Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_04_14-seq342> ?p ?o. }

• 2011_04_14-seq342 type Speech.
• 2011_04_14-seq342 number "342".
• 2011_04_14-seq342 date "2011-04-14".
• 2011_04_14-seq342 isPartOf 2011_04_14.
• 2011_04_14-seq342 spokenAs 66.
• 2011_04_14-seq342 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 5.priekšlikums, kurā iestrādāts 4. - Ministru kabineta priekšlikums, lielā mērā atspoguļo valsts finanšu stabilitātes virzību turpmākajos gados, kā arī sniedz atbildi attiecībā uz izskatāmo 2011.gada budžeta grozījumu nepieciešamību. Likumā tiek piedāvāts iestrādāt Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmā noteikto mērķi - 2012.gadā samazināt budžeta deficītu zem 3 procentiem no iekšzemes kopprodukta, tādējādi nodrošinot Māstrihtas kritēriju izpildi un iespēju 2014.gadā pievienoties eirozonai. 2013. un 2014.gadā tiek piedāvāts turpināt stingru fiskālo politiku un samazināt cikliski koriģēto budžeta deficītu - 0,5 procenti no IKP katru gadu. Ņemot vērā ciklisko korekciju, budžeta deficīta mērķis 2013.gadam ir 1,9 procenti no IKP, bet 2014.gadam - 1,1 procents no IKP. Priekšlikums lielā mērā arī izskaidro 2011.gada budžeta grozījumu nepieciešamību. 2011.gada budžeta sagatavošana notika laikā, kad finansiālā nestabilitāte Eiropā pieauga un kad bija izšķirošais brīdis parādīt Latvijas spēju virzīties uz ilgtspējīgu izaugsmi, stabilizējot savas finanses un palielinot konkurētspēju ārējos tirgos. Ekonomikas pakāpeniska augšupeja, ražošanas attīstība, eksporta kāpums un aktīvāka cīņa pret ēnu ekonomiku un izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir tie faktori, kas ir ļāvuši palielināt ieņēmumu prognozes, panākot tālāku budžeta deficīta samazinājumu. Ekonomikas augšupeja atviegloja 2011.gada valsts budžeta grozījumu sagatavošanu un ieliek pamatu tāda 2012.gada budžeta izstrādei, kas nodrošina atbilstību Māstrihtas kritērijiem, paverot iespēju pievienoties eirozonai. Šīs Saeimas un valdības sastāvam uzsākot darbu, viens no pirmajiem veicamajiem darbiem pagājušā gada nogalē bija 2011.gada budžeta sagatavošana un pieņemšana. Plānotais budžeta deficīta apmērs - 5,4 procenti no IKP - pēc „Eiropas kontu sistēmas 95” metodoloģijas bija krietni zem Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas noteiktajiem griestiem - 6 procentiem no IKP. Tomēr, lai nodrošinātu pārliecinošu programmas izpildi un 2012.gadā sasniegtu deficītu, kas nepārsniedz 3 procentus no IKP, ir nepieciešams jau 2011.gadā īstenot lielāko daļu no 2011., 2012.gada budžeta deficīta samazināšanas pasākumiem. Tāpēc ir sagatavots 2011.gada budžeta grozījumu projekts, kas uzlabotu nodokļu ieņēmumu prognozes un papildu konsolidācijas pasākumu rezultātā nodrošinātu budžeta deficīta samazināšanu līdz 4,2 procentiem no IKP pēc „EKS 95” metodoloģijas. Ko tas šajā situācijā mums dos? Pirmām kārtām mēs parādām konsekvenci, savu noteiktību virzībā uz budžeta deficīta samazināšanu. Šāgada budžeta grozījumos panāktais deficīta samazinājums būtiski atvieglo noteikto mērķu sasniegšanu nākamgad. Ar to apliecinām arī gatavību nodrošināt finansiālo stabilitāti un turpināt sagatavošanos eiro ieviešanai. Skeptiķi saka, ka eiro nav drošs, bet mūsu situācijai vislabākais piemērs ir salīdzinājums ar Igauniju. Eiro ieviešana Igaunijā ir palīdzējusi nostiprināt augstu finanšu tirgus uzticamību, izcilus eksporta un izaugsmes rādītājus, kas uzlabo gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju situāciju. Vienlaikus izstrādātie budžeta grozījumi samazina deficīta finansēšanas izmaksas šim un nākamajam gadam, turklāt dod iespēju ietaupīt uz valsts parāda apkalpošanu turpmākajos gados. Šajā gadā valsts parāda procentu maksājumiem atvēlēti 217 miljoni latu. Tā ir maksa par agrākajos gados uzkrāto parādu, kā arī par to, ko esam aizņēmušies pēdējo trīs gadu laikā ekonomikas un valsts budžeta stabilizācijai. Jāņem vērā, ka šobrīd liela daļa no kopējā valsts parāda ir līdzekļi, kas saņemti no starptautiskajiem aizdevējiem par izdevīgām procentu likmēm. Nākamajā gadā, aizdevumu programmas aktīvajai fāzei beidzoties, turpmākā aizņemšanās būs par tādām procentu likmēm, kādas piedāvās tirgus. Kaut arī esam daudz darījuši, lai tirgus mūs vērtētu pozitīvi, un daudz šajā ziņā jau ir arī sasniegts, mums ir laba iespēja vēl uzlabot savu novērtējumu, samazināt procentu likmes un valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Savukārt, neveicot tālāku deficīta samazināšanu un parāda ierobežošanu, iespējamās procentu likmju atšķirības Latvijai katru gadu radīs vairāku desmitu miljonu starpību procentu maksājumos. Par tendencēm tautsaimniecībā. Šobrīd izaugsme balstās uz atgūtu ekonomikas konkurētspēju un veselīgu ekonomikas struktūru, kurā straujāk par citām jomām aug uz eksportu orientēta ražošana. Pēc eksporta pieauguma pagājušajā gadā par 29,5 procentiem šāgada janvāris uzrādīja pieaugumu par 51,3 procentiem, bet februāris - par 35,5 procentiem pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Šāgada februārī, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, rūpniecība kopumā pieaugusi par 9,6 procentiem, tajā skaitā apstrādes rūpniecība - par 13,3 procentiem. Tomēr būtiska ekonomiskā un sociālā problēma joprojām ir bezdarbs. Ekonomiskā krīze pasliktināja situāciju darba tirgū, un 2010.gada martā bezdarbs sasniedza maksimālo līmeni - 17,3 procentus. Kopš tā laika vērojama pakāpeniska bezdarba līmeņa pazemināšanās, tomēr bezdarbs vēl aizvien saglabājas augstā līmenī: 2011.gada martā - 14,3 procenti. Atjaunojoties ekonomiskajai izaugsmei un sezonālo faktoru ietekmei, tuvākajos mēnešos varam prognozēt straujāku bezdarba samazināšanos. Situācijas uzlabojumu uzrāda arī starptautisko kredītreitinga aģentūru vērtējums. Pagājušā gada beigās „Standard & Poor’s” paaugstināja Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu. Šāgada martā „Fitch Ratings” Latvijas kredītreitingu palielināja līdz investīciju līmenim, kā arī noteica pozitīvu nākotnes vērtējumu. Attiecībā uz piedāvāto budžeta grozījumu saturu ir būtiski uzsvērt, ka tiek saglabātas 2011.gada budžetā sākotnēji iestrādātās prioritātes. Turpinām sociālās drošības tīklu stratēģiju, finansējot pagaidu nodarbinātības pasākumus un palīdzot pašvaldībām finansēt garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstus. Nodrošinām pensiju saglabāšanu esošajā apmērā visiem pensiju saņēmējiem. Ir atvēlēts maksimāls finansējums ES fondu apguvei, lai tādā veidā sildītu ekonomiku un kāpinātu savu konkurētspēju. Fondu apguvē ir sasniegti atzīstami rezultāti: starp jaunajām ES dalībvalstīm Latvijā ir visaugstākais noslēgto līgumu īpatsvars, bet saņēmējiem izmaksātā summa jau sasniedz 40 procentus no visam plānošanas periodam pieejamās summas, kas arī ir pats labākais rādītājs šajā valstu grupā. Viena no budžeta prioritātēm ir cīņa ar ēnu ekonomiku. No pagājušajā gadā apstiprinātā pasākumu plāna jau esam ieviesuši vienu trešo daļu no visiem plānotajiem pasākumiem un aktivitātēm un turpinām darbu pie pārējo pasākumu īstenošanas. Kopumā šāgada budžetā tas papildus ienesīs 45 miljonus latu, padarot vienkāršāku nākamajam gadam noteiktā budžeta deficīta mērķu sasniegšanu. Turklāt ēnu ekonomikas apkarošana nav tikai budžeta papildināšanas līdzeklis - tas daudz vairāk ir godīgas konkurences, skaidras un visiem vienādi piemērotas biznesa vides veidošanas jautājums. Šajā gadā valdība turpina darbu pie strukturālajām reformām. Kaut arī liela daļa šobrīd darba kārtībā esošo reformu ir tādas, kas dos iespēju uzlabot pakalpojumu saturu un kvalitāti, daudzos gadījumos tās arī padarīs budžeta izdevumus efektīvākus un samazinās administratīvo slogu. 2011.gada budžeta grozījumi paredz valsts budžetā 4,3 miljardu latu ieņēmumus, kas ir par 102 miljoniem latu vairāk, un 4,7 miljardu latu izdevumus, kas ir par 20 miljoniem latu vairāk nekā pirms grozījumiem. Tādējādi valsts budžeta deficīts tiek samazināts līdz 492 miljoniem latu, kas ir 3,7 procenti no iekšzemes kopprodukta, pēc naudas plūsmas metodikas, un ir paredzams, ka kopbudžeta deficīts šogad varētu būt 4,2 procenti no IKP, pēc EKS95 metodikas. Šāds plānotais deficīta līmenis būtiski atvieglo 5.priekšlikumā minētā 2012.gada budžeta deficīta mērķu sasniegšanu, samazinot kopējās konsolidācijas apjomu. Runājot par konsolidācijas pasākumiem, jāteic, ka kopējais konsolidācijas pasākumu apjoms 2011.gada valsts budžeta grozījumos ir plānots 28 miljoni latu, no tā ieņēmumu palielinājums veido 21,2 miljonus latu, bet izdevumu samazinājums - 6,7 miljonus latu, kas skar visu ministriju izdevumus. Ieņēmumu palielinājuma lielāko daļu veido patēriņa nodokļa palielināšana, akcīzes nodokļa likmes pieaugums alkoholam, tabakai, benzīnam un dabasgāzei, PVN samazinātās likmes atcelšana dabasgāzei un ierobežota piemērošana medicīnisko ierīču piegādēm, kā arī augstākas likmes azartspēļu nodoklim un valsts nodevu ieviešana par speciālās atļaujas izsniegšanu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Zemkopības ministrijai tiek paredzēts papildu finansējums 16,7 miljonu latu apmērā, lai pilnībā izmaksātu valsts atbalstu biodegvielas ražotājiem par 2010.gadā saražoto biodegvielu. Izdevumi palielināti arī uz iepriekšējā gada maksas pakalpojumu un ārvalstu finanšu palīdzības atlikuma rēķina, lai nodrošinātu projektu īstenošanu. Sociālā budžeta izdevumi samazināti par 11,6 miljoniem latu, pamatā ņemot vērā atsevišķu pabalstu saņēmēju skaitu vai pabalstu apmēra prognozēto samazinājumu, lielākās izmaiņas paredzot bezdarba pabalsta plānotajos līdzekļos. Izmaiņas budžetā nodrošina sekmīgu starptautiskās aizņēmumu programmas kārtējās pārskata misijas noslēgšanu, sekmē uzticības atjaunošanu Latvijai kā valstij ar stabilu investīciju vidi un nodrošina ilgtspējīgas un sabalansētas ekonomikas izaugsmi. Atgriežoties ekonomiskajai aktivitātei, valdības jaunie izaicinājumi vispirms ir saistīti ar inflācijas ierobežošanu Māstrihtas kritēriju noteiktajās robežās, tāpēc Ministru kabinets paralēli 2011.gada valsts budžeta likuma grozījumu sagatavošanai, sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem un nākamā gada budžeta projekta sagatavošanai izvērtē iespējas ierobežot cenu pieaugumu. Tuvākajos gados nedrīkstēs pieļaut patēriņa nodokļa pieaugumu un darba produktivitātei neatbilstoša atalgojuma pieaugumu. Latvija aizvadīto divu gadu laikā ir īstenojusi nopietnu, kaut arī nepopulāru ekonomikas stabilizācijas, konkurētspējas atjaunošanas un ilgtspējīgas izaugsmes un nostiprināšanas programmu. Šobrīd prognozētais budžeta konsolidācijas apjoms 2012.gadam ir 150-180 miljonu latu robežās un var tikt koriģēts atkarībā no ekonomiskās situācijas attīstības. 2012.gadā nodrošinot Māstrihtas kritēriju izpildi, ar 2014.gadu varēsim pievienoties eirozonai. Tas būs jauns stimuls tālākai izaugsmei, investīciju piesaistīšanai un visu Latvijas iedzīvotāju labklājības kāpumam. Aicinu atbalstīt 5.priekšlikumu un 2011.gada budžeta grozījumus kopumā. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2011_04_14-seq342 language "lv".
• 2011_04_14-seq342 speaker Valdis_Dombrovskis-1971.
• 2011_04_14-seq342 mentions Q822919.
• 2011_04_14-seq342 mentions Q211.
• 2011_04_14-seq342 mentions Q191.
• 2011_04_14-seq342 mentions Q193089.
• 2011_04_14-seq342 mentions Q106158.