Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_09_19-seq6> ?p ?o. }

• 2013_09_19-seq6 type Speech.
• 2013_09_19-seq6 number "6".
• 2013_09_19-seq6 date "2013-09-19".
• 2013_09_19-seq6 isPartOf 2013_09_19.
• 2013_09_19-seq6 spokenAs 150.
• 2013_09_19-seq6 spokenText "Labrīt, kolēģi! Šķiet, nevienam nav noslēpums, ka Latvija Eiropas Savienībā ierindojas pēdējo valstu vidū pēc finansējuma apjoma, kādu mēs veltām veselības aprūpes jomai. Jāteic, ka tie ir ne tikai procenti no iekšzemes kopprodukta vai miljoni, kuru pietrūkst; tā ir nauda, kuras pietrūkst cilvēku ārstēšanai. Valdības deklarācija, kā atceraties, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu šai jomai. Paredzēts, ka 2014.gadā veselības aprūpes valsts budžeta rādītāji sasniegs jau 4,5 procentus no iekšzemes kopprodukta. Atgādināšu, ka šī gada bāzes finansējums bija tikai 3,12 procentu. Bet, ja mēs skatāmies, kāds ir plāns nākamajiem trim gadiem, tad redzam, ka situācija ir pretēja: plānots ir nevis budžeta pieaugums, bet samazinājums. Un šāda situācija ir nepieļaujama, ja pati ministrija jau šogad norāda, ka gada otrajā pusē kvalitatīvai veselības aprūpei pietrūkst 34 miljonu, bet nākamajā un aiznākamajā ir plānots deficīts vairāk nekā 66 miljonu apjomā. Viena no jomām, kurai es vēlos pievērst īpašu uzmanību, ir slimnīcu sniegtie neatliekamie stacionārie un ambulatorie medicīniskās palīdzības pakalpojumi. Katru gadu, plānojot budžetu četru gadu periodam, ir skaidrs, ka slimnīcas savus pakalpojumus nevarēs sniegt līdz gada beigām. Šis gads ir kārtējais gads, kurā slimnīcām, slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka no septembra slimnīcas jau ir devušas skaidru signālu, ka līdz gada beigām tās bezmaksas medicīnu nodrošināt nevarēs. Jautājums ir: kas notiek tālāk? Vai nu neatliekamā palīdzība iedzīvotājiem sniegta netiek un pacienti tiek sūtīti mājās, vai arī valstī būs pieejama tikai maksas medicīna. Skaitliski tas izskatās tā, ka uz šī gada septembri pakalpojumu sniegšanai slimnīcām jau pietrūkst 2,4 miljoni latu. Pacientu līdzmaksājums par ārstēšanu stacionārā Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā, tie ir 9,5 lati par diennakti, kas iedzīvotāju zemās maksātspējas dēļ noved pie hronisku slimību ielaišanas, pacientiem baidoties nokļūt slimnīcā. Salīdzinājumam: Igaunijā pacienta līdzmaksājums ir tikai 1,5 eiro par diennakti, bet Lietuvā šāda līdzmaksājuma vispār nav. Lai nodrošinātu pacienta līdzmaksājumu vismaz 5 eiro apmērā, finansējums nākamā gada budžetā būtu nepieciešams 7 miljonu latu apmērā. Jau šobrīd rindas uz atsevišķu pakalpojumu saņemšanu, uz izmeklējumiem un operācijām stiepjas vairāku gadu garumā. Piemēram, endoprotezēšanas operācija kā valsts pakalpojums Ziemeļkurzemes slimnīcā cilvēkam būtu jāgaida 12 gadus. Valsts no saviem līdzekļiem apmaksā vidēji divas operācijas gadā, taču rindā gaida 56 cilvēki. Tad parēķiniet, kā tas matemātiski izskatās! Ambulatorais finansējums uz vienu iedzīvotāju valstī svārstās no 10 līdz 46 latiem (atkarībā no reģiona), līdz ar to pret visiem iedzīvotājiem nav arī vienlīdzīga attieksme. Mediķi pauž sašutumu arī par to, ka kopējais iedzīvotāju stāvoklis strauji pasliktinās, slimības tiek ielaistas, un līdz ar to arī ārstēšana ir dārgāka, nekā būtu iespējama, savlaicīgi diagnosticējot un sniedzot medicīnisko palīdzību. Slimnīcas no savas puses jau ļoti cenšas optimizēt savu darbību, bet tās arī norāda, ka tālāk vairs nav kur iet. Šobrīd finansējums tiek taupīts uz mediķu atalgojuma apjoma, un nevienam nav noslēpums, ka šobrīd medicīnas māsas un ārsti kļūst par vienu no Latvijas vērtīgākajām eksportprecēm. Teiksim, māsiņām tā vietā, lai strādātu šeit par minimālo atalgojumu, protams, daudz pievilcīgāk ir aizbraukt uz Zviedriju, uz Vāciju, kur tiešām viņu darbu novērtē. Pat slimnīcās, varbūt jūs esat to ievērojuši, jau šobrīd piedāvā svešvalodu apmācības kursus, īpaši ārstiem un māsiņām, tādējādi pat veicinot viņu aizbraukšanu. Šie ir tikai daži no jautājumiem, kurus es minēju, kādi pastāv kopējā veselības aprūpes sistēmā, kam naudas trūkst. Un tāpēc mēs uzskatām, ka šis pieprasījums Saeimai būtu jāatbalsta un jāaicina ministre dot skaidru atbildi, kā viņa grasās jau nākamgad aizstāvēt savas nozares intereses, jo naudas trūkst. Nav pieņemama situācija, ka Veselības ministrija arī no savas puses jau klusi piekrīt tam, ka gan nākamgad, gan aiznākamgad, gan aizaiznākamgad finansējums medicīnas nozarei būs vēl mazāks. Paldies jums!".
• 2013_09_19-seq6 language "lv".
• 2013_09_19-seq6 speaker Dana_Reizniece-Ozola-1981.
• 2013_09_19-seq6 mentions Q822919.
• 2013_09_19-seq6 mentions Q211.
• 2013_09_19-seq6 mentions Q37.
• 2013_09_19-seq6 mentions Q191.
• 2013_09_19-seq6 mentions Q193089.
• 2013_09_19-seq6 mentions Q458.
• 2013_09_19-seq6 mentions Q957137.
• 2013_09_19-seq6 mentions Q183.
• 2013_09_19-seq6 mentions Q34.