Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_06_09-seq259 spokenText "2.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq257 spokenText "Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” otrajā lasījumā. 1.priekšlikumu iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq256 spokenText "14.jūnijs. Deputāti neiebilst. Likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.".
- 2011_06_09-seq255 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.jūnijs.".
- 2011_06_09-seq254 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_06_09-seq253 spokenText "Tā... Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām””. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicinu arī jūs atbalstīt to.".
- 2011_06_09-seq252 spokenText "Mirska kungs...".
- 2011_06_09-seq251 spokenText "„Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”... Nē... (Troksnis zālē, smiekli: „Vēlreiz!”)".
- 2011_06_09-seq250 spokenText "Nē... (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nē, mini vēlreiz!”)".
- 2011_06_09-seq249 spokenText "Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”...".
- 2011_06_09-seq248 spokenText "9.jūlijs. Deputāti neiebilst. Likumprojekts „Grozījums likumā „Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām””, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā... Kurš ziņos Ārlietu komisijas vārdā? Deputāts Sergejs Mirskis.".
- 2011_06_09-seq247 spokenText "9.jūlijs.".
- 2011_06_09-seq231 spokenText "9.jūlijs.".
- 2011_06_09-seq225 spokenText "9.jūlijs.".
- 2011_06_09-seq246 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_06_09-seq245 spokenText "Aicinu balsot otrajā lasījumā par grozījumiem.".
- 2011_06_09-seq243 spokenText "Un visbeidzot 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq233 spokenText "Ir saņemti seši priekšlikumi. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq232 spokenText "9.jūlijs. Deputāti neiebilst. Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
- 2011_06_09-seq230 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_06_09-seq227 spokenText "Ir iesniegts viens priekšlikums no Saeimas Juridiskā biroja, un tas ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq226 spokenText "9.jūlijs. Deputāti neiebilst. Likumprojekts „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
- 2011_06_09-seq224 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_06_09-seq223 spokenText "Lūdzu balsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.".
- 1996_11_06-seq669 spokenText "Lūdzu balsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.".
- 2011_06_09-seq221 spokenText "3. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq217 spokenText "Trīs priekšlikumi. 1. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq216 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.jūnijs. Un likumprojekta izskatīšana - nākamajā kārtējā vai ārkārtas sēdē... es saprotu, tajā, kas pirmā pienāks pēc šīs sesijas noslēguma. Deputāti neiebilst. Paldies. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
- 2011_06_09-seq215 spokenText "Priekšlikumus lūdzam iesniegt līdz 14.jūnijam un likumprojektu ierosinām otrajā, galīgajā, lasījumā skatīt nākamajā kārtējā vai ārkārtas sēdē pēc šīs sesijas beigām.".
- 2011_06_09-seq214 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.".
- 2011_06_09-seq213 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2008_04_17-seq124 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_06_09-seq212 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.".
- 2011_06_09-seq211 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Ir mainījušās Eiropas Savienības regulējumu prasības veselības aizsardzības noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas nav paredzēti cilvēku uzturam. Tātad Veterinārmedicīnas likums jāsakārto atbilstoši jaunajām regulām. Nu, un plus vēl arī ir mājputnu, trušu un medījamo dzīvnieku gaļas ieguvei vienkāršotas veterinārās prasības, kas arī varētu patikt sabiedrībai. Komisija, izskatījusi šos grozījumus, rosināja noteikt steidzamību šim likumprojektam, jo termiņi regulu ieviešanai jau ir teju, teju klāt. Tā ka komisijas vārdā lūdzu pasludināt šā likumprojekta steidzamību.".
- 2011_06_09-seq210 spokenText "1.septembris. Deputāti neiebilst. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2011_06_09-seq208 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Oficiālo publikāciju likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_06_09-seq207 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Likumprojekta „Oficiālo publikāciju likums” mērķis ir nodrošināt personu tiesības būt informētām par savām tiesībām un pienākumiem, padarot pieejamu, drošu un ticamu informāciju, kas publicēta oficiālajā elektroniskajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. Pēc būtības likumprojekts paredz... likumprojekta tekstā gan ir noteikts termiņš 2011.gada 1.jūlijs, bet acīmredzot tas varētu notikt no 2012.gada 1.janvāra, kad varētu ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju pastāvīgā tiešsaistes režīmā oficiālā elektroniskā izdevuma „Latvijas Vēstnesis” tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv. Tas nozīmē, ka faktiski notiktu atteikšanās no oficiālās publikācijas laikraksta „Latvijas Vēstnesis” papīra formas kā oficiālās publikācijas avota. Neapšaubāmi, varētu būt vēl diskusijas par to, vai šādai pārejai būtu nepieciešams kāds garāks pārejas periods, nosakot paralēli arī laikraksta „Latvijas Vēstnesis” iznākšanu papīra formātā. Tomēr būtiski ir tas, ka likumprojektā ir paredzēts arī... ir paredzēta iespēja sistematizēt normatīvos aktus, tātad arī iepazīties ar šo normatīvo aktu konsolidētajām versijām. Likumprojekts pēc būtības paredz arī atteikšanos no tās finansēšanas sistēmas, kas šobrīd notiek, nodrošinot laikraksta „Latvijas Vēstnesis” izdošanu. Proti, mēs zinām arī to, ka šī finansēšana faktiski notiek no ieņēmumiem, kurus nodrošina gan tās personas, kurām ir jāievieto šajā laikrakstā oficiālie paziņojumi, tajā skaitā privātpersonas un juridiskās personas, gan arī valsts institūcijas. Tātad šis likumprojekts piedāvā pakāpeniski pāriet no šīs sistēmas uz jaunu, paredzot, ka valsts būs tā, kas nodrošinās oficiālo publikāciju. Juridiskajā komisijā par šo likumprojektu jau sākotnēji bija plašas debates, tomēr Juridiskā komisija nolēma atbalstīt likumprojekta „Oficiālo publikāciju likums” virzīšanu atbalstīšanai pirmajā lasījumā, un Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Oficiālo publikāciju likums” pirmajā lasījumā.".
- 2011_06_09-seq206 spokenText "15.septembris. Paldies. Likumprojekts „Oficiālo publikāciju likums”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_06_09-seq205 spokenText "Arī komisijas viedoklis, jā.".
- 2011_06_09-seq204 spokenText "Nu, es ļoti ceru, ka tas ir arī komisijas viedoklis.".
- 2011_06_09-seq203 spokenText "Ņemot vērā kolēģa Jāņa Tutina ierosinājumu, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.septembris.".
- 2011_06_09-seq202 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams nekas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Atjaunojamās enerģijas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_06_09-seq201 spokenText "Cienījamie kolēģi! Runāšu pavisam īsi. Nedzirdēju iepriekšējās debatēs to, ko es uzskatu par galveno šajā likumā. Šis likumprojekts šobrīd izskatās tāds kā rati, kuri virzās zirgam pa priekšu, un zirgs šajā gadījumā, es domāju, ir valsts politika enerģētikas jomā, uz ko vajadzētu balstīt šo likumu. Diemžēl tādas politikas, tāda virziena vēl nav. Un mans priekšlikums šajā kontekstā ir tiešām noteikt lielu, garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai. Savukārt valdības uzdevums šajā periodā būtu skatīties un noteikt tos virzienus, uz ko tā tieši... uz kādiem enerģētikas virzieniem un politikas rādītājiem tā virzīsies. Paldies.".
- 2011_06_09-seq199 spokenText "Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es, ja teikšu godīgi, gandrīz vai nobijos iet debatēt, tāpēc ka par kāda vispārpieņemta enerģētikas termina pieminēšanu mani Bērziņa kungs tūlīt norās, ka esmu angļu valodā „iebraucis” (No zāles dep. K.Olšteins: „Viņš nav zālē!”)... Bet varbūt tomēr noriskēšu. Centīšos terminus neminēt. Bet tagad par būtību. Jāsaka, ka mēs redzam vēl vienu Ekonomikas ministrijas darbu šodien. Mēs jau redzējām diezgan problemātisko Būvniecības likuma projektu, un jāsaka, ka arī šis likumprojekts ir ne mazāk problemātisks. Un faktiski droši vien vienīgais arguments, kamdēļ Saeimai to vajadzētu pieņemt pirmajā lasījumā - un šī Saeima noteikti ar to galā netiks -, ir tāds: tādēļ, lai šis jautājums nepazustu no darba kārtības un lai tas paliktu arī nākamās Saeimas prioritāšu skaitā. Jāatzīst, ka vēl viens arguments, kāpēc varbūt to nevajadzētu noraidīt, ir jau uzsāktā pārkāpumu procedūra par direktīvu neievērošanu, kaut gan jāatzīst, ka likums Saeimā nonāca jau tad, kad šī pārkāpumu procedūra bija pilnā sparā. Tā ka, teiksim, arī Ekonomikas ministrija ir diezgan būtiski kavējusi šo jautājumu risināšanu. Bet tagad par to, kāpēc es domāju, ka gluži šādā formā tas likumprojekts cauri nevarētu iet. Olšteina kungs jau mēģināja atspēkot un varbūt daļēji kaut ko arī atspēkoja, bet principā tomēr mēs runājam nevis par atbalstu elektrībai, kas ir Eiropas mērķis, bet par enerģijas galapatēriņu, un enerģijas galapatēriņā absolūtais vairākums ir tieši siltums. Elektrība sastāda, pēc dažādām aplēsēm, ap 15 procentiem. Un tad vēl būtiska loma ir transporta degvielai. Tas, kas mums būtu jāsasniedz atbilstoši Eiropas mērķiem, galapatēriņā ir pieaugums, kas 2005.gadā bija 32,5 procenti... tas būtu jāpalielina līdz 40 procentiem 2020.gadā. Interesanti, ka statistika parāda, ka pieaugums galapatēriņā laikā no 2008.gada līdz 2009.gadam ir pieaudzis no 29,9 līdz gandrīz 36 procentiem. Tas varētu būt daļēji izskaidrojams ar lielāku izstrādi Daugavas spēkstacijās, bet tas izskaidro tikai mazu daļu šā pieauguma. Faktiski man ir zināmas bažas, ka tā ir vairāk statistiska manipulācija, ar ko šis pieaugums ir iegūts. Zinātnieki pašlaik to mēģina izskatīt, un tie sākotnējie dati arvien vairāk liecina, ka šeit ir ļoti būtiski pārvērtēts privātais patēriņš, koksnes privātais patēriņš, kas... nu, tāds varētu būt, ja, teiksim, katrs privāto mežu īpašnieks izmantotu malkā apmēram trīs reizes vairāk par tiem desmit kubikmetriem, ko viņš drīkst izcirst. Tie dati vēl tiks precizēti, un par to vēl varēs runāt. Bet nu, lai kā tas arī būtu... Tātad šinī gadījumā tā likumprojekta kļūda jau ir tajā ziņā, ka šis Eiropas rādītājs ir likts priekšā par mērķi, taču mērķim daudz vairāk vajadzētu būt tieši Latvijas ekonomikas attīstībai. Un dažādu Eiropas rādītāju ievērošana - nu, tātad tie ir rezultatīvie rādītāji, ko mums vajadzētu mēģināt un censties sasniegt. Katrā gadījumā, pieaugot elektroenerģijas tarifiem, faktiski gan industrija, gan visi patērētāji ļoti, ļoti bažīgi skatās uz jebkādiem pasākumiem, kas vēl vairāk varētu palielināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti. Patiesības labad gan jāsaka, ka šī obligātā iepirkuma komponente daudz lielākā mērā ir „fosilā” subsīdija kā atbalsts atjaunojamiem energoresursiem. Apmēram 80 procenti no tā ir beztermiņa atbalsts augstas efektivitātes koģenerācijai, faktiski tātad atbalsts gāzes lietošanai. Nu, un tātad, no vienas puses, ir šī problēma ar to, ka šos tarifus tālāk nedrīkstētu celt. Un, no otras puses, mēs, protams, nonākam otrā galējībā, un faktiski ir risks vispār pazaudēt jebkādas atbalsta sistēmas atjaunojamiem energoresursiem. Un, protams, īstenībā biomasas izmantošana... šī biomasas izmantošana var būt gan kā siltuma ieguve, gan arī kā - varbūt mazliet tālākā nākotnē, bet ļoti iespējams, ka līdz 2020.gadam, - būtisks ieguldījums arī transporta sektorā. Tas faktiski atkal ļoti lielā mērā var noteikt Latvijas nākotnes iespējas, un šajā ziņā šis likums ļoti sasaucas ar Būvniecības likumu. Un, proti, īstenībā mums būtu daudz vairāk jārūpējas par ēku energoefektivitāti, jo, teiksim, ja ir šīs energoefektivitātes programmas, tad mēs iegūstam tā saukto negavatu. Tūlīt jau Bērziņa kungs mani norās par šādu terminu, bet principā tas ir negatīvais megavats, kas ir īstenībā ietaupītā enerģija. Nu, lūk! Un tātad Ekonomikas ministrijas projekcijās, rēķinot, kādā veidā mēs sasniegsim tos mērķus, faktiski tikpat kā nav redzams siltumenerģijas ietaupījums, ir drīzāk redzams šis pieaugums. Tātad ir diezgan apšaubāmas arī šīs prognozes, kādā veidā mēs tos Eiropas rādītājus - es tos nesaukšu par mērķiem - sasniegsim. Nu, lūk! Tātad es domāju, ka šeit ir ļoti nopietni jāstrādā un jāliek kopā gan meža nozares intereses, gan enerģētikas intereses, gan arī transporta intereses, un visam pamatā tas mērķis būtu sasniegt Latvijas ekonomikas izaugsmi, radīt caur šo zaļās ekonomikas virzienu darba vietas un varbūt nevis tikai iepirkt dažādas atjaunojamos energoresursus ražojošas iekārtas, bet veicināt to, lai mēs paši ražotu šīs iekārtas - un ne tikai savām vajadzībām, bet arī eksportam. Tātad īstenībā šis mērķis būtu daudz lielāks, un es domāju, ka nākamajai Saeimai būs tam jāvelta ļoti lieli spēki, un arī Latvijas zinātnieki jau īstenībā ir veikuši ļoti nopietnas iestrādes, lai tas būtu iespējams, bet šobrīd droši vien mums šis likumprojekts, lai arī cik nepilnīgs tas būtu, būtu jānodod... būtu jāapstiprina pirmajā lasījumā un jāatstāj nākamajai Saeimai būtiskai pārstrādei. Paldies par uzmanību.".
- 2011_06_09-seq197 spokenText "Jā, kā jau teicu, atjaunojamās enerģijas nozari patlaban regulē daudzi Ministru kabineta noteikumi. Likums šai nozarei ir vajadzīgs, lai Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un citu valstu investoriem būtu skaidri saprotama un stabila vide, kurā darbojas atjaunojamie energoresursi. Patlaban sabiedrība ar šo biznesu saista vien politiskai elitei pietuvinātus cilvēkus. Atjaunojamo energoresursu attīstība ir reāla alternatīva enerģijai, kuru patlaban pērkam no Krievijas un no kuras savā ziņā esam atkarīgi. Krievijas Federācija ar saviem energoresursiem ir mēģinājusi noteikt arī politisko darba kārtību dažās kaimiņvalstīs, tostarp Ukrainā un Baltkrievijā. Enerģētika kalpo kā ārpolitikas ierocis. Lai mēs varētu ar iespējami spēcīgākiem argumentiem diskutēt par importētās enerģijas cenu, mums vajag savus enerģijas avotus. Jaunais likumprojekts paredz mazāku nekā patlaban maksu par atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā un likvidē pastāvošo kvotu sistēmu. Atjaunojamās enerģijas likuma projekta nosacījumi apzināti veidoti, lai racionāli izmantotu resursus un enerģiju. Piemēram, salīdzinoši mazie tarifi par elektroenerģijas ražošanu no biogāzes noteikti, lai cilvēkus rosinātu izmantot arī enerģijas ražošanā radušos siltumu. Nepiekritīšu tam apgalvojumam, kas ir izskanējis, - ka Atjaunojamās enerģijas likuma projekts nerūpējas par to, lai tiktu pēc iespējas vairāk ražota siltumenerģija. Tieši pretēji! Šis likumprojekts uzliek par pienākumu ikvienam elektroenerģijas ražotājam arī ražot siltumenerģiju. Pretējā gadījumā atbalsts netiek saņemts. Patlaban, kad, piemēram, biogāzes stacijas pārdod elektroenerģiju par aptuveni 14 santīmiem, siltumu var pūst gaisā. Aptuvenās cenas par elektroenerģijas ražošanu no koksnes, biomasas un biogāzes būs robežās no 8 līdz 8,5 santīmiem par kilovatu, par vēja enerģiju - 5,5 santīmi, tikpat arī par saules un mazajās hidroelektrostacijās ražoto enerģiju. 8 santīmus lielā iepirkuma cena veidojas no 2,6 līdz 3 santīmus lielajām vairumtirdzniecības cenām. Par šādu cenu akciju sabiedrība „Latvenergo” enerģiju iepērk vairumā no citām valstīm. Tā ir šī tirgus cena, kura pēc būtības tiek maksāta, iepērkot enerģiju, neatkarīgi no kurienes „Latvenergo” kā enerģijas piegādātājs vai akciju sabiedrība „Eesti Energia” šo enerģiju piegādā Latvijas patērētājam. 1,7 santīmus lielā CO2 komponentu... jeb maksa par CO2 kvotu un 3,5 santīmi - jaudas maksājumi, maksa par to, ka valstij krīzes situācijā būs, kur ražot elektroenerģiju, - šīs ir tās papildu piemaksas. Un maksa par uzstādīto jaudu pienākas tikai tiem ražotājiem, kuri spēj ražot tā saukto bāzes jaudu, kas ir biomasas un biogāzes ražotnē. Citām ražotnēm, tādām kā, piemēram, saules, vēja un hidroelektrostacijām, šāda veida piemaksas netiek sniegtas. Šīs cenas ir aptuveni par 30 procentiem mazākas nekā tās, ko patlaban maksā atjaunojamās enerģijas ražotāji un kas iekļautas elektroenerģijas tarifā. Tātad mūsu mērķis ir vēl aizvien iet tajā virzienā, ka atjaunojamās enerģijas izmaksas ikvienam galalietotājam un enerģijas patērētājam tiek samazinātas. Likumprojekts paredz priekšrocības enerģijai, kas ražota no biomasas un biogāzes. No koksnes iegūtā biomasa par prioritāti izvēlēta tāpēc, ka Latvijā ir daudz koksnes, ar krūmiem aizaugušu lauku, kuru tīrīšana varētu radīt vairākus tūkstošus jaunu darba vietu visā Latvijā un arī lauku novados. Savukārt attīstīta lopkopība dod priekšrocības biogāzes ražošanā, kas papildus tam arī aizsargā vidi. Jaunu mazo hidroelektrostaciju būvniecība patlaban Latvijā pēc būtības ir aizliegta, ja neskaita tās vietas, arī tās skandalozās vietas, kas šobrīd ir apspriešanā un kur iepriekš ir bijusi kāda veida hidroelektrostacija vai dzirnavas. Bet attiecībā uz vēja un saules enerģijas ražošanu... tās lielāku atbalstu valsts politika šobrīd ir nogaidoša. Likumprojekta mērķis ir rosināt valsts energoneatkarību un atjaunojamo resursu izmantošanu, kā arī uzdevums 2020.gadā atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā enerģijas galapatēriņā palielināt līdz 40 procentiem, bet transporta nozarē - līdz 10 procentiem. Paldies, cienījamie kolēģi! Tas bija viss, ko es vēlējos debatēs pateikt par šo likumprojektu.".
- 2011_06_09-seq195 spokenText "(No zāles: „Kā cilvēks strādā!”, „Pēdējā sēde!”) Paldies. Strādājam ar likumprojektu „Atjaunojamās enerģijas likums”. Pamatojums šā likumprojekta pieņemšanai ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK ieviešana, un likumprojekts sagatavots atbilstoši Deklarācijai par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību. Šobrīd pastāvošā atbalsta shēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, kuru pamatā ir Elektroenerģijas tirgus likums un enerģētikas politikas vidējā termiņa plānošanas dokumenti, kas paredz no atjaunojamās enerģijas ražošanas... saražotās elektroenerģijas apjoma... tātad obligātā iepirkuma ietvaros iepirkt... paredz virkni Ministru kabineta noteikumu. Un šobrīd ir skaidri saprotams tas, ka šī atjaunojamo energoresursu joma prasa vienotu normatīvu dokumentu, kas būtu šis Atjaunojamās enerģijas likuma projekts, lai nebūtu jāvadās pēc virknes Ministru kabineta noteikumu, un tāpēc Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un valdība atbalstījusi šo Atjaunojamās enerģijas likuma projektu, kas ir izskatīts komisijā un ticis atbalstīts izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.".
- 2011_06_09-seq194 spokenText "22.jūnijs. Paldies. Likumprojekts „Atjaunojamās enerģijas likums”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Olšteins... Es atvainojos! Klāvs Olšteins.".
- 2011_06_09-seq193 spokenText "Paldies par atbalstu. Tāpat kā iepriekšējam - 22.jūnijs.".
- 2011_06_09-seq192 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_06_09-seq191 spokenText "Jā, godātie kolēģi, šis likumprojekts (dokuments Nr.353/Lp10) ir cieši saistīts ar iepriekš minēto, jo, ja mēs runājam par ieguldījumu fondiem, tad mēs runājam arī par regulējuma maiņu attiecībā uz šo fondu uzraudzību, un Latvijā šī uzraugošā institūcija ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_06_09-seq190 spokenText "Tātad 22.jūnijs. Deputāti neiebilst. Likumprojekts „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
- 2011_06_09-seq189 spokenText "Paldies par atbalstu. Komisija labprāt gaidīs priekšlikumus līdz šā gada 22.jūnija pulksten 16.00 (tā ir pirmssvētku diena, tāpēc par stundu agrāk).".
- 2011_06_09-seq188 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_06_09-seq187 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā jūsu uzmanībai dokumentu ar reģistrācijas numuru 352/Lp10 - likumprojektu „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” pirmajam lasījumam. Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai ietvertu likumā vairākas Eiropas Parlamenta un Padomes, kā arī Eiropas Komisijas direktīvas gan par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz ieguldījumu uzņēmumiem, gan attiecībā uz noteikumiem par fondu apvienošanu, gan arī attiecībā uz organizatoriskām prasībām, uz interešu konfliktiem, uz profesionālo ētiku un riska pārvaldību, kā arī attiecībā uz uzraudzības iestāžu darbību. Likumprojekts regulē kārtību, kādā tiek publiski piesaistīti naudas līdzekļi Latvijā un tiek veikta to apvienotā ieguldīšana ieguldījumu fondos. Likumprojekts paredz atvieglot ieguldījumu procedūru, atceļot administratīvos ierobežojumus fondu pārrobežu darbībai, proti, jebkurā dalībvalstī licencēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība varēs reģistrēt fondu Latvijā - un otrādi. Uzraudzība notiks pēc tās dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kurā darbojas fonds; tātad Latvijā šo fondu uzraudzīs Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tiek arī atcelti vairāki administratīvi ierobežojumi fondu pārrobežu apliecību izplatīšanai, fondu apvienošanai, kā arī skarti vairāki pakārtoti jautājumi, to skaitā jautājumi par norēķinu formu ar uzraugošo institūciju un vēl vairākas citas lietas. Likumprojekts ir ļoti liels pēc sava apjoma, tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un turpmāk arī jūs, kolēģi deputāti, gaida nopietns darbs ar šo likumprojektu. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_06_09-seq186 spokenText "Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
- 2011_06_09-seq184 spokenText "15.augusts. Deputāti neiebilst. Paldies.".
- 2011_06_09-seq183 spokenText "15.augusts, jā.".
- 2011_06_09-seq182 spokenText "Kurš? 15.augusts?".
- 2011_06_09-seq181 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 15.augusts.".
- 2011_06_09-seq180 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Būvniecības likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_06_09-seq179 spokenText "Jā. Paldies, cienījamie kolēģi, par saturīgo diskusiju, paldies par priekšlikumiem. Īpaši saku paldies Čepānes kundzei un Ašeradena kungam. Bet lūgums atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_06_09-seq178 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputātam Olšteinam ir kas piebilstams?".
- 2011_06_09-seq177 spokenText "Paldies kolēģim Andrim Bērziņam no Rīgas (No zāles dep. A.Klementjevs: „No Ogres!”), kurš, es ceru, ieviesīs... pēc kura debates, es domāju, turpmāk arī Ekonomikas ministrijas cilvēki debatēs un visur lietos to, kas tiešām ir jālieto, un tas ir uzņēmējdarbības konkurētspējas indekss, kurš, nenoliedzami, tika ņemts vērā tad, kad Ekonomikas ministrija sagatavoja šo likumprojektu. Un jāsaka tā, ka Ekonomikas ministrija pēdējo trīs valdību laikā strādā pie tā, kādā veidā panākt dažādas valstis pasaulē, to skaitā mūsu kaimiņus lietuviešus un igauņus, vienā jautājumā - un tā ir jēdzīga būvniecības procesa organizēšana. Un te nu jāatzīst - to arī daži citi kolēģi, piemēram, Čepānes kundze, teica -, ka tas nevar būt nekāds pašmērķis - šajā indeksā būt pirmajiem. Bet tas, ka šis indekss pēc būtības raksturo mūsu spēju vai nespēju organizēt normālu būvniecības procesu un paskaidrot to arī jebkuram cilvēkam, kurš atbrauc uz Latviju investēt, - tas nu ir pilnīgi skaidrs. Godmaņa valdības laikā bija tas diezgan skaļais gadījums ar Ikšķiles pašvaldību un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ieteikumu būvēt tur „Saint-Gobain” minerālvates jeb akmensvates rūpnīcu. Zinām visi, kā tas beidzās. Es pats toreiz piedalījos sarunās, premjera organizētās sarunās, ar šiem pārstāvjiem no „Saint-Gobain”, un viņi jau teica tā: „Nu, mēs saprotam, ka tur ir dažādas procedūras, ka tās ir stingrākas vai vājākas. Ir tā publiskā apspriešana vai nav - to nu lemj, kā nu kurā reizē, un pašvaldība arī iejaucas.” Nu, problēmu ir daudz, bet viņi teica: vienalga, kādas ir tās iekšējās procedūras, bet tas, kas ir Latvijai svarīgi, - Latvijai ir svarīgi pateikt, cik mēnešu vai gadu, vai pat dienu laikā tiek pieņemts galīgais lēmums. Un tas, kas nav ne pašreizējā likumdošanā normāli noteikts, ne arī patiesībā šajā, izņemot to, ka varbūt tās desmit dienas tur būs paziņots... Nu, es neiedziļināšos, bet pēc būtības rezultāta nebūs. Latvijas būvniecības likumdošana nespēj pateikt ne vietējam, ne ārvalstu investoram, kāds ir maksimālais laiks, kurā tiek pieņemts lēmums attiecībā uz būvniecību, un tas ir viens no faktoriem, kurš ir pilnībā, totāli, graujošs vispār attiecībā uz normālu šā sektora administrēšanu. Kur mēs esam nonākuši? Protams, mēs esam nonākuši pie tā, ka mums šis likumprojekts ir jāatbalsta pirmajā lasījumā, neskatoties uz to, ka tur ir ļoti daudz debatējamu lietu. Jā, arī publiskās apspriešanas lieta, par ko Čepānes kundze teica, bet ir arī citas lietas par to publisko apspriešanu... Mēs pēc esošā regulējuma esam nonākuši tādās galējībās, ka bieži vien kaimiņi ir gudrāki par to, kādai jābūt manai mājai, nekā es pats. Un tas arī nav pareizais virziens. Jaunā likuma uzdevums ir sabalansēt šo situāciju. Tā problēma, kas likumā ir radusies, ir tāda, ka... Likuma izstrādes gaitā diemžēl ne ekonomikas ministrs personīgi, ne arī viņa padotie nespēja nodrošināt tādu likuma sagatavošanas gaitu, ka profesionālās organizācijas saprātīgā veidā tiktu ņemtas vērā, lai mēs jau šeit, šajā redakcijā, ko mēs šodien apstiprinām Saeimā, redzētu šo viedokli. Kā Rībenas kundze pareizi atzīmēja (arī šī mana kolēģe kādreiz ir bijusi arhitekte), arhitekti vispār nefigurē savā ziņā šajā likumā kā normālas personas, uz kurām arī likums tiktu attiecināts. Patiesībā mums ir divi likumi - viens ir Teritorijas plānošanas likums, otrs ir Būvniecības likums -, kuri nav nemaz tik sarežģīti. Ja kādi, kas tos likumus raksta divās dažādās ministrijās, spētu salikt kopā trīs galvenās komponentes, kurās mēs beigās redzam to, kāda izskatās vide Latvijā, un tās ir - teritorijas plānošana, projektēšanas darbi un būvdarbu veikšana... Diemžēl arī šis likumprojekts mums neparāda, kā tas normāli būs, un tāpēc mēs esam nonākuši tajā situācijā, kurā, neskatoties uz visām tām nepilnībām, ar kurām šis likumprojekts ir atvests uz Saeimu, es šo likumprojektu atbalstīšu un aicinu visus atbalstīt to, jo Saeimai nu ir beidzot iespēja pašai normālā veidā to likumu izveidot tādu, kāds ir vajadzīgs Latvijas sabiedrībai. Un jāsaka tā: tas, ko nevarēja izdarīt ministrija vairāk nekā divos gados, - nu tas acīmredzot būs jāizdara Saeimai. Un ir šī ideja, kas, protams, nāk no profesionālajām organizācijām un pa daļai arī no deputātiem, tādiem kā Čepānes kundze un Ašeradena kungs, un arī no manis... Mēs ar viņiem kopā diskutējām šo jautājumu, ka ir varbūt lietderīgi šos abus likumus, tas ir, Teritorijas plānošanas likumu un Būvniecības likumu, apvienot. Tas nav tas vieglākais darbs, tas ir diezgan sarežģīts darbs, bet iespējams, ka Saeima to var izdarīt, jo Saeimas viena labā lieta ir tā, ka Saeima skatās pāri sektoriem. Neskatoties uz to, kura ministrija ir sagatavojusi projektu, mums ir iespēja padarīt abus šos likumus labākus un vajadzīgus Latvijas sabiedrībai. Vienīgā problēma ir tā, ka Teritorijas plānošanas likums ir izstrādāts daudz labākā kvalitātē un praktiski ir jau gandrīz gatavs (ar nelieliem labojumiem), bet Būvniecības likums ir ļoti sliktā kvalitātē izstrādāts, un tāpēc, protams, Saeimai šis darbs nebūs viegls. Tā ka es aicinu atbalstīt to likumprojektu, lai kāds tas arī būtu.".
- 2011_06_09-seq175 spokenText "Godājamo sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Es īpaši nebiju gatavojies jau otro reizi šodien runāt, taču, noklausoties Eināra Cilinska kopumā visnotaļ saturīgo uzrunu, man radās daži jautājumi. Savā uzrunā viņš sāka lietot man kādu svešu, nepazīstamu vārdu salikumus. Ja es tagad pareizi atceros, kaut ko tādu kā Doing Business vai kaut ko tamlīdzīgu... Es nezinu... es atceros, ka arī Valdis Zatlers savulaik šādu vārdu salikumu ir lietojis. Es gribu, kolēģi, teikt, ka tas man kā cilvēkam, kuram abi vecāki ir baltu filologi, faktiski ir nepieņemami, jo šādā veidā tiek piesārņota latviešu valoda ar dažnedažādiem anglicismiem. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Cienīsim latviešu valodu!”) Es domāju, ka šie anglicismi nav ne par matu labāki kā jebkura veida rusicismi vai jebkuri citi. Bet visvairāk mani izbrīna tas, ka to dara cilvēki, kuri faktiski savā ikdienā mēģina mums stāstīt, ka viņi ir tie lielākie un stiprākie latviešu valodas aizstāvji (No zāles: „Kauns! Kauns!”), kuri rūpējas par latviešu valodas tīrību, par to, lai latviešu valoda tiktu lietota precīzi - tā, kā vajag, īstajā un vajadzīgajā vietā izmantojot precīzu terminoloģiju, neko nekropļojot, nelauzot un nedemoralizējot. Godājamie kolēģi! Mani, protams, izbrīna arī tas, ka mums šeit, zālē, sēž divas manis ļoti cienītas deputātes, profesores, kas abas ir saistītas ar latviešu valodu, un tad man ir jautājums: kāpēc jūs klusējat, cienījamās profesores - profesore Druviete un profesore Kursīte? Kāpēc jūs neko nesakāt? Kāpēc arī manis ļoti cienītā deputāte Dzintra Hirša, kura ir vadījusi Valsts valodas centru, neko nesaka par šādiem kropļojumiem latviešu valodā? Godājamie kolēģi! Es jums gribu vienkārši izstāstīt, ka tas, ko Einārs Cilinskis faktiski mēģināja pateikt kādā svešvalodā - manuprāt, angliski -, latviski saucas tā: uzņēmējdarbības konkurētspējas indekss. Un man būtu ļoti liels lūgums visiem klātesošajiem un arī tiem, kuri to nezina, turpmāk, runājot par celtniecību vai par celtniecības likuma problēmām, lietot terminu „uzņēmējdarbības konkurētspējas indekss”, nevis lietot kaut kādus doing business. (Aplausi.) (No zāles: „Vai, vai...!”)".
- 2011_06_09-seq173 spokenText "Godātais Prezidij! Cienījamie klātesošie! Es nebiju gatavojies šodien runāt par likumprojektu „Būvniecības likums”, bet, izlasījis to, kas ir uz galda, un izlasījis anotāciju, es vienkārši nevaru klusēt. Es vēlos runāt par vides pieejamību, tātad konkrēti par 7.pantu, kur ir būtiskas prasības būvei. Šeit ir iekļauta otrā daļa, kas nosaka: „Ja, veicot būves pārbūvi, atjaunošanu vai restaurāciju, būvnormatīvos ietvertās tehniskās un vides pieejamības prasības tehniski nav iespējams ievērot vai, ievērojot minētās prasības, būve zaudētu savu kultūrvēsturisko vērtību, būvvalde vispārīgajos vai speciālajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu saskaņot būvēm piemērojamās atkāpes no tehniskajām un vides pieejamības prasībām.” Tātad šis punkts nosaka, kad ir iespēja nenodrošināt pieejamu vidi. Lai gan visā Eiropā ir pierādīts tas, ka jebkuru, pat vēsturisku, celtni, pat pilis, pat baznīcas ir iespējams pielāgot. Jo - kurā gadsimtā mēs dzīvojam? Mēs nedzīvojam ne 16., ne 17., ne 18.gadsimtā. Tātad ir tehnoloģijas un visu ir iespējams pielāgot. Diemžēl šī atkāpe atkal lobē tikai pasūtītāja intereses, jo, kā zināms, tieši šī vides pieejamība ir ļoti dārgs pasākums. Ja nav iespējams uztaisīt uzbrauktuvi, tad ir jāliek pacēlājs, un tās ir dārgas izmaksas. Šie pacēlāji maksā dārgi. Un ��odien pat man zvanīja kādas skolas arhitekts un prasīja, vai obligāti ir nepieciešams uzstādīt automātiskās durvis invalīdu pacēlājam kādā skolā. Protams, būvnormatīvā nav rakstīts, ka automātiskajām durvīm jābūt obligāti. Es viņam sacīju, ka tas tikai atvieglos dzīvi tiem cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kuri tajā skolā mācīsies, un ka labāk ir uzlikt pacēlāju. Bet... nu, tie tomēr ir 700 lati. Es saprotu, ka varbūt visiem tas neinteresē, bet tomēr diezgan liela daļa mūsu sabiedrības ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem... ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, kuriem šī vides pieejamība ir ļoti svarīga. Palasot anotāciju, es redzēju, ka šis likumprojekts ir saskaņots ar nevalstiskajām organizācijām. Neredzēdams nosauktu nevienu cilvēku, kas pārstāv invalīdu organizācijas, es neticu, ka šāds likumprojekts, šāda redakcija, šāds pants varētu būt ar tām saskaņots. Līdz ar to es uzskatu, ka šobrīd tiek pārkāpts arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktais. Latvija ir ratificējusi šo konvenciju... ir pievienojusies tai un ratificējusi to, un tur ir noteikts, ka jānodrošina vides pieejamība ne tikai no jauna renovējamās ēkās, bet arī visās sabiedriskajās ēkās, kuras ir būvētas un nodotas ekspluatācijā jau sen. Respektīvi, šajā konvencijā ir arī noteikts, ka nevar pieņemt nevienu būtisku lēmumu, kas ietekmētu cilvēku ar invaliditāti intereses vai tās kādā veidā skartu, bez konsultēšanās ar šīm organizācijām - tātad ar pašiem šiem cilvēkiem. Tāpēc šajā Būvniecības likumā šāds punkts, kas dod iespēju nenodrošināt vides pieejamību, ir klaji pretējs šo cilvēku ar invaliditāti interesēm. Es šādu likumprojektu neatbalstītu.".
- 2011_06_09-seq172 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Mārim Dzelskalnam. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Dzelzskalnam!".
- 2011_06_09-seq171 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Protams, jautājums noteikti nav tik interesants kā, teiksim, grozījumi Saeimas kārtības rullī, bet šķiet, ka tā ietekme uz mūsu tautsaimniecību un valsti kopumā varētu būt jūtami lielāka. Īstenībā lielā mērā es piekrītu tam, ko pirms manis teica iepriekšējie runātāji - gan Ašeradena kungs, gan Čepānes kundze -, un tas zināmā mērā atvieglos manis teikto. Šo Būvniecības likumu Ekonomikas ministrija virzīja faktiski ar dažiem principiem. Un tātad viens princips bija tāds, ka vajag jaunu likumu kā pašmērķi; otrs - ka vajag visātrāko iespējamo... varbūt pat pasaulē visātrāko... būvniecības procedūru un attiecīgi Doing business indeksu, teiksim, kā pašmērķi. Taču - vai šīs lietas izvirzīt priekšplānā kā pašmērķi ir bijis labi? Vai tas tomēr zināmā mērā nenovedīs pie tām problēmām, kuras pieminēja Čepānes kundze? Par sadarbību ar būvnieku sektoru. Jā, patiešām ir ļoti labi, ka šīs būvnieku organizācijas ir apvienojušās un spējušas lielā mērā iesniegt integrētus priekšlikumus. Faktiski ir jāatzīst, ka šie sertifikācijas priekšlikumi ir gandrīz vai vienīgie, par ko viņi savstarpēji nav vienojušies. Taču arī ministrija diezgan spītīgi un ilgstoši šos priekšlikumus neņēma vērā, tajā skaitā diezgan labi acīmredzamo priekšlikumu par definīcijām, kur it kā pilnīgi visi bija vienisprātis... bet nu neņēma vērā un līdz pat šim brīdim nav... Protams, ir skaidrs, ka uz otro lasījumu tas būs jāiestrādā. Par sabiedriskajām apspriešanām. Jāsaka, ka arī sabiedriskās apspriešanas šobrīd tomēr rada būtiskas problēmas, un šīs problēmas rada tāds apstāklis, ka īstenībā pēc teritorijas plānojuma tajā vietā varētu tikt atļauta būvniecība, bet, protams, iedzīvotājiem negribas, ka pie viņiem būvē. Savulaik, kad strādāju Rīgas domes Pretkorupcijas komisijā, tas faktiski arī bija viens tāds ļoti būtisks korupcijas risks. Proti, Rīgas domes Attīstības departaments pēc diezgan nenoteiktiem kritērijiem varēja lemt par to, vai piemērot vai nepiemērot sabiedrisko apspriešanu. Un, ja sabiedrisko apspriešanu nepiemēroja, tad domniekiem nekas vairs nebija lemjams un tad visa tā lieta gāja strauji uz priekšu. Savukārt, ja sabiedrisko apspriešanu piemēroja, tad tas procedūru nobremzēja uz ilgiem mēnešiem, turklāt ar ļoti lielu risku, ka pēc tam jau domē ar politisku balsojumu šo būvniecības ieceri var arī noraidīt. Un ne velti... Protams, šāda nepietiekami reglamentēta procedūra noveda pie korupcijas riska un arī pie reālām korupcijas lietām. Tātad acīmredzot ir ļoti nopietni jādomā par to, ko šajā procedūrā varētu uzlabot, bet var arī būt, ka šis tomēr nav īstais ceļš, lai to korupcijas risku novērstu, - pilnīga atteikšanās no sabiedrības tiesībām kaut ko lemt. Par to ideju par jaunu likumu. Virkne būvnieku un faktiski arī nozares pārstāvju uzskatīja, ka īstenībā varbūt nemaz nav bijis nepieciešams virzīt jaunu likumu, bet varētu iztikt ar papildinājumiem esošajā likumā. Nu beigās, protams, ministrija ar savu vēlmi un arī, teiksim, to politisko uzstādījumu pēc jauna likuma, tā teikt, visus tā kā piespieda nosliekties uz šo ideju, ka tomēr vajag to jauno likumu. Ja jau galīgi nekur neliksies, tad vajag. Labi. Bet kādas būs tālākās sekas? Šis likums paredz to, ka ministrija sešu mēnešu laikā izdos ne tikai jaunus būvnoteikumus, kas būtu pareizi, bet faktiski arī visus šos 34 būvnormatīvus izdos par jaunu. Un faktiski tas tīri tehniski var nebūt iespējams, un līdz ar to var rasties zināms normatīvais vakuums. Es domāju, ka uz otro lasījumu būtu ļoti rūpīgi jāpārdomā, vai vispār ir nepieciešami būvnormatīvi vai arī varbūt šo funkciju var deleģēt nevalstiskajam sektoram un attiecīgi aizstāt vismaz daļu no šiem būvnormatīviem ar obligāti lietojamiem standartiem. Tas noteikti varētu veicināt profesionālismu šajos dokumentos. Jo īstenībā daudzi no tiem būvnormatīviem ir pārrakstīti standarti - un dažos gadījumos arī stipri kļūdaini pārrakstīti standarti! -, un tās kļūdas ilgstoši neviens nespēj izlabot. Un visbeidzot par būvniecības institucionālo regulējumu. Neskatoties uz to, ka mums vajag visas institūcijas mazināt un administratīvās procedūras mazināt un tamlīdzīgi, es domāju, ka ir diezgan skaidrs, ka Valsts būvinspekcijas likvidācija ir izrādījusies kļūda, kas droši vien arī būtu jānovērš tuvākajā laikā, cik ātri vien tas ir iespējams. Es arī domāju, ka šo likumprojektu pirmajā lasījumā pieņemt vajag, lai šī diskusija turpinās. Neesmu sevišķi optimistiski noskaņots attiecībā uz to, vai šī Saeima būs spējīga šo likumu pieņemt līdz galam, un arī, vai to vajag. Paldies.".
- 2011_06_09-seq170 spokenText "Jā, paldies! Es savukārt aicinu ievērot klusumu zālē. Tas attiecas arī uz deputāti Reiniku un deputātu Klaužu... Vārds deputātam Eināram Cilinskim.".
- 2011_06_09-seq169 spokenText "Godātie kolēģi! Ļoti daudz no tā, ko es gribēju teikt, pateica Ašeradena kungs. Un es piekrītu, ka būvniecības tiesiskais regulējums būtu jāpilnveido. To paredz Valdības deklarācija. Varētu arī piekrist Olšteina kunga teiktajam, ka zināmā mērā šis, pašreizējais, Būvniecības likums ir novecojis. Bet vissvarīgākā lieta ir saskaņot ��o Būvniecības likumu ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma projektu, kas pašlaik tiek skatīts pavisam citā komisijā. Šis likumprojekts tiek skatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet tas - godājamā Staņas kunga vadītajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Es zinu, ka jūsu, Staņas kungs, vadītajā komisijā tie priekšlikumi, manuprāt, ir tik apjomīgi, ka tie sastāda apmēram pusi no tā likumprojekta apjoma, kas vispār tika atbalstīts pirmajā lasījumā. Un es domāju, ka arī par šo likumprojektu - es runāju par Būvniecības likuma projektu - noteikti būs daudzi priekšlikumi, tāpēc es pievērsīšu jūsu, godātie kolēģi, uzmanību veselai rindai konceptuāla rakstura trūkumu šajā jomā. Es negribu teikt, ka tie ir tikai ar vienu likumu saistīti. Šeit būs vairāki Ministru kabineta noteikumi, piemēram, Vispārīgie būvnoteikumi, turklāt būs arī Pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi, kas šodien ir Nr.1148 (nepārtraukti ik pēc dažiem gadiem tiek pieņemti jauni). Arī tur būs jaunumi. Es domāju, ka tas viss ir ļoti cieši saistīts... es šeit jau pirms dažām nedēļām runāju saistībā ar Aizsargjoslu likumu saistībā ar Meža likumu... Tātad visi šie likumi savā starpā ir ļoti cieši saistīti. Un tagad par šiem konceptuālajiem trūkumiem. Visupirms es patiešām gribu teikt, ka šajā likumprojektā, neskatoties uz anotācijā pausto, nav ievērotas sabiedrības intereses. Kāpēc? Anotācijā ir nepamatoti norādīts, ka būvniecības procesu bremzējot (es citēju) „trešo personu subjektīvo publisko tiesību aizstāvēšana būvniecības procesā, kā arī administratīvo tiesu judikatūra šajā jomā”. Citāta beigas. Tas ir absurds! Un tāpēc likumprojektā vairs netiek paredzēta būvniecības publiskā apspriešana, kā arī būtiski tiek sašaurinātas nevalstisko vides organizāciju, tostarp arī kaimiņu, tiesības aizstāvēt savas tiesības. Šāda pieeja ir pretrunā ar Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, par sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā, kā arī par iespēju vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, ar Vides aizsardzības likuma otro nodaļu, kā arī ar administratīvās tiesas un Satversmes tiesas nolēmumiem. Mani, atklāti runājot, ārkārtīgi pārsteidza likumprojekta sagatavotāju un anotācijas sagatavotāju liekulība, jo viņi atsaucas uz minēto konvenciju, bet sabiedrības līdzdalības tiesības šajā procesā gluži vienkārši izmet ārā. Tātad šeit paredz tiesības uz informāciju, taču nekādā veidā netiek pateikts, kas tad būtu jādara Ministru kabinetam vai kam citam. Otrkārt, līdzdalības tiesības tiek izmestas ārā, bet, protams, tiesības uz tiesu paliek. Tā vietā, lai likvidētu sabiedrības attiecīgās tiesības, es varu piedāvāt, ka būtu apsveramas tiesības apstrīdēt būvniecību ne tikai noteiktā laikā pēc būvatļaujas izsniegšanas, bet gan daudz agrākā stadijā, proti, jau tad, kad tiek izdots, piemēram, plānošanas un arhitektūras uzdevums, kā tas ir šodien, vai arī tad, kad, kā jūsu projektā ir paredzēts, tiek pasniegta iecere... tiek darīts zināms, kāda ir šī iecere. Pēc tam... kā saka arhitekti un būvnieki, ja tas šajā procesā nav apstrīdēts, tad, protams, vēlāk šīs tiesības vairs nevajadzētu dot. Turklāt likumprojekts, kā es jau teicu, neparedz procedūru, kādā trešās personas, piemēram, kaimiņi, tiks informētas par būvniecības iespējām un būvatļaujas izsniegšanas brīdi. Tāpēc es domāju, ka varbūt 10.pantā šo kārtību varētu noteikt un procesuālā kārtība būtu deleģējama Ministru kabinetam. Tālāk. Anotācijas autori norāda, ka (citēju) „samērā neskaidra ir paredzētās būves publiskās apspriešanas nozīme būvniecībā”, jo šī apspriešana notiekot emocionāli un cilvēki neprotot pamatot savu viedokli ar normatīvajiem aktiem. Tas nav cilvēku pienākums - pamatot ar normatīvajiem aktiem! Pasūtītāju, būvnieku un attīstītāju pienākums ir pamatot ar normatīvajiem aktiem. Ja šī informēšana nenotiek pietiekamā līmenī, ja netiek paredzētas sabiedrības līdzdalības tiesības, tad šī sabiedrība dažkārt pārvēršas par pūli. Un es patiešām esmu redzējusi šīs sabiedriskās apspriešanas. Ja nav bijusi pietiekama informācija vai ir notikusi, iespējams, kaut kāda cilvēku sakūdīšana, tad tajā gadījumā viņi vairs neieklausās absolūti nekādos racionālos argumentos. Tad vienmēr visi lielākoties ir „pret”. Un, mēģinot šeit panākt šā procesa, iespējams, labāku risinājumu, manuprāt, ir notikusi atteikšanās. Es gribētu pievērst komisijas uzmanību tam, ka sabiedriskās apspriešanas jēga un nozīme ir pamatota vairākos Satversmes tiesas un administratīvo tiesu spriedumos. Es nesaukšu šeit numurus. Es atradu četrus piecus Satversmes tiesas spriedumus un ļoti daudzus administratīvo tiesu spriedumus, pēc kuriem, izstrādājot likumprojektus, valsts pārvaldē nodarbinātajiem ierēdņiem un arī, protams, deputātiem vajadzētu vadīties. Kolēģi! Valstīs ar demokrātijas tradīcijām jau ļoti ilgi pastāv prakse ne tikai informēt, bet arī uzklausīt personas, kuru īpašuma tiesības vai sadzīves apstākļus varētu iespaidot konkrētu projektu īstenošana. Šādām konsultācijām ir jānotiek, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums par atļauju sākt publiska vai privāta projekta īstenošanu. Būvniecības publiskās apspriešanas mērķis ir, izmantojot attiecīgo pašvaldību vai... šoreiz tā ir būvvalde kā vidutāja... un, proti, saskaņot iesaistīto personu intereses. Otrkārt. Es nevaru piekrist, ka likumprojekts salīdzinājumā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu neparedz obligātu būvniecības speciālistu, tostarp arhitektu, sertifikāciju. Ir nepamatots anotācijā izteiktais viedoklis, ka sertifikācija ierobežo pastāvīgās prakses iespējas jauniem speciālistiem. Tieši otrādi! Es esmu saņēmusi Jauno arhitektu apvienības priekšsēdētājas Zanes Karpovas vēstuli, kurā viņa apgalvo pilnīgi pretējo. Un līdz ar to būtu, manuprāt, jāpapildina arī likumprojekta 11.pants. Treškārt. Runājot par būvniecības procesa lēno gaitu, likumprojekta autori ir iebraukuši otrā grāvī. Proti, 10.panta piektajā daļā ir paredzēts, ka būvniecības norisē nepieciešamos lēmumus būvvalde pieņem desmit darba dienu laikā. Vai jums, Olšteina kungs, ir kaut kāds priekšstats par būvniecību? Vai jūs esat, tā teikt, izgājis cauri šim būvniecības tiesiskajam regulējumam? Vai jūs esat kādreiz arī piedalījies būvniecības tiesiskā regulējuma, piemēram, nodrošināšanā un paskatījies, kādi ir šie dokumenti? Un patiešām, kā šeit teica kolēģis Ašeradena kungs, tas taču apdraud sabiedrisko drošību, ja šādā steigā jebkurš dokuments tiks pieņemts lielajās pilsētās. Nu iedomājieties! Ceturtkārt. Es nevaru piekrist 16.panta trešās daļas otrajā punktā paredzētajam, ka būvvalde ir tiesīga turpināt būvniecību, ja būvdarbi ir veikti bez būvatļaujas. Nu, kolēģi, nu kur mēs ejam?! Būvdarbi veikti bez būvatļaujas! Tur ir paredzēts, ka samaksās videi nodarīto kaitējumu, saskaņos visu - un uz priekšu! Tātad bagāti cilvēki to izdarīs, un tas tiesiskā valstī nav pieņemami. Šeit ir divi gadījumi... Jūs nekratiet galvu, Olšteina kungs! Šeit patiešām otrajā punktā tāda lieta ir paredzēta un pieļauta, proti, legalizēt nelikumīgu būvniecību, tas ir, tādu, kas veikta bez būvatļaujas. Piektkārt. Ir viena ļoti bēdīga lieta, kuru mums acīmredzot nākotnē nāksies nožēlot: likumprojekts neparedz efektīvu būvniecības kontroli. Saskaņā ar likumprojektu pašvaldības būvvalde izsniedz būvatļaujas un vienlaikus nodarbina arī būvinspektorus, kuru pienākums ir kontrolēt būvatļaujā noteikto prasību izpildi. Netiek paredzēta faktiski būvvalžu atbildība par būvprojektu, nedz arī būvvalžu darb��bas tiesiskuma objektīva un neatkarīga kontrole. Administratīvo tiesu judikatūra liecina, ka ļoti daudzos gadījumos pašvaldības un to būvvaldes pašas bieži pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās prasības un ir akceptējušas būvprojektus, kas būtiski aizskar sabiedrības un blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieku intereses. Tā, piemēram, būvatļaujas tiek izsniegtas pretēji pašvaldības teritorijas plānojumam, Aizsargjoslu likumam un citiem normatīvajiem aktiem; tiek izsniegtas būvatļaujas par būvniecību uz zemes, kas atbilstoši likumam atrodas citu personu lietošanā (piemēram, uz daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala). Tādi gadījumi ir bijuši, un būvvalžu kontroles neesamība, manuprāt, rada ļoti lielu korupcijas risku, tā rada arī draudus, ka prettiesiska lēmuma gadījumā pašvaldībai var nākties segt zaudējumus par labu gan būvniecības ierosinātājam, gan arī trešajām personām. Un tāpēc, godātie kolēģi, mums ir jādomā nākotnē, iespējams, par Valsts būvinspekcijas atjaunošanu. Jā, un vēl pēdējais. Manuprāt, to arī pieminēja Ašeradena kungs. Salīdzinot ar iepriekšējiem variantiem, kas jau ilgāk nekā gadu klejoja šeit un arī dažādās institūcijās... Salīdzinot ar likumprojekta iepriekš publiski pieejamajiem variantiem, ir redzams, ka ir notikusi atteikšanās no lietotajiem terminiem, un tas traucē attiecīgo normu uztveri un var radīt neskaidrības attiecīgo normu piemērošanā. Tagad arī es gribu tikpat tēlaini runāt kā mans kolēģis, kurš teica, ka viņi tagad esot apseglojuši šo būvniecības zirgu. Bet, ja komisija ļoti rūpīgi neizvērtēs arī šos priekšlikumus, kas varētu tikt iesniegti, ja tā nepievērsīs uzmanību, iespējams, minētajiem riskiem, tad jūsu zirgs, Olšteina kungs, būs apmēram līdzīgs Prževaļska mežonīgajam zirgam, kas auļos un darīs tā, kā pats grib. Paldies par uzmanību. Es aicinu tomēr likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, bet ļoti uzmanīgi izvērtēt likumprojekta trūkumus. Paldies.".
- 2011_06_09-seq167 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikt tikai dažas piezīmes attiecībā uz Būvniecības likumu. Pirmā. Būvniecības likums ir ļoti, ļoti, ļoti svarīgs mūsu tautsaimniecībai. Tas skar vienu no tautsaimniecības nozarēm, kas nesenā pagātnē bija gandrīz... veidoja gandrīz 5 procentus no kopprodukta. Tagad, šinī brīdī, tas ir nedaudz mazāk, bet tajā pašā laikā tas skar milzīgu skaitu nodarbināto, un ir milzīgi... teiksim, kļūdas šajā nozarē maksā sabiedrībai milzīgas naudas summas. Un kādēļ? Tas ir ārkārtīgi svarīgi: mums ir jāsabalansē ļoti daudzas un dažādas intereses - pasūtītāju intereses, industrijas intereses... un, protams, pats svarīgākais ir to visu kopā sabalansēt ar sabiedrības interesēm. Tādēļ mums jādomā par šā likuma pieņemšanas kvalitāti. Man tūlīt jāsaka par likuma veidošanās gaitu... Piekrītot tam, ko iepriekš teica Olšteina kungs, man jāsaka, ka šis ir viens no likumiem, kurš top, nu, es varētu teikt, ļoti, ļoti demokrātiskā ceļā. Ministrijā ar šo likumprojektu strādā jau ilgāk nekā gadu, un man jāsaka, ka industrija ir reaģējusi ļoti labi un apvienojusi vairāk nekā 22 nevalstiskās organizācijas, caur kuru... kas koordinē dažādus industrijas sektorus... ir izveidojusi vienu būvniecības konsultāciju centru, kas ir bijis galvenais partneris šā likuma veidošanā. Un man jāsaka, ka sadarbība ir bijusi laba. Taču man gan jāpiezīmē, ka ir vēl likumā virkne neatrisinātu problēmu, par kurām es gribētu runāt. Pirmais, kas ir ļoti svarīgi, skatot šādu likumprojektu, kāds ir Būvniecības likums, - mums ir jāsaprot, ka šāds likums ir jāskata kontekstā ar visu saistīto likumu paketi. Pirmais tajā ir Teritorijas plānošanas likums. Patiesībā tie ir viena procesa divi likumi... Šie divi likumi patiesībā regulē vienu procesu: tas sākums šim procesam ir Teritorijas plānošanas likumā un beigas ir Būvniecības likumā. Šo likumu koordinācija mums ir ļoti svarīga. Un mums ir jādomā par to, kādā veidā, teiksim, abas... Šie likumi tiek skatīti divās atšķirīgās komisijās, un būtu jādomā, kā šo likumu pieņemšanas darbība tiek koordinēta. Nākamā lieta, kas mums būtu ļoti svarīga, ir tā, ka arī Ekonomikas ministrijai jāstrādā pie šo būvnormu paketes. Būvnormatīvi ir novecojuši, un Ekonomikas ministrija šinī brīdī nespēj uzstādīt pietiekami skaidru laika grafiku, pēc kāda šie būvnormatīvi būtu maināmi, un tā ir viena liela problēma, jo... Teiksim, ir vispārējie un speciālie būvnoteikumi... Mēs redzam, ka izmaiņas likumā neko nedos, ja šie būvnoteikumi paralēli netiks mainīti. Nākamais. Man liekas, ka liela problēma ir tā, ka šobrīd valdība, veidojot likumu, ir atteikusies no terminoloģijas sadaļas likumā. Man liekas, ka tā ir ārkārtīgi svarīga daļa, kas ir iekļaujama likumā. Būvniecības likums ir viens no tiem likumiem, kuri izraisa vislielāko skaitu tiesvedības procesu, un šeit terminoloģijas sadaļa būtu ārkārtīgi svarīga, lai šie tiesvedības procesi būtu ārkārtīgi precīzi un ātri un lai pēc iespējas mazāk izraisītu domstarpības starp konfliktējošām pusēm. Un vēl viena lieta, par ko ļoti, ļoti uztraukušies ir būvniecības industrijas pārstāvji, ir tā sauktā sertifikācija. Valdība uzskata, ka sertifikācija būvniecības nozarē turpmāk nav neieciešama, savukārt sabiedrības pārstāvji uzskata, ka tā ir pilnīgi nepareiza pieeja. Sabiedrības viedoklis ir šāds. Gan arhitekti, gan būvinženieri, tāpat kā ārsti, ir reglamentēto profesiju pārstāvji. Mēs taču neapšaubām to, ka ārstam vajadzētu būt sertificētam. Cilvēkam, kam mēs uzticam savu dzīvību un veselību! Un tāpat ir ar būvniekiem. Patiesībā mēs arī viņiem uzticam savu dzīvību un veselību. Tā ka lai tās mājas būtu tiešām kvalitatīvi uzbūvētas, būtu uzbūvētas vislabākajā veidā! Kopumā es varu teikt, ka likumprojekts ir atbalstāms, virzāms uz priekšu, taču es gribu teikt, ka tas ir jādara ļoti uzmanīgā veidā, jo tās kļūdas... Ārsta kļūdas, tā teikt, labo smiltis, turpretim šīs kļūdas labo efejas. Paldies.".
- 2011_06_09-seq165 spokenText "Jā. Tātad ar Būvniecības konsultatīvo centru esam vienojušies par to, ka šis likumprojekts, protams, tiks arī uzlabots un uz otro lasījumu tiks iesniegti nozares pārstāvju priekšlikumi un redzējums, kā padarīt šo Būvniecības likumu vēl labāku, efektīvāku un pielietojamāku nozarei. Un mēs ceram, ka savlaicīgā termiņā šo likumu spēsim arī pieņemt. Paldies. Tas no manis debatēs viss.".
- 2011_06_09-seq164 spokenText "Ar zāli, lūdzu, nesarunājieties! Turpiniet!".
- 2011_06_09-seq163 spokenText "Pēdējo reizi vēl turklāt, jā!".
- 2011_06_09-seq162 spokenText "Es atvainojos! Godātie kolēģi, ja kādam nav interesanti, it īpaši trim dāmām no „Vienotības”, tad izejiet laukā, kamēr ir debates! Līdz balsošanai vēl tālu. Nu izrādiet cieņu runātājam! Olšteina kungs ir gatavojies debatēm, viņš cenšas mums kaut ko pastāstīt par likumu, kuru lielākā daļa varbūt nav dziļi... (Starpsauciens no zāles.)".
- 2011_06_09-seq161 spokenText "Līdzšinējā pieredze rāda, ka būvniecības gaita Latvijā no būvniecības sākuma stadijas līdz objekta nodošanai ekspluatācijā ir bijusi smagnēja un ilgstoša. Ir skaidrs, ka esošais Būvniecības likums ir novecojis. Kā jau minēju, esošais Būvniecības likums ir pieņemts senajā 1995.gadā, bet pēc tam ir pieņemta virkne normu, kas ir stājušās spēkā pēc 10 un vairāk gadiem. Ja raugāmies uz citu valstu pieredzi, piemēram, Dāniju, tad redzam, ka tur birokrātiskais process no dokumentu iesniegšanas līdz būvatļaujas saņemšanai ir aptuveni 70 dienas. Latvijā turpretī ir nesalīdzināmi ilgstošāks šis process - tas ir gandrīz trīsreiz garāks. Mēs redzam, ka būvniecības buma laikā būvprocesā ir radusies virkne problēmu, jautājumu, uz kuriem nav atbilžu un uz kuriem nespēj atbildēt arī esošais Būvniecības likums. Vienā no saviem pētījumiem Pasaules Banka norāda, ka Latvijas problēma ir nesaprotamais un garais periods līdz būvatļaujas saņemšanai, kas rada pamatu koruptīvai videi, jo nepieciešama virkne izziņu. Likumprojektā ir ietverti četri būtiski principi, kas būs jāievēro visiem būvniecības procesa dalībniekiem, arī ēku pasūtītājiem un īpašniekiem. Pirmkārt, atklātības princips, kas mūsu valstī ir bijis liels rūpju bērns, ja atceramies lielos publiskos skandālus Rīgas un citās pašvaldībās un ar būvniecības jomu saistītos korupcijas gadījumus. Otrkārt, arhitektoniskās kvalitātes princips, kas nosaka, ka mēs patiešām gribam kvalitatīvu arhitektūru. Treškārt, ilgtspējīgas būvniecības princips. Tas nozīmē, ka, būvējot ēkas, domājam par nākotni, ierobežotajiem resursiem, cenšoties maksimāli izmantot esošās būves un atjaunojamos resursus gan ēku būvniecībā, gan ekspluatācijā, raugoties, lai resursu patēriņš būtu iespējami mazāks. Ceturtkārt, vides pieejamības princips, kas ir būtisks saistībā ar teritoriālo plānošanu un personas iespējām pārvietoties. Visi ar būvniecību saistītie lēmumi būvvaldei būs jāpieņem 10 darba dienu laikā (atsevišķos gadījumos tas būs pat īsāks laiks - nesarežģītākām būvju grupām), tajā skaitā jāsniedz konceptuāls atbalsts, jāizdod būvatļaujas, kas tiks izsniegtas krietni agrākā būvniecības stadijā. Savukārt, saņemot būvatļauju, būvvaldē vairs nebūs jāgriežas vairākas reizes. Šāda veida būvatļaujas saņemšanai pietiks vienu reizi apmeklēt būvvaldi. Būvatļaujas izsniegšana iespējami agrākā būvniecības stadijā nozīmē arī agrāku sabiedrības iesaisti, tādējādi būvatļaujas apstrīdēšana notiks tad, kad vēl nav veikti lieli kapitālieguldījumi un noslēgti līgumi. Pēc būtības jaunā Būvniecības likuma pieņemšana ir kā veca zirga nomainīšana pret jaunu. Protams, šis jaunais zirgs mums ir „jāapseglo” ar virkni citu normatīvo aktu un ar tos pavadošiem Ministru kabineta noteikumiem. Esam vienojušies arī ar būvniecības konsultatīvo...".
- 2011_06_09-seq160 spokenText "Paldies. Sākam debates. Debatēs pirmais ir pieteicies deputāts Klāvs Olšteins. Vārds deputātam Olšteinam.".
- 2011_06_09-seq159 spokenText "Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Būvniecības likums”, izskatīsim to pirmajā lasījumā. Likumprojekts ir izstrādāts un tiek atkārtoti virzīts saskaņā ar Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai. Pieņemsim jauno Būvniecības likumu un tam pakārtotos normatīvos aktus, samazinot birokrātiskās procedūras un nodrošinot kompetentu būvuzraudzību. Spēkā esošais 1995.gada Būvniecības likums tika izstrādāts laikā, kad vēl nebija... kad vēl Latvija nebija iestājusies Eiropas Savienībā. Līdz ar to nevajadzēja harmonizēt nacionālo likumdošanu ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Turklāt 2003.gadā stājās spēkā Valsts pārvaldes iekārtas likums, savukārt 2004.gadā - Administratīvā procesa likums, kura normām šodien spēkā esošais Būvniecības likums virs neatbilst. Tādējādi ir kļuvusi apgrūtināta Būvniecības likuma normu piemērošana būvniecības procesā, tajā skaitā arī dažādu administratīvo strīdu gadījumā. Lūdzu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu „Būvniecības likums” pirmajā lasījumā.".
- 2011_06_09-seq158 spokenText "Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! (No zāles: „Jāsaka, ka godāto kolēģu ir ļoti maz!”) Lūdzu, ieņemiet vietas! Es atgādinu, ka pirms pārtraukuma mēs apstājāmies pirms likumprojekta „Būvniecības likums”. Tātad likumprojekts „Būvniecības likums”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.".
- 2011_06_09-seq157 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 14.30. Pārtraukums trīsdesmit minūtes - līdz 14.30. (Pārtraukums.)".
- 2011_06_09-seq156 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies astoņi deputāti: Jānis Ādamsons, Vidzemē ievēlētais Andris Bērziņš, Andis Caunītis, Ingrīda Circene, Ojārs Ēriks Kalniņš, Janīna Kursīte-Pakule... ir uz vietas, Imants Viesturs Lieģis... kur ir Imants Viesturs Lieģis? Nav! Un Jānis Reirs... nav.".
- 2011_06_09-seq155 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2011_01_27-2-seq205 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2010_12_08_a-seq14 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2011_06_09-seq154 spokenText "Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Tagad, tūlīt, ir Juridiskās komisijas sēde. Lūdzu ierasties.".
- 2011_06_09-seq153 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Pirms mēs skatām tālāk darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemts vēl arī viens lūgums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Saeimas Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas 9.jūnija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā darba kārtības sadaļā, kas jau mums ir izskatīta, - ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem - Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs šo jautājumu skatītu tagad kā nākamo jautājumu, kā pirmo jautājumu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā bez atkārtotas izskatīšanas pirmajā lasījumā - saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta, un likumprojekts darba kārtībā iekļauts. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Būvniecības likums” , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Klāvs Olšteins. Bet vai pietiks ar četrām minūtēm? Mēs esam strādājuši pusotru stundu un nākamo likumprojektu turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma vārdu ir lūgusi paziņojumam deputāte Ilma Čepāne.".
- 2011_06_09-seq152 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_06_09-seq150 spokenText "Un pēdējais, 14., ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq148 spokenText "13. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2011_03_03-seq114 spokenText "13. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq146 spokenText "12. - satiksmes ministra Auguļa priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq144 spokenText "Un arī 11.priekšlikums ir satiksmes ministra Auguļa priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq142 spokenText "10. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā.".
- 2011_06_09-seq140 spokenText "9. - satiksmes ministra Auguļa priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq138 spokenText "8. - Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums, un tas ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq136 spokenText "7.priekšlikums ir deputāta Saliņa priekšlikums, kurš jaunajiem traktoriem un kombainiem nosaka valsts tehnisko apskati un iespēju iziet to ne vēlāk kā 2 gadus pēc dienas, kad transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts. Un tas ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq134 spokenText "6.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq132 spokenText "5. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq130 spokenText "4. - satiksmes ministra Auguļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.".
- 2011_06_09-seq128 spokenText "3. - atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq126 spokenText "2. - satiksmes ministra Auguļa priekšlikums, kurš ir precizējošs un ir atbalstīts.".