Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_09_19-seq20> ?p ?o. }

• 2013_09_19-seq20 type Speech.
• 2013_09_19-seq20 number "20".
• 2013_09_19-seq20 date "2013-09-19".
• 2013_09_19-seq20 isPartOf 2013_09_19.
• 2013_09_19-seq20 spokenAs 100.
• 2013_09_19-seq20 spokenText "Paldies par vārdu! Veselības ministrija pēdējo divu gadu laikā ir ļoti strādājusi pie tā, lai efektivizētu pakalpojumu sniegšanu. Tiešām ir ļoti strādāts pie tā, lai notiktu pacientu šķirošana. Un tas mērķis pacientu šķirošanai nav kādu izlikt uz ielas... tā teikt, pie eglītēm. Mērķis pacientu šķirošanai ir, pēc iespējas mazāk ieguldot finanšu līdzekļus, panākt labāku rezultātu. Respektīvi, stacionārā ārstēšana ir pasaulē visdārgākā ārstēšana; visā Eiropā, visā pasaulē mēģina no tās pāriet uz ambulatoro veselības aprūpi un uz dienas stacionārā veiktu aprūpi. Tāpēc mēs pacientus pašlaik apskatām observācijas gultās uzņemšanas nodaļā un pēc iespējas mazāk cenšamies uzņemt nodaļās, cenšamies sniegt viņiem pirmo palīdzību, kas ir nepieciešama, uzņemšanas nodaļā un tālāk novirzīt uz ambulatoro aprūpi. Turklāt observācijas gultu ietvaros pacienti saņem visus izmeklējumus tajā brīdī, kad viņi ir atbraukuši uz slimnīcu. Mēs esam efektivizējuši rindu pieejamības informāciju pacientiem, izveidodami portālu rindaspiearsta.lv. Mēs esam ieviesuši ģimenes ārsta konsultatīvo tālruni: ja pacients nevar nokļūt pie ģimenes ārsta, viņš var zvanīt pa tālruni un noskaidrot, kādā veidā rīkoties, ja viņam ir kādi veselības traucējumi. Jā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests prasa visaugstākās izmaksas, tāpēc mēs ļoti strādājam pie jautājuma par ģimenes ārstiem, pie primārās veselības aprūpes. Viss šis gads ir veltīts tam, lai efektivizētu primāro veselības aprūpi un maksimāli samazinātu neatliekamās palīdzības izsaukumu skaitu. Man jāteic, ka apmēram tikai 50 procentu no tiem, kuri izsaukuši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, reāli arī nonāk stacionārā. Savukārt stacionārā reāli ir tā, ka 50 procenti no pacientiem patiešām tiek palaisti mājās tādēļ, ka viņiem nav indikāciju atrasties stacionārā. Tā ir liela atbildība - efektīvi izlietot tos līdzekļus, tos nelielos līdzekļus, kas mums ir. Tas, ka tie ir nepietiekami, ir pilnīgi un viennozīmīgi skaidrs jau no manas iepriekšējās runas. Valstī ir samazinājies hospitalizēto pacientu īpatsvars, ir izveidota ģimenes ārstu apziņošanas sistēma: ja pacients ir uzskatījis, ka viņam nepieciešama neatliekamā palīdzība, un to ir izsaucis, bet nav stacionēts, tad jau nākamajā dienā ģimenes ārsts dodas pie pacienta uz mājām, lai noskaidrotu situāciju un risinātu to tālāk. Valstī šogad ir Sirds veselības gads - mēs īpaši pievēršamies kardioloģiskajai veselībai. Ir izveidoti tiešās pieejamības kabineti visos reģionos, lai pacients varētu vienkārši un ātri noskaidrot savas sirds veselību. Tādā veidā mēs arī atslogojam slimnīcas - rūpējamies par to, lai viņi nenonāk slimnīcās, bet jau ambulatorajā periodā veic visu nepieciešamo. Īstenībā tā ir liela dilemma. Lielākā daļa to pacientu, kurus atved uz slimnīcu, nemaz nevēlas tikt stacionēti. Vislabprātāk viņi atgrieztos mājās un ārstētos mājās. (Starpsaucieni no ZZS frakcijas.) Mēs sakām, ka mums ir jāefektivizē ambulatorā palīdzība, atceļot stacionāros sniegto palīdzību, un mēs uztraucamies par to, ka stacionāros mums pārāk daudz cilvēku nonāk. Es ļoti aicinu būt konstruktīviem attiecībā uz to apstākli, ka veselības aprūpes nozarē finansējums ir jāizlieto efektīvi. Visā pasaulē tiek meklēti visefektīvākie risinājumi, lai patiešām dārgās izmaksas medicīnā būtu pēc iespējas mazākas un viss tiktu novirzīts uz preventīvu primāro aprūpi un ambulatoro veselības aprūpi, kā arī pacients maksimāli ātri atgrieztos savā ierastajā vidē pēc ārstēšanās stacionārā, un līdz ar to samazinātos gultu dienu skaits. Es arī gribu uzsvērt, ka Veselības ministrija regulāri ziņo Ministru kabinetam par situāciju un arī regulāri ziņo parlamentam par situāciju, kāda ir veselības aprūpes jomā attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu. Mēs esam nākuši šogad klajā ar vairākiem ziņojumiem, kuros esam izklāstījuši vajadzības, bet mums ir jābūt reālistiskiem no tā, kas mums ir pieejams. Es ļoti aicinu deputātus konstruktīvi raudzīties uz kopējo situāciju valstī. Atzīstot visu to, ka mums ir augsts līdzmaksājums, ka mums ir nepietiekams finansējums, mums tomēr ir jārēķinās ar to, kas ir, un ir jāizsaka patiešām pateicība Ministru kabinetam par to, ka viņi visi kopā ir lēmuši, ka nākamajā gadā mēs varēsim palielināt tarifus, kas attiecas uz attīstības sadaļu un infrastruktūru, lai to naudu, kas mums ir jāiegulda valsts galvotajos kredītos, kas savulaik ir paņemti, mēs neatrautu no pacientiem un varētu speciāli novirzīt tur, kur tā ir nepieciešama infrastruktūras uzturēšanai. Tāpat liels paldies par to, ka mēs jau šogad varam runāt par palielinātu atalgojumu ārstiem un medicīnas personālam, un tas ļoti palīdzēs risināt situāciju ar cilvēku resursiem veselības aprūpē. Tomēr aicinu nākamajā gadā strādāt pie veselības aprūpes situācijas uzlabošanas, nevis kritizēt īsi pirms budžeta pieņemšanas un pirms reālās situācijas apzināšanās. Paldies.".
• 2013_09_19-seq20 language "lv".
• 2013_09_19-seq20 speaker Liene_Cipule.
• 2013_09_19-seq20 mentions Q193089.
• 2013_09_19-seq20 mentions Q8436.
• 2013_09_19-seq20 mentions Q957137.