Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_05_10-seq22> ?p ?o. }

• 2012_05_10-seq22 type Speech.
• 2012_05_10-seq22 number "22".
• 2012_05_10-seq22 date "2012-05-10".
• 2012_05_10-seq22 isPartOf 2012_05_10.
• 2012_05_10-seq22 spokenAs 148.
• 2012_05_10-seq22 spokenText "Godātā priekšsēdētājas kundze! Deputātes un deputāti! Pozīcija un opozīcija! Es šodien vēršos pie visiem Latvijas parlamenta deputātiem un deputātēm ar lūgumu atbalstīt mūsu aizsardzības koncepciju, jo šī koncepcija lielā mērā iezīmē robežšķirtni starp iepriekšējo domāšanu mūsu valsts aizsardzībā un nākotnes domāšanu. Ja mēs skatāmies uz Latvijas bruņotajiem spēkiem, uz Latvijas zemessardzi, uz Latvijas profesionālo armiju, tad mēs sabiedrībā bieži sastopamies ar vairākiem stereotipiem. Un viens no šiem stereotipiem ir tāds: kāpēc mums ieguldīt līdzekļus bruņotajos spēkos, ja kara draudu nav vai šie draudi ir tik mazi? Es gribētu apgāzt šo stereotipu ar vienu lietu. Proti, ja mēs skatāmies uz Rietumu vai Eiropas civilizācijas apzināto vēsturi apmēram 2500 gadu garumā, tad mēs zinām, ka nav bijusi tāda diena vai tāda situācija, kad mēs varētu pateikt, ka sabiedrība atrodas totālā drošībā un ka mums nekādi draudi nepastāv. Šis stereotips, ka konflikti vai karš nav iespējams, balstās uz pieņēmumu, ka ne mana paaudze un varbūt arī kāda vecāka paaudze (patiesībā vismaz trīs pēdējās paaudzes pēc Otrā pasaules kara) īstenībā karu vai nopietnu konfliktu nav pieredzējušas. Bet tas, ka mums - par laimi! - šāda pieredze nav bijusi, nebūt nenozīmē, ka pasaulē neeksistē draudi un ka šie draudi nevarētu skart arī mūs. Diemžēl šie draudi ir reāli, un, jo mazāk mēs tiem pievērsīsim uzmanību, jo mazāk mēs par tiem domāsim, jo lielāka iespēja pastāv, ka tie mūs pārsteigs nesagatavotus. Vēl viens stereotips, kas diemžēl bieži ir izplatīts mūsu sabiedrībā. Un tas ir stereotips, ka mēs esam maza valsts, ka mums ir maza armija un mēs jau īstenībā neko nespējam izdarīt. Un kādēļ tad vispār rūpēties par bruņotajiem spēkiem, kādēļ rūpēties par zemessardzi, jo tik un tā jau mēs neko nespēsim? Es domāju, ka arī šis stereotips ir nepamatots, jo arī ne pārāk lielas valstis iedzīvotāju skaita ziņā - 2, 5, 10, 20 miljoni - ir spējīgas mainīt un ietekmēt drošības vidi pietiekami veiksmīgi, ja tās ir laikus šādiem konfliktiem un krīzēm gatavojušās. Nu kaut vai tādu mazākas valsts piemēru es šeit uzreiz gribētu minēt, un tas nāk no laika perioda ap Otro pasaules karu, un tas ir Somijas piemērs: maza valsts spēja stāties pretī - gandrīz vienatnē! - daudzkārt lielākam pārspēkam un patiesībā, lai arī ar lieliem zaudējumiem, tomēr nezaudēt savu neatkarību, nezaudēt savu saimniecību un nezaudēt savu pašcieņu. Es gribētu teikt arī tā, ka, bieži runājot ar Latvijas sabiedrību, es esmu salīdzinājis investīcijas Latvijas bruņotajos spēkos, Latvijas zemessardzē ar tādām kā investīcijām apdrošināšanā. Tad, kad mēs braucam ar automašīnu, vai tad, kad mēs dzīvojam savā dzīvoklī vai mājā, mēs ļoti bieži šo īpašumu apdrošinām. Un mēs apdrošinām savu automašīnu ne jau tāpēc, ka, no rīta braucot uz darbu vai kur citur, mēs plānotu ieskriet kokā vai nokļūt avārijā. Mēs neplānojam šādus nelaimes gadījumus, bet, ja - nedod, Dievs! - šāds gadījums tomēr notiek un mēs nokļūstam avārijā vai, teiksim, pārkurinot māju, tā mums ziemā nodeg, tad mums ir garantija, ka mēs spēsim no šīs, teiksim, ķibeles sveikā izkļūt ārā, jo mums būs, kas mums palīdzēs. Nesen es dzirdēju, ka Latvijas saimnieciskā, cilvēciskā vērtība, nu, protams, nosacīti, cik lielā mērā to materiāli var izvērtēt, ir novērtēta aptuveni uz 30 miljardiem latu. Vai mēs tiešām domājam, ka 2 procenti no Latvijas iekšzemes kopprodukta ir apdrošināšana, kas ir par lielu šiem 30 miljardiem? Es domāju, ka šī summa, kuru mums vajadzētu atvēlēt Latvijas bruņotajiem spēkiem, Latvijas aizsardzībai, nav par lielu, lai gadījumā, ja mūs pārsteidz kāds konflikts vai kāds izaicinājums, mēs spētu adekvāti atbildēt, jo īstenībā jau jebkurš agresors, jebkurš oponents, būdams saprātīgs, vienmēr izvērtē to, vai atmaksāsies vai neatmaksāsies iesaistīties šajā konfliktā. Ja Latvijas aizsardzības sistēma ir pietiekami nodrošināta, tad šis vērtējums iespējamam, hipotētiskam oponentam nebūs pozitīvs, un mēs varbūt varēsim veiksmīgi no šī konflikta izvairīties. Savukārt, ja mūsu investīcijas šajā apdrošināšanas sistēmā, ko mēs saucam par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, neeksistēs un nebūs šeit uz vietas, tad ir skaidrs, ka mums ir arī lielākas iespējas saskarties ar iespējamu konfliktu, ar iespējamu izaicinājumu arī bruņotā plāksnē. Valsts aizsardzības koncepcija ir ļoti būtisks dokuments - stratēģisks dokuments, kuram ir vajadzīgs ik pa četriem gadiem Saeimas akcepts, tāpēc ka bruņotie spēki un Latvijas zemessardze gaida no jums iespēju risināt tās problēmas, ar kurām ikdienā viņi sastopas, un bez aizsardzības koncepcijas nav iespējams šīs lietas tālāk risināt, nav iespējams veidot militāros plānus, nav iespējams attīstīt jaunās tehnoloģijas, jo vienkārši šis vispāraptverošais dokuments ir tas, kas dod zaļo gaismu tālākai attīstībai. Es gribētu teikt, ka nacionālā koncepcija nošķir to iepriekšējo domāšanu, kas ir eksistējusi pirms krīzes un krīzes laikā arī Latvijas bruņotajos spēkos, arī Latvijas politiskajā vidē, no tās, ko mēs piedāvājam, ar vairākām lietām. Šeit varbūt nosaukšu vairākus skaitļus, lai arī jūs saprastu, ko īsti tas nozīmē. Proti, mēs esam pateikuši, ka nākotnē Latvijas bruņotajiem spēkiem ir jābūt pietiekami efektīviem. Tas nozīmē, ka vismaz 50 procentiem no Latvijas bruņotajiem spēkiem ir jābūt sagatavotiem pastāvīgajām operācijām un 8 procenti varētu šajās operācijās atrasties. Tāpat mēs runājam par resursiem. Ir skaidrs, ka, ieguldot bruņotajos spēkos, mēs nedrīkstam šos resursus tērēt pārlieku daudz administrācijai vai kādām citām saimnieciskām lietām. Līdz ar to mēs esam paredzējuši, ka nākotnē no šiem līdzekļiem, kurus, mēs ceram, Latvijas budžets spēs mums atvēlēt, vismaz 20 procenti būs paredzēti bruņoto spēku attīstībai un ne vairāk kā 50 procenti - personāla izdevumiem. Administratīvais elements tiks ierobežots un tiek ierobežots ar 10 procentiem (un ne vairāk!) no budžeta. Es domāju, ka tas ir ļoti labs rādītājs jebkurai armijai, kas atrodas NATO sastāvā. Vēl par šīs koncepcijas novērtējumu. Mēs neesam to veidojuši slēgtos kambaros - bez konsultācijām ar ekspertiem, to skaitā starptautiskajiem ekspertiem. Mums ir pozitīvi atzinumi no mūsu stratēģiskajiem partneriem NATO iekšienē. Arī nesen vēl vizītes laikā šeit, Rīgā, NATO ģenerālsekretārs Rasmusens deva ļoti pozitīvu atzinumu šai koncepcijai, un mēs arī ceram, ka pēc jūsu pozitīva balsojuma, uz kuru es paļaujos, mēs varēsim arī iedot šo koncepciju mūsu Valsts prezidenta rokās, ar kuru kopā mums būs jādodas uz Čikāgas samitu jau nākošnedēļ. Čikāgas samitā ir ļoti svarīgi pateikt, ka šī koncepcija ir pieņemta, jo tas nozīmē, ka Latvija rūpējas par savu drošību, ka Latvija rūpējas par savu ieguldījumu mūsu kolektīvajā aizsardzībā NATO iekšienē, un tas ļaus mums papildus iegūt arī militāro atbalstu, tehnoloģisko atbalstu no mūsu sabiedrotajiem NATO aliansē. Jo pēdējā laikā ir bijuši ļoti daudzi jautājumi par to, kāpēc mūsu sabiedrotajiem vajadzētu mums tehnoloģiski palīdzēt, kāpēc mūsu sabiedrotajiem vajadzētu mums palīdzēt ar gaisa patrulēšanu, ja mēs paši necienām savu neatkarību un necienām savus bruņotos spēkus, un nevēlamies šeit tos finansiāli atbalstīt. Dodot finansiālo atbalstu Latvijas bruņotajiem spēkiem, mēs patiesībā garantējam to, ka mēs iegūsim palīdzību no sabiedrotajiem, un tādējādi piepildās Bībelē teiktais: kam ir, tam tiek dots. Attiecībā uz mūsu iekšējo sadalījumu es gribētu speciāli šeit pieminēt vēlreiz Latvijas zemessardzi, jo Latvijas zemessardze grūtajos laikos, krīzes laikos ir ļoti smagi cietusi. Un gandrīz katrā no jūsu ģimenēm droši vien ir kāds tuvinieks, kas ir zemessardzē, un viņi gaida no mums, lai šeit būtu papildu ieguldījums, lai Latvijas zemessardze kā regulāro spēku vienību atbalstošais elements spētu pildīt savus uzdevumus. Zemessardzei Latvijā ir ne tikai militārs uzdevums, ne tikai uzdevums sniegt atbalstu mūsu profesionālajiem karavīriem; zemessardzei ir arī ļoti būtisks patriotisks uzdevums. Tie ir cilvēki, kas savu brīvo laiku velta Latvijas aizsardzībai, un mēs nevaram par zemu novērtēt šo zemessardzes ieguldījumu, tāpat arī viņu darbu ar jaunatni. Un man ir jāsaka tā, ka jebkurā valstī, tajā skaitā, protams, arī Latvijā, bruņotie spēki ir būtisks nacionālās neatkarības simbols. Tāpat kā Latvijā tā ir latviešu valoda, tāpat tie ir arī bruņotie spēki. Un, ja mēs apšaubām caur dažādiem manis iepriekš minētajiem stereotipiem bruņoto spēku vajadzību, bruņoto spēku pastāvēšanu, to kvalifikācijas spējas, tad patiesībā mēs apšaubām arī mūsu valsts pastāvēšanas nepieciešamību. Jo - kas ir valsts bez saviem simboliem? Valstī šie simboli ir jāuztur, un tie ir jāciena. Turklāt jo sevišķi tad, ja šie simboli ir ar praktisku nozīmi. Zemessardze nav tikai atbalsts mūsu profesionāļiem. Jaunajā koncepcijā un vēlāk iestrādātajos dokumentos zemessardzei ir paredzēta arī zināma loma starptautiskajās operācijās, kur tā jau iepriekš ir piedalījusies. Atcerieties kaut vai to pašu Kosovu! Mūsu zemessargi ir pietiekami spējīgi piedalīties arī starptautiskajās operācijās, viņi ir labi sagatavoti, un šīs operācijas nākotnē var būt gan NATO, gan Eiropas Savienības, gan ANO operācijas. Tāpat mēs speciālu uzmanību pievērsīsim, attīstot Nacionālo bruņoto spēku specializētās spējas ar jaunajām tehnoloģijām. Vēl vienu lietu savas runas nobeigumā es gribētu pieminēt. Es aicinātu neskatīt Latvijas drošības sistēmu un bruņotos spēkus kā kaut ko nošķirtu un atdalītu no Latvijas ekonomiskās vides, no Latvijas sociālās vides. Aizsardzība vienmēr ir bijusi dabiska, organiska saimnieciskās, ekonomiskās un kultūras dzīves sastāvdaļa. Un to mēs redzam arī veidā, kā bruņotie spēki savu iespēju robežās cenšas palīdzēt Latvijas uzņēmējiem, cenšas iesaistīt Latvijas uzņēmējus, Latvijas tirgotājus tajās operācijās vai to operāciju apgādē, kurās mēs piedalāmies kā NATO dalībvalsts. Un es jums varu droši solīt, ka mēs darīsim visu Aizsardzības ministrijā, lai arī turpmāk veicinātu Latvijas ekonomisko izaugsmi, Latvijas tehnoloģiju attīstību, Latvijas uzņēmēju attīstību visur, kur tas ir iespējams, saistībā ar bruņotajiem spēkiem. Bet, protams, mēs nevaram šeit iedot mūsu uzņēmējiem zivi, mēs varam iedot makšķeri. Uzņēmējiem ir jābūt pietiekami aktīviem un jābūt pietiekami spējīgiem un konkurētspējīgiem, lai viņi šeit piedalītos. Un pēdējo gadu rezultāti ļauj man būt piesardzīgi optimistiskam par to. Visbeidzot. Cienītais Latvijas parlament, Saeima! Es domāju un esmu pārliecināts, ka Valsts aizsardzības koncepcija nav kaut kas tāds, kur būtu jāatšķeļ labēji domājošu deputātu viedoklis no kreisi domājošajiem, pozīcija no opozīcijas. Šis nav jautājums, kas ir partejisks, šis nav jautājums, kas ir frakcionāls. Šis ir jautājums, kas ir vispārnacionāls, un tādēļ es aicinu ne tikai valdošo pozīciju un tajā iesaistītās frakcijas un partijas, bet arī opozīciju atbalstīt šo koncepciju, jo šis nav tas jautājums, kam būtu jūs jāšķeļ. Un es aicinu... es gribu pateikt arī paldies komisijai, kurā mums veiksmīgi izdevās (daļēji arī ar opozīcijas atbalstu) šo koncepciju virzīt tālāk uz Saeimas sēdi. Paldies. Un cerēsim, ka pēc šīs koncepcijas pieņemšanas mūsu bruņotie spēki būs spējīgi tuvākajā laikā sevi parādīt arī jūsu acīs tikai no pozitīvās puses. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_05_10-seq22 language "lv".
• 2012_05_10-seq22 speaker Artis_Pabriks-1966.
• 2012_05_10-seq22 mentions Q822919.
• 2012_05_10-seq22 mentions Q211.
• 2012_05_10-seq22 mentions Q2660080.
• 2012_05_10-seq22 mentions Q193089.
• 2012_05_10-seq22 mentions Q458.
• 2012_05_10-seq22 mentions Q33.
• 2012_05_10-seq22 mentions Q6112266.
• 2012_05_10-seq22 mentions Q4294480.
• 2012_05_10-seq22 mentions Q7184.
• 2012_05_10-seq22 mentions Q1246.
• 2012_05_10-seq22 mentions Q1297.