Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

Showing items 145,101 to 145,200 of ±497,231 with 100 items per page.

first
previous
next

2012_09_06-seq234 spokenText "Paldies. Vēlēsim veiksmi tiesībsargam, un tiešām iespēju robežās es aicinu uz sadarbību. Tātad balsojums par šo ziņojumu nav nepieciešams un šis jautājums uzskatāms par izskatītu. Nākamais jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” (Nr.283/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai kāds ziņos? Ja neziņo, tad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” (Nr.283/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts - tātad termiņš pagarināts. Nākamais darba kārtības jautājums - „Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”. Lēmuma projekts „Par Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu” turpmāko virzību”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.".
2012_09_06-seq233 spokenText "Paldies par iespēju vēlreiz, tā teikt, uzstāties, bet es runāšu īsi. Jā? Godātie deputāti! Liels paldies par jūsu novērtējumu, paldies par objektīvo kritiku un ierosinājumiem. Protams, ka mēs to ņemsim vērā un pie tā strādāsim, ņemot vērā to, ka ir jau 2012.gada otrā puse. Pie daudziem priekšlikumiem, kas tika izskanējuši šeit, mēs jau strādājam, un, visticamāk, mums būs iespējams jau plašāk nākamā gada ziņojumā atspoguļot vairākas tās tēmas, kas tika arī šeit pieminētas. Runa ir gan par labu pārvaldību, gan par pārējiem jautājumiem. Un, Vanagas kundze, protams, mēs esam sabiedrotie, jo tiesībsargam, deputātiem un parlamentam - mums jau ir kopīgi mērķi, un līdz ar to mēs jau automātiski esam sabiedrotie. Jautājums ir tikai par to, kā mēs to visu risinām, bet es domāju, ka ir ārkārtīgi daudz jau šajā virzienā izdarīts un ir tie pareizie soļi sperti. Paldies jums! Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
2012_09_06-seq232 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Tiesībsargam vēl ir tiesības runāt un atbildēt deputātiem uz uzdotajiem jautājumiem. Lūdzu!".
2012_09_06-seq231 spokenText "Augstu godātie kolēģi! Ja runājam ar humoru, tad es ceru, ka tiesībsarga ziņojuma pirmās lapaspuses visi ir izlasījuši, jo parasti grāmatā vismaz pirmās lapaspuses sāk lasīt. Un pirmajās lapaspusēs tiesībsargs ziņojumā skar jautājumu par bērna tiesībām uzaugt ģimenē, par to, ka bērnus līdz trīs gadu vecumam neievieto sociālās aprūpes iestādēs. Tie visi ir jautājumi, kurus, uzsākot savas deputāta darba gaitas, es pētīju, skatījos, analizēju, apmeklēju iestādes. Un šobrīd varu teikt, ka plāns, kā panākt deinstitualizāciju, ir sagatavots. Mulsina tikai tas, ka ļoti lēni šajā mājā virzās jautājumi uz priekšu, un jau pirmajās šīs rudens sesijas dienās es kārtējo reizi pārliecinājos, ka vienu teikumu nākas labot vienu nedēļu, ka viens likuma pants ir jāpielabo vienu mēnesi, bet, lai risinātu bērnu alkoholisma un smēķēšanas problēmu, ko mēs katrs redzam, ir vajadzīgas programmas, kuru rezultāts būs redzams pēc sešiem gadiem. Un te nu man rodas salīdzinājums ar uzņēmējiem. Es zinu, ka arī šajā zālē ir uzņēmēji. Ja uzņēmējs sešus gadus domātu tikai par vienas jaunas darba vietas radīšanu, tad ir jautājums: kādi nodokļi šajā valstī un mūsu budžetā vispār ienāktu? Es ceru, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Mūrnieces kundzes vadībā lems ātri un ļoti kvalitatīvi par bērnu ārpusģimeņu aprūpes jautājumiem, ievērojot to, ko Tiesībsarga birojs ir izstrādājis un ierakstījis savā ziņojumā. Un es iesaku katram no jums apmeklēt kādu no šīm iestādēm, jo, kad kādā vēlā vakara stundā es ierados vienā no šīm iestādēm, tad, ejot jau projām, kāds mazs, divgadīgs puisītis skrēja man pakaļ un sauca: „Mammīt, mammīt, neej projām!” Tad tas, protams, man vēl līdz šai dienai ir palicis atmiņā. Un es ceru, ka par šādiem bērniem katrs no jums ir gatavs ātri un saprātīgi pieņemt lēmumus. Un es arī gribētu katram no jums, uzsākot jauno rudens sezonu, novēlēt būt par kārtīgu Latvijas zemnieku, jo, ja jūs pabraucāt pa Latvijas laukiem, tad redzējāt, kā viņi nokuļ ražu, un viņiem katram ir sauja ar graudiem, ko paņemt rokā un no kā mums visiem ir maize. Un es ceru, ka pēc gada, klausoties nākošo tiesībsarga ziņojumu, mēs visi kopā priecāsimies, ka šo jautājumu esam sakārtojuši un atrisinājuši. Paldies jums visiem! (Aplausi.)".
2012_09_06-seq230 spokenText "Paldies. Vārds Initai Bišofai.".
2012_09_06-seq229 spokenText "Paldies! Man gribētos informēt arī par to, ka ministrija ir paredzējusi līdz 2014.gada 1.septembrim izstrādāt valsts galvojumu bezmaksas izglītības pakalpojumu grozam. Tātad darbs turpinās un ir ļoti intensīvs. Un vēl arī saistībā ar mācību līdzekļu nodrošināšanu jau šogad tika īstenots inovāciju fonda ietvaros šis finansiālais atbalsts - 300 tūkstoši latu, lai varētu izstrādāt gan izglītības iestādes, gan nevalstiskās organizācijas digitālos mācību līdzekļus, kas tiks ievietoti visiem pieejamā vidē un būs pieejami bez maksas gan skolēniem, gan skolotājiem. Par normatīvo regulējamu. Mēs strādājam pie Ministru kabineta noteikumiem Nr.97, un ministrijā Izglītības departaments un Valsts izglītības satura centrs strādā pie standartu izvērtēšanas. Tur katram mācību priekšmetam, tā teikt, iet cauri un skatās, kādi mācību līdzekļi attiecīgajā priekšmetā ir nepieciešami. Un strādā, lai definētu, ko apmaksā valsts, kas ir uz pašvaldības pleciem un kas - uz vecāku pleciem. Darbs pie tā turpinās, līdz gada beigām mums tas ir jāprezentē. Un īsumā arī vēl par sadarbības partneriem. Visas skolas mēs esam uzrunājuši, lai iespēju robežās tās censtos rast kompromisu un atrastu individuālu risinājumu katrā gadījumā, kad vecāki vēršas pie skolas un saka, ka nevar nodrošināt mācību līdzekļu iegādi. Un, atbildot uz tiesībsarga norādījumu uz Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka šo izglītojamo drošību, te ir jāsaka tā: šie Ministru kabineta noteikumi ir valsts sekretāru sanāksmē izsludināti, un tas ir darīts ar mērķi nodrošināt lielākas sabiedrības daļas drošību, izolējot bērnu uz laiku. Ir iesaistīta gan pašvaldība, gan bāriņtiesa, gan sociālais dienests, gan vecāki, lai gādātu par skolēnu un pedagogu drošību, jo ir tiešām gadījumi, ka bērns, piem��ram, ar krēslu met kādam. Un tātad ir jādomā, kā mums visiem kopā risināt šo problēmu, lai nav apdraudēta lielāka sabiedrības daļa. Paldies jums par uzmanību. Strādāsim kopā! Un vēlreiz es aicinu tiesībsargu, kā mēs vakar vienojāmies Latvijas Lielo pilsētu asociācijā: esam viens otram sadarbības partneri un publiskajā telpā ejam uz pozitīvo! (Aplausi.) Paldies.".
2012_09_06-seq227 spokenText "Augsti godātais Saeimas Prezidij! Augsti godātais tiesībsarg! Kolēģi! Visi, kuri seko šai sēdei! Es arī gribētu izteikt pateicību ministrijas vārdā par tiesībsarga ziņojumu un īpašu paldies par to ziņojumu, kas tika prezentēts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pavasarī, jo tas par šiem jautājumiem, kas saistīti ar izglītību bez maksas, komisijā tika sniegts daudz izvērstāks un konkrētāks. Un jāsaka arī tā: paldies par sniegto informāciju, kuru mēs apspriedām Izglītības un zinātnes ministrijā! Jāsaka tā: šis ziņojums ir tiešām ļoti kvalitatīvs. Secinājumi un priekšlikumi ir ļoti konstruktīvi un arī īstenojami. Un šajos priekšlikumos ir norādīti precīzi normatīvie akti - gan likumi, gan Ministru kabineta noteikumi -, kas mums visiem kopā būtu jāpilnveido, lai mēs lielākā apmērā ievērotu virkni normatīvo aktu. Bet... Bet es arī gribētu, droši vien jau kārtējo reizi... tiesībsargam un viņa kolēģiem būs jāuzklausa zināms nosodījums, jo tad, kad mēs runājām Saeimā, Izglītības kultūras un zinātnes komisijā, un tad, kad mēs runājām ministrijā, bija panākta vienošanās, ka mēs Tiesībsarga biroja izstrādātos priekšlikumus īstenosim līdz gada beigām. Pie tā ministrija arī ļoti cītīgi strādā, un jāsaka tā, kā es jau teicu: šis pārmetums jeb nosodījums ir vairāk orientēts uz to, ka, kā jau man te kolēģi arī no Saeimas teica, tieši mācību gada sākumā tika sacelta, jāsaka tā, pietiekami liela ažiotāža par jautājumiem, kas ir saistīti gan ar mācību līdzekļu nodrošināšanu, gan par jautājumiem, kas attiecas uz definīciju - izglītība bez maksas. Šajā sakarā es arī gribētu teikt - jā, mēs piekrītam, ka ir jāstrādā un jāprecizē definīcija. Ko nozīmē - mācību līdzekļi? Izglītības likums noteic, ka mācību līdzekļi ir mācību, tātad izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā literatūra, uzskates un tehniskie līdzekļi, mācību un... tātad materiāli un iekārtas. Pašlaik reālā situācija ir tāda, ka šos mācību līdzekļus nodrošina no valsts budžeta un no pašvaldību budžeta, un arī vecāki tos nodrošina, un arī no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem tos nodrošinām, un arī uzņēmēji un nevalstisko organizāciju sektors palīdz nodrošināt izglītības iestādēm šos mācību līdzekļus. Un es vēlos informēt, kas ir tie jautājumi, pie kuriem strādā ministrija pašlaik. Tie ir trīs bloki: finansējuma nodrošināšana, normatīvā regulējuma pilnveide un sadarbība, komunikācija ar izglītības iestādēm. Īsumā pastāstīšu par katru. Finansējuma nodrošināšana. Jāteic, ka Saeimā 2012.gada budžeta grozījumos pirmajā lasījumā mēs visi kopā esam atbalstījuši iesniegto ministrijas priekšlikumu mācību literatūras iegādei piešķirt līdzekļus 258 tūkstošu 900 latu apmērā. Papildus tika iesniegti priekšlikumi vēl piešķirt līdzekļus mācību literatūras iegādei. Un, ja mēs atbalstīsim šo priekšlikumu otrajā lasījumā, tad galu galā mēs panāksim to, ka uz vienu bērnu finansējums būs trīs lati un divdesmit trīs santīmi. Tas ir ļoti liels solis, jo pirms diviem gadiem tā summa bija zemāka par latu. Mums drīz jau būs... stāv priekšā darbs ar 2013.gada budžetu, un aicinājums šodien ir visiem kolēģiem - atbalstīt ministrijas virzīto priekšlikumu, lai 2013.gada budžetā būtu iekļauts tas, ka mēs nodrošinām uz vienu izglītojamo 7 latu apmērā šo finansējumu mācību grāmatu iegādei. Un tādējādi mēs apliecināsim to, ka mēs pildām normatīvos aktus, jo jau 2001.gadā ir izdoti Ministru kabineta noteikumi, kuros ir noteikts, ka šai summai ir jābūt 10 latiem, tātad līdz 10 latiem mums vēl jāizaug. Mums vēl ir kur augt. Tā kā manas uzstāšanās laiks tūlīt beigsies, man ir lūgums: vai es varētu izmantot papildu laiku? Jā?".
2012_09_06-seq225 spokenText "Domāsim ilgtermiņā par savas valsts interesēm. Paldies jums!".
2012_09_06-seq224 spokenText "Kazākas kundze, jūsu debašu laiks vēlreiz ir beidzies. (No zāles: „Lai runā!”)".
2012_09_06-seq223 spokenText "Paldies. Tātad, runājot par veselības mācību kā priekšmetu, pagājušajā gadā šis ir izvēles priekšmets, un pagājušajā gadā tikai 15 procenti vidusskolēnu to ir izvēlējušies kā izvēles priekšmetu. Profesionālajās skolās to ir apguvuši aptuveni 2000 skolēnu. Kopš 2005.gada veselības mācība nav atsevišķs mācību priekšmets, bet tā ir integrēta sociālo zinību kursā. Veselības mācība dažādos priekšmetos neveicina integrāciju, tātad mēs nevaram saprast, kāds ir rezultāts un kas ir atbildīgs par šo rezultātu, ka sabiedrības veselība ir pasliktinājusies. Arī vecāki vēlas, lai viņu bērni saņemtu labāku izglītību. Pavasarī tika veikta aptauja, ko veica „Māmiņu klubs” un „Papardes zieds”. 673 vecāki atbildēja uz jautājumiem, un 68 respondenti uzskata, ka bērnu izglītošana valsts skolās būtu pats svarīgākais. 80 procenti vecāku atzīst, ka veselības izglītība būtu svarīga kā atsevišķs mācību priekšmets un obligāts veselības priekšmets mācībās. Ministriju darbs, skaisti dokumenti un augstā politika nav svarīgāka par reālu un efektīvu risinājumu bērnu labā. Iespējams, tur ir...".
2012_09_06-seq221 spokenText "Lūdzu pagarinājumu divas minūtes.".
2012_09_06-seq219 spokenText "Sveicināti! Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jansona kungs! Tiesībsarga biroja pārstāvji un visi klātesošie! Paldies tiesībsargam par ziņojumu. Tikko dzirdējām, ka būtiski valstī ir nodrošināt cilvēktiesības, kas veicinātu labklājīgas valsts attīstību. Es pozitīvi vērtēju tiesībsarga jau izdarīto un sasniegto, tomēr aicinu Tiesībsarga biroju uzsāktās iniciatīvas tiešām īstenot līdz galam, jo ir aizsāktas diezgan daudzas tēmas. Tagad būtu svarīgi to nodrošināt, lai tās būtu īstenotas arī tālākos procesos. Runāšu par kādu citu tēmu, kas šodien tik ļoti neizskanēja, bet kas, domāju, ir sabiedrībai ļoti aktuāla. Aicinu tiesībsargu pievērsties arī šiem bērnu tiesību aspektiem, jo, kā teikts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 4.panta ceturtajā daļā, bērna tiesības tiek aizsargātas, lai sasniegtu arī šo mērķi - bērna orientāciju uz veselīgu dzīvesveidu kā tautas izdzīvošanas objektīvu priekšnosacījumu. Un Latvijas Republikas Satversmes nodaļā „Cilvēka pamattiesības” teikts: „Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.” Tas teikts 112.pantā. Un 115.pantā, atļaušos atgādināt, teikts: „Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.” Es gribu paskaidrot, ka ar šiem vārdiem „tiesības dzīvot labvēlīgā vidē” mēs varam saprast arī to, ka ir tiesības dzīvot labvēlīgā, drošā sabiedrības veselības vidē. Tās nodrošināšana sabiedrībai ir svarīga, tātad svarīga arī bērnu un pusaudžu izglītošana par sabiedrības veselības un indivīda veselības jautājumiem. Ikvienas valsts nacionālajās interesēs ir savas valsts ilgtspējība. Latvijas cilvēki ir mūsu bagātība, un bērni ir mūsu lielākā bagātība. Ir ļoti svarīgi, lai mūsu valsts iedzīvotāji ir veseli, droši un apmierināti ar dzīvi savā valstī. Viena no Latvijas valsts šībrīža prioritātēm ir izdzīvošana, tā sauktais demogrāfijas jautājums, kas ir cieši saistīts ar veselību un sabiedrības izpratni par to. Fakti ir ļoti satraucoši. Pasaules Veselības organizācijas un Sabiedrības veselības centra veiktie pētījumi liecina, ka vairāk nekā trešdaļa Latvijas bērnu regulāri smēķē un lieto alkoholiskos dzērienus. Pieaugusi vieglo narkotiku, surogātu lietošana. 35 procenti no psihoaktīvo vielu atkarīgajiem ir pusaudži līdz 18 gadu vecumam. Vairākkārtīgi pieaudzis toksikomānu skaits. 60 procenti no seksuāli transmisīvo slimību slimniekiem ir vecumā no 17 līdz 29 gadiem, tātad jauniešu vecumposmā. Audzis arī neplānoto grūtniecību skaits, un tās visbiežāk beidzas ar abortu. Augusi mazgadīgo un nepilngadīgo iesaistīšana prostitūcijā, arvien turpina pieaugt vardarbība pret bērniem. Veselības ministrijas statistika liecina, ka aizvien pieaug tādu bērnu skaits, kuriem ir aptaukošanās, vairāk nekā 80 procenti bērnu nav fiziski aktīvi vismaz vienu stundu dienā - un tā ir arī mūsu, vecāku, atbildība! -, vairāk nekā 25 procenti bērnu smēķē cigaretes vismaz reizi nedēļā. Latvijā smēķē vismaz puse vīriešu un gandrīz trešdaļa sieviešu, audzis alkohola patēriņš. Mums ir nestabilas ģimenes un vardarbība skolās un ģimenēs. Šajā sakarā zināšanu par veselīgu dzīvesveidu un veselības saglabāšanu nevar būt par daudz. Un runa ir ne tikai par fiziskās veselības saglabāšanu, pareizi ēdot un pareizi sportojot, bet arī par to, kā zinoši izvairīties no traumām un seksuāli transmisīvām slimībām. Daudzu slimību cēloņi ir psiholoģiski un garīgi - negatīva domāšana, negatīvas emocijas un gadiem ilgi psiholoģiskie konflikti mēdz novest pie ļaundabīgiem audzējiem un citām slimībām. Latvijā pieaug veģetatīvās distonijas slimnieku, cilvēku ar veģetatīvās nervu sistēmas traucējumiem, skaits. Visiem izdevīgāk, ja zināšanas par veselību bērnos nonāktu iespējami ātrāk un visatbilstošākajā veidā. Izglītošana, profilakse un laicīgi uzsākta ārstēšana vienmēr būs efektīvāka un lētāka valstij nekā nesavlaicīgi diagnosticētu un ielaistu hronisku slimību ārstēšana. Aicinu nodrošināt atbilstošu resursu un finanšu izmantošanu, lai, pateicoties izglītotai sabiedrībai, bērni kļūtu veselāki un laimīgāki. Ir vajadzīga efektīva veselības mācība skolās. Kaut arī to jau māca integrētos priekšmetos, tās efektu mēs nemanām, jo jauniešiem bieži vien attieksme pret savu veselību ir vienaldzīga vai pārāk pavirša. Mums ir izstrādāta veselības mācības programma ar daudzveidīgām mūsdienīgām metodēm, taču tā diemžēl nedarbojas. Bērni nav pietiekami izglītoti veselības jautājumos, un iepriekšējie statistikas dati tiešām ir satraucoši. Runājot par veselības mācību kā priekšmetu...".
2012_09_06-seq217 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es gribētu drusku pievērsties tiesībsarga ziņojumam no 87.lapaspuses līdz 97.lapaspusei, par kurām viņš no tribīnes pateica gan tikai dažus teikumus, un tas ir par Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Nu, diemžēl pirms gadiem pieciem man atmiņā ir palicis tāds notikums. Savulaik kā žurnālisti mēs uzzinājām, ka Valmieras cietumā, diezgan brutāli un pārkāpjot Dzīvnieku aizsardzības likumu, ir vienkārši nošauti četri suņi, no kuriem viens bija visus spēkus atdevis vilks - septiņus gadus vecs -, bet trīs bija gadu veci kucēni. Un tad, kad mēs vērsāmies pie Puķītes kunga pēc skaidrojuma, kā tas var būt, ka valsts iestādē notiek šādas lietas, viņš mums tā bravūrīgi atbildēja: „Suņi ir mūsu inventārs! Ko mēs gribam - to mēs arī darām.” Pēdējā laika notikumi ar viņa komentāriem par ieslodzīto pašnāvībām cietumos tagad liek domāt, ka šāda pati pieeja viņam ir arī pret cilvēkiem. Tā kā pēdējo piecu gadu laikā Latvijas cietumos ir notikušas 22 pašnāvības, visas šīs pašnāvības ir izmeklējusi pati Ieslodzījuma vietu pārvalde, un tikai vienā gadījumā ir atklāts, ka drusku vainīgi ir bijuši arī cietumsargi, jo viņi nav laikā izsaukuši ātro palīdzību. Pēc tiesībsarga ziņojuma arī redzams, ka cietumos joprojām tiek pārkāptas ļoti būtiskas lietas, kas ir ierakstītas gan Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā, gan Sodu izciešanas likumā, un šīs te lietas nebūt nav tādas, kam ir vajadzīgs obligāts valsts finansējums. Tur sākumā pietiktu varbūt ar attieksmes maiņu, ar cietumsargu centību varbūt arī un kaut vai ar humānāku attieksmi pret šiem cilvēkiem. Pēdējo piecu gadu laikā jāatzīmē, ka politisko atbildību par šo iestādi tagad ir uzņēmies politiskais spēks, ko mēs pazīstam ar nosaukumu „Visu Latvijai!”, jo apmēram pēdējos piecus gadus tieslietu ministri ir bijuši no šī politiskā spēka, un brīžiem pat ir neizprotami, kāpēc faktiski pēc diviem Valsts kontroles iznīcinošiem ziņojumiem, kurus arī pie mums Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē mēs esam dzirdējuši no ministrijas Krimināltiesību departamenta darbiniekiem... ir nesaprotams, kā un kāpēc šo cilvēku joprojām šajā iestādes vadībā tur, jo tas tomēr ietekmē gan 7 tūkstošu ieslodzīto dzīvi, gan arī 3 tūkstošu cietumsargu dzīvi un darbu. Tā ka es tad esmu pārliecināts, ka mēs no šīs iestādes sagaidīsim ne vienu vien pārsteigumu, un tas ārējais iespaids ir tāds, ka šī iestāde no tādas, kas pirms pieciem gadiem mēģināja kaut kā resocializēt ieslodzītos, kaut kā viņus sagatavot dzīvei... ka šobrīd tā ir tikai un vienīgi represīva iestāde, no kuras vienīgā pieejamā informācija ir dabūnama arī tikai tad, ja notikuma izmeklēšanā iesaistās vai nu policija, vai tiek izsaukta ātrā palīdzība. Pārējos gadījumos informācija ārpusē vispār nenonāk. Tā ka es novēlu tiesībsargam, protams, nenovērst savu uzmanību no šīs iestādes un varbūt nākamajā ziņojumā veltīt tai vēl lielāku vērību. Paldies.".
2012_09_06-seq215 spokenText "Labdien, godātie kolēģi un Jansona kungs! Paldies Jansona kungam par darbu. Ir tiešām patīkami, ka tiesībsarga darbs pēdējā gada laikā ir kļuvis aizvien pamanāmāks. Un man ir īpašs prieks, ka tiesībsargs, paužot savu viedokli, ir ņēmis vērā un ir rēķinājies ar sabiedrībā pastāvošajām pamatvērtībām, nepakļaujoties atsevišķām varbūt modes vai starptautiskām tendencēm. Atzīstami arī, ka tik liela uzmanība vispārīgi pievērsta tieši bērnu tiesībām un - specifiski! - bērnu tiesībām uzaugt ģimenē. Izmantojot izdevību, es gribu akcentēt vēl kādu ar bērnu un ģimenes tiesībām saistītu jautājumu, proti, jauno vecāku tiesības saglabāt sev tādu pašu vietu darba tirgū, kāda tā ir bijusi pirms bērna piedzimšanas. Mēs zinām, ka Darba likums jau šobrīd paredz šādas garantijas, un mēs varētu teikt, ka, no likuma viedokļa, viss ir kārtībā, taču, arvien interesējoties par tādām situācijām reālajā dzīvē, nākas secināt, ka darba devēji izmanto dažnedažādas iespējas, lai pārliecinātu, lai sarunātu vai meklētu dažādus likumīgus ceļus, kā tomēr atbrīvot no darba jaunos vecākus vai samazināt viņu tiesības. Viens ļoti reāls piemērs, un jāsaka, ka diemžēl šis ir piemērs no valsts pārvaldes iestādes. 2011.gadā kāda departamenta vadītāja devās dekrētā, un pēdējā viņas darba dienā viņai tika piedāvāts parakstīt rīkojumu, ar kuru viņa tika pazemināta amatā no departamenta vadītājas uz departamenta vadītājas vietnieci, saglabājot līdzšinējo izpeļņu. Saprazdama, ka tā ir viņas pēdējā darbavieta pirms dekrēta atvaļinājuma - un tik tiešām varbūt viņas domas bija jau kaut kur citur un nebija īpašas vēlēšanās strīdēties -, viņa šo rīkojumu parakstīja. Kad šī jaunā māmiņa atgriezās darbā pēc dekrēta atvaļinājuma, viņai tika piedāvāts parakstīt jaunu rīkojumu par darba algas samazināšanu. Šobrīd viņa domā, ko darīt - meklēt citu darbu? Un tāpēc es nevaru šeit izpaust ne viņas vārdu, ne attiecīgās valsts pārvaldes iestādes nosaukumu. Taču, līdzko šī situācija būs atrisinājusies, es noteikti lūgšu augstāku iestādi izvērtēt šīs rīcības tiesiskumu, taču rezultāts ir tāds, ka māmiņa ir zaudējusi gan savu amatu, gan savu algu tikai tāpēc vien, ka ir radījusi jaunu bērnu mūsu, latviešu, sabiedrībai. Es domāju, ka tā ir ļoti nopietna problēma, pie kuras vajadzētu piedomāt, pie kuras vajadzētu piestrādāt gan mums, politiķiem, gan visai sabiedrībai kopumā, vērtējot un nosodot šādas situācijas, jo, kā jau es teicu, Darba likumā šķietami viss ir kārtībā. Mēs paši diskutējam par to, lai dotu iespēju jaunajiem vecākiem saglabāt līdzšinējo materiālo stāvokli gan ar maternitātes, gan ar paternitātes un vecāku pabalstiem, taču materiālā stāvokļa saglabāšana, lai arī tā ir ļoti svarīga... tomēr vienlīdz svarīga ir arī abu bērna vecāku spēja un iespēja saglabāt savu vietu un stāvokli un turpināt nodrošināt šo materiālo stāvokli bērnam arī pēc viena gada vecuma sasniegšanas, kad viņiem ir jāatgriežas darba tirgū. Paldies liels! (Aplausi.)".
2012_09_06-seq213 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! 2011.gadā īpaši aktuāls kļuvis jautājums par valsts sociālās aprūpes centros ievietoto personu tiesībām, raksta savā ziņojumā tiesībsargs. Kā zināms, tajā pašā gadā pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas šajos centros tika rīkotas daudzas pārbaudes, kuru rezultāts ir viennozīmīgs - centru vadība rīkojas nepareizi, nav nodrošināta pienācīga bērnu audzināšana, apmācība, pat pandusi bērniem invalīdiem nav aprīkoti. Tam sekoja darbinieku atlaišana, jaunu prasību izstrādāšana izglītības procesam: „Dariet, termiņi ir noteikti!” Labklājības ministrija nepajautāja, kas ir tie iemesli, kāpēc, piemēram, valsts sociālās aprūpes centra „Latgale” Daugavpils filiāles „Kalkūni” budžetā nav... nebija paredzēti līdzekļi (starp citu, neliela summa - 10 tūkstoši latu!), lai sievietēm audzinātājām nevajadzētu vilkt ārā uz savām rokām... kopā ar ratiņiem... desmitgadīgus bērnus, kuriem diagnosticēta bērnu cerebrālā trieka. Starp citu, par to problēmu centru administrācija kliedza jau daudzus gadus. Neviens nepainteresējās, kāpēc, reformējot aprūpes centrus, to pedagogi vienā dienā kļuva par sociālajiem darbiniekiem un viņu iepriekšējā darba metodika un plāns tika pilnīgi noraidīti. Pedagoģiskais darbs tika aizvietots ar sociālo. Pēc kārtējās pārbaudes tiem nabaga skolotājiem, šo centru skolotājiem, uzlika par pienākumu apmācīt kurlmēmus un neredzīgus bērnus, nenodrošinot viņus ne ar ko - ne ar aprīkojumu, ne ar metodiku. „Dariet, un viss!” - tā viņiem tika pateikts. Tie pedagogi, ticiet man, naturāli raud: „Paskaidrojiet, kā strādāt! Dodiet noteikumus, nevis tikai sodiet!” Cienījamie kolēģi! Dažkārt reformas ir laba lieta, bet jebkuras pārmaiņas jānodrošina gan ar līdzekļiem, gan ar loģiku: kāpēc mēs to darām un ko gribam panākt? Ceru, ka tiesībsargs to saprot un palīdzēs apzināt to arī Labklājības ministrijai. Paldies.".
2012_09_06-seq211 spokenText "Atvainojos, ka tik vēlu te tiku, bet runāšu pavisam īsi. Es vēršu uzmanību uz tiesībsarga pārskata 59.lapaspusi, kur ir sadaļa par saprātīgiem termiņiem tiesas procesos. Un te ir minēts tāds piemērs... Kā piemērs ir minēta tiesībsarga iestāšanās attiecībā uz personu A. un lietas sekmīgas izskatīšanas atjaunošanu. No tā es secinu, ka ir bijuši arī citi centieni, jo šis ir minēts kā piemērs, bet nav ne vārda par rezultātiem. Un tādēļ es ierosinu, lai tiesībsargs Saeimai sniedz papildu ziņojumu par visiem gadījumiem, kuros tiesībsargs ir centies paātrināt tiesas procesu un arī par rezultātiem. Manuprāt, pārskatā trūkst secinājumu un ieteikumu par to, kas dažādu jautājumu risināšanā būtu saprātīgi termiņi. Un te es minēšu savu piemēru par samērā vienkāršu piespiedu nomas jautājumu. Process sākās 2008.gada 14.jūlijā, un līdz šim, pēc četriem gadiem, nav galasprieduma. Tik vienkārša jautājuma izskatīšanai, manuprāt, pietiktu ar ne vairāk kā sešiem mēnešiem, un tas jau ir diezgan garš laiks. Tā ka lietas stiepšana garumā... Te nav runa tikai par to, ka stiepj garumā, bet tas, teiksim, traucē arī manu darbību vai kāda cita darbību. Lietas stiepšana garumā ir nodokļu maksātāju naudas izšķiešana un liecina par nekvalitatīvu un slikti organizētu tiesas darbu. Un man liekas, ka uz to vajadzētu bišķiņ vairāk tiesībsargam norādīt. Tā ka, es ceru, šim jautājumam tiesībsargs savā 2012.gada pārskatā pievērsīs lielāku uzmanību un dos ieteikumus par saprātīgiem termiņiem. Paldies.".
2012_09_06-seq209 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Cienījamais tiesībsarg Jansona kungs! Es gribu jums pateikties par ziņojumu, ko jūs esat iesniedzis Saeimā. Kā Mūrnieces kundze norādīja, šis ziņojums patiesi ir ļoti apjomīgs - tas kopumā sastāda 179 lapas - un ļoti detalizēti izskata dažādas darbības, ko jūs esat veicis pēdējā gada laikā. Lai novērtētu, kā īsti ar šo darbu ir veicies, es atgriezos pie likuma par tiesībsargu un paskatījos, kādas ir likumā noteiktās funkcijas, kuras tiesībsargam ir jāveic. Šīs likumā uzskaitītās funkcijas ir piecas. Pirmā ir cilvēktiesību aizsardzība. Otrā ir vienlīdzīgas attieksmes sekmēšana un diskriminācijas novēršana. Trešā ir labas pārvaldības principa ievērošanas izvērtēšana un veicināšana. Arī ceturtā funkcija saistīta ar labu pārvaldību; tas nozīmē to, ka normatīvajos aktos jānovērš trūkumi, kas rada labas pārvaldības trūkumu valsts pārvaldes un citās iestādēs. Un piektā funkcija ir sekmēt sabiedrības informētību par cilvēktiesībām, par šo tiesību aizsardzības mehānismiem un par tiesībsarga darbu. Ja mēs apskatām kopumā šo ļoti detalizēto ziņojumu, kur ir pieminēti ļoti daudzi pozitīvi darbi, ko tiesībsargs ir veicis un kam ir pievērsis uzmanību, man diemžēl ir jāatzīst, ka labas pārvaldības principam, kas likumā ir pieminēts divos no pieciem punktiem, kuri nosaka tiesībsarga funkcijas, diemžēl no ziņojuma 179 lapām ir veltītas tikai 5 lapas. Es Saeimā strādāju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, un es personīgi tiešām raudzījos uz šo ziņojumu ar tādu cerību, ka šis ziņojums piedāv��s mums rīcības plānu, kā uzlabot pārvaldību, kā veicināt labu pārvaldību mūsu valstī. Tomēr man ir jāsaka, ka šis apsolījums vai šī cerība šajā ziņojumā netika piepildīta pilnā mērā. Pat gluži pretēji! Salīdzinājumā ar citām ziņojuma daļām labai pārvaldībai veltītā sadaļa ir, manuprāt, nepietiekami detalizēta un varētu būt daudz vairāk izvērsta. Un šajā ziņā es gribētu atgādināt ievadvārdus, ko Jansona kungs raksta šā ziņojuma ievadā, kur Jansona kungs norāda, ka pārāk bieži mēs Latvijas Republikā sekojam dažādu starptautisku ekspertu ieteikumiem vai starptautisku organizāciju ieteikumiem par to, kā mums vajadzētu uzlabot pārvaldību savā valstī, bet nesekojam vietējo ekspertu ieteikumiem. Diemžēl man ir jāsaka, ka, ja mēs apskatām labas pārvaldības sadaļu, tad šeit tomēr šie gadījumi, kas tiek minēti, kur tiesībsargs ir iesaistījies... kur gadījumu risināšana ir salīdzinoši ļoti specifiska... Un, iespējams, tie nav tādi, kas dod plašāku labas pārvaldības izpratni Latvijas pilsoņiem un arī iedzīvina šos principus pēc būtības. Tā, piemēram, tiesībsargs ir iesaistījies privātpersonu un VID strīda risināšanā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu nekustamā īpašuma darījumiem, ir sniedzis atzinumus Satversmes tiesā tieši par šo jautājumu, ir iesaistījies kādas zemnieka saimniecības strīda risināšanā ar Lauku atbalsta dienestu par tiešmaksājumiem, ir runājis jau par paša tiesībsarga pieminēto elektroenerģijas tarifu diferenciācijas principu un arī iesaistījies strīdu risināšanā par Salaspils novada domes kopmītņu stāvokli. Es teiktu, ka šie jautājumi ir specifiski, un es personiski ļoti gribētu mazliet plašāku skatījumu uz labas pārvaldības jautājumiem, ko mēs - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti - varētu daudz tiešākā mēra izmantot savā darbā. Tā ka no nākošā tiesībsarga ziņojuma mēs ļoti labprāt tieši šo labas pārvaldības principu analīzi gribētu sagaidīt daudz lielākā mērā. Ja mēs runājam kopumā par šo ziņojumu, tad tas, kā man šajā ziņojumā arī mazliet pietrūkst, ir kopsavilkums, kur tiesībsargs ļoti konkrēti pateiktu, kas ir bijušas viņa prioritātes, kāpēc šādas prioritātes ir izvēlētas, neminot tikai resursu ierobežojumu vai resursu trūkumu, bet dotu arī vērtējumu, kā tad ar šo prioritāšu īstenojumu ir veicies. Tā ka es noteikti aicinātu tiesībsargu ņemt vērā šos ieteikumus un noteikti ar interesi sekošu tālākajiem ziņojumiem. Paldies.".
2012_09_06-seq207 spokenText "Tātad vēlos teikt tikai to, ka nepieciešami grozījumi Krimināllikumā, lai tur būtu definēta naida runa un paplašināts soda mēru piemērošanas spektrs. Paldies.".
2012_09_06-seq206 spokenText "Mūrnieces kundze, jūsu laiks otrreiz ir beidzies!".
2012_09_06-seq205 spokenText "Tiesībsarga birojs ir izvērtējis, kā tērēts piešķirtais finansējums dažādās programmās, kas vērstas uz noteiktu sabiedrības grupu iekļaušanu, un ir secinājis, ka faktiski ieguvēja ir tikai ļoti šaura iedzīvotāju grupa. Un, manuprāt, ir jāpārvērtē arī šie principi, kā tiek tērēts finansējums saliedētākas sabiedrības veidošanai, lai ieguvēji būtu ne tikai tie, kas var padziedāt, padejot vai piedalīties tikai dažos semināros. Galvenais ir praktiskais ieguvums. Vēl. Naida noziegumi. Tā ir parādība, un naida runu diemžēl pieredzam internetā - visbiežāk internetā. Tie ir izteikumi, kas pārkāpj runas brīvības robežas. Gribu uzsvērt, ka tiesības uz runas brīvību nav absolūtas. Ar šādiem izteikumiem tiek radīta naidīga vide gan pret noteiktām tautībām, tajā skaitā - valsts pamatnāciju, gan arī pret noteiktām sabiedrības grupām...".
2012_09_06-seq204 spokenText "Vai deputāti piekrīt? (No zāles: „Jā! Lai runā!”) Jā, deputātiem nav iebildumu. Lūdzu, turpiniet!".
2012_09_06-seq203 spokenText "Lūdzu vienu minūti vai pusotru.".
2012_09_06-seq201 spokenText "Labdien, cienītie kolēģi! Nožēlojami ir tas, ka jārunā par cilvēktiesībām pustukšā zālē. (No zāles dep. V.Agešins: „Mēs esam klāt!”) Paldies tiem, kas ir klāt! Un vispirms gribu teikt paldies tiesībsargam Jansona kungam un Tiesībsarga birojam par apjomīgo un ļoti detalizēto ziņojumu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija regulāri tiekas ar Tiesībsarga biroju, tajā skaitā arī izskatot likumprojektus, un es ceru, ka arī nākotnē šī sadarbība būs vismaz tikpat aktīva. Kā deputāte paudīšu savu viedokli par ziņojumu un par to, kas tieši man tur liekas svarīgs. Ir jomas, kas norādītas kā problemātiskas, bet tajā pašā laikā darbs virzās uz priekšu. Piemēram, tas ir saistībā ar bērnu, cilvēku ar invaliditāti un cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem tiesību ievērošanu. Man ir ļoti saprotama vēlme, lai daudzas problēmas tiktu risinātas ātrāk, un kā komisija... vismaz kā komisijas deputāte es uz to arī mudināšu. Manuprāt, pozitīvi ir tas, ka tiesībsargs ir pamanījis, ka Latvijā tiek aizskartas arī valsts pamatnācijas - latviešu - intereses, un tas ir akcentēts ziņojumā par naida runu. Tiek atzīts, ka naida runa tiek Latvijā vērsta pret Latvijas valsts nāciju. Tātad paldies par to, ka arī latviešiem Latvijā ir cilvēktiesības, un šī nostāja ir jauna salīdzinājumā ar to, ko mēs pieredzējām vēl pirms vairākiem gadiem. Tomēr gribu mudināt tiesībsargu šo faktu ne tikai pamanīt, ka latviešiem ir cilvēktiesības, bet arī pie tā strādāt. Tiesībsargs un Tiesībsarga birojs ir bijuši akli pret faktu, ka vairāk nekā 90... kolēģi, ieklausieties!... 90 procenti cilvēku tirdzniecības upuru, jaunās meitenes, ir tieši latviešu meitenes. To saka nevis politiķi, bet to saka eksperti. Laika trūkuma dēļ detalizētāk pie šī fakta nepakavēšos, bet ikviens šādas ziņas var iegūt. Tas norāda - un vēlos arī tiesībsargam to teikt -, ka problēma, visticamāk, ir meklējama sistēmā. Tātad tas ir sistēmisks trūkums, kas ir jāpēta un pie kā ir jāstrādā. Es nepiekrītu deputātiem, kuri, komentējot šos izteikumus, var norādīt, ka tas ir tikai tāpēc, ka latviešu meitenes (es citēju) „ir tādas muļķes”. Tātad ir jautājums, kāpēc tieši latviešu meitenēm ir grūtības iekļauties Latvijas darba tirgū, un es aicinu tiesībsargu strādāt vēl un pētīt jautājumus, kur diskriminēti tiek tieši latvieši kā valsts nācija. Un, manuprāt, viens no cēloņiem, kas to rada, diemžēl ir sadalītā Latvijas izglītības sistēma. Latviešu un krievu skolas nav nekāds ieguvums, tomēr tā problēma būtu jānovērš, jo patiesa un saliedēta sabiedrība veidojas tieši skolā. Par dažām tiesībsarga iniciatīvām, kas tika dēvētas par tīru populismu un par sabiedrības tracināšanu. Piemēram, saistībā ar izglītību var runāt par to, ka tiesībsargs nepārdomāti komunicēja ar sabiedrību, un var aicināt tiesībsargu pārdomāt un veidot stratēģiju saziņai ar sabiedrību, tomēr beigu beigās no šīm iniciatīvām ir izauguši racionāli un praktiski priekšlikumi, un ceru, ka darbs kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju tiks turpināts. Viena joma, kas man liekas ļoti būtiska tiesībsarga darbā un arī personiski man tā šķiet ļoti būtiska, ir bērnu tiesību ievērošana. Un ir svarīgi, lai bērni augtu ģimenē - tā, kā tas uzsvērts tiesībsarga ziņojumā. Tomēr nebūs iespējams tik vienkārši un uzreiz atteikties arī no alternatīvās aprūpes iestādēm. Tomēr virziens ir pareizs, un tajā ir jāturpina iet. Vēl viens jautājums attiecībā uz etnisko integrāciju - romu jeb čigānu tiesības. Ir ļoti būtisks izvērtējums...".
2012_09_06-seq200 spokenText "Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Mēs turpinām Saeimas sēdi. Tātad pirms pārtraukuma mēs noklausījāmies Latvijas Republikas tiesībsarga gada ziņojumu par 2011.gadu un saskaņā ar Kārtības rulli par šo ziņojumu ir iespējamas debates. Debatēs ir pieteikušies vairāki deputāti. Uzsākam debates. Pirmajai vārds deputātei Inārai Mūrniecei.".
2012_09_06-seq198 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens... nav, Dzintars Ābiķis... izskatās, ka nav, Ābiķis... ā, ir Ābiķa kungs, Andris Bērziņš... nav, Boriss Cilevičs... nav, Nikolajs Kabanovs... nav, Igors Meļņikovs... nav, Sergejs Mirskis... nav, Dana Reizniece-Ozola... nav, Valdis Zatlers... arī nav.".
2012_09_06-seq196 spokenText "Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pēc piecām minūtēm! Mums vakar palika neizskatīti jautājumi, un ir faktiski visi uzaicinātie dienesti atnākuši, tā ka lūgums ierasties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā!".
2012_09_06-seq195 spokenText "Paldies tiesībsargam par ziņojumu. Saskaņā ar Kārtības rulli par to ir iespējamas debates, bet mums ir pienācis laiks pārtraukumam. Tātad debates mēs sāksim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Ozoliņam.".
2012_09_06-seq194 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja Āboltiņas kundze! Godājamie deputāti, dāmas un kungi! Savu šīsdienas runu vēlētos sākt ar atbildēm uz pāris jautājumiem, un tie ir: kāpēc tas, ko teikšu, ir svarīgs sabiedrībai, politiķiem un man kā tiesībsargam? Pirmkārt. Kāpēc ziņojums par cilvēktiesību stāvokli Latvijā ir svarīgs sabiedrībai? Cilvēktiesības ir ilgtspējīgas, demokrātiskas sabiedrības labklājības pamats. Valstīs, kurās cilvēktiesību jēdziens nav tikai skaisti vārdi, bet dzīvē īstenoti un ievēroti principi, iedzīvotāji bauda augstu labklājības līmeni. Savukārt ikviena problēma vai nepilnība cilvēktiesību ievērošanā traucē valsts labklājības attīstību. Nereti kā piemēru sev priekšā stādām Zviedriju, Dāniju, Norvēģiju. Šīs ir ne tikai augstas labklājības valstis, tās ir arī valstis, kas vienas no pirmajām pirms vairākiem simtiem gadu vai vairākiem desmitiem gadu izveidoja ombuda jeb tiesībsarga institūtu, lai aizstāvētu tiesiskas, cieņpilnas, godīgas un taisnīgas attiecības starp valsti un tās iedzīvotājiem. Lielu daļu no cilvēktiesībām ikviens no mums bauda, ikdienā neaizdomājoties, ka attiecīgā tiesība vai brīvība ir cilvēktiesība. Piemēram, paužot savu kritisko viedokli par kādu valsts amatpersonu un nebaidoties par iespējamām represijām; rakstot vēstuli draugam, būt pārliecinātam, ka vēstuli nelasīs kāds cits; apmeklējot savas ticības dievnamu, būt drošam, ka pēc tam netiksi nomētāts ar akmeņiem; vai pēc vizītes pie ģimenes ārsta būt pārliecinātam, ka ziņas par veselības stāvokli netiks izpaustas kādam ziņkārīgajam. Visās šajās manis pieminētajās situācijās sabiedrības pārstāvji sastopas ar cilvēktiesībām. Esmu pārliecināts, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs neatkarīgi no savas pilsoniskās, sociālās, politiskās vai citas piederības vēlas dzīvot labklājīgā valstī. Tāpēc cilvēktiesību ievērošana ir svarīga ikvienam šīs valsts iedzīvotājam. Un mans kā tiesībsarga uzdevums ir sekot līdzi, lai cilvēktiesības Latvijā tiktu ievērotas, saskaņā ar Tiesībsarga likumu norādīt uz ikvienu cilvēktiesību problēmu, kuru esam identificējuši darba gaitā un kura kavē šīs valsts labklājību. Otrkārt. Kāpēc ziņojums par cilvēktiesību stāvokli Latvijā ir svarīgs jums, godātie politiķi? Tiesībsarga darbs ir salīdzināms ar risku identificēšanu un priekšlikumu sniegšanu identificēto problēmu risināšanai. Gatavojoties šim ziņojumam, es pārlūkoju „Deklarāciju par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību”, kurā jūs, deputāti, līdz ar uzticības izteikšanu Valda Dombrovska sastādītajam Ministru kabinetam esat apstiprinājuši valstij saistošas prioritātes un uzdevumus. Ar savu ziņojumu vēlos norādīt uz Tiesībsarga biroja darba gaitā identificētiem riskiem, kas izriet no cilvēktiesību problēmām Latvijā un var apgrūtināt izvirzīto prioritāšu un uzdevumu īstenošanu un līdz ar to - Latvijas centienus uz labklājīgu valsti. Treškārt. Kāpēc ziņojums ir svarīgs man, tiesībsargam? Tiesībsarga iepriekšējo gadu pieredze diemžēl liecina, ka katru gadu valsts un pašvaldību iestādēm tiek norādīts uz teju vienām un tām pašām cilvēktiesību problēmām. Manuprāt, tas nav pieļaujami, ka valsts un pašvaldības amatpersonas ignorē un nerisina tiesībsarga norādītās cilvēktiesību un labas pārvaldības problēmas. Pēdējā pusgadā vērojama bīstama tendence, kas norāda uz tiesisko principu noraidīšanu pēc būtības, proti, atsevišķas iestādes, no vienas puses, piekrīt tiesībsarga norādīto cilvēktiesību problēmu esamībai un, no otras puses, tajā pašā laikā norāda, ka neveiks nekādus pasākumus identificēto problēmu risināšanai, jo tiesībsarga atzinumam ir tikai rekomendējošs raksturs. Es vēlos šajā situācijā ikvienam politiķim vai amatpersonai atgādināt par Satversmes tiesas lēmumā norādīto, ka Saeimai, saņemot tiesībsarga priekšlikumus par nepieciešamību izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, šādi grozījumi ir jāvērtē pēc būtības vai arī jāsniedz argumentēts viedoklis, kādēļ tas netiek darīts. No Satversmes tiesas lēmuma skaidri un nepārprotami izriet, ka uz tiesībsarga ikvienu norādīto cilvēktiesību vai labas pārvaldības problēmu un sniegto priekšlikumu problēmas risināšanai ir jāsniedz atbilde pēc būtības par attiecīgās iestādes turpmāko rīcību problēmas risināšanai. Manuprāt, ir bērnišķīgi atgādināt, ka likumdevējs un valsts pārvalde strādā iedzīvotāju labā. Bet, ja tas nepieciešams, esmu gatavs to atkārtot vēl un vēl. Esmu pārliecināts, ka klātesošie politiķi ir iepazinušies ar pilnu Latvijas Republikas tiesībsarga 2011. gada ziņojumu, kuru jūs saņēmāt vasaras sākumā, tādēļ savā runā akcentēšu tikai dažas, manā ieskatā, neatliekami risināmas cilvēktiesību problēmas. Es nelasīšu visu ziņojumu, kas ir uz 179 lapām, es uzsvēršu būtiskās lietas. Uzskatu, ka mans pienākums ir pievērst jūsu uzmanību cilvēktiesību un labas pārvaldības problēmām Latvijā, kas var kavēt Latvijas kā labklājīgas valsts attīstību. Pārskatāmības labad ziņojumu esmu veidojis pa tematiskajiem blokiem. Es sākšu ar izglītību. Netiek nodrošinātas Satversmes 112.pantā garantētās tiesības bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Izpēti pie šī jautājuma Tiesībsarga birojs uzsāka jau 2008.gadā, bet īpaši intensīvi mēs sākām darbu pie šī jautājuma 2011.gadā. Ar ziņojumu par tiesību iegūt pamata un vispārējo vidējo izglītību bez maksas nodrošināšanu pašvaldības dibinātās izglītības iestādēs esmu iepazīstinājis gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, izglītības ministru, Ministru prezidentu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, visas skolas, gan ar mediju starpniecību - plašu sabiedrību, tādēļ mani secinājumi un priekšlikumi jums ir zināmi. Situācijas tūlītējam risinājumam saskatu šādus soļus: Izglītības likumā precizēt terminus „mācību līdzekļi” un „maksa par izglītības ieguvi” un būtiski papildināt Ministru kabineta noteikumus „Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi”; izstrādāt plānu periodam, lai pilnībā no valsts budžeta līdzekļiem tiktu finansēta obligātās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšana pašvaldības dibinātās izglītības iestādēs, vienlaikus nepasliktinot izglītības kvalitāti; pārejas periodā nekavējoties nodrošināt iespēju ģimenēm saņemt pašvaldības sociālo palīdzību vai valsts palīdzību, ja atbilstoši to ienākumiem un materiālajam stāvoklim tām nav iespēju nodrošināt bērna izglītību. Es gaidu, ka augstas valsts amatpersonas šajā jautājumā pārtrauks nogaidošo klusēšanu un paudīs savu viedokli, kam sekos arī aktīva rīcība prettiesiskās prakses pārtraukšanā. Labklājība. Sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilizācijas procesā cilvēktiesību principu ievērošanai ir būtiska nozīme uz iedzīvotāju labklājību. Esmu vairākkārt norādījis, ka valsts nav izpildījusi Satversmes 109.pantā noteikto pienākumu garantēt tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī, jo valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kam piesaistīts vecuma pensijas minimālais apmērs, ir 45 lati mēnesī, un tā apmērs ir nemainīgs kopš 2006.gada. Minētais lielums nav pamatots ne ar ekonomiskajiem rādītājiem, ne ar aprēķiniem par personas vajadzību nodrošināšanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Tāpat esmu aicinājis Ministru kabinetu vecuma pensijas minimālā apmēra noteikšanā ņemt vērā Satversmes tiesas spriedumos paustās atziņas, piemēram, minimālā sociālā nodrošinājuma līmeņa noteikšanai izvēlēties kādu no starptautiski atzītām metodēm. Lielais bērnu skaits sociālās aprūpes centros norāda uz to, ka valsts nav pietiekami veikusi nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu ikvienam bērnam tiesības uzaugt ģimenē. Arī darbinieku skaits ir nepietiekams tam, lai bērni varētu saņemt aprūpi atbilstoši savām vajadzībām. Darbinieku trūkums attiecināms arī uz sociālās aprūpes centriem, kuros ir pieaugušie. Manuprāt, novārdzināto jauniešu gadījumi Daugavpils novada sociālās aprūpes centrā „Kalkūni” un Valsts sociālās aprūpes centra „Vidzeme” filiālē „Rūja” ir uzskatāmi piemēri un norāda uz nepieciešamību steidzami pārskatīt normatīvajos aktos noteiktās prasības sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēm. Līdz šim nav izstrādāts deinstitucionalizācijas plāns vai stratēģija, kā panākt pakāpenisku likvidāciju iestādēm, kurās ievieto bez vecāku gādības palikušos bērnus, un sekmēt alternatīvos ārpusģimenes aprūpes pasākumus. Vēršu uzmanību, ka bērnu līdz 3 gadu vecumam ievietošana aprūpes iestādēs jeb tā saucamajos bērnu namos ir uzskatāma par bērnu tiesību pārkāpumu. Apsveicami ir grozījumi, kurus virza Labklājības ministrija, nosakot, ka bērnu ievietošana institūcijā ir pagaidu risinājums uz laiku līdz sešiem mēnešiem, un vienlaikus uzliekot pienākumu pašvaldībām aktīvi meklēt ārpusģimenes aprūpes iespējas bērnam augt ģimeniskā vidē. Lai arī plānotie grozījumi ir pozitīvs solis bērnu tiesību aizsardzībā, šie centieni ir nepietiekami, tādēļ ir jāizstrādā deinstitucionalizācijas stratēģija un attiecīgs rīcības plāns ar skaidriem mērķiem un uzdevumiem noteiktam laika periodam. Labklājību ietekmējošs apstāklis ir arī partnerattiecību tiesiskais regulējums. Tiesībsarga ieskatā, grozījumi nepieciešami tiesību normās, kas attiecas uz pacientu tiesisko aizsardzību, interešu konflikta novēršanu, procesuālajām tiesību normām, personas sociālajām tiesībām, tiesībām uz informāciju. Veselība. Lielais bērnu ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem skaits sociālās aprūpes centros liecina par to, ka valstī trūkst ģimenes tipa aprūpes pakalpojumu un tādēļ šādus bērnus bieži ievieto bērnu aprūpes iestādē. Lai samazinātu bērnu ar īpašām vajadzībām ievietošanu aprūpes iestādēs un veicinātu bērnu izņemšanu no minētajām iestādēm, nepieciešams sniegt pietiekamu atbalstu ģimenēm, kurās aprūpē bērnus ar īpašām vajadzībām, un sekmēt alternatīvu aprūpes pakalpojumu pieejamību. Jāizvērtē iespēja noteikt lielāku atlīdzības apmēru tiem aizbildņiem un audžuģimenēm, kas aprūpē bērnu ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, jo šiem bērniem viņu veselības un attīstības stāvoklis nedrīkst būt par šķērsli, lai saņemtu aprūpi ģimeniskā vidē. Personas ar garīga rakstura traucējumiem diendienā saskaras ar savu tiesību pārkāpumiem, bet pašas ir ierobežotas spējā aizstāvēt savas tiesības. Esam konstatējuši, ka vairākos sociālās aprūpes centros ir problēmas gan attiecībā uz sociālās aprūpes centru veikto sociālo rehabilitāciju, gan attiecībā uz sociālās aprūpes centru klientiem pieejamo veselības aprūpi. Sociālās aprūpes centru darbinieki šo centru sniegtos pakalpojumus pamatā izprot kā aprūpes pakalpojumus, kas nav vērsti uz centros iemitināto personu atgriešanu sabiedrībā, tādēļ sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pārsvarā nesasniedz sociālās rehabilitācijas mērķi, proti, sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā. Risku rada arī apstāklis, ka klienti saņem lielas zāļu devas, bieži vērojama polipragmāzija, proti, vienlaicīga daudzu zāļu lietošana, un vairumā gadījumu alternatīvās aprūpes metodes tiek aizstātas ar medikamentiem. Īpašu uzmanību vēlos pievērst problēmām tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanas jomā. Situācijas uzlabošanai tehnisko palīglīdzekļu jomā ir sniegtas konkrētas rekomendācijas, piemēram: nepieciešama ilgtermiņa stratēģija, iegādājoties mūsdienīgus, ilgtermiņā lietojamus un personu vajadzības apmierinošus tehniskos palīglīdzekļus; ir jāpārskata piešķirtā finansējuma apjoms un esošo finanšu līdzekļu izlietošanas efektivitāte; nav pieļaujams, ka tehniskie palīglīdzekļi, kas iegādāti par valsts budžeta līdzekļiem, nav kvalitatīvi un neatbilst personu vajadzībām; tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanas sistēma ir veidojama, ņemot vērā katras personas individuālās vajadzības, sasaistot rehabilitācijas pasākumus ar piemērota tehniskā palīglīdzekļa izvēli un nekavējošu iegādi, attiecīgi piešķirot finansējumu un nodrošinot valsts atbalstu personas līdzmaksājumam dārgiem un ilgtermiņā lietojamiem tehniskiem palīglīdzekļiem. Droša vide ir viens no veselības pamatnosacījumiem. Satversmes 111. pantā nostiprinātas tiesības uz veselības aizsardzību, kas ietver tiesības uz drošiem un veselīgiem sadzīves apstākļiem. Valsts pienākums ir nodrošināt epidēmisko un endēmisko slimību profilaksi, ārstēšanu un apkarošanu, proti, izstrādāt sistēmu, kas nodrošina minētās tiesības un šo tiesību izpildes efektīvu kontroles mehānismu. Pēdējo divu gadu laikā bīstami pieaugusi legionelozes izplatība. Izpētot šo jautājumu padziļināti, esam konstatējuši: 1) pašreizējais regulējums nav pietiekams iedzīvotāju tiesību uz veselības aizsardzību nodrošināšanā un būtu izstrādājamas obligātas prasības attiecībā uz ūdens kvalitāti, kā arī paredzams kontroles mehānisms šādu prasību ievērošanai; 2) bez tam, lai novērstu saslimšanas risku, piemēram, ar legionelozi un nodrošinātu iedzīvotāju tiesības uz veselības aizsardzību, nepieciešama sabiedrībai pieejama informācija par veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem. Laba pārvaldība. Par Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktā labas pārvaldības principa ievērošanu vēlos jūsu uzmanību pievērst divām jomām - nodokļi un elektroenerģija. Nodokļi. Pēdējā pusotra gada laikā Tiesībsarga birojā saņemti vairāki iesniegumi par tēmu, kas skar Valsts ieņēmumu dienesta prettiesisko rīcību, iekasējot auditu rezultātā aprēķināto, bet likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” neparedzēto nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu no ienākuma par tādu nekustamo īpašumu pārdošanu, kas bijuši personas īpašumā vairāk par 12 mēnešiem, ar šīm darbībām pārkāpjot personu tiesiskās paļāvības principu. Elektroenerģija. Likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 5.pantā noteikts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbības pamatprincips, proti, pieņemt lēmumus un izdot administratīvos aktus, lai aizstāvētu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību saskaņā ar taisnīguma, atklātības, neitralitātes, vienlīdzības un proporcionalitātes principiem. Savukārt minētā likuma IV nodaļā „Tarifu noteikšana” lietotāju intereses netiek minētas. Saskaņā ar likuma 20.pantu tarifa apmērs nosakāms tādā apmērā, lai segtu ekonomiski pamatotas izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti. Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka normatīvie akti nesniedz skaidru priekšstatu, kā notiek apstiprināšanai iesniegto tarifu ekonomiskās pamatotības pārbaude. Iesniegtie tarifi tiek vērtēti saskaņā ar metodiku, no kuras nav iespējams konstatēt, ka tarifa aprēķina ekonomiskā pamatotība atbilst ne tikai uzņēmuma attīstības nodrošināšanai, bet arī lietotāja interešu aizsardzībai. Tiesībsarga ieskatā, pastāv arī risks, ka komisija, izskatot iesniegto tarifu ekonomisko pamatotību, varētu būt netieši ieinteresēta saglabāt vai palielināt sabiedrisko pakalpojumu gada apgrozījumu, ņemot vērā, ka tās darbība tiek finansēta no valsts nodevas, kas saņemta par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu. Protams, komisija visus atzinumā ietvertos pārmetumus ir noraidījusi. Tomēr, ņemot vērā to, ka elektroenerģijas tarifu pieaugums skar ikviena Latvijas iedzīvotāja ekonomiskās intereses, darbu pie jautājuma padziļinātas izpētes turpināsim. Nodarbinātība. Viens no nodarbinātību ietekmējošiem apstākļiem ir diskriminācija. Neskatoties uz diskriminācijas aizliegumu, darba tirgū ir pieaudzis diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu skaits. Ar diskrimināciju nodarbinātības jomā biežāk sastopas pirmspensijas, pensijas vecuma cilvēki, un vecums kā kritērijs tiek izvirzīts kandidātu atlasē; ir atsevišķi gadījumi, kad vecāka gadagājuma cilvēkiem uzteikti darba līgumi; sievietes, kuras atgriežas no bērna kopšanas atvaļinājuma, - ir konstatēti gadījumi, kad netiek nodrošināts līdzvērtīgs darbs un atalgojums, kā noteikts likumā; romu tautības pārstāvji - romu kopiena norāda, ka liela daļa romu ir izbraukuši no valsts, jo Latvijā nav iespējas iekļauties nodarbinātības vidē. Diskriminācijas izskaušanai normatīvajā regulējumā nav vērojami būtiski trūkumi, savukārt tādi veidojas ikdienas praksē. Par diskriminācijas pārkāpumiem iedzīvotāji sūdzas maz nevis tāpēc, ka diskriminācija nodarbinātības jomā būtu reta parādība, bet gan personas līdz galam, iespējams, nav apzinājušās savas tiesības un vairumā gadījumu baidās no darba devēju tā saucamās atriebības, kā to liecina arī daži pētījumi. Tiesiskums. Analizējot situāciju cilvēktiesību jomā saistībā ar tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanu, secināms, ka ar steigu jāīsteno valdības deklarācijas sadaļā „Tiesiskums” noteiktais uzdevums pārkārtot un optimizēt vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu sistēmu. Uz jautājuma risināšanas steidzamību norāda arī Tiesībsarga birojā saņemtās sūdzības, kas saistītas ar tiesībām uz taisnīgu tiesu saprātīgos termiņos, kas īpaši aktuāli ir gadījumos, kad personas atrodas apcietinājumā. Tiesiskumu ietekmē arī juridiskās palīdzības pieejamība. Esam snieguši priekšlikumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzība likuma grozījumiem, paredzot iespēju personām ar zemu ienākuma līmeni saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību prasības iesniegšanai un tiesvedībai arī Satversmes tiesā. Lai gan tiesības uz taisnīgu tiesu nav absolūtas, kā norāda Satversmes tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa, šīs tiesības var tikt ierobežotas tikai tiktāl, ciktāl tās netiek atņemtas pēc būtības. Personas ar zemu ienākuma līmeni var nonākt situācijā, kad to ierobežoto finanšu iespēju dēļ ir liegta piekļuve taisnai tiesai. Diemžēl šis priekšlikums Saeimā tika noraidīts. No tiesiskuma viedokļa raugoties, personu ar garīgās veselības un garīgās attīstības traucējumiem tiesību nodrošināšanā problēmas rada apstāklis, ka, neskatoties uz Satversmes tiesas 2010.gada 27.decembra spriedumā noteikto, ka ar 2012.gada 1.janvāri spēkā jāstājas jaunam rīcībspējas regulējumam, šobrīd spēkā ir vien pagaidu noregulējums. Tiesiskumu šai sabiedrības grupai būtiski ietekmē vēl kāds Tiesībsarga biroja aktualizēts jautājums par valsts nodrošināta advokāta lomu un darbību, aizstāvot personas tiesā saistībā ar lēmuma pieņemšanu par piespiedu ārstēšanu psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Tika konstatēts, ka lielā daļā gadījumu tiesas procesā pēc būtības netiek nodrošināta likumā paredzētā advokāta palīdzība, kas rezultātā rada būtisku cilvēktiesību - tiesību uz taisnīgu tiesu - pārkāpumu. Es aicinu ātrāk īstenot arī noteikto uzdevumu - attīstīt tādu kriminālsodu politiku, kas mazina noziegumu recidīvu un samēro pārkāpumu ar sodu, vienlaikus īstenojot brīvības atņemšanas iestāžu personāla un infrastruktūras, kā arī tiesiskā regulējuma vienlaicīgas reformas. Uz šī uzdevuma īstenošanas steidzamību norāda Tiesībsarga birojā saņemtais ievērojamais iesniegumu skaits par brīvības atņemšanas apstākļiem, labas pārvaldības principa pārkāpumiem, nepietiekamu medicīnisko aprūpi un citiem jautājumiem. Šie ir arī jautājumi, par kuriem pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā vēršas ieslodzītās personas, un Latvija ir spiesta maksāt ievērojamas summas kompensācijās. Vienlaikus jānorāda, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka finanšu trūkums nevar attaisnot ieslodzījuma apstākļus, kas ir tik nabadzīgi, ka sasniedz tādu apiešanās pakāpi, kas nonāk pretrunā ar spīdzināšanas, nežēlīga vai cilvēka cieņu pazemojoša soda aizliegumu. Tiesībsarga birojs regulāri apseko ieslodzījuma vietas un tiekas ar ieslodzītajiem un ieslodzījuma vietu darbiniekiem. Konstatēts, ka vardarbības gadījumu izmeklēšanas mehānisms ir neefektīvs; nav veikti sistēmiski uzlabojumi personālpolitikas jautājumā. Cietuma darbinieku zemais atalgojums ir novedis līdz tam, ka cietumos nav profesionālu cilvēku, kas spētu kompetenti strādāt ar ieslodzītajiem. Par akūtu nepieciešamību risināt ieslodzījuma vietu personālpolitikas jautājumus liecina arī ieslodzīto pašnāvību skaits ieslodzījuma vietās. Sabiedrības drošība. Sabiedrības drošību negatīvi ietekmē arī vājais individuālais preventīvais darbs ar bērniem pašvaldībās. Individuālais preventīvais darbs ar bērniem ļauj laikus identificēt un izskaust uzvedības problēmas, kas var novest pie 1) kriminālas darbības; 2) alkohola un citu vielu lietošanas; 3) stundu kavēšanas, skolas neapmeklēšanas un mācību pamešanas; 4) antisociālas, agresīvas, dumpīgas uzvedības, autoritāšu nerespektēšanas un necieņas pret citiem. Jau šobrīd var secināt, ka ir liels skaits sociāli atstumtu bērnu, kas veido ievērojamu riska grupu. Pētījumi parāda, ka skolās ir paaugstināts skolēnu skaits ar mācīšanās grūtībām, uzvedības un emocionāliem traucējumiem. Vispārizglītojošās skolās un arodskolās šādi bērni ir gandrīz katrā klasē. Uzvedības un emocionālie traucējumi pieder traucējumu grupai, kas prasa īpašu psiholoģisku un sociālu atbalstu. Šiem bērniem ir nepieciešami uzvedības un emocionālās sfēras, tajā skaitā vadības funkciju un uzmanības, veicināšanas pasākumi. Ja bērns nepieciešamo atbalstu nesaņem, viņa uzvedība kļūst bīstama viņam pašam un rada citu personu, tajā skaitā bērnu, tiesību aizskārumu. Grūtībās nonāk arī viņu vecāki un skolotāji, jo skolēnu neveiksmes mācībās un saskarsmē ar apkārtējiem bieži noved bērnu pie mācību motivācijas zuduma, bet skolotājs zaudē vēlmi veicināt mācīšanos. Uzskatu, ka plānotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”, paredzot agresīvu bērnu izslēgšanu no skolas uz laiku, nevis risina problēmu pēc būtības, bet gan rada mānīgu ilūziju, ka agresīvais jaunietis pats no sevis labosies. Izstumjot bērnu no izglītības sistēmas, tiek radīts vēl lielāks sociālās atstumtības risks un ilgtermiņā arī drauds sabiedrības drošībai. Situāciju pasliktina arī apstāklis, ka pašvaldībās nav vienotas prakses, kura iestāde nodarbojas ar preventīvā darba veikšanu. Sabiedrības drošība cieši ir saistīta ar personu tiesību aizsardzības garantiju ievērošanu saskarsmē ar policiju. Tiesībsarga birojs ne tikai saņem sūdzības par policijas darbinieku pieļautajiem pārkāpumiem, bet arī pēc savas iniciatīvas vairākos policijas iecirkņos ir apmeklējis īslaicīgās aizturēšanas vietas, kā rezultātā ir iegūta vispusīga informācija gan no aizturētajām personām, gan no pašiem policijas darbiniekiem. Vērojami trūkumi policijas darbinieku saskarsmē ar iedzīvotājiem - labas pārvaldības principa pārkāpumi, konstatēti pārkāpumi, veicot izmeklēšanas darbības pirmstiesas izmeklēšanas laikā un nesamērīgi iejaucoties personas privātajā dzīvē. Īpaši jūsu uzmanību vēlos pievērst personu tiesību ievērošanai pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Kriminālprocesa likums skaidri pasaka, ka kriminālprocesa laikā ar krimināllietas materiāliem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda likumā noteiktajā kārtībā. Spēkā esošais regulējums liedz tiesībsargam iepazīties ar krimināllietas materiāliem, tādējādi liedz iepazīties ar trūkumiem par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem pirmstiesas izmeklēšanas procesā. Bīstama sabiedrības drošību ietekmējoša parādība ir naida runa. 2011.gadā tiesībsargs ir sniedzis 13 eksperta atzinumus Drošības policijai par rasu, etnisko naidu saturošiem izteicieniem internetā, interneta portālos, un konstatēts, ka šo izteikumu rezultātā tiek radīta naidīga, neiecietīga vide pret krievu, arābu, romu tautības pārstāvjiem, kā arī pret latviešiem. Naidu saturošu izteicienu mazināšanai tiek piedāvāti vairāki priekšlikumi: piemēram, ļaut reģistrēties interneta komentāru telpā, norādot savu identitāti, tādējādi mazinot anonimitāti; publicēt notiesājošos spriedumus par kriminālpārkāpumiem interneta vidē, tādējādi informējot sabiedrību, diskusiju dalībniekus, lai novērstu to, ka interneta diskusijas tiek uztvertas kā anonīma vide, kaut gan komentētāji ir identificējami un sodi tiek piemēroti; izglītot policijas darbiniekus reģionos; iespējams, atsevišķiem tematiem neatļaut komentēšanas iespēju. Saliedēta sabiedrība. Viens no saliedētas sabiedrības veidotājiem ir integrācijas procesu sekmēšana. Jau ierasti integrācijas procesu attiecinām uz dažādu etnisko grupu savstarpējo attiecību veicināšanu. Šodien jūsu uzmanību vēlos pievērst arī vēl kādam būtiskam sabiedrības saliedētības jautājumam, proti, patvēruma meklētāju un patvēruma procedūrā statusu ieguvušo personu sociālajai aizsardzībai. Ja valsts uzņemas atbildību par indivīdu, kurš pieprasa patvērumu, un piešķir viņam uzturēšanās atļauju, kuru iespējams pagarināt, tai būtu jānodrošina visi priekšnosacījumi integrācijas procesa efektīvākai un ātrākai realizācijai. No valsts puses jau šobrīd tiek piešķirti finanšu resursi, bet tajā pašā laikā netiek padomāts par tāda veida atbalstu, kas veicinātu patvēruma meklētāju un migrantu ātrāku integrāciju sabiedrībā, piemēram, organizējot praktiskus apmācības kursus un profesionālās apmācības. Latvijā dzīvojoša un regulāri atstumta sabiedrības daļa ir romi jeb čigāni. Jau šobrīd ir skaidrs, ka pasākumi romu integrācijai sabiedrībā un darba tirgū nav bijuši efektīvi. Mēs veicām pārbaudi un konstatējām, ka laika periodā no 2007.gada līdz 2012.gadam valsts un nevalstisko organizāciju projektu veikšanai romu integrācijai ir izlietots vairāk nekā miljons latu. Neskatoties uz skaidri noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem mērķiem un to īstenošanai piešķirtajiem resursiem, konstatējām, ka būtiskajās jomās - diskriminācijas mazināšana, izglītības un nodarbinātības veicināšana, veselības aprūpes pieejamība un mājokļa nodrošinājums - nav veikti nepieciešamie pasākumi romu atstumtības novēršanai. Īpašuma jautājumi. Liela daļa saņemto iesniegumu Tiesībsarga birojā ir par tiesiskajām attiecībām, kas izriet no zemes reformu reglamentējošiem tiesību aktiem. Gadījumos, kad daudzdzīvokļu mājas atrodas uz citām personām (nevis dzīvokļu īpašniekiem) piederošas zemes jeb tā saucamo piespiedu nomas attiecību gadījumos galvenā problēma, kas ietverta iesniegumos, bija pārlieku augstā zemes nomas maksa. Izvērtējot iesniegumos ietverto informāciju, secināts, ka piespiedu nomas attiecību spēkā esošais regulējums nav samērīgs. Esam vērsuši Tieslietu ministrijas uzmanību uz problemātiku piespiedu nomas attiecībās. Atbalstām ieceri izstrādāt metodiku daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanai, kā arī ieviest papildu kritērijus kadastrālās vērtības noteikšanai šādiem apgrūtinātiem īpašumiem, lai normatīvā regulējuma pilnveidošanas rezultātā arī faktiski būtu uzlabots dzīvokļu īpašnieku tiesiskais stāvoklis. Un otrs būtisks īpašuma jautājums, kurā skartas Satversmē garantētās pamattiesības, ir ievešana valdījumā. Lai arī darbu pie jautājuma izpētes turpinām, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka spēkā esošais regulējums neaizsargā nedz īrniekus, nedz pilnvērtīgi nodrošina arī īpašnieku tiesības. Kā spilgts piemērs ir nesenie notikumi Ganu iel�� Rīgā, kur jaunie īpašnieki ignorē iepriekš noslēgto un spēkā esošo īres līgumu un sagādā īrniekam pazemojošus un necilvēcīgus sadzīves apstākļus, lai panāktu, ka īrnieks „labprātīgi piespiedu kārtā” dzīvojamās platības atstāj. Šeit, godājamie deputāti, ir runa par procedūru, kas ir neefektīva, lai gan, protams, procesuālos likumos un citos tiesību aktos ir skaidri un nepārprotami noteikta. Bet pēdējais brīdis ir šos jautājumus risināt, jo mēs arvien vairāk un vairāk saņemam šādus ziņojumus un sūdzības gan no īpašniekiem, gan no īrniekiem. Visbeidzot, nupat aplūkotie jautājumi ir tikai daži no gada ziņojumā iekļautā plašā jautājumu loka. Tomēr vienam no nupat aplūkotajiem jautājumiem vēlos veltīt papildu uzmanību. Bezmaksas izglītības piemērs ir būtisks, jo tas iezīmē vairākas, manā skatījumā, ļoti bīstamas tendences, proti, iedzīvotāju bailes no savu tiesību izmantošanas un aizstāvēšanas, Satversmes un vairāku starptautisku un nacionālu tiesību aktu ignorēšanu, amatpersonu prettiesisku rīcību un augstu valsts amatpersonu nogaidošo klusēšanu sabiedrībai aktuālos, bet politiski neērtos jautājumos. Noslēgumā vēlos atgādināt vien to, ka neērtu jautājumu nerisināšanai bieži lietotā atruna „atvēlētā budžeta ietvaros” pēc būtības nozīmē, ka cilvēktiesības tiek pakārtotas budžetam, nevis otrādi - budžets cilvēktiesībām. Nu ielieciet sevi tā cilvēka vietā, kuram invaliditātes dēļ nepieciešama kājas protēze un nav zināms, cik ilgi vēl uz to būs jāgaida rindā, vai tās personas vietā, kuras ienākumi mēnesī ir zem iztikas minimuma un kurai uz skolu ir jāpalaiž bērni, vai, piemēram, sociālās aprūpes centrā iemitināta sirmgalvja vietā, kurš centrā iemitināts pret paša gribu, bet ar ģimenes locekļu lēmumu, vai tā bērna vietā, kurš gaida, kad to izņems no bērnu nama, un katrā pieaugušā veras ar cerībām uz jaunām mājām un ģimeni! Ieliekot sevi visās tajās situācijās, būs pilnīgi skaidrs, kādu attieksmi vēlas gan risinājumiem, gan steidzamībai un kā jūs vēlētos šīs problēmas risināt. Lai šis princips kalpo kā vadmotīvs lēmumiem, kurus jūs pieņemsiet! Pateicos par jūsu uzmanību.".
2012_09_06-seq193 spokenText "Pirms mēs izskatām nākamo jautājumu, informēju jūs, ka ir saņemti vēl divi iesniegumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Tātad desmit deputāti - Raivis Dzintars, Gaidis Bērziņš, Imants Parādnieks un citi deputāti - ir lūguši izdarīt izmaiņas Saeimas 6.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Dzintara Rasnača atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat desmit deputāti - Raivis Dzintars, Gaidis Bērziņš, Imants Parādnieks un citi deputāti - ir lūguši izdarīt izmaiņas Saeimas 6.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Dzintara Rasnača ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Nākamais darba kārtības jautājums - „Latvijas Republikas tiesībsarga gada ziņojums par 2011.gadu”. Vārds Latvijas Republikas tiesībsargam Jurim Jansonam.".
2012_09_06-seq192 spokenText "Paldies. (Aplausi.)".
1997_12_04-seq328 spokenText "Paldies. (Aplausi.)".
2012_09_06-seq191 spokenText "Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.septembris. Paldies.".
2012_09_06-seq190 spokenText "Paldies. Juridiskās komisijas vārdā aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 20.septembri.".
2012_09_06-seq189 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pilsonības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 8, atturas - 19. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
2012_09_06-seq188 spokenText "Paldies. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.".
2012_09_06-seq186 spokenText "Un visbeidzot 49. - Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās brīdi. Komisija aicina par likuma spēkā stāšanās brīdi noteikt 2013.gada 1.janvāri. Tas ir atbalstīts komisijā.".
2012_09_06-seq184 spokenText "48. - Juridiskās komisijas priekšlikums, ar kuru papildināti likuma pārejas noteikumi, lai varētu nodrošināt, ka pie likuma spēkā stāšanās būs nodrošināta šī pāreja uz jauno regulējumu attiecībā uz tiem iesniegumiem, kuri ir iesniegti vēl spēkā esošā likuma regulējuma laikā. Tas Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.".
2012_09_06-seq182 spokenText "47. - redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.".
2012_09_06-seq180 spokenText "46. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš precizē Latvijas pilsonības atjaunošanas kārtību un ir saistīts ar jau minētajiem priekšlikumiem par dubultās pilsonības iegūšanu. Tas ir atbalstīts Juridiskajā komisijā.".
2012_09_06-seq178 spokenText "45. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegts priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 46. - komisijas priekšlikumā.".
2012_09_06-seq176 spokenText "44. - Juridiskās komisijas priekšlikums, ar kuru tiek precizēta Latvijas pilsonības atņemšanas kārtība. Ir atbalstīts Juridiskajā komisijā.".
2012_09_06-seq174 spokenText "43. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts. Iekļauts 44. - komisijas priekšlikumā.".
2012_09_06-seq172 spokenText "42. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts. Iekļauts 44. - komisijas priekšlikumā.".
2012_09_06-seq170 spokenText "41. - Juridiskās komisijas priekšlikums, ar kuru tiek precizēta kārtība, kādā notiek atteikšanās no Latvijas Republikas pilsonības. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.".
2012_09_06-seq168 spokenText "40. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 41. - komisijas priekšlikumā.".
2012_09_06-seq166 spokenText "39. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz izteikt 21.pantu jaunā redakcijā, precizēt to personu loku, kuras ir atbrīvotas no Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanu, latviešu valodas prasmes pārbaudes. Ir atbalstīts. Šis priekšlikums šobrīd sakārto šo jauno sistēmu, kādā tiek novērtētas skolēnu zināšanas. Šobrīd no šiem alfabēta burtiem Izglītības un zinātnes ministrija ir pārgājusi uz jaunu sistēmu. Mēs esam aicinājuši uz apakškomisiju Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus. Bet, visticamāk, arī vēl uz trešo lasījumu, ņemot vērā to, ka tā ir jauna sistēma, arī šo priekšlikumu, iespējams, vēl precizēsim, lai tik tiešām nerastos pārpratumi tā piemērošanā. Tas ir tātad atbalstīts priekšlikums.".
2012_09_06-seq162 spokenText "37. - Juridiskās komisijas priekšlikums par izmaiņām likuma nodaļas nosaukumā. Ir atbalstīts.".
2012_09_06-seq159 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 23, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.".
2012_09_06-seq158 spokenText "Jā. Es komisijas vārdā vēlos vēlreiz atkārtot, ka mēs šo likumu skatām sistēmiski, kopsakarā. Un, kā šeit arī Elksniņa kungs jau iezīmēja, tik tiešām arī šajā Juridiskās komisijas piedāvātajā priekšlikumā ir iestrādāta tā pati ģenerālklauzula, tāpēc, no juridiskās tehnikas viedokļa, nebūtu lietderīgi visos pantos vēlreiz šo uzskaitījumu sniegt. Bet, kā jau es norādīju, šo ģenerālklauzulu konkretizējot, tiesību piemērotājs ņems vērā šeit, likumā, nostiprinātos kritērijus, un tikai un vienīgi tiem pielīdzināta uzvedība un darbības varētu tikt atzītas par tādām. Un, Elksniņa kungs, neviens brašs dziedātājs vai dejotājs nekvalificēsies šādām darbībām! Šeit tik tiešām ir runa par nopietniem valsts apdraudējumiem. Un to visu mēs tik tiešām apakškomisijā esam izskatījuši, esam izdebatējuši ne tikai politiķu starpā, bet tiešām iesaistot ekspertus, to skaitā arī Reines kundzi, kura tolaik bija Latvijas pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tātad aicinu atbalstīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
2012_09_06-seq156 spokenText "Godājamie kolēģi! Īstenībā debatēt jau kļūst garlaicīgi, jo tie autori tā arī nepiesakās attiecībā uz minēto regulējumu. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Uzjautrini, uzjautrini mūs!”) Bet attiecībā uz minētajiem grozījumiem 17.pantā patiesībā ir ļoti interesantas īpatnības, kuras pastāv kopsakarībā ar 11.pantu. Piemēram, apskatīsimies 17.panta ceturto daļu, ka lēmumu par uzņemšanu pilsonībā pieņem Ministru kabinets. Ministru kabinets var pieņemt lēmumu neuzņemt pilsonībā personu, kura ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātām konstitucionālām vērtībām. Tas pats plašais, aptverošais jautājumu loks, tie paši argumenti, ko mēs minējām attiecībā uz 11.pantu! Šeit nav arī šo trīs atkāpju pirmajā daļā - A, B, C, kuras ir paredzētas 11.pantā. Bet, ja jūs ieskatītos vēl tajā pašā 11.pantā, ko jūs esat apliecinājuši, tad jūs redzētu, ka tās trīs daļas „spēlē” tikai pie nosacījuma, ka ir vārdi „tai skaitā”. Tas nozīmē - „tai skaitā”, bet ne „arī”. Un tas plašais regulējums pie šīs pašas gramatiskās interpretācijas pieļauj ne tikai šo nosacījumu pastāvēšanu, bet arī ļoti plašu minētās normas tulkošanu. Tas ir pirmkārt. Otrkārt - par naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtību. Tagad tiek piedāvāts, ka persona, kurai naturalizācija atteikta, atkārtotu iesniegumu var iesniegt ne agrāk kā gada laikā pēc tam, kad beidzies šā lēmuma apstrīdēšanas termiņš un tas nav apstrīdēts vai arī ir stājies spēkā tiesas spriedums. Tātad iedomāsimies šādu situāciju: persona naturalizācijas kārtībā ar iesniegumu vēršas, lai iegūtu pilsonību, naturalizācijas procesā kompetentā iestāde pieņem lēmumu - atteikt. Cilvēkam ir iespēja, sava veida dilemma - vai nu vērtēt visas mūsu debates attiecībā uz mūsu smagnējo tiesvedības sistēmu, kur ir noteikti 3-5 gadi, vai arī vienkārši nogaidīt gadu un tad griezties atkārtoti ar iesniegumu naturalizācijas jautājuma izskatīšanai. Kādas ir pamatproblēmas tajā regulējumā, ko jūs piedāvājat? Cilvēks, kurš gribēs iegūt Latvijas pilsonību, netiesāsies ar valsti arī par, iespējams, prettiesiski pieņemto lēmumu, kuru būs pieņēmusi kompetentā iestāde. Tas ir pirmais. Otrais. Netiesājoties ar valsti un tiesas ceļā neatzīstot atteikumu par prettiesisku administratīvo aktu, viņš neiegūst tiesības saskaņā ar atlīdzināšanas likumu saņemt kompensāciju par izpildvaras pieņemto šāda veida lēmumu. Līdz ar to, godājamie kolēģi, man tiešām būtu ļoti interesanti uzzināt, kurš ir strādājis pie šādas redakcijas.".
2012_09_06-seq154 spokenText "35. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Šis priekšlikums deleģē Ministru kabinetam noteikt atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā pieņem un izskata naturalizācijas iesniegumus, kā arī paredz to, ka Ministru kabinets var pieņemt politisku lēmumu - neuzņemt pilsonībā personas, kuras ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātajām konstitucionālajām vērtībām. Un arī pie šā priekšlikuma izstrādāšanas, ļoti plaši diskutējot apakškomisijā, tika ņemta vērā gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra par to, ka arī šādam politiskam lēmumam valstī ir jābūt iespējamam, gan arī citu valstu prakse.".
2012_09_06-seq152 spokenText "34. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
2012_06_21-seq955 spokenText "34. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
2011_12_15-seq189 spokenText "34. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
2012_09_06-seq150 spokenText "33. ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums, kurš ir atbalstīts, un tas precizē bērnu naturalizācijas kārtību, ja viens no vecākiem iegūst pilsonību naturalizējoties. Ir atbalstīts.".
2012_09_06-seq148 spokenText "32. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ierosina izslēgt 14.pantu, jo iepriekš - 12.pantā - pie naturalizācijas noteikumiem ir iekļauta arī daļa no šī 14.panta šobrīd spēkā esošās redakcijas. Ir atbalstīts.".
2012_09_06-seq146 spokenText "31. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz, ka personai, kura uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, var izveidoties dubultā pilsonība. Tātad tas ir atbalstīts komisijā.".
2012_09_06-seq144 spokenText "30. ir Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts daļēji un iekļauts 31. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
2012_09_06-seq142 spokenText "29. - atbildīgās komisijas priekšlikums, ar kuru ir izteikts jaunā redakcijā 12.pants „Naturalizācijas noteikumi”. Ir atbalstīts.".
2012_09_06-seq141 spokenText "Deputāti atbalsta. (No zāles dep. I.Čaklais: „Atbalsta!”)".
2012_09_06-seq140 spokenText "Arī 28. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.".
2012_09_06-seq139 spokenText "Deputāti atbalsta. (No zāles dep. I.Čaklais vēršas pie SC frakcijas: „Atbalsta! Atbalsta!”)".
2012_09_06-seq138 spokenText "27. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
2012_09_06-seq137 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
2012_09_06-seq136 spokenText "Es uzskatu, kolēģi, par savu pienākumu paskaidrot šī priekšlikuma jēgu. Proti, salīdzinot ar spēkā esošo redakciju, šiem... Lai varētu pretendēt uz naturalizāciju, šai personai ir jānodzīvo... Tātad - kā tiek skaitīts piecu gadu uzturēšanās... piecu gadu termiņš? Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža. Taču - ko piedāvā „Saskaņas Centrs”? „Saskaņas Centrs” savā priekšlikumā piedāvā: „kurām pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvijā, skaitot no 1990.gada 4.maija (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1.jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža) un kuras naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgi dzīvo Latvijā”. Tas diezgan ir sarežģīti - atšķirt šīs atšķirīgās nianses, taču es gribētu atkal minēt vienu tādu piemēru. Spēkā esošā redakcija paredz, ka cilvēkam patiešām, kad viņš ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šeit ir jādzīvo, bet jūsu priekšlikums ir apmēram tāds: kad viņš ir saņēmis šo pastāvīgās uzturēšanās atļauju, vairākus gadus pēc kārtas atbrauc šeit uz „Jauno vilni” un trīs mēnešus atpūšas Jūrmalā, un tad tiek nepārtraukti šie mēneši summēti kopā. Es domāju, ka, ņemot vērā to, ka pilsonības piešķiršanai, kā arī naturalizācijai tiek prasīts, ka ir jābūt pastāvīgai saitei ar attiecīgo valsti un jābūt izpildītiem visiem pārējiem priekšnoteikumiem... Es domāju, šī lieta... šo priekšlikumu mēs nevaram atbalstīt. Un es tikai tādēļ runāju, lai pēc tam nebūtu runas, ka, redziet, koalīcija bez jebkādas argumentācijas ir noraidījusi vērtīgos „Saskaņas Centra” priekšlikumus.".
2012_09_06-seq134 spokenText "Paldies. 26. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
2012_09_06-seq133 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 26, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts... Priekšlikums ir atbalstīts.".
2012_09_06-seq132 spokenText "Godātie kolēģi! Tā kā šeit šim 25.priekšlikumam ir bijušas tik daudzas un tik dažādas interpretācijas, tad, ņemot vērā to, ka varbūt jums ne katram priekšā ir tieši šī redakcija, es vēlreiz vēlos pateikt, ka runa šajā Juridiskās komisijas - atbildīgās komisijas - piedāvātajā redakcijā ir par šo citēto ģenerālklauzulu, ka ar uzvedību vai darbībām rada draudus valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai vai Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātām konstitucionālām vērtībām. Neskatoties uz to, kā teica Dolgopolova kungs, šeit nav punkta, bet gan ir vārdi „tai skaitā” un kols, kur tad ir uzskaitīti šie piemēri, jo, no juridiskās zinātnes viedokļa, ģenerālklauzula katrā konkrētajā gadījumā konkretizē. Un šeit ir doti trīs piemēri: personas ir vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pastāvošo valsts varu Latvijā; pēc 1990.gada 4.maija paudušas fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājušas uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību; ir saistītas ar terorismu vai darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā. Proti, šie ir tie piemēri, ko atbildīgā komisija liek priekšā, konkretizējot šo ģenerālklauzulu, par kāda veida darbībām un uzvedību var būt runa. Un, tā kā šis uzskaitījums nav izsmeļošs, tad tai uzvedībai vai tām darbībām, par kādām tiesību piemērotājs vēl varētu piemērot... tām būtu jābūt šāda rakstura - valsts drošību apdraudošai uzvedībai vai darbībām, kā es iepriekš citēju. Nevis šeit izskanējušie tik tiešām visdažādākie smieklīgie dzīves gadījumi, bet... Likumdevējs ir skaidri devis ne vien ģenerālklauzulu, bet mēģinājis jau to konkretizēt trijos piemēros, un tiesību piemērotājs analogi konkrētajā situācijā var tātad meklēt, vai tik tiešām par šāda veida draudiem valsts drošībai ir runa vai nav runa. Es lūdzu jūs ņemt to vērā tad, kad jūs balsosiet par šo priekšlikumu, kas ir Juridiskajā komisijā atbalstīts.".
2012_09_06-seq130 spokenText "Jā, godātie kolēģi, man šīsdienas debates par 25.priekšlikumu nedaudz atgādina vakardienas raidījumu „Sastrēgumstunda”, kur viena cilvēku grupiņa, īsti nezinot, par ko ir runa, griež vienu skaņu plati visu laiku pēc kārtas - desmitiem reižu. Es tomēr aicinu runāt par būtību, kolēģi, un, ja jums frakcijā ir cilvēki, kas piedalījušies komisijā... apakškomisijas darbā, tad pajautājiet vispirms viņiem un tikai tad nāciet šeit, tribīnē, runāt. (Starpsauciens no SC frakcijas: „Pamāci arī citus!”) Es jau pārtraukumā ar vienu no jūsu kolēģiem par šo tēmu runāju un pateicu, kas ir minēts likumā. Viņš bija ļoti izbrīnīts. Tā ka tas ir akmens to kolēģu lauciņā, kuri strādā apakškomisijā. Ja jūs nespējat savā frakcijā izskaidrot likuma būtību, tad tas nozīmē, ka jūs vajag tur vienkārši nomainīt. Bet tagad par 25.priekšlikumu. Es Nacionālās apvienības vārdā vēlos teikt, ka mēs to atbalstām. Pirmā daļa 25.priekšlikumā - 11.panta pirmā daļa - tiešām ir ļoti liels solis pretī tam, lai Latvijas pilsonībā netiktu uzņemtas Latvijai nelojālas personas. Tas ir ļoti liels solis! Tas ir liels panākums, bet otro daļu, kas skar atvaļinātās militārpersonas, mēs uz trešo lasījumu prasīsim izslēgt. Paldies.".
2012_09_06-seq128 spokenText "Es neesmu tik stiprs tiesiskajos jautājumos kā kolēģis no VIENOTĪBAS un daļēji arī mani kolēģi no „Saskaņas Centra”. Bet ko es precīzi saredzu? Ka tomēr naturalizācijas procedūra šeit, Latvijā, ir piemērojama 95 procentos gadījumu attiecībā uz konkrētu personu kategoriju - uz nepilsoņiem. Uz nepilsoņiem un tikai uz nepilsoņiem! Līdz ar to atsauces uz Maķedoniju, uz pārējām valstīm, uz Šveici, kur... Cienījamā kolēģe Čepāne, kuras kompetenci es cienu un arī mācos no viņas, godīgi sakot, šeit mani nepārliecina nemaz. Manā skatījumā - nevis kā politiķa, bet vienkārši kā Latvijas iedzīvotāja skatījumā -, šī kategorija, šis statuss - nepilsonis - ir ļoti netaisnīgs. Patiesībā tie ir cilvēki, kuri šeit... viena trešdaļa no viņiem šeit dzimuši, (No zāles dep. I.Čepāne: „Viņi varēja naturalizēties!”) citi ir nodzīvojuši Latvijā vairāk par 40 gadiem. Tie nav mauritānieši no Magribas, kas iebraukuši šeit, Latvijā, lai vienkārši apmestos uz kādu laiku, un mēs tagad viņus šķirojam - tādas kompetentas organizācijas... Līdz ar to tiesas lēmums attiecībā uz personu, kas šeit bija dzimusi vai nodzīvojusi garu laiku, ir tiešām nepieciešams. Es arī gribētu... es arī gribētu atgādināt, kā izveidojušās tās neatkarības... piedodiet, tas nepilsoņa statuss 2005.gadā. Pirms tam bija 1991.gads, kad Augstākā padome 15.oktobrī pieņēma lēmumu, ar kuru patiesībā pilsonības iegūšana reģistrācijas kārtībā bija atvēlēta tikai tiem, kuri bija pilsoņi vai viņu pēcnācēji uz 1940.gada 17.jūniju. Es tagad negribētu apstrīdēt šo konkrēto datumu, jo tas ir atsevišķas, ļoti nopietnas sarunas temats. Bet kas ir ļoti svarīgi? Es gribu atgādināt, ka Latvijas Tautas fronte, kas bija guvusi varu vēlēšanās un pārņēma varu Latvijā, solīja vēlētājiem - visiem! - ka visi, kas šeit dzīvoja tajā brīdī kļūs par pilsoņiem. Es gribētu pateikt tā, ka, ja būtu vienkārši kaut vai par mata tiesu uzrādīts, ka būs citas tiesiskās normas, tad Tautas fronte, kurā arī es biju loceklis un dalībnieks aktīvajā Latvijas Zinātņu akadēmijas organizācijā, neredzētu varu Latvijā kā savas ausis, un tāpēc es domāju tā: ja mēs vēlamies šo netaisnīgumu vienkārši pārvarēt, tad mums vajag ļoti nopietni izturēties pret šo apstākli. Nevis formāli, bet pēc fakta un arī morāli! Līdz ar to naturalizācijas procedūra nav piemērojama formāli... pret mūsu, Latvijas, personām tā nevar būt tāda pati kā pret tiem, kuri iebraukuši Latvijā emigrācijas procesu rezultātā, lai vienkārši apmestos šeit un gūtu darbu. Līdz ar to, ja mēs sametīsim šīs personas vienā katlā, tad tas nebūs taisnīgi. Un tas ir ļoti svarīgi, jo līdz ar to tauta to vienkārši nesapratīs. Esiet, lūdzu, prātīgi, lai tiešām nešķeltu sabiedrību, bet saliedētu to! Paldies.".
2012_09_06-seq126 spokenText "Uz jautājumu „kāpēc?” var atbildēt ļoti īsi un skaidri. Lai visādi lindermani & Co neaizņemtu laiku tiesām, kurām jānodarbojas ar daudz nopietnākiem jautājumiem. Kas attiecas uz sabiedriskās kārtības traucēšanu, mūzikas klausīšanos un, kā tikko teica, uzvedību, mums jārunā par darbiem, nevis par uzvedību. Ziniet, es, ja būtu tāda iespēja, liegtu pilsonību piešķirt pat tiem, kuri savus izsmēķus met ārā pa mašīnas logu, jo uzskata, ka miskaste ir viss ārpusē, bet ne viņa glaunā mašīna. Tā ka es domāju, ka kompetentām iestādēm ir pilnas iespējas un tiesības šādus lēmumus pieņemt. Un, kā jau Čepānes kundze teica, daudzās pasaules valstīs šīs tiesības ir... notiek tādā veidā. Un es tikai brīnos, ka ne reizi vien „Saskaņas Centrs”... vēl nepieminēja, ka mēs te graujam demokrātijas pamatus. Arī šādus argumentus viņi mēdz izmantot. Paldies.".
2012_09_06-seq124 spokenText "Es nebūtu minējis Čepānes... cienījamās Čepānes kundzes vārdu, ja tas nebūtu saistīts ar šā panta kontekstu... šā priekšlikuma kontekstu. Es gribētu pateikt divas lietas. Pirmā lieta ir tā, ka es runāju ne tikai par tiesvedību un par tiesu sistēmas tiesībām skatīt šo jautājumu, bet runāju arī par principiāli svarīgu lietu, ka vērtēt var darbus, nevis uzvedību. Jo uzvedības ietekme uz sabiedrisko kārtību - tas ir tik plaši tulkojams jēdziens, ka šeit bez tiesas sprieduma iztikt diemžēl nevarēs. Tāpēc es aicinu nespekulēt un nepārspīlēt, bet, godīgi sakot, pieturēties pie kaut kādas godīgas attieksmes pret vārdiem. (Starpsaucieni no zāles.)".
2012_09_06-seq122 spokenText "Tiešām ļoti daudz briesmīgu lietu es esmu dzirdējis. Pirmkārt, ja būsim korekti, tad Austrijā, Šveicē un citās valstīs, izņemot, piemēram, Kipru, Igauniju, arī Latviju, nepilsoņu nav. Līdz ar to, ja mēs runājam par naturalizācijas jautājumiem attiecībā uz nepilsoņiem, tad, lūdzu, miniet konkrētus gadījumus, nevis, piemēram, ASV naturalizāciju, kuru veic citas valsts pilsoņi. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, - attiecībā uz regulējumu. Ziniet, nu man tas kļūst tiešām smieklīgi, man ir tāda sajūta, ka vakar ar jums, ar visu frakciju, Reiniks ir izrunājies un sabaidījis jūs ar kaut ko. Bet tad ir jautājums... Vieni ir jautājumi, kuri skar valsts drošību. Bet sabiedriskā kārtība? Jūs varat iedomāties, cik tas loks ir plašs? Es vakar apskatījos: nu, piemēram, par skaļu klausās mūziku, karatē mācīšanās noteikumu pārkāpšana... Ļoti daudz ir to pārkāpumu, kurus to plašuma dēļ var tulkot jebkādā veidā. Nākamais. Jūs, Čepānes kundze, esat citātu piekritēja attiecībā uz tiesas spriedumiem... Žēl, es nepaņēmu otru enciklopēdiju... Bet, ja mēs šeit runājam par tiesu varu un izpildvaru, - kādēļ parlamentam ir jānodod izpildvarai tik plašas kompetences, tik plašas pilnvaras? Kādēļ? Jūs tiešām neuzticaties šajā gadījumā tām tiesām, jūs atzīstat, ka tiesās tie izskatīšanas termiņi būs pieci, septiņi vai vienā otrā lietā pat desmit gadi. Un tad cilvēks visu šo laiku nevarēs iziet to naturalizācijas procedūru. Tā ir pamatproblēma.".
2012_09_06-seq120 spokenText "Man patiešām dažkārt ir neērti, ka arī šeit tiešām profesoriem un doktoriem ir jārunā citādākā valodā, jo juridiski argumenti, kā mēdz teikt, tautā neaiziet līdz daudziem cilvēkiem. Un es aicinu izlasīt „Jurista Vārdu”, proti, 2012.gada 3.aprīlī publicēto Ingas Reines - Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās - rakstu, kura vērtē šo draudu valsts drošībai. Viņa pilnībā pamato, Dolgopolova kungs, ka šī norma ir pilnīgi neadekvāta un neatbilstoša citu valstu praksei. Un es jums vēl gribu pateikt, citēt šeit, piemēram, bažas par draudiem. Bez kaut kādiem tiesas spriedumiem - to, kas ir noteikts Austrijā. Austrijā var dabūt pilsonību, ja persona... nevar dabūt pilsonību, ja persona kaitētu Austrijas interesēm. Maķedonijā var dabūt pilsonību, ja viņa nerada draudus valsts drošībai, aizsardzībai, bet Slovēnijā - neradīs nākotnē... Kāds vēl kāds tiesas spriedums? Par kādu tiesas spriedumu jūs šeit runājat? Nākošais: Šveicē - ja pakļaujas Šveices likumdošanai, nekādā veidā neapdraud Šveices drošību, Ungārijā - naturalizējoties nerada draudu... Bez kaut kādiem tiesas spriedumiem! Īpašos gadījumos, piemēram, Itālijā, ja ir pamatotas bažas. Tikai bažas! Un, starp citu, Izraēlā neviens netiek pie pilsonības, ja persona tiek uzskatīta par draudu sabiedrībai, savukārt Norvēģijā, ja tas neatbilst nacionālās drošības interesēm vai pat ārpolitikas apsvērumiem. Šeit mūsu tiesību sistēmā ir tāda lieta, ka šīs institūcijas, kuras jūs minējāt, pieņem administratīvus aktus, tātad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, un tās aktu var pārsūdzēt, bet ne jau Ministru kabineta, kurš izšķirsies par šo naturalizāciju. Tā lēmumu nedrīkst pārsūdzēt! Un tā tas ir visās pasaules valstīs. Un es patiešām lūdzu, ka ar savu maldināšanu, nu, nevajadzētu šeit... mums vajadzētu runāt tikpat konstruktīvi, kā mēs runājām šajā apakškomisijā. Un nevajadzētu maldināt sabiedrību...".
2012_09_06-seq118 spokenText "Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka tomēr nav visai labi, ja juridisko zinātņu doktore nodarbojas kā teātra kritiķe. Man šķiet, ka šeit ir runa par juridiskām lietām un par tiesiskuma karogu, ko VIENOTĪBA ir izsludinājusi. Runa ir par 25.priekšlikumu. Starp citu, jūs tikko ieminējāties, ka nevajadzētu atbalstīt - ko? „Saskaņas Centra” ierosinājumus par 25.priekšlikumu? Tādi neizskanēja. Tāpēc es gribētu pateikt tikai par vienu momentu, kas šeit izskan ļoti koncentrēti un ļoti netaisnīgi. Un tas ir, ka ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātām konstitucionālajām vērtībām, ja to ir konstatējušas kompetentās iestādes. Punkts! Tālāk ir uzskaitījums, ko nozīmē kompetentās iestādes. No likuma ir izņemta norma, ka šie jautājumi ir skatāmi tiesā. Un tikai tiesas spriedums ir pamats vērtējumam, vai darbība... Starp citu, tas ir otrs moments - ne uzvedība, bet darbība, kas arī ir ļoti svarīgi, jo uzvedība un darbība stipri atšķiras. Un nevar vērtēt cilvēku pēc viņa darbībām... pēc viņa uzvedības, bet jārunā tomēr ir par viņa darbībām. Līdz ar to tas ir solis atpakaļ. Ko tas nozīmē? Jau šodien, piedodiet kolēģi, lielai daļai no Saeimas deputātiem ar kompetento iestāžu lēmumiem ir liegta pieeja valsts noslēpumiem. Es negribu teikt, ka tas ir labi vai ka tas ir slikti. Bet kas ir kompetentā iestāde? Kas ir šāda lēmuma pamatā? Un kāpēc tāds lēmums nevar tikt pārsūdzēts un kāpēc tā argumentācija nav novadīta līdz vēlētājiem, kuri ir ievēlējuši Saeimas deputātus? Šodien mēs šo praksi tur paturpinām un paplašinām, attiecinot to uz citiem. Tāpēc es nerunāju par detaļām, kas ir visos apakšpunktos, bet es runāju par to galveno atkāpšanos no tiesiskuma karoga un no tiesiskuma principa. Pārlikt uz kompetentām iestādēm tiesas funkcijas - tas ir vēl trakāk, nekā Saeima pārliek savas funkcijas uz Ministru kabinetu. Paldies.".
2012_09_06-seq116 spokenText "Pēc deputātes Čepānes spēcīgās runas man faktiski neērti tagad vispār teikt par tādu ļoti sīku lietu. Tas ir tajā 11.panta pirmās daļas piektajā apakšdaļā... Mums ir rakstīts, ka pamatā... ka tiem nevar piešķirt... ka nevar naturalizēties cilvēki, kas Latvijā vai kādā citā valstī ir atzīti par vainīgiem nozieguma izdarīšanā. Es pieņemu, ka te ir izlaists vārds „smagu”, jo te varētu būt tā absurdā situācija, kā mēs vakardien runājām, dažiem cilvēkiem: ja kāds ir nozadzis, teiksim, ievārījuma burku, nu tad viņš tagad nevarētu naturalizēties. Tā ka es domāju, ka... Es atbalstu visu šo priekšlikumu, bet es iesaku, ka uz trešo lasījumu mums jāmaina šī redakcija un jāpapildina, lai neiznāk tā, ka par zaptes burkas nozagšanu nevar dabūt... nevar naturalizēties... neatkarīgi no tā, cik liela burka un cik garšīga zapte...".
2012_09_06-seq114 spokenText "Vispirms par vienu nelielu juridisku argumentu, kuru es izteicu arī Juridiskās komisijas sēdē un lūdzu arī kolēģus ar to iepazīties, un, proti, tas ir Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 11.aprīļa lēmums lietā Nr.SK221. Šis ir ļoti apjomīgs spriedums, un tur ir argumentēts patiešām, ka lemšana par naturalizāciju ir politiska izšķiršanās... un par pārsūdzēšanu. Un šeit tēzēs ir noteikts, ka Ministru kabinetam (es citēju): „ir piešķirta neierobežota rīcības brīvība piešķirt vai nepiešķirt pilsonību personām, attiecībā uz kurām Naturalizācijas pārvalde ir konstatējusi, ka tās atbilst naturalizācijas priekšnoteikumiem, un Ministru kabinets lēmumu pieņem, balstoties uz Ministru kabinetā pārstāvēto politisko partiju mērķiem un nostājas pilsonības jautājumos”. Līdz ar to šādiem lēmumiem piemīt politiska lēmuma raksturs. Tas, ka uz personu neattiecas neviens naturalizācijas ierobežojums un ka viņa ir izpildījusi visas naturalizācijas prasības, nerada šai personai subjektīvās tiesības uz uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Un nākošais. Mūsu komisij�� bija ļoti... faktiski apakškomisijā bija ļoti konstruktīvs darbs. Taču, skatoties uz to, kas notiek saistībā ar šo Pilsonības likumprojektu, ar masveidā piedāvāto naturalizāciju, ar šo politisko fonu un arī šodienas debates un maldināšanu, es gribētu, kolēģi, jums teikt, ka tas ir labi izstrādāts scenārijs, lai valstī radītu nestabilitāti un šķeltu sabiedrību. (No SC frakcijas starpsaucieni: „Ooo!”) Es minēšu šeit pavisam trīs cēlienus, jo ļoti bieži daudzi no šīs puses runā tēlaini, bet es centīšos argumentēt. Tātad es runāšu par trijiem cēlieniem. Pirmais cēliens. Urbanoviča kunga vārdiem runājot, uz skatuves uznāk labākie mobilā pulka dēli un meitas jeb bruņinieki. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ooo!”) Šeit pirms valodas referenduma - krievu valodas referenduma - ir bijuši viņa izteicieni, ka tie ir viņa sirdsapziņas bruņinieki, un šie bruņinieki arī šodien ir vērsušies Centrālajā vēlēšanu komisijā ar iniciatīvu par masveida naturalizāciju, skaidri zinot, ka tas ir pretrunā ar Satversmi, skaidri zinot, ka tas ir pretrunā ar Satversmes tiesas judikatūru, Augstākās tiesas... Saeimas 1996.gada lēmumu. Piemēram, visi ir aizmirsuši... Ir Deklarācija par Latvijas okupāciju. Es citēšu tikai vienu teikumu: „PSRS vadība mērķtiecīgi ieplūdināja Latvijā simtiem tūkstošu migrantu un ar to palīdzību centās iznīcināt Latvijas tautas identitāti. Šīs politikas rezultātā latviešu kā pamatnācijas īpatsvars samazinājās no 77 procentiem līdz 52 procentiem.” (No zāles dep. I.Klementjeva starpsaucieni.) Nākošais. Satversmes tiesas spriedums 2005.gada 7.martā, 13.punkta pēdējā rindkopa: „Nav pamatots viedoklis, ka Latvijai bijis pienākums automātiski garantēt pilsonību tiem indivīdiem un viņu pēctečiem, kuri nekad nav bijuši Latvijas pilsoņi un Latvijā ieceļojuši okupācijas laikā. Turklāt šīm personām tika dotas tiesības iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā.” Otrais cēliens šajā teātrī. Uz skatuves parādās samierinātāji, kuri veicina... kuri aicina uz dialogu... „Saskaņas Centra” personā. Kā mēs redzam, visi šie priekšlikumi... Es vakar skatījos Latvijas Televīzijas pirmajā programmā raidījumu „Sastrēgumstunda”... Tiek piedāvāti - es vēl īsti to neesmu redzējusi - pavisam septiņi punkti... Tātad šie samierinātāji... Bet būtībā, izvērtējot kompleksi visus šos priekšlikumus, redzams, ka tie jau neatpaliek no tiem pirmajā cēlienā parādījušamies bruņiniekiem. Un līdz ar to arī cenšas panākt šo pašu nulles variantu, tāpat arī dubultpilsonību Krievijas pilsoņiem. Un beidzot trešais variants... trešais cēliens. Ja šī šantāža neizdodas, tad es prognozēju, ka „Saskaņas Centrs” iesaistās parakstu vākšanā. Un par to liecina tas, ko nesen es izlasīju... Izlasīju vakar interviju... Ir tāds portāls MHO club, kur ir Urbanoviča kunga intervija. Un saistībā ar šo referendumu viņš saka: „Tie, kas ir parakstījušies par referendumu, tie ir malači!” Viņš saka, ka tas ir protesta veids. Es jautāju: „Protams, par valsts naudu, jā?” Pēc tam viņš saka, ka „šeit partija kā tāda nepiedalīsies, taču dalībnieki piedalīsies, un mēs veicināsim, lai šie cilvēki no mūsu partijas piedalītos parakstu vākšanā”. (No zāles dep. I.Zariņš: „Laiks beidzies!”) Līdz ar to es uzskatu, ka šajā, trešajā, cēlienā atnāks gan šie bruņinieki, gan arī samierinātāji un visi vienosies vienotā balsojumā pret Latvijas neatkarību, pret Latvijas nepārtrauktību, pret Latvijas kontinuitāti. Es aicinu visus šos provokatīvos priekšlikumus neatbalstīt. (Aplausi.)".
2012_09_06-seq112 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es centīšos pa punktiem... Pirmkārt, aicinājums Čaklā kungam, lai pieteiktos minētās panta redakcijas autors! Man tiešām ir interesanti... tas cilvēks, kurš ir izdarījis manis zemāk norādītās lietas. Otrkārt, Parādnieka kungam. Jūs tikko norādījāt - paldies mums... Tad jums paldies, ka naturalizācijas ierobežojumos tagad neietilpst personas, „kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu...” (Starpsaucieni no zāles.) „...administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki”. Tātad tos, kuri VDK bija finanšu, plānošanas un arī administratīvo... kuri pieņēma darbā tos operatīvos darbiniekus... tiem naturalizācijas ierobežojumu tagad nebūs. Parastiem darbiniekiem tie acīmredzot paliks. Nākamais. Pašreizējā 11.panta redakcija paredz, ka ir nepieciešams tiesas spriedums - tiešām demokrātiskai valstij atbilstošs vērtējums. Kas tagad mums tiek piedāvāts? Tiesas vairs nebūs. Būs kompetentās iestādes atzinums VIENOTĪBAS stilā: ar savu uzvedību... nu, viņš pastaigājas... vai vēl kaut kā citādāk rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai. Es vakar atvēru Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu: ja viņš klausās skaļi mūziku - sabiedriskās kārtības apdraudējums. Liegums naturalizēties tam cilvēkam! Vai, piemēram, apdraudējums nostiprinātām konstitucionālām vērtībām... Briesmu lietas... Cieņas un goda aizskārums, protams, ir konstitucionālas vērtības apdraudējums, un tad naturalizācija ir liegta. Kas ir tās kompetentās iestādes? To ir ļoti daudz! VIENOTĪBA gan zina to konkrētu sarakstu un kura kādai ministrijai ir pakļauta. Bet tad ir jautājums par to - kādā tiesvedībā? Vai kā administratīvo aktu to konstatēs administratīvajā procesā (Starpsaucieni no zāles.) vai kriminālprocesā kā kaut kādu lēmumu? Vai to konstatēs operatīvās izstrādes lietā, pamatojoties uz valsts slepeniem, deklasificētiem materiāliem? Principā hipotētiski tāds vissliktākais rezultāts ir sekojošais - Drošības policija... Starp citu, ne velti Čigānes kundze Drošības policijas priekšnieku Reiniku šodien pieminēja, pat trīs reizes! Trīs! (Zālē smiekli, izsaucieni.) Es ar jums nerunāšu! (Starpsaucieni no zāles.)... Vēstule ar vienu teikumu: nepilsonis A, B vai vēl tur kāds cits - vienā teikumā! - apdraud sabiedrisko kārtību ar savu uzvedību. Naturalizācijas ierobežojums! Bet ko jūs darāt? Man tiešām ir jautājums: ko jūs darāt? Tās ir tik lielas muļķības, ka es tiešām aicinātu autoru... jums trīsdesmit vai cik tur... trīsdesmit sešas sēdes bija: ko jūs tur darījāt.? Lai iziet priekšā cilvēks un konkrēti pasaka, kurš ir šīs redakcijas autors! Vienīgā iebilde, ko sniedza Čaklā kungs komisijas sēdē uz manu jautājumu, bija tāda, ka tiesas spriedums ir pārāk vienkāršoti. Tiešām, tas ir briesmīgi vienkāršoti! Tāda ir... Čepānes kundze laikam norādīja, ka tāda bija politiskā izšķiršanās. Nu tāda mums ir tā politika! Parlaments patiesībā ir pilnīgākā nulle! Viss tiek nodots izpildvarai. Kāds ir pārsūdzības... Izstāstiet man, lūdzu, Čepānes kundze, kāds būs pārsūdzības mehānisms! (No zāles dep. I.Parādnieks: „Nekāds!”) Pareizi! Ļoti jauka atbilde: nebūs pārsūdzības mehānisma! Tātad visi vēlamie vai nevēlamie attiecīgi pie pilsonības pielaisti netiktu. Turklāt cilvēkam tiesības attiecībā uz pārsūdzības mehānismu pēc būtības tiks liegtas. Nākamais jautājums attiecas uz ietvertajiem ierobežojumiem. Nu, draugi mīļie, cik gadi ir pagājuši? Mums vēl joprojām ir bail no tā bijušā... es nezinu, kaut kādas tur iestādes darbinieka, kuram ir 70 vai 80 gadu. Ziniet, izlasot šos naturalizācijas ierobežojumus, no vēstures man radās iespaids par agrīnajām feodālajām valstīm, ka tam nepilsonim ir jābūt piestiprinātam šeit pie tā zemes gabala un ka nevajag viņu laist nekur. Tā ir normāla situācija, normāla pozīcija, un tā nav jārisina. Bet it īpaši es aicinu tagad norādīt, kurš ir autors. (Aplausi.)".
2012_09_06-seq110 spokenText "25. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš izsaka jaunā redakcijā pantu par naturalizācijas ierobežojumiem. Un tās būtiskākās debates, kas par šo priekšlikumu izvērtās gan apakškomisijā, gar arī komisijā, bija saistītas ar to, ka līdzšinējā likuma redakcija pēc būtības attiecībā uz naturalizāciju nosaka, ka svarīgi ir pārbaudīt teorētiskās zināšanas, ko pārbauda šajā naturalizācijas eksāmenā, taču, salīdzinot ar citām demokrātiskām valstīm, kurām ir naturalizācijas procedūra, Latvija īsti nekonstatē naturalizācijas pretendenta patieso integrāciju, patieso vēlmi dzīvot šajā sabiedrībā un tādējādi arī būt patiesi integrētam. Un tādējādi, izpētot citu Eiropas valstu pieredzi, naturalizācijas kārtību un noteikumus, mēs konstatējām, ka būtu jānostiprina arī Latvijā Pilsonības likumā, ka ir ierobežojumi uzņemt Latvijas pilsonībā tādas personas, kuras ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus Latvijas valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātajām konstitucionālajām vērtībām, ja to konstatē kompetentas iestādes. Jāsaka, ka līdz šim brīdim to varēja darīt tikai tad, ja ilgstošā tiesas procesā vairāku gadu garumā... tātad tad, ja tas ir pierādīts ar tiesas spriedumu. Taču tad, ja šāds... ja tik tiešām tiesvedība bija uzsākta pret šādu personu, bet tiesas spriedums nebija stājies spēkā, likumā nebija pamata šo naturalizācijas procedūru apturēt vai pārliecināties par šīs personas patieso integrāciju.".
2012_09_06-seq109 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
2012_09_06-seq108 spokenText "Nākamais - arī Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums, kurš nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
2012_09_06-seq107 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
2012_09_06-seq106 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Pirms tam te kāds no debatētājiem teica, ka šis ir „Saskaņas Centra” slidenais priekšlikums. Nē, nē, viņu priekšlikumi nav slideni! Šis parāda patieso vēlmi un būtību, kādus tad „Saskaņas Centrs” redz topošos Latvijas Republikas pilsoņus, viņuprāt. Tātad - ko viņi piedāvā izslēgt ar šo priekšlikumu? To, ka par pilsoņiem varētu naturalizēties arī tie iedzīvotāji, kas ir bijuši PSRS VDK vai kāda cita ārvalstu drošības dienesta, izlūkdienesta vai citu speciālo dienestu darbinieki, informatori, aģenti vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētāji, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā. Lieliski! Paldies, „Saskaņas Centrs”! (No SC frakcijas: „Lūdzu!”, no VIENOTĪBAS frakcijas: „Kauns!”) Tātad mums viss ir skaidrs, ko jūs gribat šeit redzēt, - kādus pilsoņus, kādus sabiedrotos jūs sev meklējat. Paldies.".
2012_09_06-seq104 spokenText "23. - arīdzan „Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums, kurš nav atbalstīts.".
2012_09_06-seq103 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
2012_09_06-seq102 spokenText "Paldies. 22.priekšlikums ir Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums, kurš nav guvis komisijas atbalstu. (No zāles: „Balsot!”)".
2012_09_06-seq100 spokenText "21. - atbildīgās komisijas sagatavots priekšlikums, kas atbalstīts un kas tātad paredz, ka Latvijas pilsonība saglabājas tiem Latvijas pilsoņiem, kuri arīdzan ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību, vai arī kuri ir ieguvuši tādas ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi starptautisko līgumu par dubultpilsonības atzīšanu, vai arī ja ir iegūta iepriekš neminētas valsts pilsonība, taču Ministru kabinets ar individuālu atļauju ir devis piekrišanu saglabāt Latvijas pilsonību. Tāpat arī šajā priekšlikumā ir paredzēts, ka pilsonība saglabājas tām personām, kuras citu valstu pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā. Par šo priekšlikumu, protams, kā mēs to redzējām, runājot par iepriekšējo priekšlikumu, bija ļoti plašas debates. Sākotnēji mums arī apakškomisijā bija jākonstatē, vai runa ir par iespējamu juridisku kritēriju un vai mēs šeit varam vai nevaram runāt par diskrimināciju. Un mēs guvām viennozīmīgu atbildi, ka šeit nav runa par juridiska kritērija diskrimināciju, jo Eiropas Padomes Pilsonības konvencija, it īpaši šīs konvencijas skaidrojošais ziņojums, skaidri dod iespēju valstīm pēc saviem politiskajiem apsvērumiem ar atšķirīgu attieksmi izturēties pret dažādu valstu valstspiederīgajiem. Īpaši šajā skaidrojošajā ziņojumā ir norādīts, ka attiecībā uz Eiropas Savienības valstīm savstarpēji Eiropas Savienības valstis šādus atvieglojumus var dot. Tādējādi arī mēs apakškomisijā secinājām, ka runa nav par kādu diskrimināciju no juridiskā viedokļa. Tāpat arī šobrīd jau spēkā esošais likums - Pilsonības likums - piemēram, 14.pantā, runājot par naturalizāciju, paredz, ka tiem pēcnācējiem, kuru priekšteči ir bijuši Igaunijas vai Lietuvas pilsoņi... ka arī viņiem ir īpašāks režīms, ņemot vērā ciešo saikni starp Latviju, Lietuvu un Igauniju. Tā ka mēs varam tikai teikt, ka šobrīd, 2012.gadā, kad mēs esam pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts, NATO dalībvalsts, mēs tādējādi šo savu saikni, savu tuvību paplašinām atbilstoši tam, kādā situācijā mēs šobrīd atrodamies.".
2012_09_06-seq99 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
2012_09_06-seq98 spokenText "Godātie kolēģi! Šis priekšlikums Juridiskajā komisijā nebija atbalstīts.".
2012_09_06-seq96 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribu pieminēt tikai dažus faktus. Kad runāja par militārajām lietām, tas uzreiz izsauca man vēlmi tomēr šeit uzstāties. Pirmais. Valstu savstarpējās attiecības var mainīties. Ja runājam par NATO valstīm, tad jāteic, ka mēs zinām, piemēram, militāro konfliktu starp Turciju un Grieķiju. Dažādas intereses... Konflikti ir vairāki. Ir augsta līmeņa komisijas pētījušas, vai iespējams pret NATO valstīm vērsts militārais konflikts no ārpuses. Praktiski tā varbūtība ir tuva nullei. Divi piemēri no dzīves. Es pats esmu bijis izsūtīts uz Sibīriju. Kad 1956.gadā mūs formāli atbrīvoja, dzīvojām Tigdas rajonā Amūras apgabalā. Lai no stacijas „Sivaki” atbrauktu uz Latviju, viena biļete maksāja vairāk nekā 400 rubļu... nu, 451 rubli, man liekas, vai 431 rubli... Parastajā cietajā vagonā, ne kaut kādā luksā! Tā bija liela problēma, lai atgrieztos! Mana vidējā māsa palika vēl gadu, lai nopelnītu to naudu. Tātad tur, Sibīrijā... Jūs parunājiet ar tiem cilvēkiem, kas tur brauca tagad apskatīties tās vietas! Daudziem tur, Sibīrijā, ļoti laba attieksme ir pret Latviju, bet viņiem ir daudzas ekonomiskās problēmas, lai atgrieztos un dzīvotu Latvijā. Otrs piemērs. 90.gadu sākumā es aizgāju no Krievijas Bruņotajiem spēkiem. Man bija dzīvoklis, saņēmu naudu, 29 gadus biju nodienējis. Es samainīju Maskavas dzīvokli pret Rīgas dzīvokli. Naudas pietika, lai atgrieztos, atvestu mantas. Es visu to izdarīju, palīdzības jau no Latvijas puses nebija, izņemot Daini Turlo, kam iedeva dzīvokli. Bet mans labs paziņa un draugs Aleksandrs Gerasimjonoks, kurš bija septiņkārtējs pasaules čempions šaušanā un kura brālis dzīvo netālu no Rēzeknes, Latgalē, viņš to nevarēja izdarīt tīri finansiālu, ekonomisku līdzekļu dēļ. Viņa meita ieguva Olimpiskajās spēlēs sudraba medaļu Krievijas Federācijai. Es, Latvijas Šaušanas federācijas prezidents, gribētu, lai tā medaļa būtu Latvijas kontā. Tie ir vienkārši fakti pārdomām.".
2012_09_06-seq94 spokenText "Vēlreiz: cienītā priekšsēde! Kolēģi! Es gribu tikai divas lietas pieminēt. Viena ir tāda, ka es esmu vairākas reizes dzirdējis, ka „Saskaņas Centra” pārstāvji runā par kvantitāti, nevis par kvalitāti, par pilsoņu... par naturalizēto pilsoņu kvantitāti, ka vajadzētu vairāk pilsoņu. Es faktiski domāju, ka mums jādomā pirmām kārtām par kvalitāti, jo tie notikumi, tie lielie notikumi, tie referendumi - viens, kas jau ir bijis, otrs - kas varētu būt, - norāda uz to, ka mums tā kvalitāte faktiski ir samērā zema. Tā ka pie mums nedrīkst... mēs nedrīkstam runāt tikai par kvantitāti. 9.pants principā ir par to - par Latvijas pilsoņiem. Nu, un, ja tādi atrodas Krievijas Federācijā un piesakās uz Krievijas Federācijas pilsonību, tad viņiem ir jāatsakās no savas... un jāiesniedz lūgums piešķirt citu pilsonību. Tas šos cilvēkus nostādītu tādā situācijā, ka, pieprasot Krievijas pavalstniecību, viņiem būtu jāiesniedz atteikšanās jeb jāveic savas, Latvijas, pilsonības atsaukšana. Es domāju, ka tas šos cilvēkus nostādītu galīgi nepareizā... ļoti neiespējamā situācijā, un tas nav pieņemams. Tā ka tādā gadījumā viņi arī varētu nebūt dubultpilsoņi, jo tas viss atkarīgs no tā, vai tad pieņem to viņu atteikšanos vai ne. Tā ka, es domāju, šis ir ļoti slidens ieteikums no „Saskaņas Centra” puses.".
2012_09_06-seq93 spokenText "Tā, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas sēdi. Pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā” un bijām uzsākuši debates par 20. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu. Tātad turpinām debates. Vārds deputātam Valdim Liepiņam.".
2012_09_06-seq91 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens... nav, Andris Bērziņš... nav, Boriss Cilevičs... nav, Edmunds Demiters... Demitera kungs ir klāt, jā, paldies, Nikolajs Kabanovs... neredzu, nav laikam, Igors Meļņikovs... nav, Sergejs Mirskis... nav, Jānis Reirs... Reira kungs! Un Dana Reizniece-Ozola... nav. Paldies.".
2012_09_06-seq90 spokenText "Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, pirms mēs reģistrējamies, es vēlos visu mūsu vārdā sirsnīgi sveikt apaļā un skaistā jubilejā mūsu kolēģi - Marjanu Ivanovu-Jevsejevu, kurai šī apaļā jubileja bija 1.septembrī. (Aplausi.) Un vēl es visus vēlos informēt, ka pārtraukumā lielajā vestibilā tiks atklāta izstāde „Pasaule tavā bibliotēkā - UNESCO Pasaules mantojuma izzināšana”, kas ir rīkota, atzīmējot UNESCO Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību 40.gadadienu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
2012_09_06-seq89 spokenText "Mēģināšu runāt ļoti īsi! Es aicinu deputātus tomēr runāt vairāk atklāti par tām bailēm, ko līdz šim vēl, es tā jūtu, Latvijas sabiedrībā pauž mūsu valdošās partijas - runāsim atklāti! - par Krieviju. Tātad, Ābiķa kungs, cik es jūs sapratu, latvietis, kas dzīvo Krievijā, piemēram, tāds latvietis kā Valdis Pelšs... varbūt jūs tādu pazīstat... ka tad viņš sēdīsies iekšā Krievijas tankā un brauks karot ar Latviju. Es vienkārši brīnos: cik ilgi mēs tādā stilā runāsim no tribīnes? Nu vai tad nopietni mēs esam, tādā veidā runādami? Vai tad mēs neticam NATO vairāk? Vai tad jūs domājat, ka tiešām Krievijas tanki sāks uzbrukt Latvijai? Nu, vienkārši tas ir... (No zāles: „Gruzijā!”) Nu ko Gruzija? Nevajag salīdzināt Gruziju un Latviju! Tomēr - pirmais punkts! - mēs neticam NATO, ja mēs runājam par tankiem. Nākamais punkts. Atklāti runājot, jāteic, ka, ja mēs runājam par Krieviju un tiem latviešiem, kas dzīvo Krievijā, tad, nedodami viņiem pilsonību, mēs tādā veidā atbalstām staļinisma politiku, jo Staļins... viņš pieļāva to politiku un izsūtīja latviešus masveidā uz Sibīriju un Krieviju. (Starpsaucieni no zāles.) Ja mēs negribam izlabot Staļina pieļautās kļūdas, nu tad ko... nu tad par ko mēs runājam? Mēs runājam par to veidu, mēs varam paaicināt Krievijas latviešus atpakaļ uz Latviju, dodot viņiem iespēju caur dubultpilsonību atbraukt mierīgā ceļā uz Latviju. Es jau runāju par tām lietām. Kāpēc mēs nevaram dot tiesības Latvijas krieviem... atbraukt caur dubultpilsonību uz Latviju un mēģināt dzīvot Latvijā? Vienkārši tādā veidā, jo latvieši ir latvieši visā pasaulē! A mēs šķirojam: latvieši Krievijā ir sliktāki par latviešiem, kas dzīvo Kanādā. Ļoti dīvaini!".
2012_09_06-seq88 spokenText "Paldies. Vai Sakovska kungam pietiks ar trim minūtēm? Jā. Tad turpinām debates. Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.".
2012_09_06-seq87 spokenText "Jautājums par dubultpilsonības izveidošanu, manā atmiņā, ir parādījies pēdējo divu gadu laikā, pēc tam, kad Latvijas iedzīvotāju, Latvijas pilsoņu liels skaits pārvietojās uz ārzemēm, galvenokārt uz Rietumiem, vēl precīzāk - uz Īriju, Lielbritāniju un Vāciju - ekonomiskās emigrācijas procesa laikā. Pērn pavasarī man bija tikšanās ar Latvijas pilsoņiem, lielākoties latviešiem... latviešu emigrantiem, kuri dzīvo patlaban Īrijā un Vācijā un kuri uzstājās un pieteicās ar problēmu, ka viņiem būtu daudz vieglāk uzturēties tajās valstīs... un viņi negribētu zaudēt savas saites ar Latviju, ja būtu nodrošināta dubultpilsonība. Līdz ar to šī prasība un šī norma, ko piedāvā arī likumdevējs pamatdokumentā, kuru mēs šobrīd skatām, ir taisnīga, un es to atbalstu, tāpat kā to atbalsta visa mūsu frakcija. Dubultpilsonība ir solis uz priekšu mūsu likumdošanas attīstībā katrā ziņā! Emigrācija notiek ne tikai uz Rietumiem, bet arī uz Austrumiem. Ar valstu uzskaitījuma sašaurināšanu līdz Rietumvalstīm, līdz NATO valstīm, ieviešot politisko kritēriju, mēs patiesībā iejaucamies ekonomiskajos procesos, neļaujot mūsu Latvijas pilsoņiem, tiem, kas vēlētos, aizbraukt, lai uzturētu savas ģimenes ekonomiski, un strādāt Pēterburgā, Maskavā vai Pleskavā, vai Smoļenskā, saglabājot Latvijas pilsonību. Šeit nav nekādas citas mašinērijas! Ābiķa kungs, ja ienaidnieka tankā sēdēs Latvijas ienaidnieks, tad Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izturēsies pret šo tanku un pret šo tankistu kā pret ienaidnieku, šeit nevar būt nekādu šaubu! Neuztraucieties, es šeit nesaredzu nekādu problēmu! Bet problēma ir ikdienas problēma. Ar to formulējumu, kuru mums tagad piedāvā komisija, patiesībā mēs „kanalizējam” ekonomisko emigrāciju tikai uz vienu pasaules pusi un ierobežojam to uz Krieviju, uz Ukrainu vai uz citām valstīm. Tas nav taisnīgi, un tā ir iejaukšanās ekonomiskajos procesos! Tas arī patiesībā mazina mūsu iedzīvotāju iespējas sakārtot savas ekonomiskās intereses. Līdz ar to es uzskatu, ka mūsu frakcijas iesniegtais 20.priekšlikums ir daudz nopietnāks, nekā daži kolēģi no VIENOTĪBAS frakcijas mēģina to tagad raksturot. Lūdzu jūs nopietni izturēties pret šo priekšlikumu un atkal to atbalstīt! Un, ja tas netiks atbalstīts, mēs piedāvāsim citu risinājumu trešajam lasījumam. Paldies.".
2012_09_06-seq85 spokenText "Godājamie kolēģi! Tik kvēla Čaklā kunga runa tiešām prasa atbildi, un es vēlētos viņam atgādināt, ka politiķi nāk un iet, bet tie cilvēki, attiecībā uz kuriem jūs to regulējumu pieņemat, acīmredzot paliks. Jums gan laikam tā nešķiet. Sakarā ar dubultpilsonību man patiesībā ir vairāki jautājumi. Es gribētu, lai jūs man atbildētu. Komisijas sēdēs, apakškomisijas sēdēs es neesmu piedalījies, bet mani interesē statistikas rādītāji par Latvijas pilsoņu skaitu katrā valstī, lai jūs tiešām pieņemtu politisku lēmumu - politisku! - par to, ka dubultpilsonības jautājums būs atrisināts attiecībā uz, pieņemsim, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīm, uz Eiropas Savienības vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu pilsonību. Interesanta ir tāda iezīme kā, piemēram, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonība, un šis konkrētais ieraksts ir veikts tikai tādēļ, ka, piemēram, Šveice nav ne NATO, ne Eiropas Savienībā. (No zāles dep. I.Čepāne: „Ministru kabinets nolems!”) Vienas valsts dēļ mēs tur ieliekam tādu regulējumu. Tas ir pirmkārt. Otrkārt. Attiecībā uz to, kas ko lasa un kas ko nelasa. Un nu par tiem statistikas rādītājiem. Jums nav konkrētu aprēķinu, kur, kādā valstī, kāds ir Latvijas pilsoņu skaits, kuri tur dzīvo. Jums nav pat noteikta ārvalstu regulējuma attiecībā uz to, ja Latvijas pilsoņiem, Latvijas pilsonim, piedzimst bērns tajā citā - trešajā - valstī... kādi tad ir nosacījumi tās citas valsts pilsonības iegūšanai. Un viens no nosacījumiem varētu būt atteikšanās no Latvijas pilsonības. Tur jau tā lieta! Tur jums gan prātiņa nepietiek, lai to izvērtētu. Viens otrs no jums vēl pieļauj iespēju, ka mums ir obligātais dienests un ka vajag dienēt armijā, ka atzīst vai neatzīst neatkarību... Cik daudz ir jāaizdomājas, lai pateiktu, ka, pieņemsim, okey, Krievija neatzīst mūsu valsts neatkarību? Tiešām es aicinātu ieklausīties tajā, ko Dolgopolova kungs ir teicis. Kas rada problēmas tautu starpā? Kāpēc attiecībā uz šo institūtu, dubultpilsonības institūtu, ir jābūt tādai divkosīgai attieksmei attiecībā uz skaitļiem? Parādiet tos, Čaklā kungs! Jūs vadījāt apakškomisiju. Cik jums tur bija? Ap 40 sēdēm. Parādiet mums aprēķinus! Vai tādi ir? To nav! Līdz ar to ir jūsu deklaratīvā attieksme attiecībā uz šo iedalījumu. Un pamata tam nekāda nav. Līdz ar to es tiešām aicinu izvērtēt šo jautājumu lielā mērā objektīvi, par pamatu ņemot arī to vērtējumu, kas ir tajās citās valstīs attiecībā uz kādas valsts pilsonības iegūšanu. Un, ja tur, tajās trešajās valstīs, dzimst mūsu pilsoņu bērni, tad viņiem ir jāatsakās no Latvijas pilsonības. Šajā gadījumā es domāju, ka tas, ko jūs piedāvājat, ir muļķības. Paldies.".
2012_09_06-seq83 spokenText "Cienījamie kolēģi! Katra diena, ko mēs pavadām šajā pasaulē, kurā notiek kāda atklāsme, ir ļoti svarīga diena. Piekritīsiet? Man ir atklāsme: „Saskaņas Centrs” ir slepena organizācija! „Saskaņas Centrs” ne tikai nevīžo izlasīt 2.pantu, tā pilnu redakciju, ne tikai nevīžo izlasīt 8.panta pilnu redakciju, bet viņi arī savstarpēji nesarunājas, jo divi deputāti, kas viņus pārstāvēja apakškomisijā... trīs deputāti, kas pārstāvēja viņus Juridiskajā komisijā, bija informēti par to, kas ir ierakstīts 2.pantā. Vajadzētu būt informētiem par to, kas ir pierakstīts 8.pantā un ko mēs visi šeit no tribīnes tikko centāmies atgādināt. Tātad tur šis jautājums ir izskatīts un pieņemts. Bet, ja viens no partijas vadītājiem - Urbanoviča kungs - stājas kameras priekšā un saka, ka par to vajadzētu debatēt, tad vispirms vajag pajautāt kolēģiem, vai gadījumā tas jau nav noticis, kā tas ir šajā gadījumā un arī Pilsonības likuma sakarā. Un šajā gadījumā man tiešām ir lūgums: cienījamie kolēģi, izlasiet 2.pantu, izlasiet 8.pantu! Satversmes tiesa par dubultpilsonības pieļaujamību... esmu to jau citējis, bet tagad „Saskaņas Centram” par godu atgādināšu vēlreiz: „Dubultpilsonības jautājums pamatā ir politisks, nevis tāds, kas būtu izšķirams, balstoties uz juridiskiem apsvērumiem. Pilsonības jautājuma tiesiskā regulējuma pieņemšanai piemīt politisks aspekts. Likumdevējs, izšķiroties par labu dubultpilsonības pieļaušanai, nosaka to, ar kurām personām un kādos gadījumos dubultpilsonība ir pieļaujama, ņemot vērā valsts intereses, politisko situāciju un pilsonības politiku.” Tāpēc ir konkrēta redakcija 2.pantam, ir konkrēta redakcija 8.pantam un mūsu piedāvātā konkrētā redakcija 9.pantam. Un nemulsiniet sabiedrību un nestāstiet nepatiesību! Paldies.".
2012_09_06-seq81 spokenText "Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka jebkurā lietā ir savi pozitīvie momenti un savi negatīvie momenti. Neapšaubāmi, pozitīvs moments ir tas, ka - tā, kā pareizi teica Čepānes kundze, - mums ir jāizvēlas, vai mēs esam par dubultpilsonību vai neesam; vai esam pret to institūtu. Mēs atbalstām dubultpilsonības ieviešanu, par ko jau runāja mani kolēģi, „Saskaņas Centra” deputāti, vairāku apsvērumu dēļ. Bet būsim konsekventi! Šodien tā diskusija, kas ir izveidojusies ap 20.priekšlikumu, ko iesniedzis „Saskaņas Centrs”... Principā risinājums ir arī Juridiskās komisijas redakcijā, kura piešķir šāda veida tiesības Ministru kabinetam. Kur ir loģika? Ābiķa kungs te tikko minēja... Es saprotu, ka viņš runāja par draudzīgām un nedraudzīgām valdībām, par citām valstīm runājot... Es ceru, ka viņš nedomāja - draudzīgām un nedraudzīgām tautām! (No zāles: „Nē!”) Līdz ar to, kas būs, ja, teiksim, mainīsies valdība arī šeit? Šo situāciju arī vajadzētu... padomāt par to... Kā mainīsies likums šinī sakarā, ja tāda kompetence un tādas tiesības tiek piešķirtas Ministru kabinetam, nevis ir iestrādātas kā vispārīga likuma norma? Man šķiet, ka tas nav tālredzīgi. Dabīgi, jūs šodien varat neatbalstīt 20. - „Saskaņas Centra” - priekšlikumu. Bet to ideju, ka šīs lietas jāregulē likumam un jāregulē taisnīgi, nedalot un nešķirojot Latvijas pilsoņus pēc valstīm, pēc citām pazīmēm, ka jābūt vispārīgiem spēles noteikumiem... Un līdz ar to, ja jūs pat šodien noraidīsiet šo priekšlikumu, mēs būsim spiesti uz trešo lasījumu precizēt šo normu tā, lai nebūtu pieļaujama improvizācija Ministru kabineta izpratnē, kā tas notiek bieži vien citos jautājumos šodien, vakar un, es baidos, rīt arī. Paldies.".

first
previous
next