Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 1999_05_20-seq303 spokenText "Lūdzu, ministra kungs!".
• 1997_05_15-seq397 spokenText "Lūdzu, ministra kungs!".
• 2016_06_16_372-seq8 spokenText "Savā atbildes vēstulē jūs minat, ka 2016.gada 25.februārī valsts sekretāru sanāksmes protokolā ir noteikts, ka ministrijām jāiesniedz Valsts kancelejā informācija tikai par tiem dokumentiem ar lietojuma ierobežojumu, kuriem statuss tiek mainīts vai kuri tiek deklasificēti. Taču Informācijas atklātības likums nosaka, ka informācijas autors vai iestādes vadītājs ierobežotas pieejamības statusu informācijai nosaka uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu. Kā jūs vērtējat šādu praksi, ka valsts sekretāri pieņem normas, kuras ir klajā pretrunā ar likumu?".
• 2016_06_16_372-seq7 spokenText "Kamēr jūs uzdodat, ministra kungs jau var nākt uzreiz tribīnē.".
• 2016_06_16_372-seq6 spokenText "Skaidrs.".
• 2015_11_19_331-seq68 spokenText "Skaidrs.".
• 2013_02_21-seq126 spokenText "Skaidrs.".
• 1999_07_16_as-seq68 spokenText "Skaidrs.".
• 1996_09_19(18)-seq582 spokenText "Skaidrs.".
• 1996_09_19(18)-seq402 spokenText "Skaidrs.".
• 1996_06_17-seq450 spokenText "Skaidrs.".
• 1995_03_02-seq357 spokenText "Skaidrs.".
• 2016_06_16_372-seq5 spokenText "Viņš nāks pēc tam. Jūs uzdodiet jautājumu.".
• 2016_06_16_372-seq4 spokenText "Ā, viņš tur stāvēs?".
• 2016_06_16_372-seq3 spokenText "Lūdzu! Lūdzu, Meijas kungs!".
• 2016_06_16_372-seq1 spokenText "Labvakar, godātie kolēģi deputāti! Labvakar, godātie ministru kungi! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā ir viens jautājums – deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par informatīvo ziņojumu par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā ietverto priekšlikumu izvērtējumu”. Uz šo jautājumu ir saņemta Ministru prezidenta rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus. Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis ir deleģējis šajā atbilžu sēdē piedalīties ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu un tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču. Līdz ar to mums saskaņā ar Saeimas kārtības rulli un arī ar Juridiskā biroja vadītājas sniegtajiem skaidrojumiem šī kārtība par jautājumu uzdošanu ir jādala starp diviem ministriem. Līdz ar to kārtība attiecībā uz vienu jautājumu, iespējams, ir vai nu dalāma uz pusēm, vai kā citādi, vienojoties ar jautājuma uzdevējiem un ministriem, kuri sniedz šīs atbildes. Tā kā Kārtības rullis paredz iespēju ministram vēl divas minūtes papildus kaut ko paskaidrot, tad jautājums ministru kungiem: vai kāds no jums vēlas izmantot šīs divas minūtes vēl ko papildus paskaidrot, iespējams, dalot laiku, vai arīdzan uzreiz atbildēt uz papildjautājumiem? Ministru kungi tātad gaida uzreiz deputātu papildjautājumus. Par papildjautājumiem: tātad divi papildjautājumi uz abiem ministriem. Kā pirmais ir pieteicies deputāts Aivars Meija. Sakiet, lūdzu, kuram ministram jūs uzdodat, vai arī ministri paši var izvēlēties? Pēc jūsu izvēles, lūdzu!".
• 2016_06_16_371-seq618 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Lolita Čigāne, Andrejs Elksniņš, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Aleksejs Loskutovs, Anrijs Matīss, Aivars Meija, Romāns Naudiņš, Romualds Ražuks, Artūrs Rubiks, Jūlija Stepaņenko, Inguna Sudraba, Mārtiņš Šics, Zenta Tretjaka, Jānis Urbanovičs, Juris Vectirāns un Jānis Vucāns. Paldies. Priecīgus Līgo svētkus!".
• 2016_06_16_371-seq617 spokenText "Deputāti Zariņš, Agešins, Tutins, Orlovs un Pimenovs ir iesnieguši jautājumu “Par Stradiņa slimnīcas būvniecības projektu”, ko nododam finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai atbildes sniegšanai. Godātie kolēģi! Līdz ar to mūsu Saeimas pirmsjāņu sēdi būsim kā līgot nolīgojuši. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
• 2016_06_16_371-seq616 spokenText "Pavisam īsi. Kolēģi! Publiski kļuvis zināms, ka Stradiņa slimnīcas būvniecība ir projektēta ar ļoti augstām izmaksām, kuras nozīmīgi pārsniegs to, cik tas vidēji būtu nepieciešams. Nevar atrunāties vienkārši ar to, ka šis projekts ir specifisks. Arī pašas projektēšanas izmaksas pārsniedz vairākas reizes to, cik šim projektam normāli vajadzētu izmaksāt, un tie ir vairāki miljoni. (Starpsaucieni.) Tāpēc mēs aicinām veselības ministri izvērtēt (Starpsaucieni.), vai pamatota ir Veselības ministrijas attieksme - konkrētajā momentā par katru cenu īstenot Stradiņa slimnīcas būvniecību iepriekšējā konkursa ietvaros. Aicinām izvērtēt, cik ļoti tā ir pamatota, un prasām šo pamatojumu no viņas. (Starpsauciens: “Ko no viņas var prasīt?!”) Un vēršam arī viņas uzmanību uz to, ka, iespējams, šeit būtu darbs tiesībsargājošajām institūcijām. Paldies.".
• 2016_06_16_371-seq615 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 2, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Valda Kalnozola ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Valda Kalnozola ievēlēšanu Ārlietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Kolēģi! Saeimas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Vēlos jūs informēt saistībā ar šodien pulksten 17.00 paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par informatīvo ziņojumu par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā ietverto priekšlikumu izvērtējumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidents informē, ka ir uzdevis tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam un Ministru prezidenta biedram ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam sniegt mutvārdu atbildes. Ekonomikas ministrs un tieslietu ministrs informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem notiks šodien pulksten 17.00. Ir saņemti arī jauni deputātu jautājumi. Deputāti Zariņš, Pimenovs, Agešins, Tutins un Ribakovs ir iesnieguši jautājumu “Par Stradiņa slimnīcas būvniecības projektu”, ko nododam veselības ministrei Andai Čakšai atbildes sniegšanai. Motivācijai vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Dep. S.Āboltiņa: “Atnāci sesijas beigās vismaz!”)".
• 2016_06_16_371-seq614 spokenText "Ļoti īsi, atbildot Līdakas kungam uz šo pēdējo viņa iebildumu vai komentāru. Mēs komisijā balsojām par šo vārdu “izvērtējot”. Lai tā būtu izvērtēšana, nevis obligāta prasība, kā te mums... Pārsvarā mēs bijām par elastīgu pieeju - tā, kā jūs to sapratāt. Un par priekšlikumiem, kurus Līdakas kungs minēja par 2.3. punktu. Tie faktiski jau Ministru kabinetā ir apstiprināti. Meža un saistīto nozaru pamatnostādnes, kuras diemžēl netiek izpildītas. Meža nozare ļoti atbalsta šīs pamatnostādnes un lūdza mūs pievērst uzmanību, lai tās tiktu virzītas tālāk. Paldies. Un vēlreiz lūdzu atbalstīt.".
• 2016_06_16_371-seq613 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai ziņotājs vēlas ko piebilst komisijas vārdā?".
• 2016_06_16_371-seq612 spokenText "Cienījamie kolēģi! Diemžēl man uz kādu īsu brīdi būs jūsu uzmanība tomēr jāpiesaista, jo, raugiet, manā izpratnē, daži šie uzdevumi, kas ir doti... It sevišķi runājot par otro uzdevumu, tātad par Latvijas mežu ilgtspējīgu un produktīvu apsaimniekošanu, man šķiet, ka šā dokumenta rakstītāji nav gluži domājuši tā, kā ir uzrakstīts uz papīra. Es vismaz ļoti, ļoti ceru, ka tas tā ir. Sākšu ar vienu uzdevumu: “(..) izvērtēt un noteikt īpaši aizsargājamo sugu, meža un ar mežu saistīto biotopu aizsargājamo platību īpatsvaru, (..).” Es lasu šo teikumu un saprotu, ka tiks noteikts, cik procentu no Latvijas mežiem un zemes var tikt apgrūtināti ar kādu aizsardzības statusu. Tas būtu pilnīgi neiespējami, jo, kā saprotat, aizsargājamās teritorijas esamība nosaka konkrētu dabas objektu - dzīvnieku vai biotopu - esamību. Ja nu tas melnais stārķis tajā mežā ir, tad viņš vienkārši ir neatkarīgi no tā, ko mēs šeit lemsim. Un, ja viņš tur ir, tad arī šis mikroliegums tur ir jāizveido atbilstoši sugu aizsardzības plānam. Un mēs nevaram noteikt kaut kādus konkrētus procentus - cik no zemes vai cik no mežiem var noteikt par aizsargājamām teritorijām. Un es ļoti ceru, ka šī dokumenta rakstītāji to nebija tā iedomājušies. Otrs. Ja šeit ir rakstīts uzdevums - “izvērtēt mežaudžu apsaimniekošanai noteikto aprobežojumu pamatotību” -, tad man ļoti negribas ticēt, ka ar to dokumenta rakstītāji domājuši, ka tagad tiks pārvērtēti visi spēkā esošie dabas aizsardzības plāni aizsargājamām teritorijām un ka tiks pārvērtēti tagad visi līdz šim izstrādātie konkrēto sugu aizsardzības plāni. Es domāju, ka tas būtu absolūts neprāts. Mums ir jāstrādā pie vēl neizstrādātajiem jaunajiem dabas aizsardzības plāniem teritorijām, kurām šādu plānu nav, jo tikai dabas aizsardzības plāna esamība nosaka skaidrus spēles noteikumus, ko šinī teritorijā drīkst darīt, ko - nedrīkst. Es atkārtoju: ko drīkst darīt un ko - nedrīkst. Līdzīgi ir arī ar konkrētām sugām, kurām dabas aizsardzības plāni nav izstrādāti. Tie ir jāizstrādā, lai būtu skaidri spēles noteikumi, kā veidojamas šīs aizsargājamās teritorijas, konkrēti mikroliegumi, tātad skaidri nosacījumi - ko konkrētas sugas apdzīvotā teritorijā drīkst darīt un ko nedrīkst darīt. Līdz ar to es ļoti nevēlētos, lai šo uzdevumu izpildītāji 2.5.punktu saprastu nepareizi. Tātad - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai “noteikt jaunus mežsaimnieciskās un lauksaimnieciskās darbības aprobežojumus, izvērtējot meža un zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja viedokli (..)”. Neapšaubāmi, meža īpašnieka viedoklis ir jāizvērtē. Bet, nedod Dievs, ja izpildītājs sapratīs, ka tas ir obligāti ņemams vērā. Ja, teiksim, ērgļa ligzda atrodas mežaudzē, kuru īpašnieks vēlētos nocirst, tad šī meža īpašnieka viedokli ņemt vērā ir vienkārši neiespējami. Jo pretējā gadījumā, protams, tās ērgļa ligzdas tur nebūs. Ir jārespektē, ir jāieklausās un jāatrod kādi kompromisi. Protams, pie nosacījuma, ka ir jāizmaksā šīs kompensācijas par aprobežojumiem aizsargājamās teritorijās, bet es ļoti baidos, ka dažs labs izpildītājs varētu ļoti burtiski saprast to, kas šeit uzrakstīts. Paldies. Protams, jaukus jums svētkus!".
• 2016_06_16_371-seq611 spokenText "Turpinām debates. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.".
• 2015_11_19_331-seq203 spokenText "Turpinām debates. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.".
• 2016_06_16_371-seq610 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Šeit ir ļoti daudz nozīmīgu uzdevumu valsts pārvaldei, un tos varētu sekmīgi īstenot, tikai veidojot ciešu sadarbību ar zinātniekiem, nozaru asociācijām, profesionālajām organizācijām un nevalstisko sektoru, tostarp vides organizācijām. Īstenībā man ir nelielas šaubas par valsts institūciju kapacitāti šos priekšlikumus sekmīgi veikt. Un vai nosauktās ministrijas ir vienīgās, kas to var izdarīt? Līdz ar to es domāju, ka ļoti nozīmīga ir Valsts kancelejas, premjera biroja un PKC koordinējošā loma. (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Šeit ir minēts “zaļas” valsts tēls. Un īstenībā “zaļas” valsts tēls nebūt nav tikai tādēļ, lai, teiksim, “zaļajām” organizācijām dotu nodevu. Tam ir pavisam praktiska nozīme. Piemēram, Rīgas Piena kombināta investori būvē arī divas rūpnīcas Ķīnā, kur tirgo Latvijas produkciju. Un, lai šai produkcijai būtu labāks noiets, īstenībā ir ļoti svarīgi, lai Latvijai būtu “zaļas” valsts tēls. Šobrīd Ķīnā īsti nav nekāda Latvijas valsts tēla, kā saka šie investori, bet tātad šis tēls, ja tas tādā veidā tiktu veidots, faktiski praksē sekmētu eksportu un mūsu produkcijas noietu. “Zaļās” organizācijas ir iebildušas, ka lēmuma projektā nav atsauces uz ekosistēmu pakalpojumiem. Tas, manuprāt, ir pamatots iebildums, bet acīmredzot šis termins vēl pagaidām nav mums pietiekami izskaidrots, lai deputātu vairākums uz to parakstītos. Savukārt tam, ka šāds lēmums varētu novest pie, teiksim, aizsargājamo teritoriju vai vērtīgo mežu izciršanas, lai tiktu sasniegti citi šeit minētie mērķi, - es domāju, tam nevarētu piekrist. Un visnotaļ arī deputāti to nav domājuši šādā veidā. To, es ceru, neviens nenoliegs no šīs tribīnes. Un tāpēc, paužot visu cieņu “zaļajām” organizācijām un ņemot vērā viņu iebildumus arī tālākajā darbā, es tomēr domāju, ka šo lēmuma projektu vajag pieņemt, jo virkne uzdevumu ir steidzami. Ja mēs runājam par uzdevumiem, kas šeit ir doti gan resursu izmantošanas ziņā, gan ilgtspējīgas attīstības jomā, tostarp klimata jomā, īstenībā ir vēl virkne citu valstij saistošu nosacījumu gan energoefektivitātes, gan aprites ekonomikas jomā. Un, ja visus šos Eiropas Savienības nosacījumus uzskata tikai kā prasības, kas visas paredz neproduktīvas investīcijas, tad īstenībā tās ievērot nemaz nav iespējams. Līdz ar to uz šiem jautājumiem būs jāskatās pretēji - kā uz iespējām, kādā veidā mēs varam veidot inovatīvu un resursu mazietilpīgu ekonomiku, kādā veidā mēs varam attīstīt jaunas darba vietas un tādā veidā īstenot savas sociālās programmas. Un tikai tā, kompleksi skatoties, ir iespējams arī sasniegt mērķus, ko nosaka šis lēmuma projekts. Bet, lai to visu sasniegtu (jāņem vērā, ka lielākā daļa no šiem mērķiem ir 2030.gada mērķi), īstenībā mums būtu jāsāk jau tagad laikus domāt vai nu par jaunu Nacionālās attīstības plānu, vai stratēģiju laika posmam līdz 2030.gadam. Jādomā, kā sabalansēt šos ilgtspējīgas attīstības mērķus ar sociālajiem mērķiem un, protams, ekonomiskās attīstības mērķiem. Bet vēlreiz aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.".
• 2016_06_16_371-seq609 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.".
• 2013_01_10-seq187 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.".
• 2016_06_16_371-seq608 spokenText "Cienījamie kolēģi! Viens no mūsu ekonomikas izaicinājumiem ir produktivitātes kāpināšana, radot pēc iespējas augstāku pievienoto vērtību katrai resursu vienībai. Pēc Eurostat datiem, Latvija 2014.gadā no viena kilograma resursu spēja saražot vērtību, kas atbilst 0,57 eiro. Tas ir gandrīz četras reizes mazāk par Eiropas Savienības vidējo rādītāju - 2,10 eiro par kilogramu, apsteidzot vienīgi Bulgāriju, Rumāniju un, lai cik tas interesanti būtu, - Igauniju. Kolēģi! Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas galvenais dabas resurss ir zeme un tās sniegtās iespējas. Neskatoties uz nozaru dinamisku attīstību, diemžēl šobrīd lielas mežu un lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības netiek produktīvi apsaimniekotas. Pēc Latvijas Lauksaimniecības universitātes datiem, racionāli neapstrādāts ir aptuveni miljons hektāru. Tas ietver gan lauksaimniecībā izmantojamo zemi, gan arī potenciālas jaunaudzes. Ilgtspējīgas attīstības komisija vairākkārt tikās ar nozaru pārstāvjiem - vides organizāciju, zinātnes, atbildīgo ministriju, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem. Rezultātā ir sagatavots Saeimas lēmuma projekts, un Ministru kabinetam kopumā veicami pieci uzdevumi. Pirmkārt, uzdevums izstrādāt zemes politiku, kas būtu vienota rīcībpolitika Latvijas dabas resursu ilgtspējīgai apsaimniekošanai un maksimāli augstākas pievienotās vērtības radīšanai. Lūkojoties ilgtermiņā, nepieciešams rast līdzsvaru starp Latvijas vides un tautsaimniecības interesēm, nesamazinot saimnieciskai darbībai nozīmīgu zemes resursu pieejamību, vienlaikus nodrošinot Latvijas kā “zaļas” valsts tēla saglabāšanu. Tas nav vienkāršs, bet būtiski svarīgs uzdevums, tā ir visu nozaru pārstāvju - lauksaimnieku, mežu nozares un vides organizāciju pārstāvju - prasība. Otrkārt. Desmit uzdevumu kopums ir paredzēts Latvijas mežu ilgtspējīgai un produktīvai apsaimniekošanai. Tālāk. Trešā uzdevumu grupa ir saistīta ar ilgtspējīgu lauksaimniecības nozaru un pārtikas rūpniecības nozaru attīstību, palielinot produkcijas ar augstāku pievienoto vērtību un uz tirgu orientētas produkcijas ražošanu. Ceturtā uzdevumu grupa ir par valsts aktīvu racionālu apsaimniekošanu un pašvaldību intereses un atbildības par uzņēmējdarbības attīstīšanu palielināšanu. Daļa uzdevumu šeit ir saistīta ar zemes dzīļu izmantošanas stratēģiju. Piektā uzdevumu grupa aptver izglītības un zinātnes mērķtiecīgu, uz bioekonomikas principiem balstītu līdzdalību dabas resursu izmantojošo nozaru konkurētspējas un pievienotās vērtības palielināšanai. Saeimas lēmumā paredzēts uzdot Ministru kabinetam līdz šī gada 15.decembrim informēt Saeimu par uzdevumu īstenošanas gaitu un ne vēlāk kā līdz 2017.gada 15.jūnijam informēt Saeimu un sabiedrību par uzdevumu izpildi un rezultātiem. Gribu informēt, ka komisijas deputāti vienbalsīgi atbalstīja uzdevumu kopumu un Saeimas lēmuma projektu. Es lūdzu atbalstīt Saeimas lēmuma projektu.".
• 2016_06_16_371-seq607 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 496 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu”. Ilgtspējīgas attīstības komisijas vārdā - deputāte Laimdota Straujuma.".
• 2016_06_16_371-seq606 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! 2016.gada 13.aprīlī Saeima saņēma 10 496 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam”, kurā Saeimai izteikts šāds ierosinājums: rast risinājumu situācijai, izdarot likumos grozījumus, kas ļautu nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam nepiemērot vai arī to piemērot 0,1 procenta likmes apmērā no nekustamā īpašuma vērtības. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 131.4 panta pirmo daļu 2016.gada 26.aprīlī iesniegums tika nodots Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai sākotnējai izvērtēšanai. 2016.gada 11.maijā komisija sanāca uz pirmo sākotnējās izvērtēšanas sēdi, uz kuru tika uzaicināti pilnvaroti iesnieguma pārstāvji. Iesniedzēji pamatoja iesnieguma ideju - atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim, kas kalpo par īpašnieka dzīvesvietu. Viņi ziņoja, ka denacionalizētas mājsaimniecības tēriņi gadu gaitā ir palielinājušies - no 2008.gada līdz 2016.gadam ir bijis liels nodokļu kāpums. Izpētot likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli”, var redzēt, ka pieļaujamā likme ir 1,5 procenti par apsaimniekotajiem īpašumiem, savukārt virs 1,5 procentiem - īpašumiem, kuri nav sakārtoti. Par šo nesakritību pašvaldības tika informētas. Taču tās pauda nostāju, ka viss atbilst likumam un notiek likuma ietvaros. Tad iesniedzēji sāka meklēt informāciju par to, kāda ir situācija pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Sazinoties ar Latvijas iedzīvotājiem ārzemēs, noskaidrojās, ka lielākajā daļā dalībvalstu vienīgais īpašums netiek aplikts ar nekustamā īpašuma nodokli. Salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā lauksaimniecības ražotnēm ir 0 procentu likme, 90 procentiem saimnieciskajā darbībā izmantojamo īpašumu atlaide ir 0,1 procents, īres mājas un pārējie dzīvojamie īpašumi tiek aplikti ar 1,8 procentu likmi. Eiropas Savienībā ir pilnīgi otrādi. Eiropas modelī, piemērojot 0 procentu likmi, visi iedzīvotāji tiek pasargāti no tā, ka viņu īpašumu varētu konfiscēt valsts. Taču Latvijas modelī parādās iespēja, ka valsts var konfiscēt īpašumu, ja iedzīvotājiem samazinās ienākumi un tiek piemēroti īpašuma nodokļi. Laikā no 2014.gada līdz 2016.gadam vairāk nekā 100 tūkstoši īpašumu ir atsavināti administratīvās tiesvedības ceļā. Iesniedzēji uzsvēra, ka ieguvumi, atceļot nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam, ir vairāki: tā, piemēram, nenotiks pašreizējā, spēkā esošā likuma pārkāpumi, tiks novērsta iespēja pārkāpt Satversmi, kas ikvienam garantē tiesības uz īpašumu. Tas arī ir ieguldījums nākotnē un nodrošinājums cilvēkiem vecumdienās. Turklāt īpašuma atņemšana veicina trūcīgo iedzīvotāju skaita palielināšanos. Paraksti tika savākti 29 dienās. Iesnieguma izvērtēšanu komisija turpināja 25.maijā. Komisijas sēdē piedalījās un savu viedokli izteica Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji. Finanšu ministrijas pārstāvji informēja, ka ministrija ir iepazinusies ar plānotajām būtiskajām kadastrālās vērtības izmaiņām, kas izraisīs lielu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu. Ministru kabinets ir uzdevis Finanšu ministrijai kopā ar nevalstisko sektoru un pašvaldībām nodrošināt jaunus risinājumus nekustamā īpašuma nodokļa politikā. Finanšu ministrija izstrādās priekšlikumu pašvaldībām un analizēs vairāk nekā piecus priekšlikumus, kuros iekļauts arī iesniedzēju priekšlikums. Tiks vērtēts Valsts zemes dienesta priekšlikums noteikt vienotu nodokļa likmi ēkām un zemei, Finanšu ministrijas modelis - samazināt nodokļa likmi dzīvošanai paredzētajiem īpašumiem līdz noteiktai vērtībai, kā arī mainīt nosacījumus, ar kādiem sāk lietot progresīvā nodokļa likmes. Ir vairāki varianti, par kuriem vasaras laikā Finanšu ministrija kopā ar sociālajiem partneriem un pašvaldību pārstāvjiem diskutēs un centīsies atrast labāko risinājumu, nosakot tādu nekustamā īpašuma nodokli, kas ir administrējams un samaksājams, tādu, kas visā Latvijā kopumā neradīs šā nodokļa ieņēmumu samazinājumu. Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka šis ir jautājums ne tikai par nekustamā īpašuma nodokli, bet arī par kadastrālo vērtību. Līdz ar to nodokļu administrācijas politikā jābūt ilgtermiņa risinājumam, bet iepriekšējās reizēs likuma grozījumi bija steidzami un neizvērtēti. Jārada iespēja ilgtermiņā pasargāt nodokļa maksātājus, parastos iedzīvotājus, kuriem ir vienalga, ko vērtē. Ja teritorijā ienāk attīstītāji un sākas tirgus darījumi, bet iedzīvotāji savu īpašumu negrib pārdot, mums viņi nav jāspiež to darīt. Pašas ekskluzīvās villas vai privātmājas Vecrīgā nav mērķauditorija, kas mums jāpasargā. Latvijas Darba devēju konfederācija ziņoja, ka zemes kadastrālā vērtība Latvijā pat viena lietošanas veida ietvaros ir pārāk atšķirīga, lai visām kadastrālās vērtības zonām piemērotu vienotu likmi. Kadastrālā vērtība atsevišķās apdzīvotās vietās Latvijā pieaug daudz straujāk nekā vietējo mājsaimniecību ienākumi. Tā absolūtajā vairumā gadījumu palielinās neatkarīgi no īpašnieku rīcības. Izvērtējusi Latvijas pilsoņu prasības un visu saņemto informāciju, komisija secināja, ka ir nepieciešams padziļināts pētījums šajā jautājumā. Līdz ar to komisija 2016.gada 8.jūnijā vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu par 10 496 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu Saeimai “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam”, ar kuru Ministru kabinetam tiek uzdots sagatavot un līdz 2016.gada 1.oktobrim iesniegt Saeimai informatīvu ziņojumu par iespējām izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai īstenotu principus, kas ļautu nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam nepiemērot vai arī piemērot vienoto samazināto procentu likmi no nekustamā īpašuma vērtības. Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.".
• 2016_06_16_371-seq605 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 11, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” (25/Lp12) trešajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 30.j��nijam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” (25/Lp12) trešajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 30.jūnijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 496 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” turpmāko virzību”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
• 2016_06_16_371-seq604 spokenText "Jā, vēlos. Bondara kungs, jūs gan nerunājāt par šo apropriāciju. Mēs runājām un komisijā lēmām par vairākām, bet šeit, Saeimas sēdē, mēs lemjam tikai par vienu apropriāciju, kas ir 56 924 eiro apmērā. Tāpēc nav īsti korekti norādīt uz tām, par kurām mēs komisijā esam lēmuši. Joprojām komisijas vārdā aicinu apstiprināt šo apropriāciju.".
• 2016_06_16_371-seq602 spokenText "Kolēģi! Vairākkārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir viesojusies finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un stāstījusi mums par fantastiskiem, vienkārši neiedomājamiem rezultātiem viņas ministrēšanas laikā. Viņa ir spējusi atrast veselus 60 miljonus - 60 miljonus eiro! - nelietderīgi tērētas naudas, kuru, teiksim, mēs varētu tērēt lietderīgāk. Bet tagad es lasu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai adresēto vēstuli, kur kopumā apropriācijas kārtībā mēs vēlētos pārdalīt... ministri vēlas pārdalīt vairāk nekā 4 miljonus eiro. Un visa tā rezultātā budžeta deficīts pieaug no 1,1 procenta no iekšzemes kopprodukta (atbilstoši valsts budžetā lemtajam) līdz 1,21 procentam. Kolēģi, finanšu ministres stāstiņš par to, ka ir atrasti 60 miljoni, ka varēs tagad tos tērēt un ka tagad viss būs lietderīgāk, ir sabiedrisko attiecību kampaņa. Liela sabiedrisko attiecību kampaņa. Man par nožēlu jāteic, ka patiesībā visas šīs apropriācijas ir fiskāla bezatbildība tieši no finanšu ministres puses. Kolēģi, cik ilgi mēs pieļausim šādu fiskālu bezatbildību? Paldies.".
• 2016_06_16_371-seq600 spokenText "Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē izskatīja Ministru kabineta rīkojumu “Par apropriācijas pārdali” un vēstuli, ko parakstījuši finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Ministru prezidenta vietā) un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, un atbilstoši šim rīkojumam un vēstulei ir sagatavojusi lēmuma projektu, kurā Saeima nolemj piekrist likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei 56 924 eiro apmērā no Finanšu ministrijas budžeta programmas “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” uz Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammu “Ieslodzījuma vietas”, lai nodrošinātu piecu ierēdņu pārcelšanu no Valsts ieņēmumu dienesta uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt minēto apropriāciju.".
• 2016_06_16_371-seq599 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.septembrim. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
• 2016_06_16_371-seq598 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 1.septembris.".
• 2016_06_16_371-seq597 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
• 2016_06_16_371-seq596 spokenText "Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums”. Likumprojekts paredz paplašināt uzturlīdzekļu saņēmēju loku un vienkāršot un paātrināt uzturlīdzekļu pieprasīšanas procedūru gadījumos, kad starp vecākiem nepastāv strīds par uzturlīdzekļiem vai bērnu aprūpi. Jaunā procedūra nodrošinās iespēju valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksu bērnam uzsākt trīs reizes ātrāk, vēršoties tieši Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, mazinās tiesu noslodzi, kā arī sekmēs parādnieku pienākumu izpildi. Komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu un to atbalstījusi. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums” pirmajā lasījumā. (Dep. J.Ādamsons: “Ļoti labi!”)".
• 2016_06_16_371-seq595 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.septembrim. Darba kārtībā - likumprojekts “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums”, pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.".
• 2016_06_16_371-seq594 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.septembris.".
• 2016_06_16_371-seq593 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
• 2016_06_16_371-seq592 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt.".
• 2016_06_16_371-seq590 spokenText "Arī tādi viedokļi, kurus pauda tikko deputāts Kiršteins, pastāv. Un es, piemēram, izturos ar cieņu pret tādiem viedokļiem, jo tie atspoguļo Latvijas sabiedrības daļas nostāju pret Otrā pasaules kara notikumiem. No vienas puses, tas ir skaidrs: mēs varam turpināt debatēt par to, kam bija taisnība un kam nebija taisnība; kas bija agresors un kas nebija agresors. Tā ir ļoti nopietna saruna, nopietns diskurss, un es labprāt būtu gatavs tajā piedalīties. Bet es vienkārši lasu burtiski, Kiršteina kungs un Kiršteina kunga piekritēji, to tekstu, kuru mums izsniedza skatīšanai atbildīgajā komisijā. Proti, likumprojekta mērķis ir veicināt sabiedrībā vienlīdzīgu attieksmi pret Otrā pasaules kara dalībniekiem. Kā mēs varam nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret večiem, kuri tagad, kā arī secina jūsu likumprojekta anotācija, tagad ir jau vecāki par 90 gadiem? Jūs vēlaties, lai mēs vienkārši viņus iesaistītu divkaujā šeit pie tribīnes vai Latvijas citās auditorijās. Es domāju, tas būtu necilvēcīgi. Mūsu mērķis ir nodrošināt viņiem mierīgu dzīvi, pārticību un cieņu, neko citu. Atstāsim mūsu viedokļu nesakritības citām sarunām un citām debatēm! Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, kurš nerisina šo uzdevumu. Paldies.".
• 2016_06_16_371-seq589 spokenText "Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.".
• 2016_06_09_370-seq52 spokenText "Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.".
• 2016_01_21_339-seq340 spokenText "Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.".
• 2015_04_23_295-seq405 spokenText "Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.".
• 2011_12_22-seq189 spokenText "Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.".
• 2016_06_16_371-seq588 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Pimenova kungam acīmredzot ir smagi atmiņas traucējumi, jo tie nepilsoņi, kas nebija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā, bija agresori. Padomju Savienība bija noslēgusi sadarbības līgumu ar hitlerisko Vāciju un kopā veica uzbrukumus vairākām valstīm, Pimenova kungs. Vai tad mēs varam iekļaut šajā likumā tos, kas tajā laikā piedalījās uzbrukumā citām valstīm? Sarkanā armija uzbruka Somijai, Polijai, Baltijas valstīm. Tāpēc mēs nekādā veidā nevaram iekļaut šos. Vai jūs esat aizmirsis to, ka no 1939.gada 1.septembra līdz 1941.gada 22.jūnijam Sarkanā armija... Staļins un Hitlers bija sabiedrotie? Likuma mērķis ir... Tieši otrādi... Tur taču ir ierakstīts: tie, kas ir karojuši pret šīm abām varām. Tātad jūs pats, ja jūs zināt vēsturi, jūs izslēdzat jau šī likuma būtību. Tas ir punkts numur viens. Otrs. Jūs daudz runājat un arī jūsu frakcija parasti runā par sabiedrības samierināšanu. Jums būs lieliska iespēja! Jūs 9.maijā ejat un atzīmējat šo dienu, Krievijas izpratnē un Padomju Savienības izpratnē, kā... faktiski, kā jūs saucat, Lielā tēvijas kara beigu dienu, jo jūs Otro pasaules karu kā tādu neatzīstat, jo tad būtu jāatzīst arī Padomju Savienības agresija. Šajā sakarībā, lai jūs nodemonstrētu sabiedrības samierināšanu, jums būs visas iespējas 1.jūlijā nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, jo 1.jūlijā vācu karaspēks atbrīvoja Rīgu no boļševisma, kā jūs saprotat. Pirms tam jau bija valstī noslepkavoti tūkstošiem cilvēku. Atgādinu - Latvijā, kurā pat nebija nāvessoda! Ienāca tātad šie Hitlera, Staļina sabiedrotie, sāka slepkavot Latvijas pilsoņus, izsūtīja 14 tūkstošus. Tika sagatavoti saraksti nākamo 200 tūkstošu arestēšanai un izsūtīšanai, un viņus izglāba tātad šis vācu karaspēks. Tā kā jūs atzīmējat 9.maiju, neskatoties uz to, kas notika pēc tam, jūs varat arī 1.jūlijā nolikt ziedus - atzīmēt Rīgas atbrīvošanu no boļševisma. Un atcerieties vēl: tad, kad aizlaidās ļepatās Sarkanā armija, tad tika atrasta Novika kabinetā burka ar cilvēkiem nomauktiem nagiem. Un atcerieties visas tās slepkavības, ko šie Hitlera sabiedrotie, ko jūs izlaidāt savā runā, kas nebija pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā, paguva šeit, Latvijā, pastrādāt! Aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Un visiem, arī jūsu frakcijai, ir iespēja iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu. Paldies.".
• 2016_06_16_371-seq587 spokenText "Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
• 2016_06_16_371-seq98 spokenText "Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
• 2016_06_09_370-seq36 spokenText "Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
• 2016_04_28_360-seq231 spokenText "Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
• 2016_04_28_360-seq131 spokenText "Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
• 2016_02_25_349-seq167 spokenText "Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
• 2016_01_26_340-seq39 spokenText "Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
• 2016_01_21_339-seq9 spokenText "Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
• 2015_12_17_337-seq595 spokenText "Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
• 2015_11_19_331-seq137 spokenText "Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
• 2005_03_03-seq85 spokenText "Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
• 2005_02_10-seq335 spokenText "Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
• 2005_02_03-seq231 spokenText "Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
• 2005_02_03-seq38 spokenText "Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
• 2005_01_20-seq113 spokenText "Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
• 2004_11_25-seq487 spokenText "Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
• 2004_11_11-seq65 spokenText "Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
• 2004_11_04-seq223 spokenText "Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
• 1993_07_20_a-seq9 spokenText "Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
• 2016_06_16_371-seq586 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! No likumprojekta nosaukuma izriet, ka dokumenta galvenais mērķis ir Otrā pasaules kara dalībnieka statusa noteikšana - ir persona atzīta par kara dalībnieku vai nav atzīta. Līdz ar to kara dalībnieku šķirošana un atlase nenovēršami kļūst par likumprojekta intrigu, kurai likumprojekts ir pakļauts, bet statusa piešķiršanas sekas paliek novārtā. Jo nekādu labumu kara dalībniekiem likumprojekts nenoteic, bet tikai atstāj pašvaldību izšķiršanai pēc to ieskata iespējas noteikt sociālās garantijas un atvieglojumus. Atliek vēl viens likumprojekta mērķis - veicināt sabiedrībā vienotu izpratni par Otro pasaules karu un vienlīdzīgu attieksmi pret tā dalībniekiem. Vai šā mērķa sasniegšanu likumprojekts nodrošina? Ar katru nākamo pantu likumprojekts ierobežo to kara dalībnieku skaitu, kuriem tas likums tiktu piemērots. Jau 1.pantā likumprojekts noteic, ka Otrā pasaules kara dalībnieka statusu var iegūt tikai Latvijas pilsoņi. Par kara dalībniekiem nevar tikt atzīti Latvijas Republikas nepilsoņi. Tātad tiek izaicinoši vājināts nepilsoņa kā Latvijai piederīgas personas statuss, un likumprojekts liedz iespēju iegūt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu 90 procentiem Sarkanās armijas veterānu. 2.pantā likumprojekts atzīst par Otrā pasaules kara dalībniekiem tikai tos pilsoņus, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā. Tātad likumprojekts sadala pilsoņus, Otrā pasaules kara dalībniekus, divās grupās - tie, kurus likumprojekts atzīst par Otrā pasaules kara dalībniekiem, un tie, kurus par tādiem neatzīst. Līdz ar to pilsoņi, kuri par pilsoņiem kļuvuši naturalizācijas kārtībā, tiek nostādīti otrās šķiras pilsoņu grupā. Tā ir klaja un izaicinoša pretruna ar Latvijas likumdošanā ietverto vienotas pilsonības saturu un garu. Tālāk. Likumprojekts paredz, ka par Otrā pasaules kara dalībniekiem tiktu atzīti tie, kas piedalījās bruņotā cīņā regulāro militāro vienību sastāvā, un ar to izslēdz no kara veterāniem partizānus un pagrīdniekus. No likumprojekta izriet, ka par Otrā pasaules kara dalībniekiem atzīst tos, kas kara gaitās tika iesaukti svešu varu karaspēkos. Tātad Sarkanās armijas latviešu strēlnieku divīziju karavīri tiks mākslīgi nostādīti izvēles priekšā, proti, - vai viņi uzskata sevi par svešas varas karaspēka mobilizētiem vai neuzskata. Saskaņā ar likumprojektu nevar tikt atzīti par kara veterāniem arī tie, kuri iestājās karaspēkos brīvprātīgi, jo tomēr Hitlera armijas uzbrukums Padomju Savienībai bija uzbrukums arī viņu dzimtenei. Es pievēršu deputātu uzmanību likumprojekta anotācijā paustajam par to, ka pēc to veterānu biedrību, kuri karoja Vācijas karaspēkos, aicinājuma tas tika izstrādāts un līdz ar to arī ar tām saskaņots. Likumprojekts netika saskaņots ar 130.Latviešu strēlnieku korpusa un Latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrību. Tas tikai pierāda, ka sabiedrības vienlīdzīga attieksme pret Otrā pasaules kara dalībniekiem īstenībā nav likumprojekta mērķis, bet ka mērķis ir izveidot tādu Otrā pasaules kara dalībnieka statusa profilu, kurš nepieļautu, ka valsts un tauta ar cieņu izturētos pret tiem, kam tautas cieņu likumprojekta autori negrib pieļaut nekādā gadījumā. Tādēļ tiks izveidota konsultatīvā padome jeb atlases komisija, kā es to redzu, kura sekos pretendentu atbilstībai Otrā pasaules kara dalībnieka statusam un sniegs savu atzinumu. Un kas būs šīs padomes sastāvā? Tieši tās biedrības, kuras pārstāv leģiona veterānus. Un tur nav pieminēts neviens veterāns, kurš dienēja Sarkanajā armijā Otrā pasaules kara laikā. Ko mēs vēlamies tomēr nodrošināt jebkuram kara dalībniekam neatkarīgi no tā, kurā pusē viņš karoja? Vēlreiz atkārtošu, jo vienu reizi no šīs tribīnes jau uzrunāju jūs, cienījamā Saeima, - mieru, pārticību un cieņu. Manuprāt, vajag atstāt ideoloģiskos strīdus ārpus likumprojekta, netraucēt visiem veterāniem palikt uzticīgiem saviem karogiem un saviem svētkiem. Līdz ar to es secinu: pasludinot vienlīdzīgu attieksmi pret kara veterāniem, likumprojekts tomēr izturas pret viņiem nevienlīdzīgi un izaicinoši netaisnīgi izceļ vienu kara dalībnieku grupu starp visiem. Netiek pilnībā atrisināts uzdevums, kuram jābūt par likuma mērķi, proti, atbalsts kara dalībniekiem. Bet jaunās tiesību normas viņus vēl vairāk šķeļ, nevis saliedē, un vēl vairāk vairo rūgtumu sabiedrībā. Un pēdējais. Atgādināšu vēlreiz, ka šis likumprojekts bija tikai saskaņots ar visai tīšām izsvītroto biedrību uzskaitījuma sarakstu, nevis ar visiem, kam tur vajadzēja būt, jo Sarkanās armijas veterāni netika uzrunāti nemaz. Līdz ar to es secinu, ka šis likumprojekts ir vienpusīgs, diemžēl slikti sagatavots, kaut gan ļoti ilgi apspriests attiecīgajā atbildīgajā komisijā, un tāpēc šo likumprojektu atbalstīt nevar. Paldies par jūsu uzmanību, kungi!".
• 2016_06_16_371-seq585 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2014_01_30(23)-seq89 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2013_12_19-seq305 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2012_05_17-seq12 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2016_06_16_371-seq584 spokenText "Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija piedāvā likumprojektu “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”. Likumprojekta mērķis ir noteikt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu Latvijas pilsoņiem, kuri Otrā pasaules kara laikā regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret komunistiskā vai nacistiskā totalitārā režīma militārajiem formējumiem. Vienlaikus mērķis ir veicināt sabiedrībā vienotu izpratni par Otro pasaules karu un vienlīdzīgu attieksmi pret tā dalībniekiem. Paredzēts, ka tiesības pretendēt uz šo statusu būtu vienādas abās frontes pusēs karojušiem karavīriem. Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir lēmusi, ka Latvijas Republika nav juridiski atbildīga par okupācijas varu nodarījumiem Latvijas Republikas teritorijā okupācijas laikā. Ņemot vērā to, ka padomju un pēc tam arī nacistiskās okupācijas rezultātā Latvijas valsts nebija spējīga nodrošināt tās pilsoņu tiesību aizsardzību, šīs personas ir uzskatāmas par kara noziegumu upuriem un ir pelnījušas atbalstu un aizsardzību no Latvijas valsts, kā arī sabiedrības puses. Kolēģi, likumprojekts būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā to, ka vairums Otrā pasaules kara veterānu ir pārsnieguši 90 gadu vecumu un aizvien vairāk ir to, kuri aiziet viņsaulē, taisnīgu valsts attieksmi nesagaidījuši. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
• 2016_06_16_371-seq583 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.augustam. Darba kārtībā - likumprojekts “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”, pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.".
• 2016_06_16_371-seq582 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.augusts.".
• 2016_06_16_371-seq581 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
• 2016_06_16_371-seq580 spokenText "Šķīrējtiesu likuma mērķis bija sakārtot šķīrējtiesu regulējumu, nepieļaujot tādu šķīrējtiesu darbību, kuras faktiski tika dēvētas par kaktu šķīrējtiesām, proti, tādām, kuras darbojas bez jebkāda kontroles mehānisma. Jāteic, ka šīs šķīrējtiesu reformas rezultāts ir tas, ka no apmēram 200 šķīrējtiesām Latvijā šobrīd ir reģistrētas 75 pastāvīgās šķīrējtiesas. Tiesu politikas apakškomisija un vēlāk arī Juridiskā komisija izskatīja šos Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Šķīrējtiesu likumā. Grozījumi tika apspriesti arī ar šķīrējtiesu pārstāvjiem. Šajos grozījumos ir paredzēts stiprināt pienākumu pastāvīgai šķīrējtiesai būt sasniedzamai tās atrašanās vietā. Tāpat grozījumos ir arī paredzēts Uzņēmumu reģistram iesniedzamajos dokumentos norādīt šķīrējtiesnešu personas kodu, lai varētu kontrolēt, ka šķīrējtiesneši ieņem šķīrējtiesneša amatu ne vairāk kā trīs šķīrējtiesās, kā tas ir paredzēts likumā. Komisijasprāt, minētie grozījumi palielinās šķīrējtiesu procesu efektivitāti un sasniegs to mērķi, kas ir nosprausts Šķīrējtiesu likumā. Tātad komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma virzīt kā savu likumprojektu. Komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2016_06_16_371-seq579 spokenText "Es atvainojos. Godātie kolēģi, ja jums ir kaut kas tik steidzami pārrunājams un tik skaļi pārrunājams, ejiet, lūdzu, laukā no Sēžu zāles. (Starpsauciens: “Nacionālā apvienība!”; dep. A.Kaimiņš: “Nolieciet mandātu!”) Turpiniet, lūdzu!".
• 2016_06_16_371-seq578 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šā gada 23.februārī Tiesu politikas apakškomisija, veicot Šķīrējtiesu likuma ex post izvērtējumu un uzklausot Tieslietu ministriju, konstatēja, ka ir nepieciešami atsevišķi grozījumi, lai sekmētu Šķīrējtiesu likumā noteiktā mērķa sasniegšanu. Atgādināšu, ka pirms kāda laika Saeima pieņēma Šķīrējtiesu likumu... (Dep. I.Rībena un dep. A.Latkovskis skaļi sarunājas.)".
• 2016_06_16_371-seq577 spokenText "Paldies. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
• 2016_06_16_371-seq576 spokenText "Cienījamie kolēģi! Frakcija “No sirds Latvijai” atbalstīja iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, tomēr uzskata, ka Latvijas sabiedrība nav pietiekami informēta par iestāšanās OECD ieguvumiem un zaudējumiem. Kaut arī valdības paustajos oficiālajos viedokļos pārsvarā sabiedrība tiek informēta par ieguvumiem, tomēr sabiedrība būtu tiesīga zināt patieso maksu par dalību šajā organizācijā, kā arī valdības dotos solījumus. Mēs novērtējam to, ka Latvijai būs iespējas izmantot profesionālas konsultācijas un daudzpusīgas ekspertīzes dažādās jomās. Mēs novērtējam, ka tiks veicināta cīņa ar korupciju un kapitālsabiedrību uzraudzības pilnveidošana, tai skaitā valsts kapitālsabiedrībās tiks izveidotas profesionālas padomes, kas būs ieceltas caurskatāmā atlases kārtībā. Tikai nesen Ārlietu ministrija informēja, ka Latvijas līdz šim veiktās kopējās izmaksas OECD sasniegušas 8,17 miljonus eiro. Vēršam uzmanību, ka šobrīd Latvijas valdība var nosaukt tikai iespējamo ikgadējo maksu par dalību OECD, kas varētu sasniegt 2,78 miljonus eiro gadā. Par pārējiem izdevumiem, tai skaitā jaunas pārstāvniecības atvēršanu un citiem iespējamiem izdevumiem, Latvijas valdība sola sniegt informāciju pēc līguma parakstīšanas. Tādējādi nodokļu maksātāji pat nevar nojaust, kādas būs tiešās izmaksas dalībai OECD. Mūs satrauc jautājums, ka Latvijas valdības parakstītais līgums paredz “paplašināt kapitāla aprites liberalizāciju”. Ko tas nozīmē Latvijai? Apņemšanos no 2019.gada 31.decembra atcelt jebkādus ierobežojumus uz lauksaimniecības un meža zemes iegādi, zemes iegādi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēs. Gan mēs, opozīcijas deputāti, gan sabiedrība nebijām informēti par šādu - uzskatām, ļoti augstu - maksu par dalību OECD. Lai būtu šo bagāto valstu klubiņā, mēs uz ziedojuma altāra liekam ne tikai nodokļu maksātāju naudu, bet arī Latvijas zemi. Ja iepriekš apstiprinātie likuma grozījumi paredzēja ierobežojumus, lai Latvijas zemi neizpērk nerezidenti un fondi, tad ar šo līgumu mēs atļausim zemi pirkt daudz plašākam un maksātspējīgākam potenciālo pircēju lokam. Mēs aicinām valdību godīgi informēt sabiedrību, ka šī līguma cena ir iespēja ārvalstniekiem iegādāties Latvijas laukus un mežus, kā arī Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas. Paldies.".
• 2016_06_16_371-seq575 spokenText "Balsojuma motivācijai vārds deputātam Gunāram Kūtrim.".
• 2016_06_16_371-seq574 spokenText "Paldies, un apsveicu!".
• 2016_06_16_371-seq573 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par 1960.gada 14.decembra Konvenciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Līgumu par Latvijas Republikas pievieno��anās Konvencijai par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju nosacījumiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.".
• 2016_06_16_371-seq572 spokenText "Līdz ar to Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu par OECD otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2016_06_16_371-seq570 spokenText "Mēs atgriežamies pie OECD līguma un konvencijas ratifikācijas. Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja pirms otrā lasījuma. Saņēmām vienu tehnisku precizējumu no Saeimas Juridiskā biroja un to atbalstījām.".
• 2016_06_16_371-seq569 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 19.augustam. Darba kārtībā - likumprojekts “Par 1960.gada 14.decembra Konvenciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Līgumu par Latvijas Republikas pievienošanās Konvencijai par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju nosacījumiem”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
• 2016_06_16_371-seq568 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.augusts.".
• 2016_06_16_371-seq567 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.".
• 2016_06_16_371-seq566 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2016_06_16_371-seq564 spokenText "7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2015_10_29_325-seq48 spokenText "7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2015_06_04_304-seq194 spokenText "7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2014_12_17_278-seq447 spokenText "7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2014_10_23-seq42 spokenText "7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2014_09_18-seq42 spokenText "7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2014_05_22-seq349 spokenText "7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2014_01_30(23)-seq24 spokenText "7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".

• first
• previous
• next