Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_05_29-seq53> ?p ?o. }

• 2014_05_29-seq53 type Speech.
• 2014_05_29-seq53 number "53".
• 2014_05_29-seq53 date "2014-05-29".
• 2014_05_29-seq53 isPartOf 2014_05_29.
• 2014_05_29-seq53 spokenAs 150.
• 2014_05_29-seq53 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Jūs droši vien visi būsiet pamanījuši: ir šobrīd diezgan populārs tāds žurnāliņš „Ko ārsti tev nestāsta”. Lūk, es gribētu arī pateikt drusku to, ko Judins jums nestāsta. Redzat, šo likuma grozījumu apspriežot, prokuratūrai un Tieslietu ministrijai bija ļoti nopietni iebildumi. Arī tagad, pēc tam, kad mēs Saeimā nobalsojām otrajā lasījumā, - arī tagad prokuratūrai un Tieslietu ministrijai ir ļoti nopietni iebildumi. Respektīvi, tām divām institūcijām, kurām tieši ar šo likuma grozījumu būs jāstrādā, ir iebildumi! Bet Judina kungam liekas, ka visi šie daži simti cilvēku ir par viņu dumjāki. Es vienkārši nolasīšu no prokuratūras un Tieslietu ministrijas vēstulēm pavisam īsus citātus. Tieslietu ministrija raksta, ka „priekšlikumi Nr.1 (deputāts Elksniņš) un Nr.5 (deputāts Klaužs) ir atbalstāmi. Tieslietu ministrija vērš uzmanību uz to, ka jau iepriekš nav atbalstījusi un neatbalsta Saeimas otrajā lasījumā atbalstīto Kriminālprocesa likuma 14.panta trešās daļas redakciju, savukārt priekšlikumi Nr.1 un Nr.5 paredz atstāt šobrīd spēkā esošo panta trešās daļas redakciju.” Ko Ģenerālprokuratūra raksta? „Prokuratūra konceptuāli atbalsta deputāta Elksniņa priekšlikumu Nr.1 un deputāta Klauža priekšlikumu Nr.5, kurā piedāvāts atstāt spēkā šobrīd esošo trešās daļas redakciju. Prokuratūra uzskata, ka spēkā esošajā Kriminālprocesa likuma 14.panta trešajā daļā norādīto personu grupu uzskaitījums ir pietiekams un nav amatpersonu, kas ieņem atbildīgu stāvokli, tās nevar uzskatīt par mazāk aizsargātu personu grupu.” Tāds ir to institūciju viedoklis, kurām ikdienā būs jāstrādā ar to. Es gan gribētu vērst uzmanību uz to, ka pat tad, ja mēs šo likuma pantu atbalstīsim, tas jau jautājumu neatrisinās, jo parasti amatpersonu lietās... mēs katru dienu dzirdam par novilcinātiem procesiem gan amatpersonu lietās, gan, pieņemsim, PVN izkrāpšanas lietās, kontrabandas lietās, digitālajā lietā. Bet kāpēc tas tā ir? Tāpēc, ka tajā lietā nav viens sējums, kā tas ir sadzīves slepkavībā. Tur, tajā lietā, ir 50 sējumi! Un, kamēr procesa dalībniekiem ir tiesības pieprasīt, lai tiesnesis lasa, pieņemsim, pavadzīmes vai uzņēmumu statūtus, kas ir uz simts lapām, nekas jau nemainīsies! Tā lieta var būt prioritāra vai neprioritāra, bet garums jau no tā nemainīsies. Otra lieta. Es jau esmu te no tribīnes to teicis. Šobrīd procesā iesaistītajiem dalībniekiem - gan tiesnesim, gan prokuroram, gan advokātam, gan apsūdzētajiem, gan cietušajiem - par visiem kopā ir vairāk nekā 15 legālu iemeslu, lai lūgtu atlikt tiesu, sākot ar tādiem kā slimība, atvaļinājums, mācības, aizņemtība citā lietā. Šie iemesli jau nepazudīs, šie iemesli paliks! Varbūt tagad sāksim domāt par to, lai šos iemeslus kaut kā samazinātu un izlīdzinātu? Tad, kad komisijā mēs apspriedām šo likumprojektu, bija klāt apgabaltiesas tiesnesis Stukāns. Izdzirdot to, ka, piemēram, Ogres lietā tiesnesis ir atlicis lietu uz 13 vai 14 mēnešiem, viņš burtiski uzsprāga. Viņš teica: „Kā?! Bet kā tas var būt, ka Ogres tiesas priekšsēdētājs nav pat publiski uzdevis šim tiesnesim jautājumu, uz kāda pamata viņš šādu pārtraukumu ir uztaisījis?” Cik gadījumos mēs esam dzirdējuši par to, ka kāds tiesnesis būtu disciplināri sodīts par to, ka viņš velk garumā procesu? Vai tad tik grūti ir saprast, kāpēc tiesnesis velk garumā procesu? Nu paskatīsimies, pārbaudīsim tos atlikšanas iemeslus un tad sapratīsim, vai viņš ir vienkārši lupata savā tiesā vai viņš ir ieinteresēts kaut kādā iznākumā! Tā ka man varbūt šajā sakarā Judina kungam būtu viens publisks piedāvājums (man pagaidām tā vēl ir tāda jēla ideja, teiksim tā): bet kā būtu, ja mēs Kriminālprocesa likumā paredzētu, ka procesa dalībnieki var, teiksim, tiesas sēdē, kuras prognozējamais ilgums ir garāks par pusgadu (nu, to var prognozēt, ņemot vērā lietas materiālus, sējumu skaitu un tā tālāk)... Kā būtu, ja uzliktu par pienākumu procesa dalībniekiem saskaņot tiesas sēžu grafiku trīs mēnešus uz priekšu? Un tad, lūk, nebūs nevienam tur... ne advokāts varēs stāstīt, ka viņš tur ir aizņemts, ne tiesnesis varēs iet pēkšņi atvaļinājumā. Lūk, būs trīs mēnešu grafiks...".
• 2014_05_29-seq53 language "lv".
• 2014_05_29-seq53 speaker Karlis_Serzants-1959.
• 2014_05_29-seq53 mentions Q822919.
• 2014_05_29-seq53 mentions Q1771611.
• 2014_05_29-seq53 mentions Q1092499.
• 2014_05_29-seq53 mentions Q6112588.