Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2008_06_29-seq141 spokenText "4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2008_03_13-seq53 spokenText "4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq392 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Tutina kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 47, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq391 spokenText "Cienījamie deputāti! Runa ir par patērētāju tiesību aizsardzību. Likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka regulators sadarbojas ar patērētāju tiesību aizsardzības biedrībām, kuras aizsargā patērētāju tiesības regulējamās nozarēs. Nākamajā šī panta daļā ir noteikts, ka pārstāvis no Patērētāju tiesību aizsardzības centra jau ir... piedalās lēmumu pieņemšanā. Es rosinu pievienot šai minētajai iestādei, kas ir Ekonomikas ministrijas ietvaros strādājoša valsts iestāde, arī biedrību, kura saucas „Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija”. Kolēģi apspriešanas laikā man pārmeta, ka likumdošanā nekur nav pieminētas sabiedriskās organizācijas. Nu tas īsti neatbilst situācijai. Piemēram, Ārstniecības likumā ir nosaukta Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība, Latvijas Māsu asociācija. Bibliotēku likumā ir nosauktas citas asociācijas, sabiedriskās organizācijas, piemēram, Latvijas Bibliotēku biedrība, Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācija, un šīm asociācijām valsts nodrošina bibliotekāru sabiedrisko organizāciju līdzdalību un pārstāvību starptautiskajās bibliotēku sabiedriskajās organizācijās. Ir arī vēl citi piemēri. Vēl kolēģi uzdeva jautājumu: „Ja mēs pēkšņi gribētu tādu biedrību izveidot, vai mums arī būs tur vieta šajā likumā?” Un, ja tās nebūs, tad kāpēc šai konkrētajai biedrībai tur jau būtu jāuzrāda vieta? Es gribētu, lūk, par ko jums pateikt. Šīs kustības pašā sākumā Latvijā bija daži patērētāju interešu aizstāvības klubi, bet patiesībā Eiropas Komisijas spiediena dēļ tie bija spiesti apvienoties nacionālo patērētāju organizācijā. Tā ir Eiropas Komisijas politika! Tieši Eiropas Komisija pamudināja tos apvienoties, un līdz ar to Latvijā patlaban pastāv vienīgā lielā „jumta” asociācija, kas atbalsta patērētāju intereses. Un šeit nav nekādu pretrunu. Šī biedrība, šī asociācija tika izveidota 1999.gadā, tai ir divas nodaļas Rīgā, tāpat arī Ogrē, Cēsīs, Gulbenē, Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Salacgrīvā un Jūrmalā. Darbojas Eiropas patērētāju konsultatīvā padome, ar kuru kontaktējas Eiropas Komisija. Tas ir ļoti svarīgi! Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija piedalās Ekonomikas ministrijas veidotajās darba grupās, izvērtē un sniedz atzinumus likumdošanas jomā. Lūk, tāpēc es uzskatu, ka ir nepieciešams tomēr atspoguļot jau esošo situāciju. Šī biedrība, šī asociācija ir ļoti izturīgs un nopietns partneris mūsu valstī, un līdz ar to tās rosība ir jāatbalsta un jānodrošina tās kompetence, iekļaujot to skatāmā likuma 15.pantā - „Patērētāju tiesību aizsardzības regulējamās nozares”. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu! Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq389 spokenText "3. - deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā diemžēl netika atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq388 spokenText "deputāti atbalsta.".
- 2011_03_24-seq263 spokenText "deputāti atbalsta.".
- 2011_07_14_as-2-seq387 spokenText "2. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq385 spokenText "Cienījamie kolēģi! Trešajam lasījumam komisija ir saņēmusi 25 priekšlikumus. 1. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq384 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Prokuratūras likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.".
- 2011_07_14_as-2-seq383 spokenText "Komisija ir strādājusi tik labi, ka priekšlikumi nav iesniegti. Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq382 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
- 2011_07_14_as-2-seq379 spokenText "Ir viens priekšlikums, un tas ir tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq378 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
- 2011_07_14_as-2-seq375 spokenText "Un visbeidzot - 13.priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq373 spokenText "Un arī 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq371 spokenText "Arī 11. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq369 spokenText "10. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq367 spokenText "Un visbeidzot 9. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq365 spokenText "8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq363 spokenText "7. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 9. - komisijās priekšlikumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq353 spokenText "2. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_06_16-seq223 spokenText "2. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq351 spokenText "Kolēģi! Tikai 13 priekšlikumi. 1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq350 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
- 2011_07_14_as-2-seq348 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 24, atturas - 1. Likums pieņemts.".
- 2011_07_14_as-2-seq347 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq345 spokenText "99. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq343 spokenText "98. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq341 spokenText "97. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq339 spokenText "96. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq337 spokenText "95. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un arī iekļauts 98.priekšlikumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq335 spokenText "94. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un arī iekļauts 98.priekšlikumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq333 spokenText "93. - deputāta Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 98.priekšlikumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq331 spokenText "92. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 98. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq329 spokenText "Ir atbalstīts. Atvainojos! Un iekļauts 98. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq328 spokenText "Deputāti neiebilst... (No zāles dep. K.Šadurskis: „Ir atbalstīts!”)".
- 2011_07_14_as-2-seq327 spokenText "91. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq325 spokenText "90. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq323 spokenText "89. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq321 spokenText "88. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2011_07_14_as-2-seq317 spokenText "86. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq314 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 84. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 36, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq313 spokenText "84. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq307 spokenText "81. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 82.priekšlikumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq305 spokenText "80. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 82. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq301 spokenText "78. - deputāta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq297 spokenText "76. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2005_09_15-seq235 spokenText "76. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq295 spokenText "75. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq704 spokenText "75. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_06_17-seq152 spokenText "75. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2004_12_09-seq518 spokenText "75. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2001_12_20-seq1099 spokenText "75. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq293 spokenText "Un 74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un arī iekļauts 75.priekšlikumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq291 spokenText "73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts un iekļauts 75.priekšlikumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq289 spokenText "72. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un arī iekļauts 75.priekšlikumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq287 spokenText "71. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 75. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq283 spokenText "69. - deputāta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq281 spokenText "68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq279 spokenText "67. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq277 spokenText "66. - deputāta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq275 spokenText "65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq272 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Druvietes kundze kaut ko vēlas piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq271 spokenText "Godātie kolēģi! Te nu laikam vietā tas teiciens par durvīm un logu. Un, ja neizdodas ēkā iekļūt ne pa vienu, ne pa otru, nu tad kaut vai pa skursteni! Tas mēģinājums dot signālu, ka Latvijā mainās valsts politika valodu jautājumā augstākajā izglītībā, ir nepārvarams. Nu kaut vai tā, kā Pimenova kungs ierosina šajā - 63.priekšlikumā. Kur ir grūtības ar šī priekšlikuma realizāciju? Valsts budžeta vietas piešķir pēc Augstākās izglītības padomes ieteikuma, Izglītības un zinātnes ministrija noslēdz līgumu ar augstskolu rektoriem, un šī situācija var mainīties no gada uz gadu. Savukārt, plānojot kādas programmas realizāciju, ir jābūt kaut kādai pietiekami ilga termiņa plānošanai. Un jāsaprot programmas direktors. Tas, kas ierosina atvērt jaunu programmu un kļūst par šīs programmas direktoru, taču plāno, kam tas tiks pasniegts, kādās valodās, kas strādās, komplektē akadēmisko personālu - un ne jau vienam akadēmiskajam gadam. Līdz ar to ir iespējama šāda situācija. Pirmajā kursā bakalaura studijām piešķīra desmit valsts budžeta vietas, otrajā kursā - nepiešķīra. Tātad kopā paliek desmit uz diviem kursiem. Nākamajā gadā situācija nedaudz uzlabojās - vēl desmit vietas piešķīra. Šis ir ļoti mainīgs process, un sasaistīt pasniegšanas valodu ar šo, manuprāt, galīgi nav lietderīgi. Tā ka es, pēc Pimenova kunga vārdiem, joprojām „atklāti un gļēvulīgi” palieku savās valodas pozīcijās (tiesa gan, es īsti nezinu, kā šie divi vārdi var iet kontekstā vienā teikumā, jo, manuprāt, tie ir viens otru izslēdzoši). Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq269 spokenText "Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka mēs esam pamazām jau ļoti noguruši no garās sarunas par šo likumprojektu un par priekšlikumiem, vai ne? Bet ko lai dara? Droši vien vajadzētu tomēr arī vasaras laikā pievērst uzmanību tām darīšanām, kuras mēs neesam paguvuši izdarīt sezonā... Šis priekšlikums gan ir cits priekšlikums, jo runa tagad šeit nav par ārzemju studentiem, te tomēr ir pavisam cita joma, pavisam cita motivācija un pavisam cits mērķis. Bet runa te ir par to, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu nodrošināta iespēja mācīties arī citās svešvalodās, izņemot Eiropas Savienības oficiālās valodas, valsts dibinātajās augstskolās, ja ir tādas programmas, kurās nav nodrošinātas mācības budžeta vietās. Es šeit gan piekristu Mārim Kučinskim, ka jaunieši zinās, ka augstskolas izglītību viņi varēs iegūt... ka zināšanas varēs iegūt arī citās svešvalodās, tajā skaitā krievu valodā, tieši šajā gadījumā, par kuru es tagad runāju. Un šeit es gribētu pievērst uzmanību tādam faktam, ka viņi var taču rīkoties līdzīgi, jo viņiem ir visas tiesības mācīties arī privātā augstskolā. Tā ka ar šo priekšlikumu mēs neatņemam nekādas iespējas - tāpat kā nepiešķiram nekādas citas iespējas -, bet paplašinām augstskolu iespējas pieaicināt studentus. Līdz ar to es uzskatu, ka „sausajā atlikumā” esošais stāvoklis nāk privātskolām par labu, izņemot valsts dibinātās augstskolas no tirgus. Un, manuprāt, tas nav taisnīgi. Šeit ne tikai es, bet arī citi kolēģi runāja par to, ka izglītības galvenā funkcija ir tomēr nodrošināt valsts intereses, un es domāju, ka šo valsts interešu lokā ir ne tikai ideoloģija, bet arī ienākumi. Manuprāt, tas jāņem vērā. Un vēl, kamēr man ir laiks, tomēr par to, kā tiek definēts izmantojamo svešvalodu loks. Eiropas valodas, Eiropas Savienības valodas. Redziet, manuprāt, šī diskusija pierādīja, ka runa ir tikai par bažām nepielaist krievu valodu lielākai izmantošanai, kaut arī visai šaurā lokā. Man liekas, ka, ja nebūtu mēs liekulīgi, mēs varētu tā arī nosaukt atklāti, par ko mēs runājam. Un šī izvairīšanās no konkrētiem nosaukumiem, manuprāt, nedara labu mūsu likumdevējam. Nedomāju, ka šī situācija saglabāsies. Es jau teicu iepriekšējā uzrunā, ka agri vai vēlu tomēr krievu valoda kļūs par Eiropas Savienības valsts valodu un tas būs izaicinājums tiem mūsu kolēģiem vai tiem kolēģu atbalstītājiem, kuri, es gribētu pateikt atklāti, nu gļēvulīgi vienkārši nevēlas nosaukt lietas īstajā vārdā. Paldies. Es aicinu šo priekšlikumu arī atbalstīt.".
- 2011_07_14_as-2-seq267 spokenText "63. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq263 spokenText "61. - deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq262 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq261 spokenText "Komisijas vairākums arī nonāca pie secinājuma, ka šādā priekšlikumā lietderības ir maz, bet kaitējums varētu būt būtisks, un tādēļ neatbalstīja.".
- 2011_07_14_as-2-seq260 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Druvietes kundze kaut ko vēlas piebilst?".
- 2011_07_14_as-2-seq259 spokenText "Cienījamie kolēģi! Būtu ļoti labi, ja jūs, Reira kungs, arī pamatotu savus apgalvojumus, jo man šķiet, ka jūs mūs vienkārši maldinājāt. Cik man zināms, gan Lietuvā, gan Igaunijā augstākās izglītības programmas visādās valodās ir ne tikai privātajās... Jūs, starp citu, par privātajām neko neteicāt. Neviens neko tur tādu nav izdarījis - ne Lietuvā, ne arī Igaunijā. (No zāles dep. J.Reirs: „Nosauciet!”) Gluži otrādi! Viņi tieši tāpēc ir konkurētspējīgāki par mums, ka viņiem nav tik striktas regulēšanas un ka viņi nevadās pēc ideoloģiskajiem apsvērumiem. Tā ka... Ziniet, pasaule ir tāda, kāda tā ir, nevis tāda, kādu jūs gribat to redzēt. Nu vismaz būtu ļoti labi, ja jūs nemaldinātu kolēģus un arī radioklausītājus gadījumā, ja kāds vēl klausās mūsu sarunas. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq257 spokenText "Kolēģi! Divas mazas piezīmes. Ja mēs gribam pelnīt ar šo lietu, tad mums ir jāceļ konkurētspēja. Apskatīsimies, kāda konkurētspēja ir mūsu kaimiņiem - un nevis kaimiņiem krieviem, bet kaimiņiem lietuviešiem un kaimiņiem igauņiem! Viņi pilnībā ir izskauduši jebkādas ne Eiropas Savienības valodas no savām izglītības iestādēm, un viņu universitātes ir visos Eiropas un pasaules topos - gan Tērbatas Universitāte, gan Tallinas Universitāte, gan Viļņas Universitāte. Mēs vēl turpinām mocīties. Un vēl par Maskavas metro nopirktiem doktora diplomiem. Kolēģi! Pat PSRS laikā nevarēja dabūt kandidāta nosaukumu, ja tu nezināji svešvalodu. Kur nu vēl tagad! Tā ka, ja profesors nemāk lasīt lekcijas angļu valodā, tad viņš to diplomu ir nopircis. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq255 spokenText "Cienījamie kolēģi! Kolēģi Šadurski! Es gribu atspēkot vienu jūsu minējumu, ko izteicāt šodien. Jūs teicāt, ka Latvijai nav vajadzīgi speciālisti, kuri runā tikai krieviski. Viens piemērs. 1942.gadā Rīgā Ostlandes ģenerāldirekcija atjaunoja Latvijas Universitātes darbību. Un tolaik vācieši izveda no Krievijas dažus profesorus, kuri bija, protams, ne labās attiecībās ar boļševikiem, un šeit, Latvijā, Rīgā, viņi pasniedza savus priekšmetus, respektīvi, Krievijas filoloģiju, vēsturi un tā tālāk, tikai krievu valodā. Tā ka jūs savā nelabvēlībā pret krievu valodu pārspējat diemžēl Ostlandes administrāciju. Atspēkojot Ābiķa kunga teikto, es gribu jums arī atgādināt to, ka diemžēl nebūtu slikti runāt ne tikai par ģeopolitiku, bet arī par ģeogrāfiju. Diemžēl Latvija nerobežojas nedz ar ASV, nedz ar Lielbritāniju, nedz pat ar mūsu iemīļoto Īriju, bet robežojas tikai ar Krievijas Federāciju, Baltkrieviju, Lietuvu un Igauniju. Tā sakot, nav nevienas tā sauktās vecās Eiropas valsts mums kaimiņos. Un līdz ar to, vadoties pēc visiem šiem motīviem, man šķiet, ka mums vajag trešo valsts valodu paņemt - krievu valodu. Un vēl viens apsvērums. Ziniet, jums ir lieliska tieksme izkalpoties Eiropas priekšā, bet atcerieties, par ko bija šodien mūsu pirmā sēde, - par to, ka Latvijai jūsu iemīļotā Eiropa maksā vismazāk no visām, visām valstīm. Un mums pat nav savas zvaigznītes Eiropas Savienības karogā, jo tur ir tikai 12 zvaigznītes, piedodiet, vecajā Eiropā... (Izsaucieni no zāles.) Jaunajām dalībvalstīm... jaunajām dalībvalstīm nav. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq253 spokenText "Atļaujiet man vienu teikumu tikai! ...par ko es esmu jau publiski medijos atvainojies - par nesavaldību un vienkāršrunu. Zīda kungs, ja jūs vēlaties arī personīgu atvainošanos, to jūs varat saņemt.".
- 2011_07_14_as-2-seq252 spokenText "Šadurska kungs, jūsu uzstāšanās laiks beidzies!".
- 2011_07_14_as-2-seq251 spokenText "Godātie kolēģi! Vispirms paldies Reiznieces-Ozolas kundzei, kas deva argumentāciju šim priekšlikumam. Tātad, kā es saprotu, mērķis ir ievilkt krievu valodu valsts augstskolās, bet darīt to pakāpeniski (nu, Ābiķa kungs to saprata līdzīgi kā es) un, lai mazinātu šo apdraudējumu latviešu valodas telpai, darīt to nevis pamatstudijās, bet tikai turpmākos studiju posmos. Nu, protams, labāk ir karote darvas medus mucā nekā karote medus piķa katlā, bet es vispār nesaprotu, kāpēc tā darva tajā medū ir vajadzīga. Un nu par Reiznieces-Ozolas kundzes teikto un reakciju uz manu mākslinieciskās izteiksmes līdzekli, ko, ja nekļūdos, sauc par hiperbolu. Nevajag uztvert lietas pārāk tieši un pārāk plakani, it kā Zeme ir plakana! Ar savu izteikumu par Maskavas metro es gribēju tikai saasināt kolēģu uzmanību attiecībā uz to jautājumu. Ja krievu profesors lasa lekcijas krieviski Krievijā, tā ir absolūta norma, jo kādā valodā gan vēl lai viņš lasītu? Bet, ja krievu profesors, atbraucis uz Latviju, var lasīt lekcijas tikai krievu valodā, tad viņš mums šeit nav vajadzīgs, jo viņa kvalifikācija neatbilst starptautiskajām prasībām, ja viņš nav spējīgs lasīt lekcijas angļu valodā. Jo acīmredzot tad viņš nav piedalījies nevienā starptautiskā konferencē, kuras darba valoda ir angļu valoda, un nav publicējis nevienu publikāciju starptautiski citētos izdevumos, kuri tiek drukāti arī angļu valodā. Līdz ar to es uzskatu, ka šādi speciālisti mums nav vajadzīgi. Savukārt jūs, Zīda kungs, ļoti smalkjūtīgi norādījāt uz vienu manu misēkli iepriekšējā sēdē...".
- 2011_07_14_as-2-seq249 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Neapšaubāmi, valodu zināšanas nevienam nenāk par sliktu. Šobrīd taču neviens neliedz skolās par otro svešvalodu izvēlēties krievu valodu. Tā tas Latvijā notiek! Tāda valsts kā Zviedrija šobrīd pavisam nopietni apsver, vai skolās nevajadzētu mācīt arī ķīniešu valodu, jo ķīniešu valodas izplatība, salīdzinot ar to pašu krievu valodu, ir stipri lielāka un acīmredzot kļūs nesalīdzināmi lielāka jau tuvākajā pārredzamajā nākotnē. Bet tas nebūt nenozīmē, ka augstskolu augstākajos līmeņos mums šobrīd būtu jāienāk krievu valodai. Mēs taču zinām, ka šobrīd pasaulē zinātnes valoda pamatā ir angļu valoda. Un tik tiešām taisnība ir Šadurska kungam, ka pamatā jau nopietni zinātnieki, kuri gatavi lasīt lekcijas, angļu valodu arī pārzina. Un vēl viena lieta. Šis jautājums šajā kontekstā - tas nav tikai augstskolas jautājums, tas ir arī ģeopolitisks jautājums. Ģeopolitiski mēs esam izvēlējušies būt Eiropas Savienībā. Augstskola un zinātne ģeopolitikā ieņem ļoti lielu lomu, un, neapšaubāmi, ja mēs turamies šobrīd pie Eiropas Savienības valodām augstākajā... izglītības augstākajā posmā, tad tas ir ļoti loģiski. Tā nav tikai angļu valoda, tā ir arī spāņu valoda, starp citu, kuras izplatība šobrīd... kurā, starp citu, runā vairāk cilvēku pasaulē nekā angliski. Bet tanī pašā laikā zinātnē tomēr noteicošā ir angļu valoda. Man nav īsti saprotams, kāpēc... jo konteksts šim priekšlikumam ir nepārprotams: šobrīd jūs, domājot par svešvalodas... par citu svešvalodu, izņemot Eiropas Savienības valodas, ienākšanu augstskolās, valsts augstskolās, - vairāk nekā skaidrs! - domājat nevis ķīniešu valodu vai hindi valodu, kurā runā arī, starp citu, vairāk cilvēku nekā krievu valodā, bet jūs domājat krievu valodu. Un šobrīd tomēr, ja šo priekšlikumu atbalstīs... es neesmu rusofobs, bet, neapšaubāmi, tas būs signāls tam, ka krievu valoda Latvijā turpmāk ieņems stipri lielāku vietu. Stipri lielāku vietu! Nevis Eiropas Savienības valodas būs prioritāte, nevis mūsu ģeopolitiskā izvēle - Eiropas Savienība - būs prioritāte, bet lielāku vietu ieņems krievu valoda. Tas būs nepareizs signāls, ticiet man! Tas mūsu valodas politiku nestiprinās, bet tas valodas politiku vājinās. Un mūsu līdzšinējā valodas politika ir bijusi tāda, ka nepārprotami valsts valoda ir latviešu valoda un nepārprotami tiem, kas pie mums beidz skolas un grib studēt valsts augstskolās, pamatā tomēr ir jāzina latviešu valoda. Tā ka tas būs nepareizs signāls, ja mēs šo priekšlikumu pieņemsim! Tas būs nepareizs signāls mūsu sabiedrotajiem Rietumos, tas būs nepareizs signāls arī tiem, kas sēž skolas solā, jo viņiem liksies: „Ā, spēra vienu solīti! Nu tad jau nākamā Saeima spers nākamo solīti!” Un beigās vēl varbūt: „Kāda velna pēc tad mums mācīties vidusskolā priekšmetus latviski, ja mēs varēsim varbūt tuvākajā laikā, ja šī tendence pastāvēs, iztikt ar krievu valodu?!” Nedosim nepareizus signālus sabiedrībai!".
- 2011_07_14_as-2-seq247 spokenText "Jā, kad kolēģiem uzbrūk, tad jāiet palīgā. Zīda kungs, Reiznieces-Ozolas kundze, Vucāna kungs! Vai tiešām pagājušajā reizē balsojums nebija jums mācība? Kāpēc jūs atkārtojat tās pašas kļūdas? Vai tāpēc ka šīs divas augstskolas slīkst, un šo grašu dēļ jūs vienkārši... (Zālē starpsaucieni.) manuprāt, slīkst... un šo grašu dēļ jūs esat gatavi šos cilvēkus pieaicināt. Es tā to saprotu! Tā ka, kolēģi, ja jūs arī savāksiet šo minimālo pārsvaru, tad būs šajā zālē 34 deputāti, kuri pieprasīs neizsludināt krievu valodas invāziju Latvijas augstskolās.".
- 2011_07_14_as-2-seq245 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es runāšu gan par mūsu priekšlikumu, gan par iepriekšējo un nākamo. Tie ir priekšlikumi, kuri ir paketē par valodu lietošanu augstskolās. Vispirmām kārtām es gribu pateikt, ka es balsošu atbilstoši komisijas lēmumam, jo es esmu demokrātiskajām tradīcijām paklausīgs komisijas loceklis. Bet ko es vēl gribu pateikt? Acīmredzot diskusija par šo jautājumu - par valodu lietošanu augstskolās -, kura ir šajā un būs arī nākamajā Saeimā, vēl ir tikai attīstībā. Man ļoti liels prieks, ka kolēģis, kurš 9.jūnijā pulksten 17.59 kolēģus nosauca īstā, latviskā vārdā, šodien lieto mazliet citādus apzīmējumus un parādās - „Krievijas lāči, kuri izmirst”. Tātad diskusiju kultūra iet uz priekšu. Bet uzstāšanās debatēs - tā nav diskusija. Diskusija ir, ja tiek uzklausīts gan viens, gan otrs viedoklis un meklēts pareizais risinājums. Man šķiet, ka nākamā Saeima to ņems vērā. Man ļoti negribētos, lai maniem mazbērniem zinātniskie darbi, promocijas darbi būtu jāraksta angļu valodā, kā to proponē kolēģis Šadurskis. Man ļoti negribētos, lai latviešu valodniecībā, filoloģijā šie darbi būtu jāraksta angliski. Tādu nākotni es negribētu novēlēt bērniem, kas dzīvos Latvijā. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq244 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Oskaram Zīdam.".
- 2011_06_09-seq623 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Oskaram Zīdam.".
- 2011_01_27-2-seq165 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Oskaram Zīdam.".
- 2011_07_14_as-2-seq243 spokenText "Cienītais Šadurska kungs! Šajā savā uzrunā mēģināšu atbildēt uz jūsu jautājumiem. Par pirmo jautājumu. Kādēļ mēs pirmā līmeņa augstākajā izglītībā neparedzam krievu valodu? Tas bija, mūsuprāt, tāds kompromisa variants, lai tiešām ieklausītos tajos cilvēkos, kuriem bija bažas un argumenti, ka tad, ja būs iespējams iegūt vismaz daļēji krievu valodā augstāko izglītību, sākot jau no pašas pirmās pakāpes, tas varētu būt nopietns apdraudējums valsts valodai. Tādēļ arī izvēlējāmies piedāvāt šādu iespēju tikai vēlākā jeb augstākā izglītības posmā. Par ārvalstu speciālistu, kas ir krievvalodīgie, piesaisti Latvijai, Latvijas izglītības sistēmai. Man pirmais komentārs, kas nāk prātā, ir tas, ka čigānu tautības cilvēkiem ir tāds vēlējums, kas ir ļoti slikts vēlējums: „Kaut tu lepns paliktu!” Un šinī gadījumā ļoti skaidri Šadurska kungs demonstrē savu lepnību, ļoti nievājošā, zākājošā formā izsakoties par tiem profesoriem, kuri runā tikai krievu valodā un kuri joprojām māca studentus Krievijā, un kuru potenciālu mēs varētu izmantot, lai, kaut gan mūs vairs nesauktu par Baltijas tīģeri, mēs kādu dienu nekļūtu par Baltijas zvirbulēniem, kuri bērnībā vitamīnus nav pietiekami daudz ēduši.".
- 2011_07_14_as-2-seq241 spokenText "Ļoti cienījamā Reiznieces-Ozolas kundze! Tā dīvaini uzrunāt jūs tik gari un tik oficiāli... Bet man skolā mācīja, ka pasaule neesot plakana. Es nezinu, varbūt tas ir pārskatīts... Bet tagad pie lietas. Godātie kolēģi! Es ilgi mēģināju saprast šā priekšlikuma motivāciju, jo visā mūsu izglītības sistēmā tā ideoloģija, kas ir gājusi tai cauri, - ja to vispār var saukt par ideoloģiju - ir tāda, ka mazam bērnam ir liels komforta režīms, jo skola jau pati par sevi ir stress un viss pārējais... un tāpēc valodas ziņā pilnīgi lēna adaptācija. Un tad pakāpeniski, pieaugot izglītības pakāpei, mēs palielinām valsts valodas proporciju šajā izglītības procesā līdz valsts augstskolai, kur izglītība ir latviešu valodā ar iespēju vienu piektdaļu kredītpunktu apjoma īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Es arī uzskatu, ka šī viena piektdaļa Eiropas valodās nenodrošina pietiekamu integrāciju, bet šie mani priekšlikumi ir sistemātiski un sistēmiski tikuši noraidīti, turklāt noraidīti, vienmēr tos slavējot, ka tie ir ļoti labi, bet vēl ne... Nu, to es zinu no bērnības. Tā mani vecāki teica: „Ļoti pareizi, dēls, bet vēl ne!” Jā, gan riteni nopirka, gan slidas, gan visu pārējo... Droši vien arī šeit būs tā... Un jāsaka, ka šeit tiešām ir zināmas priekšrocības privātajām augstskolām, jo, piemēram, divus gadus es lasu augstākās matemātikas kursu Eiropas studiju programmā privātā augstskolā angļu valodā. Tagad šī pati augstskola atver arhitektūras programmu - redzēs, kā viņiem veiksies - arī angļu valodā, un man piedāvāja lasīt arī viņiem matemātikas kursu. Un tās ir ļoti lielas priekšrocības. Es domāju, ka, piemēram, arhitektūrā... Nu, tas ir ļoti būtiski - atvērt šīs studijas gan ārvalstu speciālistiem, gan ievest viņus visā šajā kopējā telpā un cīnīties pret provinciālismu. Valsts augstskolās šī viena piektdaļa mūs, protams, ierobežo. Bet tagad, atgriežoties pie šā valodu koka attīstības, es nevaru saprast trīs priekšlikuma iesniedzēju domu: kāpēc zemākā līmeņa studijās, pirmā līmeņa augstākajā izglītībā? Kas ir koledža plus bakalaurs? Tur ir Eiropas valodas un pēc tam maģistrantūra un doktorantūra - tur ir jebkura valoda. Kāpēc ir šis gājiens atpakaļ? Jo, godātie kolēģi, maģistrantūra un doktorantūra bez visciešākās integrācijas ar pasaules zinātni... par to mēs jau tā kā iepriekšējā priekšlikuma kontekstā vienojāmies, ka tā tomēr pamatā ir angļu valoda... Kāpēc mēs te ejam uz jebkuru valodu? Es varu nojaust Reiznieces-Ozolas kundzes argumentāciju... vai arī Vucāna kunga, kurš nāks argumentēt. Tie izcilie krievu profesori, kas ir speciālisti šaurā pētījumu jomā, kur Latvijā speciālistu nav, mācīs mūsu doktorantus un maģistrantus. Mīļie kolēģi, ja šie speciālisti nav spējīgi strādāt angļu valodā, - paldies, mums viņus nevajag! Tad viņi ir nopirkuši savu doktora diplomu Maskavas metro, jo ikviens, kas ir cienījamā Krievijas augstskolā ieguvis doktora grādu, brīvi runā un strādā angļu valodā. (No zāles runā dep. D.Reizniece-Ozola.) Un, ja mūsu bakalauri ir ieguvuši izglītību latviski un, pieņemsim, angliski, apguvuši jau terminoloģiju latviski un angliski, kāpēc viņiem tagad vajadzētu apgūt terminoloģiju krievu valodā, ja viņiem savā pētniecībā un savā praktiskajā zinātnieka darbā būs jālieto pilnīgi cita terminoloģija? Viņiem būs jāuzstājas konferencēs, viņiem būs jāraksta publikācijas angliski, viņiem būs jādiskutē ne tikai sausajā zinātnes valodā, bet arī brīvā, cilvēciskā komunikācijā ar saviem ārzemju kolēģiem no visas pasaules, un šī komunikācija notiks pārsvarā angļu valodā. Kāpēc mēs šādi darām? Nesaprotu. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq239 spokenText "Cienītie kolēģi! Latviešu valoda ir valsts valoda, un tā mums jātur godā. Taču šinī brīdī mums ir jārunā arī par valodas jautājumu izglītības kontekstā, akcentējot nevis valodu, bet izglītības kvalitāti. „Pasaule ir plakana” - tas nav tikai Tomasa Frīdmena grāmatas nosaukums, tā ir realitāte, jo mēs nedzīvojam izolētā pasaulē. Mēs nedzīvojam tādā Latvijā, kas ir nošķirta no visiem apkārtējiem ekonomiskajiem un politiskajiem notikumiem. Tas ir kā spēles laukums, kur noteikumi visiem šobrīd ir vienādi. Spēles noteikumi ir vienādi, iespējas ir vienādas, un tikai no pašu meistarības un spēles prasmes būs atkarīgs rezultāts. Ja mēs visu laiku dzīvosim, ievērojot strausa politiku - ar paranoju un paniskām bailēm no krievu valodas -, tad - es to teikšu, šaha terminoloģiju lietojot, - politikā mēs paši sev ieliksim matu. Un šeit es runāju par izglītības kvalitāti, nodrošinot pietiekamu piedāvājumu. Un te es nerunāju par valsts valodas kropļošanu. Ja mēs runājam par valsts valodas kropļošanu, tad man ir jānorāda, ka valsts valodas politika šinī konkrētajā jautājumā jau tāpat ir kliba. Un Kučinska kungs savā uzrunā arī ļoti precīzi norādīja, ka šobrīd ir dažāda attieksme pret privātajām un valsts augstskolām. Privātajās augstskolās nav valodas ierobežojumu, turpretī valsts augstskolās - ir. Privātajās augstskolās 41 procents šobrīd mācās krievu valodā vai divās valodās, turpretī valsts augstskolās, protams, nulle. Es gribētu paskaidrot. Mūsu konkrētais priekšlikums šobrīd nekādi neapdraud valsts valodas politiku. Tā būtība ir tikai maģistra, doktora līmenī un otrās pakāpes augstākās izglītības līmenī atļaut arī ne Eiropas Savienības svešvalodās mācīt vienu piekto daļu, turklāt reizē neļaujot kārtot gala eksāmenus un kvalifikācijas darbus rakstīt šajās valodās. Tā ka es aicinu atbalstīt trīs Kurzemes deputātu priekšlikumu un ļaut arī citās valodās, ne Eiropas Savienības valstu valodās, vienu piekto daļu no Latvijas izglītības sistēmā piedāvātajām studiju programmām mācīt citās - ne Eiropas Savienības valodās. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq237 spokenText "60. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq236 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Druvietes kundze kaut ko vēlas piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq235 spokenText "Cienījamie kolēģi! Daži runātāji, īpaši Šadurska kungs, gandrīz pārliecināja mani, ka visam jānotiek tikai angļu valodā. Ja patiešām jūsu argumentus novestu līdz loģiskām beigām, tad varbūt visu augstāko izglītību mums vajadzētu īstenot tikai angļu valodā? Ir daži precedenti: ir nelielas valstis, kur patiešām augstākā izglītība pārsvarā tiek iegūta angļu valodā, un tā tas ir arī dažās Eiropas Savienības valstīs. Es domāju, ka šeit ir problēma, protams, no sistēmiskā viedokļa, jo diemžēl mūsu likumdošana joprojām nav sakārtota tajā ziņā, ka dažos likumos - Valsts valodas likumā un šajā likumā - netiek lietots tāds termins kā „mazākumtautības valoda”. Tajā pašā laikā Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā šis termins ir izmantots, un Satversmē arī tiek atzīts, ka Latvijā ir mazākumtautības un ir arī mazākumtautību valodas. Skolā mēs īstenojam mazākumtautību izglītības programmas, bet augstākās izglītības līmenī tas viss absolūti pazūd. Un tomēr mazākumtautības valodai ir cits statuss nekā svešvalodai. Tā ir principiāla lieta. Ja mēs palasīsim Latvijas ziņojumu, piemēram, par to, kā tiek ievērota Eiropas vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību, tad redzēsim, ka tur ir diezgan plaši viss uzrakstīts un tiek atzīts, ka minoritāšu valodas ir, bet ir ne visās jomās. Un attiecībā uz tām bailēm, ka tas, redz, novērsīšot vai traucēšot integrāciju un cilvēki kaut kādā veidā sadalīšoties, vēlreiz gribu uzsvērt: runa ir ne par ko citu kā par izvēles iespēju, par piedāvājumu. Vajadzētu tomēr ticēt studentiem, īpaši tiem, kas paši maksā par savu izglītību. Nevajadzētu viņu vietā lemt, kas viņiem ir labi un kas viņiem ir kaitīgi. Jo, ja mēs runājam patiešām par godīgu konkurenci augstākās izglītības tirgū, tad arī jāvadās pēc šiem principiem. Tā ka domāju, ka tomēr šie argumenti ir lielā mērā iracionāli, tomēr lielā mērā diemžēl šo priekšlikumu pretinieki vadās pēc vēlmes kaut kādā veidā samazināt krievu valodas lietošanu. Es domāju, ka sen pagājuši tie laiki, kad krievu valodas pastāvēšanu varēja uzskatīt par draudu. Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka daudzveidība ir mūsu bagātība un no tās nevajadzētu baidīties. Un patiešām... jā, mums jācenšas gan piesaistīt pēc iespējas vairāk studentu no ārvalstīm, gan nodrošināt tādas situācijas, lai pēc iespējas vairāk Latvijas jauniešu paliktu šeit un mācītos šeit tādās programmās un tādās valodās, kurās viņi grib mācīties, nevis tādās, ko mēs, likumdevēji, uzskatām par pareizu. Nevajadzētu pieņemt lēmumus, vadoties pēc ideoloģijas apsvērumiem. Es aicinu jūs atbalstīt Pimenova kunga priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq233 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošu argumentus, kas šajā zālē ir izskanējuši jau gadiem. Tie tika atkārtoti arī komisijā, un komisija, kā redzat, Pimenova priekšlikumu noraidīja. Bet viena jauna nianse tomēr šajā sēdē parādījās, un uz to tad arī reaģēšu. Es precīzi neatkārtošu Pimenova kunga vārdus, bet doma bija apmēram tāda: Latvijas augstskolu mācībspēki taču tā kā tā jau prot krievu valodu. Un zemtekstā: ja kāds nepratīs, gan jau iemācīsies. Un šo izteikumu es gribētu saistīt ar mūsu šīsdienas sēdē izskatāmajiem grozījumiem Darba likumā. Ir runa par šo obligāto valodu prasmes „grozu”. Ja šādu normu pieņemtu, acīmredzot pievienotos arī valsts augstskolas, jo šis pieprasījums, kurš gan, manuprāt, būs daudz mazāks, nekā tiek prognozēts... Un, kā jau esmu teikusi, iespējams, dažu desmitu tūkstošu latu dēļ mēs pakļaujam riskam ilgus gadus veidotu valodas politikas sistēmu, jo, to noārdot vienā vietā, nenoliedzami noirst visa sistēma. Šo dažu desmitu tūkstošu latu dēļ, iespējams, dažas augstskolas, domādamas galvenokārt par peļņu, nevis par valsti un tās valodas politiku, varētu izvirzīt šo prasību pēc krievu valodas arī konkursos uz akadēmiskajiem amatiem. Un, lūk, šeit ir tā bīstamība, kas pieliek vēl vienu argumentu klāt visiem tiem, kuri jau ir minēti: tātad, pirmkārt, antiintegratīvais arguments, kas ir ļoti nopietns; otrkārt, apšaubāma finansiālā ieguvuma arguments; treškārt, Rietumu orientācijas arguments. Un tieši tādēļ es aicinu - arī savā vārdā aicinu! - šo priekšlikumu neatbalstīt, jo tajā ir daudz vairāk zemūdens akmeņu nekā iespējamo ieguvumu. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq231 spokenText "... un līdz ar to atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies, ka mani uzklausījāt. Paldies jums!".
- 2011_07_14_as-2-seq229 spokenText "Paldies. Diskusija, Kārli Šadurski... točņeje, Kārlim Šadurskim diskusija ar mani... Mēģina atvērt durvis, kuras ir vaļā. Nu, protams, ka es esmu par vislielāko angļu valodas izmantošanu mūsu zinātnē - un ne tikai zinātnē, bet arī tehnoloģijās! Un tas ir neizbēgami. Un tas ir labi. Jo vairāk zinās mūsu speciālisti šo valodu, jo labāk būs valstij un katram no viņiem atsevišķi. Runa ir... nav šeit runa par zinātnes attīstību Latvijā, runa nav par to, kura valoda ir labāka vispār šeit. Runa ir par to, ka Austrumos tagad ir daudz studentu, kuri ir gatavi mācīties un vēlas mācīties augstskolā krievu valodā vispār, jo viņiem vajadzīgs vairāk diploms, viņiem tas ir svarīgāks nekā turpmākā viņu perspektīva zinātnē. Un līdz ar to viņi vēlas... viņi var mācīties Latvijā - šeit un tagad. Šeit Šadurska kungs pārmeta manam kolēģim Ņikiforova kungam, ka viņš esot privāto augstskolu lobētājs. Es gribu pateikt, ka ar šo priekšlikumu gan mūsu kolēģis Ņikiforovs, gan jūs, Šadurska kungs, tagad lobējat patiesībā jaunas grupas, kas būs nokomplektētas privātajās augstskolās tieši tāpēc... tad, ja nebūs pieņemts šis priekšlikums. Un vēl viens aspekts. Blakus mums ir Baltkrievija. Sabiedrība tur sakārto savas lietas un agri vai vēlu šī valsts, labi saprotams, būs uzņemta Eiropas Savienībā ar savu otro vai pirmo valsts valodu, oficiālo valodu, - krievu valodu. (No zāles dep. U.Rotbergs: „Un ja neuzņems?”) Ko jūs tad darīsiet? Kā tad pēc tam jūs sakārtosiet to valodu sarakstu, kuras būs pieejamas un atļaujamas mūsu likumdošanā? Redziet, līdz ar to es domāju, ka šis izaicinājums ir visai smieklīgs un ka mēģinājums nenosaukt vārdā to, kas jau ir skaidrs katram Latvijas iedzīvotājam, nedara godu esošās... jau spēkā esošās normas autoriem. Lūk! Tāpēc es vienkārši aicinu jūs padomāt par tiešām konkrētām mūsu augstskolu interesēm...".
- 2011_07_14_as-2-seq227 spokenText "Godātie kolēģi! Es patiesībā, dzirdēdams iepriekšējā runātāja teikto par to, ka ir runa par ārzemju studentiem, ne par mūsu, vietējiem, iedomājos par savu specialitāti. Piemēram, pirms dažiem gadiem - nu jau būs pagājis aptuveni desmit gadu - bija no Jelgavas tāds Jegorovs. Viņš atnāca uz fakultāti, bet viņš praktiski nezināja... nu, neprata runāt latviski. Toreiz bija viena plūsma, un viņš lieliski iemācījās latviešu valodu. Toreiz vēl situācija bija tāda, ka mēs vēl nebijām Eiropas Savienībā un neko īpašu viņam piedāvāt nevarējām. Viņam bija ļoti labs bakalaura darbs. Es viņu rekomendēju Vācijā. Viņš aizbrauca uz Kaizerslauternu, tur beidza maģistra studijas, angļu valodā uzrakstīja disertāciju, apprecējās ar kādu baltkrievieti, kas atbrauca no Baltkrievijas, un tagad, būdams doktors, laimīgi strādā un turpina strādāt. Bija arī viens cits kolēģis - Bekasovs. Man liekas... Es nepainteresējos, bet tas ir, man liekas, bijušais kolēģis - Saeimas deputāts... Viņa dēls iestājās pirms diviem gadiem doktorantūrā, lieliski apguvis latviešu valodu. Tiesa, saistībā ar visām šīm krīzēm viņš strādāja banku sistēmā paralēli studijām, lai būtu vieglāk. Nu viņš pārcēlās uz Zviedriju, jo viņa angļu valodas prasme bija tik laba, un viņš brīvi runāja latviski. Un es iedomājos tagad... Man ir doktorante, kas divus gadus mācījās, - Marija Lencmane. Viņa tikko, pirms divām nedēļām, lika eksāmenu - valsts eksāmenu matemātikā, kāds ir doktorantūrā -, un mani kolēģi pēc tam sacīja tā: „Bet paklausieties, cik lieliski viņa runā latviešu valodā, cik gramatiski pareizi! Lieliski runā!” Un es tagad iedomājos: šie cilvēki, kuriem, teiksim... Ja tagad pieņemtu šo sistēmu, ka fakultātē atnāk no Krievijas cilvēki, viņi mācītos krievu valodā, un ko tad šie studenti, kuri ļoti sekmīgi ir integrējušies mūsu sistēmā... kā viņi jutīsies? Vai tad viņi ir kaut kādi „vājāki” cilvēki? Un te jau kolēģis Šadurskis pieminēja, ka praktiski neviens cilvēks, kas šodien strādā zinātnē, nevar iztikt bez angļu valodas, visi vadošie žurnāli ir angļu valodā... Un tā tas ir arī ar šiem - ar Lencmani, Bekasovu... Visi viņi lieliski apguva angļu valodu, un mums šo sistēmu vajag turpināt. Un galu galā, ja mēs skatāmies uz šo likumprojektu saistībā ar citām lietām, tad beigu beigās... Nu, tā ir tā sistēma, ka mums nav divas grupas, ka tās tomēr apvienojas - un apvienojas tieši saistībā ar latviešu valodu. Es vēlreiz atkārtoju, ka tie cilvēki, kuri... arī tie, kas atnāks no ārzemēm... Ja viņi brauc šeit mācīties krievu valodā, mēs būtībā viņiem ļoti lielu sliktumu nodarām, jo viņi neapgūst nepieciešamo - zinātnē nepieciešamo! - angļu valodu. Tātad arī no tā viedokļa... Un līdz ar to cerība, ka mēs te lielu naudu pelnīsim bez angļu valodas mācīšanas, - tas arī ir absurds. Tā ka, no visiem viedokļiem skatoties, es neredzu loģiku, lai mēs šādu priekšlikumu atbalstītu. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq225 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Redziet, šodien acīmredzot var strīdēties, vai to vajag vai nevajag, bet ļoti grūti ir runāt tad, kad tu iepriekš jau zini, ka to jautājumu Saeima neatbalstīs. Taču šodien ir runa ne jau par mūsu studentiem, kuri mācās augstskolās, bet par ārvalstu studējošajiem. Un, man liekas, šodien arī nav noslēpums, ka, piemēram, Latvijas Universitātē šodien arī lasa lekcijas krievu valodā, bet ne no tā... Ir tā. Es negribu nosaukt, kādas grupas un kādas specialitātes... Bet, redziet, ne pasniedzēji, ne studenti nav nomiruši no tā, ka vieni klausās, bet citi lasa. Tātad acīmredzot tāda vajadzība ir. Un pats galvenais mērķis, man liekas, ir... Jo mēs visi zinām, kā 2008.gadā un 2009.gadā ar „Jaunā laika” palīdzību bija samazināts budžets augstskolām. Tas bija samazināts ne jau par 10 procentiem salīdzinājumā ar citu Eiropas valstu augstskolām, bet par gandrīz 55 procentiem! Un Šadurska kungs vienā no Saeimas sēdēm teica, ka tas miljons varbūt it kā nebūtu liela summa. Es domāju, ka universitātēm tā ir ļoti liela summa. Nākamais jautājums. Es nepaņēmu tabulu, bet... Vēl mums priekšā stāv jautājumi, par kuriem mēs varēsim uzstāties. Tas ir jautājums par valodu privātskolās un jautājums par valodu augstskolās. Privātskolām... Tabulā mēs redzam, ka tur atļauts mācīt un māca krievu valodā, jā, bet mēs jau nerunājam par mūsu studentiem; ir runa par studentiem no ārvalstīm. Tāpēc es aicinu - bezcerīgi aicinu! - atbalstīt Pimenova priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq224 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Aleksejam Burunovam.".
- 2011_07_14_as-2-seq223 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Te daži runātāji runāja par latviešu valodas aspektu un tā aizstāvību, un šo politiku, un es nemēģināšu šos argumentus atkārtot. Es gribu pastāstīt par savu pieredzi un no tās izvilkt kaut kādus secinājumus. Viena no manām augstskolas izglītībām ir iegūta tepat Latvijā, Rīgas Biznesa institūtā, un tā ir iegūta angļu valodā. Pasniedzēji, ieskaitot arī latviešu tautības pasniedzējus, visi bija spiesti mācīt angļu valodā. Angļu valodā pasniedza, piemēram, pat tādu priekšmetu kā statistika! Varat iedomāties! Un latviešu tautības pasniedzēji, vietējie, mierīgi tika ar to galā. Protams, mums bija arī ārzemju pasniedzēji, jo tā ir sadarbība starp Rīgas Tehnisko universitāti, Ontario un Ņujorkas štata universitāti. Un mūsu plūsmā bija arī baltkrievu students. Ja mēs runājam par izglītību kā preci (te gan iebilda, ka tā tas nav), tad jāteic, ka šī augstā pievienotā vērtība ir tieši šajās svešvalodās. Arī tad, ja Latvijā, teiksim, krievu students var iegūt izglītību angļu valodā, tai izglītībai ir augstāka vērtība nekā tad, ja mēs mācītu krievu valodā. Tas pats attiecas, kā jau Šadurska kungs teica, uz pasniedzējiem. Nu, grūti iedomāties, ka 20 gadu laikā ir pasaules klases pasniedzēji Krievijā... Varbūt izņēmums ir vienīgi krievu literatūras un tamlīdzīgi, kuri nevarētu runāt angļu valodā... Tā ka bez šiem valodas aspektiem... Ja universitātes grib attīstīties tirgū un veidot augstas pievienotās vērtības produktu, skaidrs, ka mums šī norma, šis priekšlikums, ir jānoraida. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq221 spokenText "Godātie kolēģi! Par Pimenova kunga priekšlikuma būtību. Tas ir ierosinājums aizstāt spēkā esošo normu „Eiropas Savienības oficiālās valodas” ar jebkuru svešvalodu. Es nedomāju, ka tā ir tālredzīga norma, kas nākotnē sekmēs Latvijas zinātnes un augstākās izglītības attīstību, jo mūsu izglītības sistēmas mērķis un mūsu pētniecības mērķis ir pēc iespējas plašāk integrēties pasaules izglītības un pētniecības telpā, un, vai nu Pimenova kungam tas patīk vai nepatīk, bet tehniskajās, eksaktajās, dabas zinātnēs un ļoti daudzās citās zinātnēs pasaules zinātnes valoda šobrīd ir angļu valoda. (No zāles: „Ķīniešu!”) Minēšu vienu piemēru. Ukrainā ir viena no pasaulē spēcīgākajām skolām tādā zinātnē kā varbūtību teorija un viens no pasaulē vispopulārākajiem žurnāliem, kur parādās pirmie pētījumi, svaigākie, un tur ir milzīgi liela konkurence, lai publicētos šajā žurnālā... Es nepateikšu precīzi ukraiņu valodā un, ja pateikšu, tad droši vien ar lielu akcentu, bet, latviski pārtulkojot, šī žurnāla nosaukums ir „Varbūtību teorija un tās lietojumi”. Šis žurnāls iznāk ukraiņu valodā, un mēnesi vēlāk precīzs tā tulkojums ir pieejams angļu valodā (ne krievu!), lai šos pētījumus padarītu plaši pieejamus visas pasaules zinātniekiem. Godātie kolēģi! Eiropas oficiālās valodas un pirmām kārtām angļu valoda, mūsu integrācija šajā telpā, šajā valodas telpā, ir arī mūsu zinātnes integrācijas priekšnoteikums. Otra - formālā puse. Protams, Pimenova kungs drīkstēja iesniegt šo priekšlikumu, kaut arī tas vārds vārdā atkārto jau uz otro lasījumu iesniegto, jo tam ir pielikts viens teikums klāt, kurš gan nav nekādā sakarā ar iepriekšējo, bet nu formāli droši vien Kārtības rullis nav pārkāpts, kaut gan pēc būtības Saeima jau otrajā lasījumā ir izteikusi attieksmi pret šo normu, noraidot to. Un vēl. Mazliet varbūt aizsteidzoties priekšā, atgādināšu, ka mums ir vairāki šāda veida priekšlikumi - aizstāt „Eiropas Savienības valodas” ar jebkurām valodām. Argumentācija ir dažāda - gan par studentu piesaisti -, diskutējot gan par šo akadēmiskā personāla piesaisti, par vienu punktu - par šī akadēmiskā personāla piesaisti no Krievijas vai citas bijušās padomju telpas, kurš labprāt sniegtu savu ieguldījumu Latvijas augstākās izglītības attīstībā. Godātie kolēģi! Šie ierosinājumi neiztur visvienkāršāko kritiku. Jebkuras starptautiskas konferences darba valoda normāli ir angļu valoda. Jebkuras zinātniskas publikācijas normālā valoda ir angļu valoda. Jebkurš mācībspēks ar tādu akadēmisko kvalitāti, kādu mēs gribētu piesaistīt no ārzemēm, ir spējīgs lasīt lekcijas, pasniegt kursus angļu valodā, strādāt angļu valodā. Mums tiešām nav vajadzīgi tie zinātnieki no Krievijas vai krievu valodas telpas, kuri nav spējīgi strādāt nevienā citā valodā kā tikai krievu. Jo acīmredzot viņi savā izaugsmē nav tikuši pāri asistenta līmenim. Mums nav vajadzīgs atņemt darbu mūsu jaunajiem zinātniekiem, topošajiem zinātniekiem, kuri ar laiku varētu iegūt augstu kvalifikāciju un strādāt. Tā ka visplašākā integrācija, protams, Eiropas Savienības valodu publiskajā telpā. Bet vienā ziņā gan es Pimenova kungam piekrītu. Pimenova kungs sacīja, ka Krievija nav lāču midzenis. Es domāju, ka jā, jo esmu dzirdējis, ka lāču populācija ir stipri samazinājusies pasaulē, tātad arī Krievijā. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq219 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Godātais Pimenova kungs, es jūs ļoti cienu un vienmēr esmu respektējis gan jūsu domas, gan priekšlikumus. Un es arī neapšaubu, ka savā būtībā šī priekšlikuma mērķis bija patiešām labs. Un ko es gribu teikt? Es vienkārši pateikšu savu motivāciju, kāpēc es balsoju „pret” Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un kāpēc arī šodien balsošu „pret”, jo balsojums „pret” nav īstenībā pat „pret” šo priekšlikumu konkrēti. Bet, ja mēs skatījām iepriekšējos priekšlikumus, kuros skaidri tika parādīts, ka mūsu, Latvijas, cilvēki pilnīgi droši var pretendēt un var studēt arī tajās programmās, kas ir domātas speciāli tiem cilvēkiem, par kuriem jūs runājat, - cilvēkiem no Kazahijas, Azerbaidžānas, Krievijas, vienalga -, bet kuri izvēlas Latviju tikai tāpēc, ka mēs šķietam viņiem daudz saprotamāki nekā Vācija, Holande vai kāda cita valsts... Es runāju par motivāciju mācīties latviešu valodu. Es zinu daudzas brīnišķīgas krievu tautības ģimenes, kuras saglabā savu nacionālo identitāti, lepojas ar to, bet tajā pašā laikā saviem bērniem stāsta par to, ka Latvijā augstskolās būs jāmācās latviešu valoda. Un tā ir motivācija, kāpēc šie cilvēki labprāt sūta savus bērnus latviešu bērnudārzā, labprāt sūta pat skolās, kurās - es vēlreiz uzsveru! -, saglabājot nacionālo identitāti, tomēr latviešu valoda tiek apgūta ļoti labā līmenī, ko arī parāda pēdējie pētījumi. Jaunie cilvēki, kas pēc tautības ir krievvalodīgie, latviski runā labi. Tagad iedomāsimies, kas notiek, kad šādai ģimenei parādās šī motivācija, ka augstskolās būs iespēja studēt arī krievu valodā! Tad man rodas tas jautājums, uz ko sev nevaru atbildēt, - kāpēc lai tad būtu vēlēšanās mācīties latviešu valodu, ja mēs zinām, ka nebūs jābrauc uz Pēterburgu vai Maskavu, vai vēl kaut kur, bet tepat Latvijā valsts augstskolās varēs apgūt visu vielu krievu valodā? Man, piedodiet, šķiet, ka pagaidām tas ir stipri priekšlaicīgi. Es reizē ar to varu paust vienīgi tikai savu neizpratni par visiem šiem ārkārtīgi nacionāli domājošajiem valodas aizstāvjiem. Kāpēc privātajās augstskolās šādi ierobežojumi nekad nav bijuši un pat nav diskutēti? Bet tas var būt... nu, es nesaku, ka tas ir vajadzīgs, bet es vēlreiz atkārtoju - man šķiet, ka motivācijas mācīties latviešu valodu apdraudējums šobrīd pēc... Jūsu priekšlikums ir stipri priekšlaicīgs. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq218 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 13.30. Tātad turpinām sēdi. Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” un sākām debates par 59. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu. Tātad turpinām debates. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.".
- 2011_07_14_as-2-seq216 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies 11 deputāti: Imants Jānis Bekešs, Gundars Daudze, Guntars Galvanovskis, Valentīns Grigorjevs, Jānis Klaužs, Valērijs Kravcovs, Janīna Kursīte-Pakule, Inese Laizāne, Visvaldis Lācis, Aleksejs Loskutovs un Ainārs Šlesers.".