Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_06_09-seq197> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 2011_06_09-seq197 type Speech.
- 2011_06_09-seq197 number "197".
- 2011_06_09-seq197 date "2011-06-09".
- 2011_06_09-seq197 isPartOf 2011_06_09.
- 2011_06_09-seq197 spokenAs 101.
- 2011_06_09-seq197 spokenText "Jā, kā jau teicu, atjaunojamās enerģijas nozari patlaban regulē daudzi Ministru kabineta noteikumi. Likums šai nozarei ir vajadzīgs, lai Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un citu valstu investoriem būtu skaidri saprotama un stabila vide, kurā darbojas atjaunojamie energoresursi. Patlaban sabiedrība ar šo biznesu saista vien politiskai elitei pietuvinātus cilvēkus. Atjaunojamo energoresursu attīstība ir reāla alternatīva enerģijai, kuru patlaban pērkam no Krievijas un no kuras savā ziņā esam atkarīgi. Krievijas Federācija ar saviem energoresursiem ir mēģinājusi noteikt arī politisko darba kārtību dažās kaimiņvalstīs, tostarp Ukrainā un Baltkrievijā. Enerģētika kalpo kā ārpolitikas ierocis. Lai mēs varētu ar iespējami spēcīgākiem argumentiem diskutēt par importētās enerģijas cenu, mums vajag savus enerģijas avotus. Jaunais likumprojekts paredz mazāku nekā patlaban maksu par atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā un likvidē pastāvošo kvotu sistēmu. Atjaunojamās enerģijas likuma projekta nosacījumi apzināti veidoti, lai racionāli izmantotu resursus un enerģiju. Piemēram, salīdzinoši mazie tarifi par elektroenerģijas ražošanu no biogāzes noteikti, lai cilvēkus rosinātu izmantot arī enerģijas ražošanā radušos siltumu. Nepiekritīšu tam apgalvojumam, kas ir izskanējis, - ka Atjaunojamās enerģijas likuma projekts nerūpējas par to, lai tiktu pēc iespējas vairāk ražota siltumenerģija. Tieši pretēji! Šis likumprojekts uzliek par pienākumu ikvienam elektroenerģijas ražotājam arī ražot siltumenerģiju. Pretējā gadījumā atbalsts netiek saņemts. Patlaban, kad, piemēram, biogāzes stacijas pārdod elektroenerģiju par aptuveni 14 santīmiem, siltumu var pūst gaisā. Aptuvenās cenas par elektroenerģijas ražošanu no koksnes, biomasas un biogāzes būs robežās no 8 līdz 8,5 santīmiem par kilovatu, par vēja enerģiju - 5,5 santīmi, tikpat arī par saules un mazajās hidroelektrostacijās ražoto enerģiju. 8 santīmus lielā iepirkuma cena veidojas no 2,6 līdz 3 santīmus lielajām vairumtirdzniecības cenām. Par šādu cenu akciju sabiedrība „Latvenergo” enerģiju iepērk vairumā no citām valstīm. Tā ir šī tirgus cena, kura pēc būtības tiek maksāta, iepērkot enerģiju, neatkarīgi no kurienes „Latvenergo” kā enerģijas piegādātājs vai akciju sabiedrība „Eesti Energia” šo enerģiju piegādā Latvijas patērētājam. 1,7 santīmus lielā CO2 komponentu... jeb maksa par CO2 kvotu un 3,5 santīmi - jaudas maksājumi, maksa par to, ka valstij krīzes situācijā būs, kur ražot elektroenerģiju, - šīs ir tās papildu piemaksas. Un maksa par uzstādīto jaudu pienākas tikai tiem ražotājiem, kuri spēj ražot tā saukto bāzes jaudu, kas ir biomasas un biogāzes ražotnē. Citām ražotnēm, tādām kā, piemēram, saules, vēja un hidroelektrostacijām, šāda veida piemaksas netiek sniegtas. Šīs cenas ir aptuveni par 30 procentiem mazākas nekā tās, ko patlaban maksā atjaunojamās enerģijas ražotāji un kas iekļautas elektroenerģijas tarifā. Tātad mūsu mērķis ir vēl aizvien iet tajā virzienā, ka atjaunojamās enerģijas izmaksas ikvienam galalietotājam un enerģijas patērētājam tiek samazinātas. Likumprojekts paredz priekšrocības enerģijai, kas ražota no biomasas un biogāzes. No koksnes iegūtā biomasa par prioritāti izvēlēta tāpēc, ka Latvijā ir daudz koksnes, ar krūmiem aizaugušu lauku, kuru tīrīšana varētu radīt vairākus tūkstošus jaunu darba vietu visā Latvijā un arī lauku novados. Savukārt attīstīta lopkopība dod priekšrocības biogāzes ražošanā, kas papildus tam arī aizsargā vidi. Jaunu mazo hidroelektrostaciju būvniecība patlaban Latvijā pēc būtības ir aizliegta, ja neskaita tās vietas, arī tās skandalozās vietas, kas šobrīd ir apspriešanā un kur iepriekš ir bijusi kāda veida hidroelektrostacija vai dzirnavas. Bet attiecībā uz vēja un saules enerģijas ražošanu... tās lielāku atbalstu valsts politika šobrīd ir nogaidoša. Likumprojekta mērķis ir rosināt valsts energoneatkarību un atjaunojamo resursu izmantošanu, kā arī uzdevums 2020.gadā atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā enerģijas galapatēriņā palielināt līdz 40 procentiem, bet transporta nozarē - līdz 10 procentiem. Paldies, cienījamie kolēģi! Tas bija viss, ko es vēlējos debatēs pateikt par šo likumprojektu.".
- 2011_06_09-seq197 language "lv".
- 2011_06_09-seq197 speaker Klavs_Olsteins-1983.
- 2011_06_09-seq197 mentions Q211.
- 2011_06_09-seq197 mentions Q3736450.
- 2011_06_09-seq197 mentions Q159.
- 2011_06_09-seq197 mentions Q212.
- 2011_06_09-seq197 mentions Q184.