Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2013_07_09_as-seq443 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 16.00. (Pārtraukums.)".
- 2014_06_05-seq457 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Sergejs Dolgopolovs... nav, Daina Kazāka... nav, Māris Kučinskis... nav, Valdis Liepiņš... ir, Raimonds Rubiks... nav, Kārlis Seržants... ir, Juris Viļums... nav, Ivars Zariņš... nav.".
- 2014_06_05-seq456 spokenText "Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.jūnijs, izskatīšana - Saeimas pirmajā ārkārtas sēdē, kas varētu tikt sasaukta ārkārtas sesijā pēc pavasara sesijas slēgšanas. Paldies. Cienījamie kolēģi! Mēs esam strādājuši pusotru stundu, un saskaņā ar Kārtības rulli mums ir laiks doties pārtraukumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2014_06_05-seq455 spokenText "Izskatīšana - nākošajā sēdē, kas būs pēc 19.jūnija, proti, ārkārtas sēdē. Konceptuāli… (Zālē smiekli.)".
- 2014_06_05-seq454 spokenText "Izskatīšana?".
- 2014_06_05-seq453 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.jūnijs un...".
- 2014_06_05-seq452 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2014_06_05-seq451 spokenText "Labdien vēlreiz, kolēģi! Šis likumprojekts faktiski regulē to, kādā veidā tiks nākamajā periodā, proti, no 2014.gada līdz 2020.gadam, dalīta Eiropas struktūrfondu nauda. Šādi likumprojekti ir bijuši katram periodam atsevišķi, šis ir jau trešais. Un, salīdzinot ar iepriekšējo, ir veikti arī... Princips vairāk vai mazāk ir palicis tas pats. Ir veikti daži uzlabojumi. Pirmais - nākošajā periodā struktūrfondus dalīs caur vienu aģentūru, nevis kā šobrīd: līdz šim tās bija sešas, bet nākošajā periodā tā būs tikai Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Otrs uzlabojums - tiks skaidri nodalītas institūciju funkcijas. Proti, atbildīgās ministrijas katra savā jomā izstrādās šo politiku, šīs programmas. Savukārt tas „lodziņš”, pie kura uzņēmēji vai pašvaldības, vai dažādas valsts iestādes ies pēc naudas, būs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Un, tā kā šajā periodā bija situācijas, kad publisko tiesību subjekti īsti nezināja, pie kā iet strīdēties dažādos strīdu gadījumos, šajā jaunajā likumā arī tas būs skaidri atrunāts. Tā būs Finanšu ministrija, kas uzņemsies šo starpnieka... tātad ombuda lomu. Tā kā bez šī likuma pieņemšanas nav iespējams uzsākt struktūrfondu naudas apgūšanu un tā kā mēs esam ieinteresēti to darīt pēc iespējas ātrāk, komisija to atbalstīja. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atzīt arī par steidzamu.".
- 2014_06_05-seq450 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.jūnijs. Cienījamie kolēģi! Mēs esam saņēmuši piecu deputātu - Zaķa, Čigānes, Kalniņa, Ašeradena un Reira - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 38.-41.punktu (par amatpersonu iecelšanu) pirms 27.punkta - tiesībsarga ziņojuma - izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.".
- 2014_06_05-seq449 spokenText "19.jūnijs.".
- 2012_06_14-seq476 spokenText "19.jūnijs.".
- 2014_06_05-seq448 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2014_06_05-seq447 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Man prieks beidzot Zariņu pārspēt, kā saka, tribīnē kāpšanas reižu skaita ziņā. Skatām likumprojektu „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā. Tas ir lielā mērā saistīts ar izmaiņām Meliorācijas likumā, kuras jau mēs šodien trešajā lasījumā apstiprinājām, un tātad regulē kokaugu stādījumu ierīkošanu lauksaimniecības, tostarp arī meliorētajās, zemēs. Tātad lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2014_06_05-seq446 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2014_06_05-seq444 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Pasta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Pasta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Un vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka likumprojekts tiek skatīts tūlīt otrajā lasījumā? (No zāles: „Nav! Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Pasta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2014_06_05-seq443 spokenText "Cienījamie kolēģi! Būšu ļoti lakonisks. Ir sanācis neliels likumdošanas brāķis. Līdzšinējā Pasta likuma izskatīšanas gaitā mēs esam būtībā pieļāvuši vienu kļūdu - esam ierakstījuši skaitli „2015” skaitļa „2013” vietā. Tam ir visai pamatīgas sekas, jo „Latvijas Pasts” nevar saņemt kompensāciju par universālo pasta pakalpojumu par 2013. un 2014.gadu. Un, tā kā mēs cienām Latvijas pastu, mums ir jāpieņem tomēr - man tāds aicinājums būtu - ne tikai steidzamība, bet arī... ja jums iebildumu nebūtu, tad pirmajā un tūlīt arī otrajā lasījumā ir jāpieņem šis viens grozījums attiecībā uz šo vienu skaitli. Vispirms es, protams, aicināšu Saeimu apstiprināt šī likumprojekta virzību steidzamības kārtībā.".
- 2014_06_05-seq442 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.augusts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Pasta likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2014_06_05-seq441 spokenText "Godātie kolēģi, ņemot vērā to, ka sākumā es jau informēju, ka Darba likumā ir vairākas jutīgas normas, kuras nepieciešams nopietni izstrādāt Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, komisija aicina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 22.augustu.".
- 2014_06_05-seq440 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2014_06_05-seq439 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu, kolēģi, atbalstīt grozījumus Darba likumā otrajā lasījumā.".
- 2014_06_05-seq437 spokenText "34. - deputātes Bišofas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 33. -komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_05-seq435 spokenText "33. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq434 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai jūs lūdzat balsojumu? Tātad deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 31.priekšlikumu.".
- 2014_06_05-seq433 spokenText "Godātie kolēģi! Es gribu sākt ar to, ka pateikšu paldies komisijai par darbu šī priekšlikuma sakarā un arī sociālajiem partneriem, jo tas darbs tik tiešām notika ne vienā vien komisijas sēdē. Un tas, ko es saskatīju salīdzinājumā ar atsevišķām citām komisijām, kurās man ir bijusi tā iespēja būt, - ka šī komisija bija tiešām gatava strādāt un risināt jautājumus, un pieņemt lēmumus, nevis novelt atbildību uz Ministru kabinetu, ministrijām vai kādiem citiem ekspertiem. Priekšlikuma būtība. Priekšlikums sastāv no divām daļām, un te es gribētu precizēt… lūgt mazliet precizēt tabulā iekļauto informāciju, jo tabulā rakstīts, ka mans priekšlikums ir iekļauts 32., bet faktiski 32.priekšlikumā ir iekļauta tikai viena daļa no mana priekšlikuma, bet otra daļa parādās 33. - komisijas izstrādātajā priekšlikumā. Un kādas tad ir šīs daļas? Viena lieta, ko es piedāvāju, ir ļaut vecākiem īslaicīgi atstāt darbavietu tad, ja bērnam pēkšņi ir radušās kādas veselības problēmas. Iespējams, ka ir noticis kāds nelaimes gadījums skolā vai bērnudārzā; iespējams, ka bērnam pēkšņi ir paaugstinājusies temperatūra un vecākam zvana un saka: „Brauciet pakaļ, ņemiet savu bērnu!” Ir iespējams arī vēl trakāks gadījums, ka ir jābrauc kopā ar bērnu uz slimnīcu. Vecākam šobrīd nav tiesību atstāt darbavietu šādā situācijā, taču, kā mēs, protams, zinām, realitātē tie darba devēji, kuri ir ģimenēm draudzīgi darba devēji, tomēr nāk pretī un dod šādas tiesības. Taču ir vēl kāda lieta, saistībā ar kuru mēs šodien, iespējams, tiksim līdz tiesībsarga ziņojuma izskatīšanai, jo arī tiesībsargs norāda, ka rindā uz speciālista apmeklējumu ir jāgaida 120 dienas. Tie ir četri mēneši! Ja ir bijis kāds plānots ārsta apmeklējums, tad, izstāvot šo rindu, vecākam tik tiešām vajadzētu būt iespējai savu bērnu pie šī speciālista aizvest, nevis kādu darbā radušos apstākļu dēļ pārlikt šo speciālista apmeklējumu vēl uz četriem mēnešiem, kad būs iespējams pierakstīties nākamajai reizei. Otrā daļa, kas ir iekļauta komisijas priekšlikumā - 33.priekšlikumā -, ir saistīta ar īslaicīgu prombūtni pirmsskolas vai skolas pasākumu apmeklēšanai. Un te nu jāteic, ka sarunās ar vecākiem bieži izskan tas, ka vecāks jūtas kā lūdzējs tad, kad, piemēram, bērnudārzā vai pirmsskolā, vai arī sākumskolā ir kāds Māmiņu dienas pasākums, kurā ir plānots sveikt māmiņas, un tai māmiņai tur ir jābūt. Bet šis pasākums droši vien notiek četros pēcpusdienā, kā tas nereti mēdz būt, - tātad vēl darba laikā. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir vajadzība apmēram divas stundas agrāk aiziet no darba, lai varētu šajā pasākumā būt klāt. Mans piedāvājums bija arī šo iekļaut pie īslaicīgās prombūtnes, taču komisija atrada, iespējams, pat vēl labāku risinājumu - ka ir tiesības uz ikgadēju apmaksātu papildatvaļinājumu visiem vecākiem, kuru ģimenē aug viens vai divi bērni līdz 14 gadu vecumam. Tā būtu viena papildatvaļinājuma diena. Un te es gribu vērst uzmanību šīs normas piemērotājiem uz to, ka pārrunās ar sociālajiem partneriem mēs nonācām pie atziņas, ka šo papildatvaļinājuma dienu var izmantot arī pa daļām. Tas nozīmē, ka, ja vecākam ir vajadzīga viena pilna diena, tad viņš var ņemt vienu pilnu dienu, bet, ja vecākam ir vajadzīgas divas stundas, tad viņš var apmeklēt vairākus pasākumus, sadalot šo vienu papildatvaļinājuma dienu pa daļām. Vēlreiz varu tikai pateikties komisijai par darbu un par šī priekšlikuma atbalstīšanu, jo, godātie kolēģi, Amerikas Savienotajās Valstīs veikts pētījums (tas gan ir pētījums, kas veikts Amerikas Savienotajās Valstīs, bet es nezinu, vai mēs esam ļoti atšķirīgi cilvēki pēc savas būtības) parāda, ka māmiņas, tās sievietes, kurām ir piedzimuši bērni, darbā kļūst daudz atbildīgākas, uzticamākas un labākas darbinieces, jo viņām ir vēl kāds, par kuru atbildēt. Ja mēs veicināsim šo ģimenes un darba dzīves saskaņotību arī Latvijā, tad, esmu pārliecināta, tas nevis pazeminās, bet gan paaugstinās mūsu kopējo darbaspēka produktivitāti. Paldies.".
- 2014_06_05-seq431 spokenText "31. - deputātes Ingas Bites priekšlikums. Daļēji atbalstīts 32. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_05-seq429 spokenText "30. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq425 spokenText "28. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_05-seq423 spokenText "27. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq421 spokenText "26. - deputātes Initas Bišofas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts 27. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_05-seq419 spokenText "25. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq417 spokenText "24. - Juridiskā biroja izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē daļēji atbalstīts, izteikts 25. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_05-seq416 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputātu Irinas Cvetkovas un Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq415 spokenText "23. - deputātu Cvetkovas un Tutina izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstu nav guvis.".
- 2014_06_05-seq414 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputātu Irinas Cvetkovas un Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq413 spokenText "22. - deputātu Cvetkovas un Tutina priekšlikums. Komisijā atbalstu nav guvis.".
- 2014_06_05-seq412 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputātu Irinas Cvetkovas un Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq411 spokenText "21. - deputātu Cvetkovas un Tutina priekšlikums. Komisijas sēdē diskutēts, bet nav atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq409 spokenText "20. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq407 spokenText "19. - deputātu Cvetkovas un Tutina priekšlikums. Daļēji atbalstīts komisijas izstrādātajā priekšlikumā - 20.priekšlikumā.".
- 2014_06_05-seq405 spokenText "18. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq403 spokenText "17. - deputātu Cvetkovas un Tutina priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Izteikts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 18.priekšlikumā.".
- 2014_06_05-seq401 spokenText "16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq399 spokenText "15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq397 spokenText "14. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq396 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Tātad priekšlikums ir atsaukts.".
- 2014_06_05-seq395 spokenText "Augsti godātie kolēģi! Gan pagājušā gada novembrī, kad iesniedza šos priekšlikumus, gan arī vēl šodien, skatot Labklājības ministrijas datus par bezdarbnieku stāvokli un par situāciju Latvijā, ir jāsaka, ka mums vēl aizvien ir vairāk nekā 90 tūkstoši bezdarbnieku. Un lielākās mērķgrupas ir bezdarbnieki vecumā no 50 gadiem un ilgstošie bezdarbnieki: attiecīgi vairāk nekā 33 tūkstoši cilvēku un 32 tūkstoši cilvēku. Šajā gadā no janvāra līdz aprīlim tikai 16 procenti cilvēku vecumā no 50 gadiem ir varējuši iekārtoties darbā, bet no ilgstošajiem bezdarbniekiem - 4984 cilvēki, tas ir, 15 procenti. Un šeit ir salīdzinājums: 84 procentiem un 85 procentiem no viņiem nav iespējas iesaistīties darbā. Ja mēs skatāmies datus par cilvēkiem ar invaliditāti, tad redzam, ka šobrīd NVA uzskaitē ir vairāk nekā deviņi tūkstoši cilvēku ar invaliditāti, taču iespēja iekārtoties darbā, pēc šiem NVA datiem, ir tikai 10 procentiem. Tas nozīmē, ka 90 procenti cilvēku ar invaliditāti vēl joprojām paliek bez darba arī tad, ja viņi ir NVA uzskaitē. Labklājības ministrija savā ziņojumā „Darba tirgus situācijas raksturojums un darba tirgus attīstības prognozes 2013.-2015.gadam” informē, ka reģistrēto bezdarbnieku skaits, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu, joprojām ir augsts - vidēji 71 procents no bezdarbnieku kopskaita. Tas nozīmē, ka tikai 29 procenti bezdarbnieku saņem bezdarbnieka pabalstu. Pārējie tikai iet atzīmēties uz NVA un patiesībā gulstas uz pašvaldību pleciem, runājot par iespējām saņemt pašvaldības atbalstu. Labklājības ministrija savā ziņojumā norāda, ka ir svarīgi iesaistīt šos cilvēkus NVA nodarbinātības pasākumos, jo viņi ir tie, kuri tuvākajā laikā var aizceļot no Latvijas. Savukārt citā dokumentā, kas saucas „Reģistrēto bezdarbnieku skaits un aktīvās nodarbinātības pasākumiem pieejamais finansējums 2011.-2014.gadā”, norādīts, ka 2014.gadā tikai 26 procentiem no visiem bezdarbniekiem pie esošā finansējuma varēs nodrošināt iespēju iesaistīties pasākumos. Līdz ar to būtisks ir jautājums, kā palīdzēt cilvēkiem, kā atrast atbalsta mehānismu. Izstrādājot šos grozījumus Darba likumā, ierosināju izveidot jaunu nodaļu, kas saucas „Darba izmēģinājums”, lai radītu sistēmu, ka darba meklētājs un darba devējs var izmantot divas nedēļas, lai veiktu darba izmēģinājumu, - lai cilvēks varētu pārliecināties par savu profesionālo piemērotību, reizē arī saņemot darba vadītāja atbalstu. No praktiskās darba pieredzes jāsaka, ka, strādājot gan ar jauniešiem, gan ar cilvēkiem ar invaliditāti, gan cilvēkiem vecuma grupā „50+”, bieži vien, uzsākot darbu, ir vajadzīgs darba vadītājs, kāds atbalstošs plecs un iedrošinājums, jo cilvēki nezina, kā to darbu veikt. Īpaši tajās situācijās, kad viņi ar šādu profesiju saskaras pirmo reizi. Latvijā pa šiem gadiem ir mainījusies arī uzņēmumu struktūra. 77 procenti ir mazie un vidējie uzņēmumi, kuri to nevar atļauties, un viņiem arī nav lieku darbinieku, lai nodrošinātu darba vadītāju un lai varētu par saviem līdzekļiem apmācīt jaunos darbiniekus. Tā kā Latvijas Darba devēju konfederācija pret to iebilda, es atsaucu šo priekšlikumu, jo apzinos, ka no uzņēmējiem ir grūti prasīt vēl kādu viņu ieguldījumu. Tomēr aicinu vēlreiz atcerēties iepriekš nosauktos skaitļus, ka 71 procents no reģistrētajiem bezdarbniekiem nesaņem bezdarbnieka pabalstu, ka valsts var nodrošināt tikai 26 procentiem bezdarbnieku iespēju iesaistīties NVA pasākumos 2014.gadā. Tāpēc es aicinu visus kopā meklēt atbalsta mehānismus, lai uzņēmēji būtu ieinteresēti mums nākt palīgā un palīdzētu samazināt bezdarbnieku skaitu, jo šie cilvēki tomēr, būdami bez naudas, aizbrauc no Latvijas. Paldies.".
- 2014_06_05-seq393 spokenText "13.priekšlikums. Deputāte Inita Bišofa aicina izveidot jaunu nodaļu - 13.1 nodaļu „Darba izmēģinājums” - ar 48.1, 48.2, 48.3 un 48.4 pantu. Nopietni diskutējot komisijas sēdē, priekšlikums tomēr nav atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq392 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputātu Irinas Cvetkovas un Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 59, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq391 spokenText "12. - deputātu Cvetkovas un Tutina priekšlikums. Komisijas sēdē nav atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq390 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātu Irinas Cvetkovas un Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 59, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq389 spokenText "11. - deputātu Cvetkovas un Tutina priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstu nav guvis.".
- 2014_06_05-seq388 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātu Irinas Cvetkovas un Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 58, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq387 spokenText "Komisijas sēdē 10.priekšlikums netika atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq385 spokenText "Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir saistīts arī ar 11. un 12.priekšlikumu. Ar mūsu priekšlikumu ir ierosināts nostiprināt darbinieka tiesības un noteikt, ka darba devējam ir tiesības noslēgt terminētu līgumu uz termiņu, ne ilgāku par pieciem gadiem, taču katrs nākamais darba līgums būs uzskatāms par noslēgtu uz nenoteiktu laiku neatkarīgi no tā, vai pārtraukums starp darba līgumiem, ko bieži izmanto darba devēji pat ļaunprātīgi, ir bijis līdz 60 dienām vai nav bijis. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Un arī 11. un 12.priekšlikumu. Paldies.".
- 2014_06_05-seq383 spokenText "10. - deputātu Cvetkovas un Tutina priekšlikums. Komisijas sēdē nav atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq382 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātu Irinas Cvetkovas un Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 56, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq381 spokenText "Komisijā diskutējām par 9.priekšlikumu un konsultējāmies ar ieinteresētajām pusēm. Priekšlikums netika atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq380 spokenText "Debates sl��dzu. Vai komisijas vārdā Barčas kundze ko vēlas piebilst?".
- 2014_06_05-seq379 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Likumprojektā ir paredzēts atteikties vispār no kapitālsabiedrību izpildinstitūciju locekļu tiesībām slēgt ar darba devēju darba līgumus. Šobrīd likums nosaka, ka ar izpildinstitūciju locekļiem, tas ir, valdes locekļiem, ir iespējams noslēgt gan civiltiesisku līgumu, gan darba līgumu. Un likumprojekts paredz vispār izslēgt šo pantu. Mēs ierosinām nevis izslēgt, bet precizēt esošo regulējumu, nosakot, ka kapitālsabiedrību izpildinstitūciju locekļiem ir tiesības noslēgt darba līgumus uz amatpersonas attiecīgo pilnvaru laiku. Mēs uzskatām, ka izpildinstitūciju locekļiem arī ir jānodrošina tiesības un sociālās garantijas, kas ir paredzētas Darba likumā. Ja šis pants būs izslēgts no likuma, tad izpildinstitūciju locekļiem kā fiziskajām personām nebūs nodrošinātas darbinieku tiesības Darba likuma un citu likumu par sociālajām garantijām izpratnē. Mēs lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.".
- 2014_06_05-seq377 spokenText "9. - deputātu Cvetkovas un Tutina priekšlikums. Komisijas sēdē nav atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq375 spokenText "8. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātais priekšlikums. Komisijas sēdē ir atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq373 spokenText "7. - deputātes Poriņas priekšlikums. Atbalstīts 8. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_05-seq371 spokenText "6. - deputātu Cvetkovas un Tutina priekšlikums. Daļēji atbalstīts 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_05-seq369 spokenText "5. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq367 spokenText "4. - deputātu Cvetkovas un Tutina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_05-seq366 spokenText "Ir atbalstīts... deputāti atbalsta.".
- 2014_06_05-seq365 spokenText "Par 3.priekšlikumu es jau paskaidroju. Vēlreiz: 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē ir atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq364 spokenText "Ceturtais!".
- 2014_06_05-seq363 spokenText "4. - deputātu Cvetkovas un Tutina... Piektais...".
- 2014_06_05-seq361 spokenText "2. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts komisijas priekšlikumā - 3.priekšlikumā -, kurš komisijas sēdē ir atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq360 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Vinetas Poriņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 41, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq359 spokenText "Jā, piebildīšu! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, kolēģi, es vēlos piebilst, ka mēs ļoti nopietni šo jautājumu, tas ir, 1.priekšlikumu, skatījām. Uzklausījām gan juristus un... Neviens no mums nevarēja minēt kaut vai vienu gadījumu, kad tiesā kāds šādā jautājumā būtu griezies. Arī darba devēji, šajā konkrētajā gadījumā Latvijas Darba devēju konfederācija, mums ieteica šo normu likumā nerakstīt, jo viņi nevar iedomāties un nevar mums pateikt, kurš būtu tāds darba devējs, kas pieprasītu prast kādu konkrētu svešvalodu, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana. Savukārt Juridiskais birojs komisijas sēdē norādīja, ka šis priekšlikums ir tikai deklaratīva norma, kas nekādā gadījumā Darba likumu neuzlabos. Komisijas vārdā aicinu 1.priekšlikumu neatbalstīt.".
- 2014_06_05-seq358 spokenText "Debates slēdzu. Paldies. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2014_05_22-seq438 spokenText "Debates slēdzu. Paldies. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2013_09_19-seq369 spokenText "Debates slēdzu. Paldies. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2014_06_05-seq357 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Lai arī komisijā šis priekšlikums - 1.priekšlikums - netika atbalstīts (galvenokārt gan, kā es to novēroju, pateicoties „Saskaņas Centra” deputātu iniciatīvai), es tomēr aicinu Saeimu atbalstīt 1.priekšlikumu, jo tas ir domāts, lai novērstu diskrimināciju pret cilvēkiem, kuri neprot kādu svešvalodu, kuras lietojums neietilpst konkrētā darba pienākumos. Tātad priekšlikums skan šādi: „Darba devējam aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana.” Kā zināms, Rietumeiropā nav iedomājama situācija, ka, piemēram, Vācijā pieprasītu turku valodas prasmi optikas tehniķei, kas strādā optikas salonā, vai arī pieprasītu turku vai ķīniešu valodas prasmi mežsargam, kas strādā Vācijā. Arī Latvijā ir jāpanāk situācija, ka darbu var veikt cilvēks ar atbilstošu kvalifikāciju, protot galvenokārt valsts valodu - latviešu valodu. Izņēmumi, protams, ir profesijas, kas ir saistītas ar sakariem ārpus Latvijas; tādi, piemēram, ir darbinieki Ārlietu ministrijā un tamlīdzīgās iestādēs. Taču šāda prasība nevar attiekties, piemēram, uz pavāriem, grāmatvežiem, inženieriem, telpu uzkopējiem, mežsargiem, krāvējiem - un tā tālāk - Latvijā. Skaidrs, ka nepamatotas svešvalodas prasmes izvirzīšanas slēptais mērķis ir pieprasīt, piemēram, krāvējam zināt krievu valodu, kaut arī tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai, un virsmērķis ir - nodrošināt krievu valodas prasmes pašpietiekamību. Šī prasība masīvi tiek darba ņēmējiem uzspiesta ar katru gadu arvien vairāk - nevis, lai pilnvērtīgi veiktu darba pienākumus, bet lai nodrošinātu šo vienas svešvalodas, mazākumtautas valodas, pašpietiekamību. Konkrētā likuma 29.pantā, kā jau Barčas kundze minēja, ir runa par citām atšķirīgām attieksmēm, kas ir aizliegtas. Tās ir saistītas ar darbinieka rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās un sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem, un ir aizliegts atšķirīgi izturēties pret darba ņēmēju ar šādām pazīmēm. 1.priekšlikums labi iederas šajā Darba likuma pantā, jo, kā zināms, Latvijā ir latviešu un latviski runājošo lingvistiskā diskriminācija. Un tātad ir atšķirīga attieksme pret cilvēkiem, galvenokārt latviešiem un arī citu tautību cilvēkiem, kuri labi prot un vēlas lietot tikai latviešu valodu, bet neprot vienu mazākumtautas valodu un arī nevēlas lietot jebkuru citu svešvalodu, ja tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Respektīvi - un es ceru, ka Saeima ar savu balsojumu šo situāciju pārtrauks, - joprojām Latvijā ir situācija, ka nepietiek, ka cilvēks labi zina valsts valodu; viņam dažādos veidos tiek radīts diskomforts, jo tiek uzspiests prast un lietot vienas mazākumtautas - krievu - valodu. Un tātad tiek diskriminēti latvieši un latviski runājošie cilvēki. Tas pats attiecas, kā jau es teicu, arī uz citu svešvalodu prasmes nepamatotu pieprasīšanu, ja tās nav vajadzīgas konkrētā darba veikšanai. Lai novērstu šo netaisnību, ka darba ņēmējiem tiek pieprasīts prast svešvalodu, kura nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai, es aicinu Saeimu atbalstīt šo grozījumu. Paldies par uzmanību.".
- 2014_06_05-seq355 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija ļoti nopietni strādāja, gatavojot likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” otrajam lasījumam. Gluži tāpat, kā tas iepriekš ir noticis ar dažiem citiem likumprojektiem, mūsu komisijā, tos nopietni vērtējot, mēs jau no vienas valdības esam iekļuvuši nākošajā, un līdz ar to arī mums izskanēs to amatpersonu viedokļi, kuras pašreiz šos pienākumus vairs nepilda. Bet tāda nu ir bijusi tā mūsu šodiena. Izskatot iesniegtos priekšlikumus likumprojektam „Grozījumi Darba likumā”, komisija sadarbojās ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes pārstāvjiem, Labklājības ministriju, darba devējiem un arodbiedrībām. Vairākos jutīgos jautājumos pusēm izdevās rast pieņemamu kompromisu. Priekšlikumi, par kuriem nav panākta vienošanās, ir atlikti uz trešo lasījumu, un es esmu aicinājusi tos vispirms izskatīt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Komisija vienojās par to, ka darba līgumā turpmāk neietvers noteikumu par svešvalodas prasmi, ja tā nav pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Ir panākta vienošanās par to, ka darbiniekam, kura aprūpē ir bērns vecumā līdz 14 gadiem, ir tiesības uz papildatvaļinājumu, ne mazāku par vienu darba dienu. Savukārt darbiniekam, kura aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam, turpmāk būs tiesības uz īslaicīgu prombūtni bērna saslimšanas vai nelaimes gadījumā, kā arī, lai piedalītos bērna veselības pārbaudē. Ja darba devējs nepielaiž darbinieku pie darba darbinieka veselības stāvokļa dēļ, darba devējam būs pienākums izmaksāt darbiniekam par šo laika periodu atlīdzību. Un kas vēl, komisijasprāt, ir būtiski otrajam lasījumam? Lai novērstu darba devēja iespējas krāpties, sagatavojot dokumentus ar atpakaļejošu datumu, likumprojektā ir paredzēts noteikt darba devējam pienākumu nodrošināt noslēgto darba līgumu uzglabāšanu un uzrādīšanu kontrolējošajām institūcijām pārbaužu laikā. Un nu par priekšlikumiem. Likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” otrajam lasījumam Sociālo un darba lietu komisija ir saņēmusi 34 priekšlikumus. 1.priekšlikums ir par 29.panta pirmo daļu. To ir iesniegusi deputāte Poriņa. Komisijas sēdē tas nav atbalstīts, jo, uzklausot Labklājības ministriju un Saeimas Juridisko biroju, kopīgiem spēkiem secinājām, ka iesniegtais priekšlikums nebūtu ietverams 29.pantā „Atšķirīgas attieksmes aizliegums”.".
- 2014_06_05-seq354 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.jūnijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”, otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.".
- 2014_06_05-seq353 spokenText "Gaidām priekšlikumus līdz 19.jūnijam.".
- 2014_06_05-seq352 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2014_06_05-seq351 spokenText "Jā. Un komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.".
- 2014_06_05-seq349 spokenText "Jā, es atvainojos! 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Neapšaubāmi - atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq348 spokenText "Deputāti atbalsta. Bet vēl ir 8.priekšlikums…".
- 2014_06_05-seq347 spokenText "Tagad lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā...".
- 2014_06_05-seq345 spokenText "7.priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija, kura lūdz to atbalstīt.".
- 2014_06_05-seq343 spokenText "6. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.".
- 2014_06_05-seq341 spokenText "5. - zemkopības ministra Dūklava, kā arī analoģisks Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.".
- 2014_06_05-seq339 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi pašas izstrādātajā 4.priekšlikumā, kuru, loģiski, lūdzu atbalstīt.".
- 2014_06_05-seq337 spokenText "Un lai jūs nemulsina... Tātad šie grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā lielā mērā tiešām ir tāda kā nodeva kārtējai Eiropas Savienības direktīvai un nepadara... godīgi saku, tā nedod iespēju šeit, Latvijā, audzēt ģenētiski modificētus augus vai kādus citādākus organismus… tik tiešām nepadara to vieglāku. 2.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.".
- 2014_06_05-seq335 spokenText "Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, otrais lasījums. 1.priekšlikums ir zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. To lūdzu atbalstīt.".
- 2014_06_05-seq334 spokenText "Tātad vispirms ir jābalso par tālāko. Lūdzu, balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” otrajam lasījumam noteiktu 5.augustu! Kas lūdzu „par”? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 17, atturas - 5. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.augusts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2014_06_05-seq333 spokenText "Komisijas viedoklis bija - 5.augusts, mēs par to vienojāmies. (No zāles: „Balsot! Jābalso! Ozoliņš pirmais, tālākais jābalso!”)".
- 2014_06_05-seq332 spokenText "Šī gada 19.jūnijs.".
- 2014_06_05-seq331 spokenText "Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Ozoliņam!".
- 2014_06_05-seq330 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.augusts.".
- 2014_06_05-seq329 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā...? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 5, atturas - 36. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. (Aplausi.) Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2014_06_05-seq328 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar Ministru kabineta apstiprinātu likumu, ar nozarēm saskaņotu un kopā ar tām izstrādātu likumu. Likumu, kas ir saskaņots ar visām ministrijām un apstiprināts Ministru kabinetā un kas tagad ir nonācis Saeimas darba kārtībā. Bet vēl vairāk! Tas ir likums, kurš skar neskaitāmus cilvēkus. Un, kā jau nupat teica Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre, šos, tā teikt, distanču kredītus ir paņēmuši šobrīd apmēram 200 tūkstoši cilvēku (tie ir 200 tūkstoši likteņu - 200 tūkstoši cilvēku, 200 tūkstošu ģimeņu likteņi!). Un no tiem jau 60 tūkstoši kavē šo kredītu atmaksu, līdz ar to viņiem tiek piemēroti šie nesamērīgie procenti, šīs nesamērīgās soda naudas. Un kopumā šiem 200 tūkstošiem cilvēku ir izsniegti jau 126 miljoni šo distanču kredītu - kredītu, kas ir izsniegti pa gabalu, balstoties uz pāris klikšķiem internetā vai uz vienu īsziņu. Un tie ir kredīti, kuriem ir vienkārši neticami augstas procentu likmes! Paskatīsimies uz tādiem apaļiem skaitļiem, ko varbūt deputātiem ir vieglāk saprast, par šo likumu runājot. Ja tiek paņemti kredītā, teiksim, 100 eiro un šim kredītam tiek piemērota priekš banku sektora jau samērā augsta likme - 10 procenti -, tad gada beigās kopā ir jāatdod 110 eiro. Bet šiem distanču kredītiem vidējā svērtā gada procentu likme vienā no risinājumiem ir 248 procenti! Tas nozīmē, ka, ja viens trūcīgs un, visticamāk, mazturīgs cilvēks kādu spiedīgu apstākļu dēļ ir bijis spiests aizņemties 100 eiro, tad gada beigās viņam ir jāatdod 348 eiro! Mēs varam salīdzināt ar iespējām, kādas ir pārtikušiem ļaudīm. Viņiem ļoti bieži ir pieejamas kredītkartes, kurās ir brīvi pieejama tāda kredītlīnija, no kā, tā teikt, aizņemties uz kādu brīdi un tad atdot. Un šīm kredītkartēm tāda vidējā procentu likme bieži vien ir apmēram 24 procenti - tātad tieši 10 reižu mazāka. Un šobrīd Saeimā mēs diskutējam par to, atļaut vai neatļaut nebanku aizdevējiem turpināt iekasēt brīžiem līdz pat 1000 procentiem gadā no cilvēkiem, kam tiešām spiedīgu apstākļu dēļ ir vajadzīgs paņemt kādu, tā teikt, īsu aizdevumu. Es domāju, ka šeit vispār nevar būt jautājums par to, vai šim likumprojektam ir jāvirzās uz priekšu. Tā ir ļoti akūta problēma mūsu sabiedrībā! Man ir grūti teikt, kas notika tajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē un kāds neprāts uznāca komisijas locekļiem, lai šo likumprojektu noraidītu. Bet es ceru, ka šodien Saeimas sēdē vairākums būs sadzirdējuši skaitļus, būs sadzirdējuši arī tos cilvēkus, kas saka, ka milzīga problēma ir šie nesamērīgi augstie procenti, un atbalstīs šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Un mums nebūs problēmu, kaut arī vajadzēs daudzas stundas turpināt strādāt komisijā, lai to atnestu cienījamai Saeimai uz sēdi arī izskatīšanai otrajā un trešajā lasījumā. Tādēļ, cienītie deputāti, aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. (No zāles: „Atbalstām!”)".
- 2014_06_05-seq326 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Šī laikam absolūti nav mana tēma, jo nekad mūžā neesmu ņēmis nevienu kredītu, un es ļoti, ļoti ceru, ka man tas nebūs arī jādara. Līdz ar to mana kredītprakse ir pilnīgi līdzvērtīga nullei, bet šoreiz es atļaušos runāt ne tik daudz par šo nebanku kreditēšanas ierobežošanu, kam es pilnīgi un absolūti piekrītu, jo, teiksim, arī mana meita savulaik krietni no tā cieta, bet es runāšu drīzāk par darba organizāciju. Man bija tā nelaime vai laime... nu patiesībā nelaime, laikam tā sanāk, vadīt šo sēdi un šī jautājuma izskatīšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un, raugiet, kas mani dara vienmēr bažīgu! Arī šis likumprojekts ir no Ministru kabineta startējis 2013.gada 12.novembrī, tātad acīmredzot jau pie iepriekšējā ekonomikas ministra. Paskatoties tagad mūsu darbu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kuru es esmu kritizējis un arī kritizēšu - un tā nav Ozoliņa kunga vaina! -, bet vaina ir tā, ka kādreiz šo darbiņu veica divas komisijas, bet šobrīd ar šo darba apjomu jātiek galā vienai komisijai. Un līdz ar to šis projektu... likumprojektu uzkrājums... šo ļoti diskutablo, ļoti ilgi diskutēto likumprojektu uzkrājums, mums ir milzīgs. Un mana pieredze šobrīd, kas te ir mērāma tomēr jau trīs sasaukumos, tomēr pasaka vienu: ja komisijas sēdē izrādās, ka ir mainījies ministrs, tad nevar izslēgt, ka ir mainījušās arī ministrijas viedokļu detaļas. Ja ir mainījies ministrs, vai tas ir izdiskutēts ar nozari un vai ir izdiskutēts ar ieinteresētajām pusēm? Cik nopietna ir bijusi šī diskusija? Ja man nav par to pārliecības, ka viss ir bijis nopietni, un ja komisijas sēdē sākas diezgan pamatīga... nu, ļoti asa diskusija un ir ļoti daudz jautājumu, tad tas nozīmē tikai vienu - ka uz otro lasījumu būs nejēdzīgi daudz priekšlikumu un ka patiesībā nekas no šī iesniegtā pāri nepaliks tādā formā, kā tika iesniegts. Un atkal Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tērēs bezgala garas stundas, otrajā un trešajā lasījumā atkal cīnoties, cīnoties, cīnoties... Es esmu absolūti par to, ka šie nebanku kreditētāji ir jāierobežo. Lai dod Dievs! Mēs šobrīd, protams, nobalsosim „par”. Bet es jūtu līdzi zināmā mērā Ozoliņa kungam, kuram būs ar visu to traci jātiek galā tad, kad tas beigsies tik ātri. Es vienmēr esmu uzstājis, ka no Ministru kabineta ir jānāk kvalificēti sagatavotiem un ar nozari izdiskutētiem likumprojektiem. Tad to gaita Saeimā nevilksies pusgadu, astoņus mēnešus vai vēl ilgāk. Ja būs kvalitāte sagatavotam likumprojektam, tad likumprojekts tiks izskatīts gana strauji un neviena komisijas sēde nebeigsies bez iznākuma. Paldies.".
- 2014_06_05-seq324 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms jāsaka paldies par lielo uzmanību no Ineses Lībiņas-Egneres kundzes, bet es vienīgi nesapratu to, vai man būtu privāti jāiet un jāpastāsta vai publiski tas visiem būtu jādara zināms (Starpsaucieni. Troksnis.), jo tas uzaicinājums bija tāds divdomīgs. Galvenais - jāsagatavojas, jā. Bet, ja runājam par to, kādā veidā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šis likumprojekts tika debatēts, tad jāteic, ka mēs redzējām to, ka bija tiešām dažādi viedokļi. Un tas ir komisijas vairākuma viedoklis, ka likumprojekts netiek atbalstīts. Un minēšu, kāpēc es to neatbalstīju. Varbūt katrs... arī pārējie, kas to neatbalstīja, var paust savus argumentus. Likumprojektu neatbalstīju tāpēc, ka jau iepriekš Patērētāju tiesību aizsardzības likums ir ticis pieņemts un skatīts. Tas bija pavisam nesen, kad šis likums tika skatīts ar dažādiem priekšlikumiem. Arī tajā likumprojektā tika iesniegts šis priekšlikums, kas paredz runāt tieši par procentu likmēm, bet tika atsaukts. Nu tad ir jautājums: kāpēc tas tika atsaukts no tā likumprojekta, bet tika iesniegts kā atsevišķs likumprojekts? Protams, man tas nav tapis zināms. Bet virkni lietu mēs iepriekšējā likumprojektā skatījām un arī pieņēmām... kā saka, labojām. Runājot par procentu likmēm, protams, viens no būtiskiem jautājumiem bija arī šeit minētā šī papildu procentu likme, kas bija 18 procenti. Kā paskaidroja komisijā likumprojekta autori, tad, sadalot tos uz gada dienām, sanāk 0,05 procenti dienā, bet netapa skaidrs, vai šie 18 procenti tik tiešām, ja mēs tos piemērojam... vai dienā tie ir 0,05 procenti vai tie ir 18 procenti dienā. Tas no šī likumprojekta īsti nav skaidri saprotams. Arī, runājot par šo gada procentu, par tā saukto GP likmi, nav saprotams, kāpēc ir izvēlēti, piemēram, šie 100 procenti, nevis kā, piemēram, Lietuvā - 200 procenti. Un kas ietilps šajā GP likmē? Jo mēs zinām, ka jautājums noteikti var tikt atrisināts tikai tad, ja skaidri un gaiši paskaidro, kas tajā ir iekšā. Diemžēl personīgi es tādu atbildi nesaņēmu, tāpēc arī nevarēju atbalstīt šo likumprojektu. Noteikti citiem deputātiem, kas balsoja „pret” - un tāds Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija vairākums -, ir savi argumenti, kāpēc viņi to darīja, bet šie ir mani argumenti, kāpēc es nevarēju atbalstīt, manuprāt, nekvalitatīvi sagatavotu likumprojektu. Jautājums, vai šis likumprojekts var atkārtoti tikt iesniegts - tas noteikti ir pašu iesniedzēju ziņā, un viņiem ir jāvērtē, vai tas tiks iesniegts ar citiem paskaidrojumiem, ar citiem motīviem, precīzāk noformulējot šos te procentus un likmes kopumā. Paldies.".
- 2014_06_05-seq322 spokenText "Godātie deputāti! 2007., 2008.gadā daudzi no jums vēl aizvien bija šajā zālē un lēma, ka nav nepieciešams ierobežot hipotekāro kreditēšanu, jo tajā laikā arī šķita, ka ļoti cēls mērķis ir nodrošināt mūsu sabiedrībai pēc iespējas plašāku līdzekļu pieejamību. Šodien mēs esam situācijā, ka apmēram 60 tūkstoši Latvijas cilvēku jau ir parādā un nespēj atmaksāt pat šos mazos kredītus. Es rēķinu, ka to klientu skaits, kuri vispār izmanto šos pakalpojumus, ir tikai 200 tūkstoši, tātad - katrs trešais, jo vidēji šie cilvēki aizņemas 10 reižu gadā. Nav tā, ka katrs Latvijas iedzīvotājs šos pakalpojumus izmanto; tā ir tikai daļa sabiedrības. Un, ja šī daļa sabiedrības izmanto šo pakalpojumu tik bieži, tad teju 1000 procenti gadā par šo pakalpojumu ir nesamērīgi daudz. Tāpēc es aicinu turpināt likumprojektu skatīt un gatavot otrajam lasījumam. Mēs varam diskutēt par likmes lielumu, nevis atteikties no projekta kopumā. Paldies.".