Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_09_19-seq10> ?p ?o. }

• 2013_09_19-seq10 type Speech.
• 2013_09_19-seq10 number "10".
• 2013_09_19-seq10 date "2013-09-19".
• 2013_09_19-seq10 isPartOf 2013_09_19.
• 2013_09_19-seq10 spokenAs 100.
• 2013_09_19-seq10 spokenText "Labdien, cienījamie deputāti! Labdien, Saeimas Prezidij! Vispirms sākšu ar to, ka Veselības ministrija atzīst to, ka veselības aprūpes nozarei finansējums ir absolūti nepietiekams. Tā ir sistēmiska problēma, kas patiesībā ir radusies jau tajā laikā, kad mēs sākām veidot pirmos neatkarīgās Latvijas budžetus, kuros mēs jau toreiz iezīmējām ārkārtīgi nelielu summu veselības aprūpei, un, turpinot bāzes budžeta finansējumu jeb vadoties pēc iepriekšējā gada finansējuma bāzes, veicot plānošanu nākamajam gadam, šī situācija turpinās un turpinās. Tie nelielie līdzekļu palielinājumi, kas katru gadu veselības aprūpes nozarei tiek piešķirti, neatrisina sistēmiskus jautājumus. Lai teikto ilustrētu, jāteic, ka mūsu valstī uz vienu iedzīvotāju šobrīd ir 234 lati, ko mēs tērējam viņa veselības aprūpei, turpretim Eiropas Savienībā vidēji tas ir tūkstotis. Ar šiem nelielajiem resursiem, kas mums ir, mēs esam panākuši to, ka mūža ilgums valstī vidēji palielinājies, mēs esam samazinājuši gultas dienu skaitu slimnīcās, mēs esam efektivizējuši stacionāro darbu, samazinot slimnīcu skaitu valstī, un kopumā veselības rādītāji tiek turēti tādās robežās, kādās mēs to varam izdarīt ar šo finansējumu, un tie nepasliktinās. Jāteic, ka šis zemais finansējums, ja tā turpināsies, patiešām var radīt neatgriezeniskas problēmas veselības aprūpē. Un tieši tāpēc šodien mēs par to diskutējam. Runājot par tiem jautājumiem, kurus deputāti uzdeva, es atļaušos informēt sīkāk par tiem jautājumiem, kuri bija pieprasījumā. Tātad - kā Veselības ministrija kontrolēs, ka katrs medicīnas darbinieks saņems viņam paredzēto darba samaksas palielinājumu? Valsts pērk veselības aprūpes pakalpojumus no ārstniecības iestādēm - Nacionālais veselības dienests noslēdz līgumus par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar ārstniecības iestādēm. Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” noteiktajā tarifā ir iekļauti finanšu līdzekļi ārstniecības personu darba samaksas nodrošināšanai. Ārstniecības iestādes vadība ir atbildīga par darba tiesisko attiecību normu ievērošanu, nodrošinot, ka ārstniecības iestādēs ārstniecības personām netiek izmaksāta mazāka mēneša alga, nekā ir noteikts zemākās mēneša algas likmē par paredzēto slodzi. Ārstniecības personu mēneša algas palielināšanas un prēmēšanas jautājums ir ārstniecības iestādes kompetences jautājums. Tā kā Darba likuma 39.pants paredz, ka darba samaksu nosaka, darbiniekam un darba devējam vienojoties, tad konkrētas darba samaksas noteikšana ir darba devēja ekskluzīva kompetence. Veselības ministrijai atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajai daļai nav tiesību noteikt konkrētu darba samaksu. Veselības ministrija ar normatīvajiem aktiem var regulēt tikai zemāko mēneša algas likmi ārstniecības personām. Ja ārstniecības iestādē netiek nodrošināta noteikumos noteiktā zemākā mēneša alga - algas likme par darba slodzi -, tad darbiniekam ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā. Veselības ministrija aicinās arī arodbiedrības aktīvi iesaistīties un uzraudzīt, lai tiktu nodrošināta Ministru kabineta noteikumos Nr.595 noteiktā mēneša algas zemākā likme par slodzi ārstniecības iestādēs. Mēs nākamā gada tarifos esam iestrādājuši noteiktu summu algu palielināšanai, tomēr jāsaka tā: ja pašlaik vidējā mēneša alga ir 524 lati, tad, arī palielinot to līdz 571 latam, mēs redzam, ka tā tomēr ir mazāka nekā trolejbusa vadītāja alga. Tātad mēs ar to vien, ka palielinām algas ārstiem, vēl neatrisinām lielo problēmu ar to, ka ārstniecības personu darba samaksa valstī ir kliedzoši zema. Māsiņām tā ir uz pusi zemāka, bet zemākajam medicīnas personālam - sanitāriem - tā ir minimālā alga. Vai un cik bieži tiek veiktas pārbaudes par līgumā noteikto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas faktisko vietu un kādi secinājumi tiek izdarīti? Nacionālā veselības dienesta noslēgtajos līgumos ar ārstniecības iestādēm ir noteiktas konkrētas adreses, kur tiks nodrošināta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana. Ārstniecības iestāde līguma pielikumā norāda ārstniecības personu darba laiku un to, kādi no līgumā ietvertajiem pakalpojumu veidiem tiks nodrošināti konkrētajā adresē. Ārstniecības iestāžu filiāļu kodēšana tika ieviesta no 2013.gada 1.februāra. Līdz ar to Nacionālais veselības dienests reizi mēnesī vadības informācijas sistēmā pārbauda finanšu līdzekļu apjoma izlietojumu visās ārstniecības iestādes filiālēs. Ar šo gribu teikt, ka tiešām tiek sekots līdzi ārstniecības finanšu līdzekļu izlietojumam visās iestādēs, un uz šo brīdi zināmas problēmas ir tikai trijām slimnīcām Latvijā. Pārējās strādās līdz gada beigām un ir pildījušas līgumsaistības, bet tās, kurām ir problēmas un kuras šodien visskaļāk kliedz par to, ka tās nevarēs nodrošināt pakalpojumus, tiek laipni aicinātas uz ministriju, lai risinātu jautājumu par to, kādā veidā turpināt līguma attiecības. Vai Veselības ministrija, plānojot veselības aprūpes budžetu, ņems vērā, cik daudziem pacientiem būs nepieciešami jaunajos tarifos iekļautie veselības aprūpes pakalpojumi? Vai un par cik samazināsies jau šobrīd tarifos iekļauto veselības aprūpes pakalpojumu skaits konkrētajās jomās? Vai es varu turpināt?".
• 2013_09_19-seq10 language "lv".
• 2013_09_19-seq10 speaker Liene_Cipule.
• 2013_09_19-seq10 mentions Q822919.
• 2013_09_19-seq10 mentions Q211.
• 2013_09_19-seq10 mentions Q193089.
• 2013_09_19-seq10 mentions Q458.
• 2013_09_19-seq10 mentions Q957137.
• 2013_09_19-seq10 mentions Q2065673.