Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_12_15-seq19> ?p ?o. }

• 2011_12_15-seq19 type Speech.
• 2011_12_15-seq19 number "19".
• 2011_12_15-seq19 date "2011-12-15".
• 2011_12_15-seq19 isPartOf 2011_12_15.
• 2011_12_15-seq19 spokenAs 101.
• 2011_12_15-seq19 spokenText "Cienītie kolēģi! Miera, stabilitātes un demokrātiskas drošības interesēs dažkārt ir jāizdara grozījumi likumos, bet tas ir jādara visas sabiedrības, nevis kādas sabiedrības daļas interesēs. Un Latvijas īstenotā valodas politika jau vairāk nekā 20 gadus ir centusies sabalansēt visu sabiedrības grupu intereses, paturot prātā, ka latviešu valoda Latvijā ir vienīgā valsts valoda un Latvijas teritorija ir vienīgā, kur šī valoda un nācija var attīstīties netraucēti. Piedāvātie grozījumi likumā „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” nesasniegs sabiedrības vienotājas un sabiedrības dialoga veicinātājas formu. Kāpēc? Palasīsim, kas mums tiek piedāvāts! Mums tātad tiek piedāvāts no likuma par minoritāšu aizsardzības konvenciju izslēgt pantus, kas nosaka, ka Latvija, ratificējot šo starptautiski nozīmīgo dokumentu, ir izdarījusi atrunas attiecībā uz minoritāšu valodu lietošanu pašvaldībās un attiecībā uz minoritāšu valodu lietošanu publiskajā informācijā. Tiesa gan, jāteic, ka grozījums šajā likumā par konvenciju, iespējams, būs jāizdara, bet gan pavisam cita iemesla dēļ. Ir konstatēta neprecizitāte latviskajā tulkojumā. Apzināti vai neapzināti no tulkojuma ir izlaisti vārdi „tradicionāli lielā skaitā apdzīvo teritoriju”. Un šim vārdam „tradicionāli”, kuru mēs varam atrast konvencijas angļu teksta 11.panta trešajā daļā, bet kura trūkst latviskajā tulkojumā, ir ļoti liela nozīme. (Starpsaucieni no SC frakcijas.) Jo, kaut arī mēs neatradīsim normatīvo aktu, kurā ir precizēts jēdziena „tradicionāli” traktējums, parasti tiek runāts vismaz par trim paaudzēm vai arī par simt gadiem. Un es šaubos, vai Latvijas pašvaldībās, kas tiktu izvēlētas pēc šā kvantitatīvā kritērija, 20 procentu kritērija, varētu tikt izmantots šis vārds. Iesnieguma autori pamatojas uz apgalvojumu: tas, ka pastāv nesakritība starp valsts valodas un minoritātes valodas, respektīvi, krievu valodas, nominālajām un faktiskajām funkcijām, norāda uz nepieciešamību paplašināt tieši krievu valodas funkcijas. Bet patiesībā ir otrādi! Šī nesakritība liecina par to, ka tik tiešām pat 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas valsts valodas pozīcijas nozīmīgās jomās, tostarp saziņā ar pašvaldībām, vēl nav pietiekami stipras. Un tādēļ ir pilnīgi pamatoti, ka 2005.gadā, pievienojot šim konvencijas ratifikācijas instrumentam deklarāciju, Latvija ir izmantojusi savas tiesības ņemt vērā savus specifiskos apstākļus, un tādēļ, saskaņojot to arī ar starptautiskajām institūcijām, tiek atzīts, ka tās deklarācija atbilst konvencijas mērķim un garam un ka Latvija pašreiz neuzskata par iespējamu pārskatīt valodas likumdošanu šajā jomā. Bet kā tad ir ar valodas lietojumu pašvaldībās? Noteikumi par valodu lietošanu informācijā ietver precīzus nosacījumus, kad var sniegt publisku informāciju svešvalodā, un šī folklorizētā Daugavpils iedzīvotāja, ierodoties pašvaldībā, pēc sava lūguma var saņemt šo informāciju gan krievu, gan poļu, gan arī citās valodās. Bet ir cita lieta: šo krieviski runājošo indivīdu tiesību aizsegā faktiski tiek aizstāvētas krievu... un interesanti ir tas, ka runa jau, protams, ir galvenokārt par krievu valodas runātāju tiesībām palikt vienvalodīgiem valstī, kurā valsts valoda ir cita valoda. Nav aizliegts arī sagatavot rakstisku informāciju, bet tā ir izsniedzama tikai pēc personas lūguma. Turklāt vairākās pašvaldībās tiek organizēta arī bezmaksas tulkošana (No zāles: „Nav! Nav!”), kas lieliski palīdz sabalansēt šo latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu ar minoritāšu valodu tiesībām. Tātad var secināt, ka šis priekšlikums nebūt nav vērsts uz sabiedrības harmonijas veidošanu. Šis priekšlikums nebūt nav vērsts uz minoritātes valodas tiesību stiprināšanu, bet tas ir vērsts uz latviešu valodas kā valsts valodas tiesību apdraudējumu, un tādēļ, protams, es aicinu šo likumprojekta grozījumu noraidīt. (Aplausi.)".
• 2011_12_15-seq19 language "lv".
• 2011_12_15-seq19 speaker Ina_Druviete-1958.
• 2011_12_15-seq19 mentions Q211.
• 2011_12_15-seq19 mentions Q80021.