Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_09_12-seq808> ?p ?o. }

• 2013_09_12-seq808 type Speech.
• 2013_09_12-seq808 number "808".
• 2013_09_12-seq808 date "2013-09-12".
• 2013_09_12-seq808 isPartOf 2013_09_12.
• 2013_09_12-seq808 spokenAs 10.
• 2013_09_12-seq808 spokenText "Labdien, kolēģi! Ilgi mums nav bijušas debates. Tagad ir jautājums, par kuru tiešām būtu vērts padebatēt. Vienotas attīstības finanšu institūcijas izveide tiešām ir solis pareizā virzienā, tiešām uz to būtu jāvirzās. Likumprojekta mērķis skan tā: likumprojekts ir sagatavots, lai nostiprinātu jaunizveidotās attīstības finanšu institūcijas īpašo lomu tautsaimniecībā un nodrošinātu caurspīdīgu tās pārvaldību. Tomēr tas rada jautājumus. Viena lieta ir forma, bet otra? Paskatīsimies, kas tad pēc būtības tiek piedāvāts! Tātad mēs veidojam institūciju, caur kuru ies miljardi, kura pēc būtības nodarbosies ar kredītiestādei raksturīgām funkcijām. Tomēr mēs piedāvājam to veidot ne kā kredītiestādi, tātad mēs nevēlamies, lai tā darbotos tā, ka tā atbilstu starptautiskajiem banku uzraudzības standartiem, ka tai būtu stingri jāievēro pareizie risku vadības principi, attiecīgi tas, kas tiek finansēts, un ka to vajadzēs kontrolēt kompetentām finanšu iestādēm. Mēs visu uzraudzību uzticam vienkārši tikai politiski ievēlētai padomei, politiskai konjunktūrai, ko pārraudzīs četri ministri jeb ieceltas personas. Vai mēs tiešām varam sacīt, ka tas atbilst šā likuma mērķim? Ir pavisam ironiski, ja mēs vēl pieliekam... Es saprotu, ka virzītāji, laikam sajuzdami, ka īsti pareizi jau nu tas nav un ka tas varētu arī „neiet cauri”, ir pielikuši klāt, ka varētu apsvērt arī iespēju kādu starptautisku ekspertu no kādas starptautiskas institūcijas pielikt klāt. Un tā jau vispār būtu tāda ņirgāšanās pašiem par sevi, tāds mazspējas ekshibicionisms! Jo pēc būtības ar ko vajadzēs nodarboties šai padomei? Padomei vajadzētu sekot līdzi, vai attīstības finansējums tiek izmantots atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam. Tātad mums ir vajadzīgs kāds ārvalstu eksperts, kuram mēs angliski iztulkosim savu Nacionālo attīstības plānu, lai viņš mums pasaka, kas tur latviski ir rakstīts un ko mums ar to vajadzēs darīt. Nu, ironiski tiešām... Vēl vairāk! Es esmu pārliecināts, ka šis eksperts latviski noteikti nerunās. Tad kādā veidā notiks šīs padomes sēdes? Mēs pat paši par savu nākotni, par savu attīstību nevarēsim runāt latviešu valodā. Lielisks plāns! Ejam tālāk! Kāpēc ir tāda argumentācija? Kāpēc mums nevajadzēs... nevajag šo attīstības institūciju veidot kā banku? Tāpēc, ka, redziet, tā būs konkurence ar komercbankām par noguldījumiem no sabiedrības, bet, tā kā konkurēt šī banka nedrīkst, tā nedrīkstēs piesaistīt noguldījumus. Un, ja tā nepiesaista noguldījumus, tad kredītlicence nav vajadzīga. Tas ir ļoti savdabīgs apgalvojums. Es saprotu, kāpēc komercbankām tas ir izdevīgi, un tieši skandināvu banku lobiji ir pirmie, kas ar to nāca klajā un šo ideju sāka proponēt. Un mēs to esam „norijuši”! Ziniet, tas apgalvojums ir apmēram tāds pats, kā pateikt: priekš kam putnam ir vajadzīgi spārni, ja no viņa dūnām spilventiņus mēs netaisīsim? Redziet, putnam spārni ir vajadzīgi pavisam kaut kam citam! Putnam spārni dod šo iespēju lidot - pavisam citas rīcībspējas iespējas! Tieši tas pats ir ar kredītbankas licenci šai institūcijai. Tā dod tai pavisam citu līmeni rīcībspējai! Jo, ja tā ir banka, šī kredītinstitūcija, tad tā var krietni efektīvāk izmantot šo savu kapitālu. Saskaņā ar banku darbības uzraudzības standartiem izsniegtais kredītu un garantiju apjoms tiek veikts atbilstoši kapitāla pietiekamības prasībām. Un šīs prasības nozīmē, ka uz katru latu, nu jau uz eiro, kas ir ieguldīts šinī institūcijā, mēs varēsim izsniegt 8-10 latus vai nu jau eiro kredītu, vai garantiju. Tas nozīmē, ka mēs desmitkārtīgi varēsim multiplicēt mūsu attīstības iespējas. Vai mums tas viss nav vajadzīgs? Tāpēc es vēlos vērsties pie saviem kolēģiem, pie Nacionālās apvienības, kurai tagad tik ļoti patīk runāt, ka tā uztraucas par latviešu tautas nākotni, par demogrāfisko situāciju. Lūk, šeit ir reāla iespēja, reāls instruments! Taisīsim to kā banku, un naudas pietiks mājokļu garantijas programmai, ar kuru mēs varēsim finansēt jaunās strādājošās ģimenes, lai tās var iegādāties šeit mājokli, lai tās varētu palikt šeit, lai tām nebūtu jābrauc uz ārzemēm, lai cilvēki šeit dibinātu ģimenes. Jūs uztrauc, ka ārzemnieki izpērk Latviju? Lieliski! Šī banka ļautu risināt šo jautājumu. Naudas pietiktu, lai uztaisītu kārtīgu programmu mūsu zemniekiem un lai viņus varētu finansēt. Tad viņi pirktu zemi, nevis ārzemnieki! Par to vajadzētu vairāk uztraukties! Un, ja tas jūs tik tiešām uztrauc, tad, lūk, šeit ir risinājums! Ja tas tā nav, tad atvainojiet... ko jūs te vispār pēc tam runāsiet. Šī atkal ir reāla iespēja! Es vēršos pie Reformu partijas. Jums ļoti patīk runāt par to, cik svarīgi ir mūsu ražošanu uztaisīt inovatīvāku, lai vairāk būtu pievienotās vērtības produktu mūsu ražošanā. Lūk, šī ir reāla iespēja, kā mēs to varam reāli izdarīt ar šo banku! Mēs varam atkal iegūt pietiekami daudz finansējuma, lai šīm inovācijām un ražošanai būtu iespēja satikties un šādu ražošanu veidot. Tā paralēli būtu arī iespēja parūpēties par zinātni, par kuru jums tik ļoti tagad patīk runāt. Tātad, ja jūs tik tiešām to gribat tagad izdarīt, tad šeit ir reāls instruments, kā to var izdarīt. Es vēršos pie VIENOTĪBAS. Jums ļoti patīk runāt par... (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Par „Saskaņas Centru”!”) nabadzību, par nevienlīdzību. Lūk, šeit ir reāla iespēja, kā, attīstot ražošanu, mēs varam palielināt iespēju, ka būs vairāk darbavietu, ka būs vairāk nodokļu, ka vairāk varēsim maksāt. Tas, pie kā mēs atkal nonāksim, ja mēs to nedarīsim, būs līdzīgi kā tagad ir ar budžetu - tās iespējas, ko mums vajag nofinansēt, ir desmit reižu mazākas nekā vajadzības. Ja mēs izdarīsim atkal tāpat, kā tiek piedāvāts šinī likumprojektā, un iesim skandināvu komercbanku lobija pavadā, un likvidēsim, lai mums šeit nebūtu tādas kredītiestādes, tad mēs nonāksim pie šādas situācijas. Tā ka tas, kolēģi, ir jūsu pašu rokās - vai mēs izveidojam mazspējīgu, viegli manipulējamu institūciju vai tiešām veidojam jaudīgu, spēcīgu mehānismu ar skaidri saprotamiem, starptautiski izveidotiem uzraudzības un darbības principiem. Jūs šeit pieminējāt sievietes, Reira kungs! Ko dara sieva, kuras vajadzības vīrs ilgstoši nav spējīgs apmierināt, bet nodarbojas tikai ar skaistu runāšanu? Jā, tieši to pašu, ko tagad dara mūsu uzņēmēji! Viņi ir spiesti izvēlēties ēnu ekonomikas dotās iespējas, bet mūsu cilvēki ir spiesti braukt projām, meklēt iespējas kaut kur citur. Es ieteiktu, kolēģi, nopietni par to padomāt un uz otro lasījumu tiešām apsvērt, ka varbūt mums tomēr vajag saņemties un uztaisīt savu attīstības banku. Tas ir bijis ceļš, ko ir gājušas visas Eiropas valstis, kurām ir bijis šis veiksmes stāsts. (No zāles dep. J.Reirs: „Kuras? Konkrēti!”) Vācija, piemēram! Paldies. (SC frakcijas aplausi.)".
• 2013_09_12-seq808 language "lv".
• 2013_09_12-seq808 speaker Ivars_Zarins-1969.
• 2013_09_12-seq808 mentions Q211.
• 2013_09_12-seq808 mentions Q79820.
• 2013_09_12-seq808 mentions Q193089.
• 2013_09_12-seq808 mentions Q11731915.
• 2013_09_12-seq808 mentions Q8436.
• 2013_09_12-seq808 mentions Q918757.
• 2013_09_12-seq808 mentions Q2167704.
• 2013_09_12-seq808 mentions Q1576026.
• 2013_09_12-seq808 mentions Q183.
• 2013_09_12-seq808 mentions Q903671.
• 2013_09_12-seq808 mentions Q384826.