Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2016_05_05_362-seq15 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 27.aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Dzintras Amerikas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Dzintru Ameriku par Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Administratīvās apgabaltiesas tiesas tiesneša amata.".
• 2016_05_05_362-seq14 spokenText "Paldies. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.maijs, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 2.jūnijā. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Dzintras Amerikas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
• 2016_05_05_362-seq13 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.maijs, likuma atkārtota izskatīšana Saeimas sēdē - 2.jūnijā.".
• 2016_05_05_362-seq12 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 46, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nav nodots. (Dep. A.Kaimiņš: “Šausmas!”) Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Valsts probācijas dienesta ierēdņu un darbinieku izdienas pensiju likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Andreja Elksniņa iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 28.aprīlī. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Artusam Kaimiņam šā gada 3.maijā. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņēmis deputāta Artusa Kaimiņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 3.maijā. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Dzintaram Zaķim šā gada 4. un 5.maijā. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņēmis deputāta Dzintara Zaķa iesniegumu - piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 4. un 5.maijā. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Inesei Laizānei šā gada 4. un 5.maijā. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņēmis deputātes Ineses Laizānes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 4. un 5.maijā. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Rihardam Kolam šā gada 5.maijā. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Riharda Kola iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 5.maijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aleksejam Loskutovam šā gada 5.maijā. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Alekseja Loskutova iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 5.maijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Godātie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu “Grozījums Zemes pārvaldības likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti vēlas balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība un likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” izskatītu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 5, atturas - nav. Darba kārtība ir grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti vēlas balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība un likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” izskatītu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 5, atturas - nav. Darba kārtība ir grozīta. Darba kārtībā - likuma “Grozījumi Imigrācijas likumā” otrreizēja caurlūkošana. Godātie kolēģi! Valsts prezidents šā gada 29.aprīlī ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šā gada 21.aprīlī Saeimas pieņemto likumu “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Atbildīgā par šo likumu ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam mums ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kā arī datums, kad likums atkārtoti izskatāms Saeimas sēdē. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ainaram Latkovskim.".
• 2016_05_05_362-seq11 spokenText "Labdien, kolēģi! Lai kā man gribētos atbalstīt Ādamsona teikto, to nevar darīt Saeimas kārtības rullī noteiktās kārtības dēļ, kā jūs zināt. Vienam ir jārunā “par”, otram - “pret” likumprojektu. Ādamsona kungs ir runājis “par”, tātad man ir tā kā jārunā “pret”. Ādamsona kungs, par ko jūs runājāt? Jūs uzskaitījāt neskaitāmus Satversmes pantus un principus. Es domāju, ka šo likumprojektu nevajadzētu atbalstīt sekojošu apsvērumu dēļ. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas lielākoties ir opozīcijas rosinātas, jo vairākuma rokās jau ir valdība. Parlamentārā izmeklēšana balstās dabiskajā opozīcijas nepatikā pret valdību. Opozīcijai līdz šim tika dotas tiesības vadīt šādas parlamentārās izmeklēšanas, jo tas atbilst varas dalīšanas principam, turklāt varas dalīšanas principa atvasinājums parlamentā ir tieši Saeimas mazākuma vērīgā acs pret vairākuma veidoto valdību. Šis likumprojekts paredz Latvijas parlamentārās tradīcijas likumisku nostiprinājumu, jo pēdējā izmeklēšanas komisijā, tajā, kas ir šobrīd, komisijā numur 31, šī tradīcija tika ar vairākuma gribu mainīta. Tagad parlamentārās tradīcijas pamatā ir samanāma pretēja tendence - Saeimas vairākums ir nostiprinājis principu, ka opozīcijai nekādā gadījumā nevar ļaut izvirzītās apsūdzības pierādīt. Vajag iecelt infantilu vadītāju, kas katrā komisijas sēdē mēģina runāt par mērķi, solās nākamajā komisijas sēdē sākt strādāt un velk laiku. Un ja nu izrādās, ka taisnība...? Ja nu izrādās, ka taisnība izmeklēšanas rosinātājiem? Un ja nu tiešām miljardus valsts budžetā var iekasēt, ja lobisma likumu pieņem, ja KNAB darbību efektivizē, VID darbību uzlabo? Ak, šausmas, kas tad varētu notikt, pat bail skaļi no šīs tribīnes par to runāt! Deputāti! Lūdzu, neatbalstiet konkrēto likumprojektu, jo, to pieņemot, sanāktu, ka tie, kas izvirzījuši apsūdzības, būs spiesti arī tās pierādīt! Varbūt viņiem tas varētu pat izdoties. Tas neatbilst Latvijas vairākuma politiskajai kultūrai. Kartelisms, blats un augstprātīgs smīns pret tautas vajadzībām. Ja likumprojekts tiks atbalstīts, tas var uzlabot politisko kultūru Latvijā. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka var uzlaboties Saeimas vairākuma (pozīcijas) un Saeimas mazākuma (opozīcijas) spēja konstruktīvi sadarboties kopējā labuma interesēs. Samazināsies shēmošana. Nu, tas taču ir negatīvi! Ja šāds likumprojekts tiktu pieņemts, vairs nevarētu, kā šobrīd, izshēmot situāciju un, lai “noraktu” opozīcijas ierosmi, ielikt izmeklēšanas komisijas vadībā deputātu, kuru par pilnu neņem pat savējie un kurš nezina, kas ir sēdes protokols un kā to apliecina. Latvijā parlamenta opozīcijas tiesības izriet no Satversmes ievada un 1.panta, Saeimas kārtības ruļļa, kas konkrēti regulē Saeimas darbu, tur ietvertajiem principiem, kuri nodrošina efektīvu opozīcijas darbu. Citēšu valststiesību autoritāti - Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu: “Opozīcija nav formāla, bet gan faktiska politiska institūcija, kas ir ietverta parlamentārās demokrātijas konstitucionālajā iekārtā. Tai ir konstitūcijā paredzētās un vēl no tās izrietošās formālās konstitucionālās tiesības, kas vērstas uz to, lai tiesiskie noregulējumi būtu tādi, kas varētu pildīt šo uzdevumu. Arī parlamentārām procedūrām tādēļ ir jāatbilst šai loģikai, kura balstās parlamenta politiskajā dalījumā starp valdošo vairākumu un opozīciju. Tām jānosaka īpašas parlamenta mazākuma, tātad opozīcijas, tiesības, kuras valdošais vairākums nevar bloķēt.” Lūdzu neatbalstīt likumprojektu, jo tas ir taisnīgs, bet diemžēl neatbilst Latvijas parlamentārisma liekulīgajam partiju kartelismam un vairākuma vēlmei valdīt par jebkuru cenu. Pēc Saeimas sēdes notiks preses konference, kurā mēs neraustīsimies kā Nacionālās apvienības deputāti - atsaukt vai neatsaukt Dombravu... Dombrava grib aiziet prom, bet Dombravam neļauj. Pēc Saeimas sēdes būs preses konference, kurā varēsiet dzirdēt. Paldies, kolēģi!".
• 2016_05_05_362-seq10 spokenText "deputāti, ņemot vērā to, ka manis minētās komisijas neveic parlamentāro uzraudzību pietiekamā apjomā, izveido parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Pārkāpjot jebkādus demokrātijas principus, trīs cilvēki no sešiem ievēlē komisijas vadītāju. Mēnesi mēs esam nostrādājuši, nekas netiek virzīts uz priekšu. Par komisijas vadītāju ir iecelts koalīcijas pārstāvis, kuram nav ne mazākās izpratnes par to, kas būtu jādara, nemaz nerunājot par administratīvo darbību. Līdz šim nav ne plāna, ne arī komisijas vadības. Lai šo kļūdu nepieļautu un lai parlaments varētu efektīvi pildīt savus pienākumus un veikt parlamentāro kontroli, tieši šī iemesla dēļ ir piedāvāti šie grozījumi Kārtības rullī, proti, lai mums beidzot būtu tāda situācija, lai tie, kas parakstās par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, tie, kuriem ir izpratne par to, ko grib sasniegt, kādi ir mērķi un kādi ir uzdevumi, - lai tie tad arī varētu veiksmīgāk vai neveiksmīgāk darboties. Aicinu atbalstīt šos grozījumus. Paldies. Paldies. “Pret” pieteicies runāt deputāts Ringolds Balodis.".
• 2016_05_05_362-seq9 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis grozījums ir nepieciešams, lai Saeimas deputāti, to skaitā arī opozīcijas deputāti, varētu pilnvērtīgāk pildīt vienu no parlamenta funkcijām, kas paredz izpildvaras kontroli. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā īstenot minēto funkciju, tāpēc ir svarīgi, lai parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs būtu pilnvērtīgs. Vienlaikus šis likumprojekts paredz demokrātisku procedūru ievērošanu parlamenta darbā un ir saistīts ar Satversmes 1. un 59.pantu. Ko paredz šis likumprojekts? Likumprojekts paredz, ka par komisijas vadītāju tiek ievēlēts tas deputāts, kurš ir parakstījies par izmeklēšanas komisijas izveidošanas nepieciešamību. Mēs bieži vien brīnāmies un šausmināmies par to, ka parlamentam ir ļoti, ļoti zems reitings. Kur ir tā problēma? Mēs paši šo reitingu pazeminām ar savām darbībām un pretdarbībām. Es ceru, ka Baloža kungs, kad prezentēs savu grāmatu, to, kas skar parlamentārās izmeklēšanas komisiju vēsturi, tur arī būs atspoguļojis. Mēs varam minēt piemērus, ka viena vai otra parlamentārās izmeklēšanas komisija ir darbojusies veiksmīgāk vai neveiksmīgāk. Neveiksmīgas darbības piemērs. Es domāju, ka ļoti daudzi arī šeit klātesošie bija sašutuši, kad tika izveidota izmeklēšanas komisija saistībā ar G-24... par “Unibankas” un “Krājbankas” iespējamām nelikumībām privatizācijas procesā. Kas tad notika? Notika ļoti vienkāršs process. Tā kā saskaņā ar Satversmes 26.pantu parlamentārās izmeklēšanas komisija ir jāveido, tad toreizējā koalīcija panāca, ka par izmeklēšanas komisijas vadītājiem tika iecelti deputāti, kuru galvenais uzdevums bija bloķēt parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, un rezultātā šīs komisijas darbība beidzās ne ar ko. Šobrīd ir izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai saprastu situāciju saistībā ar korupciju, kāda pastāv valstī, ēnu ekonomiku un to, kāpēc pie mums nedarbojas lobisma likums. Sākšu no pēdējā. Pirmo reizi lobisma likums parlamentā tika prezentēts pirms pieciem gadiem. Līdz šim tas līdz Saeimai nav nonācis. “Jaunais laiks” (un pēc tam VIENOTĪBA) 2002.gadā ienāca politikā ar saukli “Cīnīties pret korupciju!”, un tika izveidota arī pretkorupcijas komisija. Ar mainīgām sekmēm, ar pārtraukumiem “Jaunais laiks” un VIENOTĪBA atradās visu laiku koalīcijā, ieņemot premjera amatu, finanšu ministra amatu, iekšlietu ministra amatu, amatus Aizsardzības ministrijā, Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītāju amatus, tās apakškomisijas vadītāja amatu, kas saistīta ar cīņu pret korupciju, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja amatu, un šo uzskaitījumu varētu turpināt bezgalīgi. Bet, kā jau vakar arī Saeimas priekšsēdētāja no šīs tribīnes paziņoja, mēs zaudējam vismaz 5 miljardus eiro jautājumos, kas saistīti ar korupciju. Padomājiet, tas ir praktiski otrs valsts budžets!".
• 2016_05_05_362-seq8 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 60, atturas - 12. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Jāņa Ādamsona, Mārtiņa Bondara, Gunāra Kūtra un Artusa Kaimiņa iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Ādamsons.".
• 2016_05_05_362-seq7 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Pirms pusotra gada zinātnieki bija veikuši pētījumu par demokrātiju Latvijā un bija izdarījuši vairākus secinājumus. Un vienu no šiem secinājumiem, manuprāt, mēs visi šobrīd skaidri zinām: Latvijā cilvēki vēlēšanās piedalās ļoti pasīvi, proti, pakāpeniski samazinās to cilvēku skaits, kas grib iet uz vēlēšanām. Pagājušā gadsimta 90. gadu vidū pašvaldību vēlēšanās piedalījās 60 procenti, turpretim pēdējās pašvaldību vēlēšanās - vairs tikai 46 procenti. Vēl trakāk, protams, bija Eiropas Savienības Parlamenta vēlēšanās: tajās piedalījās vien 30 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju - pilsoņu. Un tad publiskajā telpā parādījās tāda ideja, ka, ziniet, tagad vajag ieviest obligāto līdzdalību, gandrīz paredzot sodīšanu par nepiedalīšanos. Tajā pašā laikā šīs idejas autori aizmirsa divas labas pamācības. Pirmā ir tautas pamācība, ka ar varu mīlēts nekļūsi. Un otrā ir pamācība vai, pareizāk sakot, mācība, ko pieredzējām padomju laikā, kad par neiešanu uz vēlēšanām cilvēkus sodīja. Nepiedalīšanos vēlēšanās mēdz skaidrot ar Latvijas iedzīvotāju pasivitāti sabiedriskajos procesos, bet, cienījamie kolēģi, mēs ļoti labi redzam, ka tajos brīžos, kad iedzīvotāji jūt, ka viņu balsij ir svars, viņi piedalās. Paskatieties, cik aktīvi pēdējā laikā cilvēki parakstās zem aicinājumiem portālā ManaBalss.lv! Proti, viņi jūt, ka šeit ir iespējams lietu vismaz pavirzīt uz priekšu. Viņi vēl nezina, kādi rezultāti būs Saeimā, bet viņiem ir iespēja aktīvi piedalīties. Kas ir šīs pasivitātes cēlonis pašvaldību vēlēšanās? Pilsoņi, kuri nepiedalījās 2013.gada pašvaldību vēlēšanās, kā galveno iemeslu SKDS aptaujā norādīja to, ka viņi neredz tam jēgu vai ka viņiem nav ticības un viņi neuzticas nekam. Saeimas pienākums - mūsu pienākums - ir radīt tādus likumus, lai cilvēkus nebūtu jāpiespiež pildīt savu pilsoņa pienākumu, bet lai cilvēki labprāt ietu un darītu, lai viņi justu, ka viņu darbam valsts labā ir jēga. Kādā veidā to varētu ietekmēt? Mēs skaidri zinām to, ka Latvijā iedzīvotāji, kad iet uz vēlēšanām, bieži vien saka: “Es nezinu, par ko balsot. Ir labi cilvēki vairākos sarakstos. Bet tieši par šo partiju man īsti negribētos balsot.” Un tajā brīdī cilvēki domā: “Kā rīkoties? Vai vispār neiet? Vai tomēr atbalstīt vienu partiju - nu, kā saka, izpildīt godīgi savu pienākumu?” Mūsu piedāvātais likumprojekts ir neliels risinājums šajā problēmu mezglā. Mēs neaicinām radikāli mainīt vēlēšanu sistēmu, mēs arī nelikvidējam partiju sarakstus, lai gan personīgi es uzskatu, ka pašvaldību vēlēšanās tas varbūt būtu pilnīgi lieki. Šīs dažas tiesību normas, kas tiktu ieliktas likumā, dotu papildu iespēju cilvēkiem balsot par patiešām labi pazīstamiem un godīgiem deputāta amata kandidātiem, lai gan viņi neatrodas vienā sarakstā. Balsošana notiktu kā parasti: vēlētājs izvēlas vienas partijas sarakstu un var izdarīt tajā svītrojumus vai ievilkt plusus. Taču papildus nāktu klāt tiesības ierakstīt sarakstā vēl trīs deputāta amata kandidātus no citu partiju sarakstiem. Proti, cilvēks izvēlētos tos, kurus viņš pazīst un par kuriem viņš zina, ka viņi ir vajadzīgi pašvaldībā kā labi sava darba darītāji, kas pašvaldības darba kvalitāti celtu. Tas nav nekas jauns: arī pirmskara Latvijā nebaidījās no šādiem brīvajiem sarakstiem pat Saeimas vēlēšanās. Es uzskatu, ka tagad, pēc simts gadiem, cilvēki Latvijā noteikti nav dumjāki... ka viņi nav tik dumji, lai nesaprastu, ko tas nozīmē. Saeimas komisijas darba grupā, kura skatīja Saeimas vēlēšanu likumu, bija iesniegti šie paši priekšlikumi attiecībā uz Saeimas vēlēšanām. Un tajā brīdī kolēģi, saprotot šo ideju, teica: “Jā, ļoti laba ideja, taču Saeimas vēlēšanās elektroniski būs problēmas ar saskaitīšanu. Bet pašvaldībās to noteikti varētu darīt. Jā, kolēģi, sūtiet šo priekšlikumu attiecībā uz pašvaldību vēlēšanu likumu!” Mēs esam iesnieguši. Es saprotu, ka visi tie kolēģi, kas darba grupā māja ar galvu, ka tā ir laba ideja, šobrīd arī balsos par to, lai mēs, deputāti, nodrošinātu, ka Latvijas iedzīvotāji pašvaldību vēlēšanās varētu balsot arī par tiem cilvēkiem, kuri nav vienā sarakstā, proti, balsot par labākajiem, godīgākajiem pašvaldības deputāta amata kandidātiem. Paldies.".
• 2016_05_05_362-seq6 spokenText "Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 6, atturas - 40. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gunāra Kūtra, Ingunas Sudrabas, Silvijas Šimfas, Arvīda Platpera un Aivara Meijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteicies runāt deputāts Gunārs Kūtris.".
• 2016_05_05_362-seq5 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu!".
• 2016_05_05_362-seq4 spokenText "Debates parlamentā kļūst arvien krāsainākas un krāšņākas... Par šo likumprojektu es gribu pateikt tikai trīs lietas. Saeimas Prezidijs šā gada janvārī ir lēmis par kārtību, kādā Saeimas deputāti savieno amatus Saeimā, un ir ļoti skaidri noteikts, ka Saeimas deputāts ir tiesīgs atteikties no vienas vai vairākām mēnešalgas daļām. Šādas tiesības pastāvēja arī pirms tam, pirms šī Saeimas Prezidija lēmuma, bet ar šo lēmumu tās ir padarītas vēl skaidrākas. Tas ir viens. Otrais punkts. Ja runājam par principiem, tad likumprojekta iesniedzējus es aicinu pašus pieturēties pie viņu deklarētajiem principiem un darīt to konsekventi, nevis, piemēram, tad, kad darbu izbeidz kāda parlamentārās izmeklēšanas komisija. Un, ja runājam par principiem, es vēlos, lai arī deputāti, kuri nesaņem piemaksas, godprātīgi dara savu deputāta darbu un apmeklē gan Saeimas sēdes, gan arī komisiju sēdes. (Dep. A.Brigmanis: “Un svinīgās sēdes!”) Un, treškārt... trešais princips. Aicinu demokrātiski pieņemt lēmumu. (Dep. A.Kaimiņš: “Demokrātiski?!”)".
• 2016_05_05_362-seq3 spokenText "Paldies deputātam Artusam Kaimiņam. “Pret” šī likumprojekta nodošanu komisijai pieteikusies runāt deputāte Ināra Mūrniece.".
• 2016_05_05_362-seq2 spokenText "Labrīt, dārgie deputāti! Šobrīd es gribu uzsvērt vārdu “dārgie” tiešām burtiskā nozīmē, jo daži no jums pārāk dārgi izmaksā nodokļu maksātājiem. Proti, Saeimas deputātiem algu maksā Latvijas nodokļu maksātāji. Es esmu iesniedzis šos likuma grozījumus, lai deputāti nesaņemtu pārāk daudzas piemaksas par savu deputāta darbu. Kā piemēru tam var minēt Augustu Brigmani, kurš martā ir saņēmis vislielāko algu Saeimā. Uz rokas Brigmaņa kungs ir saņēmis 3398 eiro. Brigmaņa kunga amati ir ZZS frakcijas priekšsēdētājs, Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sekretārs. Kā frakcijas priekšsēdētājs Brigmanis saņem piemaksu: 1,39 reiz 818 eiro (tā ir vidējā alga) – tie ir 1137 eiro. Kā komisijas priekšsēdētājs viņš saņem tieši to pašu, tas ir, vēl 1137 eiro. Kā komisijas sekretārs viņš saņem 0,35 reiz 818, tas ir, 286 eiro. Kopā Brigmaņa alga ir šāda: 2617 eiro plus 1137 eiro, plus 1137 eiro, plus 286 eiro; kopā tie ir 5177 eiro uz papīra jeb bruto. Laba alga, Brigmaņa kungs! Atņemot nodokļus, sanāk, ka viņš ir saņēmis 3,4 tūkstošus eiro. Ja mēs pieņemtu šo grozījumu, tad viņš varētu izvēlēties tikai vienu – vienu! – no šīm savām piemaksām, proti, lielāko, nevis vairs tās visas, kuras tagad summējas. Kā piemēru varam ņemt arī Āboltiņu, kura, būdama frakcijas priekšsēdētāja, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja, saņem 2617 eiro pamatalgu, 1137 eiro – par frakcijas vadīšanu (Dep. S.Āboltiņa: “Tu melo! Tu melo! Tu melo!”), 1137 eiro – par komisijas vadīšanu... (Dep. S.Āboltiņa: “Bet viņa ir atteikusies no piemaksas!”) Es jau teicu: “Nekad mani nepārtrauc!” Kopā – 5112 eiro. Tas, ka viņa ir no kaut kādas piemaksas atteikusies, – tas tikai... nu, tas ir godaprāts, tas nav likums. Es ierosinu likumā noteikt, ka var saņemt tikai vienu piemaksu, nevis visas. Kūtris, kurš arī ir parakstījis šo papīru un atrodas šobrīd Prezidijā... Patlaban, būdams Saeimas sekretāra biedrs, Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs un frakcijas priekšsēdētājas biedrs, viņš saņem 2617 eiro pamatalgu, 1210 eiro – par darbu Prezidijā, plus 220 eiro – par apakškomisijas vadīšanu, plus 286 eiro – par frakcijas priekšsēdētājas biedra amatu. Kopā – 4335 eiro. Dzintars... Kur viņš šobrīd ir? Mēs nezinām... Raivis Dzintars ir frakcijas priekšsēdētājs, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedrs un Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas priekšsēdētājs, saņem 2617 eiro pamatalgu, 1137 eiro – par frakcijas vadīšanu, 220 eiro – par apakškomisijas vadīšanu, plus 286 eiro – par komisijas priekšsēdētāja biedra amatu. Kopā – 4261 eiro. Mūsu “krīvu krīvs” no SASKAŅAS – Vitālijs Orlovs... Vitālij! Vitālij, tu esi Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs, Sabiedrības veselības apakškomisijas sekretārs, tu saņem pamatalgu 2617 eiro par komisijas vadīšanu plus 1137 eiro kā apakškomisijas sekretārs. Kopā tu saņem 3893 eiro. Es nenosaukšu visus, kas šeit saņem šīs daudzās piemaksas. Es rosinu pieņemt šo... (Dep. S.Āboltiņa: “To var izlasīt internetā!”) Beidziet runāt pa vidu! Nu kas jums ir, ko? (Dep. S.Āboltiņa: “Izlasi to Kārtības rulli vienu reizi pēc pusotra gada!”) Līdz ar to es rosinu šo likumprojektu virzīt tālāk. Te nav svarīgi, vai es esmu no pozīcijas vai no opozīcijas. Jūs visi saņemat šīs piemaksas. Uzskatu, ka tas nav godprātīgi un nodokļu maksātājiem nav jāpārmaksā par jūsu darbu Saeimā. Paldies.".
• 2016_05_05_362-seq1 spokenText "Godātie deputāti, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 5.maija sēdi. Pirms sākam izskatīt Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem tajā. Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saistībā ar deputātu Jāņa Dombravas, Gaida Bērziņa, Raivja Dzintara, Aleksandra Kiršteina, Kārļa Krēsliņa, Romāna Naudiņa, Ingunas Rībenas, Andra Buiķa, Ritvara Jansona un Ilmāra Latkovska iesniegto lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā” vēlos jūs informēt, ka deputāts Gaidis Bērziņš ir atsaucis savu parakstu. Līdz ar to lēmuma projekts nav uzskatāms par iesniegtu. Sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību. Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Zemes pārvaldības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Artusa Kaimiņa, Ingunas Sudrabas, Gunāra Kūtra, Aivara Meijas un Arvīda Platpera iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.".
• 2016_05_04_361-seq4 spokenText " Godātais Ministru prezidenta kungs! Ekselences! Dāmas un kungi! Aicinu vēl pakavēties un svinēt svētkus kopā! Bet Saeimas svinīgo sēdi pasludinu par slēgtu. ".
• 2016_05_04_361-seq3 spokenText "Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie Saeimas deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi! Mīļie tautieši! 4.maijs ir diena, kad svinam Latviju! Pirms 26 gadiem šajā dienā ap Saeimu stāvēja tūkstošiem cilvēku. Tūkstoši šeit notiekošo vēsturisko sēdi klausījās pie radioaparātiem savās mājās, darba vietās un uz ielas. Tā, kā to emocionāli atspoguļo Baltā galdauta svētkiem veltītais video. Elpu aizturējusi, tauta skaitīja deputātu balsis. Un tad jau viņi – 138 deputāti, ar kuru balsīm 4.maijā pieņēma Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, – nāca ārā no Saeimas nama. Viņus sagaidīja ar neaprakstāmu prieku un gavilēm. Viņi todien bija tautas varoņi! Varoņi, jo viņi bija piepildījuši kaut ko vairāk par cilvēku ikdienišķo vēlmi dzīvot mazliet labāk. Viņi bija piepildījuši sapni, kas ārēji likās gandrīz jau izdzisis, bet gailēja mūsu sirdīs 50 gadus. Laikraksta “Svētdienas Rīts” redaktors mācītājs Edgars Bergs pirms Otrā pasaules kara varoņa būtību raksturo tā: “Varonis dzīvo savas tautas dzīvi. Tautas ieguvumi ir viņa ieguvumi, un tautas gods ir viņa gods. Viņš zina, kas kavē tautas labklājību, kas tautai dara sāpes. Tautas intereses viņam ir augstākas par personīgām interesēm. Varonis izaug pāri savas dzīves robežām.” Tas šos 138 cilvēkus todien padar��ja par varoņiem – viņi saprata, ka 4.maija balsojums pārsniedz viņu personiskās dzīves robežas. Iet pāri šā laika robežām. Un viņi šo darbu paveica. 1990.gada 4.maijā mēs de jure atguvām neatkarīgo Latviju. Valsti, kas 1918.gadā piedzima uz Pirmā pasaules kara drupām un neatkarības gados prata izaugt par izcilu un veiksmīgu dažādās jomās – tautsaimniecībā, zinātnē, lauksaimniecībā, kultūrā. Un 4.maijā cilvēki gribēja ticēt, ka tieši tādā labklājīgā un bagātā Latvijā dzīvosim jau pēc dažiem gadiem. Mēs vēl nezinājām, ka mūs sagaida janvāra barikādes, augusta pučs, mēs nenojautām, cik smaga būs cīņa par okupācijas karaspēka izvešanu. Mēs pilnībā neapzinājāmies, cik daudz laika būs jāvelta, lai no jauna uzbūvētu savu tiesību sistēmu, ekonomiku, drošību, demokrātiju. Vai tagad, pēc 26 gadiem, mēs esam izauguši par izcilu un veiksmīgu valsti? Politiski tā ir noticis. Mēs esam Eiropas Savienībā, 28 valstu apvienībā, kas ir pasaules lielākā ekonomika. Mēs esam Ziemeļatlantijas līguma organizācijā NATO, kur dalībvalstu karavīru kopējais skaits pārsniedz trīs miljonus. Mēs esam guvuši izcilus panākumus kultūrā, sportā, farmācijā, informācijas tehnoloģijās. Mēs varam nosaukt daudzas jomas, kurās Latvija kā valsts ar diviem miljoniem iedzīvotāju ir pier��dījusi savu izcilību. Atjaunotajā Latvijas Republikā ir izaugušas jaunas paaudzes. Lūk, ko saka jauni cilvēki! Kādēļ vislabāk bērnus audzināt Latvijā? Tādēļ, ka Latvijā ir brīnišķīga daba, ir četri skaisti gadalaiki, kvalitatīva pārtika un nākotnes iespējas. Bet kā vienu no galvenajām priekšrocībām jaunās ģimenes min apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu, kas ir viens no garākajiem pasaulē. Pabalstus un māmiņu algas gribētos lielākas, toties jaunajiem vecākiem ir saglabāta darbavieta. Patiesi, kopš 2011.gada demogrāfiskie rādītāji mūsu valstī sāk iepriecināt. Dzimst vairāk bērnu. Pēc jaundzimušo skaita uz vienu māmiņu apsteidzam gan Igauniju, gan Lietuvu. Taču te vēl ir ļoti daudz darāmā. Nesen ir izveidots Demogrāfisko lietu centrs, kas galveno uzmanību veltīs daudzbērnu ģimenēm. Valsts nākotnei izšķiroša ir tieši trešā bērna politika. Godātie klātesošie! Mēs mīlam savu valsti un lepojamies ar savu Latviju. Mums viņa ir visskaistākā un vislabākā. Tad kādēļ daļā sabiedrības ir jūtama vilšanās? Jā, ne visi šajos 26 gados ir sasnieguši to labklājību, uz kādu cerēja un kādu politiskās partijas saviem vēlētājiem sola pirms vēlēšanām. Un labklājība ir nepieciešama, lai ikviens no mums varētu dzīvot pilnvērtīgi, ar pašcieņu un drošību par tagadni un nākotni. Lai varētu piepildīt savus sapņus. Māra Kučinska vadītās valdības pirmajā sēdē pirms nepilniem trim mēnešiem es teicu – cilvēki cer, ka būs labas pārmaiņas, ka uzplauks tautsaimniecība, ka visi dzīvos labāk. Cilvēki cer, ka šīs valdības laikā Latvija kļūs varenāka un stiprāka. Un uzticības kredīts šai valdībai ir dots. Valdība ir apņēmusies strādāt tā, lai būtu vairāk naudas ģimenēm, veselībai, izglītībai, drošībai, nacionālās identitātes stiprināšanai. Taču vēlos uzsvērt – labklājības solījums pa īstam būs izpildīts tad, kad Latvijā izveidosim plašu un spēcīgu vidusslāni. Tieši vidusslānis ir ikvienas stipras valsts kodols. Apzināti attīstot plašu vidusslāni, mēs stiprināsim arī lojalitāti valstij un savu drošību. Vidusslānis ar cieņu izturas pret pagātni, un tam ir svarīga nākotne. Vidusslānis rada pieprasījumu pēc kvalitatīvas izglītības saviem bērniem un rūpējas par savu vecāku dzīves kvalitāti. Vidusslānis respektē likumus, tam nav nepieciešama uzpūsta valsts pārvalde, un tas ievērojami retāk iesaistās korupcijā vai ēnu ekonomikā. Kādam jābūt mūsu vidusslānim? Tas jāveido skolotājiem, ārstiem, ierēdņiem, lauksaimniekiem, mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Cilvēkiem ar iniciatīvu, vērtībām un paaudžu pārmantojamības saj��tu. Kā stiprināt un kā paplašināt vidusslāni? Kad atradīsim praktisku atbildi uz šo jautājumu, tad valdību rīcības plāniem pietiks ar pāris lapiņām. Tad kādēļ Latvijā vidusslānis veidojas tik lēni, kas mūs velk atpakaļ? Kādēļ ir liela nevienlīdzība? Nesen medijus aplidoja ziņa, ka korupcijas dēļ Latvijas zaudējumi jeb budžetā neiegūtā nauda varētu būt aptuveni pieci miljardi eiro. Tikai retais gan izlasīja skaidrojumu, ka šie pētījuma aprēķini izriet no iedzīvotāju subjektīvajiem priekšstatiem par korupcijas līmeni savā valstī. Un pēc korupcijas uztveres indeksa Latvija ieņem bēdīgo sliktāko vietu. Iedzīvotāju sajūtas par to, kas notiek valstī, tai skaitā par korupciju, birokrātiju, politikas kvalitāti, bet reizēm vienkārši par cilvēcisko attieksmi, ir ārkārtīgi būtiskas. Tās ir sajūtas, kas ietekmē patriotismu, drošības spēju, ekonomiku, mūsu savstarpējo uzticēšanos un ticību Latvijas valstij. Tāpēc aicinu īpaši domāt par mazajiem un vidējiem uzņēmējiem! Nesen sociālajos tīklos lielu rezonansi izraisīja kādas uzņēmējas stāsts par to, cik viegli ir vadīt nelielu restorāniņu Igaunijā un cik apgrūtinoši – Latvijā. Tas būtu draudzīgs žests, ja finanšu un ekonomikas ministri kopīgi uzrakstītu atklātu vēstuli uzņēmējai un visai sabiedrībai, izskaidrojot, ko darīsim savu uzņēmēju labā un kur nepieciešama viņu pretimnākšana. Pozitīva ziņa, ka Latvijai ir lielas izredzes jau šogad kļūt par OECD dalībvalsti. Esam strādājuši un turpinām strādāt, lai efektīvāk apkarotu korupciju, lai veidotu labvēlīgāku vidi uzņēmējiem un investoriem. Bet darāmā šeit vēl daudz! Bet, ja šo ceļakarti nebūtu aicinājusi ievērot OECD, tad mums nāktos to izdomāt pašiem. Mīļie tautieši! Kas ir mūslaiku varoņi? Šodienas Latvijā ir simtiem un tūkstošiem cilvēku, kuri spēj izdarīt ko tādu, kas pārsniedz viņu personīgās intereses, kuru darbs ik dienu nes labumu līdzcilvēkiem un Latvijai. Tādi cilvēki ir visur Latvijā. Tie ir skolotāji, kas ik gadu saņem Ekselences balvu par to, ka strādā radoši, ka labus mācību rezultātus palīdz sasniegt ikvienam skolēnam klasē. Tie ir ārsti, kas saņem Gada balvas medicīnā un kuru nopelnus nosaka tikai un vienīgi tautas balsojums. Tie ir Organiskās sintēzes institūta zinātnieki, kas, neraugoties uz skopo atbalstu zinātnei, turpina attīstīt uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību. Kaut kas pavisam īpašs ir cilvēku gatavība ziedot – sava veida kustība, ko pēdējos gados, pilnībā pašorganizējoties, izveidojusi sabiedrība. Tas ir fenomens, ko var salīdzināt ar Baltijas ceļu, kad sadevāmies rokās brīvības vārdā. Tagad cilvēki sadodas rokās, ja kādu piemeklē smaga slimība un ārstēšanai nepieciešams finansiāls atbalsts. Dažu dienu laikā šis finansējums tiek saziedots. Un man ļoti gribas pieminēt kādu īpašu notikumu – vienu miljonu eiro lielo ziedojumu, ko Bērnu slimnīcas kontā ieskaitīja Latvijas uzņēmums “Mikrotīkls”. Viens no tā īpašniekiem ir latviešu uzņēmējs Arnis Riekstiņš, kurš veica šo lielisko darbu klusi, bez publicitātes. Un tieši apbrīnojamās sabiedrības solidaritātes dēļ jo skaudrāks ir atzinums, ka veselības aprūpes jomā konkrētas reformas mēs vēl gaidām. Dāmas un kungi! Reti domājam par to, kur toreiz, 4.maijā, pēc balsojuma par Neatkarības deklarāciju, palika tie, kas nebalsoja. Tie, kas apelēja pie komunisma idejām, draudēja ar nemieriem, sauca atpakaļ uz brīnišķīgo Padomju Savienību – veidojumu, kas tika radīts ar asiņaina terora palīdzību. Pret cilvēkiem, tautām, valodām, vērtībām. Daudzi no tiem, kas toreiz, 4.maijā, nebija “par”, un viņu idejiskie atbalstītāji turpina skumt pēc padomju režīma, smīkņā par mūsu kļūdām, torpedē mums svarīgus lēmumus, apšauba okupācijas faktu, publicē rakstiņus par neizdevušos valsti, sēj neuzticību Latvijas nākotnei. Mūsu atbilde ir mīlestība pret Latviju, ticība savas valsts nākotnei, godīgs darbs un pastāvīgas rūpes par drošību. Drošības jomā kopš neatkarības atgūšanas esam piedzīvojuši būtiskas izmaiņas. Latvijas un Baltijas drošība ir NATO dienaskārtībā. Amerikas Savienotās Valstis ir mūsu stratēģiskais partneris. Eiropas Savienībā esam kopējās drošības un aizsardzības politikas sastāvdaļa. Tādu sabiedroto mums nebija ne 1918.gadā, kad Latviju dibināja, ne 1940.gadā, kad Latviju okupēja, ne 1945.gadā, kad ar Jaltas līgumu Latviju atstāja padomju okupācijas žņaugos. To mēs šobrīd varam uzskatīt par kardinālu situācijas maiņu, un mēs šo Rietumvalstu atbalstu augstu vērtējam. Arī pati Latvija pilnībā apzinās drošības izaicinājumus. Savā nesenajā vizītē ASV un Kanādā es varēju ar pārliecību apliecināt, ka pildām savus mājasdarbus – līdz 2018.gadam palielinām valsts aizsardzības budžetu līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tam ir ne vien Saeimas un valdības, bet arī plašs sabiedrības atbalsts. Tagad Latvija tāpat kā citas Baltijas reģiona valstis gaida, ka vasarā Varšavas samitā tiks pieņemts lēmums par ilgtermiņa un pastiprinātu NATO spēku klātbūtni alianses austrumu flangā. Paši arī vairāk rūpējamies par iekšējo drošību. Ir uzsākta Latgales mediju atbalsta programma, uzcelti pirmie austrumu robežas posmi. Ir pieņemti būtiski grozījumi Krimināllikumā. Palaikam tas nenākas viegli, jo dažkārt esam pārāk labticīgi, nesteidzīgi vai arī aizdomīgi. Taču viens no jaunākajiem drošības izaicinājumiem, kas šķietami neizriet no mums pašiem, ir milzīgais migrācijas vilnis un bēgļiem pārpludinātā Eiropa. Diez vai Eiropa atceras, kad būtu piedzīvojusi tik milzīgu cilvēku pieplūdumu, turklāt no tik atšķirīgas kultūras telpas. Gatavas rīcības politikas šādai situācijai nebija. Mēs esam solidāri ar tām Eiropas Savienības valstīm, kurām sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ nākas uzņemt vislielāko bēgļu skaitu, un mēs pildīsim iepriekš doto solījumu uzņemt patvēruma meklētājus. Taču mēs gaidām, ka arī Eiropa sapratīs – Baltijas valstis sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ ir Eiropas Savienības ārējā robeža. Tās stiprināšanā vēl jāiegulda daudz darba un finansējuma. Mīļie tautieši! Robežas ir svarīgas! Reizēm gluži vienkārši ir jāzina robeža, kur beidzas tautas intereses un kur sākas personīgais labums. Jāzina, kas kavē tautas labklājību, kas tautai dara sāpes. Vienkārši jāspēj izaugt mazliet pāri savas dzīves robežām. Jābūt gatavam izdarīt darbu, kas var pāraugt laiku. Jāspēj būt mazliet varonim. Latvijas dēļ. Jo tik ilgi, kamēr mūsu sirdī būs Latvija, tik ilgi tā pastāvēs. Klāsim baltu galdautu cits citam! Klāsim baltu galdautu Latvijai! Svinēsim Latviju un vēlēsim savai valstij saules mūžu! Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.) (Tiek atskaņota Latvijas valsts himna.)    ".
• 2016_05_04_361-seq2 spokenText "Vārds svētku uzrunai Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei.".
• 2016_05_04_361-seq1 spokenText "Labrīt, godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti! Ekselences! Viesi! Sākam Saeimas 2016.gada 4.maija svinīgo sēdi, kas veltīta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 26.gadadienai.".
• 2016_04_28_360-seq246 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Ringolds Balodis, Andrejs Elksniņš, Kārlis Krēsliņš, Romāns Mežeckis, Imants Parādnieks, Romualds Ražuks, Edvards Smiltēns un Ivars Zariņš.".
• 2016_04_28_360-seq244 spokenText "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi! Mēs tiekamies pēc 15 minūtēm Kamīnzālē - komisiju ēkā Jēkaba ielā 16. Paldies.".
• 2016_04_28_360-seq243 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 3.maijam. Sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet vēlos jūs informēt saistībā ar atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem, kas paredzēta šodien pulksten 17.00. Deputātu Dolgopolova, Ādamsona, Urbanoviča, Tretjakas un Zemļinska jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par topošo aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru “Mucenieki””. Jautājums pāradresēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, saņemtā rakstveida atbilde jautājuma iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Ribakova un Pimenova jautājums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par iespējamo akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” akciju iegādes atbilstību valsts interesēm”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par informatīvo ziņojumu par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā ietverto priekšlikumu izvērtējumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidents informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks. (Dep. M.Bondars: “Kur ir valdība?”) Ir saņemti deputātu jautājumi. Deputāti Sudraba, Kūtris, Šimfa, Platpers un Meija ir iesnieguši jautājumu “Par mācību priekšmeta “Mūzika” organizēšanu un īstenošanu Latvijas vispārizglītojošās skolās”. To nododam izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim atbildes sniegšanai. Deputāti Sudraba, Šimfa, Kūtris, Meija un Platpers ir iesnieguši jautājumu “Par likumprojekta izstrādi”. To nododam Ministru prezidentam Mārim Kučinskim atbildes sniegšanai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!... Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Veiko Spolītim.".
• 2016_04_28_360-seq242 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 3.maijs. Paldies.".
• 2016_04_28_360-seq241 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
• 2016_04_28_360-seq240 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Ziņoju jums par likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Šis likumprojekts palīdzēs uzlabot prokuratūras darbu, it sevišķi jauna personāla piesaistē. Likumprojektā paredzētie grozījumi skar prokuratūras darba organizatoriskos aspektus un uzlabo prokurora amata kandidātu atlases procesu. Prokuratūras likums paredz, ka par prokuroru var iecelt personu, kas sasniegusi 25 gadu vecumu. Likumprojekts paredz neattiecināt šādu prasību uz prokurora amata kandidātu, radot iespēju augstskolu beidzējiem pieteikties darbā prokuratūrā un sasniegt likumā noteikto vecumu atlases procesa laikā. Paredzēts arī izslēgt normu, ka persona ir tiesīga atkārtoti kandidēt uz prokurora amatu ne ātrāk kā pēc gada, kā arī nenoteikt likumā konkrētas prokurora amata kandidāta stažēšanās laika robežas, atstājot šo jautājumu ģenerālprokurora kompetencē. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2016_04_28_360-seq239 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.maijam. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”, pirmais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Vectirāns.".
• 2016_04_28_360-seq238 spokenText "5.maijs.".
• 2016_04_28_360-seq226 spokenText "5.maijs.".
• 2016_04_21_359-seq405 spokenText "5.maijs.".
• 2010_04_29-seq315 spokenText "5.maijs.".
• 2016_04_28_360-seq237 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
• 2016_04_28_360-seq236 spokenText "Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.".
• 2016_04_28_360-seq235 spokenText "Debates slēdzu. Vai ziņotāja komisijas vārdā vēlas ko piebilst?".
• 2016_04_28_360-seq234 spokenText "Cienījamie kolēģi! Diemžēl kārtējo reizi Kiršteina kungs demonstrē ļoti īpatnēju izpratni par konvenciju. Nu nav nekā tāda! Jūs citējāt Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 13.pantu, kas attiecas uz izglītību, uz skolām. Un attiecībā uz skolām patiešām tur ir tāds pats pants, ka šīs konvencijas ratifikācija neuzliek valstīm par pienākumu finansēt šādas skolas. Tātad valstis pašas var izlemt, vai atļaut minoritāšu izglītību minoritāšu valodās tikai privātās skolās, vai arī publiskās skolās. Bet tam nav nekāda sakara tieši ar šo situāciju, kuru mēs apspriedām. Tā vienkārši absolūti nav saistīta ar šiem grozījumiem! Jo uz šo situāciju attiecas konvencijas 5. un 6.pants, kuru es jums ieteiktu pārlasīt. Paldies.".
• 2016_04_28_360-seq232 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Godājamais Dolgopolova kungs! Jūs, jūsu frakcija, nesen tik ļoti aizstāvēja šo izglītības programmas punktu, kuru bija iesniedzis Pimenova kungs, un ļoti aizstāvēja tā saucamo mazākumtautību konvenciju. Bet tur ir viens punkts šajā konvencijā, ieskatieties! Tur ir rakstīts, ka minoritāšu valodu apguve neuzliek (No frakcijas SASKAŅA: “Runā par likumprojektu, nevis konvenciju!”) pusēm, kas parakstījušas šo konvenciju, nekādus finansiālus pienākumus. Tātad atbilstoši konvencijai - viss uz sava rēķina! Paldies.".
• 2016_04_28_360-seq230 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šodienas diskusija un balsojums par darba kārtības 4.jautājumu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” - diemžēl parādīja, ka daudziem, it īpaši Nacionālajai apvienībai, latviešu valodas problēma ir vajadzīga tikai un vienīgi kā politisko cīņu instruments un priekšvēlēšanu aģitācijas instruments. Es domāju, ka, iesniedzot šo priekšlikumu, viens otrs no parakstītājiem nebija līdz galam to izlasījis. Es ļoti pateicos Kursītes-Pakules kundzei par to, ka viņa nolasīja šo priekšlikumu. No vienas puses, tur it kā ir pausta laba doma, ka nu tiem sliņķiem deputātiem, kam ir jāapgūst vai jāpilnveido valsts valodas zināšanas, tas ir jādara patstāvīgi (tā ir faktiski it kā privilēģijas atcelšana), bet, no otras puses, ar to pašu priekšlikumu ir ierosināta zināma šo deputātu, Latvijas pilsoņu, Latvijas iedzīvotāju, diskriminācija. Kāpēc es tā saku? Redzat, te ir tāds neliels ieraksts, ka par saviem līdzekļiem. Bet gadījumā, ja valsts vai pašvaldība rīko bezmaksas apmācības kursus, šāda iespēja konkrētam deputātam ir liegta. Tāpēc es ļoti aicinu jūs, veicot politisko cīņu un sākot priekšvēlēšanu aģitāciju, sākt arī draudzēties ar galvu. Paldies.".
• 2016_04_28_360-seq229 spokenText "Paldies. Godātie kolēģi! Deputāti Aldis Adamovičs, Augusts Brigmanis, Armands Krauze, Gaidis Bērziņš un Einārs Cilinskis lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Uzsākam debates. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
• 2016_04_28_360-seq228 spokenText "Godātie kolēģi! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts, kura nolūks ir palielināt republikas pilsētas domes un novada domes deputāta amata kandidātu personisko atbildību, kā arī partiju atbildību par kandidātu valsts valodas prasmi atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam prasmes līmenim. Likums tā pieņemšanas gadījumā attieksies tikai uz nākamā sasaukuma deputātiem. Tiek piedāvāts Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā veikt attiecīgas izmaiņas, proti, izteikt 4.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: “Ja Valsts valodas centrs likumā noteiktajā kārtībā konstatē, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam prasmes līmenim, Valsts valodas centram ir pienākums rakstveidā aicināt attiecīgo deputātu likumā noteiktajā kārtībā apgūt valsts valodu nepieciešamajā līmenī, kā arī informēt attiecīgās domes priekšsēdētāju. Saņemot šī panta trešajā daļā minēto informāciju, deputātam ir pienākums sešu mēnešu laikā apgūt valsts valodu Ministru kabineta noteiktajā prasmes līmenī par saviem līdzekļiem.” Komisijā likumprojekts tika atbalstīts, un lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2016_04_28_360-seq227 spokenText "5.maijs. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.maijam. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte-Pakule.".
• 2016_04_28_360-seq224 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam - šā gada 5.maijs.".
• 2016_04_28_360-seq223 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.".
• 2016_04_28_360-seq222 spokenText "Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2015_06_18_311-seq2276 spokenText "Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2014_12_18_279-seq266 spokenText "Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2016_04_28_360-seq220 spokenText "2. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ar kuru tiek precizēta likumprojektā minētā terminoloģija, aizstājot tekstā vārdus “veicina uzņēmējdarbību” ar vārdiem “veicina saimniecisko darbību”. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.".
• 2016_04_28_360-seq218 spokenText "Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”, dokumenta Nr.2071. Kopumā likumprojekta otrajam lasījumam tika iesniegti divi priekšlikumi. 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.".
• 2016_04_28_360-seq217 spokenText "Paldies Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.maijam. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”, otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Nellija Kleinberga.".
• 2016_04_28_360-seq216 spokenText "Jā, paldies. Tātad priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 5.maijam.".
• 2016_04_28_360-seq215 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.".
• 2016_04_28_360-seq214 spokenText "Visi priekšlikumi ir izskatīti. Tiešām gribu pateikt paldies par lielisko sadarbību starp institūcijām un Juridiskajam birojam par šo priekšlikumu sagatavošanu. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2016_04_28_360-seq213 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputātu Tutina un Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 64, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2016_04_28_360-seq212 spokenText "Un visbeidzot 28. - deputātu Tutina un Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)".
• 2016_04_28_360-seq210 spokenText "27. - deputātu Tutina un Elksniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.".
• 2016_04_28_360-seq208 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2016_03_10_352-seq120 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2014_10_09-seq156 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2014_07_03_as-1-seq143 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2013_12_19-seq149 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq1171 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2013_06_13-seq435 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2011_05_19-seq345 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2010_06_17-seq924 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2010_06_16_a-seq122 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2010_05_20-seq810 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2010_04_15-seq160 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2009_06_11-seq534 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2008_07_17-seq543 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2008_02_21-seq195 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2008_02_07-seq65 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2007_10_25-seq309 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2007_05_03-seq162 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2005_12_15-seq402 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2005_11_24-seq452 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2005_11_10-seq52 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2004_06_17-seq239 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2004_04_22-seq626 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2004_03_04-seq87 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2004_02_26-seq160 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2003_10_30-seq442 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2003_02_20-seq104 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_06_06_a-seq54 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2001_12_20-seq999 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2001_07_05_as-seq309 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2000_03_09-seq130 spokenText "26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2016_04_28_360-seq206 spokenText "Paldies. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2016_04_28_360-seq205 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputātu Tutina un Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 62, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2016_04_28_360-seq204 spokenText "24. - deputātu Tutina un Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)".
• 2016_04_28_360-seq202 spokenText "23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2015_06_18_311-seq559 spokenText "23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2014_10_23-seq356 spokenText "23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2014_10_09-seq150 spokenText "23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2014_07_03_as-1-seq137 spokenText "23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2014_06_19-seq171 spokenText "23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2013_12_19-seq143 spokenText "23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq1165 spokenText "23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2013_02_14-seq258 spokenText "23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2011_10_13-seq652 spokenText "23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2010_12_23-seq80 spokenText "23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2010_09_23-seq68 spokenText "23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2010_05_13-seq312 spokenText "23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".

• first
• previous
• next