Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_06_09-seq171> ?p ?o. }

• 2011_06_09-seq171 type Speech.
• 2011_06_09-seq171 number "171".
• 2011_06_09-seq171 date "2011-06-09".
• 2011_06_09-seq171 isPartOf 2011_06_09.
• 2011_06_09-seq171 spokenAs 17.
• 2011_06_09-seq171 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Protams, jautājums noteikti nav tik interesants kā, teiksim, grozījumi Saeimas kārtības rullī, bet šķiet, ka tā ietekme uz mūsu tautsaimniecību un valsti kopumā varētu būt jūtami lielāka. Īstenībā lielā mērā es piekrītu tam, ko pirms manis teica iepriekšējie runātāji - gan Ašeradena kungs, gan Čepānes kundze -, un tas zināmā mērā atvieglos manis teikto. Šo Būvniecības likumu Ekonomikas ministrija virzīja faktiski ar dažiem principiem. Un tātad viens princips bija tāds, ka vajag jaunu likumu kā pašmērķi; otrs - ka vajag visātrāko iespējamo... varbūt pat pasaulē visātrāko... būvniecības procedūru un attiecīgi Doing business indeksu, teiksim, kā pašmērķi. Taču - vai šīs lietas izvirzīt priekšplānā kā pašmērķi ir bijis labi? Vai tas tomēr zināmā mērā nenovedīs pie tām problēmām, kuras pieminēja Čepānes kundze? Par sadarbību ar būvnieku sektoru. Jā, patiešām ir ļoti labi, ka šīs būvnieku organizācijas ir apvienojušās un spējušas lielā mērā iesniegt integrētus priekšlikumus. Faktiski ir jāatzīst, ka šie sertifikācijas priekšlikumi ir gandrīz vai vienīgie, par ko viņi savstarpēji nav vienojušies. Taču arī ministrija diezgan spītīgi un ilgstoši šos priekšlikumus neņēma vērā, tajā skaitā diezgan labi acīmredzamo priekšlikumu par definīcijām, kur it kā pilnīgi visi bija vienisprātis... bet nu neņēma vērā un līdz pat šim brīdim nav... Protams, ir skaidrs, ka uz otro lasījumu tas būs jāiestrādā. Par sabiedriskajām apspriešanām. Jāsaka, ka arī sabiedriskās apspriešanas šobrīd tomēr rada būtiskas problēmas, un šīs problēmas rada tāds apstāklis, ka īstenībā pēc teritorijas plānojuma tajā vietā varētu tikt atļauta būvniecība, bet, protams, iedzīvotājiem negribas, ka pie viņiem būvē. Savulaik, kad strādāju Rīgas domes Pretkorupcijas komisijā, tas faktiski arī bija viens tāds ļoti būtisks korupcijas risks. Proti, Rīgas domes Attīstības departaments pēc diezgan nenoteiktiem kritērijiem varēja lemt par to, vai piemērot vai nepiemērot sabiedrisko apspriešanu. Un, ja sabiedrisko apspriešanu nepiemēroja, tad domniekiem nekas vairs nebija lemjams un tad visa tā lieta gāja strauji uz priekšu. Savukārt, ja sabiedrisko apspriešanu piemēroja, tad tas procedūru nobremzēja uz ilgiem mēnešiem, turklāt ar ļoti lielu risku, ka pēc tam jau domē ar politisku balsojumu šo būvniecības ieceri var arī noraidīt. Un ne velti... Protams, šāda nepietiekami reglamentēta procedūra noveda pie korupcijas riska un arī pie reālām korupcijas lietām. Tātad acīmredzot ir ļoti nopietni jādomā par to, ko šajā procedūrā varētu uzlabot, bet var arī būt, ka šis tomēr nav īstais ceļš, lai to korupcijas risku novērstu, - pilnīga atteikšanās no sabiedrības tiesībām kaut ko lemt. Par to ideju par jaunu likumu. Virkne būvnieku un faktiski arī nozares pārstāvju uzskatīja, ka īstenībā varbūt nemaz nav bijis nepieciešams virzīt jaunu likumu, bet varētu iztikt ar papildinājumiem esošajā likumā. Nu beigās, protams, ministrija ar savu vēlmi un arī, teiksim, to politisko uzstādījumu pēc jauna likuma, tā teikt, visus tā kā piespieda nosliekties uz šo ideju, ka tomēr vajag to jauno likumu. Ja jau galīgi nekur neliksies, tad vajag. Labi. Bet kādas būs tālākās sekas? Šis likums paredz to, ka ministrija sešu mēnešu laikā izdos ne tikai jaunus būvnoteikumus, kas būtu pareizi, bet faktiski arī visus šos 34 būvnormatīvus izdos par jaunu. Un faktiski tas tīri tehniski var nebūt iespējams, un līdz ar to var rasties zināms normatīvais vakuums. Es domāju, ka uz otro lasījumu būtu ļoti rūpīgi jāpārdomā, vai vispār ir nepieciešami būvnormatīvi vai arī varbūt šo funkciju var deleģēt nevalstiskajam sektoram un attiecīgi aizstāt vismaz daļu no šiem būvnormatīviem ar obligāti lietojamiem standartiem. Tas noteikti varētu veicināt profesionālismu šajos dokumentos. Jo īstenībā daudzi no tiem būvnormatīviem ir pārrakstīti standarti - un dažos gadījumos arī stipri kļūdaini pārrakstīti standarti! -, un tās kļūdas ilgstoši neviens nespēj izlabot. Un visbeidzot par būvniecības institucionālo regulējumu. Neskatoties uz to, ka mums vajag visas institūcijas mazināt un administratīvās procedūras mazināt un tamlīdzīgi, es domāju, ka ir diezgan skaidrs, ka Valsts būvinspekcijas likvidācija ir izrādījusies kļūda, kas droši vien arī būtu jānovērš tuvākajā laikā, cik ātri vien tas ir iespējams. Es arī domāju, ka šo likumprojektu pirmajā lasījumā pieņemt vajag, lai šī diskusija turpinās. Neesmu sevišķi optimistiski noskaņots attiecībā uz to, vai šī Saeima būs spējīga šo likumu pieņemt līdz galam, un arī, vai to vajag. Paldies.".
• 2011_06_09-seq171 language "lv".
• 2011_06_09-seq171 speaker Einars_Cilinskis-1963.
• 2011_06_09-seq171 mentions Q822919.
• 2011_06_09-seq171 mentions Q2660080.
• 2011_06_09-seq171 mentions Q21625222.
• 2011_06_09-seq171 mentions Q1020384.
• 2011_06_09-seq171 mentions Q2089528.