Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_04_14-seq513 spokenText "Jā, kolēģi! Protams, visiem, kas runāja, Šķēles kungam arī, ir absolūta taisnība. Es domāju, ka Andris Bērziņš no Rīgas arī labi zina, kā, teiksim, šie pabalsti tika veidoti savā laikā un cik ilgi tie tika turēti uz 4 latiem... ja nemaldos, 60 tika lūgti... Toreiz man bija tas lielais gods būt opozīcijā. Toreiz ilgi un dikti lūdzās, teiksim, lai šis pabalsts tiktu celts uz augšu, bet tas tā arī netika celts uz augšu... Tikai līdz 8 latiem... Protams, tas ir minimāls lielums, bet tas tika mainīts... Es piekrītu tam, ko jūs sakāt, Šķēles kungs, tam ir... nu, visdrīzāk laukos tam nav simboliska nozīme... pilsētā varbūt vienam otram, teiksim, tam būtu simboliska nozīme... Bet tam, ka šis ir vienīgais universālais pabalsts, tajā ziņā es jums absolūti piekrītu. Un tāpēc es gribu pateikt, ka tās izmaiņas, ko mēs izdarām pašlaik... tas varētu mainīties... Tas varētu mainīties tikai tādā gadījumā, ja mainīsies likums par sociālajiem pabalstiem. Šis likums varētu tikt mainīts tikai tādā gadījumā, ja būs mainīts tas likums. Ja likums netiks mainīts, tad šī norma nevar stāties spēkā no jūnija. Es personīgi un daudzi citi, teiksim, arī ZZS frakcijā... es domāju šo likumu neatbalstīt, lai tas varētu mainīties, un mums būs ļoti nopietnas diskusijas Sociālo un darba lietu komisijā. Tā ka es negribētu pašlaik pateikt to... Jā, šī bija viena no tām normām, par kuru tika runāts ar starptautiskajiem aizdevējiem, kur viņi, nu, „lūdza” (pēdiņās), lai tas tiktu mainīts vai kaut kā samazināts... Jā, tas tika ierakstīts iekšā... Varbūt arī, es nezinu, no šīs tribīnes to nevajag teikt, bet tas zināmā mērā bija diplomātisks gājiens... Bet tas, ka šim pabalstam ir ļoti liela nozīme... Ja tas tiks noņemts... es arī tam piekrītu, un es domāju, ka katrs šeit, zālē, saprot, ka tam ir ļoti liela nozīme. Protams, šeit varētu teikt, ka tas ir diferencēts, bet neaizmirsīsim to, ka savā laikā tam bija izmainīts... Tas ir pozitīvi, ka, jo vairāk bērnu ir ģimenē, jo lielāks, teiksim, ir šis pabalsts. Bet es vēl vienu reizi gribu pasvītrot: es nedomāju, ka šis pabalsts tiks noņemts nost un ka šis likums tiks mainīts. Protams, Sociālo un darba lietu komisijā tas būs. Apskatīsimies, kāds būs balsojums Sociālo un darba lietu komisijā, un pēc tam būs ļoti nopietns balsojums šeit, Sēžu zālē. Un tad būtu interesanti, teiksim, par šo tēmu padiskutēt. Es personīgi nebalsošu „par” to, lai šis likums tiktu mainīts.".
- 2011_04_14-seq512 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Bērziņš! Šitais Bērziņš vēl nav bijis!”)".
- 2011_04_14-seq511 spokenText "Jā, liels paldies. Es šodien arī atbalstīšu savu kolēģi un oponentu Andri Šķēli, tāpēc ka... Mums ir vēsture ar bijušo premjeru un Tautas partijas līderi, un 1998.gadā mums traki gāja. Jūs bijāt tas cilvēks, pret ko mēs - es un Aija Barča, kas arī tajos laikos bija deputāte, - ļoti ar referendumu cīnījāmies. Bet šodien tas viss, ko jūs pateicāt, nu tik perfekts bija, ka nav ko piebilst, un mēs arī no savas frakcijas puses atbalstām jūsu priekšlikumu. Es gribu vēl atgādināt kolēģiem un ierēdņiem par to, ka ir Eiropas Sociālā harta un Latvijai vajag izpildīt šo hartu un tur garantēt, ka Latvijā jābūt vienam universālam pabalstam bērniem. Un mūsu ierēdņi, kuri bija no Labklājības ministrijas, mūs brīdināja, ka tas būs ļoti nekorekti pret valsts imidžu un prestižu, ja mēs būsim vienīgā Eiropas valsts, kura pārkāps šo hartu. Es gribu pateikt, ka ļoti daudzas nodaļas un daļas mēs vēl neratificējam, bet to, ko mēs kā Latvija, kā valsts uzņemamies, nevajadzētu pārkāpt. Un, ja mēs šodien noņemsim šo spriedzi, mēs ietaupīsim valsts līdzekļus gan uz programmu izskatīšanu, gan realizēšanu, un tie cilvēki... Bet „Jaunajam laikam” ir jābūt atbildīgam par tiem procesiem, kuri notiek valstī, un par to ārlietu imidžu. Es saprotu, ka jums nav veiksmīgs ārlietu ministrs, viņš neveicina to labo tēlu. Ar Eiropas Sociālās hartas izpildi mēs tikai varēsim uzlabot šo imidžu, un jūsu brīnišķīgā pārstāve mūsu komisijā - Ilze Viņķele - apliecinās to, ka mums vajadzētu šo normu saglabāt. Lūdzu, atbalstiet PLL frakcijas priekšlikumu, un ar šiem pabalstiem nemēģināsim lāpīt budžetu! Paldies.".
- 2011_04_14-seq509 spokenText "Godātie kolēģi! Acīmredzot man tik un tā būs jāatkārto arī iepriekšējās debatētājas, kolēģes Strodes, teiktais. Jā, situācija ir izveidojusies tāda, ka 2011.gadā no 1.jūlija nauda budžetā ģimenes universālajam pabalstam vairs nav iezīmēta. Mēs esam dzirdējuši dažādus argumentus, kā tikšot pārkārtota šī pabalstu sistēma, taču Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tādas debates vēl nav bijušas. Vai šis pārkārtojums, kas kaut kur šobrīd varbūt jau ir dzimis un tiks nodots deputātiem vērtēšanai... Vai mēs varam uzskatīt, ka tas jau ir izstrādāts tik rūpīgi, ka varam likties mierā, uzskatot, ka no 1.jūlija būs iespējams šo ģimenes pabalstu citādā veidā izmaksāt? Es esmu diezgan skeptisks. Es esmu diezgan skeptisks par valdības spēju tik ātrā tempā piedāvāt kaut ko ļoti prātīgu. Ja runājam par to, kādā veidā ir organizēti ģimenes pabalsti citās valstīs, tad man jāsaka, ka faktiski neviena valsts neatsakās no ģimenes universālā pabalsta, pat ja tas ir ļoti niecīgs. Es neatradu... Varbūt vēl neesmu paguvis tik ļoti detalizēti iepazīties ar visu informāciju, bet es neatradu nevienu Eiropas Savienības valsti, kur ģimenes universālā pabalsta vispār nav, neatkarīgi no cilvēku tautības, bagātības vai no ģimenes organizēšanas veida un tā tālāk. Nav! Universālais pabalsts, kaut mazs, bet kā neliela atzinības zīme par to, ka ir cilvēki, kas audzina mazuļus, visās valstīs vienkārši pastāv. Es pieņemu... es pieņemu, ka mēs varbūt sarežģītās debatēs pirmo reizi radīsim tādu situāciju, ka Latvija varbūt būs vienīgā valsts, kura būs izkalpojusies Starptautiskā Valūtas fonda priekšā un spērusi neoliberālisma ekonomikas tālāko soli un atteikusies no universālā, kaut nelielā ģimenes pabalsta. Šā ģimenes pabalsta lielums šodien, kā jūs zināt, ir tikai 8 lati. Tas tiešām tā ir, un tur var piekrist daudziem kolēģiem, kas sliecās teikt, ka tas gluži vārdam „pabalsts” pat īsti nekvalificējas un drīzāk būtu jākvalificē kā tāda valsts uzmanības zīme, bet arī to šobrīd tiek piedāvāts ar šiem budžeta grozījumiem nepieļaut. Tiek piedāvāts faktiski izslēgt ārā... Un, kā es redzu, vienīgais veids, kā, nespēdama ieviest citādāku ģimenes valsts pabalstu sistēmu, valdošā koalīcija droši vien tiks galā... nu, droši vien tiks galā ar to procedūru, kura jau tagad ir ierasta, - ar līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Visticamāk, ka atnāks uz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju... ka apropriācijas kārtībā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir steigā jāparedz un jāiedala šie gandrīz 12 miljoni ģimenes pabalstu vajadzībām. Un atkal tas nebūs kaut kas neparedzēts! Mēs par to runājām jau pagājušā gada budžeta apspriešanas laikā, un mēs par to runājam, kolēģi, šodien. Vienmēr esat mīlējuši - it sevišķi tas attiecas uz kolēģiem no „Jaunā laika” - stāstīt savās politiskajās debatēs par valsts labas pārvaldības principiem, par vajadzību pēc atklāta un skaidra dialoga ar sabiedrību un tā tālāk, un tā tālāk. Mūsu piedāvājums ir ļoti precīzs, mēs būsim priecīgi izskatīt jauno koncepciju, mēs debatēsim par to, piedāvāsim savus risinājumus, bet izņemam šo jautājumu no ārkārtas, steigas, jautājumu loka, paredzot šo universālo pabalstu ar konkrētu piedāvājumu, ko ir iesniegusi frakcija „Par Labu Latviju”. Tā būs laba pārvalde, tā būs uzticēšanās, tas būs nomierinošs un, kaut arī neliels, bet pozitīvs signāls arī tām ģimenēm, kuras nezina, ko tad no 1.jūlija... ko tad no 1.jūlija valdība darīs? Kāds tad būs tas piedāvājums? Jā, acīmredzot ir kāda kategorija, kuriem varēs noņemt nost... nezinu, tur kādiem pārtikušākiem... Bet, ziniet, tie pārtikušākie ļaudis lielākā daļa nemaz nav pieteikušies, jo, lai saņemtu šo ģimenes pabalstu - 8 latus -, ir jāpiesakās. Es nezinu, vai visi piesakās. Katrā ziņā mana ģimene - nē, jo mēs uzskatām, ka mums nav nekādu tiesību šo pabalstu saņemt. Lai to labāk saņem vairāk tie cilvēki, kuriem ir daudz, daudz spiedīgāki apstākļi! Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu, un mierīgā likumdošanas ceļā mēs noregulēsim šo jautājumu - vēlāk un daudz niansētāk. Paldies.".
- 2011_04_14-seq508 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrim Šķēlem. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Balsojam! Pietiek!”)".
- 2011_04_14-seq507 spokenText "Kolēģi! Es domāju, ka mēs neskriesim pa priekšu Labklājības ministrijai. Ja Labklājības ministrija piedāvās šādu koncepciju, tad tā arī izstrādās šo koncepciju, un tad, kad mēs būsim saņēmuši šādu koncepciju, varbūt arī būs tāds balsojums, kādu piedāvā partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija, bet pašreizējā situācijā, es domāju, mēs gaidīsim Labklājības ministrijas priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_04_14-seq505 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šo priekšlikumu jūs noteikti atbalstīsiet, par to es esmu pārliecināta. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Tiešām?”) Valdība, iesniedzot budžeta projektu 2011.gadam, paredzēja gandrīz 12 miljonu latu ietaupījumu uz valsts ģimenes pabalstu rēķina. Labklājības ministrija n-to reizi izklāstīja savu redzējumu, kā ietaupīt šo naudu, mūsu komisijā, Sociālo un darba lietu komisijā, var būt, ka tā savu skatījumu ir prezentējusi arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Nezinu... Arī nekāds lēmums netika pieņemts. Bet naudiņa ir ieplānota tikai līdz 1.jūlijam. Tamdēļ izveidojās tāda situācija, ka ir ieplānots samazinājums, bet reāli šis samazinājums nav iestrādāts budžetā. Kur ņemt atlikušos 11,2 miljonus latu? Tamdēļ mēs piedāvājam šo naudas summu atlikt atpakaļ budžetā, lai ģimenes mierīgi varētu sagaidīt 1.jūliju un būt pārliecinātas, ka vismaz šo vienīgo, universālo valsts ģimenes pabalstu valdība un mēs, cienījamie kolēģi, neatņemsim.".
- 2011_04_14-seq504 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātei Ritai Strodei.".
- 2011_04_14-seq333 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātei Ritai Strodei.".
- 2011_04_14-seq99 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātei Ritai Strodei.".
- 2010_12_02-seq71 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātei Ritai Strodei.".
- 2011_04_14-seq503 spokenText "58. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq450 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq449 spokenText "31. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq432 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 49, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq431 spokenText "22. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq914 spokenText "22. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq430 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts. Pirms mēs turpinām izskatīt likumprojektu, es gribu jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Bendrātes, Circenes, Viņķeles, Smiltēna un Zaķa - iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas 14.aprīļa sēdi bez pārtraukuma, līdz ir izskatīti visi šodienas sēdes darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām, līdz būs izskatīta visa šīsdienas sēdes darba kārtība. Lūdzu, Reira kungs!".
- 2011_04_14-seq429 spokenText "Godātie kolēģi! Visiem priekšlikumiem, kurus šo budžeta grozījumu sakarā ir iesniegusi partiju apvienība „Par Labu Latviju”, ir norādīti ieņēmumi, un visiem ir skaidrs, kādiem mērķiem šie ieņēmumi ir novirzāmi. 21.priekšlikumā ir piedāvājums šo 13,8 miljonu latu finansējumu, kas ir nepieciešams atvieglojumu par apgādājamo celšanai līdz 100 latiem mēnesī, rast, finansējot to no ieņēmumiem, kas veidojas no divām pozīcijām: no pozīcijas, par kuru runāja deputāts Šlesers, - tātad no 12,5 reāliem miljoniem ēnu ekonomikas apkarošanas plānā, kas, gada griezumā skatoties, ir miljons latu mēnesī tikai no ēnu ekonomikas, priekš bērniem (tas nu gan nav, manā uztverē, nekas ļoti ambiciozs); un ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 1,6 miljonu latu apmērā, ieviešot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides par ilglaicīgu bezdarbnieku nodarbināšanu. Tātad mēs rēķināmies ar to, ka šos apmēram 1,6 miljonus no uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaižu zaudējuma mēs kompensēsim ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un tas skars īstenībā tikai divus procentus papildus no pašreiz esošajiem bezdarbniekiem. Tādā veidā mēs esam atraduši precīzus, skaidrus, argumentētus līdzekļu avotus, lai mēs varētu sasniegt piedāvāto mērķi - 13,8 miljonus latu novirzīt tam, lai atvieglojumu par apgādājamo personu paceltu līdz 100 latiem mēnesī. Es aicinu atbalstīt 21.priekšlikumu, ko iesniegusi partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija.".
- 2011_04_14-seq427 spokenText "21. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq912 spokenText "21. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq425 spokenText "20. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq416 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 51, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq415 spokenText "Kolēģi! Tā mēs te no deviņiem rītā viens otram garām runājam - pozīcija opozīcijai un otrādi. Šķēles kunga atstāsts par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes norisi, kā jau kolēģis Šadurskis minēja, daļēji atbilst patiesībai, jo priekšlikums tika noraidīts argumentēti. Tika norādīts, ka tieši tajā brīdī, kad mēs debatējām par priekšlikumiem, Ministru prezidents veda sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, un tas rezultāts jau arī bez stingra ambiciozā parlamenta pamudinājuma, šķiet, bija tuvu mērķa sasniegšanai. Mēs runājām par to, ka šo finanšu stabilitātes rezervi vajag atsaldēt un novirzīt budžeta deficīta segšanai. Tam nav nepieciešams Saeimas balsojums. Tad vēl viens arguments. Īsti nav skaidrs, kādēļ opozīcija uzskata, ka Ministru prezidentam vai valdībai, vai koalīcijai kopumā būtu kādi nodomi apzināti - pretēji iespējai šo rezervi izmantot - to tomēr nedarīt. Un vēl. Būsim precīzi! Šis priekšlikums nav ambiciozs. Tas ir nereāls (es nelietošu vārdu „demagoģisks”), jo šāda priekšlikuma analogs būtu arī ieraksts likumā „krīzes ir aizliegtas”. Paldies.".
- 2011_04_14-seq413 spokenText "Man Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, neapšaubāmi, ir viegli un interesanti strādāt, jo blakus man sēž... un man ir interesanti debatēt ar kolēģi Kārli Šadurski. Man gribas teikt, ka viņš tiešām ir veikls debatētājs, kā jau lektors, pieredzējis... Un atkal viņš nerunā īsti pareizi, jo mans priekšlikums par komisijas priekšlikuma izveidi tika noraidīts faktiski bez debatēm un tad, pēc tam tikai, radās priekšlikums par to, ka ir jāsauc Ministru prezidents un finanšu ministrs... Un pie tam es teicu, ka varbūt Ministru prezidentu nevajag traucēt, viņam ir ļoti daudz darba, viņam ir ļoti daudz pienākumu. Sēž kolēģis, kas māj ar galvu, viņš man var apliecināt... Es teicu, pietiks ar finanšu ministru. Tad piedāvāja - laikam priekšsēdētājs -, ka jāsauc ir arī Ministru prezidents, finanšu ministrs un mēs noklausīsimies... Tā ka mans priekšlikums ir skaidrs un gaišs. Atbalstiet, lūdzu, šo ambiciozāko piedāvājumu! Tas būs labs mandāts finanšu ministram, tā nav kaut kāda piesegšanās, bet tas ir tiešām atbalsts, lai sarunās varētu uzturēt varbūt daudz argumentētāku, asāku... jo kādreiz varbūt arī pozīcija, kura balstās jau uz trešās personas, parlamenta, varu... Un es esmu pārliecināts, ka, izrunājoties atsevišķā sarunā ar Ministru prezidentu un finanšu ministru, mēs, protams, atradīsim risinājumu, lai varētu sasniegt to mērķi, par kuru runāja deputāts Ulmanis. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_04_14-seq411 spokenText "Godātie kolēģi! Augsti godātais Šķēles kungs, jūs pareizi atzīmējāt, ka iepriekšējie runātāji no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas neatstāstīja visas debates no šīs komisijas sēdes. Bet arī jūs kritāt tajā pašā grēkā, jo arī jūs neatstāstījāt visu. Jo komisijas lēmums beigu beigās bija vērsties pie premjera un finanšu ministra un pārrunāt šīs lietas. Godīgi sakot, man ir grūti iedomāties likumā par valsts budžetu apmēram tādu formulējumu: uzsākt sarunas ar līguma partneriem par līguma nosacījumu maiņu. Jo cietāku formulējumu jeb, kā jūs, Šķēles kungs, sakāt, ambiciozāku mēs nevaram ierakstīt likumā. (No zāles dep. A.Šķēles starpsaucieni.) Manuprāt, šāds formulējums likumā izskatītos vismaz dīvaini un starptautiskajai sabiedrībai rastos jautājums, vai valdība ar Saeimu sarunājas tikai ar likuma palīdzību, vai viņiem ir pazudusi tādu normālu debašu kultūra. Tas, par ko mēs vienojāmies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, - tikties ar premjeru, tikties ar finanšu ministru, izstāstīt šo Saeimas vēlmi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vēlmi pārspriest šos jautājumus, - tas ir fakts, kuru jūs, Šķēles kungs, arī varējāt pieminēt savā uzstāšanās reizē, ja gribējāt pilnībā atstāstīt šīs sarunas. Paldies.".
- 2011_04_14-seq409 spokenText "Godātie kolēģi! Man nav nekāda pamata domāt, ka, teiksim, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis kaut ko dara ļaunprātīgi vai kaut ko dara pretēji Latvijas valsts interesēm. Jautājums: vai viss tas, ko viņš dara, iznāk profesionāli (No zāles dep. J.Reirs: „Jā!”) un vai lietas sokas labi? Runājot par to, kāds tad bija mērķis, ņemot starptautisko aizdevumu, es gribu atgādināt, ka toreiz, ņemot starptautisko aizdevumu, ko minēja arī iepriekšējais debatētājs un ko ir parakstījuši Godmaņa kungs un Slaktera kungs, vienošanās un mērķis bija nepieļaut Latvijas kopprodukta kritumu lielāku par 5 procentiem. Tādēļ viņi arī parakstījās zem šā starptautiskā aizdevuma. Bet ko mēs ieraudzījām vēlāk nākamās valdības izpildījumā? Mēs ieraudzījām mīnus 20 procentus 5 procentu krituma vietā. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Kas pie tā vainīgs?”) Un, no šā viedokļa raugoties, ir jākonstatē pilnīgi skaidri, ka sākotnējais mērķis... tie kvantitatīvie rādītāji, kas bija ierakstīti sākotnējā aizņemšanās līgumā, varbūt nemākulīgas darbības pēc, varbūt nokavētas, lēnīgas darbības pēc vai arī ārējo apstākļu ietekmē... protams, dažādu apstākļu pēc... netika sasniegts. Un tādēļ šeit vienpusīgi visu laiku piesaukt tikai Godmani vai Slakteri, es domāju, ir nevietā. Bet es gribu vairāk atgriezties pie tā, par ko runāja arī iepriekšējie debatētāji - eksprezidents Ulmanis un Pimenova kungs. Tātad šī aizdevuma daļa, kas šobrīd stāv Latvijas Bankā Valsts kases kontos, ir 650 miljoni eiro. Tā netika izlietota pagājušajā gadā un to nav plānots, kā tas ir redzams, izlietot arī 2011.gadā. Šī stāvošā nauda, bet diemžēl aizņemtā nauda, prasa mums apmēram 11 miljonu eiro lielus izdevumus gadā. Mūsu priekšlikums, kurā 61.pants ir izteikts jaunā redakcijā, varbūt arī nav līdz galam veiksmīgs. Man jāatzīst, ka, arī debatējot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un izsverot visus apstākļus „par” un „pret”, kā arī redzot to, ka valdība šobrīd nav spējusi 2011.gadam un varbūt 2011.gada pirmajai pusei sagatavot skaidru rīcību attiecībā uz „Parex banku”, tad šis priekšlikums varbūt ir ļoti ambiciozs. Es Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā piedāvāju - un to mani kolēģi nekomentēja, kas šeit debatēja no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, ka tika piedāvāts izveidot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas redakciju, izveidot jaunu priekšlikumu, ko būtu izveidojusi pati Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un kas dotu iespēju reaģēt gan uz niansi attiecībā uz „Parex banku”, gan arī uz paša Ministru prezidenta Valda Dombrovska atziņu, ka tā nauda guļ nelietderīgi un ka tā ir izmantojama lietderīgāk. Šis priekšlikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika uzlikts uz balsojumu un bez argumentācijas noraidīts. Ja būtu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izveidojusi savu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, redakciju, kas mīkstinātu varbūt mūsu ambiciozo pieteikumu, es domāju, ka mēs visi justos daudz vairāk gandarīti par šo. Tādēļ, atzīstot, ka redakcija ir pārāk ambicioza, es tomēr lūdzu to atbalstīt, jo domāju, ka finanšu ministram, kuram, liekas, iet ļoti grūti sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu, ir vajadzīgs kāds balsts. Kas valdības locekļiem var būt labāks balsts kā parlamenta mandāts? Ministram ir visvieglāk, ja... Ja viņam ir jākārto savas kompetences jomā kādas sarunas ar mūsu ļoti stingrajiem ārzemju partneriem (sauksim tos tagad par partneriem, nesauksim par vagariem!), tad ir ļoti labi, ka tomēr ir vēl tāds arguments kā parlamenta griba; ka parlaments skaidri un gaiši ierāda, kas ir jādara. Es aicinu nebūt tik ļoti iztapīgiem. Un varbūt šis ir tas brīdis, kurā varam paskatīties arī uz to, kā mazā Īslandes tauta, kurai arī ir starptautiskais aizdevums un kurai līgums ar Starptautisko Valūtas fondu paredzēja skaidrus noteikumus, kādā veidā būs jākompensē „Icesave Bank” radītie zaudējumi, tomēr caur tautas procedūru, caur referendumu, ir pateikusi - nē. Es aicinu iedot šo instrumentu finanšu ministram. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_04_14-seq407 spokenText "Kolēģi! Par šo priekšlikumu gribu pateikt, ka tas, kā jau Šadurska kungs teica, tiešām ir vienpusējs. Šis ir starptautisks līgums, un diemžēl šis līgums ir tāds, kāds tas ir noslēgts, un ar tādu līgumu mums jāstrādā. Un, Zalāna kungs, - es viņu neredzu šeit, savā vietā, - šī tomēr ir solidaritāte! Mēs nekritizējam šo līgumu, ko noslēdza Godmaņa kungs un Slaktera kungs, apzinoties tos apstākļus, kādos šī valdība un iepriekšējās valdības noveda valsti. Līdz ar to mēs nekritizējam šo līgumu. Bet Dombrovskis ir ļoti labs sarunu vedējs, un viņš izmanto jebkuru iespēju, lai līgums tiktu mīkstināts divpusējās sarunās. Un, atšķirībā no tā līguma, kurš bija sākotnēji, kurā bija noteikts virzīties soli pa solim, domājot par to, kurš nodoklis jāceļ un kurš nav jāceļ, Dombrovska kungs ir tas, kurš panāca, ka līgumā un nodomu vēstulēs pārsvarā ir ierakstīts tikai viens cipars - budžeta deficīts. Mani arī ļoti apbēdina Pimenova kunga nezināšana vai nesekošana līdzi presei. Tieši vakar bija tā diena, kad Starptautiskais Valūtas fonds un mūsu valdība panāca vienošanos nozīmīgu daļu no finanšu rezerves fonda... panāca iespēju šādu nozīmīgu daļu pārskaitīt budžeta deficīta segšanai. Līdz ar to arī šis jautājums tiek risināts, bet tiek risināts civilizēti, pārrunu ceļā, kā tas pienākas normālai valstij, kurai ir noslēgts, jā, varbūt neizdevīgs sākotnējais līgums par aizņēmumu, bet tas tomēr ir, un šis Ministru prezidents strādā šā līguma ietvaros un respektē šo līgumu. Līdz ar to es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu un.... Neatbalstīt, jā...".
- 2011_04_14-seq405 spokenText "Cienījamās dāmas un kungi! Es šeit nesaskatu nekādu likuma pārkāpumu un vienošanās pārkāpumu. Šā priekšlikuma fabula ir uzdevums, kuru mēs ierosinām uzdot valdībai, - nodrošināt aizdevuma pirmstermiņa atmaksu. Tas nenozīmē, ka ir jāpārtrauc līgums vai vienošanās. Runa ir par to, ka jāsāk pārrunas ar aizdevējiem par to, lai tomēr izmantotu tos... gūtu atļauju tērēt tos līdzekļus, kas tagad ir Valsts kases kontā. Kā jau tika nosaukts, ja nemaldos, no šīs tribīnes, tie ir 650 miljoni eiro. Šis priekšlikums ir labā laikā un labā vietā iesniegts, jo nākamajā gadā Latvijai jau būs jāatmaksā vairāk par 200 miljoniem latu, bet līdz 2015.gadam - vairāk par 2 miljardiem latu. Kur mēs tos ņemsim? Ministru prezidents jau teica, ka mēs sasniegsim tādu finanšu stabilitātes līmeni, kas mums ļaus pārfinansēties starptautiskajos finanšu tirgos. Runa ir tikai par to, lai tomēr sasniegtu tādu nepieciešamo līmeni. Bet atcerēsimies, ka tomēr mēs saņemam aizdevumu uz ļoti izdevīgiem noteikumiem! Pārfinansēties nozīmēs ņemt aizdevumus tirgos par procentiem, kas ir... būs lielāki nekā 6 procenti, varbūt 7 vai pat 10 procenti. Es saprotu, ka tas nozīmēs jaunu nastu Latvijas budžetam. Tas ir acīm redzami. Runa ir par to, kā mēs tomēr sakārtosim mūsu attiecības ar aizdevējiem, tiem, kas tagad gaida, kā mēs attīstīsim savu ekonomiku un savu finanšu sistēmu. Es saprotu tā, ka tomēr mūsu valdībai neizdevās panākt, lai aizdevēji mums atļautu pagarināt atmaksas termiņu. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Ko viņi grib - atdot vai pagarināt?”) Par nožēlu, viņi to neatļāva izdarīt! Es nezinu, kādā valodā notika pārrunas. Es tomēr uzskatu, ka Latvija izpildīja visus mājas uzdevumus, kas bija uzdoti mūsu valstij pēdējo divarpus gadu laikā. Mēs esam samazinājuši algas, savilkuši jostas. Domāju, ka Latvija ir viena no tām valstīm, ar kurām var, nosacīti sakot, lepoties Eiropas Komisija, rādīt visām Eiropas Savienības dalībvalstīm kā paraugu tam, kas ir jādara, lai pārvarētu krīzi. Es domāju, ka mēs esam nopelnījuši, lai tomēr aizdevēji būtu vairāk saprotoši, kad mēs runājam par to, kā labāk atrisināt mūsu problēmas, kas saistītas ar aizdevuma atmaksu. Es uzskatu, ka šis priekšlikums, kas tagad ir apspriežams, ir viens no atrisinājumiem. Varbūt tos līdzekļus, kas tagad ir kontā, mēs varam izmantot ne tikai pirmstermiņa atmaksai, bet arī budžeta deficīta kompensācijai? Par to, es atceros, labi runāja Ministru prezidents savā intervijā televīzijas kanālā TV5 7.aprīlī. Man žēl, ka nekāds rezultāts pagaidām nav sasniegts. Es domāju, ka valdība rīkosies prātīgi, ja tomēr būs uzbrūkoša, mūsu, Latvijas valsts, intereses aizsargājot. Paldies.".
- 2011_04_14-seq403 spokenText "Godātie kolēģi, arī tie, kuriem neinteresē šīs debates! Šajā priekšlikumā ir divas lielas problēmas. Pirmā problēma ir tīri juridiska rakstura, jo šis priekšlikums, ja tas taptu pieņemts, likumā noteiktu to, ka valdībai ir jāpārkāpj starptautiska līguma normas, jo Godmaņa valdības laikā ar starptautiskajiem aizdevējiem slēgtais līgums paredz citu regulējumu. Tātad mēs varētu runāt par pirmstermiņa atmaksu, ja mēs par to vienotos ar aizdevējiem. Mēs nedrīkstam ierakstīt savā likumā normas, kas runā pretī Latvijas starpvalstu līgumiem. Tā ir tikai juridiska problēma! Otra problēma ir neprecīzais formulējums, ko frakcija ir ierakstījusi šajā priekšlikumā. Tātad tā finansējuma daļa, kas ir paredzēta finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai, godātie kolēģi, ietver ne tikai tos 650 miljonus, kas guļ kā rezerve Latvijas Bankā, bet arī to miljardu, kas ir ieguldīts „Parex bankas” stabilizēšanai. Ja mēs šo priekšlikumu pieņemtu, tad mums būtu jāatrod viens miljards līdz 1.jūlijam, un tad nu gan, man šķiet, mūsu valsts būtu nopietnās problēmās. Paldies.".
- 2011_04_14-seq402 spokenText "Paldies Ulmaņa kungam. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.".
- 2011_04_14-seq401 spokenText "Godātie kolēģi! Cienītā Āboltiņas kundze! Man patiešām šodien ir liels gandarījums atrasties šajā auditorijā un bet būt lieciniekam - un ne tikai lieciniekam - procesam, kas iezīmē Latvijas nākotni. Mēs esam pienākuši pie viena no punktiem, kur mums vajadzētu runāt par to, kā mēs visu šo procesu realizēsim: vai nu uz milzīgu parādu rēķina, vai sākot jau domāt par to, ka parāds nav brālis. Lēnām ir jāsāk domāt, kā to samazināt. Un tieši tāpēc šajā mūsu priekšlikumā ir izvirzīts jautājums, ka pamazām ir jādomā par to, ka daļa līdzekļu, kurus esam aizņēmušies, ir jāatgriež atpakaļ vai arī jāizmanto daudz efektīvāk. Es esmu diezgan gandarīts par to, ka es uzstājos debatēs par jautājumu, kuru koalīcija un valdība nevarēs nepieņemt. Tādā vai citādā redakcijā šis punkts ir jāpieņem! Un arguments manai domai ir tāds, ka premjers jau vairākkārt pēdējās dienās ir izteicies par to, ka ir jāizskata jautājums par finanšu stabilizācijas fonda racionālāku izmantošanu. Protams, viņš nav runājis tik kategoriskā formā, kā mēs to darām savā priekšlikumā par daļas šā fonda līdzekļu atgriešanu aizdevējiem. Šajās dienās mēs izskatījām arī nacionālās reformas programmu, un šajā nacionālās reformas programmā ir ietverti tādi punkti, kas izraisa diezgan lielas šaubas. Šinī sakarā es domāju, ka būtu labi, ja daļu šo līdzekļu varētu novirzīt uzņēmējdarbības stimulēšanai, kā rezultātā eksporta un pārējie ekonomiskie rādītāji varētu pieaugt daudz straujāk. Protams, premjers šodien runāja ārkārtīgi optimistiski, un man šķiet, ka tas varbūt ir bijis viens no retajiem premjeru šāda veida ziņojumiem, kuru man ir bijusi iespēja noklausīties visu pēdējo 20 gadu laikā. Es uzskatu, ka šis ziņojums bija viens no daiļrunīgākajiem. Vai šis ziņojums sevi attaisnos dabā un vai mēs spēsim realizēt visas tās ieceres, kuras ir izvirzītas, - tas, es domāju, lielā mērā būs atkarīgs ne tikai no parlamenta darba, bet arī no ministriju... no to ierēdņu darba, uz kuru pleciem šī atbildība gulstas. Es uzskatu, ka kredītreitinga jautājums ir šīs aizdevuma atgriešanas jautājums. Manuprāt, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kura uz šo jautājumu nepietiekami enerģiski reaģēja... uz šo mūsu priekšlikumu, nāksies šo jautājumu pārskatīt un agri vai vēlu pieņemt attiecīgos lēmumus. Es aicinu nobalsot „par” mūsu priekšlikumu un nākotnē šo priekšlikumu realizēt ar vēl lielāku neatlaidību. Paldies.".
- 2011_04_14-seq400 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Guntim Ulmanim. (Dep. G.Ulmanis, dodoties uz tribīni: „Jādod viņiem drusciņ atpūta!”)".
- 2011_04_14-seq399 spokenText "15. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq591 spokenText "15. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq346 spokenText "15. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq398 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams? Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq397 spokenText "Godātie kolēģi! Es tiešām nezinu, vai Šlesers vēlas vai nevēlas sagraut valsts budžetu. Par to neizteikšos, bet šajā priekšlikumā tiešām nekā slikta nav. Man šis priekšlikums... nu, kā lai to saka, vairāk patīk nekā nepatīk, jo šim priekšlikumam ir divas ļoti labas iezīmes. Pirmā iezīme ir tā, ka tas paredz pakāpeniski samazināt nodokļu slogu darba ņēmējam; tas atbilst arī Dombrovska valdības darba plāniem. Otra ļoti laba iezīme šajā priekšlikumā ir tā, ka tas paredz aplikt ar nodokli personas summāros gada ienākumus. Tātad šis priekšlikums prezumē pāreju uz vispārēju ienākuma deklarēšanu, pie kā šobrīd arī strādā Finanšu ministrija, un es ļoti ceru, ka mēs paredzētajos termiņos to arī izdarīsim. Tā ir tā labā puse šim priekšlikumam. Un tomēr es redzu tam vienu trūkumu, proti, šajā priekšlikumā netiek paredzēta progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes ieviešana. Un es gribu ierosināt zināmu modifikāciju. Proti, ja mēs šajos norādītajos termiņos varēsim samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, piemērojot to personas gada ienākumiem, tad es gribētu teikt, ka personām ar lieliem gada ienākumiem varētu saglabāties 25 procenti iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, ar vidējiem ienākumiem - 23 procenti un ar maziem ienākumiem - 21 procents, kā partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija ierosina. Es domāju, ka šāds solis tad, kad mēs to finansiāli varēsim atļauties (es ļoti ceru, ka šajos termiņos mēs to arī varēsim), mazinās Džini indeksu Latvijā, mazinās sociālo nevienlīdzību un nenodarīs neko ļaunu nevienam darba devējam, jo neviena iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes daļa nevienā segmentā netiks paaugstināta... tikai dažos segmentos tiks paaugstināta. Godīgi sakot, ja frakcija „Par Labu Latviju” būtu paredzējusi šajā priekšlikumā arī pāreju uz progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, tad es nudien nespētu neatbalstīt šo priekšlikumu. (No zāles dep. E.Zalāns: „Tad izdomā citus argumentus!”) Bet es ļoti ceru, ka Finanšu ministrija sekmīgi strādās pie koncepcijas ieviešanas. Es ceru, ka Saeimas vairākums par to arī nobalsos, ka nenotiks, kā kādreiz notika Kalvīša valdības laikā: kad mēs jau ļoti tuvu bijām vispārējās deklarācijas ieviešanai, tas tika padarīts par absurdu un „norakts” kā neizpildāms uzdevums. Es ceru, ka mēs šobrīd tiešām neprasīsim deklarēties katram pensionāram, ka mēs noteiksim slieksni - saprātīgu slieksni! -, no kura personai ir jāsāk deklarēties, un tiešām nonāksim pie vispārējās deklarācijas sistēmas un līdz ar to - arī pie progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. Paldies.".
- 2011_04_14-seq395 spokenText "Godājamie kolēģi! Mēs šodien visi apzināmies to, cik liela ir ēnu ekonomika. Un mēs apzināmies arī to, ka aplokšņu algas ir viena no tām problēmām, ar kurām ir jācīnās. Jautājums ir tāds: kāda ir motivācija cilvēkiem izvairīties no algām, kuras viņi saņem legāli? Ārkārtīgi vienkārša atbilde: vieni vienkārši apzināti negrib maksāt nekādus nodokļus, bet citi vairs nevar samaksāt nodokļus. Un šodien, laikā, kad ir izplatīta šī problēma, daudzi darba ņēmēju kolektīvi griežas pie darba devēja un saka, ka viņi vairs nespēj savilkt galus sakarā ar augstajiem tarifiem, kuri tagad parādās saistībā ar elektroenerģiju, gāzi un vēl citām lietām. Viņi saka: „Mēs esam gatavi pāriet uz aplokšņu algām! Maksājiet mums, lūdzu, aploksnēs!” Ja kāds no klātesošajiem koalīcijas pārstāvjiem uzskata, ka tas ir blefs, ka tā ir tikai opozīcijas izdoma, tad, kolēģi, tā tas nav! Nu jau to dara ne tikai tie, kuri ļaunprātīgi negrib maksāt nodokļus. Cilvēki apzinās, ka darba devējs nevar samaksāt lielāku algu. Viņi saka: „Maksā minimālo algu! Pārējo, lūdzu, aploksnītē piemaksā! Mūs vairs neinteresē, cik nodokļos mēs samaksāsim...” Kāpēc? Ārkārtīgi vienkārši! Tāpēc, ka pensijas vecums palielinās, un kāpēc gan jaunam cilvēkam būtu nepieciešams maksāt nodokļus? Un tieši tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi iezīmēt perspektīvu, ka nodokļu maksāšana tomēr ir ārkārtīgi svarīga. Un mūsu priekšlikums paredz nevis no 2012., nevis no šāgada vidus, bet gan no 2014.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim noteikt attiecīgi šo nodokli... iedzīvotāju ienākuma nodokli 23 procentu apmērā, proti, samazināt to par 2 procentiem. Savukārt no 2015.gada 1.janvāra un turpmāk to noteikt 21 procenta apmērā. Man šķiet, ka laikā, kad tiešām palielinās šī ēnu ekonomika, ir svarīgi dot skaidru signālu, ka kaut vai 2014.gadā likumdošanā jau būs iestrādāta norma, kas paredz nodokļu sloga samazinājumu konkrētam darba ņēmējam, un vienlaicīgi tas būtu atbalsts arī darba devējam. Man šķiet, ka šī iniciatīva ir ļoti svarīga. Godājamie koalīcijas pārstāvji! Jūs, protams, varat vēlreiz balsot „pret”, jo šis ir opozīcijas priekšlikums, bet man šķiet, ka ir nepieciešami šie pozitīvie signāli sabiedrībai, un, ja kāds saka, ka tādā veidā Šlesers vēlas sagraut valsts budžetu, mazināt ieņēmumus, tad es domāju, ka šis konkrētais priekšlikums nevis mazinās ieņēmumus, bet gan tos palielinās, jo ļoti daudzi cilvēki teiks: nu, ja jau valdība un parlaments ir gatavs tomēr nodokļus samazināt, tad varbūt tomēr mēs neiesim ēnu ekonomikas virzienā, mēs neiesim uz šīm aplokšņu algām, bet tie, kas ir aizgājuši, atgriezīsies. Tā ka, godājamie kolēģi, šis priekšlikums nekādā gadījumā neietekmēs šāgada budžetu un arī nākamā gada budžetu. Tas būs spēkā no 2014.gada 1.janvāra. Tā ka aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_04_14-seq393 spokenText "14. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq890 spokenText "14. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq344 spokenText "14. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq392 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 42, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq391 spokenText "Godātie kolēģi! Jau pagājušajā gadā, apstiprinot 2011.gada budžetu, mēs par šo priekšlikumu debatējām. Mēs debatējām vairākkārt arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, skatot šo jautājumu. Toreiz, neņemot vērā opozīcijas argumentus, tika atbalstīta valdības piedāvātā pozīcija, izsakot to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas redakcijā, un galu galā daudzbērnu ģimenes sagaidīja kārtējā vilšanās. Tādēļ, ka diemžēl liela daļa Latvijas ģimeņu nedzīvo reģistrētā laulībā. Liela daļa cilvēku... Tā nu dzīvē gadās, ka automašīna pieder, teiksim, tēvam, bet bērni ir reģistrēti pie mātes. Un no tās labās iniciatīvas, kuru valdība, pārveidojot mūsu priekšlikumu, bet nosakot mazāku atvieglojumu normu, tā kā izstrādāja un koalīcija atbalstīja, iznāca, tautas valodā sakot, čiks. Mēs atkal šo priekšlikumu uzturam spēkā. Šis priekšlikums ir ar mūsu piedāvājumu - noteikt atvieglojumu, 50 procentus, daudzbērnu ģimenēm attiecībā uz autotransporta nodokli. Tas, man šķiet, ir būtisks. Šis priekšlikums precīzi atrunā arī šo situāciju, kādā cilvēki organizē savu kopdzīvi. Diemžēl arī tā, ka nereģistrē šo laulību. Es domāju, ka šis priekšlikums ir atbalstāms. Tā fiskālais efekts, jā, ir negatīvs, bet... Mums tālāk, kā redzēsim, debatējot šodien par priekšlikumiem, ir arī norādīti avoti. Bet negatīvais efekts ir tikai 0,5 miljoni, un ir runa par Latvijas daudzbērnu ģimenēm. Mana kolēģe - parlamentārā sekretāre, kad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā debatēja par šo lietu un aizstāvēja valdības pozīciju, norādīja, ka principā viņa piekrītot - viņa principā piekrītot! - šim priekšlikumam, un aicināja to darīt tādā veidā, ka valdība nākšot ar likumprojektu... ka parlamentā būšot mums jāskata likums par partnerattiecībām. Ka ar Partnerattiecību likumu varēšot tad noregulēt šo jautājumu. Un aicināja... lūdza manu atbalstu. Es biju godīgs un atklāts un teicu, ka mana atbalsta tādā klasiskā izpratnē, kā es to saprotu, Partnerattiecību likumam nebūs, pat ja tas ļautu atrisināt tās nepilnības, kas ir pašreizējā likumā attiecībā uz daudzbērnu ģimenēm. Bet es domāju, ka... Daļa te sāka satraukties. Es domāju, ka konkrēti mana kolēģe, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre, nedomāja par kāda īpaša veida partnerattiecībām. Viņa runāja par nereģistrētu laulību kā partnerattiecību veidu. Es domāju, ka tas ceļš ir krietni garāks. Tas ceļš ir krietni garāks nekā atbalstīt partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu. Un, ja nepieciešams, ar Ministru kabineta attiecīgu regulējumu novērst tās nianses, kas nav precīzas. Tādēļ, kolēģi, es lūdzu jūs tomēr padomāt un apsvērt iespēju atbalstīt šo partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu, kurš skar varbūt pašu svarīgāko Latvijas sabiedrības daļu - daudzbērnu ģimenes. Tos cilvēkus, kuri šajos ne vieglajos ekonomiskajos apstākļos nes vislielāko atbildības un grūtību slogu un faktiski neko daudz neprasa no mums - prasa 50 procentu atlaidi transporta nodoklim. Nodoklim, kura mūsu apkārtējās valstīs - Lietuvā un Igaunijā - nemaz nav. Nodoklim, kura pilnu nosaukumu, kā jūs atceraties, toreiz, kad par to debatējām 2011.gada novembrī, atcerēties nespēja pat neviens no valdības. Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu, un tas būs reāls atbalsts daudzbērnu ģimenēm. Paldies.".
- 2011_04_14-seq389 spokenText "13. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq888 spokenText "13. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq342 spokenText "13. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq388 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 49, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq387 spokenText "Tātad, kolēģi, par šo priekšlikumu gribu pateikt, ka arī ne visi opozīcijas pārstāvji to atbalstīja. Tā ka šeit nebūtu vietā pārmetums par to, ka solidarizējas vai nesolidarizējas. Un galvenie iemesli bija pirmajai daļai tādi, ka uzskatīja, ka ir apdraudētas jau esošās darba vietas, ka tātad uzņēmēji varētu atlaist esošos darbiniekus un ņemt darbā citus. Un par otro daļu - par pašvaldību finanšu pārdali. Bija bažas par to, ka tām pašvaldībām, kurām ir lielāki finanšu resursi, ir arī lielākas iespējas pievilināt uzņēmējus, un līdz ar to tas novestu pie tā, ka bagātākās pašvaldības kļūtu bagātākas, bet nabagākās - nabagākas. Līdz ar to komisija balsoja. Balsojot ne tikai pozīcija neatbalstīja šos priekšlikumus, un tātad priekšlikums netika atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq386 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Jānis Reirs. Lūdzu!".
- 2011_04_14-seq385 spokenText "Godātie kolēģi! Nu, labi, Šadurska kungs teica, ka peļņas nav. Nu kā tad nav? Gadā 120 miljoni latu tiek iekasēti no šīs peļņas valsts budžetā, tātad te tomēr ir par ko padiskutēt. Varbūt kādam tā nav nauda, bet vispār budžetam tā ir pietiekami liela nauda. Un te ir vēl tāda lieta, ka šim priekšlikumam kājas, tā teikt, neaug no šodienas vai vakardienas, bet patiesībā šis priekšlikums tiek diskutēts jau ļoti sen. Zināmā mērā visi ministri, kuri ir vadījuši Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministriju, to ir diskutējuši. Diskutējuši ar pašvaldībām, diskutējuši ar valdībām. Arī es esmu viens no tiem kādreizējiem ministriem, kas to piedāvāja valdībā. Un šis jautājums ir jādiskutē! Šodien te jau nav nekā tāda, ko mēs piedāvājam, kas nebūtu... nevis tikai uzklausāms, Šadurska kungs, bet arī diskutējams, jo mūsu priekšlikums jau nesaka, ka tas ir jāievieš ar šodienu. Tur, mūsu priekšlikumā, ir skaidri un gaiši rakstīts, ka, ja mūsu priekšlikumu atbalstītu, tad Ministru kabinetam līdz šā gada 1.jūnijam būtu jāiesniedz likumprojekts Saeimā. Un tad nu varētu diskutēt: būs ēnu ekonomika vai nebūs, šmauksies, nešmauksies un kas tur notiks... Bet likumprojekts tomēr tiktu iesniegts ar absolūti konkrētu būtību. Ar pirmo daļu, par ko runāja Šlesera kungs, attiecībā uz reālu bezdarba samazināšanu un ar otro daļu, kas būtu attiecībā uz šā nodokļa pārdali starp valsts ieņēmumiem un pašvaldības ieņēmumiem. Šim projektam... šādam projektam nevar būt pilnīgi nekāda negatīva efekta uz konsolidēto budžetu, jo tas jau nesamazina nodokļa apmēru. Priekšlikums, ja tāds tiktu sagatavots šajā likumprojektā, pārdalītu nodokli starp valsti un pašvaldībām, kur pašvaldības, zinot to, ka viņu teritorijās var ienākt jauni uzņēmumi, būtu pilnīgi citās diskusiju attiecībās ar potenciālajiem investoriem, tāpēc te jautājums ir tāds... Runa nav par ieklausīšanos, runa ir par konceptuālu atbalstu vai neatbalstu. Un tiešām, Reira kungs, jūs teicāt, lai opozīcija ir solidāra ar jums un meklē risinājumus, kuri vajadzīgi valstij. Esiet solidāri tādā gadījumā arī paši ar opozīciju, bet tiem, kas to nezina, varu sacīt: šobrīd vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs turpina manu kādreizējo ierosinājumu, pēc tam Dagnijas Staķes ierosinājumu, un tagad arī viņš izstrādā šo koncepciju, Brigmaņa kungs, un viņš visdrīzāk nāks uz valdību un piedāvās tieši to pašu, ko mēs piedāvājam šodien. Krīzes situācijā izšķirošs ir laiks! Mēs ar līdzīgu priekšlikumu... faktiski jau ar konkrētāku priekšlikumu nācām klajā budžeta debatēs 2010.gada beigās. Mēs nācām... Labi, toreiz to noraidīja. Šobrīd mēs koalīcijai piedāvājam vēl mīkstāku, draudzīgāku priekšlikumu. Un te nu patiešām ir jautājums, vai tā politiskā greizsirdība no koalīcijas puses tiek pārvarēta vai netiek pārvarēta. Un, ja tā netiek pārvarēta un ja šis priekšlikums tiek noraidīts, kuram nav nekādu sliktu seku uz budžetu, nav nekā... ja šī greizsirdība netiek pārvarēta, tad pēc būtības tā vienkārši ir liekulība - aicināt mūs solidarizēties ar koalīciju un valdību. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Te nav nekāda fiskāla defekta vai negatīva efekta uz budžetu! Te ir tikai gribēšanas un attieksmes jautājums. Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.".
- 2011_04_14-seq383 spokenText "Godātie kolēģi! Nu tā nu gan nav taisnība, ka pozīcija neieklausītos opozīcijas priekšlikumos! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mums bija saturīgas un pietiekami nopietnas debates par šo jautājumu. Tika minēti vairāki argumenti. Divus no tiem atkārtošu šeit. Es varu piekrist, ka šim priekšlikumam ir leģitīms mērķis, labs mērķis, jo cīņa pret ilgstošo bezdarbu ir ļoti būtiska. Nedomāju, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis ir īstā svira, kas varētu ieinteresēt uzņēmējus, it īpaši situācijā, kad peļņas nav, jo tad nav arī šo apliekamo ienākumu. Līdz ar to stimuls uzņēmējam ir diezgan mazs. Bet tas, ko Rasnača kungs minēja, ka viņš gan domā, ka šeit nebūtu iespējama krāpšanās... Nu, nezinu... Daudzi, tajā skaitā arī opozīcijas pārstāvji, runā un vērtē ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā līdz pat 40 procentiem. Nu, sakiet, lūdzu, kā šī ēnu ekonomika rodas un vai šeit visur nav krāpšanās? Un vai par visām šīm darbībām uzņēmējam, ja viņš darbojas pelēkajā sektorā, nedraud kriminālsods? Tā ka, godātie kolēģi, tāds risks pastāv, ka viens otrs uzņēmējs atlaidīs darbiniekus, pēc tam paņems tos atpakaļ darbā un tādā veidā ietaupīs šo nodokļa tiesu. Es piekrītu, ka šā priekšlikuma ideja ir laba, tikai stimuls nav īstais, tāpēc ir jāpiedomā pie tā realizācijas. Es domāju, ka tiešā veidā tas mūsu budžetā nav pārņemams. Paldies.".
- 2011_04_14-seq381 spokenText "Godātie kolēģi! Šis priekšlikums tiešām pēc būtības konceptuāli ir noteikti atbalstāms, tikai žēl, ka te tagad ir otrais lasījums un varbūt redakcija varēja būt labāka, bet tik un tā es to atbalstīšu. Un kāpēc? Tāpēc, ka ir ilgstošā bezdarba problēma un praktiski jau citu veidu nav, kā to risināt. Šis ir tas galvenais veids, kā daudzās Eiropas valstīs risina ilgstošā bezdarba jautājumus. Laikrakstā „Diena” pirms kāda pusgada vai varbūt vēl nedaudz agrāk bija tāds apkopojums par Eiropas valstīm, kā tās risina šos ilgstošo bezdarbnieku jautājumus, un šī bija viena no galvenajām svirām. Otra svira, protams, ir šie sociālie pabalsti, kurus saņemt ir izdevīgāk, nekā meklēt darbu. Bet tas ir jārisina jau pēc tam. Ir oponenti, kuri pamatoti iebilst, ka būs shēmas, ka būs krāpšanas. Taču par krāpšanu, cik zināms, ir kriminālsods paredzēts, un nez vai būs daudz tādu, kuri uzdrošināsies to darīt. Tā ir viena lieta. Vai mēs spēsim administrēt - arī tas jautājums ir. Man šķiet, ka divritenis nav jāizgudro, bet vajag ņemt un smelties pieredzi no tām valstīm, kurās tas tiek īstenots jau daudzus gadus. Tā ka es personīgi atbalstīšu.".
- 2011_04_14-seq379 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Pirms apmēram kādiem sešiem gadiem kā reģionālās attīstības ministram man bija iespēja braukt pa visu Latviju, tikties ar pašvaldību vadītājiem un, vadoties pēc savas iepriekšējās pieredzes - pēc Valmieras pieredzes, gribu teikt, ka pirmie cilvēki Valmierā ir bijuši, ir un, es ceru, arī būs tie darba devēji, tie ir uzņēmēji, kas nāk no šīs vides, kura Valmierā nodrošina šo attīstību. Es šīs mazpilsētas vadītājam jautāju: „Kā jums ir ar ekonomiku, kā jums ir ar uzņēmējiem?” Viņš nedaudz pakasīja galvu un teica: „Jā, mums te daži ir, bet viņi nav labi. Viņi mums te traucē strādāt. Faktiski mēs ar viņiem nekooperējamies.” Šā priekšlikuma otrā daļa ir vērsta uz to, lai varētu jau šogad veikt nelielas pārmaiņas, lai nākamajā gadā jau varētu to iestrādāt budžetā, kā arī sākt detalizēti diskutēt par uzņēmumu ienākuma nodokļa pārdali - pārdali starp valsti un pašvaldību. Šobrīd, kā zināms, viss šis nodoklis nonāk valstij. Mūsu priekšlikums ir sadalīt starp pašvaldību un valsti. Kādi ir ieguvumi? Pirmais ieguvums, protams, būs tas, ka, es ceru, nebūs vairs tādu pašvaldības vadītāju, kuri nebūs ieinteresēti uzņēmējdarbības attīstībā savā novadā, savā teritorijā. Ja reiz būs nauda, būs arī ieinteresētība. Tas var tikai katru pašvaldību attīstīt. Otrais. Es domāju, ja attīstīsies katra pašvaldība, ja katrā pilsētā cilvēki domās par uzņēmējdarbību, par darba vietām, es domāju, visa valsts attīstīsies. Ko mums saka oponenti, kad par šo diskutējam? Oponenti saka: Rīgā ir visvairāk uzņēmumu, Rīga attīstīsies, faktiski lielie uzņēmumi attīstīsies, bet mazajiem nekā no tā nebūs. Es tur redzu vienīgi šo diemžēl mums, latviešiem, ļoti raksturīgo īpašību: tas ir briesmīgi, ja manam kaimiņam ir vairāk vai viņam iet labāk. Gan tai pašai Rīgai, gan tām pašām lielajām pilsētām ir vajadzību arvien vairāk. Mēs nesen diskutējām par bērnudārziem, par to, cik Rīgā to ir jāuzceļ. Protams, tur nav tik daudz naudas, lai uzceltu vēl trūkstošos desmitus bērnudārzu. Atcerēsimies, ka izlīdzināšanas fonds jau pašvaldības izlīdzina! Un tas ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis... Mūsu priekšlikums ir pašvaldībām nodot daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa, un, ja jūs šodien neatbalstīsiet mūsu priekšlikumu (līdzšinējā, nu jau nez cik stundu ilgā pieredze rāda, ka acīmredzot atbalstīšana nenotiks), es aicinu ļoti rūpīgi to apdomāt un nākt jau ar valdības, ar koalīcijas iniciatīvu. Mēs neviens neapvainosimies. Mēs atbalstīsim. Paldies.".
- 2011_04_14-seq378 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Mārim Kučinskim. (No zāles: „Tikai neatkārto!”)".
- 2011_04_14-seq377 spokenText "Godājamie kolēģi! Kā mēs visi zinām, viena no problēmām valstī, kura diemžēl nerisinās tik veiksmīgi, kā gribētos, ir bezdarbnieku problēma. Un tas, ko mēs redzam šodien, ka joprojām tiek izmantota tā sauktā simtlatnieku programma... Vieni saka, ka tā ir laba, otri saka, ka tā ir slikta, bet ir jāapzinās tas, ka cilvēks, kas iziet šo simtlatnieku programmu, paliek pie sasistas siles, jo darba viņam joprojām nav. Mēs esam šo problēmu vērtējuši no dažādiem aspektiem, un man šķiet, ka tas, ko valdībai vajadzētu šodien... ko valdība varētu darīt, būtu izmantot darba devējus kā atbalstu, lai šo problēmu reāli varētu risināt. Un idejas ir šādas: tos cilvēkus, kuri tātad ir pavadījuši kā bezdarbnieki vairāk nekā 6 mēnešus, šos cilvēkus, kuri ir kvalificējušies kā bezdarbnieki šajā laika periodā, varētu paņemt darbā tajā vai citā uzņēmumā, kas tiktu arī dokumentēts un fiksēts. Tad attiecīgi mēs varētu piedāvāt konkrētam uzņēmumam zināmas atlaides. Piemēram, dot atlaides uzņēmuma ienākuma nodoklim, noņemt to daļu, ko tas ir izmaksājis algās. Tātad nevis vienkārši ņemt no sociālā vai kāda cita budžeta un maksāt pabalstus visiem šiem cilvēkiem, kas ir simtlatnieku programmā, bet piedāvāt uzņēmumiem samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli par šo daļu. Taču vienlaicīgi ir arī jāapzinās, ka tā nav tikai tīra uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaišana, bet tā ir arī sava veida ienākumu palielināšana valsts budžetā, jo no šīs algas, kuru saņems konkrētais cilvēks, strādājot šajā vietā, tiks maksāts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālais nodoklis. Līdz ar to principā mēs radītu tādus apstākļus, ka mēs talkā ņemtu uzņēmējus, un, man šķiet, ka, tā kā šis konkrētais priekšlikums nerada nekādus zaudējumus tiešā veidā valsts budžetam, jo savā laikā matemātiski jau tika izrēķināts, ko nozīmē samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli no 25 līdz 15 procentiem. Kā jau es teicu iepriekš, finanšu eksperti toreiz teica: jā, mēs to nevaram darīt, jo būs zaudējumi! Man šķiet, ka šajā gadījumā tas pirmais ieguvums būs tāds, ka šie cilvēki, kas iegūs darbu, strādās. Viņi vairs nebūs degradēti priekš sevis un savām ģimenēm, viņi paši pelnīs naudu, viņiem radīsies ticība sev un savai dzīvei. Otra lieta ir tā, ka mēs reāli stimulētu ekonomiku, jo tādā veidā cilvēki atgrieztos darbā, jo šodien, kā oficiālie cipari rāda, Latvijā ir vairāk nekā 14 procenti bezdarbnieku, tāpēc principā kaut kas ir jādara. Un man liekas, ka šis ir viens no tiem priekšlikumiem, kuru varētu atbalstīt, jo te netiek prasīti tiešā veidā līdzekļi no budžeta, bet tiek piedāvāta sadarbības forma ar tautsaimniekiem, tātad uzņēmējiem... tiem, kuri būs gatavi ņemt darbā bezdarbniekus. Tā ka, godājamie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Man šķiet, ka tas būtu kaut vai viens niecīgs solis pretī tam, lai pozīcija teiktu, ka viņa nav ieprogrammēta tikai kā balsojamā mašīna, bet ka viņa arī seko līdzi tiem priekšlikumiem, kurus iesniedz opozīcija. Un es domāju, ka šis ir tas priekšlikums, kurš tiešām varētu palīdzēt valdībai šajā grūtajā brīdī tad, kad tiešām jākonsolidē budžets un jādomā par to, kur nākotnē iekasēt vairāk līdzekļu. Paldies.".
- 2011_04_14-seq375 spokenText "12. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq883 spokenText "12. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq583 spokenText "12. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq340 spokenText "12. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq371 spokenText "10. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 11.priekšlikumā.".
- 2011_04_14-seq370 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 44, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq369 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Gribu tikai atgādināt to, ka nacionālā apvienība ir vairākkārt iesniegusi līdzīga rakstura priekšlikumus. Diemžēl līdz pat šim brīdim nav atrisināta šī problēma ar neapdzīvotām ēkām un būvēm, šo ēku un būvju aplikšanu ar papildu nodokli. Nav atrisināta! Tātad joprojām mēs atbalstām nekustamā īpašuma turētājus, kuri faktiski šos nekustamos īpašumus tur ar mērķi tos vēlāk pārdot par kādu dārgāku cenu, - tos, kurus tautas valodā mēs saucam par spekulantiem. Es aicinu atbalstīt partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu. Iespējams, ka tas ir redakcionāli precizējams, jo varbūt visai grūti ir konstatēt faktiskās īres tiesiskās attiecības. Tomēr es domāju, ka, ja mēs šādu priekšlikumu atbalstīsim, mēs varēsim atrast arī juridiska rakstura risinājumus, lai šo problēmu atrisinātu. Aicinu atbalstīt.".
- 2011_04_14-seq367 spokenText "Es atbalstu partiju apvienības „Par Labu Latviju” priekšlikumu arī tāpēc, ka tieši lēts nekustamais īpašums bija viens no cenu „burbuļa” iemesliem 2005., 2006. un 2007.gadā. Un, jo ātrāk mēs ņemsimies strādāt tieši ar nolūku apzināti un pamatoti palielināt nekustamā īpašuma vērtību mūsu tirgū, jo labāk būs. Bet runa ir, ka varbūt tas ir jādara, sākot nevis no nekustamajiem īpašumiem, tātad celtnēm, būvēm, tiltiem, ēkām, bet drīzāk no dabas resursiem - no zemes. Šis darbs ir priekšā. Es zinu, ka Finanšu ministrijā notiek darbs sakarā ar šādu nodokļu sistēmas maiņu jeb reformu. Novēlu Finanšu ministrijai sekmes šajā ceļā. Ceru, ka drīz mēs uzzināsim, kas tad būs mums piedāvāts. Bet šis priekšlikums ir atbalstāms noteikti. Lūdzu deputātus šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies.".
- 2011_04_14-seq365 spokenText "Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es zinu, ka... Es dzirdēju, ko jūs, Barčas kundze, teicāt... Manā priekšā ir izdruka no „Dienas Biznesa”, viena no beidzamajām ziņām. Un tur ir rakstīts, ka 5. un 6.aprīlī tiks izsolīti 48 nekustamie īpašumi Rīgā, Mazajā Nometņu ielā 16. Lielākoties tos nosolījuši banku nekustamo īpašumu uzņēmumi. Šī ir tikai viena no epizodēm. Pēdējā gada laikā mums tūkstošiem un tūkstošiem īpašumu nonāk banku rokās. Tikpat daudz īpašumu bez apsaimniekošanas stāv un gaida labākus laikus. Protams, ka īpašnieki nav ieinteresēti tos pārdot, ja vien viņiem ir tāda pati rocība... Un bankām tā noteikti ir, lai varētu kaut ko gaidīt. Mūsu priekšlikums ir šos īpašumus aplikt ar 1,5 procentu nodokli. Tas attiektos uz juridiskajām personām, kuru īpašumos nav deklarēts neviens iedzīvotājs, neviena persona un kuri netiek izmantoti saimnieciskajai darbībai. Šeit ir vairāki ieguvumi. Šobrīd, kad nekustamo īpašumu tirgū ir vērojama tendence uzpirkt īpašumus un faktiski nav nekādas kustības, tirgu var ar šādu nodokli stimulēt attīstīties. Vajag atjaunināt! Iespējams, kāds noteikti cietīs, kādam būs jāpārdod zem pašizmaksas, bet mūsu nekustamo īpašumu tirgus ar šo varētu pozitīvu grūdienu iegūt, lai attīstītos. Un otrs. Es domāju, šodienas sakarā tas ir pats galvenais - šeit ir vismaz 3 miljoni. Ja vēl kāds līdz šim kritizēja to, ka kādi opozīcijas priekšlikumi esot vienkārši tāpēc, ka priekšlikumi... ka neesot avotu un tā tālāk... Taču šeit ir 3 miljoni! Tātad ir pienesums, ko varētu izmantot, lai nebūtu jāizdara budžetā tie labojumi, kas šodien tik dāsnā daudzumā... par kuriem tika nobalsots, lai faktiski pasliktinātu sabiedrības tālāko dzīvi. Aicinu atbalstīt. Paldies.".
- 2011_04_14-seq364 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Mārim Kučinskim. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Māri, pasaki, kā ir - godīgi!”)".
- 2011_04_14-seq363 spokenText "9. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq495 spokenText "9. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq362 spokenText "Debates slēdzu. Paldies. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 57, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq361 spokenText "Godājamie Saeimas deputāti! Mūsu apvienība ir piedāvājusi priekšlikumu, kas, man šķiet, būtu atbalstāms un pozitīvi novērtējams, jo mēs piedāvājam ieviest tomēr šajos budžeta grozījumos vienu nelielu konkrētību sadaļā, kas skar ēnu ekonomikas apkarošanu. Mēs redzam to, ka valdības dokumentā ir iestrādāts cipars (No zāles dep. K.Šadurskis: „Skaitlis!”) 45 miljoni latu, jo ir paredzēts, ka tie tiks iekasēti. Bet diemžēl šis cipars (No zāles dep. K.Šadurskis: „Skaitlis!”), kas ir dokumentā nofiksēts... skaitlis, kā Šadurska kungs saka... nav nekur citur atspoguļots. Un šis skaitlis, Šadurska kungs, nezin kāpēc ir pazudis. Kāpēc? Laikā, kad ēnu ekonomika sasniedz vairāk nekā 30 procentus un tuvojas 40 procentiem, kā to lēš atsevišķi eksperti, kad no kopprodukta principā viens miljards neienāk valsts budžetā, mēs piedāvājam risinājumu: ierakstīt konkrētību - tātad iekasēt 12 500 000 latu apmērā... Tātad Valsts ieņēmumu dienestam ir jānodrošina papildu ieņēmumu iekasēšana, apkarojot ēnu ekonomiku. Pat ne 45 miljonus, ko savā dokumentā ir ierakstījusi valdība... tātad Ministru kabinets, bet gan 12,5 miljonus. Ja mēs paskatāmies uz atlikušo gadu, tad mēs varam principā runāt par nepilniem 2 miljoniem, kuri jāiekasē katru mēnesi. 12,5 miljoni! Kāpēc šis cipars nav atspoguļots budžetā? Kāpēc šie 45 miljoni ir pazuduši un ir parādījušies tikai apraksta formā? Vai tiešām valdībai nav plāna, kā iekasēt šo ciparu, par kuru valdība jau ir lēmusi? Es domāju, ka Loskutova kungs, kurš uzmanīgi tagad strādā ar datoru, varētu palīdzēt valdībai, nu, vismaz šos 12,5 miljonus kaut kā iekasēt, jo no ēnu ekonomikas laikā, kad viens miljards kaut kur ir aizplūdis, es domāju, tas jums būs viens sīkums. Es skatos, ka jūs esat labā formā, esat sagatavojis visus dokumentus, izlasījis. Tā ka es ceru, ka kopīgiem spēkiem valdība ar jūsu atbalstu šo ciparu (No zāles dep. K.Šadurskis: „Skaitli!”) varētu iegūt reālā naudas formā. Tā ka es aicinu koalīciju atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_04_14-seq359 spokenText "8. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq356 spokenText "Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams? Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq355 spokenText "Augsti godājamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Es aicinu visus ļoti nopietni padomāt par nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu. Manuprāt, šis priekšlikums ir pareizs tādā ziņā, ka tas beidzot novērstu to, es teiktu, augstākajā mērā divkosīgi liekulīgo pozīciju, kuru valdība visu laiku lieto gan savā attieksmē pret „Latvenergo”, gan komunikācijā ar sabiedrību. No vienas puses, no „Latvenergo” tiek izņemti laukā 95 procenti peļņas, bet, no otras puses, iedzīvotājiem stāsta, ka tarifi esot jāceļ tādēļ, ka, lūk ,”Latvenergo” neesot naudas, ar ko sakārtot gaisa vadus. Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šādi būtu jārīkojas - šis priekšlikums būtu jāatbalsta, vienīgi vēl es ieteiktu padomāt par to, vai ir jānoliek tā rezervējošā summa: „ne vairāk kā”. Manuprāt, šāda summa... Ja šādu ierobežojumu uzliek kapitālsabiedrībai - un „Latvenergo” ir kapitālsabiedrība, kura strādā! -, šāds ierobežojums it kā liks „Latvenergo” cilvēkiem, menedžmentam, necensties iegūt „vairāk kā”, jo šāda robeža faktiski nav stimulējoša, nav iniciatīvu atraisoša un veicinoša. Drīzāk, kolēģi, mums ir jāsaprot tas, ka „Latvenergo” pagājušā un aizpagājušā gada peļņa mazāk bija balstīta tarifos, tā vairāk bija balstīta tajā iespējā, ka „Latvenergo” varēja sākt pārdot savā maksimuma laikā, tad, kad bija lielais ūdens, savu enerģiju, pieņemsim, Skandināvijas tirgū. Un tur tā peļņa radās. Tādējādi, es domāju, tur ir ļoti daudz cilvēciskā faktora iekšā. Kopumā šis priekšlikums būtu atbalstāms, bet šo skaitli - 15 tūkstoši... 15 miljoni... Ja mēs šodien nobalsosim „par”, mēs šo skaitli varēsim palabot kādā nākamajā budžeta labošanas reizē. Tā ka, godājamie kolēģi, aicinu atbalstīt nacionālās apvienības „Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu - 6.priekšlikumu.".
- 2011_04_14-seq353 spokenText "Vēlreiz sveicināti! Ir skaidrs, ka katram uzņēmumam jāstrādā ar peļņu. Un, ja uzņēmumam grib šo peļņu atņemt, ja tam nav ko ieguldīt uzņēmuma attīstībā, tad tam nākas to kaut kā kompensēt. Valsts uzņēmums izdomā to kompensēt ar tarifa pieaugumu. Šis tarifa pieaugums ir jau apstrīdēts tiesā, un visdrīzāk gan tiesa atzīs šo tarifa pieaugumu par nelikumīgu, tātad atcels. Mums ir jāatdod atpakaļ nauda uzņēmumam, kuram tā ir vajadzīga. „No kurienes šo naudu ņemt?” - jūs noteikti jautāsiet. Es domāju, ka atbilde ir ļoti vienkārša: no valsts kapitālsabiedrību efektīvākas pārvaldes! Starp citu, tika Saeimā pieņemts lēmums, ka jau līdz 15.martam valdībai ir jāpiedāvā sava programma (tā līdz šim brīdim nav piedāvāta). Tātad tur noteikti ir vismaz 20 miljoni. Un mūsu priekšlikums ir ļoti vienkāršs - samazināt skaitli: aizstāt skaitli „95” ar skaitli „50”, tas ir, noteikt, ka nevis 95 procentu apmērā no peļņas, bet 50 procentu apmērā no peļņas, un noteikt, ka ne vairāk kā 15 miljoni. Aicinu atbalstīt. Paldies.".
- 2011_04_14-seq351 spokenText "6. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas paredz mainīt „Latvenergo” budžetā ieskaitāmo peļņas apjomu. Nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq350 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā... Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 24, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq349 spokenText "Cienījamie deputāti! Es pateicos tiem, kas tagad manī klausīsies, jo pēc pārtraukuma mēdz būt tā, ka grūti runāt, tāpēc ka visi ir noguruši pēc kādas atelpas... un līdz ar to es domāju, ka mēģināšu vismaz būt precīzs un skaidrs savā teiktajā. Arī žēl, ka Ministru prezidents ir aizgājis projām. Nu, protams, arī mums ir jāstrādā... Viņš strādā savā kabinetā, bet mēs šeit pat, Saeimā. Bet nu tomēr... Es uzskatu, ka šis 5.priekšlikums nav tāds... viens no vairākiem priekšlikumiem, kurus deputāti iesniedza likumprojektam par grozījumiem valsts budžetā. Šajā priekšlikumā valdības partijas paceļ karogu, un ne velti Ministru prezidents piedalījās mūsu debatēs, ne velti bija... izsludināta valdības programma nākamajiem diviem gadiem. Atkārtoti kārtējo reizi... Un galvenais, par ko ir runa, ir runa par datumu, kurā Latvija pievienosies eirozonai. Es uzskatu, ka šis notikums būs liktenīgs mūsu valstij. Šis notikums ir liktenīgs un svarīgs arī tādēļ, ka tas nosaka radikālas budžeta konsolidācijas nepieciešamību. Ministru prezidents pierādīja, ka tā ir budžeta konsolidācijas nepieciešamība. Es gribētu piebilst, ka šis datums nosaka radikālas budžeta konsolidācijas nepieciešamību. Ir arī vēl divi budžeta konsolidācijas uzdevumi, un tā ir nepieciešamība uzlabot Latvijas kredītreitingus un līdz ar to pēc tam pārfinansēties, kad būs nepieciešams atdot starptautiskajiem aizdevējiem esošo parādu, esošo aizdevumu. Tas būs nepieciešams arī pašiem aizdevējiem, jo viņi labi saprot, ka Latvija var atdot savu parādu tikai no budžeta proficīta. Un, jo mazāks būs deficīts, jo lielākas iespējas valstij būs pēc iespējas ātri atmaksāt kreditoriem savu aizņemto naudu. Nav runas par to, vai pievienoties vai nepievienoties eiro zonai. Runa ir par tempu, un līdz ar to runa ir par budžeta konsolidācijas cenu. Radikālas konsolidācijas cena ir nodokļu palielinājums, uzņēmējdarbības izmaksu palielinājums, ēnu ekonomikas izaugums. Radikālas budžeta konsolidācijas cena ir bezdarbs un emigrācija. Tautai un ekonomikai jostas ir savilktas. Es izmantoju Dombrovska kunga frāzi, kuru viņš vairākkārt ir pateicis, kad tika uzstājies Eiropas Padomes sēdē Briselē. Lai atvieglotu Latvijas tirgus iekšējās spējas attīstīties... drīzāk teikšu - pašattīstīties un lai dotu iespējas uzņēmējiem atgūt elpu un strādniekiem rastu darba vietas tepat Latvijā, nevis Īrijā, es uzskatu, ka ir nepieciešams pārcelt datumu, kad Latvija pievienosies Eiropas monetārajai savienībai. Un tad mēs iestāsimies Eiropas monetārajā savienībā, pievienosimies eirozonai jau kā pārtikusi valsts, nevis kā Eiropas aizpagalms... Līdz ar to es lūdzu neatbalstīt esošo priekšlikumu, bet aicinu uzdot turpmāk valdībai izstrādāt pasākumu plānu, kas tomēr būtu orientēts uz Latvijas iekšējo resursu aktivizēšanu, nevis uz starptautiskā tirgus līdzekļu saņemšanu un līdz ar to Latvijas ekonomikas un valsts turpmāko atkarību no ārējiem apstākļiem. Es uzskatu, ka, kaut arī mūsu valsts ir maza valsts, mēs tomēr varam attīstīties kā pārtikusi valsts, un ne tikai tagad, bet arī pēc tam, kad būsim pievienojušies labu reformu dēļ Eiropas monetārajai savienībai. Paldies. Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2011_04_14-seq348 spokenText "Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas 14.aprīļa sēdi. Pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”” un uzsākām debates par 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Tātad turpinām debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2011_04_14-seq346 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies pieci deputāti: Gundars Daudze, Atis Lejiņš, Sergejs Mirskis, Vladimirs Nikonovs un Vitālijs Orlovs.".
- 2011_04_14-seq345 spokenText "Paldies. Tā kā ir atkal pienācis laiks pārtraukumam, debates turpināsim pēc pārtraukuma. Bet tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2011_04_14-seq344 spokenText "Godātie kolēģi! Godātais Ministru prezidenta kungs! Es šo priekšlikumu atbalstīšu, bet neuzskatu šo priekšlikumu par gana labu. Un es paskaidrošu - kāpēc. Es domāju, ka, jums uzstājoties, mums tiktu paskaidrots, kāpēc jūs tomēr esat nolēmis savā priekšlikumā apstāties pie tā, ka būtu 1,1 procentu liels budžeta deficīts. (Šajā zālē ir trīs Ministru kabineta locekļi, kuriem bija lemts sastādīt bezdeficīta budžetu.) Un paredzēts to sasniegt gada laikā. Es domāju, ka šis priekšlikums būtu ar augstāku kvalitāti, ja būtu šeit galu galā mērķis - sasniegt sabalansētu budžetu. (Vai tas būtu 2014. vai 2015.gadā - tas, iespējams, jūsu padomniekiem un finanšu ministram būtu labāk redzams.) Es ar lielāku gandarījumu balsotu par priekšlikumu, kurš sabalansētu valsts budžetu. Jo 1,1 procentu... Lai nofinansētu šo budžeta deficītu, atkal būs vajadzīgi vairāki desmiti miljonu aizņemtas naudas. Līdz ar to, lai cik jūsmīgi par šo priekšlikumu bija kolēģi, kuri pievienojās Ministru prezidenta, iespējams, cerīgajam optimismam, es tomēr uzskatu, ka šis nav pašas labākās kvalitātes priekšlikums. Es domāju, ka, 2012.gada budžetu stādot, mēs varētu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iniciēt (varbūt arī valdība nāks un piedalīsies) un vienreiz tomēr iezīmēt, kurš ir tas brīdis, kad Latvijas valdība beigs dzīvot uz parāda. Vienreiz ir jābeidz dzīvot uz parāda! Ja to varēja izdarīt 90.gadu vidū, tad, es domāju, arī divtūkstošo gadu vidū var to izdarīt. Paldies.".
- 2011_04_14-seq343 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrim Šķēlem. Vai jums pietiks ar četrām minūtēm?".
- 2011_04_14-seq342 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 5.priekšlikums, kurā iestrādāts 4. - Ministru kabineta priekšlikums, lielā mērā atspoguļo valsts finanšu stabilitātes virzību turpmākajos gados, kā arī sniedz atbildi attiecībā uz izskatāmo 2011.gada budžeta grozījumu nepieciešamību. Likumā tiek piedāvāts iestrādāt Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmā noteikto mērķi - 2012.gadā samazināt budžeta deficītu zem 3 procentiem no iekšzemes kopprodukta, tādējādi nodrošinot Māstrihtas kritēriju izpildi un iespēju 2014.gadā pievienoties eirozonai. 2013. un 2014.gadā tiek piedāvāts turpināt stingru fiskālo politiku un samazināt cikliski koriģēto budžeta deficītu - 0,5 procenti no IKP katru gadu. Ņemot vērā ciklisko korekciju, budžeta deficīta mērķis 2013.gadam ir 1,9 procenti no IKP, bet 2014.gadam - 1,1 procents no IKP. Priekšlikums lielā mērā arī izskaidro 2011.gada budžeta grozījumu nepieciešamību. 2011.gada budžeta sagatavošana notika laikā, kad finansiālā nestabilitāte Eiropā pieauga un kad bija izšķirošais brīdis parādīt Latvijas spēju virzīties uz ilgtspējīgu izaugsmi, stabilizējot savas finanses un palielinot konkurētspēju ārējos tirgos. Ekonomikas pakāpeniska augšupeja, ražošanas attīstība, eksporta kāpums un aktīvāka cīņa pret ēnu ekonomiku un izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir tie faktori, kas ir ļāvuši palielināt ieņēmumu prognozes, panākot tālāku budžeta deficīta samazinājumu. Ekonomikas augšupeja atviegloja 2011.gada valsts budžeta grozījumu sagatavošanu un ieliek pamatu tāda 2012.gada budžeta izstrādei, kas nodrošina atbilstību Māstrihtas kritērijiem, paverot iespēju pievienoties eirozonai. Šīs Saeimas un valdības sastāvam uzsākot darbu, viens no pirmajiem veicamajiem darbiem pagājušā gada nogalē bija 2011.gada budžeta sagatavošana un pieņemšana. Plānotais budžeta deficīta apmērs - 5,4 procenti no IKP - pēc „Eiropas kontu sistēmas 95” metodoloģijas bija krietni zem Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas noteiktajiem griestiem - 6 procentiem no IKP. Tomēr, lai nodrošinātu pārliecinošu programmas izpildi un 2012.gadā sasniegtu deficītu, kas nepārsniedz 3 procentus no IKP, ir nepieciešams jau 2011.gadā īstenot lielāko daļu no 2011., 2012.gada budžeta deficīta samazināšanas pasākumiem. Tāpēc ir sagatavots 2011.gada budžeta grozījumu projekts, kas uzlabotu nodokļu ieņēmumu prognozes un papildu konsolidācijas pasākumu rezultātā nodrošinātu budžeta deficīta samazināšanu līdz 4,2 procentiem no IKP pēc „EKS 95” metodoloģijas. Ko tas šajā situācijā mums dos? Pirmām kārtām mēs parādām konsekvenci, savu noteiktību virzībā uz budžeta deficīta samazināšanu. Šāgada budžeta grozījumos panāktais deficīta samazinājums būtiski atvieglo noteikto mērķu sasniegšanu nākamgad. Ar to apliecinām arī gatavību nodrošināt finansiālo stabilitāti un turpināt sagatavošanos eiro ieviešanai. Skeptiķi saka, ka eiro nav drošs, bet mūsu situācijai vislabākais piemērs ir salīdzinājums ar Igauniju. Eiro ieviešana Igaunijā ir palīdzējusi nostiprināt augstu finanšu tirgus uzticamību, izcilus eksporta un izaugsmes rādītājus, kas uzlabo gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju situāciju. Vienlaikus izstrādātie budžeta grozījumi samazina deficīta finansēšanas izmaksas šim un nākamajam gadam, turklāt dod iespēju ietaupīt uz valsts parāda apkalpošanu turpmākajos gados. Šajā gadā valsts parāda procentu maksājumiem atvēlēti 217 miljoni latu. Tā ir maksa par agrākajos gados uzkrāto parādu, kā arī par to, ko esam aizņēmušies pēdējo trīs gadu laikā ekonomikas un valsts budžeta stabilizācijai. Jāņem vērā, ka šobrīd liela daļa no kopējā valsts parāda ir līdzekļi, kas saņemti no starptautiskajiem aizdevējiem par izdevīgām procentu likmēm. Nākamajā gadā, aizdevumu programmas aktīvajai fāzei beidzoties, turpmākā aizņemšanās būs par tādām procentu likmēm, kādas piedāvās tirgus. Kaut arī esam daudz darījuši, lai tirgus mūs vērtētu pozitīvi, un daudz šajā ziņā jau ir arī sasniegts, mums ir laba iespēja vēl uzlabot savu novērtējumu, samazināt procentu likmes un valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Savukārt, neveicot tālāku deficīta samazināšanu un parāda ierobežošanu, iespējamās procentu likmju atšķirības Latvijai katru gadu radīs vairāku desmitu miljonu starpību procentu maksājumos. Par tendencēm tautsaimniecībā. Šobrīd izaugsme balstās uz atgūtu ekonomikas konkurētspēju un veselīgu ekonomikas struktūru, kurā straujāk par citām jomām aug uz eksportu orientēta ražošana. Pēc eksporta pieauguma pagājušajā gadā par 29,5 procentiem šāgada janvāris uzrādīja pieaugumu par 51,3 procentiem, bet februāris - par 35,5 procentiem pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Šāgada februārī, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, rūpniecība kopumā pieaugusi par 9,6 procentiem, tajā skaitā apstrādes rūpniecība - par 13,3 procentiem. Tomēr būtiska ekonomiskā un sociālā problēma joprojām ir bezdarbs. Ekonomiskā krīze pasliktināja situāciju darba tirgū, un 2010.gada martā bezdarbs sasniedza maksimālo līmeni - 17,3 procentus. Kopš tā laika vērojama pakāpeniska bezdarba līmeņa pazemināšanās, tomēr bezdarbs vēl aizvien saglabājas augstā līmenī: 2011.gada martā - 14,3 procenti. Atjaunojoties ekonomiskajai izaugsmei un sezonālo faktoru ietekmei, tuvākajos mēnešos varam prognozēt straujāku bezdarba samazināšanos. Situācijas uzlabojumu uzrāda arī starptautisko kredītreitinga aģentūru vērtējums. Pagājušā gada beigās „Standard & Poor’s” paaugstināja Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu. Šāgada martā „Fitch Ratings” Latvijas kredītreitingu palielināja līdz investīciju līmenim, kā arī noteica pozitīvu nākotnes vērtējumu. Attiecībā uz piedāvāto budžeta grozījumu saturu ir būtiski uzsvērt, ka tiek saglabātas 2011.gada budžetā sākotnēji iestrādātās prioritātes. Turpinām sociālās drošības tīklu stratēģiju, finansējot pagaidu nodarbinātības pasākumus un palīdzot pašvaldībām finansēt garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstus. Nodrošinām pensiju saglabāšanu esošajā apmērā visiem pensiju saņēmējiem. Ir atvēlēts maksimāls finansējums ES fondu apguvei, lai tādā veidā sildītu ekonomiku un kāpinātu savu konkurētspēju. Fondu apguvē ir sasniegti atzīstami rezultāti: starp jaunajām ES dalībvalstīm Latvijā ir visaugstākais noslēgto līgumu īpatsvars, bet saņēmējiem izmaksātā summa jau sasniedz 40 procentus no visam plānošanas periodam pieejamās summas, kas arī ir pats labākais rādītājs šajā valstu grupā. Viena no budžeta prioritātēm ir cīņa ar ēnu ekonomiku. No pagājušajā gadā apstiprinātā pasākumu plāna jau esam ieviesuši vienu trešo daļu no visiem plānotajiem pasākumiem un aktivitātēm un turpinām darbu pie pārējo pasākumu īstenošanas. Kopumā šāgada budžetā tas papildus ienesīs 45 miljonus latu, padarot vienkāršāku nākamajam gadam noteiktā budžeta deficīta mērķu sasniegšanu. Turklāt ēnu ekonomikas apkarošana nav tikai budžeta papildināšanas līdzeklis - tas daudz vairāk ir godīgas konkurences, skaidras un visiem vienādi piemērotas biznesa vides veidošanas jautājums. Šajā gadā valdība turpina darbu pie strukturālajām reformām. Kaut arī liela daļa šobrīd darba kārtībā esošo reformu ir tādas, kas dos iespēju uzlabot pakalpojumu saturu un kvalitāti, daudzos gadījumos tās arī padarīs budžeta izdevumus efektīvākus un samazinās administratīvo slogu. 2011.gada budžeta grozījumi paredz valsts budžetā 4,3 miljardu latu ieņēmumus, kas ir par 102 miljoniem latu vairāk, un 4,7 miljardu latu izdevumus, kas ir par 20 miljoniem latu vairāk nekā pirms grozījumiem. Tādējādi valsts budžeta deficīts tiek samazināts līdz 492 miljoniem latu, kas ir 3,7 procenti no iekšzemes kopprodukta, pēc naudas plūsmas metodikas, un ir paredzams, ka kopbudžeta deficīts šogad varētu būt 4,2 procenti no IKP, pēc EKS95 metodikas. Šāds plānotais deficīta līmenis būtiski atvieglo 5.priekšlikumā minētā 2012.gada budžeta deficīta mērķu sasniegšanu, samazinot kopējās konsolidācijas apjomu. Runājot par konsolidācijas pasākumiem, jāteic, ka kopējais konsolidācijas pasākumu apjoms 2011.gada valsts budžeta grozījumos ir plānots 28 miljoni latu, no tā ieņēmumu palielinājums veido 21,2 miljonus latu, bet izdevumu samazinājums - 6,7 miljonus latu, kas skar visu ministriju izdevumus. Ieņēmumu palielinājuma lielāko daļu veido patēriņa nodokļa palielināšana, akcīzes nodokļa likmes pieaugums alkoholam, tabakai, benzīnam un dabasgāzei, PVN samazinātās likmes atcelšana dabasgāzei un ierobežota piemērošana medicīnisko ierīču piegādēm, kā arī augstākas likmes azartspēļu nodoklim un valsts nodevu ieviešana par speciālās atļaujas izsniegšanu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Zemkopības ministrijai tiek paredzēts papildu finansējums 16,7 miljonu latu apmērā, lai pilnībā izmaksātu valsts atbalstu biodegvielas ražotājiem par 2010.gadā saražoto biodegvielu. Izdevumi palielināti arī uz iepriekšējā gada maksas pakalpojumu un ārvalstu finanšu palīdzības atlikuma rēķina, lai nodrošinātu projektu īstenošanu. Sociālā budžeta izdevumi samazināti par 11,6 miljoniem latu, pamatā ņemot vērā atsevišķu pabalstu saņēmēju skaitu vai pabalstu apmēra prognozēto samazinājumu, lielākās izmaiņas paredzot bezdarba pabalsta plānotajos līdzekļos. Izmaiņas budžetā nodrošina sekmīgu starptautiskās aizņēmumu programmas kārtējās pārskata misijas noslēgšanu, sekmē uzticības atjaunošanu Latvijai kā valstij ar stabilu investīciju vidi un nodrošina ilgtspējīgas un sabalansētas ekonomikas izaugsmi. Atgriežoties ekonomiskajai aktivitātei, valdības jaunie izaicinājumi vispirms ir saistīti ar inflācijas ierobežošanu Māstrihtas kritēriju noteiktajās robežās, tāpēc Ministru kabinets paralēli 2011.gada valsts budžeta likuma grozījumu sagatavošanai, sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem un nākamā gada budžeta projekta sagatavošanai izvērtē iespējas ierobežot cenu pieaugumu. Tuvākajos gados nedrīkstēs pieļaut patēriņa nodokļa pieaugumu un darba produktivitātei neatbilstoša atalgojuma pieaugumu. Latvija aizvadīto divu gadu laikā ir īstenojusi nopietnu, kaut arī nepopulāru ekonomikas stabilizācijas, konkurētspējas atjaunošanas un ilgtspējīgas izaugsmes un nostiprināšanas programmu. Šobrīd prognozētais budžeta konsolidācijas apjoms 2012.gadam ir 150-180 miljonu latu robežās un var tikt koriģēts atkarībā no ekonomiskās situācijas attīstības. 2012.gadā nodrošinot Māstrihtas kritēriju izpildi, ar 2014.gadu varēsim pievienoties eirozonai. Tas būs jauns stimuls tālākai izaugsmei, investīciju piesaistīšanai un visu Latvijas iedzīvotāju labklājības kāpumam. Aicinu atbalstīt 5.priekšlikumu un 2011.gada budžeta grozījumus kopumā. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
- 2011_04_14-seq341 spokenText "Sākam debates. Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Viņš ir lūdzis atļauju runāt 10 minūtes atļauto 5 minūšu vietā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu!".
- 2011_04_14-seq339 spokenText "Deputāti neiebilst... Sākam debates par 5.priekšlikumu?".
- 2011_04_14-seq338 spokenText "4. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 5.priekšlikumā.".
- 2011_04_14-seq337 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Komisijas vārdā nekas piebilstams nav... Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq336 spokenText "Sveicināti, godātie kolēģi! Ministru prezident! Es vēlos nocitēt „Vienotības” priekšvēlēšanu programmā rakstīto rindkopu sadaļā „Cilvēki”. Ir rakstīts: „Mēs vairāk atbalstīsim ģimenes ar bērniem, jo ir jāpanāk, lai dzimstības pieaugums atjaunotos, lai četru turpmāko gadu laikā summārais dzimstības koeficients sasniegtu vismaz 1,5 līdz 1,6 un turpinātu augt līdz minimālajam - 2,1, kas tautas ataudzē skaidri iezīmētu pozitīvu un cerīgu ilgtspējīgu tendenci. 2009.gadā summārais dzimstības koeficients bija 1,4.” (Citāta beigas.) Šodien dzimstības koeficients ir vēl vairāk nokrities, esam līderi Eiropā. Varbūt arī drīz būsim pasaules mērogā līderi ar viszemāko dzimstības koeficientu... Taču, apzinoties to, ka opozīcija var piedāvāt ļoti nekompetentus un... Varbūt tomēr mēs esam opozionāri... varbūt mums kompetences līmenis ir zemāks... Tad nu gribētu dzirdēt, ja būtu iespējams, no Ministru prezidenta vai vismaz no kāda koalīcijas deputāta, teiksim, kādi ir plānotie pasākumi, lai pildītu šo priekšvēlēšanu programmas punktu un veicinātu dzimstības atjaunošanos Latvijā. Paldies.".
- 2011_04_14-seq334 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pavisam nesen attiecībā uz likumu „Par valsts budžetu 2011.gadam” mēs iesniedzām priekšlikumu - straujāk palielināt tieši nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošām personām. Šis priekšlikums tika atzinīgi vērtēts arī no jūsu, cienījamā pozīcija, puses, un šobrīd šis priekšlikums arī ir iestrādāts ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs un rīcības plānā. Tikai rīcības plānā vēl paredzēts izvērtēt, izskaitļot, rēķināt, kalkulēt. Bet mēs aicinām jau šogad ieviest šo normu. Tas būs tiešs atbalsts ģimenēm ar bērniem, kurās vecāki joprojām cenšas strādāt un maksāt nodokļus. Tie būs 7,5 lati par katru bērnu. Jūs teiksiet, ka tas nav daudz, bet, manā skatījumā, tā ir ļoti laba un ievērojama summa ģimenei, kurā aug divi, trīs bērni vai vēl vairāk bērnu. Tie būs aptuveni 15 miljoni latu, ko valsts budžets neiekasēs nodokļos. Un, protams, loģisks jautājums - kur ņemt šo naudu? Tikko, kolēģi, mēs diskutējām par valsts rezervētajiem 80 miljoniem latu. Es ierosinu paņemt šo naudu no šīs rezerves. Jo kas var būt svarīgāks par mūsu Dzimtenes nākotni - par mūsu bērniem - un par palīdzību tām ģimenēm, kuras audzina bērnus? Un man ir arī vēl cits priekšlikums. Man liekas, ka tas ir vēl labāks par iepriekšējo. Vai mēs varētu izmantot to 1 miljardu latu, kurš stāv tagad valsts kasē un netiek izmantots? Par šiem līdzekļiem valdība vispār pēdējā laikā nerunā savās diskusijās ar Starptautisko Valūtas fondu. Ir taču zināms, ka pašas komercbankas nu jau ir ieskaitījušas aptuveni miljardu latu Latvijas Bankā un ka līdz ar to banku stabilitātes nodrošināšanai šī summa vairs nav vajadzīga. Piesaucu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu!".
- 2011_04_14-seq332 spokenText "3. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq629 spokenText "3. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq331 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 51, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq330 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi Klausoties šīs debates, neviļus nāk prātā jautājums: kādēļ mēs vispār par šo jautājumu diskutējam? Un tad es pēkšņi atcerējos, kolēģi, ka mēs diskutējam tādēļ, ka mums budžets ir jāsamazina jeb jākonsolidē, kā to ir ieviesis tagad Dombrovska kungs, par 50 miljoniem. Tas ir, jāsamazina budžeta izdevumu daļa par 50 miljoniem! Un tajā pašā laikā tajā pašā budžetā ar 30.pantu valdības rokās tiek atstāti nepilni 80 miljoni, kurus, pārkāpjot visus parlamentārās demokrātijas principus, valdība kabinetu klusumā viena pati dalīs tiem, kuriem tā uzskatīs par nepieciešamu šo naudu dot. Godājamie kolēģi, te nu loģikas nav absolūti nekādas. Un, manuprāt, tie skaitļi ir nesamērīgi, savstarpēji nesamērīgi. Ja tā summa, ko valdība ar šo 30.pantu patur savās rokās, ir par 30 miljoniem lielāka nekā tā summa, par kuru mēs tagad taisāmies konsolidēt budžetu, tad jājautā - par ko mēs runājam, godājamie kolēģi? Kaut kas īsti nav kārtībā. Godājamā, augsti, ļoti cienījamā profesora Šadurska kunga argumenti par to: ja valdībai ies labāk, ja ekonomika strādās labāk, tad, lūk, mēs tur to pārpalikumu paņemsim un pārdalīsim. Godājamie kolēģi! Parlamentārā demokrātija prasa, lai tad, ja ekonomika attīstās un ja budžetā rodas pārpalikums, valdība nav vienīgā institūcija, kur notiek budžeta naudas pārdale. Tā nav tikai valdība, tas ir arī parlaments, un jānāk un parlamentā tas jādara. Godājamie kolēģi, pasakiet, kurš no mums būs pret loģiskām, saprātīgām, sakarīgām idejām un pret saprātīgiem grozījumiem (No zāles dep. K.Šadurskis: „Zalāns!”), tādiem, kas dotu labumu Latvijai, Latvijas tautai un Latvijas cilvēkiem? Taču neviens! Tātad, cienījamā valdība, es domāju, ka šoreiz jums būtu jāpiekrīt, ka šis priekšlikums ir kategoriski ņemams ārā no šā likuma, un aicinu jūs, godājamie kolēģi, nobalsot par mūsu priekšlikumu, 2.priekšlikumu, tas ir, svītrot 30.pantu.".
- 2011_04_14-seq328 spokenText "Godātie kolēģi! Tādi milzīgi cipari (No zāles dep. K.Šadurskis: „Skaitļi!”) neparedzētiem gadījumiem! It kā, no vienas puses, tas ir pareizi, bet šie neparedzētie gadījumi visbiežāk sanāk tādi kā daļēji paredzēti - piemēram, tiesāšanās starptautiskajās tiesās, kad Latvijai ir jāmaksā naudiņa, tiesāšanās arī Latvijas tiesās, kad Latvijai jāmaksā naudiņa, Satversmes tiesā apmierinātās prasības, kad atkal jāmaksā miljoni... Tas viss arī it kā iet zem šiem neparedzētajiem gadījumiem, un to varētu saprast. Bet, no otras puses: ja tas, kurš vēršas pret šo valsti, jau zina, ka valdībai ir šī slepenā krātuvīte, vai tas viņam nav papildu stimuls? Man šķiet, ka ir. Un man šķiet, ka šis ir tieši viens no stimuliem - labiem stimuliem! -, ka mēs drīz maksāsim 15 miljonus atkal papildus. Tas nav slikti, tā ir paļāvība! Varbūt samaksāsim visiem 9.Saeimas deputātiem pēc paļāvības principa samazināto algas starpību? Tāpat darīsim! 77 miljoni - daudz naudiņas! Vai tiešām... Man ir milzīgas šaubas par to, vai tas tiešām ir stimuls tiesāties ar valsti. Nu, nevajag šādu slepeno kasīti turēt! Tie nav neparedzētie gadījumi! Un budžeta grozījumus var pieņemt ātri: 55 podziņas „par”. Nav sarežģīti!".
- 2011_04_14-seq326 spokenText "Godātie kolēģi! Nu, man atkal kaut kā iznāk komentēt manu labo kolēģi Šlesera kungu, jo Šlesera kungs runā par jaunām tradīcijām, kādu līdz šim Saeimā nav bijis. Bet, ja ir runa par to, kā radusies šī apropriācijas palielināšanas iespēja, tad tas gan ir noticis 2009.gadā, strādājot pie 2010.gada budžeta, kad, ja atmiņa neviļ, Tautas partijai bija mazliet citas attiecības ar valdību, nekā tās ir šobrīd. Tā ka es nevaru teikt, ka vismaz Tautas partija nav piedalījusies šajā lietā. Otra lieta. Ja runājam tieši par šo Saeimu, tad pašlaik mēs strādājam, vadoties pēc tā valsts budžeta likuma, kur apropriācijas palielinājuma griesti ir 0,4 procenti šobrīd spēkā. Valdība piedāvā samazināt divas reizes. Tātad par palielinājumu šeit nevar būt ne runas. Godātie kolēģi! Kāpēc šī rezerve tomēr ir vajadzīga? Es domāju, ka mēs ļoti nopietni ar šīs rezerves palīdzību atvieglosim sev darbu pie 2012.gada budžeta, jo, ja ekonomikas attīstība izrādīsies labāka, nekā ir mūsu prognozes... ja mēs spēsim iekļauties šāgada nospraustajā budžeta deficīta līmenī, tad mums būs iespēja kaut vai dažas no ilgtermiņa saistībām... maksājumus no 2012.gada budžeta pārcelt uz šāgada budžetu. Un, godātie kolēģi, tā ir ļoti laba iespēja -atvieglot sev darbu pie nākamā gada budžeta. Un, Šlesera kungs, nemaldiniet gan sabiedrību, ka šeit notiek kaut kāda pārdale „pa kluso”, jo es ceru, ka no iepriekšējām uzrunām jūs jau dzirdējāt, ka tas viss notiek publiski - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumā noteiktajā kārtībā, bet atsevišķos gadījumos arī ar Saeimas balsojumu. Paldies.".
- 2011_04_14-seq324 spokenText "Cienījamie kolēģi! Domāju, ka vairākums deputātu atceras, ka vēl pavisam nesen mūsu Satversmē bija 81.pants, kas paredzēja valdībai tiesības parlamenta brīvdienu laikā pieņemt lēmumus ar likuma spēku. Un tieši esošās valdošās koalīcijas partiju līderi ļoti strikti iestājās par šā panta atcelšanu, jo tas, viņuprāt, bija pretrunā ar demokrātijas principiem. Ir zināma parlamenta kompetence, ko izpildvara nevar piesavināties. Godīgi sakot, es šajā priekšlikumā redzu zināmas paralēles ar Satversmes 81.pantu, jo faktiski arī šeit ir runa par vienu no funkcijām, ko gan Satversme, gan arī starptautiskā demokrātijas pieredze tomēr paredz likumdošanas varai. Un, protams, valdībai tā ir ērtāk. Bet vai ir vērts demokrātijas principus ziedot konkrētas valdības ērtībai? Jums ir vairākums, jūs varat pieņemt šādus lēmumus arī vispārējā kārtībā. Jūs negribat lieku reizi diskutēt ar opozīciju. To var saprast, bet es domāju, ka demokrātijas principi tomēr jāievēro un jāciena arī tad, kad tie nav pārāk ērti. Paldies.".
- 2011_04_14-seq322 spokenText "Godājamie kolēģi! Mēs, protams, varam smīkņāt un teikt: „Nu, viss jau būs labi. Valdošajai koalīcijai ir vairākums, balsu pietiks.” Bet būtība jau ir ārkārtīgi vienkārša. Kāpēc ir nepieciešami tik lieli līdzekļi - 77 miljoni -, kurus valdība varēs dalīt suverēni, bez parlamenta atbalsta? Nekad tas tā nav bijis! Ja mēs būtu savlaicīgi runājuši par to, ka nākamais gads var izraisīt kādas kataklizmas un var rasties problēmas, kā tas notiek citās pasaules valstīs, un ka mēs kaut ko nevaram prognozēt, tad tā būtu cita lieta. Bet, godājamie kolēģi, ir jau aprīlis, tūlīt jau būs maijs, vasara un rudens nāk. Tiek strādāts pie 2012.gada budžeta, bet diemžēl tagad, šāgada aprīlī, tiek ielikti šādi līdzekļi kaut kādiem mērķiem. Nekad tas tā nav bijis! Man šķiet, ka būtu pareizi, ja tomēr līdzekļi neparedzētiem gadījumiem tiktu novirzīti tiešām īpašiem gadījumiem. Bet, ja šos līdzekļus novirza kaut kādām konkrētām lietām, kuras nez kāpēc nevar ielikt konkrēta budžeta grozījumos un par kurām tad attiecīgi koalīcija nobalso, tad vai nu Finanšu ministrija nestrādā gana labi, vai netiek plānots. Es nesaprotu, kāpēc ir nepieciešams ieviest tādu praksi, ka tik lieli ir šie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Es atceros, ka savulaik tieši „Jaunais laiks”, būdams opozīcijā, ārkārtīgi kritizēja to, ka, redziet, kaut kādā veidā tiek dalīts atbalsts kaut kādām pašvaldībām un, redziet, vienā pašvaldībā tur ir viena partija pie varas, otra, trešā... Bet par kādiem līdzekļiem bija runa? Pirmkārt, tas viss notika Saeimā. Otrkārt, runa bija varbūt par vienu vai diviem miljoniem, kurus sadalīja pa kaut kādām mazām sadaļām, projektiem, kas tiešām bija svarīgi skolām, medicīnas iestādēm un bērnu namiem, - un tā tālāk, un tā joprojām. Tagad mēs desmitiem miljonu atstājam suverēnai valdības lemšanai. Godājamie parlamentārieši! Es saprotu, ka valdība tā ir lēmusi, bet kāpēc jūs ieviešat jaunas tradīcijas, kuras nekad šajā Saeimā nav bijušas? Nu, tomēr vajadzētu šādus lēmumus par tik milzīgām naudas summām lemt Saeimai. Nu, ja jums ir nepieciešams vēlreiz grozīt budžetu pēc mēneša vai pēc diviem, nāciet, groziet, iedodiet priekšlikumu! Saeimas vairākums jūs taču atbalstīs. Man šķiet, ka tādu lielu summu novirzīšana, lai valdība varētu kaut kādā veidā paslepus pieņemt lēmumus, apejot parlamentu, - ka šī prakse nav tā labākā. Paldies.".
- 2011_04_14-seq321 spokenText "Vārds deputātam Aināram Šleseram.".
- 2011_04_14-seq35 spokenText "Vārds deputātam Aināram Šleseram.".
- 2006_06_08-seq145 spokenText "Vārds deputātam Aināram Šleseram.".