Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2014_05_29-seq129 spokenText "28. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar lietas izskatīšanu in absentia, proti, paredzēt tādu iespēju arī gadījumos, kad prokurors atzīst, ka apsūdzība ir grozāma. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 29.priekšlikumā.".
- 2014_05_29-seq125 spokenText "26. - grozījumi Kriminālprocesa likuma 465.pantā, kas paredz lietas izskatīšanas kārtību in absentia, proti, kad persona nevar piedalīties kriminālprocesa... apsūdzētā persona... Patlaban ir rakstīts, ka tāda iespēja pastāv, ja persona atrodas ārzemēs, bet tieslietu ministre norāda, ka ir arī tādi gadījumi, kad nav zināma personas atrašanās vieta. Un arī šajos gadījumos ir svarīgi pieļaut lietas izskatīšanu bez apsūdzētās personas piedalīšanās. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļaujot Juridiskās komisijas 27.priekšlikumā.".
- 2014_05_29-seq123 spokenText "25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Ir atbalstīts.".
- 2014_05_29-seq121 spokenText "24. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums par grozījumiem Kriminālprocesa likuma 420.pantā, kur ir runa par prokurora priekšrakstu par sodu. Saskaņā ar likumu prokurors ar savu lēmumu var piemērot sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu - piespiedu darbu, naudas sodu -, un tas var notikt, ja ir izdarīts kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums, proti, ja sods ir līdz trim gadiem. Tieslietu ministrija ierosināja paredzēt šādu iespēju arī gadījumos, kad sods var būt līdz pieciem gadiem, šo ierosinājumu motivēdama ar to, ka agrāk par smagiem noziegumiem... par mazāk smagiem noziegumiem paredzēja atbildību līdz pieciem gadiem. Tomēr, ieskatoties tieši Krimināllikuma sankcijās, mēs redzam, ka šajā gadījumā... ka prokurors var kļūt par tiesnesi arī gadījumos, kad ir lieta, piemēram, par kukuļņemšanu, laupīšanu vai vairākiem citiem pārkāpumiem. Komisija, ņemot vērā šos faktus, priekšlikumu neatbalstīja.".
- 2014_05_29-seq119 spokenText "23. - tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums par grozījumiem Kriminālprocesa likuma 403.pantā. Saskaņā ar likumu prokurors patlaban var pieņemt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, konstatējot Kriminālprocesa likuma 379.pantā minētos apstākļus, kas dod tiesības izbeigt kriminālprocesu. Bet tomēr praksē ir gadījumi, kad prokurors konstatē apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu, proti, apstākļus, kas minēti 377.pantā, un tādēļ ir svarīgi atsaukties arī uz šo pantu. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_29-seq117 spokenText "22. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Ir atbalstīts.".
- 2014_05_29-seq115 spokenText "21. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls un ir par Kriminālprocesa likuma 392.1 panta 4.1 daļu. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 22. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.".
- 2014_05_29-seq114 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 43, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_05_29-seq113 spokenText "Komisijas sēdes laikā eksperti norādīja, ka... galvenais arguments bija, ka gadījumā, ja cilvēks nepiekrīt lēmumam, viņš to var pārsūdzēt (No zāles dep. A.Elksniņš: „Ko tu tur varēsi pārsūdzēt?!”), un tad viņš saņems argumentētu atbildi, kāpēc tāds lēmums ir pieņemts. Taču visi eksperti atzina, ka problēma pastāv, bet gadījumā, ja mēs prasīsim motivāciju un motivācija būs apmēram tāda, ka šajā gadījumā nav konstatētas objektīvas un subjektīvas pazīmes, tas problēmu tomēr neatrisinās. Tātad komisija priekšlikumu neatbalstīja.".
- 2014_05_29-seq112 spokenText "Paldies. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu!".
- 2014_05_29-seq111 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es papildināšu mana kolēģa Elksniņa teikto par tiem lēmumiem. Ziniet, mums Juridiskajā komisijā tika izteikti dažādi argumenti par to, kāpēc nav nepieciešams norādīt uz motīviem vai pamatu, atsakot ierosināt attiecīgo kriminālprocesu. Un tie bija: policijas darbinieku aizņemtība ar esošajiem kriminālprocesiem, policijas darbinieku kvalifikācijas trūkums, likumā paredzētā iespēja pārsūdzēt šo lēmumu, ar kuru atteikts ierosināt kriminālprocesu, un pat pilnmēness, kas ietekmē iesniedzēja psihisko stāvokli, iesniedzot nepamatotus un varbūt muļķīgus iesniegumus. Runājot par kvalifikāciju. Tik tiešām - policijas darbiniekiem trūkst kvalifikācijas, lai motivētu savu viedokli, bet kāda jēga tad vispār ir tam lēmumam? Ja lēmumā ir norādīts, ka vienkārši nav noticis attiecīgais noziedzīgais nodarījums, tad to var pārsūdzēt. Kāds pamatojums jānorāda iesniedzējam, pārsūdzot šo lēmumu, ja cilvēks uzskata, ka tiešām iesniegums ir pamatots un ka ir noticis noziedzīgs nodarījums? No policijas darbinieka lēmuma nav saprotams, kamdēļ vispār bija atteikts ierosināt šo kriminālprocesu. Ir tikai norāde, atsauce uz Kriminālprocesa likuma attiecīgo pantu... es redzēju, ka pat tikai uz pantu, nenorādot kādu tā daļu. Policijas darbinieki pat aizpilda jau sagatavotu veidlapu, norādot tikai vārdu, uzvārdu, datumu, bet atteikuma iemesls jau norādīts tajā iepriekš sagatavotajā veidlapā. Vēl par kvalifikāciju. Tie policijas darbinieki vada un izmeklē ierosinātos kriminālprocesus. Lai izmeklētu esošos kriminālprocesus, viņiem kvalifikācijas pietiek, bet, lai vienā teikumā norādītu motīvu, kāpēc ir atteikts ierosināt kriminālprocesu, viņiem kvalifikācijas trūkst! Un vēl viens arguments, ļoti svarīgs. VIENOTĪBA, jūs taču vairākus gadus īstenojat izpildvaru mūsu valstī! Nu, kā jūs domājat: kā var iemācīt policijas darbiniekus kvalitatīvi un kvalificēti strādāt? Nu, tikai tā - uzliekot viņiem par pienākumu paaugstināt savu kvalifikāciju un praksē iemācot viņus argumentēt savu viedokli. Tā ir pārvaldības ābece! Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.".
- 2014_05_29-seq110 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.".
- 2014_05_29-seq109 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tad, kad jebkurš Latvijas Republikas iedzīvotājs, arī ārvalsts iedzīvotājs vēršas kādā no mūsu tiesībsargājošajām iestādēm ar iesniegumu par to, ka, iespējams, ir noticis noziedzīgs nodarījums, tad, neskatoties uz to, kāds būs lēmums - uzsākt procesu vai neuzsākt procesu, arī neuzsākšanas gadījumā ir tiesības iesniegt pārsūdzību par pieņemto lēmumu. Lēmumu saskaņā ar pašreizējo likuma redakciju var pieņemt rezolūcijas veidā. Jautājums: ja ir paredzēts pārsūdzības mehānisms, tad kāda nozīme ir tai rezolūcijai? Un vai rezolūcija ir efektīvs personas tiesību aizsardzības līdzeklis, kuru jebkurš cilvēks var īstenot tiešām tā, lai tā pārsūdzība būtu iespējami efektīva? Ko nozīmē pārsūdzība pēc iespējami efektīva principa Eiropas Cilvēktiesību tiesas kontekstā? Tas nozīmē, ka adresātam, tam cilvēkam, ir jādara zināmi fakti un apstākļi, kādēļ šāda veida lēmums ir pieņemts. Ko nozīmē rezolūcija? Tas ir atteikums uzsākt, piemēram, kriminālprocesu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma pantu. Viss! Vai šajā situācijā tas ir iespējams? Rezolūcijas, piemēram, ļoti aktīvi piemēro Vācijas konstitucionālajā tiesā, kad ir iesniegts pieteikums par normas neatbilstību, un tad, piemēram, pieņem... uzliek rezolūciju, ka lēmums... ka nav pamata ierosināt tiesvedību. Bet šajā situācijā, piemēram, Vācijā, nav paredzēta pārsūdzība. Līdz ar to rezolūcija sevi attaisno. Šajā konkrētajā gadījumā es tiešām aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, jo arī policijas iestādēs prakse nav vienveidīga. Rezolūcijas īstenībā raksta, kā pagadās, un mēs Juridiskajā komisijā redzējām ļoti daudzas problēmas, kuras skar tieši tiesību piemērošanu, tāpēc man ir lūgums atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2014_05_29-seq107 spokenText "20. - deputāta Elksniņa priekšlikums, kas paredz, ka, ja ir pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, tad tādam lēmumam jābūt motivētam. Patlaban to var pieņemt rezolūcijas veidā, bet Elksniņa kungs piedāvā atteikties no attiecīgās formas. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_05_29-seq105 spokenText "19.priekšlikumā mēs precizējām un norādījām, ka ir nevis „jānorāda” konta numurs, bet „var norādīt”. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_29-seq103 spokenText "Tātad 14. - atsaukts. 15. - arī atsaukts. 16. - atsaukts. 17. - arī. 18. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums par kompensācijas pieteikumu, kas paredz, ka attiecīgajā dokumentā ir jānorāda bankas konta numurs. Daļēji atbalstīts, precizējot un veidojot Juridiskās komisijas 19.priekšlikumu.".
- 2014_05_29-seq101 spokenText "Jā, es tagad savā vārdā gribu teikt, ka, manuprāt, priekšlikums ir labs un mums tas noteikti tuvākajā laikā būs jāprecizē un jāatbalsta. Bet kur ir problēma? Elksniņa kungs pieteica labu ideju, bet šeit ir arī jautājums par naudu, un tad... Elksniņa kungs arī runāja ar probācijas dienesta cilvēkiem, bet probācija nevar šeit palīdzēt. Jā, probācijas dienests dabūja finansējumu no Norvēģijas, bet mēs nevaram ar izstieptu roku staigāt un prasīt naudu: „Dodiet vēl! Mēs gribam arī drošības līdzekli!” Tātad ir ļoti svarīgi, lai, domājot par nākamā gada budžetu, būtu paredzēta iespēja finansēt arī attiecīgo instrumentu, bet es ceru, ka mēs ātri izstrādāsim jaunu regulējumu un ka šis jaunais drošības līdzeklis parādīsies arī mūsu Kriminālprocesa likumā. Paldies.".
- 2014_05_29-seq100 spokenText "Paldies. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Priekšlikums atsaukts!”) Priekšlikums ir atsaukts, bet debates mēs turpināt varam, ja jūs vēlaties. Vārds Judinam debašu turpināšanai.".
- 2014_05_29-seq99 spokenText "Cienījamie kolēģi! Kā jūs zināt, elektroniskās aproces no nākamā gada 1.janvāra ir paredzēts piemērot tām personām, kuras ir izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, bet attiecībā uz kurām ir pieņemts lēmums par pirmstermiņa atbrīvošanu. Mana priekšlikuma pamatā ir vajadzība piemērot elektronisko aproci (tā ir aproce, kuru uzliek jeb pievieno rokai vai kājai) ne tikai attiecībā uz pirms termiņa atbrīvotajiem, bet arī... izmantot tiešām šo tehnoloģiju, lai piemērotu to kā procesuālu piespiedu līdzekli, kā drošības līdzekli kriminālprocesos. Ko tas nozīmē? Kriminālprocesa likums uz doto brīdi paredz ļoti daudzus procesuālos piespiedu līdzekļus, piemēram, uzturēšanos dzīvesvietā; piemēram, aizliegumu apmeklēt noteiktas vietas; piemēram, aizliegumu tuvoties noteiktām personām. Līdz ar to elektroniskās aproces būtu tas līdzeklis, kas būtu jāpiemēro. Kāpēc tas ir labs priekšlikums? Tas spēs nodrošināt to, ka kriminālprocesā personas, kurām šāda veida procesuāls piespiedu līdzeklis ir piemērots (un tādu Eiropas Savienības līmenī ir ļoti daudz; Igaunijā, piemēram, ļoti efektīvi tas darbojas)... tas šīs personas atturētu no traucēšanas krimināllietas izmeklēšanai, kā arī uz tā pamata mēs varam arī veidot to pašu pedofilu reģistru. Kāpēc tad minētais priekšlikums netiek atbalstīts uz doto brīdi? Tikai tāpēc, ka ir nepieciešami papildu finanšu līdzekļi. No nākamā gada 1.janvāra pirms termiņa atbrīvotām personām ir paredzēts izlietot tikai 200 aproces, un 85 procenti finansējuma nāk no Norvēģijas. Valsts līdzdalība šajā projektā ir tikai 15 procenti. Līdz ar to uz doto brīdi mēs atrodamies īstenībā ļoti paradoksālā situācijā, ka finanšu līdzekļu trūkuma dēļ mēs nespējam kontrolēt tās personas, kurām ir piemēroti piespiedu drošības līdzekļi. Man tiešām jāsaka liels paldies, ka Juridiskā komisija kopumā atbalstīja šos priekšlikumus, ka tie tika novirzīti Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijai turpmākai izstrādei un ka uz to bāzes taps jauns likumprojekts. Tāpēc es atsaucu 14., 15., 16., 17. un 47.priekšlikumu, kuri visi skar tik būtisko reformu. Paldies.".
- 2014_05_29-seq97 spokenText "14. - deputāta Elksniņa priekšlikums, kas paredz jaunu drošības līdzekli - elektronisko uzraudzību. Gan eksperti, gan komisijas locekļi atzinīgi vērtē šo priekšlikumu, tomēr nolēma neskatīt to trešajā lasījumā šajā likumprojektā. Ir sagatavots priekšlikums, nu, būtībā jau sagatavots jauns likumprojekts, kur attiecīgie priekšlikumi tiks iekļauti, un otrdien mēs sāksim strādāt ar attiecīgajiem priekšlikumiem. Bet - atbilstoši Juridiskās komisijas viedoklim - pats priekšlikums šodien nevar tikt atbalstīts.".
- 2014_05_29-seq95 spokenText "13. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kuram ir redakcionāls raksturs. Tas precizē atsauci uz Ministru kabineta noteikumiem, norādot, ka tie reglamentē samaksu par valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sniegšanu. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_29-seq93 spokenText "12. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Tas paredz izslēgt vienā pantā atsauci uz citu pantu... norādes dispozīciju... Daļēji atbalstīts, iekļaujot 13. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.".
- 2014_05_29-seq91 spokenText "11. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas būtībā redakcionāli precizē 10.priekšlikumu, aizstājot vārdu „gaita” ar vārdu „virzība”. Ir atbalstīts.".
- 2014_05_29-seq89 spokenText "10.priekšlikums izstrādāts, ņemot vērā Lanzarotes konvencijā noteikto saistībā ar situāciju, kad ir izdarīts seksuāla rakstura pārkāpums, un runa ir par cietušā tiesībām saņemt informāciju par kriminālprocesa gaitu, tikt informētam par kriminālprocesa norisi. Priekšlikums atbalstīts daļēji, iekļauts... precizējot to, iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā - 11.priekšlikumā.".
- 2014_05_29-seq87 spokenText "9.priekšlikums arī saistīts ar 8.priekšlikumu. Ir atbalstīts.".
- 2014_05_29-seq85 spokenText "8.priekšlikums saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu - ar 7.priekšlikumu. Ir atbalstīts.".
- 2014_05_29-seq83 spokenText "7. - tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums, kas saistīts arī ar 8. un 9.priekšlikumu, par personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, tiesības pārsūdzēt procesuālos lēmumus. Un šīs tiesības tiek piedāvāts definēt vispārīgajā normā, nevis atkārtot vairākos pantos. Tātad šis priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_29-seq81 spokenText "6. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums, kas paredz aizstāt vārdu „vai”... Un šis priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_29-seq80 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Klauža priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 43, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_05_29-seq79 spokenText "5. - deputāta Klauža priekšlikums, kas ir analogs deputāta Elksniņa 1.priekšlikumam un kas paredz izslēgt normu, kura bija pieņemta otrajā lasījumā. Un tad, ņemot vērā, ka, teiksim, līdzīgs priekšlikums tam, ko iesniedza Elksniņa kungs, tātad 1.priekšlikums, netika atbalstīts, tad arī šis priekšlikums Juridiskajā komisijā netika atbalstīts.".
- 2014_05_29-seq77 spokenText "4. - deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Analogs iepriekšējam, jo paredz paplašināt prioritāšu loku. Tātad nav atbalstīts.".
- 2014_05_29-seq75 spokenText "3. - deputāta Brigmaņa priekšlikums, kas ļoti līdzīgs Elksniņa kunga 2.priekšlikumam un kas arī piedāvā paplašināt prioritāšu loku. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_05_29-seq74 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 41, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_05_29-seq72 spokenText "Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēl ko vēlaties piebilst?".
- 2014_05_29-seq71 spokenText "Kolēģi, es ļoti īsi vēlos atgādināt, ka mēs saņēmām Ministru kabineta pārstāvja un starptautiskās cilvēktiesību institūcijas viedokli par šo jautājumu, un šajā vēstulē bija norādīts, ka nav pieļaujama situācija, ka mēs vairākām grupām veidojam prioritāti... Nu, ļoti lielām, nesamērīgi lielām, līdz ar to apdraudot, piemēram, nepilngadīgu personu intereses... vai tieši to personu, kas atrodas ieslodzījumā... tātad apcietinātu personu intereses. Un, paplašinot prioritātes līdz gandrīz 70 gadījumiem, mēs tiešām tad varam radīt ļoti, ļoti lielu risku. Līdz ar to šis priekšlikums nevar tikt atbalstīts. Paldies.".
- 2014_05_29-seq70 spokenText "Vārds deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!".
- 2014_05_29-seq69 spokenText "Cienījamie kolēģi, manis iesniegtie 1. un 2.priekšlikums ir savstarpēji izslēdzoši, bet 2.priekšlikums lielā mērā atbilst tam, lai mazinātu to kaitējumu, ko nodara šajā brīdī parlamenta vairākums, grozot vispārīgos kriminālprocesa principus. Pamatā priekšlikumi ir sekojoši, lai vienlaicīgi... lai ne tikai tiktu skatītas paātrinātā kārtībā tās lietas, kurās tiek sauktas pie kriminālatbildības valsts amatpersonas, bet lai paātrinātā kārtībā būtu jāskata arī šādi noziedzīgi nodarījumi: noziegumi pret cilvēci, noziegumi pret mieru, kara noziegumi, genocīds, noziegumi pret valsti... ļoti plašs spektrs. Arī nonāvēšanas, slepkavības, noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo neuzskatu, ka valsts amatpersonas ir prioritārākas par pedofiliem un slepkavām.".
- 2014_05_29-seq67 spokenText "2. - deputāta Elksniņa priekšlikums grozīt Kriminālprocesa likuma 14.pantu un paredzēt, ka prioritāte ir 68 noziegumu kategorijām. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_05_29-seq66 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 40, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_05_29-seq65 spokenText "Komisijas vārdā gribu informēt, ka Elksniņa kunga priekšlikums netika atbalstīts nedz apakškomisijā, nedz Juridiskajā komisijā. Tātad lūdzu neatbalstīt. Nav atbalstīts.".
- 2014_05_29-seq64 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā, Judina kungs, vēl kaut ko vēlaties piebilst pie šā priekšlikuma?".
- 2014_05_29-seq63 spokenText "Cienījamie kolēģi! Apmēram pirms gada mēs tikpat karstās debatēs šeit, Saeimā, runājām par to, ka pašvaldību deputātiem, pret kuriem ir izvirzītas kriminālapsūdzības par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, vajadzētu ierobežot iespējas piedalīties pašvaldību darbā un lemt par to jautājumu loku, par kuru lemšanu pret viņiem ir izvirzītas apsūdzības... kuri ir nonākuši situācijās, ka tie ir izdarījuši smagus vai sevišķi smagus noziegumus. Toreiz mēs diskutējām daudz un galu galā šis priekšlikums tika noraidīts. Lai atcerētos to argumentāciju un arī tās idejas, kas tajā laikā radās, es šodien paskatījos to pirms gada notikušo debašu stenogrammu, jo vakar televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” tā dalībnieki, gan Gaidis Bērziņa kungs, gan arī Elksniņa kungs, sacīja, ka faktiski tā pirms gada izvirzītā ideja bija ļoti laba, ka tas faktiski ir tas veids, kā mēs varētu strādāt ar amatpersonām, kas, veicot savus amata pienākumus, ir nonākušas situācijās, kurās tās ir pastrādājušas smagu vai sevišķi smagu noziegumu, par kuru ir izvirzīta kriminālapsūdzība. Tātad es paskatījos to stenogrammu, lai saprastu, kā tad tur īsi bija un kādas idejas tika izteiktas, lai risinātu šo problēmu. Elksniņa kungs lielu daļu no savas uzstāšanās šeit, no šīs tribīnes, pirms gada veltīja manas personības analīzei. Bet es esmu pamanījusi, ka tas ir veids, kā strādā Elksniņa kungs. Faktiski viņš jau ir tas dreifētājs, jo viņš visu laiku plūst no vienas idejas uz otru un vienmēr nāk ar kaut kādiem jauniem priekšlikumiem, un kritizē konkrētos risinājumus, ka tie nav pietiekami perfekti. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Skauž?!”) Un Elksniņa kungu es saprotu, jo acīmredzot viņš ir noteicis sev par galveno lomu un uzdevumu šajā dzīvē (nu, man tā izskatās vismaz) šo - nodarīt pēc iespējas lielu kaitējumu Latvijas valsts tiesiskumam (Frakcijas VIENOTĪBA deputāti aplaudē.) un atrast katru veidu, kā kaut kam piekasīties. (Zālē aug troksnis.) Bet es saprotu - viņš ir opozīcijā. Tā ir viņa loma, un viņš to dara ļoti labi. Bet tajā laikā, kad mēs diskutējām pirms gada šos priekšlikumus, tad, ja es nemaldos, cienījamais kolēģis Dombravas kungs nāca klajā ar priekšlikumu, ka patiesībā mums vajadzētu paredzēt Kriminālprocesa likumā veidu, kā pasteidzināt amatpersonu, augstu amatpersonu, kriminālprocesus. Judina kungs šādu veidu ir atradis. Dombravas kungs, vai jūs tiešām atbalstīsiet Elksniņa kunga priekšlikumu?".
- 2014_05_29-seq61 spokenText "Pirmām kārtām es gribu atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Tātad - par Seržanta kunga jautājumiem. Mēs, protams, skatīsim šo priekšlikumu. Jums ir labi zināms, ka uz otrdienu ir paredzēta tieši šo jautājumu izskatīšana. Atbildot uz Elksniņa jautājumiem par manu pieredzi... teiksim, priekšstatu par tiesu. Pēdējo reizi tiesā es biju pirms mēneša, jā. Un liecinieka statusā. Bet, protams, jūsu pieredze ir bagātāka, jo man tiešām nebija iespējas tad spēlēt divas lomas, kas ir jums zināmas, proti, advokāta un pārkāpēja lomu tiesā. Es biju liecinieks, biju cietušais, bet pārkāpējs un advokāts - ne. Tagad par priekšlikuma būtību. Kolēģi! Uz sēdi bija uzaicināts Ministru kabineta pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, un tika uzdots vienkāršs jautājums: „Vai mums ir tiesības nostiprināt attiecīgo principu?” Un atbilde bija: „Jā!” Un par ko runāja pārstāvis? Viņš runāja, ka nedrīkst nostiprināt tādu principu, kas var radīt kaitējumu citām personām. Lūdzu, palasiet nākamo Elksniņa kunga priekšlikumu, kur viņš piedāvā piešķirt prioritāti 68 grupām! Vot, te ir problēma, jo tad tiešām mēs nevarēsim ātri izskatīt lietas, kas ir ļoti, ļoti svarīgas! Bet priekšlikums, ko mēs atbalstījām otrajā lasījumā, ir samērīgs un atbilst sabiedrības interesēm. Runa ir par uzticēšanos tiesu varai, uzticēšanos valsts pārvaldei un par citām sabiedrības interesēm. Un, kolēģi, es nedomāju, ka jums ir jārīkojas tad pretēji sabiedrības interesēm. Es lūdzu balsot pret Elksniņa kunga priekšlikumu.".
- 2014_05_29-seq59 spokenText "Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Diskusija ir interesanta, bet brīžiem, man liekas, tā aiziet neceļos. Elksniņa kungs bija uzdevis, viņaprāt, retorisku jautājumu, kādā secībā skatīt lietas un kura ir... (pēdiņās runājot) prioritārā izskatīšanas kārtība. Manuprāt, var turēties pie ļoti vienkāršas un burtiskas likuma tulkošanas atbilstoši Judina kunga priekšlikumam, kas ir jau 14.panta trešajā daļā paredzēts... tātad skatīt šādā secībā: kriminālprocess, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis - pirmā prioritāte; otrā - kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona... otrā prioritāte. Un vēl trešā, kur apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli... trešā prioritāte. Kur ir problēma? Kāpēc jāsludina, ka tiesneši ir tik stulbi... ka viņi kā tāds Buridana ēzelis stāvēs starp divām dadžu čupām un nespēs izvēlēties, no kuras ēst, un nomirs badā? Nu, tiesneši ir pietiekami saprātīgi cilvēki, pat ja Elksniņa kungs uzskata citādāk. Kas attiecas uz Seržanta kunga citātiem, mani nedaudz pārsteidza Tieslietu ministrijas pozīcija, kuras būtība ir tāda: priekšlikums ir noraidāms tāpēc, ka priekšlikumu vajadzētu noraidīt. Tas nav arguments! Savukārt, runājot par Ģenerālprokuratūras pozīciju, tur argumentācija, neapšaubāmi, ir, bet pielīdzināt valsts amatpersonu lietas mazāk aizsargāto personu kategorijai, manuprāt, ir nedaudz negodīgi. Jā, līdz šim prioritāte vienmēr bija paredzēta mazāk aizsargātu personu interešu nodrošināšanai. Tas ir absolūti loģiski, taisnīgi, un tā ir jābūt! Bet mēs šodien runājam par citu situāciju. Mēs runājam par valsts amatpersonām, mēs runājam par krimināllietām, kas izraisa ļoti lielu sabiedrisku rezonansi, ja atcerēsimies valsts amatpersonas, kuras ieņem atbildīgu stāvokli. Es otrajā lasījumā jums teicu, ka sabiedrība ļoti bieži ar milzīgu neizpratni vērtē kriminālprocesu... izmeklēšanu, kas saistīta ar koruptīviem, noziedzīgiem nodarījumiem. Amatpersona, kas ieņēmusi atbildīgu stāvokli, paņem kukuli, par aizturēšanu ir paziņots, par kriminālprocesa nodošanu prokuratūrai ir paziņots, bet pēc tam uz vairākiem mēnešiem vai pat uz gadiem iestājas klusums. Un sabiedrība saka: „Nu, re! Lieta taču izčākstēja! Paziņoja, ka cilvēks tika aizturēts, bet pēc tam nekas nav dzirdams.” Kāpēc nekas nav dzirdams? Tāpēc, ka tiesas publiski nepaziņo par to, ka krimināllietas izskatīšana atlikta jau septīto reizi uz kārtējām piecām nedēļām. Un līdz ar to veidojas priekšstats par to amatpersonu, kas ieņem atbildīgu stāvokli, nesodāmību par valsts amata noziegumiem. Es jūs aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai mazinātu sabiedrības priekšstatu par valsts amatpersonu nesodāmību, jo sabiedrība uzskata, ka tiesas „piesedz” amatpersonas, bet deputāti pieņem tādus likumus, kas vērsti uz „piesegšanu”. Varbūt izdarīsim izšķirošu soli, lai paātrinātu amatpersonu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu un iztiesāšanu! Paldies.".
- 2014_05_29-seq58 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam. Lūdzu!".
- 2014_05_29-seq57 spokenText "Tad tiesnešiem un visiem procesa dalībniekiem būs konkrēts un stingrs trīs mēnešu grafiks un jūs vairs nevarēsiet izlikties, ka jūsu nav. Tur varēs būt tikai slimība, kas ir varbūt 5 iemesli no 15. Apdomāsim to, Judina kungs, Tiesu politikas apakškomisijā, kad mēs tur būsim vairāk nekā trīs atnākuši.".
- 2014_05_29-seq55 spokenText "Nu burtiski 30 sekundes...".
- 2014_05_29-seq54 spokenText "Seržanta kungs, piecas minūtes ir pagājušas! (No zāles dep. I.Zariņš: „Lai runā!”)".
- 2014_05_29-seq53 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Jūs droši vien visi būsiet pamanījuši: ir šobrīd diezgan populārs tāds žurnāliņš „Ko ārsti tev nestāsta”. Lūk, es gribētu arī pateikt drusku to, ko Judins jums nestāsta. Redzat, šo likuma grozījumu apspriežot, prokuratūrai un Tieslietu ministrijai bija ļoti nopietni iebildumi. Arī tagad, pēc tam, kad mēs Saeimā nobalsojām otrajā lasījumā, - arī tagad prokuratūrai un Tieslietu ministrijai ir ļoti nopietni iebildumi. Respektīvi, tām divām institūcijām, kurām tieši ar šo likuma grozījumu būs jāstrādā, ir iebildumi! Bet Judina kungam liekas, ka visi šie daži simti cilvēku ir par viņu dumjāki. Es vienkārši nolasīšu no prokuratūras un Tieslietu ministrijas vēstulēm pavisam īsus citātus. Tieslietu ministrija raksta, ka „priekšlikumi Nr.1 (deputāts Elksniņš) un Nr.5 (deputāts Klaužs) ir atbalstāmi. Tieslietu ministrija vērš uzmanību uz to, ka jau iepriekš nav atbalstījusi un neatbalsta Saeimas otrajā lasījumā atbalstīto Kriminālprocesa likuma 14.panta trešās daļas redakciju, savukārt priekšlikumi Nr.1 un Nr.5 paredz atstāt šobrīd spēkā esošo panta trešās daļas redakciju.” Ko Ģenerālprokuratūra raksta? „Prokuratūra konceptuāli atbalsta deputāta Elksniņa priekšlikumu Nr.1 un deputāta Klauža priekšlikumu Nr.5, kurā piedāvāts atstāt spēkā šobrīd esošo trešās daļas redakciju. Prokuratūra uzskata, ka spēkā esošajā Kriminālprocesa likuma 14.panta trešajā daļā norādīto personu grupu uzskaitījums ir pietiekams un nav amatpersonu, kas ieņem atbildīgu stāvokli, tās nevar uzskatīt par mazāk aizsargātu personu grupu.” Tāds ir to institūciju viedoklis, kurām ikdienā būs jāstrādā ar to. Es gan gribētu vērst uzmanību uz to, ka pat tad, ja mēs šo likuma pantu atbalstīsim, tas jau jautājumu neatrisinās, jo parasti amatpersonu lietās... mēs katru dienu dzirdam par novilcinātiem procesiem gan amatpersonu lietās, gan, pieņemsim, PVN izkrāpšanas lietās, kontrabandas lietās, digitālajā lietā. Bet kāpēc tas tā ir? Tāpēc, ka tajā lietā nav viens sējums, kā tas ir sadzīves slepkavībā. Tur, tajā lietā, ir 50 sējumi! Un, kamēr procesa dalībniekiem ir tiesības pieprasīt, lai tiesnesis lasa, pieņemsim, pavadzīmes vai uzņēmumu statūtus, kas ir uz simts lapām, nekas jau nemainīsies! Tā lieta var būt prioritāra vai neprioritāra, bet garums jau no tā nemainīsies. Otra lieta. Es jau esmu te no tribīnes to teicis. Šobrīd procesā iesaistītajiem dalībniekiem - gan tiesnesim, gan prokuroram, gan advokātam, gan apsūdzētajiem, gan cietušajiem - par visiem kopā ir vairāk nekā 15 legālu iemeslu, lai lūgtu atlikt tiesu, sākot ar tādiem kā slimība, atvaļinājums, mācības, aizņemtība citā lietā. Šie iemesli jau nepazudīs, šie iemesli paliks! Varbūt tagad sāksim domāt par to, lai šos iemeslus kaut kā samazinātu un izlīdzinātu? Tad, kad komisijā mēs apspriedām šo likumprojektu, bija klāt apgabaltiesas tiesnesis Stukāns. Izdzirdot to, ka, piemēram, Ogres lietā tiesnesis ir atlicis lietu uz 13 vai 14 mēnešiem, viņš burtiski uzsprāga. Viņš teica: „Kā?! Bet kā tas var būt, ka Ogres tiesas priekšsēdētājs nav pat publiski uzdevis šim tiesnesim jautājumu, uz kāda pamata viņš šādu pārtraukumu ir uztaisījis?” Cik gadījumos mēs esam dzirdējuši par to, ka kāds tiesnesis būtu disciplināri sodīts par to, ka viņš velk garumā procesu? Vai tad tik grūti ir saprast, kāpēc tiesnesis velk garumā procesu? Nu paskatīsimies, pārbaudīsim tos atlikšanas iemeslus un tad sapratīsim, vai viņš ir vienkārši lupata savā tiesā vai viņš ir ieinteresēts kaut kādā iznākumā! Tā ka man varbūt šajā sakarā Judina kungam būtu viens publisks piedāvājums (man pagaidām tā vēl ir tāda jēla ideja, teiksim tā): bet kā būtu, ja mēs Kriminālprocesa likumā paredzētu, ka procesa dalībnieki var, teiksim, tiesas sēdē, kuras prognozējamais ilgums ir garāks par pusgadu (nu, to var prognozēt, ņemot vērā lietas materiālus, sējumu skaitu un tā tālāk)... Kā būtu, ja uzliktu par pienākumu procesa dalībniekiem saskaņot tiesas sēžu grafiku trīs mēnešus uz priekšu? Un tad, lūk, nebūs nevienam tur... ne advokāts varēs stāstīt, ka viņš tur ir aizņemts, ne tiesnesis varēs iet pēkšņi atvaļinājumā. Lūk, būs trīs mēnešu grafiks...".
- 2014_05_29-seq51 spokenText "Dārgie draugi, man tiešām ir ļoti jāatvainojas, bet es nevaru iedomāties to situāciju, ka Judina kungs, zināt, kā aisbergs okeānā dreifē. Tad, kad viņam tas ir izdevīgi, tad viņš atbalsta to, ko saka Ģenerālprokuratūra, tiesneši un ministrija, savukārt tad, kad tas nav izdevīgi, tad viņi visi ir muļķi un viņam ir taisnība. Bet tā nav! Pēc tā, ko viņš pašreiz ir teicis, sanāk, ka vislielākie nelieši ir tiesneši, un tāpēc, ka visi tiesneši ir nelieši, mums būtu jāmaina likums, jo, redziet, paskatoties kalendārā, šķiet, ka viņi tur nemaz tik daudz nestrādā, kā viņiem vajadzētu strādāt, un tāpēc, tā teikt, ir jāstimulē viss šis process. (No zāles dep. A.Judins: „Precīzi!”) Manuprāt, Judina kungam, pirmkārt, būtu jāsāk ar to, ka jāatvainojas tiesnešiem. Tas ir viens. Tajā skaitā arī digitalizācijas lietu iztiesājušajam tiesnesim Stukāna kungam. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, jūs, Judina kungs, arī balsojāt „par” un ievēlējāt tagadējo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Laviņa kungu. Jūs balsojāt „par” un viņu ievēlējāt! Pareizi? Jūs zināt, ko šodien Laviņa kungs pateica? Pamatproblēma attiecībā uz lietu iztiesāšanas ilgumu ir tiesnešu noslodze. Vai jūs kaut reizi bijāt tiesā? (No zāles dep. A.Judins: „Protams!”) Kaut reizi kādā procesuālā statusā? Nu kādā? Kādā?".
- 2014_05_29-seq49 spokenText "Jā. Liels paldies Elksniņa kungam, kas tiešām palīdz izstrādāt kvalitatīvākus normatīvos aktus. Bet, runājot par būtību, sāksim ar piemēru, ko mums minēja Elksniņa kungs. Ir tāda nelaimīga situācija: viena tiesa saņēma visas smagās lietas, un vienam tiesnesim tās jāizskata. Labi, nav prioritātes amatpersonu lietām, bet kā mūsu tiesnesis, par kuru jūs runājāt, tiks galā ar visām tām pārējām trim svarīgajām lietām? Tad tik un tā viņam būs grūti izvēlēties. Tātad principā jūsu arguments, manuprāt, nu nav vietā. Tātad, ja mēs paskatīsimies uz situāciju, - Latvijā ir četras piecas aktīvas lietas. Vai, jūsuprāt, šīs lietas paralizē vai var paralizēt tiesu sistēmu tā, ka citas svarīgas lietas, kurām arī ir sabiedriski liela nozīme, netiks izskatītas? Nu tā taču nebūs! Arī tā ir taisnība, ka visām lietām jābūt izskatītām ātri. Šeit es pilnīgi piekrītu Elksniņa kungam, bet diemžēl mums tāds ātrums nav redzams. Tā saukto digitālo lietu skata apmēram sešus gadus, citas lietas arī - tur pieci seši gadi... Un tā ir norma, tā ir Latvijas realitāte. Bet, runājot par tā priekšlikuma būtību, kuru mēs atbalstījām otrajā lasījumā, man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka runa nav par kaut kādu privilēģiju, bonusu amatpersonām; mēs runājam par pilnīgi citu lietu. Proti, ja ir apsūdzēta amatpersona, it īpaši gadījumos, kad viņa ieņem kaut kādu tādu pozīciju, ka viņai ir tiesības pieņemt lēmumus, tad ir apdraudētas sabiedriskās intereses. Proti, sabiedrība redz, ka cilvēks ir apsūdzētā statusā, bet viņam ir tiesības lemt un lemt par jautājumiem, kas ir sabiedrībai svarīgi. Tātad mums jārunā nevis par mazaizsargātām personām, kā to vairākkārt atkārto daži kolēģi, bet mums ir jārunā par sabiedrības interesēm, un nav pieļaujams, ka tā nenoteiktība... proti, neskaidrais jautājums - ir vainīgs vai nav vainīgs - turpinās gadu, divus, trīs, četrus, piecus un vēl ilgāk. Tas nav pareizi, tas nav pieļaujams! Taisnība, šis priekšlikums neatrisinās visas problēmas. Tā nav panaceja, tas ir tikai princips, ka ir jāstrādā pēc iespējas ātrāk... jāizskata attiecīgās lietas, bet tas ir solis pareizā virzienā. Un attiecīgajam priekšlikumam ir leģitīms mērķis. Tas atbilst sabiedrības interesēm. Runa ir par sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijai, runa ir par sabiedrības interesēm! Un attiecīgā norma ir samērīga, jo tās intereses, kuru labā mēs grozām likumu... mēs grozījām likumu otrajā lasījumā, ir svarīgākas par tiem iespējamajiem, eventuālajiem, zaudējumiem, kas var iestāties, pieņemot attiecīgo normu. Elksniņa kungs vairākkārt runāja par situāciju, ka, ja mēs sāksim strādāt ātrāk un izskatīsim ātrāk lietas, kur ir iesaistītas amatpersonas, tad citas lietas netiks izskatītas. Kolēģi, man ir ieteikums: ja jums ir laiks, ieskatieties tiesu kalendārā un tad... kā tiesneši strādā, kā plāno savu darbu. Nu nav tā, ka sēdes notiek septiņas dienas nedēļā vai piecas dienas nedēļā! Piemēram, digitālajā lietā mēnesī ir trīs vai četras sēdes. Tāds ir tas ātrums, un tad tur ir arī tukšas vietas. Ir tiesas, kas noslogotas vairāk, bet ir arī tiesas, kur tiesneši nestrādā tik aktīvi. Un tad... Runa ir par kalendāru - tiesnešu kalendāru! Ko mēs redzam? Tiesa plāno savu darbu: piemēram, pirmdien ir sēde, otrdien - sēde, bet trešdiena ir rezervēta lietām, kurām ir prioritāte. Bet kas notiks, ja mēs pieņemsim grozījumus? Piemēram, kārtējo reizi advokāts neatnāca, slimo. Tiesa ņem savu kalendāru un meklē iespēju nevis pēc kādiem tur septiņiem vai astoņiem mēnešiem nākamajai sēdei, bet skatās, kur ir kāds „logs”, kur var paredzēt un izskatīt attiecīgo lietu. Tāpēc es domāju, ka runāt par kaitējumu citiem kriminālprocesiem nav ne mazākā pamata. Mums ir liela problēma, un, ja mēs paskatīsimies situāciju, tad redzēsim, ka tā ir tiešām traģiska ar attiecīgajām lietām... Tā lietu izskatīšana notiek ļoti, ļoti lēni. Un, ja tas viss tā turpināsies, tad drīzumā mums būs jādomā jau par citiem noteikumiem - arī par noteikumiem, kā viens tiesnesis, atstājot darbu un aizejot pensijā, nodos lietu citam. Tad arī mantošanas kārtība jau būs jāapspriež, jo tas, kā strādā sistēma, nav normāli, - sešus vai desmit gadus nedrīkst skatīt lietu pirmajā instancē, un pēc tam vēl arī otrajā instancē tas pats. Kolēģi, otrajā lasījumā mēs atbalstījām principu, ka ar attiecīgajām lietām jāstrādā ātrāk. Līdz ar to es lūdzu Elksniņa kunga priekšlikumu neatbalstīt. Paldies.".
- 2014_05_29-seq48 spokenText "Paldies. Debatēs vārds deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!".
- 2014_05_29-seq47 spokenText "Un otrais gadījums. Vai tiesas priekšsēdētājs to varētu, piemēram, izdarīt attiecībā uz saviem tiesnešiem? Ja mēs grozām likumu, mēs īstenībā izraujam no kopējās kriminālprocesu izskatīšanas kārtības vienu atsevišķu lietu kategoriju; tas attiecībā uz tiem piemēriem, ko es minēju, tiešām nav tas labākais risinājums. Bet šeit ir jāsaka ļoti liels paldies Judina kungam par viņa, tā teikt, nu to spītīgumu un sparu virzīt šādus priekšlikumus, bet tīri juridiski tie tiešām ir absolūti muļķīgi. Paldies.".
- 2014_05_29-seq46 spokenText "Deputāti... Tātad deputāti piekrīt. Lūdzu, papildu minūte!".
- 2014_05_29-seq45 spokenText "Es palūgšu vienu minūti... (No zāles dep. I.Zariņš un vēl daži deputāti: „Lai runā! Runā!”)".
- 2014_05_29-seq44 spokenText "Elksniņa kungs, piecas minūtes ir pagājušas!".
- 2014_05_29-seq43 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šito priekšlikumu. Un atbalstīt - kāpēc? Gan Tieslietu ministrija, gan Ģenerālprokuratūra, gan arī Rīgas apgabaltiesas tiesneši ir norādījuši, ka minētais princips, ko Saeima ir iebalsojusi otrajā lasījumā, grauj vispārīgos saprātīgos lietu izskatīšanas termiņus, kuri bija spēkā līdz šim. Tas ir pirmkārt. Otrkārt. Tas priekšlikums, ko mēs iebalsojām, neko īstenībā nemainīs, jo problēma ir nevis likumā, bet problēma ir tā piemērošanā. Ja lietas tiek atliktas, ja lietas tiek novilcinātas, tad pamatā ir jāvēršas pret tiesnesi, kurš šāda veida lēmumus un šāda veida situācijas pieļauj. Tiesības vērsties pret tiesnesi disciplinārā kārtā ir gan tiesas priekšsēdētājam, gan Augstākās tiesas priekšsēdētājam, gan arī, piemēram, tieslietu ministram. Līdz ar to arī mums pastāv problēma attiecībā uz gadījumiem, kad krimināllietas, piemēram, pret amatpersonām, tiek novilcinātas. Tad problēmas risinājuma pamatā ir vēršanās pret tiesu varas pārstāvjiem, kuri lielā mērā vienā vai otrā situācijā lietas izskatīšanu novilcina vai nenovilcina. Būtiski šajā situācijā ir minēt to, ka, ieviešot otrajā lasījumā atbalstīto principu, tiek pārkāpta pamattēze par to, ka visiem kriminālprocesā iesaistītajiem ir tiesības uz saprātīgu kriminālprocesa iztiesāšanu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka amatpersonas kļūst pēkšņi kriminālprocesā - no juridiskā viedokļa, nevis no populistiskā! - par privileģētām personām, kuru lietas ir skatāmas ātrāk. Pašreiz tādi izņēmumi likumā jau ir, un tas ir attiecināms vienīgi uz ko... piemēram, ja apsūdzība ir virzīta pret nepilngadīgu personu, ja apsūdzība ir virzīta pret personu, kura atrodas apcietinājumā, vai ja apsūdzība ir virzīta... vai lietā, piemēram, ir iesaistīta persona, kura ir speciāls aģents vai informators policijas veiktajā izmeklēšanā. Jaunu kritēriju ieviešana lielā mērā nostāda valsts amatpersonas privileģētā stāvoklī. Bet runa nav par to! Runa ir par iespējamo problēmu, kas radīsies, šādu normu īstenojot reālajā dzīvē. Tiesnesis, kurš saņem rindas kārtībā lietas, kas ienāk no tiesībsargājošām iestādēm un no prokuratūras, automātiski gan pēc savas noslodzes, gan pēc grafika veic to nozīmēšanu. Ko nozīmē jaunas šādas kategorijas ieviešana? Ja pie tiesneša ienāks vairākas lietas, tad viņam no visām būs jāizvēlas tieši tā lieta, kura ir virzīta pret valsts amatpersonām, un tā jāiztiesā privileģētā kārtībā. Konkrēts piemērs tam. Nu, pieņemsim, mums ir jākonfrontē iespējamie piemēri un iespējamie risinājumi, lai mēs, likumdevēji, paredzētu to sliktāko scenāriju, kāds varētu būt. Un sliktākais scenārijs saistībā ar sabiedrībā aktuālākajām lietām ir sekojošais: tiesnesis saņem iztiesāšanai četras lietas - piemēram, Zolitūdes traģēdijas lietu, piemēram, lietu, kurā ir saucams pie kriminālatbildības Imantas pedofils, un, piemēram, Elīnas Pupiņas slepkavības lietu un, pieņemsim, lietu, kurā pašvaldības deputāts kaut kāds, nu, no Balviem... Saskaņā ar šo koncepciju, ko mēģina tagad ietvert likumdevējs, pirmā būtu jāskata lieta pret to pašvaldības deputātu, kaut gan pamatā tas nekādā veidā neuzliks par pienākumu tiesnesim tad to lietu ātrāk izskatīt, jo jau tagad tiesu priekšsēdētājiem ir pienākums kontrolēt, kā notiek darba organizācija tiesās; tas ir viens. Un otrs - ja tiesnesis novilcina lietu, tad Tieslietu ministrijai ir jāvēršas pret minēto tiesnesi. Jautājums - cik daudzi tiesneši tika saukti pie atbildības par to, ka viņi novilcina lietu izskatīšanu? Atbilde: nu, man nav zināms neviens. Lemberga lietā tiesas sēdes ir atliktas 150 reizes, bet Tieslietu ministrijā neviens nav vērsies; arī pats Judina kungs nav vērsies pret to tiesnesi, lai panāktu viņa iespējamo saukšanu pie disciplināratbildības. Otra tāda lieta, piemēram, ir Ogres domes deputāta Helmaņa lieta, kuras izskatīšana vienu reizi tika atlikta uz 13 mēnešiem. Vai kāds ir vērsies pret minēto tiesnesi un jautājis, kāpēc viņš tā ir izdarījis vispār? Nav neviens neko izdarījis! Vai šīs problēmas attiecībā uz lietu atlikšanu, attiecībā uz iespējamo novilcināšanu varētu atrisināt, nemainot likumu? Atbilde ir: jā, mēs tās varētu atrisināt. Un tās varētu atrisināt ar aktīvāku tieslietu ministra pozīciju un viedokli un arī ar tiesību izmantošanu rosināt disciplinārlietas, ar aktīvāku pozīciju...".
- 2014_05_29-seq42 spokenText "Uzsākam debates. Pirmais debatēs pieteicies deputāts Andrejs Elksniņš. Lūdzu!".
- 2014_05_29-seq41 spokenText "Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.745/Lp11). Tātad 1.priekšlikums ir deputāta Elksniņa priekšlikums, kas piedāvā izslēgt grozījumus, ko mēs otrajā lasījumā atbalstījām Kriminālprocesa likuma 14.pantā un kas paredz noteikt prioritāti kriminālprocesiem, kuros apsūdzētas amatpersonas. Priekšlikums netika atbalstīts.".
- 2014_05_29-seq40 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 12, atturas - 1. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2014_05_29-seq39 spokenText "Komisija nolēma atbalstīt grozījumus Valsts civildienesta likumā trešajā lasījumā.".
- 2014_05_29-seq38 spokenText "Paldies. Debates vēl netiek slēgtas... Debates tiek slēgtas. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. un vienīgo likumprojekta „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” trešajam, galīgajam, lasījumam iesniegto priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts. Vai komisijas vārdā...? Jums ir jānāk!".
- 2014_05_29-seq37 spokenText "Es brīnos par Gaida Bērziņa izteikto neuzticību profesionāliem birokrātiem, kas strādā augstā līmenī, - it kā viņi būtu negodīgi, it kā viņi būtu pakļaujami. Ja viņi ir pakļaujami, tad kāpēc viņi vispār tur ir? Ja tas tā būtu, tad to jau jūs zinātu tagad, un tad viņus visus vajadzētu atlaist. Tas, ka viņi varētu nevienu nevirzīt uz priekšu, - tas tā varētu būt, ja nav kompetentu kandidātu. Bet viņi nes atbildību par savu vērtējumu, un tas vērtējums būs atklāts, un to vērtējumu izvērtēs politiķi. Un tad izvērtēs, vai Valsts kanceleja dara savu darbu pareizi vai nepareizi. Tā ka es vēlreiz lūdzu: neatbalstiet šo priekšlikumu!".
- 2014_05_29-seq36 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Liepiņam, otro reizi.".
- 2013_12_12-seq139 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Liepiņam, otro reizi.".
- 2013_04_25-seq243 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Liepiņam, otro reizi.".
- 2013_01_24-seq241 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Liepiņam, otro reizi.".
- 2012_11_22-seq257 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Liepiņam, otro reizi.".
- 2012_10_25-seq49 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Liepiņam, otro reizi.".
- 2012_03_29-seq270 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Liepiņam, otro reizi.".
- 2012_01_12-seq162 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Liepiņam, otro reizi.".
- 2014_05_29-seq35 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es tomēr visus aicinātu apskatīt šo priekšlikumu un neļauties maldināšanai. Šeit ir paredzēti konkrēti Ministru kabineta noteikumi par to, kādā veidā notiek iestāžu vadītāju atlase. Šie noteikumi vēl nav pieņemti, Nacionālās apvienības ministri var iebilst, var izteikt savus priekšlikumus grozījumiem šajā noteikumu projektā. Otrkārt, Valsts kanceleja tikai nodrošina atlases norisi. Pēdējais vārds pieder ministram, kam ir politiskā atbildība par nozares darbu. Tāpēc šinī gadījumā Valsts kanceleja tikai nodrošina vienotu procesu pēc Ministru kabineta instrukcijas. Nekādas briesmas nevienam nedraud no šī grozījuma!".
- 2014_05_29-seq33 spokenText "Kolēģi! Pēc Viņķeles kundzes uzstāšanās es mēģināšu uzburt tādu ainu. Proti, Ministru prezidents ir no kāda politiskā spēka, kas nav VIENOTĪBA, un Labklājības ministriju vada VIENOTĪBAS pārstāvis, un Labklājības ministrijai ir nepieciešams valsts sekretārs. Tiek izsludināts konkurss, piesakās daudz perspektīvu potenciālo kandidātu, bet Ministru prezidents izdomā, ka vajadzētu tomēr savu politisko konkurentu vājināt, un uzdod Valsts kancelejai nevirzīt nevienu pretendentu, un tas turpinās bezgalīgi. Šobrīd Ministru kabineta noteikumu projekts to paredz, un tur ir tā lielākā problēma, manuprāt. Par to, ko teica Liepiņa kungs. Tik tiešām, sākotnēji arī es iesniedzu šāda veida priekšlikumus, un runājām par to, ka Valsts kancelejai ir jāstrādā pie vienotiem kritērijiem ierēdņu atlases procesam. Nu, diemžēl šis darbs nenotiek. Kāpēc es atsaucu...? Jā, tāpēc, ka šajā gadījumā es uzticējos kolēģiem un Valsts kancelejai, ka šādi kritēriji tiks izstrādāti. Taču, iepazīstoties ar Ministru kabineta noteikumu projektu, es redzu kaut ko pavisam citu, pilnīgi citu - tieši to, ko es jums tikko kā piemēru minēju. Un tas, ko teica Liepiņa kungs, - proti, ka Valsts kanceleja varētu virzīt kandidātus un ministrs izvēlēsies... Valsts kanceleja var nevirzīt nevienu kandidātu, šo nevirzīšanu argumentējot, iespējams, ar to, ka konkrētajam kandidātam vai konkrētajiem kandidātiem nav stratēģiskā redzējuma par nozari, pie tam apzinādamās to, ka neviens nozares pārstāvis šajā izvērtēšanā - stratēģiskā redzējuma izvērtēšanā - vispār nav piedalījies. Lūgums atbalstīt Nacionālās apvienības priekšlikumu.".
- 2014_05_29-seq31 spokenText "Labrīt, kolēģi! Nu, rīkojuma Nr.2 gadadienā jeb faktiski brīdī, kad mēs nupat jau trešo gadu dzīvojam pēc rīkojuma Nr.2, Rasnača kunga retorika man šķiet arhaiska. Un pirmām kārtām jau argumentācija, ka Čigānes kundzei izteikšanās iespējas Saeimā, iespējams, ir mazākas, tāpēc ka viņa nav strādājusi par ministri. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Jums puse ministru valdībā!”) Tas ir apmēram tāpat, ka par skolu jautājumiem tad nevarētu spriest deputāti, kuriem nav bērnu. Nu tas vien jau ir nekorekti! Un otrs, ko es gribētu teikt Rasnača kungam. Pieredze noveco, un viņa pieredze, esot ministra amatā, acīmredzot pa šiem gadiem ir novecojusi. Jo tad, kad Rasnača kungs bija ministrs, tie bija laiki, kad oligarhi noteica valstī kārtību un dejoja uz galda. Tas ir mainījies! Līdz ar to retorika par to, ka Valsts kanceleja automātiski ir Ministru kabineta manipulācijas... Ministru prezidenta manipulācijas rīks, prezumē vienu - to, ka Valsts kancelejas cilvēki nav spējīgi patstāvīgi pieņemt lēmumus, ka viņi nav profesionāli un ka viņi ir faktiski rīki kāda... Ministru prezidenta rokās. Šī retorika ir pielīdzināma spriedelējumiem par to, ka mēs saprotam, kāpēc var nemaksāt nodokļus. Un, manuprāt, tas ir liels apkaunojums, ja argumentāciju šādā līmenī Saeimas Prezidija loceklis pauž no šīs augstās tribīnes. Civildienests Latvijā ir profesionāls neatkarīgi no tā, vai jums tas patīk vai ne, un atlases kārtība, kas ir tikai un vienīgi atlases kārtība - tehnisks procesa nodrošinājums -, nekādā veidā nemazina ministra politisko atbildību. Es gribu palūkoties tālāk: ja mēs runājam par politisko atbildību, tad cik leģitīms ir tāds ministrs, kas gandrīz pusgadu nevar dabūt pielaidi valsts noslēpumam? Vai tas jūs neuztrauc? Līdz ar to būsim korekti savā argumentācijā! Neapšaubīsim Valsts kancelejas profesionalitāti un virzīsimies - gluži pretēji! - tālāk no politiskās ietekmes uz lēmumiem, kuros tai nebūtu jābūt! Paldies.".
- 2014_05_29-seq30 spokenText "Paldies. Vārds Ilzei Viņķelei.".
- 2011_06_09(02)-seq211 spokenText "Paldies. Vārds Ilzei Viņķelei.".
- 2014_05_29-seq29 spokenText "Godātie kolēģi! Jautājums tiešām ir ļoti nopietns, un aicinu ieklausīties ikvienā vārdā, ko šeit saka cilvēki, kas pamato vienu vai otru viedokli - „par” vai „pret” - attiecībā uz Nacionālās apvienības priekšlikumu. Cilvēki, kas ir strādājuši ministra amatā, savu viedokli pamato ar savu pieredzi. Cilvēki, kas šeit nāk tribīnē runāt un nekad nav strādājuši valdībā, pamato savu viedokli pārsvarā ar to... bāzējas uz to, kā būtu, ja būtu. Pats jau neesmu lasījis, bet zinu, ka nav labi tā, kā tas ir pašlaik. Politiskās atbildības princips ir nostiprināts un konkrētāk skaidrots Satversmes attiecīgās nodaļas komentāros; šo nodaļu sauc „Ministru kabinets”, un šajos komentāros diezgan plaši ir izskaidrots arī politiskās atbildības princips, kāds tas... kā tas ir attiecināms uz katra ministra darbību, ciktāl viņš atbild par savu nozari, ciktāl viņš atbild par cilvēkiem, kuri tiek virzīti un apstiprināti amatos konkrētajā nozarē. Šis likumprojekts paredz pilnīgi pretējo - šis likumprojekts paredz sagraut politisko atbildību, kas līdz šim ir ministram par nozari. Šis projekts paredz vienai partijai - šodien tā ir viena, rīt tā būs cita... bet tai partijai, kura ir premjera partija, pārņemt šo nozaru vadību caur Valsts kancelejas direktoru. Tas tā reāli notiek un arī notiks, ja šīs izmaiņas būs pieņemtas. Tātad ikvienai partijai, kura nākotnē gatavojas strādāt valdībā, ir jārēķinās, ka varas dalīšana starp valdības locekļiem mainīsies un ka politiskā atbildība ministram mazināsies, bet vienlaikus palielināsies ministra politiskā bezatbildība, jo pārvaldes iestādes vadītājs, kura apstiprināšanā viņam nebūs bijusi noteicošā loma, varēs strādāt pretēji šī ministra konkrētajiem politiskajiem uzdevumiem. Līdz ar to mēs zināmā mērā ieliekam dziļumbumbu nākotnes valdībās, jo veidojam nākotnes valdībās lielāku nestabilitāti. Mēs veidojam kaut ko līdzīgu tam, kas kādreiz bija tā sauktajos prihvatizācijas laikos, kad Privatizācijas aģentūras direktors bija noteicošais valdības gāšanā... noteicošais posms. Kāpēc? Tāpēc, ka šī konkrētā persona pārsvarā visos gadījumos bija Ministru prezidenta cilvēks un ekonomikas ministra iebildumi vienā vai otrā gadījumā bija tas, kas noveda pie valdības gāšanas. Un arī šeit būs līdzīgi, bet te tas nebūs saistīts ar tādām iestādēm kā Privatizācijas aģentūra, te tas būs saistīts ar daudzām citām iestādēm, kurām būs jārealizē valdības politiskie lēmumi un jārealizē tas, kas rakstīts Valdības deklarācijā, un jārealizē tas, ko katrs ministrs būs uzņēmies savā turpmākajā darbībā. Aicinu atbalstīt Nacionālās apvienības priekšlikumu! Un vienlaikus, ja šis priekšlikums netiks atbalstīts, aicinu balsot „pret” šo likumprojektu. Tā ir ļoti bīstama lieta Latvijas valdību darbībai nākotnē! Paldies.".
- 2014_05_29-seq27 spokenText "Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es gribu pieminēt to, ka Gaidis Bērziņš jau labu laiku atpakaļ iesniedza līdzīgu priekšlikumu, ko viņš arī mūsu komisijas sēdē atsauca. Viņa argumenti krietni pārspīlē situāciju un mēģina iztaisīt no tā... tādu ziloni no mušas. Tas, kas īstenībā notiek, ir tas, ka ministri var uzstādīt savus kritērijus, lai izvēlētu savus... iestādes cilvēkus. Šos kritērijus ņem vērā Valsts kanceleja un pēc tiem kritērijiem arī intervē un izvērtē kandidātus, procesa beigās piedāvā ministram kandidātus, un viņš var izvēlēties - vai viņi var izvēlēties - vai nu vienu, vai otru vai nevienu no viņiem nepieņemt. Tā ka kontrole paliek vēl arvien ministrijas... ministra rokās. Tā ka te nekādu uztraukumu nav... nevajadzētu būt. Un, kā Lolita Čigāne minēja, mēs vienkārši tagad pēc daudziem, daudziem mēnešiem mēģinām atkal darīt to, par ko komisijā mēs ļoti detalizēti diskutējām un pārrunājām, un faktiski, kad balsojums bija, Nacionālā apvienība bija vienīgā, kas atbalstīja šo priekšlikumu. Tā ka nospiedošais vairākums bija pret. Un tas ir pareizi argumentēts, un nespersim soli atpakaļ, bet iesim vairākus soļus uz priekšu! Lūdzu, neatbalstiet šo priekšlikumu!".
- 2014_05_29-seq25 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija par šo likumu ir diskutējusi jau diezgan ilgi un arī daudz apsvērusi grozījumus, ko šajā likumā ir virzījusi Valsts kanceleja. Es gribu tikai atgādināt, ka vairāku diskusiju, argumentu un arī iebildumu rezultātā kolēģis Gaidis Bērziņš jau vienu reizi priekšlikumus šajā likumā atsauca, tomēr pēc tam nolēma tos virzīt vēl vienu reizi, uzsverot, ka Valsts kancelejai nevajadzētu dot tiesības piedalīties valsts pārvaldes iestāžu vadītāju atlasē. Cienījamie kolēģi! Kad referents Dombravas kungs pieteica šo grozījumu, Dombravas kungs teica, ka Nacionālās apvienības iesniegtais grozījums tikai precizē Valsts kancelejas priekšlikumu par to, ka Valsts kanceleja nodrošina iestāžu vadītāju atlasi. Patiesībā Dombravas kungs neizstāstīja šī priekšlikuma būtību, jo principā Nacionālās apvienības priekšlikums ir tāds, ka mēs vienkārši neko nemainām. Mums šobrīd valsts pārvaldē ir problēmas ar augstāko amatpersonu atlasi. Šis priekšlikums nav nekāda revolūcija, tas ir mazs solis, lai profesionalizētu valsts pārvaldi un lai visu iestāžu vadītāju atlasei noteiktu vienotus kritērijus. Cienījamie kolēģi! Tā nebūs nekāda politizācija, tāpēc ka tik un tā nozares ministrs būs galu galā atbildīgs par attiecīgā ierēdņa iecelšanu. Mums šobrīd nav vienota redzējuma par to, kā mums attīstās valsts pārvaldes cilvēkresursi. Mēs ļoti labi zinām, ka nākošajā gadā mums būs Eiropas Savienības prezidentūra, mēs ieguldīsim ievērojamus līdzekļus savu ierēdņu kapacitātes uzlabošanā, bet diemžēl pēc tam viņi kļūs par ļoti pievilcīgiem cilvēkiem privātajam sektoram. Nu, atbalstīsim šo nelielo soli uz to, lai mēs tomēr varētu profesionālākos cilvēkus paturēt valsts pārvaldē! Un tāpēc es aicinu balsot pret šo Nacionālās apvienības priekšlikumu, kurš nozīmē, ka nekādu izmaiņu nebūs. Paldies.".
- 2014_05_29-seq23 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Nacionālā apvienība piedāvā atgriezties pie tā regulējuma, kāds ir noteikts Valsts civildienesta likumā šobrīd; proti, ka Valsts kanceleja izstrādā un koordinē valsts civildienesta attīstības politiku, koordinē ierēdņu karjeras attīstību un saskaņo ierēdņu amatus. Pamatošu - kāpēc. Pirmām kārtām, ja mēs raugāmies šobrīd Valsts kancelejas nolikumā, tad tur ir rakstīts: „Valsts kanceleja ir tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir radīt priekšnoteikumus Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra un Ministru kabineta darbībai, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanu saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta lēmumu īstenošanu un pēctecību.” Tātad mēs secinām, ka šis ir galvenais Valsts kancelejas uzdevums. Savukārt ar to redakciju, kas ir apstiprināta otrajā lasījumā, mēs stipri paplašinām Valsts kancelejas lomu. Mums nav iebildumu, ka Valsts kanceleja var izstrādāt vienotus kritērijus dažādu augsta līmeņa ierēdņu atlasei un piedalīties atlases procesā, taču, iepazīstoties ar Ministru kabineta noteikumu projektu, iestādes vadītāja atlases plānošanas, prasību izvirzīšanas un pretendentu novērtēšanas kārtību, ir redzams, ka Valsts kancelejai ir piešķirta noteicošā loma ierēdņu kandidātu virzīšanai. Proti, no tā var izdarīt secinājumu, ka Ministru prezidenta institūcija, kas palīdz nodrošināt darbu, faktiski Ministru prezidenta uzdevumā varbūt, varētu pat tā teikt, izvirza sev vēlamus ierēdņus attiecīgo konkrēto ierēdņu apstiprināšanas procedūrā. Minēšu kādu visai interesantu lietu, kas šobrīd ir norādīta šajos iespējamajos Ministru kabineta noteikumos. Proti, Valsts kanceleja vērtē ierēdņa stratēģisko redzējumu par nozari. Un šeit man rodas jautājums: kā Valsts kanceleja var vērtēt, piemēram, stratēģisko redzējumu par satiksmes nozari, par labklājības nozari? Es pieņemu, ka Valsts kanceleja, kā es jau teicu, var vērtēt šos kritērijus, kādi varētu būt konkrētiem ierēdņiem un kādi būtu nepieciešami, lai ierēdņi kvalificētos, bet man tiešām nav skaidrs, kā Valsts kanceleja var vērtēt kāda ierēdņa amata kandidāta stratēģisko redzējumu, pie tam nepiedaloties šajā atlases procesā pašiem attiecīgās nozares pārstāvjiem. Tas nozīmē, ka Valsts kanceleja šajā gadījumā ļoti subjektīvi izvērtē un liek priekšā attiecīgajam nozares ministram, piemēram, apstiprināt valsts sekretāru. Mūsuprāt, tas ir... tas nozīmē, ka mēs nododam šo ierēdņu atlases procedūras veikšanu faktiski Ministru prezidenta rokās. Līdz ar to es aicinu atbalstīt Nacionālās apvienības priekšlikumu, lai nepieļautu šāda veida situāciju. Paldies.".
- 2014_05_29-seq22 spokenText "Uzsākam debates. Debatēs pieteicies deputāts Gaidis Bērziņš. Lūdzu!".
- 2014_05_29-seq21 spokenText "Labrīt! Strādājam ar grozījumiem Valsts civildienesta likumā. Trešajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums, kuru ir iesniegusi Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija, piedāvājot precizēt Valsts kancelejas kompetenci valsts civildienesta attīstībā. Komisijas vairākums neatbalstīja šo priekšlikumu.".
- 2014_05_29-seq20 spokenText "Nākamais likumprojekts - „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!".
- 2014_05_29-seq18 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2014_05_29-seq17 spokenText "Līdz ar to apstiprinājām likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā. Aicinu Saeimu atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_05_29-seq15 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.3913. Likumprojekta otrajam lasījumam saņēmām vienu priekšlikumu no Juridiskā biroja. To mēs atbalstījām.".
- 2014_05_29-seq14 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais likumprojekts - „Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2014_05_29-seq13 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.3912. Iepriekšējais likumprojekts ir saistīts ar Centrālameriku, savukārt šis - ar Centrālāfriku. Tas tika skatīts Ārlietu komisijā. Neviens priekšlikums nav saņemts. Atbalstījām otrajam lasījumam. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_05_29-seq12 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Tātad balsosim par likumprojektu „Par nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais ir likumprojekts „Par Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses”. Ārlietu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2014_05_29-seq11 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3911. Ārlietu komisijā šis likumprojekts, kas tuvina Eiropas Savienību ar Centrālameriku, tika apskatīts pirms otrā lasījuma. Neviens priekšlikums nebija saņemts, un līdz ar to mēs apstiprinājām. Aicinu Saeimu apstiprināt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_05_29-seq10 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bibliotēku likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais likumprojekts - „Par nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses”, otrais lasījums. Likumprojekts tātad ir Ārlietu komisijas likumprojekts. Un komisijas vārdā ziņos komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš. Lūdzu!".
- 2014_05_29-seq8 spokenText "Jā, deputātiem nav iebildumu.".
- 2009_12_01-seq1200 spokenText "Jā, deputātiem nav iebildumu.".
- 2008_04_17-seq304 spokenText "Jā, deputātiem nav iebildumu.".
- 2014_05_29-seq7 spokenText "Labrīt, augsti godātā Saeimas sēdes vadītāja! Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Bibliotēku likumā”. Komisija saņēma vienu priekšlikumu, un tas tika atbalstīts.".
- 2014_05_29-seq6 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Kristīnes Zauras iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam arī Kristīni Zauru ar iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi! Un tagad uzsākam darba kārtības trešās sadaļas - „Likumprojektu izskatīšana” - izskatīšanu. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Vladimirs Reskājs. Lūdzu!".
- 2014_05_29-seq5 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ineses Tumanovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam Inesi Tumanovu ar iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi! Nākamais ir lēmuma projekts „Par Kristīnes Zauras iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!".
- 2014_05_29-seq4 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ingunas Helmanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam Ingunu Helmani ar apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi! Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ineses Tumanovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!".
- 2014_05_29-seq3 spokenText "Paldies, Zariņa kungs! Jūs bijāt pieteicies runāt „par”, un jūs arī runājāt „par”. Paldies. (No zāles dep. I.Zariņš: „Jā! Es - „par”! Es aicinu!”) Tātad viens runātājs ir runājis „par”, bet „pret” runāt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par valsts atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksu segšanai” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, ko iesniedzis Ministru kabinets, nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas 2014.gada pavasara sesijas slēgšanu un Saeimas 2014.gada rudens sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Tātad pavasara sesija tiks slēgta šā gada 20.jūnijā un darbu Saeima atsāks šā gada 2.septembrī. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Un pirmais ir lēmuma projekts „Par Ingunas Helmanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!".
- 2014_05_29-seq2 spokenText "Paldies. Labdien, kolēģi! Likumprojekta „Par valsts atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksu segšanai” mērķis ir noteikt atbalsta kārtību un apjomu augstāk minētajām mājsaimniecībām pēc regulētā tarifa atcelšanas galalietotājiem. Šāds atbalsts ir noteikti vajadzīgs, jo sociāli atbildīga tirgus atvēršana bez šāda atbalsta vienkārši nav iespējama. Un viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tirgus atvēršana bija kārtējo reizi jāatliek, bija tas, ka nebija izveidots līdz galam pārdomāts šis kompensācijas mehānisms. Diemžēl, ja mēs palūkojamies, kāds ir šis pašlaik piedāvātais kompensācijas mehānisms, tad redzam, ka to nekādi nevar nosaukt par sociāli atbildīgu un atbilstošu situācijai. Pirmkārt. Šis atbalsta mehānisms jeb atbalsta shēma paredz sniegt kompensācijas, atbalstu tikai tām mājsaimniecībām, kurām ir noslēgti tiešie līgumi ar elektroenerģijas tirgotāju. Tas nedod iespējas saņemt šo kompensāciju īrniekiem un arī tiem, kuriem nav tiešo līgumu - piemēram, tiem, kuri norēķinās ar apsaimniekotāja starpniecību. Ir, piemēram, ļoti daudzas sociālās mājas, kurām nav tiešo līgumu. Tātad tas nozīmē, ka tie cilvēki, kuriem tik tiešām šī palīdzība būtu vajadzīga, nespēs to saņemt. Otra lieta ir tā, ka šis atbalsta mehānisms paredz vienkārši visiem vienādu apjomu neatkarīgi no patēriņa, neatkarīgi no mājsaimniecības lieluma, - tātad 5 eiro neatkarīgi no tā, vai tur ir viens mazturīgais vai vesela daudzbērnu ģimene, kurai vajadzētu daudz lielāku atbalstu, jo patēriņš objektīvi būs lielāks. Tas netiek ievērots. Arī piedāvāto veidu, kā īstenot šo kompensācijas mehānismu, - proti, īstenot, izmantojot elektroenerģijas tirgotājus -, nevar uzskatīt par veiksmīgu, jo, raugiet, kāda situācija parādās: šis mehānisms paredz, ka komersanti kreditē lietotājus, kuriem ir vajadzīga šī palīdzība. Tātad no sākuma viņi ietur no saviem pakalpojumiem... nesaņem šo summu par saviem pakalpojumiem, kurus viņi ir snieguši, un pēc tam gaida, kad valsts to atmaksās. Turklāt paralēli tas uzliek viņiem arī papildu slogu - vispirms veidot tādu datubāzi un pēc tam to visu administrēt. Tie ir papildu izdevumi! Un, kolēģi, kāda situācija rodas līdz ar to? Tad sanāk tā, ka lielam uzņēmumam, kuram ir naudas rezerves, finanšu plūsma, kurš var to atļauties, nebūs problēma, tas viņam neradīs apgrūtinājumu (un mums viens tāds elektroenerģijas tirgotājs ir - tas ir „Latvenergo”), bet savukārt pārējiem tas būs nozīmīgs apgrūtinājums, un viņi nonāks visai neizdevīgā situācijā. Līdz ar to reāla tirgus... reāls tirgus mehānisms var nesākt strādāt. Un tātad ar šo tirgus atvēršanu atkal sanāk tāda kā šizofrēniska darbošanās: no vienas puses, mēs mājsaimniecības stumjam iekšā tirgū, bet, no otras puses, mēs tām liedzam iespēju baudīt šos tirgus liberalizācijas augļus, jo vienkārši nebūs tirgotāju, kas būs motivēti ar to nodarboties. Tāpat šo risinājumu nevar nosaukt par sociāli atbildīgu un ekonomiski pamatotu, ja paskatāmies, kāds ir piedāvātais kompensāciju apjoms, kas ir paredzēts šīm sociāli jutīgajām grupām, un salīdzinām to ar tiem budžeta ieņēmumiem, ko valsts budžets saņems, liberalizējot elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām. Šie ieņēmumi būs mērāmi vairākos desmitos miljonu, savukārt kompensācijas apmērs gada griezumā ir apmēram 5,1 miljons eiro. Ja mēs redzam, ka no PVN vien valsts budžetā papildu ieņēmumi no mājsaimniecībām ir vairāk nekā 10 miljoni, tad ir pamatots jautājums: vai tiešām mēs šādu tirgus liberalizāciju varam uzskatīt par sociāli atbildīgu? Un būs pamatoti, ka pensionāri atkal paudīs savu neizpratni un neapmierinātību un jautās, kāpēc valdība nav neko izdarījusi no tā, ko bija solījusi, - tātad ievērot arī viņu intereses, veidojot šo kompensācijas mehānismu. Tas viss uzskatāmi parāda, ka valdība nav spējīga atbildīgi, sistēmiski pareizi un sabiedrības interesēm atbilstoši risināt šo jautājumu. Tāpēc es aicinu pēc iespējas ātrāk nodot šo likumprojektu izskatīšanai Saeimā. Paldies.".