Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

Showing items 147,901 to 148,000 of ±497,231 with 100 items per page.

first
previous
next

2012_05_17-seq25 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ļoti žēl, ka mēs neatbalstījām šīs izmaiņas, lai ātrāk un efektīvāk varētu cīnīties ar narkotiku izplatītājiem. Tiešām, man ļoti žēl. Kas skar argumentāciju, te daudzējādā ziņā es it kā varētu piekrist Ilmai Čepānei. Tam, ko viņa pamatoja, izņemot tikai vienu, - ka balsojot mēs nekādā veidā nepārkāpjam Satversmi. Šis balsojums tāpat kā arī iepriekšējais absolūti nav saistīts ar politiku, bet ir saistīts ar to, lai ātri un efektīvi varētu cīnīties ar narkotiku izplatīšanu. Arguments, ka pieci deputāti var iesniegt kaut kādus grozījumus un attiecīgi izskatīt, neiztur nekādu kritiku. Tas, ka ierēdņi var nākt uz parlamentu un iesniegt kaut kādus grozījumus, arī neiztur nekādu kritiku, tāpēc ka ir vesela virkne procedūru, atbilstoši kurām šie grozījumi vienā vai otrā likumā nonāk līdz parlamentam. Un es nesaprotu, kāpēc jūs baidāties, pozīcijas deputāti, ka šīs tiesības noteikt apjomus tiek deleģētas Ministru kabinetam. Opozīcija atšķirībā no jums uzticas Ministru kabinetam vismaz šajā jomā. Ja jūs neuzticaties Ministru kabinetam, mainiet Ministru kabineta vadītāju un sastāvu! Kāpēc tos pašus lēmumus par narkotiku kaitīgumu un apjomiem Lietuvā pieņem veselības ministrs, bet mēs baidāmies deleģēt šīs tiesības Ministru kabinetam? Tas man absolūti nav saprotams. Es vēlreiz aicinātu deputātus pārdomāt un atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām, un par atbildīgo noteikt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Paldies.".
2012_05_17-seq24 spokenText "Paldies. Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”, tātad ir jāpieņem lēmums balsojot, bet saskaņā ar Kārtības rulli tika izteikts arī priekšlikums papildināt jau esošo priekšlikumu par komisijas maiņu. Tātad vispirms ir jālemj par komisijas maiņu un pēc tam par to, vai likumprojektu nodot komisijai. Tātad vispirms mēs balsosim par to, lai likumprojektu nodotu Juridiskajai komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai mainītu atbildīgo komisiju likumprojektam „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, nosakot par atbildīgo komisiju Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 47, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts. Komisija netiek mainīta. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Ādamsona, Potapkina, Klementjeva, Tutina, Rubika un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 45, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots. (Zālē starpsaucieni.) Nav nodots! Nav nodots! Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ādamsona, Potapkina, Klementjeva, Tutina, Rubika, Cileviča, Mirska un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Ādamsons.".
2012_05_17-seq23 spokenText "Godātie kolēģi! Gan šis likumprojekts, gan nākamais likumprojekts ir jāvērtē kopsakarā, jo tie paredz deleģēt Ministru kabinetam uzdevumu noteikt narkotiku apmērus, kas atzīstami par nelieliem vai lieliem. Un no tā, protams, kā jūs saprotat, ir atkarīga arī personai piemērojamā soda bardzība. Anotācijā ir norādīts, kā jau teica kolēģis Ādamsons, ka pašreizējā kārtība, ka par to lemj Saeima, neesot efektīva. Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šiem piedāvātajiem likuma grozījumiem ir sena vēsture. Pirmkārt, 2011.gada 18.janvārī un 22.martā Saeimas Juridiskā komisija izskatīja gandrīz analogus priekšlikumus, kurus tolaik bija iniciējusi Iekšlietu ministrija. Komisijas sēdē pieaicinātie Tieslietu ministrijas pārstāvji, tiesību zinātņu eksperti un Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta tiesneši neatbalstīja šos projektus, norādot, ka šie grozījumi mēģina ietiekties Saeimas kompetencē, ka tie ir pretrunā ar Satversmi. Piemēram, Augstākās tiesas senators Dzalbes kungs komisijas sēdē uzsvēra, ka juridiskā atbildība šajā gadījumā jānoteic ar likumu, nevis ar likumam pakārtotu aktu, proti, Ministru kabineta noteikumiem. Otrkārt, savukārt 10.Saeimas 2011.gada 31.marta sēdē šie Juridiskās komisijas neatbalstītie priekšlikumi arī netika atbalstīti, un par šiem priekšlikumiem nobalsoja tikai 2 deputāti, pret bija 75, bet atturējās 13 deputāti. Treškārt. Savulaik, pirms vairāk nekā desmit gadiem, kā teica kolēģis Ādamsona kungs, proti, vēl pirms 2002.gada, 2001.gada 8.novembrī, 7.Saeimas sēdē arī tika runāts par Saeimas un valdības kompetences norobežošanu. Proti, Ministru kabinetam netika nodotas tiesības noteikt būtiska kaitējuma apmērus saistībā ar nelikumīgu mežu ciršanu, jo atsevišķas ministrijas to gribēja nodot Ministru kabinetam. Tālaika deputāts Linards Muciņš teica, manuprāt, pamatotus vārdus (citēju): „Cilvēkus tiesāt, apsūdzēt, sodīt, notiesāt ar notiesājošu spriedumu, atzīt par vainīgiem noziedzīgā nodarījumā var pirmām kārtām tikai tiesa. Un otrām kārtām jāuzsver, ka to var darīt, pamatojoties tikai uz likumu.” Citāta beigas. Ceturtkārt. Iekšlietu ministrijas pārstāvji uzskata, manuprāt, arī šodien, tāpat kā Juridiskās komisijas sēdē... Viņiem pievienojās Veselības ministrijas ierēdņi, ka pašreizējā kārtība apgrūtinot spēju operatīvi reaģēt uz jaunu narkotisko vielu izplatību sabiedrībā. Anotācijā viņi pat min, ka Latvijā viss likumdošanas process aizņemot gandrīz vienu gadu, bet Lietuvā tas esot 2-3 mēneši. Ministru kabineta noteikumos grozījumus varot izdarīt operatīvāk nekā likumā. Es tam tomēr nevaru piekrist, jo Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas ierēdņi, ja nepieciešams steidzamības kārtībā grozīt likumu, proti, šo pielikumu, varētu vērsties Saeimā, un komisija, frakcija vai pat pieci deputāti varētu šādus grozījumus iniciēt. Es pēdējā laikā gada laikā neesmu sastapusies ar to, ka viņi būtu ar šādiem priekšlikumiem vērsušies, piemēram, pie Juridiskās komisijas. Bez tam es teicu, ka par šiem projektiem jārunā kopumā. Anotācijā ir minēts, ka apmēru izvēle esot balstīta tikai un vienīgi uz atbildīgo institūciju ekspertu zinātniski, bioķīmiski pamatotiem slēdzieniem par konkrētās vielas ietekmi uz cilvēka organismu un veselību. Un likumdevēja kompetence mainīt vai apstiprināt šī slēdziena rezultātus, ciparus, tātad esot tikai formāla, jo bez iepriekšminētās riska novērtēšanas procedūras ietvaros izdarītiem šo ekspertu atzinumiem likumdevējs pats neesot spējīgs pietiekami efektīvi regulēt šo jautājumu. Es jautāju, vai visi Ministru kabineta ministri ir tiesīgi... ir spējīgi bez ekspertu atzinumiem noteikt šos jautājumus un vai Ministru kabinetā šī lieta kustētos, ja tā varētu izteikties, ātrāk uz priekšu. Katrā ziņā Juridiskā komisija noteikti uzklausītu gan ierēdņu, gan ekspertu viedokļus, un, ja būtu nepieciešams, mēs to jautājumu virzītu steidzamības kārtībā. To ir iespējams izdarīt pat vienā Saeimas sēdē... vienas sēdes laikā. Un līdz ar to es aicinu ar šiem priekšlikumiem nepārkāpt Satversmi un gan šo likumprojektu, gan nākamo likumprojektu nenodot komisijām. Paldies. Es ceru, ka jūs man piekritīsiet.".
2012_05_17-seq22 spokenText "Paldies. Runāt „pret” pieteikusies deputāte Ilma Čepāne.".
2011_02_10-seq3 spokenText "Paldies. Runāt „pret” pieteikusies deputāte Ilma Čepāne.".
2012_05_17-seq21 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirms mēneša Baltijas Asamblejas ietvaros Tallinā notika konference, kura bija veltīta Baltijas valstu iespējām cīnīties pret narkotisko vielu apriti. Šīs konferences laikā tika konstatēts, ka diemžēl atsevišķos posmos mēs izkrītam no Baltijas Asamblejas ietvariem un mums ir atšķirīgi viedokļi par to, kādā veidā tiek noteikti šie kritēriji un apjomi Latvijā. Līdz 2002.gadam to, kas skar apjomus... Šī kompetence piederēja Ministru kabinetam 2002.gadā... Un pēc tam, 2009.gadā, attiecīgie likumi tika mainīti. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.panta otrās daļas nosacījumiem persona, kura labprātīgi nodevusi tās rīcībā nelielā apmērā esošās narkotiskās un psihotropās vielas un zāles, kā arī vielas, kas var tikt izmantotas narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai, ko tā bija iegādājusies vai glabājusi bez nolūka realizēt... Un tālāk jūs varat lasīt, kā tas ir anotācijā teikts. Mēs aicinām tomēr šo deleģējumu atdot atpakaļ Ministru kabinetam, lai varētu ātrāk un efektīvāk pieņemt attiecīgos lēmumus. Es aicinu par atbildīgo komisiju nozīmēt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Manuprāt, Juridiskā komisija ir pārslogota un netiek galā. Paldies.".
2012_05_17-seq20 spokenText "Turpinām izskatīt Saeimas 17.maija sēdes darba kārtību. Nākamā darba kārtības sadaļa - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ādamsona, Potapkina, Klementjeva, Tutina, Rubika un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt „par” pieteicies deputāts Jānis Ādamsons.".
2012_05_17-seq19 spokenText "Sirsnīgs paldies.".
2012_05_17-seq18 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.maijs. Paldies.".
2012_05_17-seq17 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 22.maijs.".
2012_05_17-seq16 spokenText "Paldies. Kā jau Kalniņa kungs minēja, lai nobalsotu par šo līgumu, ir nepieciešamas divas trešdaļas. Tātad zālē ir jābūt divām trešdaļām. Vizuāli tas tā ir, tas ir redzams, bet, lai mēs pārliecinātos precīzi, pirms balsojuma vēl jāreģistrējas. Lūdzu zvanu un kvoruma reģistrācijas režīmu! Lūdzu kvoruma reģistrācijas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Ir reģistrējušies 97 deputāti, un tas ir ievērojami vairāk par divām trešdaļām. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. (Aplausi.) Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
2012_05_17-seq15 spokenText "Nē. Vienkārši aicinu vēlreiz Saeimu atbalstīt šo svarīgo līgumu.".
2012_05_17-seq14 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Debates slēdzu! (Dep. K.Seržants ir nokavējis pieteikšanos debatēt.) Ir jau slēgtas. Kalniņa kungs, vai komisijas vārdā kaut ko vēlaties piebilst?".
2012_05_17-seq13 spokenText "Labdien, cienījamās deputātes un godātie deputāti! Godātais ziņotāj! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam apstāklim, ka skatāmais līgums ir viens no svarīgākajiem dokumentiem, kurus mūsu Saeima pieņem šajā politiskajā sezonā, un aicinu iedziļināties šī līguma būtībā, lai nostiprinātu savu viedokli, lai saprastu, kas notiek, kādas konkrētas saistības Latvija uzņemas, to ratificēdama. Neskatoties uz to, ka jautājums par fiskālo disciplīnu šodien ir modē... ka fiskālā disciplīna šodien ir Eiropas ekonomiskās politikas pašā epicentrā, katrai atsevišķai valstij tomēr ir jābūt savām interesēm. Un Latvijas nacionālās intereses šajā ļoti grūtajā laikmetā ir nodrošināt mūsu ekonomikas ātru, strauju izaugsmi. Es gribētu uzsvērt - tieši ātru attīstību, jo Latvija nevar rīkoties vieglprātīgi, samierināties ar mērenu izaugsmi katru gadu par 2 vai 3 procentiem. Problēma ir tā, ka mūsu valsts ir maza un daudz jauno cilvēku brauc projām, lai meklētu darbu ārpus Latvijas. Šeit ir pavisam cits izaicinājums nekā tas, kas ir kādām vecām demokrātijām, kurām bija galvenā iniciatīva šo likumprojektu izstrādāt. Mēs vienkārši nevaram gaidīt, kamēr mums būs... kamēr mēs izkļūsim no šīm problēmām. Ir jānodrošina tieši tādi apstākļi, tieši tāda attīstība, kas izveidos mūsu valstī jaunas darba vietas, lai sparīgi, uzņēmīgi jaunie cilvēki rastu ātri - jau šogad, jau nākamajā gadā! - darba vietas. Mēs daudz runājam par demogrāfiskām problēmām, bet esam pavisam aizmirsuši to, ka galvenais līdzeklis šo demogrāfisko problēmu atrisināšanai ir jaunas darba vietas. Nebūs darba vietu Latvijā - nebūs arī demogrāfiskās problēmas atrisinājuma, nebūs bērnu! Es gribu pievērsties konkrētam apstāklim, kura dēļ šis līgums ir tomēr izveidots un piedāvāts skatīšanai visām Eiropas valstīm. Pirmkārt, tas tiek darīts tādēļ, lai nepieļautu iespēju turpmāk bezatbildīgi aizņemties finanšu tirgos tām valstīm, kas to darīja līdz šim. Bet uz Latviju šī prasība nemaz neattiecas! Latvija uzvedās ļoti kārtīgi un precīzi, sekojot visiem Māstrihtas kritērijiem. Mūsu neapmierinātība ar to, kā rīkojās iepriekš Kalvīša valdība, bija tikai tāpēc, ka tā patiesībā izmantoja cenu burbuļa sekas, mēģināja un tiešām panāca krietnu valsts pārvaldes aparāta palielinājumu. Bet tas nemaz neietekmēja mūsu starptautisko saistību izpildi. Otrkārt, tiek uzsvērts, ka šis līgums paglābšot valstis no nākamām krīzēm. Tā nav patiesība! Krīze, kas ir radusies Eiropas Savienībā, radās tikai tāpēc, ka nebija nemaz pārvaldāma valsts kapitāla plūsma. Arī Latvijā krīzi veidoja privātais patēriņš, kurš izkonkurēja ražīgo rūpniecību un līdz ar to padarīja ekonomikas attīstību - reālo ekonomikas attīstību! - neizdevīgu. Ja mēs atteiksimies no attīstības politikas, ja mēs paši mazināsim mūsu iespējas izmantot fiskālo stimulāciju turpmākai attīstībai, mums nebūs nekādas iespējas turpmāk mēģināt ātri attīstīties. Un tātad Latvija, parakstīdama šo līgumu, drīzāk izskatīsies kā tāds brašs karaskolas beidzējs, kurš sagatavoja savu mundieri, nospodrināja pogas, notīrīja zābakus un tagad stāv kaujas lauka vidū un nevar saprast, kāpēc viņš, kurš iemācījies ļoti labi dejot valsi prezidenta ballēs, cieš sakāvi. Viss būs sagatavots, bet attīstības nebūs! Šajos apstākļos mēs vienkārši nevaram atbalstīt šo līgumu. Un es līdz ar to aicinu deputātus balsot „pret” vai atturēties. Paldies.".
2012_05_17-seq11 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.786. Likumprojekts „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā”. Ārlietu komisija izskatīja šo līgumu 9.maijā un vispirms sprieda par līguma apstiprināšanas procedūru. Mēs uzklausījām ārlietu ministru Rinkēviču un Saeimas Juridiskā biroja vadītāju Gunāru Kusiņu un iepazināmies ar Ārlietu ministrijas atzinumu, un piekritām, ka šis līgums varētu daļu no valsts institūciju kompetences deleģēt Eiropas Savienības institūcijām. Un, lai šo līgumu apstiprinātu Saeimas sēdē, tam ir nepieciešams konstitucionālais vairākums. Kā jau Ministru prezidents teica, šā fiskālā pakta jeb līguma mērķis ir nodrošināt eirozonas stabilitāti. Līguma puses apņemas ieviest stingrākas nacionālo budžetu uzraudzības un korekcijas procedūras, lai novērstu pārmērīga budžeta deficīta veidošanos. Tādējādi tiks veicināta Eiropas Savienības ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības, konkurētspējas un sociālās kohēzijas mērķu sasniegšana. Pēc diskusijas ar ārlietu ministru Ārlietu komisija nolēma apstiprināt šo līgumu... šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Es aicinu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.".
2012_05_17-seq10 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Par šo jautājumu saskaņā ar Kārtības rulli nav paredzēts balsojums. Tātad jautājums ir izskatīts. Paldies. Pirms mēs turpinām izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām tajā. Pieci deputāti - Zaķis, Čigāne, Kalniņš, Reirs... - ir lūguši izdarīt izmaiņas 17.maija sēdes darba kārtībā un kā darba kārtības 4.jautājumu skatīt likumprojektu „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
2012_05_17-seq9 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Godātie ministri! Ministru prezident! Kolēģi! Ja godīgi, es gaidīju lielāku aktivitāti. Skatos, ka neviens īsti negrib runāt. Es negatavojos, bet nu pateikšu, vadoties no situācijas. Kolēģi! Bez šaubām, man jāatzīst, ka valdība ir daudz ko izdarījusi. Tik tiešām tā stabilitāte, kas panākta, - tas ir viens no lielākajiem darbiem, ko valdība ir izdarījusi, un par to valdībai paldies. Arī citi labi darbi ir izdarīti. Bet es runāšu vairāk par globālām lietām. Manuprāt, viena no galvenajām problēmām, ko es nesadzirdēju, ir tas, kas Latviju sagaida nākotnē... tas, kāda mums ir Latvijā nākotne, jo visa Eiropa tagad runā par fiskālās disciplīnas likumu paketi. Un es daudz tagad klausos un lasu par to, kādi viedokļi ir Eiropas ekonomistiem par... vispār par Eiropas nākotni, un tik tiešām man rodas bažas par to, kādā veidā mēs panāksim to izaugsmi, par kuru tagad mēs visi runājam. Jo fiskālā pakete tomēr nerada priekšnosacījumus tam, lai Latvijas ekonomika izaugtu, jo stabilitāte... Ir jāsaprot, ka finansiālā stabilitāte... valsts finansiālā stabilitāte - tā nav valsts sabiedrības stabilitāte. Jo sabiedrībai būs jācieš no visa tā pasākuma! Ekonomisti atzīst, ka visi tie fiskālie pasākumi kopumā ir balstīti uz sabiedrības nabadzības paaugstināšanos. Un, veidojot mūsu ekonomisko nākotni, mums tas ir jāsaprot. Bez tā mēs nevarēsim attīstīt normāli savu ekonomiku, un mums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par to notiek strīdi. Ir no „Saskaņas Centra” puses sagatavoti grozījumi, un es ceru, ka mums izdosies tomēr panākt kaut kādu saprātīgu risinājumu. Un es novēlu Ministru kabinetam padomāt arī par to, kāda nākotne mūs sagaida ar eiro ieviešanu 2014.gadā. Nav noslēpums, ka Eiropa tagad dalās dienvidu pusē un ziemeļu pusē, un arī par to notiek strīdi tagad: vai tik tiešām ir vērts atstāt Eiropas Savienības, eirozonas sastāvā Grieķiju un varbūt arī citas valstis? Tajā pašā laikā mēs cenšamies tikt eirozonā un atteikties no lata. Bez šaubām, ir daudz priekšrocību eiro ieviešanā, bet mums jāapsver, vai mums jācenšas jebkurā gadījumā tur tikt tieši 2014.gadā. Varbūt ir jādomā arī par citiem variantiem. Un kopumā mans mesidžs ir tāds: mēs tomēr nevaram pieļaut to, ka pazeminātos sabiedrības dzīves līmenis, ieviešot fiskālo paketi. Eiropai ir kur krist, jo tur tas dzīves līmenis ir augsts, turpretim Latvijas sabiedrībai... nu, nav kur pazemināt savu dzīves līmeni. Tātad mums jādomā - tieši otrādi! - par to, kā to paaugstināt. Es neredzu Latvijas ekonomikā darba vietu pieaugumu. Mums tiešām ir stabilitāte, bet tā stabilitāte ir tāda, ka... kas ir, tas ir, un nekāda pieauguma nav. Darba vietu pieaugums - tas ir viens no galvenajiem rādītājiem, uz ko jāiet un ko jācenšas panākt. Mūsu investīciju pakete, kas mums ir, tie pasākumi... mēs redzam, ka tie neveicina jaunu darba vietu radīšanu, un tā fiskālā pakete arī neveicinās jaunu darba vietu radīšanu. Tātad jādomā šinī virzienā arī. Paldies par uzmanību.".
2012_05_17-seq7 spokenText "Godātie kolēģi! Lielākais un galvenais koalīcijas panākums ir politiskā stabilitāte, kas ir viens no priekšnosacījumiem veiksmīgai valsts attīstībai. Par to liels paldies premjeram - par spēju saliedēt koalīcijas partnerus kopējam darbam un spēju rast kompromisu arī ar opozīcijas spēkiem. Šoreiz neuzskaitīšu lietas, kas ir padarītas (to lieliski pastāstīja pats premjers), bet gan pievērsīšu uzmanību pāris lietām - pāris ļoti svarīgām lietām! -, kas vēl ir jāizdara. Latvija ir pamazām atgriezusies uz ekonomiskās izaugsmes ceļa. Tomēr Saeimai un valdībai ir būtiski nepazaudēt uzņemto attīstības kursu. Pie būtiskākajiem veicamajiem uzdevumiem vēlos pieskaitīt demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, emigrējušo latviešu atgriešanos Latvijā un parādos iestigušo cilvēku atgriešanos ekonomiskajā dzīvē; tādējādi tiktu restartēta visa ekonomika. Mēs nedrīkstam aizmirst par Latvijas ģimeņu un iedzīvotāju tūkstošiem, kas šobrīd ir ierauti kredītu jūgā. Tāpēc ir būtiski strādāt pie risinājumiem, lai ļautu šiem cilvēkiem atgriezties ekonomiskajā apritē. „Brīvie demokrāti” jau ir sākuši un turpinās strādāt pie šo problēmu risināšanas, un ceram uz koalīcijas partneru un arī premjera turpmāku atbalstu šajos jautājumos. Paldies. (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Bet par budžetu?!”)".
2012_05_17-seq5 spokenText "Paldies Ministru prezidentam. Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam. Es atgādinu, ka debašu laiks ir piecas minūtes.".
2012_05_17-seq4 spokenText "Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti, ministri, dāmas un kungi! 2011.gada 25.oktobrī man tika uzticēts tas gods vadīt jau trešo valdību pēc kārtas. Šī uzticība bija svarīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, atkārtota valdības uzticēšana vienam vadītājam bija apliecinājums iepriekšējo valdību nospraustā kursa un izvēlēto darba virzienu pamatotībai. Otrkārt, šī atkārtotā iespēja vadīt valdību ļauj turpināt darbu pie iesāktā, vienlaikus ieviešot korekcijas tajās jomās, kurās bijām konstatējuši nepilnības. Visbeidzot, treškārt, neskatoties uz samērā biežajām valdības maiņām, valdības veidošanas uzticēšana vienam politiskajam spēkam radīja tik nepieciešamo politikas veidošanas pārmantojamību un stabilitāti, kurai īpaša nozīme bija tieši krīzes pārvarēšanas laikā. Atskatoties uz aizvadīto pusgadu, nāk prātā sena gudrība: „Visas grūtās lietas sākas no šķietami vieglajām, visas lielās lietas - no šķietami mazajām.” Pēdējo trīs gadu laikā mēs esam izgājuši pilnu ciklu no dziļas krīzes līdz dinamiskai izaugsmei. Šobrīd, atgriežoties IKP pieaugumam un uzlabojoties nodokļu iekasēšanai, ir svarīgi neatkārtot tās kļūdas, kas noveda Latviju pie dziļākās krīzes Eiropā. Ir svarīgi sekot šai senajai gudrībai un nepadoties kārdinājumam doties pa šķietami vieglāko ceļu, kā arī nepaiet garām mazajām lietām, kas svarīgas valsts izaugsmei. Atskatoties uz aizvadīto pusgadu šīs valdības darbā, ir pamats teikt, ka tas kopumā ir bijis sekmīgs. Iekšpolitiski mums ir izdevies atjaunot valsts finanšu stabilitāti un ekonomikas izaugsmi, bet starptautiski - atjaunot valsts reputāciju starptautiskajos finanšu tirgos, sekmīgi noslēdzot starptautiskā aizdevuma programmu, kā arī uzlabojot valsts kredītreitingu. Šeit gribētu uzsvērt, ka tas, kā mūsu valsts pārvarēja krīzi, šobrīd tiek minēts kā piemērs tām krīzes skartajām eirozonas valstīm, kurām vēl tikai priekšā fiskālās konsolidācijas pasākumi. No šī viedokļa es ar pilnu atbildību varu teikt, ka Latvija ir izmantojusi savu krīzes sniegto iespēju pārkārtoties un veikt reformas, mūsu valsts šobrīd ir stabilāka un stiprāka, nekā tā bija. Lūk, tikai daži piemēri, kas liecina par tikko minēto. Valdība ir sagatavojusi un Saeima pieņēmusi 2012.gada budžetu ar vispārējās valdības budžeta deficīta mērķi zem 2,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, tādējādi iekļaujoties Māstrihtas kritēriju noteiktajos griestos. Nodrošinot valsts finansiālo stabilitāti, esam atjaunojuši ekonomikas izaugsmi - 2011.gadā IKP ir pieaudzis par 5,5 procentiem, kas ir trešais labākais rādītājs Eiropas Savienībā. Īpašs prieks bija uzzināt jaunākos IKP datus par šī gada pirmo ceturksni - IKP ir pieaudzis par 6,8 procentiem, kas ir visstraujākais pieauguma temps Eiropas Savienībā. Tomēr svarīgi atzīmēt, ka pašreizējai ekonomikas izaugsmei ir maz kopēja ar tā saucamo trekno gadu pārkarsētās un spekulatīvās ekonomikas burbuli. Valstī ir veiktas nozīmīgas strukturālās reformas, un šī brīža ekonomikas attīstība ir lielā mērā balstīta uz ražošanas un eksporta pieaugumu. Eksporta apjomi jau otro gadu pēc kārtas ir pieauguši par 30 procentiem, tādējādi pārsniedzot pirmskrīzes līmeni. Tomēr noturēt strauju, bet vienlaikus ilgtspējīgu attīstību mēs varēsim, tikai rūpējoties par valsts konkurētspējas uzlabošanu. Tādēļ pēc valdības pasūtījuma ir izstrādāts un publicēts pirmais Latvijas konkurētspējas ziņojums, kas ne tikai uzrāda lielākos izaicinājumus valsts ekonomiskajai attīstībai, bet arī piedāvā institucionālos modeļus, kas ļaus pastāvīgi uzraudzīt Latvijas ekonomikas spēju konkurēt pasaules tirgos. Viens no steidzamākajiem pirmās manis vadītās valdības darbiem 2009.gada pavasarī bija nekavējoša valsts maksātspējas nodrošināšana un starptautisko finanšu tirgu uzticības atjaunošana Latvijas ekonomikai. Šobrīd Latvija ir sekmīgi atgriezusies starptautiskajos finanšu tirgos, 2011.gada jūnijā veicot 10 gadu obligāciju emisiju 500 miljonu ASV dolāru apmērā, bet šī gada februārī Latvija emitēja piecu gadu obligācijas 1 miljarda ASV dolāru apmērā ar vidējo ienesīgumu 5,3 procenti. Zīmīgi, ka pieprasījums pēc šīm obligācijām vairāk nekā piecas reizes pārsniedza piedāvājumu. Lielais pieprasījums pēc Latvijas vērtspapīriem, kā arī fakts, ka visas lielās kredītreitingu aģentūras ir atjaunojušas Latvijas kredītreitingu investīciju līmenī, ir neapšaubāmi apliecinājumi tam, ka Latvija atkal bauda starptautisko investoru uzticību. Šo uzticību vēl vairāk stiprina starptautiskās aizdevuma programmas sekmīgā noslēgšana 2011.gada 22.decembrī. Līdzekļi starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros ir izmantoti tikai daļēji - no piešķirtajiem 7,5 miljardiem eiro Latvija ir izmantojusi tikai 4,5 miljardus eiro. Starptautiskā aizdevuma programmas īstenošanas laikā no 2008.gada decembra līdz 2011.gada decembrim tika veikta apjomīga konsolidācija ar kopējo fiskālo ietekmi 17 procentu apmērā no IKP, kā arī veikta virkne strukturālo reformu veselības, izglītības, valsts pārvaldes un citās jomās, atjaunojot valsts konkurētspēju un nodrošinot Latvijas virzību uz ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Viens no Latvijas veiksmes faktoriem šobrīd ir tieši starptautiskās sabiedrības un finanšu tirgu uzticība mūsu spējām tikt galā ar savām problēmām, kas jāizmanto, aktivizējot investīciju piesaisti un veidojot jaunas darba vietas. Stingra fiskālā disciplīna ir valsts finansiālās stabilitātes un attiecīgi arī ekonomiskās izaugsmes pamats, tādēļ 2012.gada 2.martā Latvija kopā ar vēl 24 ES dalībvalstīm parakstīja Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā jeb fiskālās disciplīnas līgumu. Līgums nostiprina fiskālās disciplīnas principus, nosakot konkrētus budžeta deficīta mērķus, ko līgumu parakstījušās valstis apņemas iestrādāt nacionālajos normatīvajos aktos. Ikgadējo valsts budžetu izstrāde būs jāveic rūpīgi un atbildīgi, sabalansējot vēlmes ar iespējām, kā arī nodrošinot pretciklisku fiskālo politiku. Valdība ir sagatavojusi arī grozījumus vēl 10.Saeimā iesniegtajam Fiskālās disciplīnas likuma projektam, nodrošinot likuma normu atbilstību fiskālās disciplīnas līgumam. Ņemot vērā, ka minētā līguma ratifikācija arī ir Saeimas šodienas darba kārtībā, aicinu deputātus šo līgumu atbalstīt. Tomēr vienlaikus gribētu atgādināt, ka valsts finanšu sistēmas stabilizācija un strukturālās reformas nekad nav bijis pašmērķis, bet gan tikai iespēja radīt stabilus pamatus ekonomikas izaugsmei vidējā termiņā un ilgtermiņā. Valdības ekonomiskās politikas trīs prioritārie virzieni ir ekonomikas konkurētspējas celšana, investīciju piesaiste un eksporta veicināšana. Minēto prioritāšu īstenošanai pirmām kārtām ir nepieciešama sakārtota, prognozējama, uzņēmējiem un investoriem draudzīga uzņēmējdarbības vide. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanā Latvijā ir sasniegts ievērojams progress - Pasaules Bankas Doing Business 2012.gada pētījumā Latvija ierindota 21.vietā starp 183 pasaules valstīm, par 10 pozīcijām augstāk nekā pirms gada. Savukārt uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvija atrodas septītajā vietā - par divām vietām augstāk nekā pirms gada. Šajā sakarā es gribētu atzīmēt, ka Latvija pirmo reizi ir apsteigusi savas kaimiņvalstis, kas vienlaikus ir arī mūsu galvenās konkurentes investīciju piesaistē, - Igauniju un Lietuvu. Tomēr valdība negatavojas apstāties pie sasniegtā, un mērķis nākamajam gadam ir iekļūšana Doing Business reitinga labāko 20 valstu sarakstā. Runājot par valsts konkurētspējas celšanu, jāatzīmē jau pieminētais pirmais Latvijas konkurētspējas novērtējums, kas veikts pēc manas iniciatīvas un ko veica Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieki, piesaistot Hārvarda Biznesa skolas profesoru, vienu no pasaules vadošajiem ekspertiem konkurētspējas jautājumos Kristianu Ketelu. Pētījumā kā viens no galvenajiem valsts konkurētspēju kavējošajiem faktoriem minēta ēnu ekonomika, ka, kropļojot caur konkurences apstākļus mazina atdevi no potenciāli augstāka darba ražīguma. Jāpiezīmē, ka galvenie konkurētspējas ziņojumā minētie darbības virzieni lielā mērā sakrīt ar to, ko valdība jau dara šobrīd. Kā būtisku jautājumu šeit varētu minēt cīņu ar ēnu ekonomiku. Valdība turpina īstenot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu 2010.-2013.gadam. Šīs valdības laikā kā būtiskākos var minēt šādus veiktos pasākumus. Ir pieņemts Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, kas paredz no šī gada 1.marta līdz 1.jūnijam fiziskām personām, kuras atbilst likumā noteiktiem kritērijiem, iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju un dod iespēju fiziskām personām deklarēt iepriekš nedeklarētos ienākumus. Vienlaikus ir pieņemti noteikumi, ka personām skaidras naudas uzkrājumi, kas pārsniedz likumā noteikto slieksni, ir jāieskaita kontā kredītiestādē, lai valsts institūcijām būtu iespēja pārliecināties par deklarēto skaidras naudas līdzekļu esamību. Šogad ir stājušās spēkā normas, kas novērš mikrouzņēmumu nodokļa režīma izmantošanu nodokļu plānošanai. Kopš pagājušā gada novembra nodokļu maksātājiem, kas pārdod preces vai piedāvā pakalpojumus internetā, savas tīmekļa vietnes ir jāreģistrē kā nodokļu maksātāja struktūrvienības. Kā vēl viens būtisks pasākums jāmin ar šī gada 1.janvāri ieviestā „reversā” pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība būvniecībai. Tāpat Ministru kabinets šī gada februārī pieņēma stingrākus noteikumus attiecībā uz darbnespējas lapu izsniegšanu, paredzot prasību dokumentācijā norādīt pacientam noteikto ārstēšanas režīmu. Straujas ekonomiskās attīstības un ēnu ekonomikas apkarošanas rezultātā nodokļu ieņēmumu plāns pildās ar uzviju, un tas ir ļāvis mums sākt īstenot vienu no valdības būtiskākajiem priekšvēlēšanu solījumiem - samazināt nodokļus, uzsvaru liekot uz darbaspēka nodokļu samazināšanu. Reformu vadības grupas 27.aprīļa sēdē tika panākta konceptuāla vienošanās par nodokļu samazināšanu, izskatot iespējas samazināt gan pievienotās vērtības nodokli, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tiesa, jāatzīst, ka diskusija bija ļoti spraiga un tika apspriesti dažādi nodokļu samazināšanas varianti. Aizvakar valdība izšķīrās par konkrētu risinājumu - samazināt pievienotās vērtības nodokli līdz 21 procentam jau ar šī gada 1.jūliju, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme trīs gadu laikā tiks samazināta līdz 20 procentu līmenim. Pakāpeniski tiks paaugstināts arī neapliekamais minimums un atvieglojums par apgādībā esošu personu, uzsvaru liekot tieši uz atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu. Šie pasākumi ļaus uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, kā arī piebremzēs inflāciju. Tie gan paaugstinās iedzīvotāju pirktspēju, gan samazinās darbaspēka izmaksas uzņēmējiem. Strādājot pie 2013.gada valsts budžeta, paredzēsim arī kompensācijas mehānismus pašvaldībām, kas iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas rezultātā īstermiņā cietīs no budžeta ieņēmumu samazināšanās. Tomēr jāatzīmē, ka, samazinot nodokļus un attiecīgi veicinot ekonomikas izaugsmi, vidējā termiņā pašvaldību ieņēmumi tikai palielināsies. Viena no valsts konkurētspējas neatņemamām sastāvdaļām ir efektīva un reformām atvērta valsts pārvalde, kas koordinēti darbojas valsts attīstības mērķu sasniegšanai. Lai uzlabotu dažādu politiku koordināciju starpministriju līmenī un atbilstoši 10.Saeimas dotajam uzdevumam 2011.gada 1.decembrī darbu uzsāka Pārresoru koordinācijas centrs, sakoncentrējot valsts attīstības plānošanas jautājumus vienā nelielā iestādē, kā arī nodrošinot operatīvu Ministru prezidenta uzdevumu veikšanu. Šogad Pārresoru koordinācijas centra nozīmīgākā darba prioritāte ir Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam izstrāde. Nacionālais attīstības plāns noteiks valsts attīstības prioritātes un svarīgākos darāmos darbus vidējā termiņā. Par Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam vadmotīvu ir noteikts „ekonomikas izrāviens”. Liela uzmanība plāna izstrādē tiks pievērsta tā sasaistei ar reāli pieejamiem valsts budžeta un ES fondu līdzekļiem. Nacionālo attīstības plānu esam plānojuši iesniegt Saeimā šī gada septembrī. Tomēr valsts pārvaldes darba efektivitāti nebūs iespējams nodrošināt, nerūpējoties par profesionālāko ierēdņu un labāko darbinieku motivēšanu turpināt darbu valsts pārvaldē. Cilvēkresursu vadības jomā plānots ieviest uz rezultātu orientētu darba izpildes novērtēšanas sistēmu. Tā atbalstīs vienotu stratēģisko plānošanu iestādē, novērtējot individuālo mērķu izpildi, iekļaus amatam specifisku kompetenču novērtēšanu, kā arī kalpos nodarbinātā profesionālās attīstības plānošanai. Šī gada laikā plānots pieņemt Cilvēkresursu attīstības koncepciju. Cilvēkkapitāls mūsdienu pasaulē spēlē aizvien pieaugošu lomu un ir izšķirīgs faktors valstu konkurētspējas nodrošināšanā. Šeit svarīga ir gan cilvēkresursu attīstīšana, veicot reformas izglītības jomā, gan arī talantu piesaiste Latvijas ekonomikai. Tomēr neatliekamākie pasākumi šobrīd ir bezdarba mazināšana un bezdarbnieku iesaistīšana darba tirgū. Situācija tautsaimniecībā uzlabojas, par ko liecina arī darba tirgus atdzīvošanās - reģistrētā bezdarba līmenis kopš 2010.gada marta pakāpeniski samazinās, un šī gada martā tas bija 11,7 procenti. Jāatzīst, ka tas vēl joprojām ir augsts līmenis, tāpēc valdība veic virkni pasākumu bezdarba jomā. Pārskata periodā tika turpināti un pilnveidoti aktīvās darba tirgus politikas pasākumi darbaspēka prasmju un kvalifikācijas pilnveidošanai. 2011.gadā ieviestajā apmācību kuponu sistēmā - princips „nauda seko bezdarbniekam”, kas dod iespēju bezdarbniekam vai darba meklētajam pašam izvēlēties mācību iestādi un saņemt mācību maksas segšanu noteiktā vērtībā, - piedalījās gandrīz 36 tūkstoši bezdarbnieku. Attiecībā uz bezdarbu valdības mērķis ir jau šogad panākt, ka bezdarbs valstī samazinās līdz viencipara skaitlim. Līdzīgi kā daudzās citās ES dalībvalstīs, arī Latvijā ir aktuāls jautājums par jauniešu bezdarba problēmu risināšanu. Izstrādāti jauni pasākumi - „Darba vieta jaunietim” un „Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam”, kuru mērķis ir attīstīt jauniešu praktiskās darba iemaņas, tādējādi stiprinot viņu konkurētspēju darba tirgū. Pasākuma „Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās” ietvaros pašvaldībām dota iespēja pašām noteikt, kuras nelabvēlīgā sociālajā situācijā esošās bezdarbnieku grupas pasākumā iesaistāmas prioritāri (vientuļi vecāki, cilvēki ar invaliditāti, jaunieši vai arī citas iedzīvotāju grupas). Manis jau minētajā Latvijas konkurētspējas novērtējumā kā konkurētspēju pazeminošs faktors norādīta lielā sociālā nevienlīdzība. Latvija atzīta par vienu no nevienlīdzīgākajām sabiedrībām ES valstu starpā. Līdz ar to pārskata periodā savu aktualitāti nezaudēja sociālie jautājumi, ko pierāda arī sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu turpināšana sociālās aizsardzības, nodarbinātības, veselības, izglītības un transporta jomā. Šiem pasākumiem šogad ir plānots atvēlēt 44,6 miljonus latu. Iekļaujoša un sociāli atbildīga valsts nav iedomājama bez ilgtspējīgas sociālās sistēmas. Tieši sociālās sistēmas ilgtspēja ir sociālo reformu stūrakmens, kam nepieciešams pievērst gan valdības, gan Saeimas uzmanību turpmākajos gados. Sociālās apdrošināšanas sistēmas uzņemtās saistības pret iemaksu lielumu sociālajā budžetā, kā arī esošā demogrāfiskā situācija Latvijā rada pamatotas bažas par sociālā budžeta ilgtermiņa stabilitāti. Lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, valdība šī gada martā atbalstīja grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kuri paredz pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem. Likuma grozījumi paredz arī noteikt priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju kā pastāvīgu, nevis terminētu normu un palielināt minimālo sociālās apdrošināšanas stāžu, kas dod tiesības kvalificēties vecuma pensijas saņemšanai. Tāpat tiek paredzēts finanšu avotu, no kura maksā piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām, mainīt no sociālā budžeta uz valsts pamatbudžetu. Latvijai ļoti būtisks jautājums ir saistīts ar demogrāfisko situāciju un tautas ataudzes sekmēšanu, jo demogrāfijas rādītāji norāda uz Latvijas iedzīvotāju skaita un dzimstības samazināšanos, kā arī vidējā vecuma pieaugumu. Saskaņā ar tautas skaitīšanas rezultātiem Latvijā pērnā gada sākumā bija nedaudz virs 2 miljoniem iedzīvotāju - par 155 tūkstošiem mazāk, nekā tika uzskatīts līdz šim. Visvairāk bažas raisa fakts, ka lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums ir bijis vecuma grupā no 23 līdz 31 gadam, kas ir skaidrojams ar jaunu cilvēku došanos darba meklējumos ārpus valsts. Iedzīvotāju vidējais vecums 2011.gada 1.janvārī bija 41,6 gadi. Demogrāfiskās situācijas uzlabošanās ir tieši saistīta ar ekonomikas atveseļošanos, sniedzot iedzīvotājiem stabilitātes un perspektīvas sajūtu. Vienlaikus valstij jāpiedāvā noteikti problēmu risinoši instrumenti, sniedzot papildu atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērnudārzu pieejamību, kā arī uzlabojot sabiedrības reproduktīvo veselību, lai tādējādi sekmētu dzimstības pieaugumu. Pagājušajā gadā izveidotā Demogrāfisko lietu padome risina starpnozaru problēmas, kas ietekmē valsts demogrāfisko situāciju, un par vienu no būtiskākajiem darba kārtības jautājumiem ir izvirzījusi pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību pašvaldībās. Nākamgad no valsts budžeta plānots novirzīt 23 miljonus latu mērķdotācijām pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algām. Savukārt pašvaldības apņemsies nodrošināt bērnudārzu pieejamību visiem bērniem. Ar nākamo gadu tiek plānots dubultot no valsts pamatbudžeta veiktās pensiju apdrošināšanas iemaksas par vecākiem, kas kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, - no 50 uz 100 latiem mēnesī. Tādējādi dubultā palielināsies arī vecāku pensijas kapitāls par laiku, kad tiek kopts bērns. Rosinātās izmaiņas skars vismaz 12 tūkstošus vecāku ik mēnesi. Reproduktīvās veselības jautājumu risināšanā Demogrāfisko lietu padome konceptuāli atbalstījusi konkrētus pasākumus grūtnieču un jaundzimušo aprūpes uzlabošanā, neauglības ārstēšanā un starpnozaru sadarbībā reproduktīvās veselības jomā 7 miljonu latu apmērā, iekļaujot tos Veselības ministrijas izstrādātajā „Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā 2012.-2014.gadam”. Valsts kopējo mērķu īstenošana nav iespējama bez līdzdarbīgas un iekļaujošas sabiedrības, kuru vieno apziņa par piederību Latvijai un gatavība uzņemties atbildību gan par savu, gan tuvinieku, gan valsts nākotni. Ir izveidota darba grupa, kas apkopojusi sadarbībā ar nevalstiskajiem partneriem ministrijas iesniegtos neatliekamos pasākumus saliedētas sabiedrības veicināšanai. Latviešu valodas mācīšana cittautiešiem, atbalsts dažādu tautību jauniešu kopīgiem pasākumiem, vēstures un Latvijas valsts konstitucionālo pamatu zināšanu un kvalitatīvas, vienotas informācijas telpas sekmēšana, kultūras programma Latgalei, grāmatu iepirkums bibliotēkām - visi šie pasākumi ir svarīgi, lai stiprinātu apziņu par piederību Latvijai. Būtisks rīcībpolitikas virziens ir saites nostiprināšana ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, gan veicinot viņu atgriešanos, gan palīdzot saglabāt latvisko identitāti un informatīvo saiti ar Latviju, iespēju strādāt Latvijas labā, atrodoties ārzemēs. Arī turpmāk būs nepieciešams koordinēts un mērķtiecīgs ministriju un nevalstisko partneru darbs, lai Latvijas valsts sekmīgi pildītu šo savu svarīgo uzdevumu - nostiprināt latviešu valodu un kultūras telpu, eiropeiskās vērtības, cieņu pret daudzveidību. Šīs vērtības ir pamats saliedētai sabiedrībai Latvijā. Mūsu valstī notiekošās reformas skar katru Latvijas iedzīvotāju, tomēr reformas nevar būt sekmīgas, ja netiek reformēts arī galvenais valsts un tās iedzīvotāju saskarsmes punkts - pašvaldības. Tieši pašvaldības bieži vien ir iedzīvotājam tuvākā valsts vara, un no tā, kādā mērā ar pašvaldību darbu ir apmierināts iedzīvotājs, bieži vien ir atkarīga arī Latvijas iedzīvotāju attieksme pret valsti kopumā. Īpaši svarīga ir pašvaldību aktīva iesaiste valsts ekonomiskajā attīstībā, investīciju piesaistīšanā un darbavietu radīšanā. Lai veicinātu pašvaldību iesaisti reformās un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, ir radīti stimuli pašvaldībām veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi savā teritorijā un piesaistīt investīcijas, tai skaitā ārvalstu investīcijas. Lai pilnvērtīgi sagatavotos 2014.-2020.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodam, šī gada sākumā VARAM ir apzinājusi pašvaldību un plānošanas reģionu pieprasījumus pēc investīcijām. Ministru kabinetā apstiprināta valsts nostāja par Eiropas Komisijas regulu priekšlikumiem teritoriālās attīstības kontekstā nākamajam programmēšanas periodam. Nodrošināta pašvaldību un plānošanas reģionu metodiskā vadība teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, organizējot apmācību seminārus un izstrādājot metodiskos materiālus. Uz šī gada 1.martu 49 pašvaldībām ir spēkā attīstības programmas. Savukārt 30 pašvaldībām ir apstiprinātas attīstības programmu pirmās redakcijas. Cienījamie kl��tesošie! Valsts attīstība nesasniedz savus mērķus, ja ekonomiskās izaugsmes rezultātā palielinās plaisa starp Latvijas bagātākajiem un nabadzīgākajiem reģioniem. Atbildība par līdzsvarotu valsts attīstību ir pamats tam, ka valdība īpaši pievērsusies Latgales attīstības jautājumiem. Lai pārvarētu ilglaicīgo negatīvo ekonomisko, sociālo un demogrāfisko tendenču kopumu Latgales reģionā, nodrošinot ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti, ir sagatavots Latgales rīcības plāns. Rīcības plāna pasākumi paredz atbalstīt jaunu uzņēmumu izveidi un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu sekmīgākai ārvalstu un vietējo investīciju piesaistei. Kopumā no iedzīvotājiem, uzņēmējiem, pašvaldībām, NVO un ministrijām saņemti vairāk nekā 400 ierosinājumu reģionā veicamajiem pasākumiem uzņēmējdarbībā, izglītībā, infrastruktūras uzlabošanā un citās jomās. No tiem jau šobrīd tiek īstenoti iedrošinoši pasākumi uzņēmējdarbības uzsākšanas motivēšanai, sniedzot informāciju par dažādiem pieejamiem atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbības uzsācējiem, organizējot jauniešu mācības biznesa ideju formulēšanā, biznesa aprēķinu veikšanā, idejas īstenošanā Balvu, Rēzeknes, Krāslavas un Alūksnes reģionā, lai veidotu jaunus uzņēmumus laukos. Esam piešķīruši papildu līdzekļus ceļu infrastruktūrai, profesionālās izglītības attīstībai, kā arī īstenosim virkni citu pasākumu. Bieži publiskajā telpā dzirdam piesaucam Latvijas intereses Eiropas Savienībā. Šo interešu smaguma centrs un realizācijas mehānisms lielā mērā ir Eiropas Savienības daudzgadu budžets 2014.-2020.gadam. Valdība strādā, lai vienošanās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu atspoguļotu Latvijas intereses: būtu Latvijas sociāli ekonomiskai attīstībai atbilstoša kohēzijas politika, tai skaitā kohēzijas finansējuma nodrošināšana vismaz esošajā līmenī, kā arī Latvijas interesēm atbilstoša kopējā lauksaimniecības politika, tai skaitā Latvijas lauksaimniekus nediskriminējoši tiešie maksājumi. Balstoties uz izstrādāto un apstiprināto nacionālo pozīciju, Latvijas intereses tiek pārstāvētas politiskā un ekspertu līmeņa diskusijās gan Briseles, gan divpusējos formātos. Noticis aktīvs darbs, lai Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm skaidrotu Latvijas intereses. Rezultātu panākšanai īpaši svarīga ir saskaņota valsts augstāko amatpersonu, likumdevēja un izpildvaras, kā arī valdības sociālo partneru un nevalstisko organizāciju darbība vienotas, izsvērtas un spēcīgas argumentācijas nodrošināšanā komunikācijai ar Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un ES dalībvalstīm. Latvija aktīvi piedalās Eiropas Savienības nākotnes veidošanā, atbalstot ciešāku ES integrāciju un uzskatot, ka Latvijas vieta ir ES uz priekšu virzošajā kodolā. Ņemot vērā Latvijas mērķi ieviest eiro 2014.gadā, valdības uzdevums ir nodrošināt Latvijas iesaisti jaunajā ekonomiskās politikas integrācijas procesā, kas iekļauj eirozonas dalībvalstis un tās eirozonā neietilpstošās valstis, kas vēlas pievienoties padziļinātajai sadarbībai. Mēs esam gatavi kopā ar citām valstīm atjaunot Eiropas konkurētspēju un strādāt tās drošas nākotnes labā. Latvijai ir jāatbalsta aizvien ciešāka Eiropas valstu sadarbība, vienlaikus nodrošinot Latvijas valsts interešu aizstāvību ES kopējās politikas veidošanā un īstenošanā. Valdība ir aizstāvējusi Latvijas intereses Eiro+ pakta un fiskālās disciplīnas līguma izstrādes procesā, panākot vairāku Latvijai nepieņemamu nosacījumu izslēgšanu no šiem dokumentiem. 2015.gads būs nopietns pārbaudījums mūsu valsts pārvaldei, kurai vajadzēs vadīt Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā. Tā būs liela slodze mūsu administrācijai, tādēļ ārlietu ministra pakļautībā izveidotais sekretariāts Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē ir sācis gatavošanos prezidentūrai, pievēršot uzmanību visiem ar plānoto prezidentūru saistītajiem aspektiem, tai skaitā personāla plānošanai un apmācībai, prezidentūrai nepieciešamā finansējuma apzināšanai, prezidentūras kultūras programmas sagatavošanai, kā arī valsts informācijas sistēmas un vienota datortīkla izveidošanai ātras un drošas Eiropas Savienības dokumentu aprites nodrošināšanai. Tiek iegūta papildu informācija par iepriekšējo prezidentūru norisi citās ES dalībvalstīs, tai skaitā paredzot Latvijas valsts pārvaldes darbinieku stažēšanos šajās valstīs. Tiek izvērtētas sociālo partneru un nevalstisko organizāciju efektīvākās sadarbības formas ar sekretariātu prezidentūras sagatavošanā. Balstoties uz Saeimas un Ministru kabineta lēmumiem, Latvija turpina dalību NATO operācijā un ES policijas misijā Afganistānā. ES kopējās drošības un aizsardzības politikā paralēli Austrumu partnerības jautājumiem Latvija turpina atbalstīt civilo un militāro spēju attīstību, kā arī ES gatavību īstenot operācijas. Latvijas eksperti turpinās dalību arī ES civilajās misijās Kosovā un Gruzijā, kā arī ES jūras operācijā pirātisma novēršanai Somālijas piekrastē. Tāpat Latvija turpina sniegt finansiālu ieguldījumu ES militāro operāciju kopējā budžetā ES militārajām un jūras operācijām un arī militārajai operācijai Bosnijā un Hercegovinā. Latvija piedāvā savas ostas un transporta infrastruktūru ISAF valstu tranzīta nodrošināšanai uz Afganistānu, tagad notiek darbs arī pie tranzīta nodrošināšanas reversajā virzienā, tas ir, no Afganistānas. Svarīgs notikums drošības politikā šogad būs NATO Čikāgas samits, kur Latvijas prioritāte ir panākt lēmumu par pastāvīgas NATO gaisa telpas patrulēšanas risinājumu Baltijas valstīm, kā arī kopā ar sabiedrotajiem turpināt NATO stratēģiskajā koncepcijā noteikto uzdevumu īstenošanu. Attiecībā uz Latvijai šobrīd pieejamo ES fondu apguvi pārskata periods ir bijis pilns izaicinājumu un jaunu uzdevumu valdībai. Šobrīd valdība strādā pie būtiskas ES fondu vadības sistēmas uzlabošanas, kuras pamatā būs plaša jaunu, progresīvu kontroļu sistēmas izveide, kur akcents tiks likts ne tik daudz uz programmu ieviešanas procedūru uzraudzību, kas rada lieku birokrātiju, bet gan uz risku novērtējumu balstītām kontrolēm. Tas ļaus atslogot gan projektu ieviesējus, gan kontrolējošo iestāžu cilvēkresursus un padarīs kontroles efektīvākas un projektu ieviesējam draudzīgākas. Valdība konsekventi turpina strādāt pie jau pirms vairākiem gadiem nospraustā mērķa ieviest eiro 2014.gadā. Smagākajos krīzes brīžos pievienošanās eiro ir bijis stabils orientieris, kas iezīmējis ceļu šīs krīzes pārvarēšanai. Protams, eirozona šobrīd ir grūtu izvēļu priekšā, Dienvideiropas eirozonas valstu parādu krīze arī ir nepārprotams pierādījums tam, ka reformas nepieciešamas arī vecajās ES dalībvalstīs. Latvija ir cīnījusies un cīnās par vienlīdzīgu attieksmi pret visām valstīm, kas nozīmē, ka tad, ja Latvija izpildīs visus noteiktos kritērijus, lai iekļautos eirozonā, lēmumam par to ir jābūt balstītam tikai uz Māstrihtas kritēriju izpildi. Tomēr, bieži dzirdot kritiku, ka mēs gatavojamies pievienoties eirozonai, kurā ir vērojamas problēmas, gribu teikt sekojošo. Pievienošanās eiro ir bijusi mūsu stratēģija izejai no krīzes nevis tādēļ, ka eiro ir labākā valūta pasaulē, bet gan tādēļ, ka, iekļaujoties eirozonā, ir jāievēro virkne principu, bez kuriem nav iespējama arī ekonomiskā izaugsme. Šo principu ievērošana ir svarīga pat tādā gadījumā, ja mēs nepievienotos eiro. Attiecībā uz pievienošanos eirozonai esam rūpīgi izvērtējuši Igaunijas pieredzi, kur pievienošanās eirozonai ir kalpojusi kā pozitīvs signāls par valsts finanšu un ekonomisko stabilitāti un veicinājusi investīciju piesaisti. Līdzīgu rezultātu sagaidām Latvijā. Arī uzņēmēju organizācijas uzsver, ka pievienošanās eirozonai ir nozīmīga valsts ekonomiskās attīstības veicināšanai. Eiro ieviešana ievērojami mazinās gan valsts izmaksas valsts parāda apkalpošanai, gan uzņēmēju un iedzīvotāju izmaksas valūtas konvertācijai. Godātie deputāti! Šajā uzrunā nav iespējams detalizēti izanalizēt visas valdības darba jomas, tādēļ attiecībā uz jomām, kas netika skartas šajā uzrunā, aicinu iepazīties ar pilno ziņojuma tekstu. Pēdējo gadu laikā esam atjaunojuši Latvijas starptautisko reputāciju un tautsaimniecības izaugsmi, kas būs pamats Latvijas iedzīvotāju labklājības un dzīves kvalitātes pieaugumam. Taču pie sasniegtā nedrīkst apstāties, darbs pie valsts labklājības un ekonomikas izaugsmes ir jāturpina, atbildīgi strādājot visiem kopā - Saeimai, valdībai, valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī nevalstiskajam sektoram un visai Latvijas tautai. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)".
2012_05_17-seq3 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozīšanu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekti no darba kārtības izslēgti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru kabineta iesniegumu un deputātu Zaķa, Lībiņas-Egneres, Reira un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 17.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” kā pirmo darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Ir saņemts arī Ministru kabineta un piecu deputātu - Zaķa, Upenieka, Lībiņas-Egneres, Reira un Cilinska - iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas 17.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” kā pirmo jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru prezidenta Valda Dombrovska ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.".
2012_05_17-seq2 spokenText "Cienījamie kolēģi! Diemžēl tā jau kļūst par sliktu tradīciju, ka katrā sēdē izrādās, ka koalīcija nakts laikā paspēj mainīt savu viedokli un ierosina izslēgt no darba kārtības kādu likumprojektu, par ko dienu iepriekš it kā jau bija pilnīga vienprātība un skaidrība. Nu, kā organizēts koalīcijas darbs, tā ir koalīcijas iekšējā lieta, bet šajā gadījumā es noteikti gribu atbalstīt šo priekšlikumu, jo, protams, šis likumprojekts ir „jēls”, un man ir prieks, ka koalīcija to tik ātri saprata, jo, lai noraidītu iepriekšējo priekšlikumu, vajadzēja sešus mēnešus. Kā mēs redzam, tagad ir komisijas izstrādātais alternatīvais priekšlikums, un es ļoti ceru, ka pa šo laiku tomēr vai nu Satiksmes ministrija, kas acīmredzot ierosināja šo izslēgšanu, vai arī citi, vienkārši Saeimas deputāti, tomēr iesniegs kaut kādus lietišķus priekšlikumus komisijā, lai komisija varētu uzlabot šo alternatīvo priekšlikumu un novērstu to acīmredzamo neatbilstību Komerclikumam, kas šobrīd ir tajā likumprojektā, kuru šodien ierosināja izslēgt no darba kārtības. Tā ka es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, bet padomāt ļoti nopietni, lai nākamajā reizē mēs tomēr varētu izskatīt kvalitatīvu alternatīvo likumprojektu. Paldies.".
2012_05_17-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varam sākt Saeimas 17.maija sēdi! Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā. Deputāti Naudiņš, Cilinskis, Kudums, Rasnačs, Krēsliņš un citi lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 17.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījums Dzelzceļa likumā” (Nr.235/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Savukārt deputāti Augulis, Reizniece-Ozola, Seržants, Vējonis un Līdaka lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 17.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Tātad mums ir jābalso par iespējamām izmaiņām. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 17.maija sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 30, atturas - 1. Darba kārtība grozīta. Tātad likumprojekts darba kārtībā iekļauts. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Vucāna, Vējoņa, Seržanta, Auguļa, Līdakas, Dūklava, Klauža, Reiznieces-Ozolas, Barčas un Bērziņa iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 17.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Jāņa Vucāna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat ir saņemts deputātu Olšteina, Zaķa, Cilinska, Lībiņas-Egneres un Upenieka iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 17.maija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 9.punktu - likumprojektu „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” un alternatīvo likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Runāt „par” pieteicies deputāts Boriss Cilevičs... Par darba kārtības izmaiņām, jā?".
2012_05_10-seq57 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 10.maija sēdi pasludinu par slēgtu. ".
2012_05_10-seq56 spokenText "Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Valērijs Agešins... nav zālē, Ina Druviete... nav, Jānis Dūklavs... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Jānis Klaužs... nav, Ivans Klementjevs... nav, Valdis Liepiņš... nav, Ingmārs Līdaka... nav, Aleksejs Loskutovs... arī nav. Paldies.".
2012_05_10-seq55 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
2012_04_26-seq99 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
2012_05_10-seq54 spokenText "Kolēģi, kuri ir deputātu grupā sadarbībai ar Vācijas parlamentu! Informēju, ka pirmdien, 14.maijā, ir tikšanās ar mūsu vēstnieku Vācijā Ilgvaru Kļavu.".
2012_05_10-seq52 spokenText "Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.30 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu zālē. Paldies.".
2012_05_10-seq50 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Juridiskās komisijas sēde pulksten 10.30 komisijas telpās. Paldies.".
2012_05_10-seq49 spokenText "Tagad vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.".
2012_05_10-seq48 spokenText "Labdien, kolēģi! Informēju jūs, ka Sociālo un darba lietu komisijas sēde būs pulksten 10.40. Paldies. Gaidīsim jūs komisijas telpās.".
2012_05_10-seq47 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams Latkovska kungam? Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.) Es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts 10 deputātu - Elksniņa, Urbanoviča, Meļņikova, Zemļinska, Kabanova, Potapkina. Rubika, Ņikiforova, Jakimova un Nikonova pieprasījums tieslietu ministram Gaidim Bērziņam „Par iejaukšanos tiesu sistēmai piederīgu personu darbībā”. Tātad šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai. Iesniedzēji nav lūguši to atzīt par steidzamu un nav lūguši arī vārdu motivācijai. Vēl vēlos jūs informēt, ka pagājušajā nedēļā tika uzdoti divi deputātu jautājumi. Tātad tika uzdots deputātu Auguļa, Vējoņa, Bērziņa, Grigules un Reiznieces-Ozolas jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par tehnoloģiskās naftas piederības jautājuma virzību”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet ir saņemta arī vēstule, ka jautājuma atbildētāji nevar ierasties Saeimā sakarā ar darba pienākumu veikšanu. Tātad atbilžu sniegšanas sēde notiks nākamnedēļ. Tāpat tika saņemts deputātu Zariņa, Potapkina, Urbanoviča, Mirska, Ādamsona, Dolgopolova un citu deputātu jautājums labklājības ministrei Ilzei Viņķelei „Par informāciju saistībā ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Arī šajā gadījumā ir saņemta rakstiska atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, un arī šeit ir saņemta ministres atbilde, ka viņa diemžēl nevar šodien Saeimā ierasties. Tātad atbildes sniegšana tiek pārcelta uz nākamo nedēļu. Ir saņemti arī divi jauni jautājumi. Ir saņemts deputātu Reiznieces-Ozolas, Vējoņa, Līdakas, Seržanta un Auguļa jautājums Ministru prezidentam Dombrovskim un ekonomikas ministram Pavļutam „Par sašķidrinātās gāzes termināļa projektu virzību”. Tātad jautājums tiks nodots Ministru prezidentam un ekonomikas ministram. Ir saņemts arī deputātu Cileviča, Kabanova, Rubika, Ņikiforova, Ādamsona un citu deputātu jautājums iekšlietu ministram Kozlovskim „Par drošības policijas darbību”. Jautājums tiks nodots iekšlietu ministram. Pirms es dodu vārdu paziņojumiem deputātiem, kas ir pieteikušies, es vēlos atgādināt, ka pirmdien, 14.maijā, notiks ikgadējais Saeimas un nevalstisko organizāciju forums „Stabilitāte, partnerība, attīstība”, kurā jūs visi tiekat laipni aicināti piedalīties, jo tiešām tas ir ikgadējs pasākums, kurā nevalstiskās organizācijas ierodas apmēram 100 pārstāvju skaitā. Un es tiešām būtu ļoti pateicīga, ja arī deputāti izrādītu interesi par tām tēmām, kas ir pieteiktas, un piedalītos šajās diskusijās. Tātad pirmdien pulksten 10.00 būs foruma darba atklāšana Sarkanajā zālē, pēc tam - darbs trijos blokos. Tagad vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.".
2012_05_10-seq46 spokenText "Varētu runāt arī komisijas vārdā, bet... lai nebūtu pārmetumu... Daudz izskanēja saistībā ar procedūru - steiga vai kā savādāk... Atcerēsimies, ka likums nosaka, ka katra jauna Saeima noteiktā laikā apstiprina Valsts aizsardzības koncepciju! Diemžēl vai par laimi (kā mēs vērtējam Zatlera kunga, tagad mūsu kolēģa, rīkojumu Nr.2), iepriekšējā Saeima šo darbu nespēja paveikt. Līdz ar to šinī Saeimā šis darbs, protams, tika veikts ātrāk, ja varētu tā teikt. Bet tajā pašā laikā jāsaka, ka mūsu komisija, kas ir atbildīgā komisija par šo jomu, vairākkārt uzklausīja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjus. Bija gan diskusija par šo te „trepīti”, sasniedzot 2 procentu finansējumu mūsu aizsardzības jomai, gan diskusija, ko rosināja pats Krēsliņa kungs, kura, protams, nenoslēdzās ar vienojošu lēmumu, jo Aizsardzības ministrija un NBS pārstāvji palika pie sava viedokļa, protams, bet Krēsliņa kungs palika pie savējā, taču nevar teikt, ka nebija diskusiju. Jāsaka gan, ka mūsu komisija aizvakar, skatot šo jautājumu, tomēr pieņēma arī, varētu teikt, lēmumu un aicinājumu Aizsardzības ministrijai jau pēc trim gadiem vai, visticamāk, pēc četriem gadiem, sākot darbu pie jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas, jau tajā pašā mirklī iesaistīt tieši Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, lai jau tajā brīdī, kad ministrijas un NBS iekšienē tiek izstrādāti pirmie uzmetumi, komisija jau būtu informēta un spētu dot savu ieguldījumu. Paldies.".
2012_05_10-seq44 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamais ministra kungs! Pirmām kārtām, es ne ar vienu vārdu neesmu teicis, ka Latvijai nepieciešami tanki... un daudz. Mums pilnīgi pietiek ar pāris tankiem, lai mācītu karavīrus no tiem nebaidīties. (Zālē smiekli.) Viena tanka izmaksas ir apmēram no 10 līdz 20 miljoniem ASV dolāru. Viens prettanku granātmetējs izmaksā līdz 10 tūkstošiem dolāru. Tātad mēs varam parēķināt, cik mums ir vajadzīgs prettanku granātmetēju, lai tiktu galā ar tiem tankiem. Otrs. Pabrika kungs, jūs te minējāt par valsts aizsardzības plānu. Ko tad gribēja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, aicinot dažādus ierēdņus uz komisijas sēdēm? Mēs gribējām tikai vienu - lai mums rastos vienota izpratne. Lai mēs saprastu to, ko diemžēl daudzi klerki Aizsardzības ministrijā nesaprot, - ka mēs varam runāt par kopējo aizsardzības plānu NATO ietvaros. Un līdz ar to Latvijai ir jādomā par pavisam citiem plāniem, par krīzes pārvarēšanas plāniem, par to prognozēm. Bet, ja Aizsardzības politikas departamenta direktors komisijas sēdē pasaka: „Ziniet, mēs neesam spējīgi paredzēt kaut kādas krīzes!” -, tādā gadījumā, atvainojiet, viņam jāiet pensijā, lai neieņem attiecīgo amatu! Vairāk jau man nav ko piebilst. Mēs visi esam ieinteresēti, lai Latvija būtu droša valsts, lai aizsardzības potenciāls būtu pietiekoši liels. Bet tas ir atkarīgs tikai no mums visiem. Paldies.".
2012_05_10-seq42 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Kaut kā ļoti sadrūmuši mēs izskatām šo tik svarīgo, vitāli svarīgo, mūsu valstij dokumentu, kurš uz vairākiem gadiem noteiks mūsu valsts drošības, militārās aizsardzības pamatprincipus. Šeit es gribu atcerēties pirms gadiem septiņiem notikušu apspriedi, kur tika izskatīts Gruzijas Republikas līdzīgs dokuments, un Latvijas pārstāve NATO, kas pārstāvēja Aizsardzības ministriju NATO mītnē, ļoti simpātiska dāma, kas arī šodien velta visus savus spēkus un talantus mūsu aizsardzības spēku stiprināšanai, uzprasīja Gruzijas pulkvedim: „Bet kam Gruzijai tanki?” Un tur tad to tanku skaits bija 100 vai vairāk. Nu, militāristi bija galīgi samulsuši un sāka stāstīt civilajiem no ārlietu ministrijām, ko militāristi dara ar tankiem, kā viņi braukā ar tiem tankiem, šauj un tā tālāk. Bet šis jautājums, es domāju, apspriežot attiecīgo Gruzijas dokumentu pirms gadiem septiņiem un ņemot vērā, ka pēc tam diemžēl notika tas, kas notika - 2008.gada augusta karš -, kur bija redzams, ka Gruzijas tanku skaitam absolūti nebija izšķirošas nozīmes konflikta iznākumā... Izšķiroša bija pasaules sabiedrības un Eiropas valstu ātrā reakcija, lai apturētu šo incidentu. Vai Baltijas valstis... vai Latvija un Baltijas valstis ir vispār aizstāvamas tīri militāri? Diez vai. Ja ņemtu vērā Pirmā vai Otrā pasaules kara karošanas taktiku, tad diez vai mēs varētu nodrošināt tādu cilvēku, ieroču un aizsardzības blīvumu, kas varētu apstādināt iespējamo pretinieku. Bet tāpēc jau mēs esam iesaistījušies NATO kolektīvajā aizsardzības sistēmā, kas paredz savstarpēju atbalstu militāras agresijas gadījumā. Kā izskatās un kāda ir atšķirība starp iepriekšējo un pašreizējo aizsardzības koncepciju no Reformu partijas viedokļa? Tur ir sperti vairāki ļoti svarīgi soļi uz priekšu, pirmām kārtām jau samazinot štābos esošo tā saucamo militāro ierēdņu ar uzplečiem skaitu, jo notikusi ir liela, vērienīga Aizsardzības ministrijas aparāta un Nacionālo bruņoto spēku integrācija. No vienas puses, it kā jābūt civilai kontrolei pār bruņotajiem spēkiem, tātad Aizsardzības ministrijai jābūt civilai. No otras puses, ja tikai civilie strādā Aizsardzības ministrijā, tad tiek pazaudēta šī militārā pieredze, militārā izpratne, un tas nedod vēlamo rezultātu. Tāpēc tika apvienotas attiecīgās nodaļas, lai izvairītos no funkciju dublēšanas. Es gribu uzsvērt vēlreiz šo proporcionalitāti: 10 procentu - štābiem, 40 - attīstībai, 50 - uzturēšanai. Pieļaujamais procentu sadalījums ir šāds: 20, 40 un 40. Tātad, pateicoties šīm reformām aizsardzības resorā, mums izdevās samazināt birokrātijas uzturēšanai atvēlēto līdzekļu daudzumu un palielināt uzturēšanai, tātad arī karavīru labklājībai un drošībai, veltītos līdzekļus. Šī koncepcija ir nākamais lielais solis uz priekšu. Šeit tiešām nav runa par pozīciju un opozīciju. Un es domāju, ka arī no Reformu partijas viedokļa pārmaiņu ziņā tas ir liels solis uz priekšu, lai mēs varētu vadīt mūsu aizsardzības, drošības un Nacionālo bruņoto spēku attīstības politiku tuvākos četrus gadus. Paldies. (Aplausi.)".
2012_05_10-seq40 spokenText "Nenoliedzami, jebkuras demokrātijas sastāvdaļa ir dialogs, un, nenoliedzami, jebkuras demokrātijas sastāvdaļa ir sarunas. Bet, manuprāt, ir arī ļoti svarīgi, lai šo sarunu laikā mēs spētu ne tikai sarunāties, bet spētu arī viens otru sadzirdēt. Un daļā no šiem jautājumiem, kas izskanēja no iepriekšējiem runātājiem... starp kritiskajiem jautājumiem es patiesībā atcerējos daudzas lietas, kuras mēs iepriekš tomēr esam pārrunājuši un par kurām mēs esam informējuši. Un tomēr, neieslīgstot pārāk daudz detaļās, es gribētu par dažām no tām atgādināt. Nu, pirmām kārtām par diskusijām ar ekspertiem, pirmām kārtām par to, cik daudz ir debatēts jeb diskutēts par šiem jautājumiem. Jā, vienmēr, protams, var diskutēt par to vairāk. Nenoliedzami var diskutēt vairāk, bet mums ir bijušas vismaz trīs lielas diskusijas par šo koncepciju Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā; tur ir piedalījies arī Krēsliņa kungs. Mums ir bijušas vismaz trīs lielas diskusijas valsts iekšienē, dažādos reģionos, par šo tēmu, un es domāju, ka, protams, jebkurš, kuram šīs tēmas ir tuvas un interesantas, spēj atrast laiku, lai izlasītu šo koncepciju un tajā iedziļinātos, un tad jau jautājums par to, cik katra viedoklis ir pieņemams vai nav pieņemams, ir beigu beigās atkarīgs no šīs diskusijas iznākuma, un tas, ka viens vai otrs viedoklis nav pilnībā atspoguļots, nebūt nenozīmē, ka šis dokuments ir nepareizs, jo diemžēl viedokļi un pozīcijas ir dažādas. Otrām kārtām, ja mēs runājam par to, ka koncepcijā varbūt trūkst detaļu, mums ir jāsaprot, ka ir atšķirība starp Valsts aizsardzības koncepciju un Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu. Un tieši tāpēc, lai šīs detaļas būtu īstenotas pēc iespējas tuvākā laikā, mums ir svarīgi šo koncepciju pieņemt, jo mēs nevaram atļauties ne politiski, ne militāri, ne no drošības viedokļa koncepcijā likt iekšā tās detaļas, kas ir ieliktas dokumentos, kuri seko pēc tam... Un šis nav mans pārmetums, teiksim, jautātājiem, jo tas ir leģitīms jautājums, bet ir skaidrs, ka, rakstot šādu konceptuālu dokumentu, šādā konceptuālā dokumentā mēs neliksim iekšā potenciālo, hipotētisko ienaidnieku, mēs neliksim iekšā kaut kādus ciparus vai apjomus mūsu aizsardzībai, kas mums ir vajadzīgi. Tie būs daudzos citos dokumentos, un tie eksperti, tie politiķi, kuriem ir attiecīgās pielaides... nacionālās drošības pielaides, varēs ar tiem iepazīties, ja viņi nokļūs attiecīgajā amatā, bet, teiksim tā, šī informācija nav tā, kas ir paredzēta, teiksim, visai... plašākai publikai, tā nav paredzēta arī debatēm, diskusijām Latvijas Saeimā, un es uzskatu, ka tas ir normāli. Un nu par dažiem tādiem emocionāliem izteikumiem - par to, ka mūsu karavīriem varbūt trūkst drēbju pakaramo vai viņiem varbūt nav dzīves apstākļi pietiekami labi, vai ka mums ir tikai viena vai divas lidmašīnas vai tikai trīs tanki. Ziniet, ja jūsu priekšā tuvākajā vai tālākajā nākotnē nostāsies kāds aizsardzības ministrs, kurš argumentēs, ka mums vajadzētu pirkt tankus vai vajadzētu pirkt lidmašīnas, tad gan es aicinātu Latvijas parlamentu šādu koncepciju un šādus plānus neapstiprināt, jo tas būs vai nu populisms, vai korupcija, vai neprofesionalitāte, jo tādai valstij kā Latvija tanki un lidmašīnas nav vajadzīgi. Mēs netaisāmies nevienam uzbrukt ar šādiem ieročiem, bet mums ir jābūt pietiekamām spējām, lai mēs šāda tipa ieročus kā tanki, piemēram, spētu neitralizēt; šādi ieroči mums ir un būs, un tas, vai tie būs pietiekami moderni, ir atkarīgs tieši no tā, vai jūs šo koncepciju aizstāvēsiet. Es personīgi uzskatu, ka šie publiskie, populistiskie pārmetumi, kāpēc Latvijai, piemēram, nav tanku, patiesībā ir vērsti uz Latvijas valsts diskreditāciju, jo mēs domājam tādos terminos kā, teiksim, „Pirmais pasaules karš”, „Otrais pasaules karš” - nu, ja valstī nav 1000 tanku, tad valsts neko nevar izdarīt. Nevajag mums šos dzelzs gabalus! Tie maksā dārgi, un tiem nav nekāda pielietojuma. Mums vajag labus karavīrus, mums vajag modernās tehnoloģijas. Kas attiecas uz dažādām iespējām Latvijā izvietot ekselences centrus, - jā, Igaunijā ir šis kiberekselences centrs, par ko mēs esam ļoti priecīgi, un Latvija šeit piedalās. Jā, lietuvieši nopietni strādā pie enerģētikas ekselences centra, kas ir ļoti labi. Mums, latviešiem, arī ir idejas un ir iespējas īstenot šāda ekselences centra vai centru izveidi mūsu valstī. Es negribu šeit iedziļināties detaļās, tieši par kurām tēmām, bet mēs spēsim šādu ekselences centru piedāvāt. Un viens no tiem ir tāds, kur mums varbūt ir kvalifikācijas, kādas ir tikai kādām 7-8 valstīm pasaulē. Bet mēs to spēsim izdarīt tikai tad, ja mums tiešām būs šie līdzekļi, jo pateikt, ka mēs veidosim ekselences centru un pēc tam, kā Seržanta kungs teica, palikt uz 1 procentu lielu budžetu no IKP - tā būtu lieka karsta gaisa pūšana balonā. Tam vienkārši nav nozīmes! Nav nozīmes runāt par to, ko mēs nevaram fiziski izdarīt, pat ja mums ir idejas. Un visbeidzot. Es tomēr uzskatu, ka... es esmu priecīgs, ka Saeimā, parlamentā, ir šī interese par aizsardzības koncepciju, jo tā lielā mērā ir ļoti līdzīga arī nozīmes ziņā ārlietu koncepcijai. Bet es aicinu šeit, ja kādam šķiet, ka viņš varbūt nav tam veltījis pietiekami daudz laika, tomēr veltīt šo laiku un pēc 4 gadiem, kad mēs nāksim atkal ar jaunu koncepciju jaunā Saeimā, jo tīri strukturāli katrai Saeimai ir jāapstiprina sava aizsardzības koncepcija... tad es būtu ļoti priecīgs redzēt būtiskāku, vēl dziļāku, ilgāku diskusiju, ja es arī tad vēl būšu aizsardzības ministrs. Ja ne, tad varbūt piedalīšos citādā veidā. Paldies. Un vēlreiz: es ceru ne tikai uz pozīcijas, bet arī uz opozīcijas atbalstu, jo - atkal es uzsveru! - tas ir nacionālas dabas jautājums, tas nav šķeļošs jautājums. Un ne jau tāpēc, ka mums pietrūktu balsu, bet tāpēc, ka, manuprāt, mums vajag arī šeit parādīt attieksmi, jo nav nozīmes balsot „pret” kaut ko tādu, kas ir svarīgs katram no mums. Paldies.".
2012_05_10-seq38 spokenText "Godātie kolēģi! Šodien, apspriežot koncepciju - tās pieņemšanu vai nepieņemšanu, vēlos minēt, ka 7 gadus esmu strādājis NATO Parlamentārās Asamblejas delegācijā (no 2004.gada līdz 2011.gadam) un pārstāvējis Latviju, un man nav sveši tie politiskie jautājumi, kuri saistīti ar kolektīvo aizsardzību. Un, lemjot politiskus jautājumus, nekādā gadījumā nedrīkst ieslīgt detaļās un neredzēt visu spēles laukumu. Diemžēl jāsaka: vai nu apzināti, vai neapzināti tas tiek darīts sistemātiski. Arī šeit, Saeimā. Ja to darītu „Saskaņas Centra” pārstāvji, tad es vēl saprastu. Ja runājam par koncepcijas pieņemšanas vai nepieņemšanas politiskajām sekām, tad es vēlos minēt, ka pirmdien Nacionālās apvienības valdes sēdē bija Aizsardzības ministrijas pārstāvji, bija parlamentārais sekretārs; bija ilga, nopietna saruna un tika tieši uzsvērta šī politiskā nepieciešamība šajā laikā, pirms Vašingtonas... es atvainojos, pirms Čikāgas samita, pieņemt šo koncepciju. Ja runā par 2 procentiem, tad netēlosim naivos, jo tie, kas šeit uzstājās kā eksperti, ļoti labi zina, kā šie 2 procenti sadalās un ir sadalījušies pēdējos padsmit gadus. Arī pat pirms iestāšanās NATO. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Ļoti slikti!”) Ļoti labi zina, kā tie sadalījās. Tie skar ne tikai aizsardzību, ne tikai bruņotos spēkus, bet tie skar arī mūsu drošību. Un, ja mēs vēlamies šos 2 procentus veltīt tikai bruņotajiem spēkiem, tad ir vajadzīgs nopietns un pamatīgs darbs un nevajag šeit torpedēt politiskus lēmumus, kuru dēļ ir atkarīga gaisa patrulēšana nākotnē. Manuprāt, tā ir rīkošanās pret mūsu politiskajiem mērķiem un pret kolektīvo aizsardzību. Paldies.".
2012_05_10-seq36 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Lasot šo Valsts aizsardzības koncepciju un arī uzklausot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā ministru, nācās tomēr domāt par divām lietām. Tā viena lieta bija tā, ka man bija tāda sajūta, tā saucamā déj?-vu, ka es kaut kur šo visu jau esmu lasījis un dzirdējis. Un tas iespaids bija tāds, ka Aizsardzības ministrijas ierēdņi šur tur nav vis strādājuši ar visu datora klaviatūru, bet ar diviem taustiņiem: Copy un Paste. Taču, ņemot vērā to, ka iepriekšējā koncepcija varēja būt 2008.gadā, bet šī darbosies līdz 2016., astoņi gadi tomēr ir tas termiņš, kur nu drusku vairāk tām koncepcijām vajadzēja atšķirties. Otra lieta, ko es arī izteicu Pabrika kungam, - ka man šajā koncepcijā varbūt tā kā pietrūka konkrētības. Es, bez šaubām, saprotu, ka tā ir stratēģija, tas ir stratēģisks dokuments, kurā nevar paredzēt, protams, ļoti konkrētas lietas, bet, ņemot vērā to, ka citas valstis, piemēram, nekautrējoties savās koncepcijās arī uzraksta, kuru, teiksim, no pasaulē vai tuvumā esošajām valstīm tās uzskata par reālu draudu un kurā virzienā tiek uzmanība vairāk vērsta, tad nu šādas te drusku konkrētības man tomēr pietrūka, ņemot vērā to, kas notiek tepat mūsu kaimiņvalstīs. Nu tā kā aizsardzības ministrs un galvenais ierēdnis šo manu kritiku sadzirdēja un apsolīja arī mūsu komisiju ar šādiem konkrētākiem plāniem un datiem iepazīstināt, tad es šo koncepciju arī atbalstīju. Un noslēgumā es gribētu novēlēt Pabrika kungam, lai viņa emocionālo runu, aicinājumu tomēr uz likuma ievērošanu - finansēt Aizsardzības ministriju likumā noteikto 2 procentu apmērā no valsts budžeta - pirmām kārtām sadzirdētu viņa partijas biedri - finanšu ministrs Vilks un premjers Dombrovskis. Paldies.".
2012_05_10-seq34 spokenText "Cienījamie kolēģi! Nacionālās apvienības vārdā gribu izteikt pilnu aizstāvību un atbalstu Aizsardzības ministrijas iniciatīvām un galvenokārt ieskatīties vēsturē: kāda tad ir bijusi Nacionālās apvienības darbība aizsardzības jautājumos? Mūsu rindās ir daļa, kas saucas „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, un tās izvirzītais kādreizējais ministrs Ģirts Valdis Kristovskis bija viens no tiem, kuri ieveda mūsu valsti NATO. Šobrīd mēs runājam par stratēģiskās plānošanas dokumentu, kura apdraudēšana vai neakceptēšana ir diezgan liels risks mūsu tālākajai dalībai, mūsu ilgtspējīgai dalībai NATO. Tātad šī diskusija pēc būtības ir Latvijai kaitīga un nevēlama. Nacionālā apvienība vienmēr ir bijusi un būs par pašaizsardzības spēju stiprināšanu mūsu valsts bruņotajos spēkos. Nacionālā apvienība vienmēr ir bijusi un būs par zemessardzi un tās darbību valsts pašaizsardzības spēku sastāvā. Nacionālā apvienība par vienu no savām prioritātēm uzskata arī jaunsardzes kustības attīstību un ilgtspējīgumu. Līdz ar to mēs uzskatām, ka visas šīs nianses, termiņi, termini - tas viss ir diskutējams, ieviešams, labojams, bet tas nav nekādā veidā pamats, lai mēs runātu par Valsts aizsardzības koncepcijas apturēšanu šeit, Saeimā, un lai mēs pieļautu kaut niecīgus riskus, ka šobrīd Eiropā strauji augošā kreisā kustība varētu NATO samitā likt priekšā mūsu gaisa telpas patrulēšanas pārtraukšanu. Paldies.".
2012_05_10-seq32 spokenText "Es beidzu. ...ir iedzinis stūrī visu parlamentu. Pēc būtības mums visiem, tajā skaitā arī „Saskaņas Centram”, būtu jāatbalsta šī koncepcija, bet ir ļoti slikti, ka mēs atbalstām nekvalitatīvus dokumentus, kurus pēc tam vienkārši iemetam atvilktnē vai miskastē un... Tas nav rīcības plāns mūsu tālākajai darbībai! Paldies. (Aplausi.)".
2012_05_10-seq30 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ar dziļu interesi noklausījos aizsardzības ministra uzstāšanos. Man dziļas simpātijas izsauca laiks, kad Pabrika kungs bija ārlietu ministrs, nevis aizsardzības ministrs, tāpēc ka, ja mēs runājam par koncepciju, tad koncepcijā ir pateikts it kā ļoti daudz kas, bet pēc būtības - nekas. Nav sniegtas atbildes uz pamatjautājumiem, kādas būtu jebkurā koncepcijā sniedzamas. Cienījamie kolēģi! Ja mēs rakstām vai runājam par kādas koncepcijas apstiprināšanu, lēmuma projekta pieņemšanu, tad jāsāk jau ar to... Es gribētu klātesošajiem uzdot jautājumu: kurš no jums, klātesošajiem, to ir lasījis un vai tā vispār ir bijusi pieejama deputātiem? Cik es zinu, tad, izņemot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātus, neviens ar to nav iepazinies. Ļoti veiksmīgi mēs šodien sāksim diskusiju par to, kas mums būtu jādara un par ko būtu jābalso. Vai ir nepieciešams apstiprināt jaunu koncepciju? Jā, pēdējā koncepcija mums tika apstiprināta 2008.gada 19.jūnijā, un tajā noteikti būtu nepieciešami labojumi, lai uz jaunās koncepcijas pamata varētu plānot NBS attīstību. Man tikai nav saprotams viens: kāpēc šī jaunā koncepcija tik krasi atšķiras no iepriekš apstiprinātās un neatbilst Nacionālās drošības likuma 29.panta pirmajā daļā definētajam: „Valsts aizsardzības koncepcija ir uz militāro draudu analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā”? Vairākas reizes es esmu pārlasījis šo dokumentu, bet tā arī nespēju atrast valsts militārās aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes, pasākumus miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Mums šajā koncepcijā tiek definēts, ka NBS un Aizsardzības ministrijas galvenā prioritāte ir sauszemes spēku attīstība, bet, ja mēs paskatāmies, kas reāli tiek attīstīts, tad redzam, ka sauszemes spēkiem praktiski nekas tur nepaliek pāri. Mēs attīstām visu kaut ko! Kārlis Krēsliņš šeit jau minēja, ka mums ir pieņemts likums par to, ka 2 procenti ir jāpiešķir aizsardzībai. It kā nebūtu nekādu šaubu par to. Kāpēc mēs nepildām šo likumu? Ir pagājuši 20 gadi kopš Latvija ir neatkarīga... ir atguvusi neatkarību, 20 gadi, kopš mēs veidojam Nacionālos bruņotos spēkus, bet, ja Nacionālo bruņoto spēku komandieris var pateikt, ka mēs pat neesam pusceļā, veidojot Nacionālos bruņotos spēkus, tad man ir jautājums: a kur tad palikušas tās milzīgās naudas summas, ko mēs visu laiku esam devuši aizsardzībai? Kāpēc mums tiek izmantota autotehnika, kura ir 40-50 gadu veca? Vienīgais, kas mums ir, tie ir labi sagatavoti karavīri, augstas klases profesionāļi. Bet kādos sadzīves apstākļos viņi dzīvo? Vai tas ir normāli, ka karavīri, virsdienesta karavīri, dzīvo pa 12 cilvēkiem vienā istabiņā, kurā nav pat kur drēbes pakārt? Ja mēs runājam par koncepciju, tad jābūt nospraustam stratēģiskam mērķim, ko mēs galu galā gribam sasniegt pēc 5, 10 vai 20 gadiem. Mani izbrīnīja aizsardzības ministra atbilde attiecībā uz to, ka viņi nav spējīgi plānot tik tālus pasākumus. Vai tiešām mēs nezinām, kādus bruņotos spēkus mēs gribētu pēc 10 vai 15 gadiem, kādā kvalitātē tiem būtu jābūt? Pie visa tā mums ir arī jāparedz, kādi tad naudas līdzekļi ir nepieciešami, lai īstenotu šos mērķus. Saeimai pēc idejas šodien būtu jāspriež arī par to, kādi līdzekļi ir iedalāmi un kā tie tiks izmantoti. Arī tā visa šeit nav. Mēs varam par daudz ko diskutēt. Es šajā koncepcijā tā arī neredzēju, kas tad tiks reorganizēts, kādas funkcijas pārņems Aizsardzības ministrija, vai beidzot krasta apsardze uzņemsies visu atbildību par drošību uz ūdens - gan uz iekšējiem, gan ārējiem ūdeņiem. Vai mēs tāpat turpināsim ekspluatēt divus helikopterus un vienu lidmašīnu, neko neveltot tur? Mums ir trīs tanki, viens ir rezerves daļās, vienu var ievilkt... tad tas sāks kustēties... un trešo mēs aizlienējam igauņiem. Vai nebūtu jāpārdomā arī par to, kā izmantot daudz efektīvāk šos līdzekļus? (No zāles dep. Dz.Zaķa starpsaucieni.) Es diemžēl neesmu saņēmis atbildi uz visiem šiem jautājumiem, arī izskatot šo koncepciju. VIENOTĪBAS deputāti, arī aizsardzības ministrs faktiski ir iedzinis...".
2012_05_10-seq28 spokenText "Atvainojiet! Nu, labi. Premjerministrs... Citēju, ko viņš pateica: „Nespējot nodrošināt nepieciešamo ekipējumu un bruņojumu, par 98 procentiem samazināta līdzdalība NATO reaģēšanas spēkos - 253 cilvēku vietā aizsūtījām 3. Tas nosaka mūsu prioritātes.” Es zinu, ka aizsardzības budžets tika samazināts nevis uz pusi, bet pat vairāk, un, ja teiktu, ka par 70 procentiem nepildām, bet par 30 procentiem pildām, tad ir saprotams. Bet nu par 98 procentiem nav aizsardzības budžets samazināts. Tas nozīmē, ka mēs laikam kaut kur prioritātes uzliekam nepareizi. Un to nosaka arī šis koncepts. Varbūt koncepts ir jāapstiprina, jo tas ir eventuāli nepieciešams Latvijai? Nē! Jo 2008.gada koncepcijā un mūsu likumos ir pateikts: aizsardzībai vajag iedalīt 2 procentus no iekšzemes kopprodukta! Mēs nepildām savus likumus. Tos vajadzētu pildīt. Tas, ka mēs uzrakstīsim jaunu papīru un pateiksim, ka mēs kādreiz ieviesīsim tos 2 procentus, - ko tas dos? Neko! Igaunijai ir kiberaizsardzības centrs, Lietuvā iziet akreditāciju NATO energoresursu aizsardzības centrs. Mums koncepcijā ir ierakstīts kaut kāds savs priekšlikums, kas paredz izveidot loģistikas nodrošinājuma vai informatīvā kara vešanas... bet kaut kāda NATO kopējā nav. Kaut kāda jauna devuma, salīdzinot ar iepriekšējo konceptu, nav. Tādēļ šeit es tā īsti neredzu, kādēļ bija vajadzīga tāda steiga. Un tādēļ mans jautājums ir šāds: kādi ir argumenti koncepcijas pieņemšanai bez neatkarīgu ekspertu izvērtēšanas, bez apspriešanas sabiedrībā un Saeimā? Paldies.".
2012_05_10-seq27 spokenText "Dodu jums vēl divas minūtes.".
2012_05_10-seq25 spokenText "Krēsliņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. (No zāles: „Lai runā! Vēl divas minūtes var!”) Cik jums vajag vēl laika? Cik laika jums vēl nepieciešams?".
2012_05_10-seq24 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es simtprocentīgi vai tuvu tam atbalstu aizsardzības ministra teikto. Viņš ļoti pareizi pateica par visiem kopējiem aspektiem. Ja skatītu par detaļām, tad uzreiz ir skaidrs, ka šeit šie skaitļi... ka 50 procenti no NBS nav vēl gatavi, ja ieskaitām arī zemessardzi jeb 8 procentus, bet es šodien solījos runāt tikai par procedūrām. Es nerunāšu par koncepcijas saturu. Saeimai ir iesniegta apstiprināšanai Valsts aizsardzības koncepcija, un deputātiem tiek piedāvāts - bez iespējām diskutēt un ieviest izmaiņas tajā! - apstiprināt to. Divi piemēri. Francijā, kad skatīja līdzīgu dokumentu, proti, drošības un aizsardzības stratēģijas vai militārās stratēģijas, tika rīkotas 40 konferences, semināri, kur detalizēti diskutēja... un tad pieņēma Balto grāmatu. Man tās darba grupas vadītājs uzdāvināja to grāmatu. Otrs piemērs. Mūsu kaimiņi austrumos. Kad parlamenta vadītājs pasacīja, ka parlaments nav vieta priekš diskusijām... Labi. Ministra kungs ļoti pareizi pasacīja par to, ka šim dokumentam ir liela nozīme, un deputātiem tas būtu jāapzinās, jo tas ir stratēģiska līmeņa dokuments, kas ir konceptuālā bāze likumu izstrādei aizsardzības nozarē, un tālāk jau tiek noteikti uzdevumi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Šis dokuments, ko šogad tātad pieņemam, darbosies līdz 2016.gada 1.oktobrim. Jautājums par procedūrām ir tāds. Nacionālās apvienības programmā par šiem jautājumiem bija doti formulējumi, kas ir aizsardzība, kas ir drošība, kas ir pašaizsardzība, kas ir kolektīvā aizsardzība. Un kādēļ mēs to darījām? Mēs darījām to tādēļ, ka... Likumā „Par valsts aizsardzību” - Latvijas likumā -, kas 1992.gadā darbojās, bija rakstīts (1.pants): „Latvijas Republikas aizsardzība ir valsts politisko, militāro, ekonomisko un sociāli tiesisko pienākumu... pasākumu sistēma, ko izveido, lai garantētu valsts drošību un iedzīvotāju aizsardzību.” Saprotams, tagad tas likums ir mainīts un vārdam „aizsardzība” ir cita nozīme. Mēs, Nacionālā apvienība, savā programmā rakstījām par to, ka Aizsardzības ministrijas un NATO kontekstā ar vārdu „aizsardzība” vajadzētu saprast pasākumu kopumu cīņai pret NATO stratēģiskajā koncepcijā noteiktajiem draudiem, riskiem, izaicinājumiem, un tie galvenie ir četri. Tie ir - globālais terorisms, kiberuzbrukumi, energoresursu drošība un klimatiskās izmaiņas. Es pagājušā gada 13.decembrī rakstīju Aizsardzības ministrijai un jautāju, vai viņi piekrīt tādam formulējumam vai dos savu formulējumu. Diskutēsim! Vai arī lai atraksta savu formulējumu... 17.februārī, pēc vairāk nekā diviem mēnešiem, pēc vairākiem zvaniem saņēmām atbildi, kurā nebija atbildes. Tad es mēģināju vairākkārt izsaukt, organizēt diskusijas un tamlīdzīgi. Man principā Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, kur kādreiz Aizsardzības zinātņu pētniecības centrā es vienmēr varēju organizēt seminārus un esmu organizējis desmitiem... man principā to aizliedza darīt. Diskusijas bija? Bija! Piemēram, Valmierā tikai vasarā pirms vēlēšanām tika organizēta diskusija par Valsts aizsardzības koncepciju. Es nebiju aicināts, bet aizbraucu. Es uzdevu divus jautājumus. Pirmais jautājums: kurš no tiem, kas piedalījās diskusijā, ir lasījis Valsts aizsardzības koncepciju? Neviens! Otrs jautājums. Mums ir Ģenerāļu klubs, un, kad es braucu uz turieni, Ģenerāļu kluba vadītājs Gaidis Zeibots uzdeva jautājumu: „Kādēļ mums, Ģenerāļu klubam, nedod izvērtēt? Nu, kur tad lielāki eksperti ir?!” Līdz pat šai dienai Ģenerāļu klubs izvērtēšanai šo koncepciju nav saņēmis. Es runāju tagad tikai par procedūrām. Tālāk. Kādēļ ir liela nozīme?... Es pateikšu vienu piemēru. Tas nosaka patiešām arī prioritātes. Pagājušā gada martā šeit, Saeimā, mūsu premjerministrs...".
2012_05_10-seq23 spokenText "Paldies aizsardzības ministram. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam. Es atgādinu, ka debašu ilgums par lēmuma projektu ir piecas minūtes.".
2012_05_10-seq22 spokenText "Godātā priekšsēdētājas kundze! Deputātes un deputāti! Pozīcija un opozīcija! Es šodien vēršos pie visiem Latvijas parlamenta deputātiem un deputātēm ar lūgumu atbalstīt mūsu aizsardzības koncepciju, jo šī koncepcija lielā mērā iezīmē robežšķirtni starp iepriekšējo domāšanu mūsu valsts aizsardzībā un nākotnes domāšanu. Ja mēs skatāmies uz Latvijas bruņotajiem spēkiem, uz Latvijas zemessardzi, uz Latvijas profesionālo armiju, tad mēs sabiedrībā bieži sastopamies ar vairākiem stereotipiem. Un viens no šiem stereotipiem ir tāds: kāpēc mums ieguldīt līdzekļus bruņotajos spēkos, ja kara draudu nav vai šie draudi ir tik mazi? Es gribētu apgāzt šo stereotipu ar vienu lietu. Proti, ja mēs skatāmies uz Rietumu vai Eiropas civilizācijas apzināto vēsturi apmēram 2500 gadu garumā, tad mēs zinām, ka nav bijusi tāda diena vai tāda situācija, kad mēs varētu pateikt, ka sabiedrība atrodas totālā drošībā un ka mums nekādi draudi nepastāv. Šis stereotips, ka konflikti vai karš nav iespējams, balstās uz pieņēmumu, ka ne mana paaudze un varbūt arī kāda vecāka paaudze (patiesībā vismaz trīs pēdējās paaudzes pēc Otrā pasaules kara) īstenībā karu vai nopietnu konfliktu nav pieredzējušas. Bet tas, ka mums - par laimi! - šāda pieredze nav bijusi, nebūt nenozīmē, ka pasaulē neeksistē draudi un ka šie draudi nevarētu skart arī mūs. Diemžēl šie draudi ir reāli, un, jo mazāk mēs tiem pievērsīsim uzmanību, jo mazāk mēs par tiem domāsim, jo lielāka iespēja pastāv, ka tie mūs pārsteigs nesagatavotus. Vēl viens stereotips, kas diemžēl bieži ir izplatīts mūsu sabiedrībā. Un tas ir stereotips, ka mēs esam maza valsts, ka mums ir maza armija un mēs jau īstenībā neko nespējam izdarīt. Un kādēļ tad vispār rūpēties par bruņotajiem spēkiem, kādēļ rūpēties par zemessardzi, jo tik un tā jau mēs neko nespēsim? Es domāju, ka arī šis stereotips ir nepamatots, jo arī ne pārāk lielas valstis iedzīvotāju skaita ziņā - 2, 5, 10, 20 miljoni - ir spējīgas mainīt un ietekmēt drošības vidi pietiekami veiksmīgi, ja tās ir laikus šādiem konfliktiem un krīzēm gatavojušās. Nu kaut vai tādu mazākas valsts piemēru es šeit uzreiz gribētu minēt, un tas nāk no laika perioda ap Otro pasaules karu, un tas ir Somijas piemērs: maza valsts spēja stāties pretī - gandrīz vienatnē! - daudzkārt lielākam pārspēkam un patiesībā, lai arī ar lieliem zaudējumiem, tomēr nezaudēt savu neatkarību, nezaudēt savu saimniecību un nezaudēt savu pašcieņu. Es gribētu teikt arī tā, ka, bieži runājot ar Latvijas sabiedrību, es esmu salīdzinājis investīcijas Latvijas bruņotajos spēkos, Latvijas zemessardzē ar tādām kā investīcijām apdrošināšanā. Tad, kad mēs braucam ar automašīnu, vai tad, kad mēs dzīvojam savā dzīvoklī vai mājā, mēs ļoti bieži šo īpašumu apdrošinām. Un mēs apdrošinām savu automašīnu ne jau tāpēc, ka, no rīta braucot uz darbu vai kur citur, mēs plānotu ieskriet kokā vai nokļūt avārijā. Mēs neplānojam šādus nelaimes gadījumus, bet, ja - nedod, Dievs! - šāds gadījums tomēr notiek un mēs nokļūstam avārijā vai, teiksim, pārkurinot māju, tā mums ziemā nodeg, tad mums ir garantija, ka mēs spēsim no šīs, teiksim, ķibeles sveikā izkļūt ārā, jo mums būs, kas mums palīdzēs. Nesen es dzirdēju, ka Latvijas saimnieciskā, cilvēciskā vērtība, nu, protams, nosacīti, cik lielā mērā to materiāli var izvērtēt, ir novērtēta aptuveni uz 30 miljardiem latu. Vai mēs tiešām domājam, ka 2 procenti no Latvijas iekšzemes kopprodukta ir apdrošināšana, kas ir par lielu šiem 30 miljardiem? Es domāju, ka šī summa, kuru mums vajadzētu atvēlēt Latvijas bruņotajiem spēkiem, Latvijas aizsardzībai, nav par lielu, lai gadījumā, ja mūs pārsteidz kāds konflikts vai kāds izaicinājums, mēs spētu adekvāti atbildēt, jo īstenībā jau jebkurš agresors, jebkurš oponents, būdams saprātīgs, vienmēr izvērtē to, vai atmaksāsies vai neatmaksāsies iesaistīties šajā konfliktā. Ja Latvijas aizsardzības sistēma ir pietiekami nodrošināta, tad šis vērtējums iespējamam, hipotētiskam oponentam nebūs pozitīvs, un mēs varbūt varēsim veiksmīgi no šī konflikta izvairīties. Savukārt, ja mūsu investīcijas šajā apdrošināšanas sistēmā, ko mēs saucam par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, neeksistēs un nebūs šeit uz vietas, tad ir skaidrs, ka mums ir arī lielākas iespējas saskarties ar iespējamu konfliktu, ar iespējamu izaicinājumu arī bruņotā plāksnē. Valsts aizsardzības koncepcija ir ļoti būtisks dokuments - stratēģisks dokuments, kuram ir vajadzīgs ik pa četriem gadiem Saeimas akcepts, tāpēc ka bruņotie spēki un Latvijas zemessardze gaida no jums iespēju risināt tās problēmas, ar kurām ikdienā viņi sastopas, un bez aizsardzības koncepcijas nav iespējams šīs lietas tālāk risināt, nav iespējams veidot militāros plānus, nav iespējams attīstīt jaunās tehnoloģijas, jo vienkārši šis vispāraptverošais dokuments ir tas, kas dod zaļo gaismu tālākai attīstībai. Es gribētu teikt, ka nacionālā koncepcija nošķir to iepriekšējo domāšanu, kas ir eksistējusi pirms krīzes un krīzes laikā arī Latvijas bruņotajos spēkos, arī Latvijas politiskajā vidē, no tās, ko mēs piedāvājam, ar vairākām lietām. Šeit varbūt nosaukšu vairākus skaitļus, lai arī jūs saprastu, ko īsti tas nozīmē. Proti, mēs esam pateikuši, ka nākotnē Latvijas bruņotajiem spēkiem ir jābūt pietiekami efektīviem. Tas nozīmē, ka vismaz 50 procentiem no Latvijas bruņotajiem spēkiem ir jābūt sagatavotiem pastāvīgajām operācijām un 8 procenti varētu šajās operācijās atrasties. Tāpat mēs runājam par resursiem. Ir skaidrs, ka, ieguldot bruņotajos spēkos, mēs nedrīkstam šos resursus tērēt pārlieku daudz administrācijai vai kādām citām saimnieciskām lietām. Līdz ar to mēs esam paredzējuši, ka nākotnē no šiem līdzekļiem, kurus, mēs ceram, Latvijas budžets spēs mums atvēlēt, vismaz 20 procenti būs paredzēti bruņoto spēku attīstībai un ne vairāk kā 50 procenti - personāla izdevumiem. Administratīvais elements tiks ierobežots un tiek ierobežots ar 10 procentiem (un ne vairāk!) no budžeta. Es domāju, ka tas ir ļoti labs rādītājs jebkurai armijai, kas atrodas NATO sastāvā. Vēl par šīs koncepcijas novērtējumu. Mēs neesam to veidojuši slēgtos kambaros - bez konsultācijām ar ekspertiem, to skaitā starptautiskajiem ekspertiem. Mums ir pozitīvi atzinumi no mūsu stratēģiskajiem partneriem NATO iekšienē. Arī nesen vēl vizītes laikā šeit, Rīgā, NATO ģenerālsekretārs Rasmusens deva ļoti pozitīvu atzinumu šai koncepcijai, un mēs arī ceram, ka pēc jūsu pozitīva balsojuma, uz kuru es paļaujos, mēs varēsim arī iedot šo koncepciju mūsu Valsts prezidenta rokās, ar kuru kopā mums būs jādodas uz Čikāgas samitu jau nākošnedēļ. Čikāgas samitā ir ļoti svarīgi pateikt, ka šī koncepcija ir pieņemta, jo tas nozīmē, ka Latvija rūpējas par savu drošību, ka Latvija rūpējas par savu ieguldījumu mūsu kolektīvajā aizsardzībā NATO iekšienē, un tas ļaus mums papildus iegūt arī militāro atbalstu, tehnoloģisko atbalstu no mūsu sabiedrotajiem NATO aliansē. Jo pēdējā laikā ir bijuši ļoti daudzi jautājumi par to, kāpēc mūsu sabiedrotajiem vajadzētu mums tehnoloģiski palīdzēt, kāpēc mūsu sabiedrotajiem vajadzētu mums palīdzēt ar gaisa patrulēšanu, ja mēs paši necienām savu neatkarību un necienām savus bruņotos spēkus, un nevēlamies šeit tos finansiāli atbalstīt. Dodot finansiālo atbalstu Latvijas bruņotajiem spēkiem, mēs patiesībā garantējam to, ka mēs iegūsim palīdzību no sabiedrotajiem, un tādējādi piepildās Bībelē teiktais: kam ir, tam tiek dots. Attiecībā uz mūsu iekšējo sadalījumu es gribētu speciāli šeit pieminēt vēlreiz Latvijas zemessardzi, jo Latvijas zemessardze grūtajos laikos, krīzes laikos ir ļoti smagi cietusi. Un gandrīz katrā no jūsu ģimenēm droši vien ir kāds tuvinieks, kas ir zemessardzē, un viņi gaida no mums, lai šeit būtu papildu ieguldījums, lai Latvijas zemessardze kā regulāro spēku vienību atbalstošais elements spētu pildīt savus uzdevumus. Zemessardzei Latvijā ir ne tikai militārs uzdevums, ne tikai uzdevums sniegt atbalstu mūsu profesionālajiem karavīriem; zemessardzei ir arī ļoti būtisks patriotisks uzdevums. Tie ir cilvēki, kas savu brīvo laiku velta Latvijas aizsardzībai, un mēs nevaram par zemu novērtēt šo zemessardzes ieguldījumu, tāpat arī viņu darbu ar jaunatni. Un man ir jāsaka tā, ka jebkurā valstī, tajā skaitā, protams, arī Latvijā, bruņotie spēki ir būtisks nacionālās neatkarības simbols. Tāpat kā Latvijā tā ir latviešu valoda, tāpat tie ir arī bruņotie spēki. Un, ja mēs apšaubām caur dažādiem manis iepriekš minētajiem stereotipiem bruņoto spēku vajadzību, bruņoto spēku pastāvēšanu, to kvalifikācijas spējas, tad patiesībā mēs apšaubām arī mūsu valsts pastāvēšanas nepieciešamību. Jo - kas ir valsts bez saviem simboliem? Valstī šie simboli ir jāuztur, un tie ir jāciena. Turklāt jo sevišķi tad, ja šie simboli ir ar praktisku nozīmi. Zemessardze nav tikai atbalsts mūsu profesionāļiem. Jaunajā koncepcijā un vēlāk iestrādātajos dokumentos zemessardzei ir paredzēta arī zināma loma starptautiskajās operācijās, kur tā jau iepriekš ir piedalījusies. Atcerieties kaut vai to pašu Kosovu! Mūsu zemessargi ir pietiekami spējīgi piedalīties arī starptautiskajās operācijās, viņi ir labi sagatavoti, un šīs operācijas nākotnē var būt gan NATO, gan Eiropas Savienības, gan ANO operācijas. Tāpat mēs speciālu uzmanību pievērsīsim, attīstot Nacionālo bruņoto spēku specializētās spējas ar jaunajām tehnoloģijām. Vēl vienu lietu savas runas nobeigumā es gribētu pieminēt. Es aicinātu neskatīt Latvijas drošības sistēmu un bruņotos spēkus kā kaut ko nošķirtu un atdalītu no Latvijas ekonomiskās vides, no Latvijas sociālās vides. Aizsardzība vienmēr ir bijusi dabiska, organiska saimnieciskās, ekonomiskās un kultūras dzīves sastāvdaļa. Un to mēs redzam arī veidā, kā bruņotie spēki savu iespēju robežās cenšas palīdzēt Latvijas uzņēmējiem, cenšas iesaistīt Latvijas uzņēmējus, Latvijas tirgotājus tajās operācijās vai to operāciju apgādē, kurās mēs piedalāmies kā NATO dalībvalsts. Un es jums varu droši solīt, ka mēs darīsim visu Aizsardzības ministrijā, lai arī turpmāk veicinātu Latvijas ekonomisko izaugsmi, Latvijas tehnoloģiju attīstību, Latvijas uzņēmēju attīstību visur, kur tas ir iespējams, saistībā ar bruņotajiem spēkiem. Bet, protams, mēs nevaram šeit iedot mūsu uzņēmējiem zivi, mēs varam iedot makšķeri. Uzņēmējiem ir jābūt pietiekami aktīviem un jābūt pietiekami spējīgiem un konkurētspējīgiem, lai viņi šeit piedalītos. Un pēdējo gadu rezultāti ļauj man būt piesardzīgi optimistiskam par to. Visbeidzot. Cienītais Latvijas parlament, Saeima! Es domāju un esmu pārliecināts, ka Valsts aizsardzības koncepcija nav kaut kas tāds, kur būtu jāatšķeļ labēji domājošu deputātu viedoklis no kreisi domājošajiem, pozīcija no opozīcijas. Šis nav jautājums, kas ir partejisks, šis nav jautājums, kas ir frakcionāls. Šis ir jautājums, kas ir vispārnacionāls, un tādēļ es aicinu ne tikai valdošo pozīciju un tajā iesaistītās frakcijas un partijas, bet arī opozīciju atbalstīt šo koncepciju, jo šis nav tas jautājums, kam būtu jūs jāšķeļ. Un es aicinu... es gribu pateikt arī paldies komisijai, kurā mums veiksmīgi izdevās (daļēji arī ar opozīcijas atbalstu) šo koncepciju virzīt tālāk uz Saeimas sēdi. Paldies. Un cerēsim, ka pēc šīs koncepcijas pieņemšanas mūsu bruņotie spēki būs spējīgi tuvākajā laikā sevi parādīt arī jūsu acīs tikai no pozitīvās puses. Paldies. (Aplausi.)".
2012_05_10-seq21 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds aizsardzības ministram Artim Pabrikam.".
2012_05_10-seq20 spokenText "Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 8.maija sēdē izskatīja Valsts aizsardzības koncepciju un to atbalstīja. Aicinu Saeimu atbalstīt Valsts aizsardzības koncepciju.".
2012_05_10-seq19 spokenText "Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”. Lēmuma projekts „Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
2012_05_10-seq17 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.maijs. Paldies.".
2012_05_10-seq16 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 16.maijs.".
2012_05_10-seq15 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
2012_05_10-seq14 spokenText "Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.877. Ārlietu komisija izstrādāja šo grozījumu Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā, lai Ārlietu ministrijas diplomāti un darbinieki varētu strādāt jaunizveidotajā iestādē „Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts”, nezaudējot iepriekš piešķirtos diplomātiskos rangus un darba stāžu. Ārlietu komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
2012_05_10-seq13 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31.maijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
2012_05_10-seq12 spokenText "Komisija piedāvā šā gada 31.maiju.".
2012_05_10-seq11 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
2012_05_10-seq10 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Komisija ir ļoti kvalitatīvi sagatavojusi likumprojektu, un uz otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti, tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
2012_05_10-seq9 spokenText "Pirms mēs turpinām izskatīt mūsu šīsdienas sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemts vēl viens pieteikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Ārlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 10.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.".
2012_05_10-seq7 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtu denonsēšanu” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.".
2012_05_10-seq6 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.876. Komisija izskatīja šo likumprojektu trešajam lasījumam un pieņēma. Aicinu pieņemt trešajā, pēdējā, lasījumā.".
2012_05_10-seq5 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Nr.875 atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtu denonsēšanu”, trešais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
2012_05_10-seq4 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.875. Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja otrajam lasījumam. Nesaņēma nevienu priekšlikumu. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
2012_05_10-seq3 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Grozījumiem Garantiju līgumā starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltu, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
2012_05_10-seq2 spokenText "Labrīt, kolēģi! Komisija priekšlikumus otrajam lasījumam nav saņēmusi. Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.".
2012_05_10-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00. Sākam Saeimas 10.maija sēdi. Draudzīgais vīriešu pulciņš tur, zāles vidū, arī varētu ieņemt savas vietas... Paldies. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir saņemti divi pieteikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 10.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas sagatavoto lēmuma projektu „Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī piecu deputātu – Zaķa, Dzintara, Zatlera, Rībenas un Latkovska – iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 10.maija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 8.jautājumu – likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” un iekļaut to 24.maija sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Junkura iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 3.maijā. Šis atvaļinājums ir ticis piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Nākamā ir darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.".
2012_05_04_s-seq4 spokenText " Līdz ar to Saeimas svinīgo sēdi Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā pasludinu par slēgtu. Bet aicinu jūs visus uz Sarkano zāli – uz glāzi šampanieša un pulksten 13.00 – uz kopīgu fotografēšanos Saeimas pagalmā. ".
2012_05_04_s-seq3 spokenText "Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamie deputāti! Ministri! Ekselences! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Vēsturē mēdz būt laikmeti, plūdumi, grieži un pārmaiņu laiki, bet mēdz būt arī krasi pagriezieni un lūzumi. 4.maijs ir tā diena, kad mūsu valsts vēsturē iezīmējās lūzums starp „bija” un „būs”, pagrieziens uz savu īsto un vienīgo valsti. Pirms 22 gadiem Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pieņemšana patiešām mainīja Latvijas vēsturi. Tas bija visai pasaulei skaidri pateikts tautas lēmums, tā bija uzdrīkstēšanās, tas bija vēsturiskā taisnīguma un nākotnes esamības jautājums. To paveicām mēs visi kopā – Augstākās padomes deputāti, Tautas frontes aktīvisti, īpašie brīvprātīgie kārtības sargi, tēvi un mātes, brāļi un māsas, visi Latvijas patrioti. Protams, pēc tam vēl sekoja barikāžu laiks, bailes un izmisums, mēģinājumi atņemt to brīvības smaržu, kas tikko manāma bija uzradusies gaisā. Taču sekoja arī neatlaidība, spīts un 1991.gada 21.augusts, kas galīgi nostiprināja 4.maija Neatkarības deklarācijas idejas par Latvijas Republiku kā neatkarīgu un suverēnu valsti un atdeva mums brīvību arī juridiski. Godātie klātesošie! 4.maija deklarācija atjaunoja tās idejas un vērtības, kas 1922.gadā tika ieliktas Satversmē un līdz ar to – mūsu valsts pamatos. Pirms deviņdesmit gadiem tika pieņemta un spēkā stājās Latvijas Republikas Satversme. Izcilais tiesību zinātnieks profesors Vasilijs Sinaiskis savulaik rakstījis, ka konstitūcija ir visu pilsoņu līgums, savā ziņā pat piemineklis, kura tuvumā norimst visas kaislības. Viņš uzsvēris, ka konstitūcija ir tas visiem obligātais miera minimums, bez kura nav iespējama ne tiesiskas valsts, ne kultūras attīstība. Man šķiet, ka šie vārdi skan aktuāli arī šodien – jau vairāk nekā divdesmit gadus pēc faktiskās neatkarības atjaunošanas un deviņdesmit gadus pēc mūsu valsts Satversmes pieņemšanas. Latvijas Republikas Satversme šajā laikā patiešām ir kļuvusi par pieminekli mūsu tautas neatkarības centieniem un vēlmei dzīvot brīvā, demokrātiskā un tiesiskā valstī. Ciešā saistībā ar citām Eiropas tautām un balstoties uz vienkāršām vērtībām – valsts varas padotību likumam, cilvēktiesībām un taisnīgumu. Atverot Satversmi, acu priekšā slīd mūsu valsts un tautas likteņi. Sākumā – spožā un intelektuālā Latvija. Tad – Latvija, kuru lauza divdesmitā gadsimta totalitārie režīmi. Tad – zudusī Latvija. Par Satversmes idejām cīnījās tā Latvijas sabiedrības daļa, kurai nebija pa ceļam ne ar Hitlera Trešo reihu, ne ar Staļina impēriju. Nacionālajiem partizāniem un pēcāk disidentiem vārdi „Latvijas Satversme” kalpoja kā iedvesmojošs atgādinājums par neatkarīgas Latvijas valsts iespējamību. Un visbeidzot – atverot Satversmi, mēs redzam arī atjaunoto Latviju, ar saviem kāpumiem un kritumiem, kuru aculiecinieki un veidotāji esam mēs paši. Satversmes papildināšana ar 8.nodaļu „Cilvēka pamattiesības” ir visspilgtākais apliecinājums tam, kā Satversme dzīvo līdzi laikam. Kopš 1998.gada personu pamattiesību regulējums ir ietverts hierarhijas ziņā visaugstākajā normatīvajā aktā – valsts konstitūcijā, tādējādi atspoguļojot tās vērtības, bez kurām mūsdienu demokrātiskas sabiedrības pastāvēšana nav iespējama. Satversme vienmēr ir tik moderna un atvērta jauninājumiem, cik paši esam gatavi mainīties līdzi laikam. Godātie klātesošie! Pirms deviņdesmit gadiem pirmo reizi tika ievēlēta un darbu sāka Saeima. Šajā zālē, atklājot pirmo Saeimas sēdi, 1922.gada 7.novembrī Latvijas Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste izteica savu vēlējumu jaunajam parlamentam: „Jūs esat no tautas raidīti darīt svarīgu darbu. Es esmu pārliecināts, ka jūs to darīsiet nesavtīgi, pēc labākās apziņas, pēc labākās pārliecības par godu un par svētību mūsu dārgajai tēvijai.” Šī Jāņa Čakstes dotā ceļamaize bija trāpīga ne tikai toreiz, tālajā 1922.gadā. Arī šodien ikviens Latvijas pilsonis no sirds cer, ka viņa ievēlētie deputāti savu darbu darīs pēc labākās apziņas, nesavtīgi, neaptraipot savu godu, un sabiedrības labumu stādīs augstāk par savu personīgo. Ka ikviena deputāta darbs nesīs labumu Latvijai un tās ļaudīm. Čakstes vārdi ir arī trāpīgs vēlējums tieši šodien, 4.maija svētkos, domājot par neatkarīgu un brīvu Latviju. Būtu pašā laikā, ja ik reizi pirms svarīga balsojuma, kad tieši katra atsevišķa balss var izšķirt Latvijas likteņus, mēs pārdomātu savu izvēli un būtu uzticīgi valstij un Satversmē paustajām vērtībām. Latvijas Republikas dibinātājiem nebija šaubu, ka jaunajai valstij ir jābūt parlamentārai republikai. Dažas nedēļas pēc Latvijas Republikas proklamēšanas viens no spožākajiem tālaika politiķiem Arveds Bergs atzina, ka „parlamentārisms ir mums vajadzīgā valdības forma”, lai gan arī brīdināja, ka „esam izraudzījušies viskomplicētāko valsts varas iemiesojumu”. Tātad – derīgākais un piemērotākais ceļš ne vienmēr ir vieglākais ceļš. Un to mēs redzam ikdienā. Parlaments, Saeima, ir tautas priekšstāvniecība. Simts Saeimas deputāti ir ievēlēti, lai pārstāvētu visu pilsoņu viedokļus, vajadzības, cerības un sapņus. Aiz katra no mums stāv vēlētāji, tās ir konkrētas sejas, konkrētas dzīves, katra ar savu ikdienu, svētkiem, raizēm un priekiem. Mūsu vēlētāji ir tikpat dažādi, cik mēs paši, ar tikpat dažādiem skatījumiem uz Latvijas attīstības iespējām, šodienas ārpolitiskajiem un iekšpolitiskajiem izaicinājumiem. Vēlētāji mūs ir ievēlējuši, lai mēs kopīgi lemtu par Latvijas nākotni. Atslēgas vārds ir – kopīgi. Mēs katrs pārstāvam savus vēlētājus, bet visi kopā – Latvijas tautu. Parlamentārisma ceļš nav no vieglajiem. Tas nepiedāvā gatavas atbildes un nenorāda uz vienu gudro, kurš zina visas pareizās izvēles. Nevis viens vadonis izlemj valstij svarīgos jautājumus, bet gan tas ir uzticēts tautai un mums kā tautas pārstāvjiem. Ir ļoti svarīgi, lai Latvija būtu demokrātiska un tiesiska valsts, lai cilvēki baudītu visas viņiem pienācīgās brīvības un tiesības. Taču demokrātija nav visatļautība. Tā neparedz spēlēšanos ar pamatvērtībām. Ir jautājumi, kuros nav kompromisu arī demokrātijā. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Mūsu kopīgam darbam, gudriem un pamatotiem lēmumiem, sadarbībai ar vēlētājiem, nevalstiskajām organizācijām un nozares ekspertiem jāapliecina, ka parlamentārisms ir efektīva un Latvijai piemērota valsts pārvaldīšanas forma. Vislielākā demokrātiskās valsts vērtība ir brīvi cilvēki, kas paši lemj savu un savas valsts nākotni. Es esmu pārliecināta, ka likumdevēja pienākums ir jebkurā brīdī būt atvērtam sarunai un dialogam. Ne tikai uzklausīt vai informēt, bet arī sadzirdēt visplašāko sabiedrības grupu vajadzības, nostiprinot pārliecību, ka ikviena cilvēka viedoklis ir svarīgs un nozīmīgs. Veicinot parlamenta atvērtību, mūsu rokās pastarpinātā veidā ir iespēja savest kopā gluži vai visus Latvijas ļaudis. Šeit būtiska loma ir tieši pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas arī darbojas kā dažādu cilvēku grupu interešu un vajadzību pārstāvji. Ar gandarījumu var atzīt, ka pēdējos gados nevalstiskās organizācijas sniedz aizvien lielāku ieguldījumu Latvijas politikas procesā. Par neatņemamu sabiedrības līdzdalības sastāvdaļu parlamenta darbā ir kļuvis Saeimas un NVO forums, kura moto arī šogad ir „Stabilitāte. Partnerība. Attīstība”. Ir arī salīdzinoši jaunas iniciatīvas – nacionāla un starptautiska līmeņa konferences, kas tiek rīkotas partnerībā ar nevalstiskajām organizācijām. Esam sprieduši par nepieciešamību nodrošināt pilnvērtīgu dzīvi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, par mūsu valsts iedzīvotāju līdzdalības paplašināšanu, dodot iespēju iesniegt likumdošanas iniciatīvas elektroniski, par godīgu uzņēmējdarbības vidi un fiskālo disciplīnu, par demogrāfiskās situācijas risināšanu un aktīvu novecošanu, kā arī pilsonības iegūšanas izaicinājumiem 21.gadsimtā. Priecē, ka vēlme pēc auglīgas diskusijas un dialoga ir abpusēja. Ne tikai mēs paši nosakām savu dienaskārtību, bet arī organizācijas vēršas pie parlamenta ar priekšlikumiem. Pēc šīm konferencēm mani vienmēr uzrunā ļaudis un saka paldies – par to, ka esam sēdušies pie viena galda, ka esam klausījušies un, galvenais, ka esam sadzirdējuši. Vēlos atzīmēt arī kādu jaunu pozitīvu tendenci – Latvijas bērnu un jauniešu vidū ir augusi interese par politikas procesiem mūsu valstī. Tiem, kas saka, ka Latvijai nav nākotnes, ir jānāk skatīties, kā strādā Jauniešu Saeima! Pagājušās nedēļas beigās jau otro gadu parlamentā pulcējās 100 ideju pārpilni un līdzdarboties griboši jaunieši no visas Latvijas un mēs guvām kārtējo apliecinājumu tam, ka mūsu jaunajiem cilvēkiem ir brīvs gars un sava galva uz pleciem, viņiem ir savs redzējums un viedoklis par procesiem, kas notiek mums apkārt – ģimenē, skolā, sabiedrībā un valstī kopumā. Jaunā paaudze vēlas un ir gatava piedalīties, nevis vērot valstī notiekošos procesus no malas. Raugoties uz Jauniešu Saeimas degsmi un reizēm pārgalvīgajām politiskajām idejām, nostiprinās pārliecība, ka Latvijas nākotne būs drošās rokās – jaunu, patriotisku, gudru, izglītotu, gribošu un varošu cilvēku rokās. Cienījamās dāmas un godātie kungi! Klātesošie! To, ka sabiedrība ir gatava līdzdarboties un nav vienaldzīga, pierādīja arī nesenais referendums, kurā gājām aizstāvēt savas valsts pamatus. Gājām aizstāvēt to Latviju, kuru 1918.gadā proklamēja mūsu tēvu tēvi, kuras neatkarību šajā Saeimas namā pasludināja 4.maijā un atjaunoja 21.augustā, kuru mēs paši uz barikādēm aizstāvējām. Ļaudis, neskatoties uz ekonomisko krīzi, masīvo pirmsreferenduma demagoģiju un mēģinājumiem valsts valodas referendumu pārvērst par ekonomikas vai nez kādas aizvainotas pašapziņas referendumu, pauda nepārprotamu atbalstu mūsu valstij un latviešu valodai. Tomēr spēja dzīvot saticībā nerodas referenduma rezultātā, tā ir vērtība, kas ļoti jākopj. Tas ir katra spēkos. Jo nav jau nekādu „mēs” un „viņi”, ir viena tauta un viena Latvija. Brīvības cīņās par Latvijas valsti c��nījās visi kopā. Latvijas valsts nebūtu iespējama bez tajā dzīvojošo mazākumtautību atbalsta un iesaistīšanās jaunās valsts aizstāvēšanā. Arī 1991.gada janvārī Tautas frontes aicināti uz barikādēm plecu pie pleca ar latviešiem stāvēja krievi, lietuvieši, poļi, ebreji – dažādu tautību Latvijas iedzīvotāji, kas ticēja labākas Latvijas idejai. Tas palīdzēja mums uzvarēt. Tāpat esmu pilnīgi pārliecināta, ka referenduma balsojumā pret otru valsts valodu piedalījās ikviens, kas jūtas piederīgs Latvijai, neatkarīgi no nacionālās identitātes. To man ir apliecinājušas daudzas mazākumtautību kultūras biedrības, ar kurām ikdienā tiekos un sadarbojos. Mēs visi kopā esam Latvijas tauta, kur ikkatrs vēlas būt kopā ar cilvēkiem, kas dzīvo šajā zemē. Būt starp cilvēkiem un zināt, ka šī zeme un šī valsts ir svarīga un kaut ko nozīmē ne tikai man vienam, bet arī daudziem citiem. Godātie klātesošie! Latvija kā brīva un neatkarīga valsts ir sasniegusi zināmu briedumu ne tikai iekšpolitiski, bet arī ārpolitiski. Varētu pat domāt, ka viss galvenais ārpolitikā jau ir paveikts. Latvija pat vairs īsti nekvalificējas kā „jaunā” Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, jo astoņos gados esam sevi pierādījuši kā uzticamu un aktīvu sabiedroto. Tomēr, sasniedzot šo starptautisko briedumu, no mums jau daudz lielākā mērā tiek gaidīta spēja mainīties, būt inovatīviem un sniegt savu ieguldījumu tālākā starptautiskās sadarbības attīstībā. Tieši tāpēc mūsu interesēs ir būt to valstu vidū, tajā kodolā, kuram rūp Eiropas Savienības nākotne, stratēģiskā partnerība ar transatlantiskajiem partneriem. Turklāt tas mums neliedz vienlaikus veidot aktīvākas politiskās un ekonomiskās attiecības arī ar jaunajiem varas centriem pasaulē, veidot pragmatiskas attiecības ar Krieviju, visa reģiona interešu vārdā nostiprināt sadarbību ar pārējām Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, Poliju un Vāciju. Šāda – plaša un aktīva – starptautiskā sadarbība ļauj mums tuvoties tādai Latvijai, kurā ļaudis var dzīvot drošībā, stabilitātē un labklājībā. Tā mēs varam tuvoties tādai Latvijai, kuras nākotne ir vienmērīgi attīstīti reģioni, darba vietas, dzimstoši bērni un ļaudis ar drošām, veselīgām un kvalitatīvi piepildītām vecumdienām. Es Latvijas nākotnē redzu atgriežamies ļaudis, kas patlaban ir devušies labākas dzīves meklējumos uz ārvalstīm. Manas cerības spārno referendumā pieredzētais, kad mūsu cilvēki pašreizējās mītnes zemēs stāvēja ilgās un garās rindās, lai apliecinātu savu piederību Latvijai un aizstāvētu savu valsts valodu. Mūsu ļaudis brauks atpakaļ tikai tad, kad Latvijā būs sakārtota ekonomika, kad viņi spēs šeit pelnīt, izskolot savus bērnus un palīdzēt saviem vecākiem. Nenoliedzami, jau šobrīd varam izjust zināmu gandarījumu par paveikto ekonomiskās un finanšu krīzes veiksmīgā pārvarēšanā, un atzinības vārdus par to saņemam arī no mūsu ārvalstu partneriem. Pie tam šobrīd – laikā, kad Eiropā joprojām ir aktuālas reformas un dzelžaina disciplīna, mēs, vienīgā valsts, jau diskutējam par iespēju samazināt kādus no nodokļiem. Tas nenoliedzami ir sasniegums un apliecinājums mūsu izaugsmei, un tagad ir svarīgi to nodrošināt, lai paveiktais kļūtu par stabilu pamatu turpmākai attīstībai. Pat vēl vairāk – mūsu Nacionālā attīstības plāna vadmotīvs ir „ekonomikas izrāviens”. Un tieši šādai domai ir jāvalda pār visiem mūsu nākotnes plāniem. Tas ir būtisks solis virzienā uz attīstītu un plaukstošu Latviju. Cienījamās dāmas un godātie kungi! Arī mazas valstis spēj veidot Eiropas dienaskārtību, un mums tas būs jāpierāda visai drīz, kad 2015.gada 1.janvārī Latvija pirmo reizi kļūs par prezidējošo valsti Eiropas Savienības Padomē. Tas būs lielākais notikums Latvijas ārpolitikā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO un kopš 2006.gada NATO samita. Prezidentūra prasīs apjomīgu darbu un ieguldījumu, un pusgadu mēs būsim Eiropas Savienības un – es nebaidos teikt – arī visas pasaules uzmanības centrā. Mums kā prezidējošajai valstij būs ne tikai jāpierāda savs profesionālisms un varēšana, bet arī sev un citiem jāatgādina, ka Eiropas Savienība ir mūsu pašu – eiropiešu – radīts projekts, kas balstās uz noteiktu vērtību kopumu. Šo vērtību pastāvēšana nav neatgriezeniska un mūžīga. Mums par tām ir jācīnās, tās jāaizstāv un par tām jāatgādina nākamajām paaudzēm. Godātie klātesošie! Pirms 22 gadiem 4.maijā, ar paceltām rokām rādot uzvaras simbolu, pie cilvēkiem, kas pulcējās ap Saeimas namu, iznāca deputāti, lai paziņotu, ka nobalsots par Latvijas Neatkarības deklarāciju. Tā bija cerību, cīņas un savas nelokāmas pārliecības zīme. Tas bija jauna ceļa sākums – jaunas valsts sākums, jauna politika un jaunas iespējas, apvienojot spēkus mūsu valsts attīstībai un katra cilvēka labklājībai. Uzvara ir mūsu brīvības un neatkarības stāsta viena puse. Bet otra puse, gluži kā 4.maija piemiņas monētas reverss, ir Māte Latvija ar dzirnakmeni plecos. Brīvības dzirnakmens ir jānes katru dienu, visu mūžu – tā ir dārgākā un vienlaikus smagākā nasta. Katram patriotam, ikvienam no mums kopš 1990.gada 4.maija ir jāturpina to nest, brīvību nedrīkst nomest, zem tās nedrīkst saļimt, nedz arī par tās smagumu gausties. Un, tāpat kā neatkarības atgūšanas laikā, arī joprojām katra svarīga lēmuma pieņemšanā izšķirīga nozīme ir politisko spēku saliedētībai, iedzīvotāju gribai līdzdarboties un ikkatra cilvēka valstiskuma apziņai. Šogad, svinot 4.maija svētkus un Satversmes 90 gadus, es aicinu atkal no jauna apzināties pašiem savus pamatus – to, ka mūsu valsts ir veidota, lai latviešu tauta, piesaistot visu tautību Latvijas pilsoņus, varētu demokrātiski pati sevi pārvaldīt. Ka mūsu valsts ir vienīgā vieta, kur sargāt, kopt un attīstīt latviešu valodu un savu kultūru. Latvijas valsts nav tikai tās robežas, tās Satversme, karogs un varas institūcijas. Pirmām kārtām Latvijas valsts ir tajā dzīvojošie ļaudis ar kopīgu pagātni, kultūru, valodu, nezūdošām vērtībām un kopīgu skatu uz nākotni. Mūsu valsts ir sākusies ar uzvaras zīmi, un mums pašiem jāturpina paceltu galvu tālāk nest pašu dārgāko – savu brīvo un neatkarīgo Latviju. Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.) (Tiek atskaņota valsts himna.)".
2012_05_04_s-seq2 spokenText "Vārds uzrunai Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.".
2010_11_18_s-seq2 spokenText "Vārds uzrunai Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.".
2012_05_04_s-seq1 spokenText "Labdien, godātie klātesošie! Saeimas 2012.gada 4.maija svinīgo sēdi Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā pasludinu par atklātu.".
2012_05_03-seq161 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 3.maija sēdi pasludinu par slēgtu. ".
2012_05_03-seq160 spokenText "Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Aija Barča... nav zālē, Jānis Junkurs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... atvaļinājumā, Valdis Liepiņš... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Dzintars Zaķis... nav, Ivars Zariņš... atvaļinājumā. Paldies.".
2012_05_03-seq158 spokenText "Kolēģi! Mans paziņojums attieksies tikai uz daļu deputātu - uz to daļu, kuri ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi. Mūsu komisijas sēde - pulksten 10.15 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās. Paldies.".
2012_05_03-seq156 spokenText "Es atvainojos... pulksten 15.00.".
2012_05_03-seq154 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Šā gada 7.maijā, tas ir, nākamajā pirmdienā, Saeimas Sarkanajā zālē notiks vēsturnieku konference „Otrā pasaules kara beigas un Latvijas Nacionālā pretošanās kustība”. Laipni aicinu visus piedalīties!".
2012_05_03-seq153 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Detektīvdarbības likumā” (Nr.156/Lp11) trešajam lasījumam līdz šā gada 16.maijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 24, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdz šā gada 16.maijam pagarināts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Andreja Judina ievēlēšanu Sabiedrības saliedētības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Andreja Judina ievēlēšanu Sabiedrības saliedētības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Rasmas Kārkliņas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Rasmas Kārkliņas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Andra Buiķa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Andra Buiķa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Lolitas Čigānes atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Lolitas Čigānes atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Bet es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts deputātu Auguļa, Vējoņa, Bērziņa, Grigules un Reiznieces-Ozolas jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par tehnoloģiskās naftas piederības jautājuma virzību”. Tātad jautājums tiks nodots Ministru prezidentam. Tāpat ir saņemts deputātu Zariņa, Urbanoviča, Mirska, Ādamsona, Dolgopolova un citu deputātu jautājums labklājības ministrei Ilzei Viņķelei par informāciju saistībā ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Tātad jautājums tiks nodots labklājības ministrei. Vēl. Pirms es dodu vārdu paziņojumiem, es vēlos mūsu visu vārdā pusapaļā jubilejā sveikt deputāti Ilmu Čepāni, kurai šī pusapaļā jubileja bija 29.aprīlī. (Aplausi.) Un mums ir vēl viena apaļa jubileja. Tātad 1.maijā apaļa jubileja bija mūsu kolēģim deputātam Rihardam Eigimam. Sveicam! (Aplausi.) Paldies. Un vēl es vēlos informēt, ka pagājušajā sestdienā Saeimas hokeja komanda sacentās ar Valmieras domes komandu un ļoti sīvā cīņā tika iegūta uzvara, pamatlaikā nospēlējot ar neizšķirtu rezultātu 3:3, bet uzvaru gūstot vien pēcspēles metienos, kur no pieciem katrai komandai piešķirtajiem metieniem divus iemeta tieši mūsu Saeimas deputāti. Tātad šo iegūto ceļojošo trofeju - kausu, kas šoreiz ir zelta benzīnkannas izskatā, kā arī kādus mirkļus no šīs spēles jūs varat apskatīt Balsošanas zālē. Tā ka paldies tiem, kuri spēlēja, un paldies tiem, kuri juta līdzi. (Aplausi.) Vārds paziņojumiem. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.".
2012_05_03-seq152 spokenText "Godātie kolēģi! Mēs strādājam pavasara sesijā, un mūsu darbs būs vēl vismaz... turpat vai divus mēnešus. Mēs aicinām pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu viena iemesla dēļ. Mēs uzskatām, ka likums kopumā ir ļoti, ļoti vajadzīgs un tas šajā sesijā noteikti būtu trešajā lasījumā jāpieņem. Un tā pozitīvā vēsts ir tā, ka šis likums paredz nošķirt policista darbu no detektīvdarbības. Tas likums ir vajadzīgs un noteikti šajā sesijā jāpieņem. Bet tā negatīvā lieta, kuras dēļ mēs aicinām pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, ir tā, ka likumprojekta autori ir pārāk paplašinājuši to subjektu loku, kuriem būtu tiesības gan nodarboties ar detektīvdarbību, gan arī būt detektīvfirmu īpašniekiem. Un tā informācija, kuru mums ir snieguši detektīvdarbības speciālisti un eksperti, neliecina ne par ko labu. Tā informācija, ko mēs esam saņēmuši, ir tāda, ka turpmāk par detektīvdarbības firmu īpašniekiem varētu būt pat agrāk sodītas personas un pat recidīvisti. Mēs to nevēlamies, tāpēc lūdzam pagarināt šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu.".
2012_05_03-seq151 spokenText "Pirms mēs turpinām izskatīt 3.maija sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Deputāti Čigāne, Smiltēns, Ašeradens, Buiķis, Kārkliņa un citi deputāti ir lūguši izdarīt izmaiņas 3.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Andreja Judina ievēlēšanu Sabiedrības saliedētības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Čigānes, Smiltēna Ašeradena, Buiķa, Kārkliņas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 3.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Rasmas Kārkliņas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Čigānes, Smiltēna, Ašeradena, Buiķa, Kārkliņas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 3.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Andra Buiķa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Čigānes, Smiltēna, Ašeradena, Buiķa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 3.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Lolitas Čigānes atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Čigānes, Smiltēna, Ašeradena, Buiķa, Kārkliņas, Druvietes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 3.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts. Tātad izskatām darba kārtības sadaļu „Lēmumu projektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Detektīvdarbības likumā” (Nr.156/Lp11) trešajam lasījumam”. Iesniedzēju vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.".
2012_05_03-seq149 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.maijs. Paldies.".
2011_05_12-seq166 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.maijs. Paldies.".
2012_05_03-seq148 spokenText "14.maijs būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņš.".
2012_05_03-seq147 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
2012_05_03-seq144 spokenText "...kurš nav atbalstīts. Jā, paldies! Un 10. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.".
2012_05_03-seq143 spokenText "...un kurš nav atbalstīts. Deputāti neiebilst.".
2012_05_03-seq142 spokenText "Arī 9. ir kultūras ministres priekšlikums, kas ir tehniska rakstura...".
2012_05_03-seq140 spokenText "8. ir kultūras ministres Žanetes Jaunzemes-Grendes priekšlikums, kas ir komisijā atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.".
2012_05_03-seq138 spokenText "Arī 7. ir attiecīgi saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem. Tas ir Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums.".
2012_05_03-seq136 spokenText "Arī 6. ir līdzīgs Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums, kas ir saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu.".
2012_05_03-seq134 spokenText "5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz, ka datu subjektam ir tiesības iesniegt pieprasījumu Datu valsts inspekcijai, kura savukārt tālāk nodod pieprasījumu Eurojust un Eiropas Policijas birojam par personas datu apstrādi.".
2012_05_03-seq132 spokenText "Arī 4. ir tehniska rakstura kultūras ministres priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.".
2012_05_03-seq130 spokenText "Arī 3. ir līdzīgs tehniska rakstura priekšlikums, kas nācis no Kultūras ministrijas.".
2012_05_03-seq128 spokenText "Arī 2. ir līdzīgs tehniska rakstura priekšlikums, kas nācis no kultūras ministres.".
2012_05_03-seq126 spokenText "Jā, kolēģi, ir saņemti 10 priekšlikumi, kas pārsvarā ir tehniska rakstura. 1.priekšlikums ir kultūras ministres Žanetes Jaunzemes-Grendes redakcionāla rakstura priekšlikums, kas aizstāj vārdus „Latvijas Nacionālā arhīva fonda” ar vārdiem „Nacionālā dokumentārā mantojuma”.".
2012_05_03-seq125 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.maijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.".
2012_05_03-seq124 spokenText "9.maijs būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņš.".
2012_05_03-seq123 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma Kuldīgas ielā 2, Rīgā, atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - satiksmes mezgla rekonstrukcijai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
2012_05_03-seq122 spokenText "Godātie kolēģi! Paldies Danai Reizniecei-Ozolai par izsmeļošo ziņojumu, bet, ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana ir ļoti nopietna lieta, es tomēr gribētu vēl nedaudz papildināt. Es pilnībā varu piekrist referentei, ka šis likumprojekts tika skatīts arī iepriekšējā Saeimā - Juridiskajā komisijā. Un Juridiskā komisija, ņemot vērā Satversmes tiesas judikatūru, kā arī Latvijai saistošos starptautiskos dokumentus un normatīvos aktus, nenonāca pie slēdziena, ka pašvaldība, proti, Rīgas dome, ir darījusi visu iespējamo, lai šo nekustamo īpašumu... lai atsavināšanas gadījumā varētu vienoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku. Šajā laikā arī es pati personīgi esmu saņēmusi daudz vēstuļu, tāpat arī Juridiskā komisija, tāpat arī vēl Ministru kabinets, Satiksmes ministrija, tiesībsargs... Jo šeit galvenokārt, kā teica arī Dana Reizniece-Ozola, pastāv strīds par atlīdzību. Un mēs zinām, ka Satversmes 105.panta ceturtais teikums paredz, ka nekustamo īpašumu var atsavināt uz atsevišķa likuma pamata. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, ja tās ir sabiedrības vajadzības; treškārt, ja tas ir izņēmuma gadījums, un, ceturtkārt, pret taisnīgu atlīdzību. Taču Juridiskā komisija, tāpat arī Saeima nav tās, kurām būtu jāspriež par šo atlīdzības apmēru, jo strīda gadījumā šo atlīdzības apmēru nosaka tiesa. Es esmu pārliecināta, ka mēs ārkārtīgi uzmanīgi esam uzklausījuši arī valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas, tāpat arī nekustamā īpašuma īpašniekus. Un katrā ziņā šeit... Es domāju, ka arī visu šo diskusiju rezultātā nekādā gadījumā nekustamā īpašuma īpašnieks nevarētu teikt, ka viņš noteiktā kārtībā netiek uzklausīts. Tas ir izņēmuma gadījums, faktiski tā ir bezizejas situācija. Arī Juridiskajā komisijā tiks iesniegti, cerams, kaut kādi iespējamie alternatīvie varianti, taču tur var būt arī dažādi tehniski risinājumi, kas ir nesamērīgi dārgi, un līdz ar to šajā gadījumā mēs nevaram panākt līdzsvaru starp indivīda un sabiedrības interesēm. Es arī Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.".
2012_05_03-seq121 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.".

first
previous
next