Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_06_05-seq357> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2014_06_05-seq357 type Speech.
- 2014_06_05-seq357 number "357".
- 2014_06_05-seq357 date "2014-06-05".
- 2014_06_05-seq357 isPartOf 2014_06_05.
- 2014_06_05-seq357 spokenAs 17.
- 2014_06_05-seq357 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Lai arī komisijā šis priekšlikums - 1.priekšlikums - netika atbalstīts (galvenokārt gan, kā es to novēroju, pateicoties „Saskaņas Centra” deputātu iniciatīvai), es tomēr aicinu Saeimu atbalstīt 1.priekšlikumu, jo tas ir domāts, lai novērstu diskrimināciju pret cilvēkiem, kuri neprot kādu svešvalodu, kuras lietojums neietilpst konkrētā darba pienākumos. Tātad priekšlikums skan šādi: „Darba devējam aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana.” Kā zināms, Rietumeiropā nav iedomājama situācija, ka, piemēram, Vācijā pieprasītu turku valodas prasmi optikas tehniķei, kas strādā optikas salonā, vai arī pieprasītu turku vai ķīniešu valodas prasmi mežsargam, kas strādā Vācijā. Arī Latvijā ir jāpanāk situācija, ka darbu var veikt cilvēks ar atbilstošu kvalifikāciju, protot galvenokārt valsts valodu - latviešu valodu. Izņēmumi, protams, ir profesijas, kas ir saistītas ar sakariem ārpus Latvijas; tādi, piemēram, ir darbinieki Ārlietu ministrijā un tamlīdzīgās iestādēs. Taču šāda prasība nevar attiekties, piemēram, uz pavāriem, grāmatvežiem, inženieriem, telpu uzkopējiem, mežsargiem, krāvējiem - un tā tālāk - Latvijā. Skaidrs, ka nepamatotas svešvalodas prasmes izvirzīšanas slēptais mērķis ir pieprasīt, piemēram, krāvējam zināt krievu valodu, kaut arī tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai, un virsmērķis ir - nodrošināt krievu valodas prasmes pašpietiekamību. Šī prasība masīvi tiek darba ņēmējiem uzspiesta ar katru gadu arvien vairāk - nevis, lai pilnvērtīgi veiktu darba pienākumus, bet lai nodrošinātu šo vienas svešvalodas, mazākumtautas valodas, pašpietiekamību. Konkrētā likuma 29.pantā, kā jau Barčas kundze minēja, ir runa par citām atšķirīgām attieksmēm, kas ir aizliegtas. Tās ir saistītas ar darbinieka rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās un sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem, un ir aizliegts atšķirīgi izturēties pret darba ņēmēju ar šādām pazīmēm. 1.priekšlikums labi iederas šajā Darba likuma pantā, jo, kā zināms, Latvijā ir latviešu un latviski runājošo lingvistiskā diskriminācija. Un tātad ir atšķirīga attieksme pret cilvēkiem, galvenokārt latviešiem un arī citu tautību cilvēkiem, kuri labi prot un vēlas lietot tikai latviešu valodu, bet neprot vienu mazākumtautas valodu un arī nevēlas lietot jebkuru citu svešvalodu, ja tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Respektīvi - un es ceru, ka Saeima ar savu balsojumu šo situāciju pārtrauks, - joprojām Latvijā ir situācija, ka nepietiek, ka cilvēks labi zina valsts valodu; viņam dažādos veidos tiek radīts diskomforts, jo tiek uzspiests prast un lietot vienas mazākumtautas - krievu - valodu. Un tātad tiek diskriminēti latvieši un latviski runājošie cilvēki. Tas pats attiecas, kā jau es teicu, arī uz citu svešvalodu prasmes nepamatotu pieprasīšanu, ja tās nav vajadzīgas konkrētā darba veikšanai. Lai novērstu šo netaisnību, ka darba ņēmējiem tiek pieprasīts prast svešvalodu, kura nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai, es aicinu Saeimu atbalstīt šo grozījumu. Paldies par uzmanību.".
- 2014_06_05-seq357 language "lv".
- 2014_06_05-seq357 speaker Vineta_Porina-1970.
- 2014_06_05-seq357 mentions Q822919.
- 2014_06_05-seq357 mentions Q211.
- 2014_06_05-seq357 mentions Q8436.
- 2014_06_05-seq357 mentions Q2167704.
- 2014_06_05-seq357 mentions Q15628977.
- 2014_06_05-seq357 mentions Q183.
- 2014_06_05-seq357 mentions Q903671.