Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_05_10-seq40> ?p ?o. }

• 2012_05_10-seq40 type Speech.
• 2012_05_10-seq40 number "40".
• 2012_05_10-seq40 date "2012-05-10".
• 2012_05_10-seq40 isPartOf 2012_05_10.
• 2012_05_10-seq40 spokenAs 148.
• 2012_05_10-seq40 spokenText "Nenoliedzami, jebkuras demokrātijas sastāvdaļa ir dialogs, un, nenoliedzami, jebkuras demokrātijas sastāvdaļa ir sarunas. Bet, manuprāt, ir arī ļoti svarīgi, lai šo sarunu laikā mēs spētu ne tikai sarunāties, bet spētu arī viens otru sadzirdēt. Un daļā no šiem jautājumiem, kas izskanēja no iepriekšējiem runātājiem... starp kritiskajiem jautājumiem es patiesībā atcerējos daudzas lietas, kuras mēs iepriekš tomēr esam pārrunājuši un par kurām mēs esam informējuši. Un tomēr, neieslīgstot pārāk daudz detaļās, es gribētu par dažām no tām atgādināt. Nu, pirmām kārtām par diskusijām ar ekspertiem, pirmām kārtām par to, cik daudz ir debatēts jeb diskutēts par šiem jautājumiem. Jā, vienmēr, protams, var diskutēt par to vairāk. Nenoliedzami var diskutēt vairāk, bet mums ir bijušas vismaz trīs lielas diskusijas par šo koncepciju Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā; tur ir piedalījies arī Krēsliņa kungs. Mums ir bijušas vismaz trīs lielas diskusijas valsts iekšienē, dažādos reģionos, par šo tēmu, un es domāju, ka, protams, jebkurš, kuram šīs tēmas ir tuvas un interesantas, spēj atrast laiku, lai izlasītu šo koncepciju un tajā iedziļinātos, un tad jau jautājums par to, cik katra viedoklis ir pieņemams vai nav pieņemams, ir beigu beigās atkarīgs no šīs diskusijas iznākuma, un tas, ka viens vai otrs viedoklis nav pilnībā atspoguļots, nebūt nenozīmē, ka šis dokuments ir nepareizs, jo diemžēl viedokļi un pozīcijas ir dažādas. Otrām kārtām, ja mēs runājam par to, ka koncepcijā varbūt trūkst detaļu, mums ir jāsaprot, ka ir atšķirība starp Valsts aizsardzības koncepciju un Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu. Un tieši tāpēc, lai šīs detaļas būtu īstenotas pēc iespējas tuvākā laikā, mums ir svarīgi šo koncepciju pieņemt, jo mēs nevaram atļauties ne politiski, ne militāri, ne no drošības viedokļa koncepcijā likt iekšā tās detaļas, kas ir ieliktas dokumentos, kuri seko pēc tam... Un šis nav mans pārmetums, teiksim, jautātājiem, jo tas ir leģitīms jautājums, bet ir skaidrs, ka, rakstot šādu konceptuālu dokumentu, šādā konceptuālā dokumentā mēs neliksim iekšā potenciālo, hipotētisko ienaidnieku, mēs neliksim iekšā kaut kādus ciparus vai apjomus mūsu aizsardzībai, kas mums ir vajadzīgi. Tie būs daudzos citos dokumentos, un tie eksperti, tie politiķi, kuriem ir attiecīgās pielaides... nacionālās drošības pielaides, varēs ar tiem iepazīties, ja viņi nokļūs attiecīgajā amatā, bet, teiksim tā, šī informācija nav tā, kas ir paredzēta, teiksim, visai... plašākai publikai, tā nav paredzēta arī debatēm, diskusijām Latvijas Saeimā, un es uzskatu, ka tas ir normāli. Un nu par dažiem tādiem emocionāliem izteikumiem - par to, ka mūsu karavīriem varbūt trūkst drēbju pakaramo vai viņiem varbūt nav dzīves apstākļi pietiekami labi, vai ka mums ir tikai viena vai divas lidmašīnas vai tikai trīs tanki. Ziniet, ja jūsu priekšā tuvākajā vai tālākajā nākotnē nostāsies kāds aizsardzības ministrs, kurš argumentēs, ka mums vajadzētu pirkt tankus vai vajadzētu pirkt lidmašīnas, tad gan es aicinātu Latvijas parlamentu šādu koncepciju un šādus plānus neapstiprināt, jo tas būs vai nu populisms, vai korupcija, vai neprofesionalitāte, jo tādai valstij kā Latvija tanki un lidmašīnas nav vajadzīgi. Mēs netaisāmies nevienam uzbrukt ar šādiem ieročiem, bet mums ir jābūt pietiekamām spējām, lai mēs šāda tipa ieročus kā tanki, piemēram, spētu neitralizēt; šādi ieroči mums ir un būs, un tas, vai tie būs pietiekami moderni, ir atkarīgs tieši no tā, vai jūs šo koncepciju aizstāvēsiet. Es personīgi uzskatu, ka šie publiskie, populistiskie pārmetumi, kāpēc Latvijai, piemēram, nav tanku, patiesībā ir vērsti uz Latvijas valsts diskreditāciju, jo mēs domājam tādos terminos kā, teiksim, „Pirmais pasaules karš”, „Otrais pasaules karš” - nu, ja valstī nav 1000 tanku, tad valsts neko nevar izdarīt. Nevajag mums šos dzelzs gabalus! Tie maksā dārgi, un tiem nav nekāda pielietojuma. Mums vajag labus karavīrus, mums vajag modernās tehnoloģijas. Kas attiecas uz dažādām iespējām Latvijā izvietot ekselences centrus, - jā, Igaunijā ir šis kiberekselences centrs, par ko mēs esam ļoti priecīgi, un Latvija šeit piedalās. Jā, lietuvieši nopietni strādā pie enerģētikas ekselences centra, kas ir ļoti labi. Mums, latviešiem, arī ir idejas un ir iespējas īstenot šāda ekselences centra vai centru izveidi mūsu valstī. Es negribu šeit iedziļināties detaļās, tieši par kurām tēmām, bet mēs spēsim šādu ekselences centru piedāvāt. Un viens no tiem ir tāds, kur mums varbūt ir kvalifikācijas, kādas ir tikai kādām 7-8 valstīm pasaulē. Bet mēs to spēsim izdarīt tikai tad, ja mums tiešām būs šie līdzekļi, jo pateikt, ka mēs veidosim ekselences centru un pēc tam, kā Seržanta kungs teica, palikt uz 1 procentu lielu budžetu no IKP - tā būtu lieka karsta gaisa pūšana balonā. Tam vienkārši nav nozīmes! Nav nozīmes runāt par to, ko mēs nevaram fiziski izdarīt, pat ja mums ir idejas. Un visbeidzot. Es tomēr uzskatu, ka... es esmu priecīgs, ka Saeimā, parlamentā, ir šī interese par aizsardzības koncepciju, jo tā lielā mērā ir ļoti līdzīga arī nozīmes ziņā ārlietu koncepcijai. Bet es aicinu šeit, ja kādam šķiet, ka viņš varbūt nav tam veltījis pietiekami daudz laika, tomēr veltīt šo laiku un pēc 4 gadiem, kad mēs nāksim atkal ar jaunu koncepciju jaunā Saeimā, jo tīri strukturāli katrai Saeimai ir jāapstiprina sava aizsardzības koncepcija... tad es būtu ļoti priecīgs redzēt būtiskāku, vēl dziļāku, ilgāku diskusiju, ja es arī tad vēl būšu aizsardzības ministrs. Ja ne, tad varbūt piedalīšos citādā veidā. Paldies. Un vēlreiz: es ceru ne tikai uz pozīcijas, bet arī uz opozīcijas atbalstu, jo - atkal es uzsveru! - tas ir nacionālas dabas jautājums, tas nav šķeļošs jautājums. Un ne jau tāpēc, ka mums pietrūktu balsu, bet tāpēc, ka, manuprāt, mums vajag arī šeit parādīt attieksmi, jo nav nozīmes balsot „pret” kaut ko tādu, kas ir svarīgs katram no mums. Paldies.".
• 2012_05_10-seq40 language "lv".
• 2012_05_10-seq40 speaker Artis_Pabriks-1966.
• 2012_05_10-seq40 mentions Q822919.
• 2012_05_10-seq40 mentions Q211.
• 2012_05_10-seq40 mentions Q191.