Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_12_15-seq19 spokenText "Cienītie kolēģi! Miera, stabilitātes un demokrātiskas drošības interesēs dažkārt ir jāizdara grozījumi likumos, bet tas ir jādara visas sabiedrības, nevis kādas sabiedrības daļas interesēs. Un Latvijas īstenotā valodas politika jau vairāk nekā 20 gadus ir centusies sabalansēt visu sabiedrības grupu intereses, paturot prātā, ka latviešu valoda Latvijā ir vienīgā valsts valoda un Latvijas teritorija ir vienīgā, kur šī valoda un nācija var attīstīties netraucēti. Piedāvātie grozījumi likumā „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” nesasniegs sabiedrības vienotājas un sabiedrības dialoga veicinātājas formu. Kāpēc? Palasīsim, kas mums tiek piedāvāts! Mums tātad tiek piedāvāts no likuma par minoritāšu aizsardzības konvenciju izslēgt pantus, kas nosaka, ka Latvija, ratificējot šo starptautiski nozīmīgo dokumentu, ir izdarījusi atrunas attiecībā uz minoritāšu valodu lietošanu pašvaldībās un attiecībā uz minoritāšu valodu lietošanu publiskajā informācijā. Tiesa gan, jāteic, ka grozījums šajā likumā par konvenciju, iespējams, būs jāizdara, bet gan pavisam cita iemesla dēļ. Ir konstatēta neprecizitāte latviskajā tulkojumā. Apzināti vai neapzināti no tulkojuma ir izlaisti vārdi „tradicionāli lielā skaitā apdzīvo teritoriju”. Un šim vārdam „tradicionāli”, kuru mēs varam atrast konvencijas angļu teksta 11.panta trešajā daļā, bet kura trūkst latviskajā tulkojumā, ir ļoti liela nozīme. (Starpsaucieni no SC frakcijas.) Jo, kaut arī mēs neatradīsim normatīvo aktu, kurā ir precizēts jēdziena „tradicionāli” traktējums, parasti tiek runāts vismaz par trim paaudzēm vai arī par simt gadiem. Un es šaubos, vai Latvijas pašvaldībās, kas tiktu izvēlētas pēc šā kvantitatīvā kritērija, 20 procentu kritērija, varētu tikt izmantots šis vārds. Iesnieguma autori pamatojas uz apgalvojumu: tas, ka pastāv nesakritība starp valsts valodas un minoritātes valodas, respektīvi, krievu valodas, nominālajām un faktiskajām funkcijām, norāda uz nepieciešamību paplašināt tieši krievu valodas funkcijas. Bet patiesībā ir otrādi! Šī nesakritība liecina par to, ka tik tiešām pat 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas valsts valodas pozīcijas nozīmīgās jomās, tostarp saziņā ar pašvaldībām, vēl nav pietiekami stipras. Un tādēļ ir pilnīgi pamatoti, ka 2005.gadā, pievienojot šim konvencijas ratifikācijas instrumentam deklarāciju, Latvija ir izmantojusi savas tiesības ņemt vērā savus specifiskos apstākļus, un tādēļ, saskaņojot to arī ar starptautiskajām institūcijām, tiek atzīts, ka tās deklarācija atbilst konvencijas mērķim un garam un ka Latvija pašreiz neuzskata par iespējamu pārskatīt valodas likumdošanu šajā jomā. Bet kā tad ir ar valodas lietojumu pašvaldībās? Noteikumi par valodu lietošanu informācijā ietver precīzus nosacījumus, kad var sniegt publisku informāciju svešvalodā, un šī folklorizētā Daugavpils iedzīvotāja, ierodoties pašvaldībā, pēc sava lūguma var saņemt šo informāciju gan krievu, gan poļu, gan arī citās valodās. Bet ir cita lieta: šo krieviski runājošo indivīdu tiesību aizsegā faktiski tiek aizstāvētas krievu... un interesanti ir tas, ka runa jau, protams, ir galvenokārt par krievu valodas runātāju tiesībām palikt vienvalodīgiem valstī, kurā valsts valoda ir cita valoda. Nav aizliegts arī sagatavot rakstisku informāciju, bet tā ir izsniedzama tikai pēc personas lūguma. Turklāt vairākās pašvaldībās tiek organizēta arī bezmaksas tulkošana (No zāles: „Nav! Nav!”), kas lieliski palīdz sabalansēt šo latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu ar minoritāšu valodu tiesībām. Tātad var secināt, ka šis priekšlikums nebūt nav vērsts uz sabiedrības harmonijas veidošanu. Šis priekšlikums nebūt nav vērsts uz minoritātes valodas tiesību stiprināšanu, bet tas ir vērsts uz latviešu valodas kā valsts valodas tiesību apdraudējumu, un tādēļ, protams, es aicinu šo likumprojekta grozījumu noraidīt. (Aplausi.)".
- 2011_12_15-seq18 spokenText "Paldies. Runāt „pret” pieteikusies deputāte Ina Druviete.".
- 2011_12_15-seq17 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Urbanoviča, Agešina, Ribakova, Mirska, Rubika un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts valodas likumā” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 63, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nav nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Agešina, Ribakova, Mirska, Rubika, Rodionova, Nikonova, Jakimova, Ādamsona un Cileviča iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.".
- 2011_12_15-seq16 spokenText "Godātie kolēģi! Šodien ar Valsts valodas likuma grozījumu akceptēšanu vai noraidīšanu Saeima galu galā pateiks, vai mēs vēlamies turpmāk būt kā maza Krievija vai būt tomēr suverēna nacionāla valsts - Latvija - ar vienvalodību valsts un sabiedrības līmenī, ar daudzvalodības politiku indivīdu līmenī un latviešu valodu kā dominējošo valodu publiskajā telpā. Es aicinu kolēģus balsot „pret” šiem grozījumiem. Un kāpēc? Pirmkārt, tāpēc, ka tie ir neprofesionāli izstrādāti. Valodas situācijas raksturojumam anotācijā ir nepatiess un tendenciozs raksturs, un to es varu teikt kā zinātniece valodas politikā kopš 1994.gada. Otrkārt. Es aicinu balsot „pret” arī tāpēc, ka mēs vēlamies, lai Latvija būtu nacionāla valsts, nevis kļūtu par mazu Krieviju, radot diskomfortu valsts nācijai un daudzajām minoritātēm un tādējādi arī apturot mazākumtautību atgriešanos pie savas identitātes. „Saskaņas Centra” ieteikto grozījumu anotācijas ievadā ir apgalvojums (citāta sākums): „Gan notikumi sabiedrībā, gan socioloģiskās aptaujas rāda, ka lielākā daļa mazākumtautībām piederošo personu nav apmierinātas ar esošo likumdošanu un praksi valodu lietošanas jomā.” Citāta beigas. Varētu gaidīt, ka šim tekstam turpinājumā „Saskaņas Centrs” norādīs, ka mazākumtautību neapmierinātības cēlonis ir tajā faktā, ka tām piederošie cilvēki bieži ir spiesti uzturēties krievvalodīgā telpā un lietot krievu valodu, piemēram, darba vietās, arī skolās, kuras realizē it kā mazākumtautību programmas. Bet šāda turpinājuma nav. Pēc reprezentatīvās valodas situācijas aptaujas „Valoda” pēdējiem datiem, ir redzams, ka virs 70 procentiem mazākumtautību cilvēku Latvijā ielās un veikalos pilnīgi var iztikt, lietojot tikai vienu valodu - krievu valodu. Tātad par kādu diskomfortu valodas lietošanas situācijā, ja runā tieši par krievu tautības cilvēkiem, var būt runa? Apstrīdams ir anotācijā minētais, ka likumprojektam nav tiešas ietekmes uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību. Tieši otrādi! „Saskaņas Centra” piedāvātajam likumprojektam ir pavisam tieša ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību. Jau sociolingvistikas klasiķis Džošua Fišmens un citi savos pētījumos ir salīdzinājuši un atraduši korelāciju starp valstu ekonomisko attīstību un vienvalodīgām un daudzvalodīgām valstīm. Fišmens, piemēram, konstatē, ka ekonomiskais progress ir daudz izteiktāk vērojams valstīs, kur dominē viena valoda. (No zāles: „Šveicē!”) Vienas valodas lietojums padara vieglāku komunikācijas procesu, kas ir tik svarīgs ekonomiskajos sakaros. Latvijas sabiedrība, kā mēs redzam, ir tikai ceļā no divvalodības uz vienvalodību sabiedrības līmenī, kad latviešu valoda pavisam lēni un sarežģīti kļūst par dominējošo valodu valstī arī faktiski, ne tikai juridiski. Ja šādi grozījumi tiks akceptēti, tad gan jaunieši, gan emigrācijas latvieši, kas atgriežas uz dzīvi šeit, Latvijā, neprotot krievu valodu, nespēs iegūt darbu. Un tātad ar šiem grozījumiem tiesības, par kurām ir runāts „Saskaņas Centra” likumprojekta anotācijā, vēl lielākā mērā baudīs tieši krievu valodā runājošā tā sauktā minoritāte, nevis ļaus valsts pamatnācijai beidzot justies komfortabli savā valstī, kā tas ir, ja mēs pieņemam to, ka mēs vēlamies reintegrēties Rietumeiropas telpā. „Saskaņas Centrs” ir teicis: „Piedāvātie grozījumi ir uzskatāmi par kompromisu, kas varētu kļūt par novēlota dialoga sākumu.” Kompromiss būtu, ja „Saskaņas Centrs” izslēgtu no savas partijas visus tos biedrus - neatkarīgi no viņu ieņemamā amata -, kuri ir parakstījušies par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā. Es aicinu balsot „pret” „Saskaņas Centra” iesniegtajiem grozījumiem. Paldies par uzmanību.".
- 2011_12_15-seq15 spokenText "Runāt „pret” pieteikusies deputāte Vineta Poriņa.".
- 2011_12_15-seq14 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mēs labi zinām, ka jautājumi, kas ir saistīti ar valodas lietošanu, tiek ļoti emocionāli uztverti. Tomēr aicinu jūs nomierināties un vismaz pamēģināt paskatīties uz šo problēmu tā, kā to pienāktos darīt atbildīgiem politiķiem, kuri domā par visu valsts iedzīvotāju interesēm un mēģina tās saskaņot. Minēšu trīs galvenos argumentus par labu mūsu priekšlikumam. Pirmais ir kompromiss. Gan notikumi sabiedrībā, gan socioloģiskās aptaujas rāda, ka lielākā daļa mazākumtautībām piederošo personu nav apmierināta ar esošo likumdošanu un praksi valodas lietošanas jomā. Vairāku gadu garumā šīs bažas netiek ņemtas vērā. Pat mēģinājumi to atklāti pateikt, aicinājumi beidzot uzsākt dialogu par to tiek nosodīti kā it kā pretvalstiska darbība. Tas izraisa spriedzi sabiedrībā un iedragā sabiedrības integrāciju, provocējot uzskatu radikalizāciju. Saskaņā ar vispārējiem demokrātijas principiem, pieņemot lēmumus, kas skar konkrētu sabiedrības daļu, jāņem vērā šo personu viedoklis. Šis princips diemžēl tiek konsekventi pārkāpts. Nozīmīgi ir tas, ka tieši tie krievi, kas Tautas frontes laikā stāvēja plecu pie pleca ar latviešiem, šodien asi kritizē valdības īstenoto politiku. Cienījamie kolēģi no VIENOTĪBAS, ko Marina Kosteņecka jums pateica? Diemžēl dialogs tiek konsekventi aizvietots ar neveikliem propagandas vai smadzeņu skalošanas mēģinājumiem. Protams, esošo spriedzi lielā mērā izprovocēja arī „Visu Latvijai!” ierosinātā parakstu vākšanas kampaņa, kas parādīja labu piemēru, ka formāli demokrātiskas procedūras var tikt izmantotas, maigi izsakoties, ne visai demokrātisku mērķu sasniegšanai. Raivim Dzintaram vairs nav nekādas vajadzības tikties ar Jevgeniju Osipovu, viņi jau tāpat labi saspēlējas, palīdzot viens otram. Mūsu piedāvātie grozījumi varētu kļūt par novēlota dialoga sākumu un palīdzēt pārtraukt kārtējo etniskās mobilizācijas apburto loku. Otrais. Mūsu piedāvātie grozījumi balstās uz Eiropas standartiem un to Eiropas valstu pieredzi, kuras sastopas ar līdzīgām problēmām. Mēs neprasām neko tādu, kas nebūtu paredzēts mazākumtautībām saskaņā ar mūsdienu starptautiskajiem standartiem. Piedāvātie grozījumi pilnībā balstās uz Vispārējās konvencijas normām, kā arī to veiksmīgas īstenošanas praksi citās valstīs, ieskaitot Igauniju un Lietuvu. Eiropas Padomes Ministru komitejas rezolūcijā par konvencijas īstenošanu Latvijā ir norādīts, ka Latvijas mazākumtautības nevar pilnā mērā izmantot konvencijā garantētas tiesības attiecībā uz mazākumtautību valodu lietošanu valsts pārvaldes iestādēs. Eiropas Padome norāda, ka situācijas uzlabošanai ir nepieciešama rīcība likumdošanas jomā. Demokrātiskā valstī valsts pārvaldei ir jāņem vērā sabiedrības kultūru, valodu un reliģiju daudzveidība. Vispārējās konvencijas norma piedāvā šādu modeli: mazākumtautības valoda tiek lietota līdzās valsts valodai saziņā starp mazākumtautībām piederošām personām un valsts un pašvaldības iestādēm tajās vietās, kur mazākumtautības dzīvo vēsturiski vai nozīmīgā skaitā. Tieši to mēs arī piedāvājam, turklāt ļoti minimālā apjomā. Trešais. Likumdošanas sakārtošana. Šobrīd spēkā esošā likumdošana ietver dažas nopietnas iekšējas pretrunas. Gan Satversme, gan citi likumi nosaka mazākumtautībām piederošu personu tiesības, ieskaitot arī to valodu lietošanas jomā, bet Valsts valodas likums vispār neparedz, ka mazākumtautību valodas pastāv. Tātad mazākumtautības ir, bet to valodu nav. Cienījamie kolēģi! Runāsim atklāti! Latviešu valoda izdzīvoja daudz smagākās situācijās. Tagad tai ir valsts valodas statuss, tā pieder Eiropas valstu valodu skaitam un ir aizsargāta ar likumu. Vai tagad latviešu valoda tiks apdraudēta, ja pensionāriem Daugavpilī atļaus iesniegt viņu dzimtajā valodā sūdzību par namu pārvaldes darbību? Uzskatu, ka šādi apgalvojumi ir klaja necieņa pret latviešu valodu. Aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_12_15-seq13 spokenText "Paldies. „Par” neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Fiskālās disciplīnas likums” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Agešina, Ribakova, Mirska, Rubika, Rodionova, Nikonova, Jakimova, Ādamsona un Cileviča iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts valodas likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Boriss Cilevičs.".
- 2011_12_15-seq12 spokenText "...bet varbūt tas tiešām ir mūsu likumprojekta autoru mērķis? Bet tas nav likumīgs mērķis! Līdz ar to es lūdzu šo likumprojektu neatbalstīt. Paldies.".
- 2011_12_15-seq11 spokenText "Pimenova kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.".
- 2011_12_15-seq10 spokenText "Cienījamie kolēģi! Turpinot iepriekšējo uzrunu, es vēlreiz atgādinu, ka visu iepriekšējo notikumu loģika diktē, ka vajag izveidot stingru Fiskālās disciplīnas likumu, jo tas ir galvenais instruments, galvenais rīks, ar ko var nākotnē izvairīties no visādiem „burbuļiem”. Bet, kā es jau teicu, valdības fiskālās nedisciplinētības nebija, tas vismaz nebija galvenais cēlonis. Mēs šo nedisciplinētību arī citās valstīs vērojām. Es gribu pateikt, ka mēs arī, vadīdamies drīzāk varbūt no mūsu pieredzes, no mūsu ikdienas, gribētu redzēt Latvijas ekonomiku kā mājsaimniecības uzturēšanas ekonomiku. Bet ir liela atšķirība starp mājsaimniecību un valsts ekonomiku: mājsaimniecība neemitē naudu, mājsaimniecība neveic monetāro politiku. Latvijas ekonomikā monetārajai politikai ir ļoti, ļoti nenozīmīga nozīme, vārdu sakot, jo patiesībā mēs esam atteikušies no monetārās politikas. Pēc tam, kad Latvijas Banka uztur - kopš 2004.gada - lata fiksēto kursu attiecībā pret eiro, patiesībā arī šis rīks ir izņemts no mūsu rīkiem, no mūsu arsenāla, un līdz ar to patiesībā vienīgais līdzeklis, kas palicis valsts rīcībā, ir fiskālā politika. Bet vai tas nozīmē, ka mēs varam atļauties uzturēt bezdeficīta budžetu? Latvijas valsts atjaunotās neatkarības laikā tuvredzīgi realizētā fiksētā valūtas kursa dēļ faktiski zaudēja monetārās politikas autonomiju. Ja noteiksim ierobežojumus valsts fiskālās politikas realizācijā, tas nozīmēs, ka Latvijas valsts būtiski ierobežos iespēju realizēt valsts diriģētu industriālās attīstības politiku, ignorēs neskaitāmus vēsturiskus precedentus, ka ekonomikas fiskālo stimulēšanu izmantoja kā vienu no attīstības politikas stūrakmeņiem, vadoties pēc stingras izpratnes, ka valsts patēriņš un investīcijas ir kritiski svarīga kopējā pieprasījuma sastāvdaļa. Svarīgi arī saprast, ka šajā gadījumā Latvija ignorējusi acīm redzamās ekonomiskās likumsakarības, kuras pamato faktu, ka 23 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm šobrīd tiek piemērota procedūra, kas vērsta uz to, lai īstenotu patiesi kontraciklisku un ekonomiskās svārstības stabilizējošu fiskālo politiku. Neviena saprātīga valsts nepieturas pie abstraktiem, realitātei neatbilstošiem fiskālajiem ierobežojumiem. Latvijas valsts ar šo likumu nostiprinās fiskālās politikas reaktivitāti - to, ka fiskālā politika tiek realizēta nevis aktīvi kā viens no ekonomikas apzinātas attīstības dzinējspēkiem, bet pasīvi, reaģējot uz brīvā tirgus dinamikas noteikto konjunktūru. Un galvenais. Ar šo likumu, nevajadzīgi lēni un mokoši uzkrājot līdzekļus, lai nedefinētā nākotnes punktā, iespējams, varētu atļauties dot ekonomikai fiskālo izaugsmes grūdienu, Latvija turpinās īstenot politiku, kuras ietvaros turpinās kultivēt milzīgu bezdarbu un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju piespiedu emigrāciju, turpinās saasināt jau šobrīd dramatisko demogrāfisko situāciju. Depresijas pārvarēšanai ir vitāli svarīgi radīt strauju izaugsmi un vairāk darba vietu, lai vairāk cilvēku varētu iesaistīties ekonomiskajā darbībā un uzlabot savu dzīves kvalitāti. Budžeta deficīts arī rosina pieprasījumu pēc izaugsmes veicināšanas. Tāpēc attīstības valstī - un Latvija, pēc saviem ekonomiskajiem rādītājiem, ir attīstības valsts... bet vēl jo vairāk tās ekonomiskās depresijas laikā vidējā termiņā, tajā skaitā arī gada griezumā, ir nepārtraukti jāplāno budžets ar deficītu, ciktāl parāds ir uzturams. Fiskālās disciplīnas likums nedos Latvijai iespēju piekopt attīstības politiku, kura tai tagad ļoti, ļoti nepieciešama, un šī ir ļoti aktuāla problēma tagad. Tāpēc es domāju, ka mēs, pieņemot šo likumu, tikai ierobežosim un arī plānosim nākamajām valdībām nopietnas problēmas attīstības politikas veikšanai, bet varbūt...".
- 2011_12_15-seq9 spokenText "Paldies. Runāt „par” neviens deputāts pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodotu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 42, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Fiskālās disciplīnas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt „pret” pieteicies deputāts Igors Pimenovs.".
- 2011_12_15-seq8 spokenText "Labrīt, cienījamās dāmas un godātie kungi! Likumprojekts skatāms, dabiski, kopsakarā ar likumprojektu, kurš seko tālāk darba kārtībā, proti, ar Fiskālās disciplīnas likumu. Un tā ir tāda smalka viltība, ka galvenais likums, kura dēļ grozījums Satversmē ir arī izstrādāts, seko pēc tam. Jo es saprotu tā, ka ne visi deputāti lasa anotācijas, tāpēc varbūt nesaprot šo nopietno saiti, kas ir starp šiem diviem likumprojektiem. Esošā grozījuma mērķis ir panākt ar ierastiem vārdiem konkrētu mērķi - aizsegt ekonomisko doktrīnu, kura var izrādīties nebūt ne nevainīga, bet visai strīdīga, un padarīt to par mūsu ekonomikas, mūsu valsts mugurkaulu attiecībā uz bezdeficīta budžeta ekonomikas pārvaldīšanu. Es biju tās darba grupas loceklis, kura Finanšu ministrijas ietvaros septiņu sēžu laikā nodarbojās ar Satversmes grozījumu izstrādi. Kaut anotācijā rakstīts, ka darba grupa apstiprināja galīgo variantu, likumprojekta grozījumus, tomēr nav pieminēts, ka es šo likumprojektu... šo redakciju neatbalstīju. Un es neatbalstīju ne tikai redakciju, bet arī grozījuma ideju principā, jo nesaņēmu atbildi uz saviem jautājumiem. Īsti jautājumi ir šādi: ko nozīmē grozījumā Latvijas Republikas Satversmē ietvertais jēdziens „taupīgs budžets” un ko nozīmē „kārtot valsts finanšu lietas sabalansēti”? Abas frāzes var tikt interpretētas ļoti plaši un tāpēc izmantotas arī tādas finanšu politikas atjaunošanai, kura būs kaitīga Latvijas ekonomikas izaugsmei. Nav arī skaidrs, ko nozīmē frāze „Saeima ir atbildīga par taupīgu budžetu un par uzkrājumu izveidošanu”. Kādas būs juridiskās sekas šai frāzei? Kas būs atbildīgs, ja Saeimas deputāti pieņems tādu budžetu, kuru pēc tam Satversmes tiesa uzskatīs par netaupīgu? Vai tas nozīmēs, ka tautas deputātiem atskaitīs... atvilks no algām to piešķirto budžetu, kas tika uztverts par netaupīgi... atzīts par prettaupīgu un līdz ar to par Satversmei pretrunā esošu? Jautājums ir arī tāds, ka darba grupas darbības laikā mēs nonācām pie secinājuma, ka visas institūcijas, valsts institūcijas, ir atbildīgas par budžeta taupīgu un saprātīgu izmantošanu, bet tekstā Saeima ir izdalīta kā galvenā un varbūt arī vienīgā atbildīgā. Kā to saprast? Vēl. Arī teksts ir pamatots ar to, ka, lūk, galvenais iemesls, kāpēc mēs esam sapulcējušies skatīt šo konkrēto likumprojektu, ir notikumi, kuriem mēs visi bijām liecinieki, proti, tas bija cenu „burbulis”. Anotācijā ir rakstīts, ka straujas ekonomiskās izaugsmes gados, īstenojot ekspansīvu fiskālo politiku, Latvijā ir tikusi papildus veicināta ekonomikas pārkaršana. Valdība nerīkojās izšķērdīgi! „Pirmsburbuļa” laikos mums parāds samazinājās no 2003. līdz 2007.gadam no 13 procentiem uz 8 procentiem. 8 procenti ir ļoti mazs valsts parāds. Ir ļoti mazs valsts parāds! Un visos šajos gados pirms treknajiem gadiem mums budžeta deficīts bija ļoti tuvu 2 procentiem. Nekādas izšķērdēšanas nebija! Bet kas bija? Bija visai primitīva finanšu politika, kas noveda pie tā, ka Latvijas ekonomikā visai viegli ieplūda liels privātais kapitāls, kas netika izmantots ražošanai, bet tika izmantots patēriņam, spekulatīviem darījumiem un pēc tam tika viegli izņemts, kad „burbulis” bija pārplīsis. Līdz ar to es uzskatu, ka šis konkrētais likums nav sagatavots labi, ir juridiski paviršs, teorētiski nepamatots un politiski angažēts. Un es līdz ar to rosinu neatbalstīt šo likumprojektu un nenodot komisijām. Paldies.".
- 2011_12_15-seq7 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Invaliditātes likumā” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, un Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. „Pret” pieteicies runāt deputāts Igors Pimenovs.".
- 2011_12_15-seq6 spokenText "Kolēģi! Mēs šo likumprojektu esam noraidījuši jau pirms nedēļas, bet ir nepieciešama procesuāla darbība, lai šo likumprojektu izslēgtu no budžeta paketes, un vienīgā iespēja izslēgt to no budžeta paketes ir nodot to komisijai. Mēs komisijā esam vienojušies, ka pārtraukumā sanāksim un lūgsim... visi komisijas deputāti piekrita, ka mēs lūgsim Saeimu šo likumprojektu izslēgt no budžeta paketes un tad runāsim ar Ministru kabinetu, lai šo likumprojektu arī atsauktu. Tā ka lūdzu atbalstīt tikai tādēļ, lai mēs varētu veikt šo procesuālo darbību - šo likumprojektu izslēgt no Saeimas sēdes darba kārtības. Paldies.".
- 2011_12_15-seq5 spokenText "Paldies. Runāt „par” pieteicies deputāts Jānis Reirs.".
- 2011_12_08-seq7 spokenText "Paldies. Runāt „par” pieteicies deputāts Jānis Reirs.".
- 2011_12_15-seq4 spokenText "Cienījamie kolēģi! Gribu paskaidrot, kāpēc mēs, es un politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija, balsosim pret likumprojektu „Grozījumi Invaliditātes likumā”. Ja jūs izlasīsiet likumu, jūs redzēsiet to, ka likums bija pieņemts 2010.gadā. Labklājības ministrija sāka tā izstrādāšanu 8.Saeimas laikā, un tas tika iesniegts 9.Saeimas laikā, taču bija tik nekvalitatīvs, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija faktiski pilnīgi to pārstrādāja. Un tad sākās krīze... Ļoti labs likums! Pieņemot to galīgajā lasījumā, mēs jau tad pārejas noteikumos ierakstījām attiecībā uz atsevišķu tādu pantu stāšanos spēkā, kuri neprasīja lielu finansējumu... Tas tika darīts ar domu, lai tas stājas spēkā... Un tagad šis likums tiek atkal... Ministru kabinets lūdz pārnest atsevišķu pantu spēkā stāšanos no 2013.gada uz 2015.gadu, un tas mums nav pieņemams. Paldies.".
- 2011_12_15-seq3 spokenText "Paldies. „Par” neviens deputāts pieteicies runāt nav. Tātad lēmums ir jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zaķa, Smiltēna, Druvietes, Kursītes-Pakules un Kārkliņas priekšlikumu izdarīt izmaiņas 15.decembra sēdes darba kārtībā – izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.panta kārtībā)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 37, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Darba kārtība grozīta. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 15.decembra sēdes darba kārtībā - pārcelt budžeta likumprojektu paketi izskatīšanai otrajā lasījumā pirms darba kārtības 22.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 15.decembra sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Jāņa Klauža saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 15.decembra sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Mihaila Zemļinska saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Dombrovska, Lībiņas-Egneres, Ražuka, Kalniņas-Lukaševicas, Zatlera un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 15.decembra sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Romualda Ražuka atsaukšanu no Pilsonības likuma izpildes komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Dombrovska, Lībiņas-Egneres, Kalniņas-Lukaševicas, Ražuka, Zatlera un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 15.decembra sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Romualda Ražuka ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies. Tātad sākam izskatīt apstiprināto, grozīto darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Invaliditātes likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Runāt „pret” pieteicies deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2011_12_15-seq2 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Jau 29.novembrī Juridiskā komisija izskatīja un ar balsu vairākumu pieņēma lēmumu virzīt likumprojektu par Civilprocesa likuma grozījumiem turpmākai izskatīšanai. Man nav saprotams, kādēļ jau otro reizi pieci deputāti lūdz izslēgt šo jautājumu no darba kārtības. Šie grozījumi skar jautājumu par parādiem attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem, ko nedzēš hipotekārie kreditori, kuri iegūst īpašuma tiesības uz iegūstamo īpašumu, un tādējādi pašvaldības, tajā skaitā Rīgas pašvaldība, cieš ievērojamus... ne pati, bet tās padotībā esošās iestādes cieš ļoti ievērojamus zaudējumus. Pret šiem grozījumiem izteicās un rakstiski griezās Juridiskajā komisijā gan Tiesu izpildītāju padome, gan Latvijas Komercbanku asociācija. Man ir pamatotas šaubas, ka minētie deputāti ar savu rīcību lobē minēto iestāžu intereses un bez jebkāda pamatojuma raksta vienkārši formālu lūgumu izslēgt šo jautājumu no darba kārtības. Es uzskatu, ka tas nav pieņemami un ka likumprojekts ir virzāms izskatīšanai un pieņemšanai. Paldies.".
- 2011_12_15-seq1 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00, lai mēs varam sākt Saeimas 15.decembra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka Prezidijs ir saņēmis veselu virkni priekšlikumu par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 15.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.115/Lm11). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 15.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Stellas Blūmas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 15.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ineses Belickas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 15.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Pētera Eglona atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 15.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas palielināšanai” (Nr.119/Lm11). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Steina kungs, varbūt jūs varētu runāties kaut kur citur... Un arī Parādnieka kungs un visi pārējie... Jūs taisāt tādu troksni, ka... Paldies. Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu ar lūgumu Saeimas kārtības ruļļa 39.panta kārtībā izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. „Pret” ir pieteikusies runāt deputāte Irina Cvetkova. Lūdzu!".
- 2011_12_08-seq374 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 8.decembra sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2011_12_08-seq373 spokenText "Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... ā, Ābiķa kungs ir klāt, Rihards Eigims... nav un Raimonds Vējonis... nav. Paldies.".
- 2011_12_08-seq372 spokenText "Paldies. Vēl es gribu tūlīt pēc sēdes lūgt visu frakciju vadītājus un Prezidiju, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju Jāni Reiru uz īsu sanāksmi 314.telpā - blakus priekšsēdētājas kabinetam. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam.".
- 2011_12_08-seq371 spokenText "Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību saistībā ar budžetu! Ir neliels lūgums vai pat... nu, praktiski lūgums: visus iesniegumus dublēt arī elektroniski un nosūtīt uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas attiecīgajiem e-pastiem. Lūdzu, kolēģi, iesniegumus budžetam sūtīt arī elektroniski uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas e-pastiem! Paldies.".
- 2011_12_08-seq369 spokenText "Es ceru, ka mums vēl ir spēks nodibināt deputātu grupu sadarbībai ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamentu. Mēs tiekamies Dzeltenajā zālē. Tūlīt!".
- 2011_12_08-seq367 spokenText "Precizējot jau teikto, gribu aicināt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļus pulksten 16.30 sanākt uz komisijas sēdi. Paldies.".
- 2011_12_08-seq366 spokenText "Jā. Tātad par šo jautājumu nav paredzētas ne debates, ne arī balsojums. Līdz ar to šis jautājums uzskatāms par izskatītu. Tātad visi Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim paziņojumus. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
- 2011_12_08-seq365 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 30.novembra sēdē pēc „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētāja Eināra Cilinska lūguma ierosināja un savā 2011.gada 7.decembra sēdē izskatīja 11.Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu. Lietas izskatīšanas gaitā komisija izvērtēja 11.Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova rīcību, parakstoties par Satversmes grozījumu ierosināšanu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, un uzklausīja arī Nikolaja Kabanova viedokli. Komisija konstatēja, ka 11.Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs, parakstoties par Satversmes grozījumu ierosināšanu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, ir pārkāpis Saeimas deputātu ētikas kodeksa 4.pantu. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179.pantu, komisija izteica 11.Saeimas deputātam Nikolajam Kabanovam rakstveida brīdinājumu. Komisijas lēmums tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Paldies.".
- 2011_12_08-seq364 spokenText "Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmuma projektu izskatīšana”. Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Psihologu profesionālās darbības likums” (Nr.28/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2011.gada 30.decembrim”. Vai Sociālo un darba lietu komisijas vārdā kāds runās? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Psihologu profesionālās darbības likums” (Nr.28/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2011.gada 30.decembrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pagarināts. Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir „Par 11.Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.".
- 2011_12_08-seq362 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembris, izskatīšana galīgajā lasījumā - 15.decembrī. Paldies.".
- 2011_12_08-seq361 spokenText "12.decembris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un otrais lasījums - 15.decembrī.".
- 2011_12_08-seq360 spokenText "Nē, tur var būt arī mazāk par piecām dienām, ja likumprojekts tiek atzīts par steidzamu. Tātad - izskatīšana otrajā lasījumā 12. vai 13.decembrī?".
- 2011_12_08-seq359 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembris. Otrais lasījums - 15.decembrī... 13.decembrī...".
- 2011_12_08-seq358 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūras kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2011_12_08-seq356 spokenText "Tā kā komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu, par to mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.".
- 2011_12_08-seq355 spokenText "Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā”. Likumprojekta būtība ir šāda: no kuģu īpašniekiem tiks prasīta obligāta apdrošināšana pret Eiropas prasībām, un runa ir par Eiropas Komisijas direktīvas pārņemšanu. Direktīva jāpārņem līdz 2012.gada 1.janvārim. Līdz ar to komisija lūdz piešķirt likumprojektam steidzamības statusu.".
- 2011_12_08-seq354 spokenText "Nē, piecas dienas nepieciešamas. Tātad mazākais termiņš ir 13.decembris. Jā? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.".
- 2011_12_08-seq353 spokenText "12.decembris.".
- 2011_11_03-seq113 spokenText "12.decembris.".
- 2011_12_08-seq352 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_12_08-seq351 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisija izskatīja otrajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā”, kas ir par izmaiņām datus sniedzošo institūciju uzskaitījumā. Priekšlikumi netika saņemti, līdz ar to lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.".
- 2011_12_08-seq350 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2011_12_08-seq349 spokenText "Komisijas priekšlikums - 13.decembris.".
- 2011_12_08-seq348 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Personu apliecinošu dokumentu likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam. Loskutova kungs, mums ir nepieciešams priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Loskutovam.".
- 2011_12_08-seq347 spokenText "Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā, otrajā lasījumā.".
- 2011_12_08-seq345 spokenText "Un 41. - komisijas priekšlikums izslēgt likuma spēkā stāšanās noteikumu. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq343 spokenText "40. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt pārejas noteikumu 3.punktu. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq341 spokenText "39. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt 18.panta pirmās daļas 9.punktā skaitli „15” ar skaitli „13”. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq339 spokenText "38. - Juridiskā biroja priekšlikums papildināt 18.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq337 spokenText "37. - Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt 17.panta 2.punktā skaitli „16” ar skaitli „14”. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq335 spokenText "36. - Juridiskā biroja priekšlikums papildināt 17.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq333 spokenText "35. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāt 16.panta pirmajā daļā skaitli „18” ar skaitli „16” un aizstāt skaitli „15” ar skaitli „13”. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq331 spokenText "34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 16.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq329 spokenText "33. - komisijas priekšlikums. Izteikt 15.panta sesto daļu komisijas redakcijā. Ir atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq327 spokenText "32. - komisijas priekšlikums. Izteikt 15.panta ceturto daļu komisijas redakcijā. Ir atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq325 spokenText "31. - komisijas priekšlikums. Izteikt 15.panta otro daļu komisijas redakcijā. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq323 spokenText "30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 15.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq321 spokenText "29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 14.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq319 spokenText "28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 13.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq317 spokenText "27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēgt 12.pantu un vienlaikus mainīt turpmāko pantu numerāciju. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq315 spokenText "26. - komisijas priekšlikums. Izteikt 11.panta devītās daļas ievaddaļu komisijas redakcijā. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq313 spokenText "25. - komisijas priekšlikums. Izteikt 11.panta sesto daļu komisijas redakcijā. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq311 spokenText "24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izteikt 11.panta ceturto daļu komisijas redakcijā. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq309 spokenText "23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Izteikt 11.panta trešo daļu kā panta pirmo daļu un 11.panta pirmo un otro daļu attiecīgi kā panta otro un trešo daļu. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq307 spokenText "22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 11.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq305 spokenText "21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 10.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq303 spokenText "20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 9.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq301 spokenText "19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 8.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq299 spokenText "18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tā paša 7.panta septītajā daļā aizstāt vārdus „iemeslus un derīguma termiņus” ar vārdiem „un nosacījumus, kā arī derīguma termiņus”. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq297 spokenText "17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Aicina aizstāt 7.panta sestajā daļā vārdus „izsniegšanas kārtību, nosacījumus un derīguma termiņus” ar vārdiem „izsniegšanas kārtību un nosacījumus, kā arī derīguma termiņus”. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq295 spokenText "16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Piedāvā papildināt 7.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq293 spokenText "15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 6.pantu ar jaunu piekto daļu biroja piedāvātajā redakcijā. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq291 spokenText "14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 6.panta trešo daļu ar jaunu teikumu. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq289 spokenText "13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aizstāt 6.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus „Ārlietu ministrijā” ar vārdu „Latvijā”. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq287 spokenText "12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēgt 6.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu iekavās - Eiropas. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq285 spokenText "11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 6.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq283 spokenText "10. - iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Papildināt likumprojekta 5.pantu ar piekto daļu. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq281 spokenText "9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāt 5.panta otrajā un trešajā daļā skaitļus. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq279 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz papildināt 5.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq277 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums papildināt 4.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq275 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt likumprojekta 3.pantu. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq273 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums papildināt 2.pantu ar ceturto daļu. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq271 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums papildināt 2.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq269 spokenText "3. - komisijas priekšlikums izteikt 1.panta pirmo daļu komisijas redakcijā.".
- 2011_12_08-seq267 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums papildināt pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_08-seq265 spokenText "Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu Nr.22/Lp11 - „Personu apliecinošu dokumentu likums”. Personu apliecinošu dokumentu likuma vēsture ilgst jau labu laiku. Es varu jums nodemonstrēt... Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde jau gatava izsniegt personu apliecinošus dokumentus - tās ir identifikācijas kartes Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, uzturēšanās atļaujas, kas ir terminētas vai pastāvīgas. Savukārt mūsu uzdevums ir tagad nodrošināt šo dokumentu izsniegšanai tiesisko bāzi, un šodien mēs izskatām likumprojektu „Personu apliecinošu dokumentu likums” otrajā lasījumā. Kopumā saņemts 41 priekšlikums. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.".
- 2011_12_08-seq264 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.decembris. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Personu apliecinošu dokumentu likums”, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.".
- 2011_12_08-seq263 spokenText "13.decembris.".
- 2011_12_08-seq249 spokenText "13.decembris.".
- 2011_12_08-seq262 spokenText "Komisija priekšlikumu atbalsta. Deputāti arī priekšlikumu atbalsta. Paldies. Komisija lūdz arī atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas -nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_12_08-seq261 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Komisija saņēmusi vienu priekšlikumu no Juridiskā biroja. Tā būtība ir tāda: ja disciplinārlietu pret iestādes vadītāju ierosina finanšu ministrs, tad disciplinārlietu izskata Ministru kabineta apstiprināta disciplinārlietas izmeklēšanas komisija. Komisijas sastāvā iekļauj arī tā ministra norīkotu personu, kura padotībā atrodas iestāde, pret kuras vadītāju ierosināta disciplinārlieta.".
- 2011_12_08-seq260 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā”, otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Dāvis Stalts.".
- 2011_12_08-seq259 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.decembris.".
- 2011_12_08-seq258 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_12_08-seq257 spokenText "Tie ir visi priekšlikumi. Komisija lūdz atbalstīt likumprojekta virzīšanu uz trešo lasījumu.".
- 2011_12_08-seq256 spokenText "Vispirms ir jānobalso...".
- 2011_12_08-seq255 spokenText "Tas būtu viss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir...".
- 2011_12_08-seq253 spokenText "2. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kura būtība ir izslēgt normu par likuma spēkā stāšanos, ievērojot prasību - lūgumu no Juridiskā biroja. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.".
- 2011_12_08-seq251 spokenText "Godātie kolēģi! Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš precizē likumprojekta 2.panta trešo daļu. Komisija to ir atbalstījusi.".
- 2011_12_08-seq250 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.".