Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_09_06-seq194> ?p ?o. }

• 2012_09_06-seq194 type Speech.
• 2012_09_06-seq194 number "194".
• 2012_09_06-seq194 date "2012-09-06".
• 2012_09_06-seq194 isPartOf 2012_09_06.
• 2012_09_06-seq194 spokenAs 33.
• 2012_09_06-seq194 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja Āboltiņas kundze! Godājamie deputāti, dāmas un kungi! Savu šīsdienas runu vēlētos sākt ar atbildēm uz pāris jautājumiem, un tie ir: kāpēc tas, ko teikšu, ir svarīgs sabiedrībai, politiķiem un man kā tiesībsargam? Pirmkārt. Kāpēc ziņojums par cilvēktiesību stāvokli Latvijā ir svarīgs sabiedrībai? Cilvēktiesības ir ilgtspējīgas, demokrātiskas sabiedrības labklājības pamats. Valstīs, kurās cilvēktiesību jēdziens nav tikai skaisti vārdi, bet dzīvē īstenoti un ievēroti principi, iedzīvotāji bauda augstu labklājības līmeni. Savukārt ikviena problēma vai nepilnība cilvēktiesību ievērošanā traucē valsts labklājības attīstību. Nereti kā piemēru sev priekšā stādām Zviedriju, Dāniju, Norvēģiju. Šīs ir ne tikai augstas labklājības valstis, tās ir arī valstis, kas vienas no pirmajām pirms vairākiem simtiem gadu vai vairākiem desmitiem gadu izveidoja ombuda jeb tiesībsarga institūtu, lai aizstāvētu tiesiskas, cieņpilnas, godīgas un taisnīgas attiecības starp valsti un tās iedzīvotājiem. Lielu daļu no cilvēktiesībām ikviens no mums bauda, ikdienā neaizdomājoties, ka attiecīgā tiesība vai brīvība ir cilvēktiesība. Piemēram, paužot savu kritisko viedokli par kādu valsts amatpersonu un nebaidoties par iespējamām represijām; rakstot vēstuli draugam, būt pārliecinātam, ka vēstuli nelasīs kāds cits; apmeklējot savas ticības dievnamu, būt drošam, ka pēc tam netiksi nomētāts ar akmeņiem; vai pēc vizītes pie ģimenes ārsta būt pārliecinātam, ka ziņas par veselības stāvokli netiks izpaustas kādam ziņkārīgajam. Visās šajās manis pieminētajās situācijās sabiedrības pārstāvji sastopas ar cilvēktiesībām. Esmu pārliecināts, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs neatkarīgi no savas pilsoniskās, sociālās, politiskās vai citas piederības vēlas dzīvot labklājīgā valstī. Tāpēc cilvēktiesību ievērošana ir svarīga ikvienam šīs valsts iedzīvotājam. Un mans kā tiesībsarga uzdevums ir sekot līdzi, lai cilvēktiesības Latvijā tiktu ievērotas, saskaņā ar Tiesībsarga likumu norādīt uz ikvienu cilvēktiesību problēmu, kuru esam identificējuši darba gaitā un kura kavē šīs valsts labklājību. Otrkārt. Kāpēc ziņojums par cilvēktiesību stāvokli Latvijā ir svarīgs jums, godātie politiķi? Tiesībsarga darbs ir salīdzināms ar risku identificēšanu un priekšlikumu sniegšanu identificēto problēmu risināšanai. Gatavojoties šim ziņojumam, es pārlūkoju „Deklarāciju par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību”, kurā jūs, deputāti, līdz ar uzticības izteikšanu Valda Dombrovska sastādītajam Ministru kabinetam esat apstiprinājuši valstij saistošas prioritātes un uzdevumus. Ar savu ziņojumu vēlos norādīt uz Tiesībsarga biroja darba gaitā identificētiem riskiem, kas izriet no cilvēktiesību problēmām Latvijā un var apgrūtināt izvirzīto prioritāšu un uzdevumu īstenošanu un līdz ar to - Latvijas centienus uz labklājīgu valsti. Treškārt. Kāpēc ziņojums ir svarīgs man, tiesībsargam? Tiesībsarga iepriekšējo gadu pieredze diemžēl liecina, ka katru gadu valsts un pašvaldību iestādēm tiek norādīts uz teju vienām un tām pašām cilvēktiesību problēmām. Manuprāt, tas nav pieļaujami, ka valsts un pašvaldības amatpersonas ignorē un nerisina tiesībsarga norādītās cilvēktiesību un labas pārvaldības problēmas. Pēdējā pusgadā vērojama bīstama tendence, kas norāda uz tiesisko principu noraidīšanu pēc būtības, proti, atsevišķas iestādes, no vienas puses, piekrīt tiesībsarga norādīto cilvēktiesību problēmu esamībai un, no otras puses, tajā pašā laikā norāda, ka neveiks nekādus pasākumus identificēto problēmu risināšanai, jo tiesībsarga atzinumam ir tikai rekomendējošs raksturs. Es vēlos šajā situācijā ikvienam politiķim vai amatpersonai atgādināt par Satversmes tiesas lēmumā norādīto, ka Saeimai, saņemot tiesībsarga priekšlikumus par nepieciešamību izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, šādi grozījumi ir jāvērtē pēc būtības vai arī jāsniedz argumentēts viedoklis, kādēļ tas netiek darīts. No Satversmes tiesas lēmuma skaidri un nepārprotami izriet, ka uz tiesībsarga ikvienu norādīto cilvēktiesību vai labas pārvaldības problēmu un sniegto priekšlikumu problēmas risināšanai ir jāsniedz atbilde pēc būtības par attiecīgās iestādes turpmāko rīcību problēmas risināšanai. Manuprāt, ir bērnišķīgi atgādināt, ka likumdevējs un valsts pārvalde strādā iedzīvotāju labā. Bet, ja tas nepieciešams, esmu gatavs to atkārtot vēl un vēl. Esmu pārliecināts, ka klātesošie politiķi ir iepazinušies ar pilnu Latvijas Republikas tiesībsarga 2011. gada ziņojumu, kuru jūs saņēmāt vasaras sākumā, tādēļ savā runā akcentēšu tikai dažas, manā ieskatā, neatliekami risināmas cilvēktiesību problēmas. Es nelasīšu visu ziņojumu, kas ir uz 179 lapām, es uzsvēršu būtiskās lietas. Uzskatu, ka mans pienākums ir pievērst jūsu uzmanību cilvēktiesību un labas pārvaldības problēmām Latvijā, kas var kavēt Latvijas kā labklājīgas valsts attīstību. Pārskatāmības labad ziņojumu esmu veidojis pa tematiskajiem blokiem. Es sākšu ar izglītību. Netiek nodrošinātas Satversmes 112.pantā garantētās tiesības bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Izpēti pie šī jautājuma Tiesībsarga birojs uzsāka jau 2008.gadā, bet īpaši intensīvi mēs sākām darbu pie šī jautājuma 2011.gadā. Ar ziņojumu par tiesību iegūt pamata un vispārējo vidējo izglītību bez maksas nodrošināšanu pašvaldības dibinātās izglītības iestādēs esmu iepazīstinājis gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, izglītības ministru, Ministru prezidentu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, visas skolas, gan ar mediju starpniecību - plašu sabiedrību, tādēļ mani secinājumi un priekšlikumi jums ir zināmi. Situācijas tūlītējam risinājumam saskatu šādus soļus: Izglītības likumā precizēt terminus „mācību līdzekļi” un „maksa par izglītības ieguvi” un būtiski papildināt Ministru kabineta noteikumus „Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi”; izstrādāt plānu periodam, lai pilnībā no valsts budžeta līdzekļiem tiktu finansēta obligātās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšana pašvaldības dibinātās izglītības iestādēs, vienlaikus nepasliktinot izglītības kvalitāti; pārejas periodā nekavējoties nodrošināt iespēju ģimenēm saņemt pa��valdības sociālo palīdzību vai valsts palīdzību, ja atbilstoši to ienākumiem un materiālajam stāvoklim tām nav iespēju nodrošināt bērna izglītību. Es gaidu, ka augstas valsts amatpersonas šajā jautājumā pārtrauks nogaidošo klusēšanu un paudīs savu viedokli, kam sekos arī aktīva rīcība prettiesiskās prakses pārtraukšanā. Labklājība. Sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilizācijas procesā cilvēktiesību principu ievērošanai ir būtiska nozīme uz iedzīvotāju labklājību. Esmu vairākkārt norādījis, ka valsts nav izpildījusi Satversmes 109.pantā noteikto pienākumu garantēt tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī, jo valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kam piesaistīts vecuma pensijas minimālais apmērs, ir 45 lati mēnesī, un tā apmērs ir nemainīgs kopš 2006.gada. Minētais lielums nav pamatots ne ar ekonomiskajiem rādītājiem, ne ar aprēķiniem par personas vajadzību nodrošināšanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Tāpat esmu aicinājis Ministru kabinetu vecuma pensijas minimālā apmēra noteikšanā ņemt vērā Satversmes tiesas spriedumos paustās atziņas, piemēram, minimālā sociālā nodrošinājuma līmeņa noteikšanai izvēlēties kādu no starptautiski atzītām metodēm. Lielais bērnu skaits sociālās aprūpes centros norāda uz to, ka valsts nav pietiekami veikusi nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu ikvienam bērnam tiesības uzaugt ģimenē. Arī darbinieku skaits ir nepietiekams tam, lai bērni varētu saņemt aprūpi atbilstoši savām vajadzībām. Darbinieku trūkums attiecināms arī uz sociālās aprūpes centriem, kuros ir pieaugušie. Manuprāt, novārdzināto jauniešu gadījumi Daugavpils novada sociālās aprūpes centrā „Kalkūni” un Valsts sociālās aprūpes centra „Vidzeme” filiālē „Rūja” ir uzskatāmi piemēri un norāda uz nepieciešamību steidzami pārskatīt normatīvajos aktos noteiktās prasības sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēm. Līdz šim nav izstrādāts deinstitucionalizācijas plāns vai stratēģija, kā panākt pakāpenisku likvidāciju iestādēm, kurās ievieto bez vecāku gādības palikušos bērnus, un sekmēt alternatīvos ārpusģimenes aprūpes pasākumus. Vēršu uzmanību, ka bērnu līdz 3 gadu vecumam ievietošana aprūpes iestādēs jeb tā saucamajos bērnu namos ir uzskatāma par bērnu tiesību pārkāpumu. Apsveicami ir grozījumi, kurus virza Labklājības ministrija, nosakot, ka bērnu ievietošana institūcijā ir pagaidu risinājums uz laiku līdz sešiem mēnešiem, un vienlaikus uzliekot pienākumu pašvaldībām aktīvi meklēt ārpusģimenes aprūpes iespējas bērnam augt ģimeniskā vidē. Lai arī plānotie grozījumi ir pozitīvs solis bērnu tiesību aizsardzībā, šie centieni ir nepietiekami, tādēļ ir jāizstrādā deinstitucionalizācijas stratēģija un attiecīgs rīcības plāns ar skaidriem mērķiem un uzdevumiem noteiktam laika periodam. Labklājību ietekmējošs apstāklis ir arī partnerattiecību tiesiskais regulējums. Tiesībsarga ieskatā, grozījumi nepieciešami tiesību normās, kas attiecas uz pacientu tiesisko aizsardzību, interešu konflikta novēršanu, procesuālajām tiesību normām, personas sociālajām tiesībām, tiesībām uz informāciju. Veselība. Lielais bērnu ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem skaits sociālās aprūpes centros liecina par to, ka valstī trūkst ģimenes tipa aprūpes pakalpojumu un tādēļ šādus bērnus bieži ievieto bērnu aprūpes iestādē. Lai samazinātu bērnu ar īpašām vajadzībām ievietošanu aprūpes iestādēs un veicinātu bērnu izņemšanu no minētajām iestādēm, nepieciešams sniegt pietiekamu atbalstu ģimenēm, kurās aprūpē bērnus ar īpašām vajadzībām, un sekmēt alternatīvu aprūpes pakalpojumu pieejamību. Jāizvērtē iespēja noteikt lielāku atlīdzības apmēru tiem aizbildņiem un audžuģimenēm, kas aprūpē bērnu ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, jo šiem bērniem viņu veselības un attīstības stāvoklis nedrīkst būt par šķērsli, lai saņemtu aprūpi ģimeniskā vidē. Personas ar garīga rakstura traucējumiem diendienā saskaras ar savu tiesību pārkāpumiem, bet pašas ir ierobežotas spējā aizstāvēt savas tiesības. Esam konstatējuši, ka vairākos sociālās aprūpes centros ir problēmas gan attiecībā uz sociālās aprūpes centru veikto sociālo rehabilitāciju, gan attiecībā uz sociālās aprūpes centru klientiem pieejamo veselības aprūpi. Sociālās aprūpes centru darbinieki šo centru sniegtos pakalpojumus pamatā izprot kā aprūpes pakalpojumus, kas nav vērsti uz centros iemitināto personu atgriešanu sabiedrībā, tādēļ sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pārsvarā nesasniedz sociālās rehabilitācijas mērķi, proti, sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā. Risku rada arī apstāklis, ka klienti saņem lielas zāļu devas, bieži vērojama polipragmāzija, proti, vienlaicīga daudzu zāļu lietošana, un vairumā gadījumu alternatīvās aprūpes metodes tiek aizstātas ar medikamentiem. Īpašu uzmanību vēlos pievērst problēmām tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanas jomā. Situācijas uzlabošanai tehnisko palīglīdzekļu jomā ir sniegtas konkrētas rekomendācijas, piemēram: nepieciešama ilgtermiņa stratēģija, iegādājoties mūsdienīgus, ilgtermiņā lietojamus un personu vajadzības apmierinošus tehniskos palīglīdzekļus; ir jāpārskata piešķirtā finansējuma apjoms un esošo finanšu līdzekļu izlietošanas efektivitāte; nav pieļaujams, ka tehniskie palīglīdzekļi, kas iegādāti par valsts budžeta līdzekļiem, nav kvalitatīvi un neatbilst personu vajadzībām; tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanas sistēma ir veidojama, ņemot vērā katras personas individuālās vajadzības, sasaistot rehabilitācijas pasākumus ar piemērota tehniskā palīglīdzekļa izvēli un nekavējošu iegādi, attiecīgi piešķirot finansējumu un nodrošinot valsts atbalstu personas līdzmaksājumam dārgiem un ilgtermiņā lietojamiem tehniskiem palīglīdzekļiem. Droša vide ir viens no veselības pamatnosacījumiem. Satversmes 111. pantā nostiprinātas tiesības uz veselības aizsardzību, kas ietver tiesības uz drošiem un veselīgiem sadzīves apstākļiem. Valsts pienākums ir nodrošināt epidēmisko un endēmisko slimību profilaksi, ārstēšanu un apkarošanu, proti, izstrādāt sistēmu, kas nodrošina minētās tiesības un šo tiesību izpildes efektīvu kontroles mehānismu. Pēdējo divu gadu laikā bīstami pieaugusi legionelozes izplatība. Izpētot šo jautājumu padziļināti, esam konstatējuši: 1) pašreizējais regulējums nav pietiekams iedzīvotāju tiesību uz veselības aizsardzību nodrošināšanā un būtu izstrādājamas obligātas prasības attiecībā uz ūdens kvalitāti, kā arī paredzams kontroles mehānisms šādu prasību ievērošanai; 2) bez tam, lai novērstu saslimšanas risku, piemēram, ar legionelozi un nodrošinātu iedzīvotāju tiesības uz veselības aizsardzību, nepieciešama sabiedrībai pieejama informācija par veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem. Laba pārvaldība. Par Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktā labas pārvaldības principa ievērošanu vēlos jūsu uzmanību pievērst divām jomām - nodokļi un elektroenerģija. Nodokļi. Pēdējā pusotra gada laikā Tiesībsarga birojā saņemti vairāki iesniegumi par tēmu, kas skar Valsts ieņēmumu dienesta prettiesisko rīcību, iekasējot auditu rezultātā aprēķināto, bet likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” neparedzēto nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu no ienākuma par tādu nekustamo īpašumu pārdošanu, kas bijuši personas īpašumā vairāk par 12 mēnešiem, ar šīm darbībām pārkāpjot personu tiesiskās paļāvības principu. Elektroenerģija. Likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 5.pantā noteikts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbības pamatprincips, proti, pieņemt lēmumus un izdot administratīvos aktus, lai aizstāvētu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību saskaņā ar taisnīguma, atklātības, neitralitātes, vienlīdzības un proporcionalitātes principiem. Savukārt minētā likuma IV nodaļā „Tarifu noteikšana” lietotāju intereses netiek minētas. Saskaņā ar likuma 20.pantu tarifa apmērs nosakāms tādā apmērā, lai segtu ekonomiski pamatotas izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti. Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka normatīvie akti nesniedz skaidru priekšstatu, kā notiek apstiprināšanai iesniegto tarifu ekonomiskās pamatotības pārbaude. Iesniegtie tarifi tiek vērtēti saskaņā ar metodiku, no kuras nav iespējams konstatēt, ka tarifa aprēķina ekonomiskā pamatotība atbilst ne tikai uzņēmuma attīstības nodrošināšanai, bet arī lietotāja interešu aizsardzībai. Tiesībsarga ieskatā, pastāv arī risks, ka komisija, izskatot iesniegto tarifu ekonomisko pamatotību, varētu būt netieši ieinteresēta saglabāt vai palielināt sabiedrisko pakalpojumu gada apgrozījumu, ņemot vērā, ka tās darbība tiek finansēta no valsts nodevas, kas saņemta par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu. Protams, komisija visus atzinumā ietvertos pārmetumus ir noraidījusi. Tomēr, ņemot vērā to, ka elektroenerģijas tarifu pieaugums skar ikviena Latvijas iedzīvotāja ekonomiskās intereses, darbu pie jautājuma padziļinātas izpētes turpināsim. Nodarbinātība. Viens no nodarbinātību ietekmējošiem apstākļiem ir diskriminācija. Neskatoties uz diskriminācijas aizliegumu, darba tirgū ir pieaudzis diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu skaits. Ar diskrimināciju nodarbinātības jomā biežāk sastopas pirmspensijas, pensijas vecuma cilvēki, un vecums kā kritērijs tiek izvirzīts kandidātu atlasē; ir atsevišķi gadījumi, kad vecāka gadagājuma cilvēkiem uzteikti darba līgumi; sievietes, kuras atgriežas no bērna kopšanas atvaļinājuma, - ir konstatēti gadījumi, kad netiek nodrošināts līdzvērtīgs darbs un atalgojums, kā noteikts likumā; romu tautības pārstāvji - romu kopiena norāda, ka liela daļa romu ir izbraukuši no valsts, jo Latvijā nav iespējas iekļauties nodarbinātības vidē. Diskriminācijas izskaušanai normatīvajā regulējumā nav vērojami būtiski trūkumi, savukārt tādi veidojas ikdienas praksē. Par diskriminācijas pārkāpumiem iedzīvotāji sūdzas maz nevis tāpēc, ka diskriminācija nodarbinātības jomā būtu reta parādība, bet gan personas līdz galam, iespējams, nav apzinājušās savas tiesības un vairumā gadījumu baidās no darba devēju tā saucamās atriebības, kā to liecina arī daži pētījumi. Tiesiskums. Analizējot situāciju cilvēktiesību jomā saistībā ar tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanu, secināms, ka ar steigu jāīsteno valdības deklarācijas sadaļā „Tiesiskums” noteiktais uzdevums pārkārtot un optimizēt vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu sistēmu. Uz jautājuma risināšanas steidzamību norāda arī Tiesībsarga birojā saņemtās sūdzības, kas saistītas ar tiesībām uz taisnīgu tiesu saprātīgos termiņos, kas īpaši aktuāli ir gadījumos, kad personas atrodas apcietinājumā. Tiesiskumu ietekmē arī juridiskās palīdzības pieejamība. Esam snieguši priekšlikumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzība likuma grozījumiem, paredzot iespēju personām ar zemu ienākuma līmeni saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību prasības iesniegšanai un tiesvedībai arī Satversmes tiesā. Lai gan tiesības uz taisnīgu tiesu nav absolūtas, kā norāda Satversmes tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa, šīs tiesības var tikt ierobežotas tikai tiktāl, ciktāl tās netiek atņemtas pēc būtības. Personas ar zemu ienākuma līmeni var nonākt situācijā, kad to ierobežoto finanšu iespēju dēļ ir liegta piekļuve taisnai tiesai. Diemžēl šis priekšlikums Saeimā tika noraidīts. No tiesiskuma viedokļa raugoties, personu ar garīgās veselības un garīgās attīstības traucējumiem tiesību nodrošināšanā problēmas rada apstāklis, ka, neskatoties uz Satversmes tiesas 2010.gada 27.decembra spriedumā noteikto, ka ar 2012.gada 1.janvāri spēkā jāstājas jaunam rīcībspējas regulējumam, šobrīd spēkā ir vien pagaidu noregulējums. Tiesiskumu šai sabiedrības grupai būtiski ietekmē vēl kāds Tiesībsarga biroja aktualizēts jautājums par valsts nodrošināta advokāta lomu un darbību, aizstāvot personas tiesā saistībā ar lēmuma pieņemšanu par piespiedu ārstēšanu psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Tika konstatēts, ka lielā daļā gadījumu tiesas procesā pēc būtības netiek nodrošināta likumā paredzētā advokāta palīdzība, kas rezultātā rada būtisku cilvēktiesību - tiesību uz taisnīgu tiesu - pārkāpumu. Es aicinu ātrāk īstenot arī noteikto uzdevumu - attīstīt tādu kriminālsodu politiku, kas mazina noziegumu recidīvu un samēro pārkāpumu ar sodu, vienlaikus īstenojot brīvības atņemšanas iestāžu personāla un infrastruktūras, kā arī tiesiskā regulējuma vienlaicīgas reformas. Uz šī uzdevuma īstenošanas steidzamību norāda Tiesībsarga birojā saņemtais ievērojamais iesniegumu skaits par brīvības atņemšanas apstākļiem, labas pārvaldības principa pārkāpumiem, nepietiekamu medicīnisko aprūpi un citiem jautājumiem. Šie ir arī jautājumi, par kuriem pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā vēršas ieslodzītās personas, un Latvija ir spiesta maksāt ievērojamas summas kompensācijās. Vienlaikus jānorāda, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka finanšu trūkums nevar attaisnot ieslodzījuma apstākļus, kas ir tik nabadzīgi, ka sasniedz tādu apiešanās pakāpi, kas nonāk pretrunā ar spīdzināšanas, nežēlīga vai cilvēka cieņu pazemojoša soda aizliegumu. Tiesībsarga birojs regulāri apseko ieslodzījuma vietas un tiekas ar ieslodzītajiem un ieslodzījuma vietu darbiniekiem. Konstatēts, ka vardarbības gadījumu izmeklēšanas mehānisms ir neefektīvs; nav veikti sistēmiski uzlabojumi personālpolitikas jautājumā. Cietuma darbinieku zemais atalgojums ir novedis līdz tam, ka cietumos nav profesionālu cilvēku, kas spētu kompetenti strādāt ar ieslodzītajiem. Par akūtu nepieciešamību risināt ieslodzījuma vietu personālpolitikas jautājumus liecina arī ieslodzīto pašnāvību skaits ieslodzījuma vietās. Sabiedrības drošība. Sabiedrības drošību negatīvi ietekmē arī vājais individuālais preventīvais darbs ar bērniem pašvaldībās. Individuālais preventīvais darbs ar bērniem ļauj laikus identificēt un izskaust uzvedības problēmas, kas var novest pie 1) kriminālas darbības; 2) alkohola un citu vielu lietošanas; 3) stundu kavēšanas, skolas neapmeklēšanas un mācību pamešanas; 4) antisociālas, agresīvas, dumpīgas uzvedības, autoritāšu nerespektēšanas un necieņas pret citiem. Jau šobrīd var secināt, ka ir liels skaits sociāli atstumtu bērnu, kas veido ievērojamu riska grupu. Pētījumi parāda, ka skolās ir paaugstināts skolēnu skaits ar mācīšanās grūtībām, uzvedības un emocionāliem traucējumiem. Vispārizglītojošās skolās un arodskolās šādi bērni ir gandrīz katrā klasē. Uzvedības un emocionālie traucējumi pieder traucējumu grupai, kas prasa īpašu psiholoģisku un sociālu atbalstu. Šiem bērniem ir nepieciešami uzvedības un emocionālās sfēras, tajā skaitā vadības funkciju un uzmanības, veicināšanas pasākumi. Ja bērns nepieciešamo atbalstu nesaņem, viņa uzvedība kļūst bīstama viņam pašam un rada citu personu, tajā skaitā bērnu, tiesību aizskārumu. Grūtībās nonāk arī viņu vecāki un skolotāji, jo skolēnu neveiksmes mācībās un saskarsmē ar apkārtējiem bieži noved bērnu pie mācību motivācijas zuduma, bet skolotājs zaudē vēlmi veicināt mācīšanos. Uzskatu, ka plānotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos „Kārtība, kād�� nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”, paredzot agresīvu bērnu izslēgšanu no skolas uz laiku, nevis risina problēmu pēc būtības, bet gan rada mānīgu ilūziju, ka agresīvais jaunietis pats no sevis labosies. Izstumjot bērnu no izglītības sistēmas, tiek radīts vēl lielāks sociālās atstumtības risks un ilgtermiņā arī drauds sabiedrības drošībai. Situāciju pasliktina arī apstāklis, ka pašvaldībās nav vienotas prakses, kura iestāde nodarbojas ar preventīvā darba veikšanu. Sabiedrības drošība cieši ir saistīta ar personu tiesību aizsardzības garantiju ievērošanu saskarsmē ar policiju. Tiesībsarga birojs ne tikai saņem sūdzības par policijas darbinieku pieļautajiem pārkāpumiem, bet arī pēc savas iniciatīvas vairākos policijas iecirkņos ir apmeklējis īslaicīgās aizturēšanas vietas, kā rezultātā ir iegūta vispusīga informācija gan no aizturētajām personām, gan no pašiem policijas darbiniekiem. Vērojami trūkumi policijas darbinieku saskarsmē ar iedzīvotājiem - labas pārvaldības principa pārkāpumi, konstatēti pārkāpumi, veicot izmeklēšanas darbības pirmstiesas izmeklēšanas laikā un nesamērīgi iejaucoties personas privātajā dzīvē. Īpaši jūsu uzmanību vēlos pievērst personu tiesību ievērošanai pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Kriminālprocesa likums skaidri pasaka, ka kriminālprocesa laikā ar krimināllietas materiāliem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda likumā noteiktajā kārtībā. Spēkā esošais regulējums liedz tiesībsargam iepazīties ar krimināllietas materiāliem, tādējādi liedz iepazīties ar trūkumiem par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem pirmstiesas izmeklēšanas procesā. Bīstama sabiedrības drošību ietekmējoša parādība ir naida runa. 2011.gadā tiesībsargs ir sniedzis 13 eksperta atzinumus Drošības policijai par rasu, etnisko naidu saturošiem izteicieniem internetā, interneta portālos, un konstatēts, ka šo izteikumu rezultātā tiek radīta naidīga, neiecietīga vide pret krievu, arābu, romu tautības pārstāvjiem, kā arī pret latviešiem. Naidu saturošu izteicienu mazināšanai tiek piedāvāti vairāki priekšlikumi: piemēram, ļaut reģistrēties interneta komentāru telpā, norādot savu identitāti, tādējādi mazinot anonimitāti; publicēt notiesājošos spriedumus par kriminālpārkāpumiem interneta vidē, tādējādi informējot sabiedrību, diskusiju dalībniekus, lai novērstu to, ka interneta diskusijas tiek uztvertas kā anonīma vide, kaut gan komentētāji ir identificējami un sodi tiek piemēroti; izglītot policijas darbiniekus reģionos; iespējams, atsevišķiem tematiem neatļaut komentēšanas iespēju. Saliedēta sabiedrība. Viens no saliedētas sabiedrības veidotājiem ir integrācijas procesu sekmēšana. Jau ierasti integrācijas procesu attiecinām uz dažādu etnisko grupu savstarpējo attiecību veicināšanu. Šodien jūsu uzmanību vēlos pievērst arī vēl kādam būtiskam sabiedrības saliedētības jautājumam, proti, patvēruma meklētāju un patvēruma procedūrā statusu ieguvušo personu sociālajai aizsardzībai. Ja valsts uzņemas atbildību par indivīdu, kurš pieprasa patvērumu, un piešķir viņam uzturēšanās atļauju, kuru iespējams pagarināt, tai būtu jānodrošina visi priekšnosacījumi integrācijas procesa efektīvākai un ātrākai realizācijai. No valsts puses jau šobrīd tiek piešķirti finanšu resursi, bet tajā pašā laikā netiek padomāts par tāda veida atbalstu, kas veicinātu patvēruma meklētāju un migrantu ātrāku integrāciju sabiedrībā, piemēram, organizējot praktiskus apmācības kursus un profesionālās apmācības. Latvijā dzīvojoša un regulāri atstumta sabiedrības daļa ir romi jeb čigāni. Jau šobrīd ir skaidrs, ka pasākumi romu integrācijai sabiedrībā un darba tirgū nav bijuši efektīvi. Mēs veicām pārbaudi un konstatējām, ka laika periodā no 2007.gada līdz 2012.gadam valsts un nevalstisko organizāciju projektu veikšanai romu integrācijai ir izlietots vairāk nekā miljons latu. Neskatoties uz skaidri noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem mērķiem un to īstenošanai piešķirtajiem resursiem, konstatējām, ka būtiskajās jomās - diskriminācijas mazināšana, izglītības un nodarbinātības veicināšana, veselības aprūpes pieejamība un mājokļa nodrošinājums - nav veikti nepieciešamie pasākumi romu atstumtības novēršanai. Īpašuma jautājumi. Liela daļa saņemto iesniegumu Tiesībsarga birojā ir par tiesiskajām attiecībām, kas izriet no zemes reformu reglamentējošiem tiesību aktiem. Gadījumos, kad daudzdzīvokļu mājas atrodas uz citām personām (nevis dzīvokļu īpašniekiem) piederošas zemes jeb tā saucamo piespiedu nomas attiecību gadījumos galvenā problēma, kas ietverta iesniegumos, bija pārlieku augstā zemes nomas maksa. Izvērtējot iesniegumos ietverto informāciju, secināts, ka piespiedu nomas attiecību spēkā esošais regulējums nav samērīgs. Esam vērsuši Tieslietu ministrijas uzmanību uz problemātiku piespiedu nomas attiecībās. Atbalstām ieceri izstrādāt metodiku daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanai, kā arī ieviest papildu kritērijus kadastrālās vērtības noteikšanai šādiem apgrūtinātiem īpašumiem, lai normatīvā regulējuma pilnveidošanas rezultātā arī faktiski būtu uzlabots dzīvokļu īpašnieku tiesiskais stāvoklis. Un otrs būtisks īpašuma jautājums, kurā skartas Satversmē garantētās pamattiesības, ir ievešana valdījumā. Lai arī darbu pie jautājuma izpētes turpinām, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka spēkā esošais regulējums neaizsargā nedz īrniekus, nedz pilnvērtīgi nodrošina arī īpašnieku tiesības. Kā spilgts piemērs ir nesenie notikumi Ganu ielā Rīgā, kur jaunie īpašnieki ignorē iepriekš noslēgto un spēkā esošo īres līgumu un sagādā īrniekam pazemojošus un necilvēcīgus sadzīves apstākļus, lai panāktu, ka īrnieks „labprātīgi piespiedu kārtā” dzīvojamās platības atstāj. Šeit, godājamie deputāti, ir runa par procedūru, kas ir neefektīva, lai gan, protams, procesuālos likumos un citos tiesību aktos ir skaidri un nepārprotami noteikta. Bet pēdējais brīdis ir šos jautājumus risināt, jo mēs arvien vairāk un vairāk saņemam šādus ziņojumus un sūdzības gan no īpašniekiem, gan no īrniekiem. Visbeidzot, nupat aplūkotie jautājumi ir tikai daži no gada ziņojumā iekļautā plašā jautājumu loka. Tomēr vienam no nupat aplūkotajiem jautājumiem vēlos veltīt papildu uzmanību. Bezmaksas izglītības piemērs ir būtisks, jo tas iezīmē vairākas, manā skatījumā, ļoti bīstamas tendences, proti, iedzīvotāju bailes no savu tiesību izmantošanas un aizstāvēšanas, Satversmes un vairāku starptautisku un nacionālu tiesību aktu ignorēšanu, amatpersonu prettiesisku rīcību un augstu valsts amatpersonu nogaidošo klusēšanu sabiedrībai aktuālos, bet politiski neērtos jautājumos. Noslēgumā vēlos atgādināt vien to, ka neērtu jautājumu nerisināšanai bieži lietotā atruna „atvēlētā budžeta ietvaros” pēc būtības nozīmē, ka cilvēktiesības tiek pakārtotas budžetam, nevis otrādi - budžets cilvēktiesībām. Nu ielieciet sevi tā cilvēka vietā, kuram invaliditātes dēļ nepieciešama kājas protēze un nav zināms, cik ilgi vēl uz to būs jāgaida rindā, vai tās personas vietā, kuras ienākumi mēnesī ir zem iztikas minimuma un kurai uz skolu ir jāpalaiž bērni, vai, piemēram, sociālās aprūpes centrā iemitināta sirmgalvja vietā, kurš centrā iemitināts pret paša gribu, bet ar ģimenes locekļu lēmumu, vai tā bērna vietā, kurš gaida, kad to izņems no bērnu nama, un katrā pieaugušā veras ar cerībām uz jaunām mājām un ģimeni! Ieliekot sevi visās tajās situācijās, būs pilnīgi skaidrs, kādu attieksmi vēlas gan risinājumiem, gan steidzamībai un kā jūs vēlētos šīs problēmas risināt. Lai šis princips kalpo kā vadmotīvs lēmumiem, kurus jūs pieņemsiet! Pateicos par jūsu uzmanību.".
• 2012_09_06-seq194 language "lv".
• 2012_09_06-seq194 speaker Juris_Jansons.
• 2012_09_06-seq194 mentions Q822919.
• 2012_09_06-seq194 mentions Q211.
• 2012_09_06-seq194 mentions Q2660080.
• 2012_09_06-seq194 mentions Q193089.
• 2012_09_06-seq194 mentions Q458.
• 2012_09_06-seq194 mentions Q1771611.
• 2012_09_06-seq194 mentions Q35.
• 2012_09_06-seq194 mentions Q8436.
• 2012_09_06-seq194 mentions Q4459436.
• 2012_09_06-seq194 mentions Q2167704.
• 2012_09_06-seq194 mentions Q25931626.
• 2012_09_06-seq194 mentions Q80021.
• 2012_09_06-seq194 mentions Q20560178.
• 2012_09_06-seq194 mentions Q2498135.
• 2012_09_06-seq194 mentions Q57630.
• 2012_09_06-seq194 mentions Q34.
• 2012_09_06-seq194 mentions Q20.
• 2012_09_06-seq194 mentions Q122880.
• 2012_09_06-seq194 mentions Q3541688.