Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_06_05-seq395> ?p ?o. }

• 2014_06_05-seq395 type Speech.
• 2014_06_05-seq395 number "395".
• 2014_06_05-seq395 date "2014-06-05".
• 2014_06_05-seq395 isPartOf 2014_06_05.
• 2014_06_05-seq395 spokenAs 69.
• 2014_06_05-seq395 spokenText "Augsti godātie kolēģi! Gan pagājušā gada novembrī, kad iesniedza šos priekšlikumus, gan arī vēl šodien, skatot Labklājības ministrijas datus par bezdarbnieku stāvokli un par situāciju Latvijā, ir jāsaka, ka mums vēl aizvien ir vairāk nekā 90 tūkstoši bezdarbnieku. Un lielākās mērķgrupas ir bezdarbnieki vecumā no 50 gadiem un ilgstošie bezdarbnieki: attiecīgi vairāk nekā 33 tūkstoši cilvēku un 32 tūkstoši cilvēku. Šajā gadā no janvāra līdz aprīlim tikai 16 procenti cilvēku vecumā no 50 gadiem ir varējuši iekārtoties darbā, bet no ilgstošajiem bezdarbniekiem - 4984 cilvēki, tas ir, 15 procenti. Un šeit ir salīdzinājums: 84 procentiem un 85 procentiem no viņiem nav iespējas iesaistīties darbā. Ja mēs skatāmies datus par cilvēkiem ar invaliditāti, tad redzam, ka šobrīd NVA uzskaitē ir vairāk nekā deviņi tūkstoši cilvēku ar invaliditāti, taču iespēja iekārtoties darbā, pēc šiem NVA datiem, ir tikai 10 procentiem. Tas nozīmē, ka 90 procenti cilvēku ar invaliditāti vēl joprojām paliek bez darba arī tad, ja viņi ir NVA uzskaitē. Labklājības ministrija savā ziņojumā „Darba tirgus situācijas raksturojums un darba tirgus attīstības prognozes 2013.-2015.gadam” informē, ka reģistrēto bezdarbnieku skaits, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu, joprojām ir augsts - vidēji 71 procents no bezdarbnieku kopskaita. Tas nozīmē, ka tikai 29 procenti bezdarbnieku saņem bezdarbnieka pabalstu. Pārējie tikai iet atzīmēties uz NVA un patiesībā gulstas uz pašvaldību pleciem, runājot par iespējām saņemt pašvaldības atbalstu. Labklājības ministrija savā ziņojumā norāda, ka ir svarīgi iesaistīt šos cilvēkus NVA nodarbinātības pasākumos, jo viņi ir tie, kuri tuvākajā laikā var aizceļot no Latvijas. Savukārt citā dokumentā, kas saucas „Reģistrēto bezdarbnieku skaits un aktīvās nodarbinātības pasākumiem pieejamais finansējums 2011.-2014.gadā”, norādīts, ka 2014.gadā tikai 26 procentiem no visiem bezdarbniekiem pie esošā finansējuma varēs nodrošināt iespēju iesaistīties pasākumos. Līdz ar to būtisks ir jautājums, kā palīdzēt cilvēkiem, kā atrast atbalsta mehānismu. Izstrādājot šos grozījumus Darba likumā, ierosināju izveidot jaunu nodaļu, kas saucas „Darba izmēģinājums”, lai radītu sistēmu, ka darba meklētājs un darba devējs var izmantot divas nedēļas, lai veiktu darba izmēģinājumu, - lai cilvēks varētu pārliecināties par savu profesionālo piemērotību, reizē arī saņemot darba vadītāja atbalstu. No praktiskās darba pieredzes jāsaka, ka, strādājot gan ar jauniešiem, gan ar cilvēkiem ar invaliditāti, gan cilvēkiem vecuma grupā „50+”, bieži vien, uzsākot darbu, ir vajadzīgs darba vadītājs, kāds atbalstošs plecs un iedrošinājums, jo cilvēki nezina, kā to darbu veikt. Īpaši tajās situācijās, kad viņi ar šādu profesiju saskaras pirmo reizi. Latvijā pa šiem gadiem ir mainījusies arī uzņēmumu struktūra. 77 procenti ir mazie un vidējie uzņēmumi, kuri to nevar atļauties, un viņiem arī nav lieku darbinieku, lai nodrošinātu darba vadītāju un lai varētu par saviem līdzekļiem apmācīt jaunos darbiniekus. Tā kā Latvijas Darba devēju konfederācija pret to iebilda, es atsaucu šo priekšlikumu, jo apzinos, ka no uzņēmējiem ir grūti prasīt vēl kādu viņu ieguldījumu. Tomēr aicinu vēlreiz atcerēties iepriekš nosauktos skaitļus, ka 71 procents no reģistrētajiem bezdarbniekiem nesaņem bezdarbnieka pabalstu, ka valsts var nodrošināt tikai 26 procentiem bezdarbnieku iespēju iesaistīties NVA pasākumos 2014.gadā. Tāpēc es aicinu visus kopā meklēt atbalsta mehānismus, lai uzņēmēji būtu ieinteresēti mums nākt palīgā un palīdzētu samazināt bezdarbnieku skaitu, jo šie cilvēki tomēr, būdami bez naudas, aizbrauc no Latvijas. Paldies.".
• 2014_06_05-seq395 language "lv".
• 2014_06_05-seq395 speaker Inita_Bisofa-1974.
• 2014_06_05-seq395 mentions Q211.