Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_05_29-seq49> ?p ?o. }

• 2014_05_29-seq49 type Speech.
• 2014_05_29-seq49 number "49".
• 2014_05_29-seq49 date "2014-05-29".
• 2014_05_29-seq49 isPartOf 2014_05_29.
• 2014_05_29-seq49 spokenAs 101.
• 2014_05_29-seq49 spokenText "Jā. Liels paldies Elksniņa kungam, kas tiešām palīdz izstrādāt kvalitatīvākus normatīvos aktus. Bet, runājot par būtību, sāksim ar piemēru, ko mums minēja Elksniņa kungs. Ir tāda nelaimīga situācija: viena tiesa saņēma visas smagās lietas, un vienam tiesnesim tās jāizskata. Labi, nav prioritātes amatpersonu lietām, bet kā mūsu tiesnesis, par kuru jūs runājāt, tiks galā ar visām tām pārējām trim svarīgajām lietām? Tad tik un tā viņam būs grūti izvēlēties. Tātad principā jūsu arguments, manuprāt, nu nav vietā. Tātad, ja mēs paskatīsimies uz situāciju, - Latvijā ir četras piecas aktīvas lietas. Vai, jūsuprāt, šīs lietas paralizē vai var paralizēt tiesu sistēmu tā, ka citas svarīgas lietas, kurām arī ir sabiedriski liela nozīme, netiks izskatītas? Nu tā taču nebūs! Arī tā ir taisnība, ka visām lietām jābūt izskatītām ātri. Šeit es pilnīgi piekrītu Elksniņa kungam, bet diemžēl mums tāds ātrums nav redzams. Tā saukto digitālo lietu skata apmēram sešus gadus, citas lietas arī - tur pieci seši gadi... Un tā ir norma, tā ir Latvijas realitāte. Bet, runājot par tā priekšlikuma būtību, kuru mēs atbalstījām otrajā lasījumā, man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka runa nav par kaut kādu privilēģiju, bonusu amatpersonām; mēs runājam par pilnīgi citu lietu. Proti, ja ir apsūdzēta amatpersona, it īpaši gadījumos, kad viņa ieņem kaut kādu tādu pozīciju, ka viņai ir tiesības pieņemt lēmumus, tad ir apdraudētas sabiedriskās intereses. Proti, sabiedrība redz, ka cilvēks ir apsūdzētā statusā, bet viņam ir tiesības lemt un lemt par jautājumiem, kas ir sabiedrībai svarīgi. Tātad mums jārunā nevis par mazaizsargātām personām, kā to vairākkārt atkārto daži kolēģi, bet mums ir jārunā par sabiedrības interesēm, un nav pieļaujams, ka tā nenoteiktība... proti, neskaidrais jautājums - ir vainīgs vai nav vainīgs - turpinās gadu, divus, trīs, četrus, piecus un vēl ilgāk. Tas nav pareizi, tas nav pieļaujams! Taisnība, šis priekšlikums neatrisinās visas problēmas. Tā nav panaceja, tas ir tikai princips, ka ir jāstrādā pēc iespējas ātrāk... jāizskata attiecīgās lietas, bet tas ir solis pareizā virzienā. Un attiecīgajam priekšlikumam ir leģitīms mērķis. Tas atbilst sabiedrības interesēm. Runa ir par sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijai, runa ir par sabiedrības interesēm! Un attiecīgā norma ir samērīga, jo tās intereses, kuru labā mēs grozām likumu... mēs grozījām likumu otrajā lasījumā, ir svarīgākas par tiem iespējamajiem, eventuālajiem, zaudējumiem, kas var iestāties, pieņemot attiecīgo normu. Elksniņa kungs vairākkārt runāja par situāciju, ka, ja mēs sāksim strādāt ātrāk un izskatīsim ātrāk lietas, kur ir iesaistītas amatpersonas, tad citas lietas netiks izskatītas. Kolēģi, man ir ieteikums: ja jums ir laiks, ieskatieties tiesu kalendārā un tad... kā tiesneši strādā, kā plāno savu darbu. Nu nav tā, ka sēdes notiek septiņas dienas nedēļā vai piecas dienas nedēļā! Piemēram, digitālajā lietā mēnesī ir trīs vai četras sēdes. Tāds ir tas ātrums, un tad tur ir arī tukšas vietas. Ir tiesas, kas noslogotas vairāk, bet ir arī tiesas, kur tiesneši nestrādā tik aktīvi. Un tad... Runa ir par kalendāru - tiesnešu kalendāru! Ko mēs redzam? Tiesa plāno savu darbu: piemēram, pirmdien ir sēde, otrdien - sēde, bet trešdiena ir rezervēta lietām, kurām ir prioritāte. Bet kas notiks, ja mēs pieņemsim grozījumus? Piemēram, kārtējo reizi advokāts neatnāca, slimo. Tiesa ņem savu kalendāru un meklē iespēju nevis pēc kādiem tur septiņiem vai astoņiem mēnešiem nākamajai sēdei, bet skatās, kur ir kāds „logs”, kur var paredzēt un izskatīt attiecīgo lietu. Tāpēc es domāju, ka runāt par kaitējumu citiem kriminālprocesiem nav ne mazākā pamata. Mums ir liela problēma, un, ja mēs paskatīsimies situāciju, tad redzēsim, ka tā ir tiešām traģiska ar attiecīgajām lietām... Tā lietu izskatīšana notiek ļoti, ļoti lēni. Un, ja tas viss tā turpināsies, tad drīzumā mums būs jādomā jau par citiem noteikumiem - arī par noteikumiem, kā viens tiesnesis, atstājot darbu un aizejot pensijā, nodos lietu citam. Tad arī mantošanas kārtība jau būs jāapspriež, jo tas, kā strādā sistēma, nav normāli, - sešus vai desmit gadus nedrīkst skatīt lietu pirmajā instancē, un pēc tam vēl arī otrajā instancē tas pats. Kolēģi, otrajā lasījumā mēs atbalstījām principu, ka ar attiecīgajām lietām jāstrādā ātrāk. Līdz ar to es lūdzu Elksniņa kunga priekšlikumu neatbalstīt. Paldies.".
• 2014_05_29-seq49 language "lv".
• 2014_05_29-seq49 speaker Andrejs_Judins-1970.
• 2014_05_29-seq49 mentions Q211.
• 2014_05_29-seq49 mentions Q1020384.