs četru ministru iecelta padome, kura varēs šeftēties, kā viņa grib, un neviens viņu nepārskatīs. Bet tas vēl ir mazākais ļaunums. Lielākais ļaunums ir tas, ka mēs tiešām šo iespēju, ka viņa tiešām... Mēs varētu viņu daudzkārt multiplicēt un tiešām uztaisīt varenu attīstības instrumentu savai valstij, bet mēs atkal dēļ jūsu mazspējīgās attieksmes, dēļ bailēm uzņemties atbildību par savas valsts attīstību... atkal noļurināsim, atkal klusi bubināsim visu priekšā un gudri stāstīsim, kāpēc mums nekam nepietiek naudas. (No zāles dep. J.Reira starpsaucieni.) Šeit ir tā iespēja to izdarīt! Un kāpēc citi varēja to un mēs nevarēsim? Atbilde ir tikai viena - vajadzīga uzdrīkstēšanās! Un, protams, ir ļoti spēcīgais skandināvu banku lobijs. Jo, ja mums būs sava banka, tad... Ja mēs runājam arī par šo pašu pārraudzību, tad iedomājieties: jūs tagad izsniegsiet... veicināsiet dažādus biznesus... Ja mums būtu sava banka, tad šie biznesi pie mums turētu... šinī bankā turētu savus kontus un mēs varētu sekot līdzi tam, kas tur notiek. Kā jūs šinī gadījumā sekosiet līdzi? Atkal būs kārtējais „Liepājas metalurgs”! Skaidrs, kas notiksies! Tālāk - par šiem noguldījumiem. Tā, Ozoliņa kungs, absolūti nebija patiesība, ko es jums tagad esot teicis. Neviens nerunā par to, ka būtu jāpiesaista noguldījumi no iedzīvotājiem! Par to absolūti netiek runāts! (Aplausi.) Dotajā gadījumā, ja ir šāda banka, kura strādā pēc starptautiskās bankas darbības principiem un visiem standartiem, tad tā bauda starptautiskā kapitāla tirgus uzticamību, un nauda tiks piesaistīta no turienes, un mēs tālāk varēsim izmantot savam... (No zāles dep. J.Reira starpsaucieni.) Ne tikai! Pagaidiet, tā jau ir finanšu inženierija, kā to sadalīt! Mums ir pietiekami daudz lietu, kuras var noinvestēt, kur būs nepieciešama nauda ne tikai augsta riska kredītiem. Es diezgan daudz ko saprotu no šī finansējuma.".
• 2013_09_12-seq819 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam debatēs, otro reizi. (No SC frakcijas: „Ivar, pasaki!”)".
• 2013_09_12-seq818 spokenText "Kolēģi! Ļoti skaļas frāzes, ļoti interesantas tēzes. Nu, tāds iespaids, ka cilvēki nav lasījuši starptautiskos līgumus, ar kuriem Latvija ir iesaistījusies attiecīgās institūcijās; rodas iespaids, ka cilvēki nav lasījuši normatīvos aktus. Bet nē! Jau Ozoliņa kungs pastāstīja galveno atšķirību starp attīstības banku un attīstības institūciju - par kreditēšanu... Mums jau ir valsts banka, mums ir „Citadele” - valsts banka -, bet tā nevar kreditēt augsta riska uzņēmumus. Un šī attīstības institūcija ir veidota tieši tādēļ, lai kreditētu augsta riska uzņēmumus. Ja mēs to pārveidosim par banku un ļausim tai kreditēt augsta riska uzņēmumus, tad FKTK tai vienkārši atņems licenci vai liks veidot kapitāla uzkrājumus nestandarta kredītiem, nedrošiem kredītiem un tā tālāk. Ka šī attiecība būs nevis 1 pret 100, bet 1 pret 0,5... Un vienkārši jūs esat... Jūs negribat dzirdēt to, ko Ozoliņa kungs jums teica. Jums vienkārši ir sagatavoti teksti, kas ir varbūt populistiski, skaisti skanoši, bet jūs negribat dzirdēt tās realitātes, kas ir. Es vēlreiz atgādinu: attīstības banka un attīstības institūcija speciāli tiek veidota, lai startapus, proti, jaunus uzņēmumus, finansētu. Un ar banku to nebūs iespējams veikt, jo nevar veidot vienai bankai normatīvos aktus atšķirīgus no visām pārējām bankām. Uzraudzība ir vienāda, kredītu nosacījumi ir vienādi. Un, ja ir augsta riska kredīts bez nodrošinājuma, tad tas ir uzraugāms un tā tālāk, un tas paredz jau uzkrājumus veidot. Kolēģi! Lūdzu atbalstīt visu to, ko ir atbalstījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un nobalsot arī par pirmo lasījumu.".
• 2013_09_12-seq817 spokenText "Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Reirs. Lūdzu!".
• 2013_09_12-seq816 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es labi saprotu, ka visi ir noguruši. Pēc tāda maratona, kuru mēs sen nebijām piedzīvojuši, tiešām ir ļoti grūti iedziļināties matērijās, kuras prasa uzmanību un arī veselību varbūt, lai saprastu, kas tad notiek tiešām mūsu tautsaimniecības pārvaldīšanas jomā. Ja mēs ietu to ceļu, kuru tikko paskaidroja mums arī ziņotājs, tad ne tikai Latvijā, bet arī citur ietu šo pašu ceļu, tad Vācijā nekad nebūtu izveidota tāda bankas grupa kā Kreditanstalt für Wiederaufbau jeb, īsi sakot, kas pasaulē pazīstama kā KfW vai kā apvienība Finnvera Somijā. Es gribētu pievērst uzmanību tam, ka tieši attīstības banka ir tas instruments, kurš ļauj valstij ražīgi, efektīvi un radoši ietekmēt ekonomikas attīstību un līdz ar to kāpināt tās potenciālu, nevis tikai novērst riskus ekonomikas attīstībā. Ko mēs vēlamies saredzēt mūsu nākotnes ekonomikā - stagnāciju vai tomēr uzplaukumu un izrāvienu no mūsu bedres, kurā mēs esam ieklīduši pēdējo piecu gadu laikā, pateicoties arī šim ļoti piesardzīgajam taupīšanas kursam? Es gribētu atgādināt, ka galvenais iemesls, kāpēc es atbalstu Zariņa kunga iebildumu, ir tas, ka šis grozījums, par kuru mēs tagad runājam, ļauj vieglāk, daudz vieglāk, atņemt Latvijas Hipotēku un zemes bankai licences... bankas licencēšanas... bankas licenci, kas ļauj tai strādāt tieši kā kredītiestādei, nevis vienkārši kā pārvaldīšanas institūcijai. Tas ir ļoti svarīgi! Kāpēc ir lietderīgi saglabāt licenci? Vēlreiz un vēlreiz! Bankas licence nozīmē to, ka attīstības bankai būs jādarbojas tā, lai tā atbilstu starptautiskajiem Eiropas Savienības banku uzraudzības standartiem, kas liks stingri ievērot pareizos principus risku vadībā, un ko kontrolēs arī FKTK - mūsu, Latvijas, iestāde. Attīstības finanšu institūcijas darbība savukārt būs pakļauta politiskai konjunktūrai, un tās uzraudzība notiks atsevišķas ministrijas līmenī. Otrkārt, bankas statuss ļaus efektīvāk izmantot tās kapitālu. Saskaņā ar banku darbības uzraudzības standartiem bankas var izsniegt kredītus vai sniegt garantijas atbilstoši kapitāla pietiekamības prasībām. Un, kā jau teica Ivars Zariņš, tas nozīmētu, ka uz katru miljonu eiro kapitāla attīstības banka var izsniegt līdz desmit miljoniem eiro garantijas un kredītus. Attīstības finanšu institūcijas gadījumā, kad būs atņemta licence, tādu iespēju vienkārši nebūs. Valstij piederošai attīstības bankai ar bankas licenci, kura darbosies atbilstoši starptautiskajiem banku uzraudzības standartiem būs nepieciešama reputācija - tas ir galvenais, kas nosaka finanšu institūciju stabilitāti pasaules finanšu tirgos. Un līdz ar to šajā ziņā saskaņā ar standartiem, kuros darbojas banka, tas nodrošinās iespējas aizņemties finanšu resursus kapitālu tirgū, tai skaitā starptautiskajā tirgū, ne tikai ar valsts garantijām, bet arī bez tām. Savukārt attīstības finanšu institūcijas gadījumā tas būs iespējams tikai ar valsts garantijām. Patstāvīgā dzīve finanšu tirgos ievērojami atvieglos mūsu galvenās institūcijas darbību un dos daudz papildu rīku mūsu valdībai pārvaldīt ekonomiku. Un ceturtkārt. Licences esamība nemaz nenozīmē, ka šādai attīstības bankai ir jāpieņem noguldījumi. To, ka attīstības banka sagrozot šo tirgu... šo apvainojumu vai kā argumentu jau mēģināja noliegt mans kolēģis Zariņš. Bet es arī gribētu pievērst uzmanību tam, ka mūsu oponenti vairākkārt atsaucās uz Eiropas Savienības direktīvu, kura esot virzīta tieši pret tādas bankas saglabāšanu Latvijas Republikā, ko es gribētu apstrīdēt un pateikt, ka ir pavisam otrādi. Šī direktīva paredz un pieprasa tikai nodrošināt nošķirtu grāmatvedību tiem finanšu līdzekļiem, ko valsts vai pašvaldība ir piešķīrusi kredītiestādei. Līdzekļus, ko attīstības banka piesaista kapitāla tirgū patstāvīgi, tā var izmantot arī komercdarbībai. Līdz ar to, ja mēs nebūsim akli ekonomikas pārvaldīšanas jomā, mēs varam ar attīstības banku ievērojami pavairot mūsu iespējas valsts un ekonomikas attīstībā. Ja mēs to nedarīsim, var būt tiešām cits risks - politiskas dabas risks -, par ko brīdināja mans kolēģis, - proti, ka citas banku grupas var pārņemt mūsu ekonomikas pārvaldīšanu pašā galvenajā jomā - finanšu jomā, jo tieši investīcijas būs tās, kas noteiks mūsu nākotni. Jau tuvākajā nākotnē! Paldies.".
• 2013_09_12-seq815 spokenText "Paldies. Tātad turpinām debates, un, kā jau es iepriekš teicu, nākamais debatētājs ir deputāts Igors Pimenovs. Lūdzu!".
• 2013_09_12-seq814 spokenText "Kolēģi, es šeit dzirdēju vairākas lietas, kuras ir jāpatur prātā. Pirmām kārtām jāteic, ka šis likumprojekts ir sagatavots tieši tādēļ, lai attīstības finanšu institūts būtu. Un šā institūta būtiskākā atšķirība no komercbankas ir tāda: komercbanka piesaista noguldījumus jeb, respektīvi, Latvijas iedzīvotāju naudu vai arī veic transakcijas, savukārt attīstības finanšu institūta galvenais uzdevums ir samazināt risku un papildus finansēt tos uzņēmējdarbības projektus, kurus šajā brīdī neviens nefinansē. Tā ir pamatlieta! Visi attīstības projekti pašos pirmsākumos ir krietni riskantāki. Ja mēs faktiski skatāmies licences virzienā - pilna spektra komercsabiedrība vai komercbanka -, tad tas, uz ko Zariņa kungs aicina, ir pēc būtības palielināt risku tiem cilvēkiem, kas noguldītu naudu šajā bankā. Tāpēc faktiski nav nekādas jēgas vispār par to domāt. Zariņa kungs! Grozījumi, kas ir iesniegti, būs attiecināmi uz jaundibināmo attīstības finanšu institūtu, kurā, kā teikts anotācijā, „holdinga struktūrā tiks apvienotas valsts akciju sabiedrība „Latvijas Hipotēku un zemes banka”, sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Garantiju aģentūra” un valsts akciju sabiedrība „Lauku attīstības fonds”, kā arī tiks dibināta jauna holdinga vadošā sabiedrība valsts akciju sabiedrības formā”. Šeit mēs runājam par to, lai izveidotu šai organizācijai padomi, lai padomē varētu piedalīties arī pārstāvji no starpresoriem, tas nozīmē - ministriju pārstāvji, nozaru pārstāvji, un tas ir tādēļ, lai šie attīstības instrumenti tiktu veiksmīgi attīstīti. Līdz ar to es domāju, ka pamata nekādām bažām nav, mēs vēlamies attīstīt Latvijas tautsaimniecību, finansēt tās nozares, kuras šajā brīdī nevar saņemt finansējumu, un iesim uz priekšu. Lūgums atbalstīt šo likumprojektu. Tas ir liels solis uz priekšu tautsaimniecības attīstībai.".
• 2013_09_12-seq813 spokenText "Mums ir jāturpina debates, jo debatēt ir pieteicies deputāts Igors Pimenovs. (No zāles: „Pārtraukums!”) Ir arī saņemts piecu deputātu - Smiltēna, Zaķa, Latkovska, Rībenas un Zariņa iesniegums par to, lai mēs turpinātu Saeimas šodienas sēdes darba kārtību izskatīt bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. (Troksnis, starpsaucieni: „Piekrītam!”) Deputāti piekrīt? Deputāti piekrīt, neiebilst. Balsojums... nepieciešams balsojums? Nē, balsojums nav nepieciešams, tātad turpinām Saeimas sēdi.".
• 2013_09_12-seq812 spokenText "Tātad komisijas vārdā lūgums likumprojektu apstiprināt pirmajā lasījumā.".
• 2013_09_12-seq811 spokenText "Vai deputāti piekrīt? Deputāti neiebilst. Tātad lūdzu zvanu! Jo šāds rakstveida prasījums bija, bet referents to mutvārdos neteica. Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.".
• 2013_09_12-seq810 spokenText "Paldies, kolēģi! Tagad par procedūru. Komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu, tātad mums būtu sākumā jānobalso par steidzamību, pēc tam jādebatē par lietu pēc būtības. Tā ka lūgums balsot vispirms par steidzamību.".
• 2013_09_12-seq809 spokenText "Paldies. Vārds Jānim Ozoliņam.".
• 2013_09_12-seq808 spokenText "Labdien, kolēģi! Ilgi mums nav bijušas debates. Tagad ir jautājums, par kuru tiešām būtu vērts padebatēt. Vienotas attīstības finanšu institūcijas izveide tiešām ir solis pareizā virzienā, tiešām uz to būtu jāvirzās. Likumprojekta mērķis skan tā: likumprojekts ir sagatavots, lai nostiprinātu jaunizveidotās attīstības finanšu institūcijas īpašo lomu tautsaimniecībā un nodrošinātu caurspīdīgu tās pārvaldību. Tomēr tas rada jautājumus. Viena lieta ir forma, bet otra? Paskatīsimies, kas tad pēc būtības tiek piedāvāts! Tātad mēs veidojam institūciju, caur kuru ies miljardi, kura pēc būtības nodarbosies ar kredītiestādei raksturīgām funkcijām. Tomēr mēs piedāvājam to veidot ne kā kredītiestādi, tātad mēs nevēlamies, lai tā darbotos tā, ka tā atbilstu starptautiskajiem banku uzraudzības standartiem, ka tai būtu stingri jāievēro pareizie risku vadības principi, attiecīgi tas, kas tiek finansēts, un ka to vajadzēs kontrolēt kompetentām finanšu iestādēm. Mēs visu uzraudzību uzticam vienkārši tikai politiski ievēlētai padomei, politiskai konjunktūrai, ko pārraudzīs četri ministri jeb ieceltas personas. Vai mēs tiešām varam sacīt, ka tas atbilst šā likuma mērķim? Ir pavisam ironiski, ja mēs vēl pieliekam... Es saprotu, ka virzītāji, laikam sajuzdami, ka īsti pareizi jau nu tas nav un ka tas varētu arī „neiet cauri”, ir pielikuši klāt, ka varētu apsvērt arī iespēju kādu starptautisku ekspertu no kādas starptautiskas institūcijas pielikt klāt. Un tā jau vispār būtu tāda ņirgāšanās pašiem par sevi, tāds mazspējas ekshibicionisms! Jo pēc būtības ar ko vajadzēs nodarboties šai padomei? Padomei vajadzētu sekot līdzi, vai attīstības finansējums tiek izmantots atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam. Tātad mums ir vajadzīgs kāds ārvalstu eksperts, kuram mēs angliski iztulkosim savu Nacionālo attīstības plānu, lai viņš mums pasaka, kas tur latviski ir rakstīts un ko mums ar to vajadzēs darīt. Nu, ironiski tiešām... Vēl vairāk! Es esmu pārliecināts, ka šis eksperts latviski noteikti nerunās. Tad kādā veidā notiks šīs padomes sēdes? Mēs pat paši par savu nākotni, par savu attīstību nevarēsim runāt latviešu valodā. Lielisks plāns! Ejam tālāk! Kāpēc ir tāda argumentācija? Kāpēc mums nevajadzēs... nevajag šo attīstības institūciju veidot kā banku? Tāpēc, ka, redziet, tā būs konkurence ar komercbankām par noguldījumiem no sabiedrības, bet, tā kā konkurēt šī banka nedrīkst, tā nedrīkstēs piesaistīt noguldījumus. Un, ja tā nepiesaista noguldījumus, tad kredītlicence nav vajadzīga. Tas ir ļoti savdabīgs apgalvojums. Es saprotu, kāpēc komercbankām tas ir izdevīgi, un tieši skandināvu banku lobiji ir pirmie, kas ar to nāca klajā un šo ideju sāka proponēt. Un mēs to esam „norijuši”! Ziniet, tas apgalvojums ir apmēram tāds pats, kā pateikt: priekš kam putnam ir vajadzīgi spārni, ja no viņa dūnām spilventiņus mēs netaisīsim? Redziet, putnam spārni ir vajadzīgi pavisam kaut kam citam! Putnam spārni dod šo iespēju lidot - pavisam citas rīcībspējas iespējas! Tieši tas pats ir ar kredītbankas licenci šai institūcijai. Tā dod tai pavisam citu līmeni rīcībspējai! Jo, ja tā ir banka, šī kredītinstitūcija, tad tā var krietni efektīvāk izmantot šo savu kapitālu. Saskaņā ar banku darbības uzraudzības standartiem izsniegtais kredītu un garantiju apjoms tiek veikts atbilstoši kapitāla pietiekamības prasībām. Un šīs prasības nozīmē, ka uz katru latu, nu jau uz eiro, kas ir ieguldīts šinī institūcijā, mēs varēsim izsniegt 8-10 latus vai nu jau eiro kredītu, vai garantiju. Tas nozīmē, ka mēs desmitkārtīgi varēsim multiplicēt mūsu attīstības iespējas. Vai mums tas viss nav vajadzīgs? Tāpēc es vēlos vērsties pie saviem kolēģiem, pie Nacionālās apvienības, kurai tagad tik ļoti patīk runāt, ka tā uztraucas par latviešu tautas nākotni, par demogrāfisko situāciju. Lūk, šeit ir reāla iespēja, reāls instruments! Taisīsim to kā banku, un naudas pietiks mājokļu garantijas programmai, ar kuru mēs varēsim finansēt jaunās strādājošās ģimenes, lai tās var iegādāties šeit mājokli, lai tās varētu palikt šeit, lai tām nebūtu jābrauc uz ārzemēm, lai cilvēki šeit dibinātu ģimenes. Jūs uztrauc, ka ārzemnieki izpērk Latviju? Lieliski! Šī banka ļautu risināt šo jautājumu. Naudas pietiktu, lai uztaisītu kārtīgu programmu mūsu zemniekiem un lai viņus varētu finansēt. Tad viņi pirktu zemi, nevis ārzemnieki! Par to vajadzētu vairāk uztraukties! Un, ja tas jūs tik tiešām uztrauc, tad, lūk, šeit ir risinājums! Ja tas tā nav, tad atvainojiet... ko jūs te vispār pēc tam runāsiet. Šī atkal ir reāla iespēja! Es vēršos pie Reformu partijas. Jums ļoti patīk runāt par to, cik svarīgi ir mūsu ražošanu uztaisīt inovatīvāku, lai vairāk būtu pievienotās vērtības produktu mūsu ražošanā. Lūk, šī ir reāla iespēja, kā mēs to varam reāli izdarīt ar šo banku! Mēs varam atkal iegūt pietiekami daudz finansējuma, lai šīm inovācijām un ražošanai būtu iespēja satikties un šādu ražošanu veidot. Tā paralēli būtu arī iespēja parūpēties par zinātni, par kuru jums tik ļoti tagad patīk runāt. Tātad, ja jūs tik tiešām to gribat tagad izdarīt, tad šeit ir reāls instruments, kā to var izdarīt. Es vēršos pie VIENOTĪBAS. Jums ļoti patīk runāt par... (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Par „Saskaņas Centru”!”) nabadzību, par nevienlīdzību. Lūk, šeit ir reāla iespēja, kā, attīstot ražošanu, mēs varam palielināt iespēju, ka būs vairāk darbavietu, ka būs vairāk nodokļu, ka vairāk varēsim maksāt. Tas, pie kā mēs atkal nonāksim, ja mēs to nedarīsim, būs līdzīgi kā tagad ir ar budžetu - tās iespējas, ko mums vajag nofinansēt, ir desmit reižu mazākas nekā vajadzības. Ja mēs izdarīsim atkal tāpat, kā tiek piedāvāts šinī likumprojektā, un iesim skandināvu komercbanku lobija pavadā, un likvidēsim, lai mums šeit nebūtu tādas kredītiestādes, tad mēs nonāksim pie šādas situācijas. Tā ka tas, kolēģi, ir jūsu pašu rokās - vai mēs izveidojam mazspējīgu, viegli manipulējamu institūciju vai tiešām veidojam jaudīgu, spēcīgu mehānismu ar skaidri saprotamiem, starptautiski izveidotiem uzraudzības un darbības principiem. Jūs šeit pieminējāt sievietes, Reira kungs! Ko dara sieva, kuras vajadzības vīrs ilgstoši nav spējīgs apmierināt, bet nodarbojas tikai ar skaistu runāšanu? Jā, tieši to pašu, ko tagad dara mūsu uzņēmēji! Viņi ir spiesti izvēlēties ēnu ekonomikas dotās iespējas, bet mūsu cilvēki ir spiesti braukt projām, meklēt iespējas kaut kur citur. Es ieteiktu, kolēģi, nopietni par to padomāt un uz otro lasījumu tiešām apsvērt, ka varbūt mums tomēr vajag saņemties un uztaisīt savu attīstības banku. Tas ir bijis ceļš, ko ir gājušas visas Eiropas valstis, kurām ir bijis šis veiksmes stāsts. (No zāles dep. J.Reirs: „Kuras? Konkrēti!”) Vācija, piemēram! Paldies. (SC frakcijas aplausi.)".
• 2013_09_12-seq807 spokenText "Jā, uzsākam debates. Deputāti ir pieteikušies debatēm. Pirmais ir pieteicies deputāts Ivars Zariņš. Lūdzu!".
• 2013_09_12-seq806 spokenText "...lūgums atbalstīt. Bet, kā es saprotu, ir debates.".
• 2013_09_12-seq805 spokenText "Vai jūs vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?".
• 2013_09_12-seq804 spokenText "Tātad alternatīvais likumprojekts ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, un...".
• 2013_09_12-seq803 spokenText "Lūdzu zvanu! Vispirms balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu - par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 73, atturas - nav. Likumprojekts nav atbalstīts. Tagad debatēs ir pieteicies deputāts Ivars Zariņš. Lūdzu!".
• 2013_09_12-seq802 spokenText "Labdien! Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Mēs tikko 296 reizes esam nospieduši „par” pogu. Tagad lūgums mazliet ieklausīties, tagad mazlietiņ vajadzēs arī „pret” pogu nospiest. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” - pirmo, Ministru kabineta iesniegto, likumprojektu - neatbalstīja. Faktiski neatbalstīšanas iemesls ir datums, ar kuru jāstājas spēkā šim likumam. Bija plānots, ka tas stāsies spēkā ar 1.septembri, bet septembris jau ir pusē. Līdz ar to mēs esam sagatavojuši alternatīvo likumprojektu, un tātad pirmais mums nebūtu jāatbalsta, savukārt otrais būtu jāatbalsta. Tā mēs komisijā nolēmām.".
• 2013_09_12-seq801 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.septembris pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 19.septembra sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referēs deputāts Jānis Ozoliņš.".
• 2013_09_12-seq800 spokenText "Priekšlikumi - 16.septembris pulksten 12.00, izskatīšana - 19.septembrī.".
• 2013_09_12-seq788 spokenText "Priekšlikumi - 16.septembris pulksten 12.00, izskatīšana - 19.septembrī.".
• 2013_09_12-seq782 spokenText "Priekšlikumi - 16.septembris pulksten 12.00, izskatīšana - 19.septembrī.".
• 2013_09_12-seq770 spokenText "Priekšlikumi - 16.septembris pulksten 12.00, izskatīšana - 19.septembrī.".
• 2013_09_12-seq764 spokenText "Priekšlikumi - 16.septembris pulksten 12.00, izskatīšana - 19.septembrī.".
• 2013_09_12-seq674 spokenText "Priekšlikumi - 16.septembris pulksten 12.00, izskatīšana - 19.septembrī.".
• 2013_09_12-seq152 spokenText "Priekšlikumi - 16.septembris pulksten 12.00, izskatīšana - 19.septembrī.".
• 2013_09_12-seq140 spokenText "Priekšlikumi - 16.septembris pulksten 12.00, izskatīšana - 19.septembrī.".
• 2013_09_12-seq799 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un datumu izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē.".
• 2013_09_12-seq797 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.".
• 2013_09_12-seq796 spokenText "Kolēģi, pateicos par pacietību! Šis ir pēdējais likumprojektu paketes likumprojekts - „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Komisija to ir izskatījusi un lūdz piešķirt tam steidzamību.".
• 2013_09_12-seq795 spokenText "Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Muitas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.".
• 2013_09_12-seq794 spokenText "Ja nav iebildumu, lūdzu atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2013_09_12-seq793 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Muitas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas datumu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2013_09_12-seq792 spokenText "Komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.".
• 2013_09_12-seq750 spokenText "Komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.".
• 2009_10_08-seq407 spokenText "Komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.".
• 2009_10_08-seq401 spokenText "Komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.".
• 2009_02_19-seq207 spokenText "Komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.".
• 2009_02_19-seq201 spokenText "Komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.".
• 2013_09_12-seq791 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Muitas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.".
• 2013_09_12-seq790 spokenText "Komisija lūdz atbalstīt steidzamību.".
• 2013_09_12-seq789 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.septembra pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 19.septembra sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Muitas likumā”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.".
• 2013_09_12-seq787 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas datumu Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2013_09_12-seq785 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.".
• 2013_09_12-seq784 spokenText "Komisija izskatīja likumprojektu un lūdz piešķirt tam steidzamību.".
• 2013_09_12-seq778 spokenText "Komisija izskatīja likumprojektu un lūdz piešķirt tam steidzamību.".
• 2013_09_12-seq772 spokenText "Komisija izskatīja likumprojektu un lūdz piešķirt tam steidzamību.".
• 2013_09_12-seq754 spokenText "Komisija izskatīja likumprojektu un lūdz piešķirt tam steidzamību.".
• 2013_09_12-seq748 spokenText "Komisija izskatīja likumprojektu un lūdz piešķirt tam steidzamību.".
• 2013_09_12-seq148 spokenText "Komisija izskatīja likumprojektu un lūdz piešķirt tam steidzamību.".
• 2013_09_12-seq136 spokenText "Komisija izskatīja likumprojektu un lūdz piešķirt tam steidzamību.".
• 2013_09_12-seq783 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.septembris pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 19.septembra sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.".
• 2013_09_12-seq781 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas datumu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2013_09_12-seq779 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.".

• first
• previous
• next