Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2004_06_10-seq187 spokenText "9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2004_04_22-seq478 spokenText "9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2003_06_12-seq296 spokenText "9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2000_05_11-seq177 spokenText "9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2015_12_10_336-seq24 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2014_12_04_275-seq106 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2010_10_07-seq170 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2009_12_10-seq120 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2009_03_12-seq48 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2005_10_13-seq233 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2004_09_30-seq526 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2004_06_10-seq185 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2004_04_22-seq476 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2004_03_24-seq354 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2004_03_04-seq329 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2000_06_20-seq246 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2015_12_10_336-seq22 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2014_12_04_275-seq104 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2010_10_28-seq68 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2010_10_07-seq168 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2009_12_10-seq118 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2009_11_12(05)_a-seq100 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2009_03_12-seq46 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2004_06_10-seq183 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2003_11_06-seq739 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2003_10_15_a-seq226 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2003_06_12-seq292 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2015_12_10_336-seq20 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2014_12_04_275-seq102 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2010_10_07-seq166 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2009_11_12-seq18 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2007_01_25-seq151 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2004_11_11-seq175 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2004_06_10-seq181 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2004_04_07-seq194 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2003_11_06-seq737 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2003_10_15_a-seq224 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2003_05_29_a-seq358 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2000_05_11-seq171 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2000_03_09-seq90 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2015_12_10_336-seq18 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta. Ir runa par virssaistībām.".
- 2015_12_10_336-seq16 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2010_10_28-seq62 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2010_10_07-seq140 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2009_03_12-seq40 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2008_04_17-seq231 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2005_10_13-seq225 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2004_11_04-seq36 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2004_06_10-seq177 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2004_03_04-seq323 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2003_11_06-seq733 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2003_10_15_a-seq220 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2003_09_18-seq197 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2015_12_10_336-seq14 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2010_10_28-seq60 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2010_10_07-seq138 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2010_01_14-seq122 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2009_03_12-seq38 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2008_05_08-seq184 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2008_04_24-seq433 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2004_09_30-seq516 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2004_06_10-seq175 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2004_04_07-seq188 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2004_03_24-seq340 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2003_11_06-seq731 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2000_06_20-seq236 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2015_12_10_336-seq12 spokenText "2.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Redakcionāli labojumi. Komisija atbalsta.".
- 2015_12_10_336-seq11 spokenText "Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un arī deputāti atbalsta.".
- 2015_12_10_336-seq10 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros īstenojamo Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums”. Likuma mērķis, atgādināšu, ir noteikt efektīvu, caurskatāmu un pareizas finanšu vadības principiem atbilstošu programmu vadību Latvijā. Likuma darbības jomas ietver Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmu, kā arī Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmu. Komisija ir saņēmusi 42 priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ievieš skaidrību terminos un sakārto tos alfabētiskā kārtībā.".
- 2015_12_10_336-seq9 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Godātie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 10.decembra sēdes darba kārtībā un komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. V.Agešins: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtais likumprojekts “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” tiktu virzīts izskatīšanai Saeimas šā gada 10.decembra sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 21, atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts, darba kārtība ir grozīta. Tāpat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 10.decembra sēdes darba kārtībā un komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas šā gada 10.decembra sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā - likumprojekts “Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros īstenojamo Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.".
- 2015_12_10_336-seq8 spokenText "Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 2.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās”. Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu noteikt, ka ar 2016.gada 1.februāri Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās ir 404 tiesneši, tajā skaitā administratīvajā rajona tiesā - 43 tiesneši, bet Latvijas Republikas apgabaltiesās ir 139 tiesneši, tajā skaitā Administratīvajā apgabaltiesā - 22 tiesneši.".
- 2015_12_10_336-seq7 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Dep. K.Šadurskis: “Jā, ir!”) Ir iebildumi, un tātad mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Valērija Agešina, Jāņa Urbanoviča, Artūra Rubika, Vitālija Orlova un Andreja Klementjeva izstrādātais likumprojekts “Afganistānas kara veterānu sociālās aizsardzības likums” tiktu nodots Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 12, atturas - 46. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2015_12_10_336-seq6 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Sociāli atbildīgas valsts virsprincips nosaka valsts pienākumu rūpēties par sociālo taisnīgumu, kas ietver rūpes par sociālo atšķirību izlīdzināšanu un iespēju vienlīdzību. Latvijā viena no sociāli neaizsargātām grupām ir personas, kuras no Latvijas tika iesauktas vai nosūtītas uz Afganistānu PSRS bruņoto spēku vienību sastāvā laika posmā no 1979.gada decembra līdz 1989.gada martam. Afganistānas karā tika ierauti 3640 Latvijas iedzīvotāji, no tiem 63 cilvēki karā ir krituši un 177 guvuši dažādas pakāpes ievainojumus, kuru dēļ kļuvuši par invalīdiem. Ļoti gribētos cerēt, ka Latvijas iedzīvotāju līdzdalība šajā konfliktā netiks aizmirsta kā “neērta” vēstures lappuse, kura ir pāršķirta un pie kuras neviens vairs nevēlas atgriezties. Ir pagājuši jau 26 gadi kopš šī kara beigām. Šobrīd sociālā un medicīniska palīdzība, kā arī rehabilitācija ir nepieciešama apmēram 3000 Latvijas iedzīvotāju, kuri ir izgājuši šā kara šausmas un ir sociāli neaizsargāti. Tāpēc mūsu frakcija ir sagatavojusi likumprojektu par Afganistānas kara veterānu aizsardzību. Izstrādātais likumprojekts ir vērsts uz esošā sociālā netaisnīguma pārvarēšanu un sociālās aizsardzības pasākumu nodrošināšanu cilvēkiem, kuri bija spiesti piedalīties Afganistānas karā. Likumprojekts paredz, ka Latvijas iedzīvotājiem, kuri karojuši Afganistānā no 1979. līdz 1989.gadam, būtu oficiāli jāpiešķir Afganistānas kara veterāna statuss, kā arī jānodrošina noteikti sociālās aizsardzības pasākumi. Latvija joprojām sūta mūsu NBS karavīrus dalībai NATO operācijā Afganistānā, bet šos karavīrus aizsargā jau citi likumi. Tikmēr aptuveni 3000 cilvēku, kuri padomju laikā pret savu gribu karojuši Afganistānas karā, nesaņem no valsts nekādu atbalstu. Tāpēc likumprojekts paredz, ka Afganistānas kara veterāniem būtu tiesības uz zāļu iegādes izdevumu kompensāciju, viņi būtu atbrīvoti no pacienta iemaksas ārstniecības iestādēs un viņiem būtu tiesības reizi gadā saņemt bezmaksas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Aicinu balsot par sociālo garantiju nodrošināšanu Afganistānas kara veterāniem. Paldies par uzmanību.".
- 2015_12_10_336-seq5 spokenText "Paldies. Tātad - vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valērija Agešina, Jāņa Urbanoviča, Artūra Rubika, Vitālija Orlova un Andreja Klementjeva iesniegto likumprojektu “Afganistānas kara veterānu sociālās aizsardzības likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.".
- 2015_12_10_336-seq4 spokenText "Jā, paldies. Mēs neiebilstam pret Barčas kundzes priekšlikumu.".
- 2015_12_10_336-seq3 spokenText "Vārds deputātam Gaidim Bērziņam. (Starpsauciens: “Nu, re!”) Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam!".
- 2015_12_10_336-seq2 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es jūs aicinu nodot likumprojektu, kuru izstrādāja Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju un Veselības ministriju, pieaicinot Saeimas Juridisko biroju, tikai Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Protams, ja neiebilst Gaidis Bērziņa kungs.".
- 2015_12_10_336-seq1 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 10.decembra sēdi. Pirms uzsākam izskatīt Saeimas Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem tajā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Dep. V.Agešins: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta šā gada 10.decembra sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 18, atturas - nav. Darba kārtība ir grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Deputāti Edgars Putra, Romāns Naudiņš, Jānis Trupovnieks, Gaidis Bērziņš un Andris Siliņš lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta, un likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 3, Rīgā, nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? “Par” pieteikusies runāt deputāte Aija Barča.".
- 2015_12_03_335-seq443 spokenText " Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam no frakcijas VIENOTĪBA. Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Un visu labu! ".
- 2015_12_03_335-seq442 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Protams, šodien visvairāk debašu bija par finansējuma piešķiršanu airBaltic. Lai šo finansējumu piešķirtu, Valsts kasei jāaizņemas nauda starptautiskajos tirgos un tad tālāk tā jāaizdod jeb jāiegulda airBaltic. Saeimas šodienas sēdē tika skatīti arī vairāki citi projekti, kas, manuprāt, ir ievērības cienīgi un sabiedrībai ārkārtīgi svarīgi. Es gribētu akcentēt divus. Viens no tiem ir likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”. Ir skaidrs, ka bērnudārzu problēma ir bijusi ārkārtīgi aktuāla pēdējos gados, it sevišķi Rīgā, Pierīgā, kur ir vairāk bērnu. Līdz šim bija trīs gadu programma, saskaņā ar kuru valsts daļēji finansēja privātos bērnudārzus, pašvaldībai tādējādi palīdzot risināt šīs problēmas. Trīs gadu laikā tika finansēta iespēja bērniem, kuri netika pašvaldības dārziņā, iet privātā dārziņā. Šī programma beidzās, un radās problēma sakarā ar to, ka vairākas pašvaldības bija jau paspējušas vai nu renovēt esošos bērnudārzus, vai izveidot jaunus, paplašināt telpas. Visasāk tā problēma izpaužas Rīgā, kur tas līdz galam nav noticis. Un tāpēc garu diskusiju rezultātā šobrīd ir panākts tas, ka vecākiem vēl vismaz pusgadu nav jāsatraucas par to, kas notiks ar šo bērnudārzu finansējumu, jo ir piešķirti papildu līdzekļi tam. Un ir noteikts arī tas, ka tajā laikā pašvaldības savos saistošajos noteikumos nosaka kārtību, kādā nodrošina šo noteikto izmaksu segšanu, kā arī paredz nosacījumus lielāka atbalsta apjoma nodrošināšanai... noteikšanai atbilstoši pašvaldības budžeta iespējām. Respektīvi, šobrīd pašvaldībām tiks dots laiks, un tiks izstrādāti līdz 1.februārim Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēs metodiku, un es ceru, ka politiķi atrisinās šo problēmu starp pašvaldībām un valsti un ka arī pašvaldības uzņemsies šos pienākumus, un ka bērnu vecākiem nevajadzēs lauzīt galvu par to, kas notiks, – vai privātā dārziņā būs vairāk jāmaksā vai nebūs. Otrs ir likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Par tiem debates nebija lielas, bet arī tie ir ievērības cienīgi grozījumi. Otrajā lasījumā tika atbalstīts Kriminālprocesa likuma grozījums, kas paredz informācijas sniegšanu par iemaksātās drošības naudas izcelsmi. Kāpēc tas ir aktuāli? Jo, kā zināms, “Latvijas dzelzceļa” bijušā vadītāja Magones gadījumā drošības nauda tika iemaksāta, un medijos pacēlās jautājums – no kurienes šī nauda ir dabūta, kāda ir tās izcelsme. Turpmāk būs iespēja šo informāciju noskaidrot. Izglītības un zinātnes ministrijai ārkārtīgi svarīgs likumprojekts, kas šodien tika atbalstīts galīgajā lasījumā un kļuva par likumu, kas stāsies spēkā, ir likumprojekts “Grozījums Publisko iepirkumu likumā”, kurš paredz grozīt šo likumu tādēļ, lai Izglītības un zinātnes ministrijā mums būtu iespējams piesaistīt starptautiskus ekspertus, kas izvērtētu zinātnes projektus. Tas noteikti nāks par labu zinātnei un zinātnes kvalitātei. Un tas ir arī viens no priekšnoteikumiem projektu atlasei divu Eiropas struktūrfondu atbalsta programmu (viena ir praktiskās ievirzes pētījumiem un otra – pēcdoktorantūras pētniecības atbalstam) uzsākšanai. Līdz ar to mēs arī ar šo fondu līdzekļiem varētu sākt reālas darbības. Protams, šodien bija lielas diskusijas par airBaltic, par 80 miljonu piešķiršanu tai. Ir skaidrs, ka pēdējās nedēļās ļoti aktīvi strādāts, lai mēģinātu izslēgt iespējamību iegādāties lidmašīnas Sukhoi, kuras ražo rūpnīca, kas vienlaikus ražo militāro tehniku. Ja mēs tās iegādātos, tad tādā veidā, manuprāt, tiktu atbalstīta šī militārā rūpniecība. Tas nav pieļaujams, un visos līgumos ir iestrādāti punkti par to, ka nedrīkst iegādāties tātad šādas lidmašīnas no valstīm, kuras atrodas sankciju sarakstā. Un jāņem vērā airBaltic ietekme uz ekonomiku. Mūsu ekonomiku ietekmē ne tikai šie aviopārvadājumi un šī peļņa, un nomaksātie nodokļi konkrēti no airBaltic; vienmēr, gan tad, kad dodamies ārvalstu vizītēs, gan arī tad, kad ārvalstu viesi ierodas pie mums vizītēs, mēs lepojamies ar to, ka mums ir tiešie reisi, kas veicina gan tūrismu, gan arī ekonomiskās attiecības un iespēju tālāk attīstīties. Un ir ļoti daudzas nozares, kas ir saistītas ar šo aviācijas kompāniju, un tas kopumā varētu veidot līdz pat 3 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tā ir ļoti, ļoti ievērojama summa. Un, protams, šobrīd arī notiek aktīvas diskusijas par “Latvijas Gāzes” sadalīšanu, proti, par to, kā mēs varētu kļūt neatkarīgāki no Krievijas gāzes “adatas”, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir attiecīgs likumprojekts. Ļoti aktīvi iezīmējas divas pilnīgi pretējas puses. “Latvijas Gāzes” pārstāvji – ar Kalvīša kungu priekšgalā – uzskata, ka šie noteiktie termiņi, līdz kuriem “Latvijas Gāzei” būtu jābūt sadalītai... un šiem pārvades, uzglabāšanas un piegādes operatoriem ir jābūt neatkarīgiem... Nu, ir skaidrs, ka komisijā tātad viena no pusēm mēģina ļoti aktīvi panākt to, lai šie termiņi pārbīdītos, iespējams, novilcinot šo laiku līdz pat 2020.gadam. Bet tam visam nav nekāda pamata, jo “Latvijas Gāzes” privatizācijas līgumā ir paredzēta šī ekskluzivitāte – laiks, kurā tā var darboties kā monopoluzņēmums, ir noteikts līdz 2017.gada 3.aprīlim. Līdz ar to būtu ļoti labi, ja mēs spētu veikt šos grozījumus pienācīgi – tā, lai mēs nodrošinātu alternatīvas gāzes piegādes. Un, iespējams, tādējādi mēs samazinātu gāzes cenu patērētājiem un, galvenais, arī nodrošinātu mūsu valsts stratēģisko mērķi, proti, šo enerģijas piegāžu drošību. Jo, ja mēs esam atkarīgi no viena piegādātāja, piemēram, Krievijas, kā tas bija Ukrainas scenārijā, tad, atslēdzot gāzi, vienkārši iestājas panika. Līdz ar to es ceru, ka šeit arī noturēsim šīs pozīcijas un nonāksim pie veiksmīga risinājuma, iespējams, jau šogad vai nākamā gada pašā sākumā. Novēlu jums priecīgu un pārdomām pilnu, un siltu adventa laiku. Un uz tikšanos nākamajā nedēļā! Paldies.".
- 2015_12_03_335-seq441 spokenText "Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Un raidījumā “Frakciju viedokļi” šodien pēdējais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!".
- 2015_12_03_335-seq440 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima ar balsu vairākumu pieņēma lēmumu par 80 miljonu eiro liela aizdevuma piešķiršanu aviokompānijai airBaltic. Frakcija SASKAŅA neatbalsta šādu aizdevumu aviokompānijai. Mūsu skatījumā, tas ir slikts “pasākums” priekš uzņēmuma. Turklāt mums ir aizdomas, ka plašu rezonansi sabiedrībā izraisījušais jautājums par iespējamu Krievijā ražotu lidmašīnu Sukhoi Superjet iegādi airBaltic flotei ir bijis tikai viltus aizsegs, lai tikai kompānijai piešķirtu prasītos 80 miljonus. Jāteic, ka lidmašīnas Sukhoi Superjet Latvija tik un tā nevarētu iegādāties, jo Krievija ir pakļauta starptautiskajām sankcijām. Bet tagad atsevišķi koalīcijas pārstāvji lej prieka asaras, ka lidmašīnu Sukhoi nebūs, demonstrēdami, jāsaka, dažādas... aktiermākslas ampluā. Mēs uzskatām, ka, lai pieņemtu tik atbildīgu lēmumu, ir vajadzīga pilnvērtīga informācija gan par darījuma būtību, gan par finanšu situāciju, tomēr šādu datu deputātu rīcībā nav. Vēlos uzsvērt arī, ka, uzklausot tikai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē amatpersonu sacīto, nav iespējams pieņemt lēmumu par tik milzīga aizdevuma piešķiršanu. Deputātiem joprojām nav pieejama pietiekama informācija, lai varētu šāda apjoma aizdevumu atbalstīt. Turklāt vēlos atgādināt, ka jau iepriekš airBaltic nav spējusi racionāli rīkoties ar valsts piešķirto finansējumu, un tāpēc ir bažas, ka tā varētu notikt arī turpmāk. Un īstenībā koalīcijas pārstāvji, cik es saprotu no šīsdienas debatēm, šādu iespēju arī neslēpj. SASKAŅA neatbalsta Saeimas lēmumu par finansējuma piesaisti airBaltic, bet gan jau kaut kad vēlāk šīs lietas kārtotāji, teiksim tā, saķīvēsies savā starpā un mēs visi uzzināsim kaut ko vairāk. SASKAŅA nevar uzņemties atbildību par šo darījumu. Mēs nevaram garantēt, ka šī nauda neaizies nepareizos ceļos. Katrā ziņā mēs uzskatām, ka šajā darījumā daudz baltu plankumu un melnu caurumu. Paldies par uzmanību.".
- 2015_12_03_335-seq439 spokenText "Paldies Dainim Liepiņam – Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam. Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!".
- 2015_12_03_335-seq438 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Arī es nebūšu oriģināls. Šodienas salīdzinoši nelielajā darba kārtībā, ko izskatīja Saeima, galvenais jautājums tiešām bija par šo aizdevumu airBaltic. Šajā sakarā jautājums ir par atbildību. Ja lauku mazajā viesu namā jums ledusskapī PVD atklās krējuma burciņu ar vienu dienu novēlotu derīguma termiņu, jums būs protokols un sods. Un tā ir atbildība. Ja jūs vienu dienu nokavēsiet maksājumu par savu nekustamo īpašumu, neatkarīgi no apstākļiem jums būs sods. Un tā ir atbildība. Pat ja neaizpildīsiet kaut kādu papīrīti ar informāciju, kura ir pieejama visās iespējamās valsts institūcijās, jūs arī tiksiet sodīti, iespējams, pat krimināli. Un tā ir atbildība. Šinī gadījumā kārtējo reizi valsts pārvalde izrāda savu mazspēju, jo acīmredzot nav atbildības. Tiek izmantots tieši tas pats mehānisms, kāds ir bijis iepriekš ar “Liepājas metalurgu”, ar bankas “Citadele” pārdošanu, ar citām jutīgām tēmām. Pēdējā brīdī tiek pieņemti lēmumi uz apšaubāmas informācijas bāzes un ar izteikti cinisku un nihilistisku pieeju pret pārējiem deputātiem un pret sabiedrību kopumā. Jautājumi par miljoniem tiek lemti piecās minūtēs, bet jautājumi par to, kādā veidā apgrūtināt... tur zobārstu... vai vēl par kādu darbību, to mēs diskutējam gari un ilgi. Un šis stāsts šobrīd jau vairs nav par to – dot vai nedot šos 80 miljonus –, šobrīd tas ir stāsts par atbildību. Un atbildības koalīcijas pārstāvētās partijas vidū un arī šinī Saeimā diemžēl nav. Un es domāju, ja šie cilvēki, kas šobrīd, iespējams, pareizi balsoja, ka vajadzēja dot to naudu, lai gan šāda informācija vismaz mums, opozīcijas deputātiem no Latvijas Reģionu apvienības, nav bijusi pieejama (pat mūsu pārstāvim Mārtiņam Bondaram)... Šinī slēgtajā sēdē netika nekas atbildēts. Un šis ciniskais veids, kā šis vadītājs no airBaltic, kurš, izskatās, ir jau, tā teikt, iejuties tādā kā īpašnieka lomā šinī valsts kompānijā, var vienkārši ciniski ierasties bez dokumentiem un uzvesties tā, ka viņam ne uz ko nav jāatbild. Tai visai būtu jābūt atbildībai, kuras diemžēl nav. Un šajā sakarā Latvijas Reģionu apvienība viennozīmīgi balsoja “pret”. Ne tāpēc “pret”, ka šāds darījums būtu labs vai slikts. “Pret” to veidu un stilu, kā valstī tiek pieņemti lēmumi par miljoniem. Un šajā sakarā te vēl bija viens otrs no koalīciju pārstāvošajiem, kas izcēlās ar biedēšanu – atkal tur krievi nākot vai tur tagad airBaltic bankrotēšot un Aeroflot pārnākšot. Tā demagoģija, kas nāk no Saeimas tribīnes, ir briesmīga, diemžēl mums vienīgais veids, kā jums to skaidrot, ir šāda veida iespējas. Tāpēc es iesaku jums visiem, dārgie radioklausītāji, iedziļināties tomēr šajos jautājumos, iedziļināties tajā, cik viegli mēs atdodam un cik viegli ņemam no pašas sabiedrības, cik viegli mums uzliek nodokļu palielinājumus un cik viegli tas viss aiziet kaut kur, par ko neviens pat nesniedz skaidrojumu. Un šajā sakarā, protams, atkārtošos, mēs balsojām “pret” un, runājot par atbildību, tikko kolēģis no ZZS teica, ka atbildīgs esot ministrs. Nē, dārgie draugi! Atbildīga ir valdība un koalīcija tajā skaitā. Un, ja reiz ir bijis maldināts ministrs vai valdība, tad ir nākamais līmenis, kur jāmeklē atbildīgie, un šajā sakarā tiešām gribētos redzēt, kā turpmākajās dienās sekos atbildības pieprasīšana no airBaltic padomes, no airBaltic valdes, no ministra, kura nav, un no pārējiem iesaistītajiem, kā arī no valsts sekretāra. Un nobeigumā. Šīs lietas mēs arvien turpinām ļoti tādā saspīlētā gaisotnē, bet ir jau decembris, un es gribu tomēr izmantot iespēju un Latvijas Reģionu apvienības vārdā visiem novēlēt priecīgus brīžus, mierīgus brīžus, otrās adventes sagaidīšanu. Iededziniet otro svecīti un varbūt tomēr... patiesībā jūtieties droši savās mājās un aizmirstiet par to, kas notiek šeit, parlamentā. Paldies.".
- 2015_12_03_335-seq437 spokenText "Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Trupovniekam. Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam. Lūdzu!".
- 2015_12_03_335-seq436 spokenText "Labdien! Neapšaubāmi, šodienas sēdē jautājums numur viens bija aizdevuma izsniegšana airBaltic 80 miljonu eiro apmērā pozitīva pamatkapitāla atjaunošanai. Par šo jautājumu ir izskanējušas un ir dzirdētas daudz un dažādas spekulācijas. Zaļzemnieku frakcija ļoti nopietni gatavojās šī jautājuma izskatīšanai, tikās gan ar bijušo satiksmes ministru, gan ar Gausa kungu, uzklausīja arī mūsu ministru viedokļus par to, kādā veidā Ministru kabineta sēdēs tika izlemti jautājumi saistībā ar airBaltic. Tāpat nopietni tika uzklausīti arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti, kuri vakar piedalījās slēgtajā komisijas sēdē. Līdz ar to arī veidojās gan frakcijas kopējais, gan arī atsevišķu deputātu viedoklis par aizdevuma izsniegšanas atbalstīšanu vai arī neatbalstīšanu. Kopš 2012.gada kompānijas darbība ir pietiekami strauji uzlabojusies. Tā ir kļuvusi konkurētspējīga starptautiskajā nozares tirgū. Jāatzīst, ka kompānija ir nopietns spēlētājs arī valsts ekonomikā. Riski neapšaubāmi pastāv vienmēr, taču ir jābūt godprātīgam, uz valsts interešu aizsardzību balstītam akcionāru līgumam un skaidri definētiem, finansiāli pamatotiem nākotnes mērķiem. Un te ir runa par jaunu efektīvu gaisa kuģu iegādi. Ir panākta vienošanās un kliedētas šaubas par iespējamu lidmašīnu īri vai iegādi no jebkādām militārā kompleksa rūpnīcām, pret kurām ir vērstas Eiropas Savienības un Latvijas valsts sankcijas. Uzskatām, ka atbildība par turpmāko gaitu, līguma slēgšana ar mazākuma akcionāru investoru ir jāuzņemas personīgi satiksmes ministram, bet Saeimai un Ministru kabinetam kopumā ir jākontrolē, kā šī nauda tiek izmantota un vai visas atrunas tiek ievērotas. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija kopumā atbalstīja lēmumu un balsoja “par” valsts aizdevuma izsniegšanu airBaltic. Uzskatām, ka Latvijas valstij ir vajadzīga šāda nacionālā aviokompānija, bet procesam, darbībai, finansēm un iepirkumiem ir jābūt caurskatāmiem. Paldies.".
- 2015_12_03_335-seq435 spokenText "Paldies Edvīnam Šnorem no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas. “Frakciju viedokļus” turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Trupovnieks. Lūdzu!".
- 2015_12_03_335-seq434 spokenText "Labdien! Nacionālā apvienība šodien atbalstīja lēmumu airBaltic attīstības nodrošināšanai palielināt noteikto apropriāciju Satiksmes ministrijai līdz 80 miljoniem eiro. Pirms šī lēmuma pieņemšanas Nacionālās apvienības frakcijā notika diskusija, jo visiem frakcijas locekļiem, tostarp arī man, nebija pārliecības, vai valdības piedāvātās airBaltic līguma izmaiņas patiešām garantēs, ka Latvijas nacionālā lidsabiedrība nākotnē neiegādāsies Krievijas Sukhoi Superjet lidmašīnas, uz kuru iegādi līdz pēdējam laikam uzstāja potenciālais investors. Šādu bažu pamatā bija fakts, ka 2014.gadā Eiropas Savienības ieviestās sankcijas pret Krievijas apvienoto aviobūves korporāciju, kurā ietilpst Sukhoi uzņēmumi, neattiecas uz tādiem šo uzņēmumu projektiem, kas nav saistīti ar militāro jomu, arī uz Superjet projektu Eiropas Savienības sankcijas nav attiecināmas. Lai nodrošinātos pret Superjet iegādi airBaltic vajadzībām, Nacionālā apvienība rosināja papildināt valdības piedāvāto tekstu airBaltic līgumā tā, lai aizliegums attiektos uz visiem uzņēmumiem, kas tieši vai netieši saistīti ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu. Formulējot tekstu šādā redakcijā, Nacionālā apvienība uzskatīja, ka ir izslēgta iespēja iegādāties Krievijas Sukhoi Superjet lidmašīnas. Nacionālā apvienība arī uzskata, ka aizliegums airBaltic iegādāties un izmantot Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa un ar to saistīto uzņēmumu produkciju var palikt spēkā arī gadījumā, ja starptautiskās sankcijas pret Krieviju tiktu atceltas. Šādā gadījumā aizlieguma tiesisko regulējumu noteiktu Latvijas nacionālo sankciju likums. Tā kā Nacionālās apvienības deputātu balsojums šajā jautājumā nebija vienots, vēlos norādīt, ka es neatbalstīju valsts naudas piešķiršanu airBaltic, jo, manuprāt, arī uzlabotais airBaltic līguma teksts tomēr pilnībā negarantē, ka nākotnē uzņēmums nevarēs iepirkt Krievijas lidmašīnas. Ir pilnīgi nepieļaujami, ka tāds stratēģiskas nozīmes uzņēmums kā Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic kļūtu atkarīgs no Krievijas tehniskā nodrošinājuma. Mēs labi zinām, kā Krievija izmanto šādu atkarību, sevišķi mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā. Paldies.".
- 2015_12_03_335-seq433 spokenText "Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Edvīnam Šnorem. Lūdzu!".
- 2015_12_03_335-seq432 spokenText "Paldies. Labdien, cienījamie klausītāji! Šī nedēļa parlamenta darbā bija ļoti spraiga, un visus pieņemtos lēmumus analizēt īsā uzrunā nav iespējams. Es tikai vērsīšu uzmanību uz to, ka šonedēļ – pirmdien – bija visam nākamajam gadam ļoti svarīga diena, proti, valsts budžeta pieņemšana. Par un pret šiem jautājumiem viedokļi izskanēja gan debatēs, gan arī pēc tam cilvēki tos sniedza rakstveidā. Tāpēc šobrīd es šo jautājumu vairs neanalizēšu, tikai pievērsīšos diviem jautājumiem, kas šīsdienas sēdes darba kārtībā bija ietverti un par kuriem mēs paudām savu viedokli sēdē. Mūsu partija šodien neatbalstīja vienu jautājumu, tas ir, lēmuma projektu par apropriāciju pārdali. Tā ir tā situācija, kad kādai valsts iestādei paliek pāri valsts budžetā iedalītā nauda konkrētu projektu neīstenošanas dēļ, jo ir noticis kaut kāds misēklis vai nav iespējams to izdarīt. Un tā arī parlamentam pašam ēku renovācijā palika šobrīd neizpildīts projekts par gandrīz 4 miljoniem, kuriem kā neiztērētiem pēc būtības vajadzētu palikt valsts budžetā. Diemžēl mūsu parlamentā un arī mūsu valstī ir tā sliktā prakse, proti, valsts budžets tiek plānots tādā veidā, ka tad, ja kādai iestādei ir vairāk naudas vai tā neiztērē visu naudu, pašā gada noslēgumā šī nauda tiek veiksmīgi pārdalīta citām iestādēm. Saeima pieņem lēmumu par budžeta pārdalīšanu, tas ir apropriācijas jautājums, un šādās situācijās sasteigti pēdējā gada mēnesī, neievērojot bieži vien nekādus konkursus vai cenu aptaujas kārtību, tiek nopirkts vajadzīgs vai nevajadzīgs, bet kaut kas tiek nopirkts. Nauda tiek iztērēta. Šodien pieņemtais lēmums pēc būtības nozīmē, ka šī nauda tiek aizskaitīta budžetā neparedzētiem gadījumiem, proti, šo naudu diezgan veiksmīgi varēs sadalīt valdība, tieši Finanšu ministrija, un pēc sava satura tā būs kā Finanšu ministrijas Ziemassvētku dāvana saviem labiem čomiem tur, kur vajag, un tur, kur nevajag. Galvenais ir tas, ka šī nauda bez parlamenta kontroles tiek sadalīta. Tā nav laba prakse. Ja nauda netiek iztērēta vienā gadā, tad vajadzētu šo naudiņu ģimenes budžetā arī paturēt, nevis par visām varītēm no šīs naudas atbrīvoties. Otrs jautājums, kas ir ļoti nopietns visai valstij kopumā. Tas ir jautājums par valsts atbalstu airBaltic pamatkapitāla palielināšanai. Arī diskusijas par šo jautājumu ir bijušas ļoti asas, un, iespējams, daudzi to saistīja ar valdības problēmām un valdības iespējamo krišanu. Šajā jautājumā mūsu frakcija atturējās no... es atvainojos, balsoja “pret”, jo, lai gan, no vienas puses, mēs ļoti gribētu, lai nacionālā kompānija Latvijā būtu un attīstītos, mēs nevaram piekrist tam, kādā veidā šie jautājumi tiek iesniegti izlemšanai parlamentā. Es gribu citēt divu vairākuma koalīcijas deputātu pausto: “Piekrītu, ka veids, kā šis jautājums tika skatīts valdībā, nav pieņemams.” Otrs citāts: “Prakse ir ļoti negatīva, ka piecas minūtes pirms termiņa beigām ir jāizlemj, jo mēs visi esam iedzīti stūrī.” Cienījamie klausītāji! Šādas atbildes vai, pareizāk sakot, šādas situācijas mēs Latvijas vēsturē esam dzirdējuši un redzējuši ļoti daudz, un parasti tās ir saistītas ar lielu naudas summu izmaksu. Arī parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas izmeklēja bankas “Citadele” pārdošanas jautājumu, secināja tieši to pašu. Valdības neizdarības dēļ jautājums ir novilcināts līdz pēdējai minūtei. Pēdējā minūtē, kad ūdens smeļas mutē, tiek pieņemts lēmums. Šo lēmumu pieņem cilvēki, kuriem ir vai nu pilnīgi vienalga (galvenais, ka priekšniecība tā ir teikusi, un es, skatoties šodien parlamenta zālē, redzēju, ka deputāti tādā veidā daudzi balsoja, pat neredzot šos dokumentus, vienkārši ticot, ka koalīcija jāatbalsta), vai arī tie cilvēki, kuriem bija jāiepazīstas ar materiāliem, bet īstenībā viņi šos materiālus neredzēja. Šodien mēs zinām, ka vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē nebija materiālu, uz kuru bāzes varētu kvalitatīvi izvērtēt šī pamatkapitāla palielināšanas jautājumu. Un līdzīgi tas ir daudzos citos gadījumos. Arī “Citadeles” pārdošanas jautājumā ministrs atnāk uz sēdi, viņam priekšā tiek nolikts dokumentu blāķis, kurš nav pat pārtulkots valsts valodā, un viņam ir jābalso par šo jautājumu. Cienījamie klausītāji! Šādas lietas Latvijas valstī diemžēl vēl aizvien notiek. Un es ļoti gribētu, lai mums pēc gada nebūtu jāveido jauna parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas pētītu kārtējo naudas nepamatotu vai ļoti aizdomīgu izšķērdēšanu vai tērēšanu. Es ļoti gribētu, lai mūsu Latvijas valdība jautājumus sagatavo un deputātiem dod pamatoti, izvērsti, lai mēs, pieņemot lēmumus, redzētu, par ko tie ir un kādā virzienā nauda aiziet, lai mēs katrs atbildētu par pieņemtajiem lēmumiem. Paldies.".
- 2015_12_03_335-seq431 spokenText "Paldies. Sēdi slēdzu. Labdien, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas Sēžu zāles tiešraidē skan raidījums “Frakciju viedokļi”, un, kā tas katru ceturtdienu pēc Saeimas s��des ierasts, deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti. Pirmajam šodien vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!".
- 2015_12_03_335-seq430 spokenText "Cienījamie kolēģi, šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Inesis Boķis, Boriss Cilevičs, Einārs Cilinskis, Sergejs Dolgopolovs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rihards Kols, Janīna Kursīte-Pakule, Atis Lejiņš, Artis Rasmanis, Silvija Šimfa un Jānis Vucāns. Paldies.".
- 2015_12_03_335-seq428 spokenText "Cienījamie kolēģi, par godu Valsts policijas dienai 5.decembrī Latvijas Saeimas hokeja komanda mērosies spēkiem ar Valsts policijas hokeja komandu. Spēle notiks Jelgavā pulksten 14.30. Aicināti visi uz atbalstīšanu! Būs arī dažādi pasākumi līdzjutējiem. Jelgavā sestdien pulksten 14.30.".
- 2015_12_03_335-seq426 spokenText "Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Mūsu komisijas sēde šodien būs pulksten 12.30 Sarkanajā zālē! Visi gaidīti.".
- 2015_12_03_335-seq425 spokenText "Paldies. Kolēģi, ir pienācis laiks deputātu klātbūtnes reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir paziņojumi. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2015_12_03_335-seq424 spokenText "Nesen mēs, kā jūs atceraties, sekmīgi (it kā sekmīgi) pabeidzām elektrības tirgus liberalizāciju, kurā paredzēti vairāki pasākumi. Viens no tiem bija saistīts ar atbalstu elektroenerģijas lietotājiem, kuriem ir aizsargātais statuss. Ekonomikas ministrijai bija jāizdod noteikumi vēl šogad, lai no nākamā gada varētu šo iepirkumu veikt. Noteikumi nez kāpēc nav izdoti. Otra lieta, kas tagad parādās, ir ļoti svarīga saistībā ar valsts atbalstu vietējiem elektroenerģijas ražotājiem, kuriem ir ļoti svarīgi, lai atbalsts tiktu sniegts saskaņā ar Eiropas tiesību normām (kā jūs paši to vienmēr uzsverat). Ir informācija, ko mēs šodien dzirdējām plašsaziņas līdzekļos, ka šī saskaņojuma nav. Ja šī saskaņojuma nav un šāds atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu, tas nozīmē budžeta zaudējumus vairāku miljonu apmērā un principā sagrautu visu enerģētikas nozares ilgtspējīgu attīstību, jo sevišķi attiecībā uz atjaunojamiem resursiem. Un tas viss slepenības gaisotnē, tāpēc tik svarīga tomēr ir atklātība.".
- 2015_12_03_335-seq423 spokenText "Paldies. Deputāti Zariņš, Agešins, Artūrs Rubiks, Ribakovs un Tutins ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par atbalstu elektroenerģijas ražotājiem”, ko nododam atbildes sniegšanai ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.".
- 2015_12_03_335-seq422 spokenText "Kolēģi! Kā jūs zināt, gatavojas kārtējais “veiksmes stāsts”, kas tiek tīts slepenības plīvurā. Tas ir saistīts ar gāzes tirgus liberalizāciju. Mums visiem tiek teikts, ka viss ir ļoti pareizi, ka viss tiek darīts, lai gan ir acīm redzami, ka nav pareizi un netiek darīts. Kad mēs prasām pamatojumu, mums saka: “Esot tāds kompetents juridiskā biroja atzinums.” Kad mēs prasām: “Kur ar to var iepazīties?” Saka: “Nāciet uz ministriju, varat iepazīties!” Kad mēs gribam aiziet iepazīties, saka: “Ziniet, tomēr nevar. Tas ir slepens.” Tagad - turpinājums. Mēs palūdzām: “Lūdzu atsūtiet lēmumu, ar kuru tas ir noslepenots!” Šo lēmumu Ekonomikas ministrija atsakās... joprojām nav iesniegusi. Tā neatbild. Tad nu mēs tagad lūdzam premjeri nodrošināt to, lai ministri izpilda savus pienākumus pret Saeimu un pasaka, kas tad tas ir par lēmumu un kad tas ir pieņemts, kas to ir pieņēmis un kas tur ir slepens. Kāpēc tas ir svarīgi, jūs sapratīsiet no nākamā jautājuma motivācijas.".
- 2015_12_03_335-seq421 spokenText "Paldies. Kolēģi, sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet vēlos jūs informēt saistībā ar šodien plānoto jautājumu un atbilžu sēdi. Uz deputātu Zariņa, Mirska, Raimonda Rubika, Potapkina un Orlova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet Ministru prezidente informē, ka nevar ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Uz deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem enerģētikas jomā” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina, Elksniņa jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem”, kurš pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Tutina, Pimenova un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Mežecka jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par zinātnes strukturālo reformu” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par neizpildīto uzdevumu saistībā ar atbildi uz jautājumu par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem enerģētikas jomā”, kurš pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Mirska jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas izvairīšanos sniegt atbildes uz deputātu jautājumiem par juridiskajiem ārpakalpojumiem”, kurš pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Tutina, Ādamsona, Agešina un Zemļinska jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par bīstamo tehnoloģisko iekārtu uzraudzību”, kurš pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par iepazīšanos ar ziņojumu” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Ribakova, Agešina un Potapkina jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par prasījuma tiesībām un tiesvedībām pret nacionālo aviokompāniju airBaltic”, kurš pāradresēts satiksmes ministra pienākumu izpildītājam iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina. Līdz ar to plānotā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem, kas paredzēta šodien pulksten 17.00, nenotiks. Ir saņemti vēl deputātu jautājumi. Deputāti Zariņš, Agešins, Artūrs Rubiks, Tutins un Ribakovs iesnieguši deputātu jautājumu “Par ziņojuma atzīšanu par valsts noslēpuma objektu”, ko nododam atbildes sniegšanai Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. Vārds deputātam Ivaram Zariņam motivācijai.".
- 2015_12_03_335-seq420 spokenText "Kolēģi, iepazīstināšu jūs ar Nacionālās apvienības balsošanas motīviem. Mēs atbalstām lēmumu “Air Baltic Corporation” attīstības nodrošināšanai palielināt noteikto apropriāciju Satiksmes ministrijai līdz 80 miljoniem eiro, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāru līguma parakstīšanas, kurā ietverts noteikums, ka “Air Baltic Corporation” un tās meitas sabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot Eiropas Savienības vai starptautiskām sankcijām, kurām pievienojusies Latvija, pakļauto valstu militāri rūpniecisko kompleksu un ar tiem tieši vai netieši saistītu uzņēmumu produkciju. Tā kā sākotnēji pastāvēja bažas, vai pasažieru lidmašīnas ražojošais Sukhoj uzņēmums ir vai nav uzskatāms par Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļu, uz ko attiecināmas sankcijas, Nacionālā apvienība rosināja papildināt valdības piedāvāto tekstu tā, lai aizliegums attiektos uz visiem uzņēmumiem, kas tieši vai netieši saistīti ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu. Formulējot tekstu šādā redakcijā, mēs izslēdzam iespēju “Air Baltic Corporation” vajadzībām iegādāties vai lietot Krievijas Sukhoj Superjet lidmašīnas, kuru izmantošana tikusi apsvērta iepriekš. Mēs arī uzskatām, ka aizliegums “Air Baltic Corporation” iegādāties un izmantot Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa un ar to saistīto uzņēmumu produkciju var palikt spēkā arī gadījumā, ja starptautiskas sankcijas pret Krieviju tiktu atceltas. Šādā gadījumā aizlieguma tiesisko regulējumu noteiktu Latvijas nacionālo sankciju likums. Ir pilnīgi nepieļaujami, ka tāds stratēģiskas nozīmes uzņēmums kā Latvijas nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic Corporation” kļūtu atkarīgs no Krievijas tehniskā nodrošinājuma. Mēs labi zinām, kā Krievija izmanto šādu atkarību, sevišķi mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā. Paldies.".