Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2012_11_01-seq993 spokenText "111. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq989 spokenText "109. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq987 spokenText "108. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq983 spokenText "106. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq977 spokenText "103. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2002_10_24-seq569 spokenText "103. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq961 spokenText "95. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq959 spokenText "94. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq957 spokenText "93. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq953 spokenText "91. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq951 spokenText "90. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq949 spokenText "89. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2010_03_04-seq582 spokenText "89. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2009_06_04-seq204 spokenText "89. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2005_06_16-seq218 spokenText "89. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq947 spokenText "Bet 88. - parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts un, mainot numerāciju, es domāju, iekļauts... Atbalstīts, jā!".
- 2012_11_01-seq945 spokenText "Arī 87. - parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq943 spokenText "86. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq941 spokenText "85. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq939 spokenText "84. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq929 spokenText "79. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 80. - Juridiskā biroja priekšlikumā.".
- 2012_11_01-seq899 spokenText "64. - parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq897 spokenText "63. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq896 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. - deputātu Sakovska un Orlova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 47, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsaucieni no zāles.)".
- 2012_11_01-seq895 spokenText "Kolēģi! Jauna fizika jāsāk kaut kāda - domāt par jaunām lietām. Tātad vienā pusē noņem, otrā - neparādās, un nekas nav izmainījies, jā... Ļoti interesanti! Praktiski šie... Circenes kundzei uzdeva jautājumu: „Vai jūs tādu lietu atbalstītu?” - „Jā, atbalstītu.” - „Bet vai jūs atbalstītu, ka par šo summu samazinātos bāzes izdevumi, kas ir loģiski?” - „Nē, neatbalstu! Nē, neatbalstu!” Lūk! Un PVN ienāk kopējā budžetā. Zāļu PVN... Jūs domājat, ka, ja jūs samazinātu šo zāļu PVN, tad tas paliktu kopējā budžetā? (Starpsaucieni no zāles.) Nē, no bāzes ņemtu nost... no bāzes ietu nost šie... Un, ja jūs, strādājot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā jau gadu, nezināt nodokļu virzību, nu tad vajag mācīties! Tad es apņemos veidot seminārus, veikt kaut kādus... aicināt speciālistus, lai saprot, kā veidojas budžets. Varbūt tā tiešām ir bijusi problēma, ka mēs, nu, tiešām divi vai trīs pieredzējuši cilvēki Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šajā Saeimā... (Starpsaucieni no zāles.) Nu, varbūt vajadzēja veidot seminārus. Nu, tad to arī darīsim, kolēģi! Tātad lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.".
- 2012_11_01-seq894 spokenText "Vārds deputātam Jānim Reiram, otro reizi. (Starpsaucieni no zāles.)".
- 2012_11_01-seq893 spokenText "Cienījamie kolēģi! Nu par nezinīšiem, jā... Nu esmu šokā par Jāņa Reira izteikumiem! Cienījamais Reira kungs, ja mēs tagad paņemsim izdruku no tā, ko jūs pateicāt, un iedosim speciālistiem, viņi smiesies... nu, nedēļu vismaz. Cienījamie kolēģi! Medikamenti... Neskatoties uz to, vai tie ir kompensējami vai nav kompensējami, tiem ir pēc Ministru kabineta noteikumiem uzcenojums. Tas nav saistīts ar to, vai tie ir kompensējamie vai nekompensējamie. Un tas, ka Reira kungs teica, ka kompensējamiem it kā 10 procenti, nekompensējamiem - 25... Nu, tas ir tikai... tikai Reira kungs vienīgais zina, tikai Reira kungs... Visi pārējie, tie, kuri saistīti ar nozari, zina, ka visiem medikamentiem uzcenojums ir pēc Ministru kabineta noteikumiem. Par ražotājiem. Piemēram, „Grindex”, „Olainpharm” tikai 5 procentus medikamentu saražo priekš iekšējā tirgus. Mēs tagad runājam par kompensējamām zālēm. Ja jūs paskatīsieties, cik kompensējamo medikamentu saražo „Grindex” un „Olainpharm”... Ja jūs atradīsiet 5 procentus, tad es cepuri noņemšu jūsu priekšā! Līdz ar to - to, ko stāstīja Reira kungs, var stāstīt tikai diletants, kurš vispār neko nesaprot šajā nozarē. (Starpsaucieni no zāles.) Cienījamie kolēģi! Jums frakcijā VIENOTĪBA ir ministri, parunājiet vismaz ar ministru iekšienē! (Starpsaucieni no zāles.) Parunājiet ar ministru! Komisija, kura bija kopējā, - Sociālo un darba lietu komisija... Ministre pati saka, ka viņa atbalsta šo iniciatīvu. (Starpsaucieni no zāles.)".
- 2012_11_01-seq892 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam, otro reizi.".
- 2011_10_25_a-seq47 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam, otro reizi.".
- 2012_11_01-seq891 spokenText "Kolēģi! Tik tiešām droši vien te nav tādu lielu speciālistu starp deputātiem, kas orientējas sfērā, kāds ir farmaceitiskais bizness. Tas ir ļoti īpatnējs un ļoti specifisks bizness! Es gribu jums apliecināt to faktu, ka, pirms es gāju uz tribīni, es pakonsultējos ar speciālistiem, kāds tam būs efekts uz budžetu. Es varu jums pateikt, ka te ir runa nevis par PVN nulles likmi, bet par neaplikšanu ar PVN vispār. Šajā gadījumā nekādu zaudējumu budžetam nav. Nav zaudējumu budžetam, un tas ir galvenais, kas izriet no mūsu priekšlikuma! Jā. Pat Finanšu ministrija nevarēja man pateikt neko pretī, kaut arī gribēja. Bet viņi apliecināja tikai vienu faktu: jā, ja būtu nulles likme, tad budžetam būtu zaudējums aptuveni 10 miljoni latu. Ja mēs vispār neapliekam, tad zaudējumu nav, un tas ir galvenais moments. Tas nozīmē, ka mūsu priekšlikums nav populistisks vai kāds cits. Tas bija izsvērts, un tas tik tiešām bija aprēķināts. Jūs varat pajautāt! Tātad es neredzu nekādus šķēršļus tam, lai pieņemtu mūsu priekšlikumu, tāpēc ka nav nekādu negatīvu efektu saistībā ar budžetu. Un es neredzu, kāpēc mēs nevarētu pieņemt šādu priekšlikumu. Nu kādi ir iemesli? No vienas puses, zaudējumu budžetam nav, un, no otras puses, ar šādu gājienu mēs dodam pacientiem vēl iespēju samazināti maksāt par zālēm. Kāda te problēma? Kāda ir vaina, ka nevar pieņemt? Nu kāda ir vaina?".
- 2012_11_01-seq889 spokenText "Gribētu sākt ar to frāzi, ar ko Sakovska kungs beidza, - „sociāli atbildīga valsts”. Pirmo reizi redzu, jūtu un dzirdu to, ka sociāli atbildīga valsts atrodas nodokļu ziņā trešajā vietā... trešā zemākā nodokļu valsts Eiropas Savienībā! Tas ir ļoti interesanti! Tās ambīcijas attiecībā uz nodokļu samazināšanu un tās ambīcijas attiecībā uz tām sociālajām programmām, ko jūs gribat iedot... Tad ir jautājums: no kurienes nauda? Bet tagad par zālēm. Es gribu pateikt... Pirmkārt, tātad Finanšu ministrija tiešām mums teica, ka ir regulas, kas neļauj piešķirt PVN likmes atlaidi. Tas ir viens. Otrs. Ja nav PVN, tad visneizdevīgākajā situācijā ir mūsu ražotāji - „Grindex” un „Olainpharm”. Tātad jūs ar to jau pateicāt, ka tie ir sliktie. Runājot par PVN tagad, arī zāļu ražotāji ir sliktie, jo viņi praktiski, pievienojot vērtību šeit, Latvijā... ražojot zāles, nedabūtu atpakaļ priekšnodokli, un tas sadārdzinātu tieši Latvijā ražoto medikamentu izmaksas, turklāt ļoti nozīmīgi sadārdzinātu šīs izmaksas. Tas ir vēl viens jautājums. Trešais. Šī samazinātā PVN likme nav vienīgais palīdzības veids, ko valsts sniedz cilvēkiem, kuri ir saslimuši. Pirmām kārtām ir kompensējamie medikamenti. Atkarībā no receptes valsts apmaksā 25 procentus, 50 procentus, 75 procentus, bet dažām grupām - vispār apmaksā zāles. Kompensējamām zālēm, kuras tiek izrakstītas uz receptēm, vairumtirdzniekiem un mazumtirdzniekiem uzcenojums ir nevis 25 procenti, kā ir parastām zālēm, bet tikai 10 procenti. (No zāles dep. V.Orlovs: „Ja tu nezini sistēmu - par ko tu runā?!”) Ir cilvēki, kuri nonāk slimnīcās, par vienu dienu maksā 5 latus un saņem jebkādu zāļu apkalpošanu, kas ir nepieciešama. Līdz ar to bez šīs vienas PVN likmes ir arī ļoti daudz citu veidu, kā palīdzēt. Un visiem tiem kolēģiem, kas uzskata, ka PVN ir jāsamazina, neatrodot vietā līdzekļus budžetā, es gribu pateikt, ka viņi ir paši pirmie un galvenie cilvēki, kas iestājas par to, lai iedzīvotāji brauktu prom no valsts, pirmkārt, jau tāpēc, ka tas ir nepieciešams. Mums Baltijas līmenī ir ļoti zemas algas gan pedagogiem, gan mediķiem, gan policijā strādājošajiem (No zāles dep. D.Reiznieces-Ozolas starpsaucieni.), un no kurienes tad mēs varam paaugstināt... Jūs jau šodien, izskatot visus ar PVN saistītos priekšlikumus, esat sagrāvuši pieaugumu valsts budžetā piecus gadus uz priekšu. No kurienes var dabūt naudu šīm cilvēku kategorijām? Tātad jūs esat pirmie vainīgie pie tā, kas notiek! (No ZZS frakcijas: „Āāāā!”) Un, Reiznieces-Ozolas kundze, jūs tikai tagad atcerējāties, ka ir apkures rēķini un siltums. Taču deviņus gadus, kamēr partija bija valdībā, jūs neatcerējāties to! Un tad varbūt pieaugumu - tos 19 miljonus vai 24 miljonus... paņemiet un norēķiniet nost tos miljonus, kad jūs bijāt valdībā! (No zāles dep. A.Elksniņš: „Ko tu te runā?!”) Un tad varbūt runāsim kopā! Kolēģi, lūdzu noraidīt šos priekšlikumus kā budžetu graujošus un nesamērīgus priekšlikumus, jo valstij ir ļoti daudz citu palīdzības veidu, kā palīdzēt slimiem cilvēkiem. Paldies.".
- 2012_11_01-seq888 spokenText "Paldies. Nākošais debatēs pieteicis deputāts Jānis Reirs. Lūdzu!".
- 2012_11_01-seq887 spokenText "... bet arī tāpēc, ka mūsu cilvēki izmirst, ne tikai nepiedzimst. Un arī tā ir problēma. Un es ļoti ceru uz to, ka tomēr mūsu deputāti apzināsies savu atbildību par to, ja mēs tagad nepierādīsim sabiedrībai, ka mēs tiešām esam sociāli atbildīga valsts. Nobalsosim „par” mūsu priekšlikumu! Paldies.".
- 2012_11_01-seq885 spokenText "Es ļoti lūdzu nedaudz... (No zāles: „Lai runā!”)".
- 2012_11_01-seq884 spokenText "Sakovska kungs, piecas minūtes ir beigušās!".
- 2012_11_01-seq883 spokenText "Godātie kolēģi! Sākšu ar to, ka PVN likmes zālēm desmit gadu laikā ir palielinājušās no nulles līdz 12 procentiem, un tās ir vienas no visaugstākajām likmēm ES valstīs. Ir bijušas deputātu un NVO neskaitāmas iniciatīvas par PVN likmes atcelšanu vai samazināšanu visām zālēm, tomēr par absolūti akūtu uzskatu vismaz valsts kompensējamo medikamentu neaplikšanu ar PVN. Gribu uzsvērt, ka jau vairākus gadus kompensējamo zāļu budžets tiek veidots ar deficītu. 2012.gadā, pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, kompensējamo zāļu izmaksas bija 82,6 miljoni latu, no kuriem valsts budžetā sākotnēji bija ieplānoti tikai 76,3 miljoni latu. Daļu - 4 miljonus latu - no trūkstošajiem līdzekļiem bija plānots iekasēt no zāļu ražotājiem proporcionāli viņu tirgus daļai Latvijā. Šāda prakse tika ieviesta, sākot ar 2011.gadu, kad Veselības ministrija, aizbildinoties ar līdzekļu trūkumu un ekonomisko krīzi, bija vērsusies pie Latvijā pārstāvētajiem zāļu ražotājiem ar lūgumu līdzfinansēt kompensējamo zāļu budžetu 4 miljonu latu apmērā, kas sniegtu atbalstu hroniski slimiem cilvēkiem. Šogad ražotāji atteicās līdzfinansēt kompensējamo medikamentu deficītu, jo kļuva skaidrs, ka valsts apzināti plāno izdevumus ar deficītu, kuru pēc tam liek segt ražotājiem. Veselības ministrija lūdza valdībai palielināt kompensējamo medikamentu budžetu, lai segtu ieplānotos ieņēmumus no ražotāju maksājumiem. Neņemot vērā faktiskos izdevumus medikamentu kompensācijai, kompensējamo medikamentu budžets 2013.gadam atkal ir plānots ar jau iepriekš zināmu deficītu - tas ir, 78,4 miljonu latu apmērā. Tas ir par 4,2 miljoniem mazāk nekā 2012.gadam prognozētie faktiskie izdevumi. Šogad PVN daļa kompensējamo zāļu budžetā valsts izdevumos par kompensējamiem medikamentiem ir aptuveni 9 miljoni latu. Tā ir summa, kas tiek pārskaitīta no... starp valsts iestādēm, un par šādu summu mazāka ir nauda, kas reāli tiek izmantota medikamentu apmaksai. Kompensējamo zāļu aplikšana ar PVN ir neloģiska, jo tas ir valsts atbalsts veselībai... atbalsts, ko pati valsts sniedz hroniski slimiem cilvēkiem. Neapliekot kompensējamos medikamentus ar PVN, valsts samazinās finansiālo slogu tiem, kam zāļu pirkšana un lietošana ir akūti nepieciešama dzīvošanai. Gribu pasvītrot atsevišķi vēl to faktu, ka ir tādas tendences - runāt par to, ka, ja mēs samazināsim PVN likmi, tad par to pašu summu ražotāji var paaugstināt savu peļņu. Šeit tas nav iespējams, jo farmācijā visu cenu veidošana ir ļoti stingri reglamentēta, un tur nav nekādu iespēju ne paaugstināt, ne samazināt. Visas bāzes cenas un visi, kā saka, peļņas izdevumi ir strikti reglamentēti, un te var garantēt: ja 12 procenti būs noņemti zālēm, tad tik tiešām par to summu zāles būs lētākas. Te nevar būt nekādu šaubu par to, ka cenas nemainīsies. Nu, ja mēs salīdzinām, piemēram, ar to pašu 1 procentu no PVN, ko mēs samazinājām... Nekāda efekta tautsaimniecībā nebija. Visi to var apliecināt! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē principā galvenais arguments „pret” šo priekšlikumu izskanēja no Finanšu ministrijas - ka pastāv Eiropas Savienības regula, kas neļauj tādā veidā samazināt likmi vai neaplikt medikamentus ar PVN. Es palasīju šo regulu - speciāli palasīju ļoti uzmanīgi! - un varu pateikt, ka tā regula ir traktējama. Tur nav uzspiests, tur nav pateikts simtprocentīgi, ka tā nedrīkst rīkoties. Šajā sakarā es gribu pateikt arī to, ka nebija tā, ka mēs nebijām apsprieduši ar sabiedriskajām organizācijām mūsu priekšlikumu. Tika saņemts atbalsts no 10 sabiedriskajām organizācijām. To skaitā ir Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, Latvijas Pensionāru federācija, invalīdu apvienība „Apeirons”, Invalīdu tiesību aizsardzības centrs, Pacientu ombuds, Aptieku attīstības biedrība, Aptieku īpašnieku asociācija un vairākas citas. Godātie kolēģi! Īpaši vēršos pie tiem deputātiem, kuri aizstāv demogrāfisko problēmu risināšanu, jo demogrāfija - tā ir ne tikai bērnu dzimstība, bet arī vecāku cilvēku, cilvēku ar slimībām, aizstāvēšana, arī viņu tiesības. Jo Latvija izmirst ne tikai tāpēc, ka...".
- 2012_11_01-seq882 spokenText "Paldies. Nākošajam vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.".
- 2012_11_01-seq881 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! No šī laika, ko esmu pavadījis Saeimā, es atceros tikai vienu gadu - tas bija „treknajos gados”, kad Veselības ministriju vadīja Gundars Bērziņš un kad Veselības ministrija nepieprasīja papildu finansējumu kompensējamām zālēm. Un tā katru gadu un arī šogad mēs apropriācijas veidā piešķiram atkal 8 miljonus kompensējamām zālēm, un tā ir „slimība”, kas mums atkārtojas katru gadu. Situācija zināma - trūkst finansējuma, tāpēc vienā no priekšlikumiem mēs piedāvājam neaplikt ar pievienotās vērtības nodokli kompensējamās zāles. Kompensējamās zāles - to ir ļoti vienkārši izskaidrot: ārsts izraksta pacientam zāles, un pēc tam valsts par tām samaksā. Tas nozīmē, ka, ja nebūs pievienotās vērtības nodokļa, zāles kļūs lētākas. Līdz ar to lielāks pacientu skaits varēs saņemt medikamentus nepieciešamajai ārstēšanai. Dzirdot iepriekšējās debates, es tagad laikam... mēs sagaidīsim cilvēkus, kuri piedāvās tādus risinājumus, kādi bija vecajos laikos Spartā, - ja ir slims cilvēks, viņu vajag nogalināt un nevajag mocīties. Līdz ar to nebūs nepieciešamas kompensējamās zāles. Priekš kam? Un tas, ko piedāvāja Ozoliņa kungs komisijā? Viņš piedāvāja vispār palielināt zālēm PVN līdz 22 procentiem. Kāpēc mums jābūt vienādiem spēles noteikumiem visiem - slimiem cilvēkiem un veseliem cilvēkiem? Cienījamie kolēģi! Jums ir vecāki, jums ir bērni, un saslimt var jebkurš. Mūsu bijušais Valsts prezidents arī saslima, un viņš uz savas ādas izjūt, kā dzīvo cilvēks, kurš ir slims un kuram ir nepieciešamas kompensējamās zāles. Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo gadījumā, ja to neatbalstīs, mēs uz trešo lasījumu atkal sniegsim priekšlikumu, kuru atbalsta gan nozares speciālisti, gan arī Veselības ministrija, bet, saprotot to, ka varbūt uz trešo lasījumu vajadzētu sniegt priekšlikumu, lai likums stājas spēkā no 2014.gada, kā arī saprotot to, ka jūs neatbalstīsiet... jūs varat neatbalstīt to tikai ar vienu domu - tikai tāpēc, ka 2013.gada budžets jau ir sagatavots un jūs nevarat atrast papildu finansējumu veselības nozarei. Aicinu atbalstīt „Saskaņas Centra” - manu un Aleksandra Sakovska - priekšlikumu.".
- 2012_11_01-seq880 spokenText "Uzsākam debates. Debatēs pieteicies deputāts Vitālijs Orlovs. Lūdzu!".
- 2012_11_01-seq879 spokenText "62. - deputātu Sakovska un Orlova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq873 spokenText "59. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq871 spokenText "58. - parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq869 spokenText "57. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq865 spokenText "55. - parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq863 spokenText "54. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq861 spokenText "53. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq857 spokenText "51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 52. - komisijas priekšlikumā.".
- 2012_11_01-seq849 spokenText "47. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq846 spokenText "Paldies. Debates par šo priekšlikumu slēdzu. Vai, Reira kungs, komisijas vārdā nevēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 46, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq845 spokenText "Sekojot Prezidija priekšsēdētājas lūgumam, es pieteicos debatēs tieši par priekšlikumu, kurš tieši attiecas uz mūsu priekšlikuma būtību, - par samazināto - 5 procentu - likmi. Komisijas sēdes laikā Finanšu ministrijas pārstāve secināja, ka, ja mūsu priekšlikums tiktu pieņemts, tad fiskālais efekts būtu 40 miljoni latu. Tas nozīmē, ka šī summa tiktu izņemta no budžeta ienākumiem. Un līdz ar to - liela nelaime: nebūs samazināts budžeta deficīts... ar visām tām sekām, kas ir patiešām katastrofa mūsu neoliberālajai valdībai. Vienlaikus es gribu uzsvērt attiecībā uz tiem secinājumiem, kuri jau šeit skanēja no šīs tribīnes, - mēs cīnāmies šobrīd nevis par bilancēm, bet par to mazturīgo cilvēku naudu, kuru viņi lielākoties maksā tieši par apkuri. Tas - pirmkārt. Otrkārt, par vidusslāņa interesēm. Ja tiktu samazināta siltumenerģijas maksa, tad papildu lati tiktu samaksāti nevis par gāzi, nevis par apkuri, bet par jaunām virsdrēbēm veikalos, par lieku degvielas litru mašīnai, kas ir vidusslāņa ģimeņu īpašumā. Līdz ar to būs palielinājies pieprasījums tirgū, līdz ar to jaunu stimulu saņemtu mūsu ekonomika. Tāpēc es apšaubu šo vērtējumu, kuru sniedza Finanšu ministrija, un es pieļauju, ka tieši šis arguments bija galvenais un joprojām ir galvenais mūsu oponentiem. Galvenais šeit ir shēma, nevis konkrētu cilvēku likteņi. Es gribu, lai jūs sadzirdētu manis teikto un atbalstītu mūsu priekšlikumu, kurš tagad ir balsojams. Paldies.".
- 2012_11_01-seq844 spokenText "Uzsākam debates. Pirmajam vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2012_11_01-seq840 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Tātad balsosim par 43. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq832 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - deputātu Sakovska un Orlova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq831 spokenText "39. - deputātu Sakovska un Orlova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq830 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav.".
- 2012_11_01-seq826 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - deputātu Sakovska un Orlova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq825 spokenText "36. - deputātu Sakovska un Orlova priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
- 2012_11_01-seq824 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq823 spokenText "35.priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
- 2012_11_01-seq822 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Jūs ar dustu nemēģinājāt?!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq821 spokenText "Es pāris vārdu tomēr pateikšu. Kolēģi! Tātad mēs izskatījām 34.priekšlikumu, kurš paredz redakcionālas izmaiņas (No zāles dep. I.Cvetkova: „Tās nav redakcionālas izmaiņas!”), - tātad pievienot ciparu „12” pie samazinātās likmes, bet ar nākamo priekšlikumu „Saskaņas Centrs” grib ieviest otru samazināto likmi. Tātad mums ir 12 procenti un ir 5 procenti. Komisija šo priekšlikumu izskatīja, ļoti vētraini izanalizēja, uzklausīja visus speciālistus un nolēma to neatbalstīt. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Uzvārdus!”) Lūdzu arī Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2012_11_01-seq820 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par... Vai vēlaties komisijas vārdā vēl ko piebilst? Lūdzu!".
- 2012_11_01-seq819 spokenText "(No zāles dep. A.Klementjevs: „Biji kopā ar Repši? Izstāsti!”) Vēlreiz, kolēģi! Es gribēju... es saprotu to, ka joprojām gūstu vēl lielāku pārliecību par to, ka tie procentu atvieglojumi, ko jūs piedāvājat, tiešām nekādu labumu nenesīs (No zāles dep. I.Zariņš: „Maciņa nemaz nav bijis!”), un tas, ko tikko Seržanta kungs minēja par šo deviņstāvu māju - tā jau ir tā atbilde. Ja šos jautājumus, par ko arī Čigānes kundze pirms tam te runāja... ja notiks šo parādu jautājumu sakārtošana, tad tas mājām dos normālas bilances, tas dos mājām iespēju piedalīties renovācijas pasākumos (No zāles: „Ej nu ej?!”), uzlabot energoefektivitāti un pēc tam iegūt daudz lielākus ietaupījumus par jūsu piedāvātajiem 5 procentiem. Jāskatās ir ilgtermiņā! Šis īstermiņš... nu, tiešām nekā laba tur nebūs. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Jaunais cilvēk, ko tu!...”) Paldies.".
- 2012_11_01-seq818 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Viktoram Valainim, otro reizi.".
- 2012_11_01-seq817 spokenText "(No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Nāves sodu visiem!”) Labdien, kolēģi! Līdz šim man likās, ka tikai Repše bija no Marsa, bet tagad nu es saprotu, ka viņš tomēr neieradās viens... (Smiekli, aplausi.) Un, klausoties dažu labu runātāju, man arī ir jāsāk domāt, ka vai nu mēs dzīvojam dažādās valstīs, vai pilnīgi dažādos līmeņos, un, dzirdot vienas kolēģes teikto par to, ka, nu, ja mēs tagad visus parādniekus sūdzēsim tiesā un atņemsim viņiem tos dzīvokļus, tad nu gan visi tagad sāks maksāt un valstij šīs problēmas nebūs. Es varu pateikt no savas deviņstāvu mājas pieredzes. Pavasarī mājas iedzīvotāju parāds bija apmēram 45 tūkstoši latu. Pa vasaru, kad ir mazāki rēķini, cilvēki daļēji šo parādu tika nomaksājuši, tagad šis parāds ir nokrities līdz kādiem 28 tūkstošiem latu. Es prognozēju, ka nākošajā pavasarī tie varētu būt jau 60-70 tūkstoši latu. Un tad, kad es devos tieši pie Rīgas domes ierēdņa, kurš atbild par visām namu pārvaldēm, un uzdevu šo jautājumu, kāpēc galu galā mēs ar šiem parādniekiem necīnāmies, viņš man atbildēja ļoti vienkārši: „Bet vai jūs zināt, ka visi šie dzīvokļi, kur ir parādnieki, 99 procentos gadījumu ir ieķīlāti bankās?” Un kāda tad ir tā mūsu likumdošana? Tiklīdz namu pārvalde vēršas tiesā pret šādu dzīvokli, uzreiz ir klāt banka, kura šo dzīvokli paņem. Dzīvokli gan tā paņem, bet parāds tik un tā paliek. Turklāt parāds paliek uz šīs pašas mājas iedzīvotāju pleciem, kuriem vairs nav arī šī dzīvokļa, ko realizēt, lai nosegtu to parādu. Un es ļoti labi atceros arī argumentus no pozīcijas puses, kāpēc mums šīs bankas ir „svētās govis”, bet pašvaldības ir tās, kurām par to visu ir jāmaksā. Tāpēc es jums novēlu, no sirds novēlu, šajās pašvaldību vēlēšanās arī kādā pašvaldībā uzvarēt, lai jūs beidzot saprastu, kas tur notiek.".
- 2012_11_01-seq815 spokenText "Ja kolēģi tā vēlas, es varu sākt ar anekdoti, kas attiecas uz diskusiju tieši par šo grozījumu. Šī anekdote ir sekojoša. Kādā tiesas procesā cietušajam, kuram ir nolaupīts maciņš, dod vārdu tiesā, un viņš saka: „Ziniet, pēc tam, kad es noklausījos sava laupītāja advokāta runu, man vispār ir šaubas par to, vai man maz ir bijis maciņš.” Un tas ir tas, ko es, pašlaik klausoties šo diskusiju par nepieciešamību samazināt šo nodokli un kaut kādā veidā tomēr domāt par to, lai mājsaimniecībām būtu vienkāršāk pārdzīvot šo ziemu... Nu, diskusija tiek veikta apmēram šādā stilā: tas jau viss ir lieki un vispār nav vajadzīgs. Kolēģi! Es pirmām kārtām vērsīšos tagad pie kolēģiem no koalīcijas. Vasarā jūs draudzīgi... nu, lielā vienprātībā un draudzīgi nobalsojāt par PVN samazināšanu. Sakiet: kas bija lielākie ieguvēji no šādas samazināšanas, no šī viena... šī bezjēdzīgā 1 procenta? (Starpsaucieni.) Tātad tie paši bagātie! Kāpēc toreiz jūs to vienprātīgi pieņēmāt un nobalsojāt? Vēl vairāk! Vēl vairāk! Jūs zinājāt, ka patiesībā šo PVN samazinājumu izmantos tirgotāji, lai ieliktu savā maciņā vairāk naudiņas. To mēs tagad arī redzam. (No zāles dep. J.Reirs: „Uzņēmēji, ja?!”) Tātad par viņiem jūs bijāt gatavi parūpēties! Tagad, kad jums ir iespēja izdarīt tiešām lietu, kura „strādās” uz patērētājiem, jūs to nedarāt. Jo šinī gadījumā... Ja mēs runājam tagad par siltumu, tad te ir divi lieli mīti, kurus vajadzētu izkliedēt. Viens - tas, kas attiecas uz cenu. Mēs ļoti labi zinām, ka, samazinot PVN, siltuma piegādātāji nevarēs pacelt cenu, kā to izdarīja gadījumā, kad jūs pacēlāt... samazinājāt PVN tirgotājiem. Tirgotāji ar to varēja spēlēties. (No zāles dep. J.Reirs: „Pacels cenas!”) Siltuma cenas nevarēs pacelt, jo tās ir regulētās cenas un tās mainīties nevarēs. Otrs lielais mīts, kas tiek... Nu, es atvainojos, cilvēki ir ļoti atrauti no šīs sfēras, ja var teikt, ka tādā veidā pieaugs gāzes patēriņš. Ziniet, cik daudz vajadzēs, tik daudz arī kurinās, lai to siltumu dabūtu! No tā, ka mainās PVN, gāzei siltumietilpība nemainās. Tā ka šis arī ir mīts, kurš nekādi nepiepildās. Klausoties šīs debates, es varu piekrist Dombrovska kungam. Jā, pareizāk būtu tā, kā jūs sakāt, - ka nevajadzētu samazināt PVN, bet ka mēs varētu palīdzēt „pa tiešo” pensionāriem, mazāk turīgajiem. Bet ko jūs izdarījāt? Jūs paši nobalsojāt pret to visu! Jūs esat pieraduši šeit ļoti skaisti runāt! Tas ir tā kā šinī anekdotē... atnākt un pastāstīt, cik viss ir pareizi un sakārtoti. (Starpsaucieni.) Bet realitātē darbi ļoti atšķiras no jūsu vārdiem. Un tad... kas tad cits atliek? Tieši tāpat arī Olšteina kungam es varu piekrist, ka vajadzētu meklēt šos ilgtermiņa risinājumus. Bet kāpēc tad jūs to nedarāt? (No zāles dep K.Olšteins: „Darām! Darām!”) Jau sen to varēja izdarīt! Gadi rit, priekšā ir kārtējā ziema. Ja jums nav šo ilgtermiņa risinājumu, tad mēs jums nākam palīgā un piedāvājam īstermiņa risinājumu, kā var palīdzēt tautai pārlaist šo ziemu. Un šis balsojums ļoti uzskatāmi parādīs, kam tad jūs īsti kalpojat, par ko rūpējaties: vai par mijēju naudas maciņiem vai par to, kā palīdzēt savai tautai pārziemot, šo ziemu pārlaist šeit, Latvijā, nevis kaut kur citur! Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_11_01-seq814 spokenText "Paldies. Kolēģi, es aicinu debatēt par 34.priekšlikumu! Nākošais debatēs deputāts Ivars Zariņš. (No zāles: „Ivar, pasaki!”, „Anekdoti!”, „Kādu salīdzinājumu!”)".
- 2012_11_01-seq813 spokenText "Godātie kolēģi! Šodien vairākas reizes mēs te dzirdējām, ka nevar atbalstīt mūsu priekšlikumus tāpēc, ka, redziet, tad arī tiem bagātniekiem tas iznāks lētāk... tā apkure. Bet, atvainojiet mani, kur jūs redzat tos bagātniekus? Vai tad tie 300 tūkstoši, kas ir aizbraukuši no Latvijas, bija tie bagātnieki? Vai tie, kuri palika šeit, kam nebija naudas, par ko aizbraukt... vai viņi ir tie bagātnieki? Mēs šodien nevaram salīdzināt šitādas lietas. Es visvairāk brīnos ne jau par VIENOTĪBU, bet es visvairāk brīnos par Nacionālo apvienību. Un es brīnos - kāpēc? Tāpēc, ka tieši Nacionālā apvienība vienmēr runā par to, ka viņi grib maksimāli atbalstīt savu tautu. Mēs zinām, kā viņi tagad cīnās par to, lai veicinātu Latvijā demogrāfiju. Bet, ziniet, cilvēks ir tāda būtne, kura aukstumā nevairojas, - atvainojiet mani! Un paskatieties, kāda ir dzimstība siltajās zemēs un kāda ir mūsu klimatā! Tāpēc man liekas, ka vismaz Nacionālajai apvienībai būtu nu nopietni jāpadomā par to, tāpēc ka tas siltums vajadzīgs ne tikai krieviem; tas vajadzīgs arī latviešiem - visiem, kas dzīvo Latvijā! Un man liekas, ka tas ir jautājums, kur jums ir jāizšķiras, tāpēc ka, ja darbosieties tādā neoliberālā stilā, kā tas ir ar VIENOTĪBU, jūs tālu netiksiet. Paldies.".
- 2012_11_01-seq812 spokenText "Paldies. Nākošais debatēs deputāts Sergejs Mirskis. Lūdzu!".
- 2012_11_01-seq811 spokenText "Godātie kolēģi! Ar visu cieņu es gribu pateikt, ka Čigānes kundze... mēs ar viņu strādājam kopā apakškomisijā, bet ne tikai. Mēs esam arī vienas delegācijas - Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas - locekļi, un man vienmēr ir bijis tāds priekšstats, ka Čigānes kundze ir ļoti profesionāla, viņa ļoti interesējas par visām lietām un tik tiešām ir ļoti aktīva arī mūsu apakškomisijā - Mājokļa jautājumu apakškomisijā, kuru vada „Saskaņas Centrs”. Bet es tik tiešām nevaru saprast, kāds sakars ir Mājokļa jautājumu apakškomisijai ar šo konkrēto jautājumu, kuru mēs skatām tagad. Tik tiešām! Jo, ja jūs gribat, nu, teiksim tā, pievilkt klāt to, kas attiecas uz komunālo parādu problēmām, uz to, kas notiek mūsu valstī, tad tik tiešām varu sacīt, ka mūsu apakškomisija nodarbojas vairāk nekā gadu ar to, kā atrast risinājumu parādu samazināšanai. Kā jūs atceraties, mēs vēl gadu atpakaļ - pagājušajā gadā - paši... paši deputāti kopā nolēmām, ka mēs negaidīsim nekādu atbalstu no ministrijām, bet paši izveidosim veselu paketi ar risinājumiem, kādā veidā mēs varētu samazināt šo parādu slogu un tādējādi atvieglot iedzīvotājiem dzīvi. Ar ko mēs sastopamies? Ar jautājumu: kāpēc tik ilgi tas viss velkas? Tāpēc... tieši tāpēc, ka mūsu ministrijas mums visu laiku pretojas, tās traucē mums normāli strādāt. Uz visām mūsu iniciatīvām tās vienmēr atrod kaut kādas iebildes, ka tas nav... ka tas nav likumīgi, ka to nedrīkst, ka tā nedrīkst... Bet mēs sākām ar ko? Mēs sākām ar to, ka Civilprocesa likumā tie paši slavenie 10 procenti no bankām, kas bija... Kā jūs atceraties, tas bija sākums, kā var cīnīties ar komunālajiem parādiem. Okey! Mēs nolēmām, ka bankām mēs nevarēsim neko izdarīt, jo tur ir Konstitūcija, tur ir Satversme... nu, vairākas problēmas, tāpēc mēs nevaram neko bankām izdarīt, un tad, kad mēs sākām izstrādāt citas normas citos likumos... četros likumos mēs izstrādājām šādas normas - gan Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, gan Dzīvokļa īpašuma likumā un vēl vairākos citos likumos. Mēs to izdarījām, bet tālāk kas notiek? Ministrijas nedod iespēju virzīties tālāk. Un ne jau tāpēc, ka komisija - mūsu apakškomisija - slikti strādā. Tieši otrādi! Mums visu laiku liek šķēršļus, un jūs to labi zināt. Un tāpēc es esmu ļoti izbrīnīs, kāpēc jūs... kāpēc jūs tagad mūsu apakškomisijai izvirzāt kaut kādas pretenzijas par to, ka mēs nerisinām. Tieši otrādi! Mēs darām visu, lai to risinātu! Bet es vēlreiz gribu atgriezties pie tā, ka nekāda sakara tagadējam jautājumam ar mūsu apakškomisijas darbību nav. Diemžēl. Un tā nebūtu laba prakse - pievilkt pie vienas problēmas pavisam citu komisiju darbību. (Aplausi.)".
- 2012_11_01-seq810 spokenText "Paldies. Nākošais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Sakovskis. Lūdzu!".
- 2012_11_01-seq809 spokenText "Cienītie kolēģi! Es nebiju gatavojies nākt runāt, jo neloloju nekādas ilūzijas par to, ka šis priekšlikums tiks atbalstīts, bet, ja kāpj deputāti tribīnē un sāk skaidrot, ka tie, kas runā, nav iedziļinājušies priekšlikumos, tad nu jāteic, ka šis gan ir priekšlikums pēc būtības, nevis tikai redakcionāls grozījums. Jo, kā mēs zinām, Eiropas likumdošana pieļauj to, ka var noteikt divas pazeminātās likmes. Šobrīd mums ir viena pazeminātā likme, līdz ar to šis priekšlikums ir pēc būtības, par ko arī ir jādiskutē. Mēs runājam par to, ka pievienotās vērtības nodokļa samazināšana uz 5 procentiem apkurei dotu labumu ne tikai trūcīgajiem, bet arī kādiem lielajiem. Piekrītu, ka varbūt tur varētu nesamazināt un kaut kādā veidā diferencēt šo nodokli, bet tādā gadījumā pievienotās vērtības nodoklim mums jāpieiet visās jomās ar diferenci, tātad arī pārtikai pārtikas veikalos, lai mēs tad kaut kādas konsekvences „savilktu kopā”. Taču šeit runa ir par tiem cilvēkiem, kas tiešām šobrīd jau vairs... uz šo brīdi nav spējīgi samaksāt par to siltumenerģiju, kuru viņi patērē. Jo, ja mēs skatāmies uz tiem pašiem pieminētajiem pensionāriem, kuri cītīgi maksā, - jā, viņi cītīgi maksā, bet šo pēdējo trīs gadu laik��, kad ir kāpušas cenas, kad ir kāpuši izdevumi, viņiem maciņā nekas vairāk nav palicis, kā tas ir bijis trīs gadus atpakaļ. Līdz ar to šī būtu tā viena iespēja, viens veids, kā arī šiem trūcīgajiem cilvēkiem palīdzēt. Mēs runājam par to, ka pašvaldības... ka tā ir pašvaldību funkcija. Pašvaldībām mēs neiedodam tik daudz finanšu līdzekļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā tas varētu būt, argumentēdami ar to, ka ir lielās pašvaldības, kuras paņem vairāk, un mazās, trūcīgās pašvaldības. Problēma jau nav tajā, kā mēs sadalām iedzīvotāju ienākuma nodokli; problēma ir likumā „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” pēc tam, kad ir beigusies reforma. Un šīs visas nodokļu izmaiņas, kas mums ir kopumā, ir jāskata visas nodokļu politikas kontekstā. Ja mēs skatāmies to pašu pensiju indeksāciju vai neapliekamā minimuma palielināšanu, - jā, mēs palielinām strādājošajiem, taču tajā pašā laikā aizmirstam pensionārus, kuriem arī ir tāds pats neapliekamais minimums, kuru mēs neaiztiekam. Līdz ar to mēs panākam, ka pensionāriem šo trīs gadu laikā nepalielināsies nekas maciņos, bet izdevumi gan viņiem palielinās. Līdz ar to viņi taupa uz zālēm, taupa uz pārtiku, jo viņi ir paši cītīgākie komunālo maksājumu maksātāji. Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, un, ja mēs to neatbalstām, tad vajag to skatīt vismaz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā un tiešām risināt visu nodokļu kopējo politiku, lai nebūtu tā, ka mēs izraujam vienu, izraujam otru, cīnāmies ar tiem, kas šobrīd vēl var samaksāt... lai viņi maksā vairāk. Turklāt Nodokļu politikas apakškomisija, ko vada Vjačeslavs Dombrovskis, pēdējo reizi tika sanākusi 10.maijā. (No zāles: „Oooo!”) Līdz ar to - par ko mēs runājam? Mēs taču neesam diskutējuši par visiem nodokļiem. Paldies. Un aicinu atbalstīt. (Aplausi.)".
- 2012_11_01-seq808 spokenText "Godātie kolēģi, atsākam Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Mēs uzsākām izskatīt likumprojektu „Pievienotās vērtības nodokļa likums” otrajā lasījumā un turpinām debates par 34.priekšlikumu. Nākošais pieteicies debatēs deputāts Uldis Augulis. Lūdzu!".
- 2012_11_01-seq806 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis... nav klāt, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Vineta Poriņa... nav, Elīna Siliņa... nav, Inga Vanaga... nav, Juris Viļums... arī nav.".
- 2012_11_01-seq805 spokenText "Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2012_11_01-seq802 spokenText "Es ļoti labi saprotu, ka jums ir nepatīkama šī diskusija, tāpēc jūs esat gatavi piekasīties pie visa kā un runāt par apakškomisijām un par visu pārējo. Gribu pievērst jūsu pieredzējušo juristu uzmanību tam faktam, ka 34.priekšlikums ir ļoti cieši saistīts ar 35., un gadījumā, ja 34. tiks noraidīts, tad pastāv liela varbūtība, ka 35. vairs nebūs balsojams. Tieši tāpēc mēs runājam gan par 34., gan par 35.priekšlikumu vienlaicīgi. Es ceru, ka tas jums ir skaidrs. Augsti godātais Dombrovska kungs! Man ir liels prieks, ka jūs sākat interesēties par sociāldemokrātiskām idejām. (Zālē smiekli, troksnis.) Es tagad nestāstīšu jums, kas ir sociāldemokrātijas būtība. To var izlasīt. Bet gribu pievērst jūsu uzmanību vienkāršam faktam. Atšķirībā no valdības, pašvaldības kopumā un Rīgas pašvaldība tajā skaitā, godīgi pilda visas savas saistības. Un visa tā sociālā nasta, ko mūsu likumdošana uzliek tieši uz pašvaldību pleciem, tiek izpildīta. Visi pabalsti tiek izmaksāti, un pat tā pašvaldības budžeta daļa, kas aiziet šiem sociālajiem nolūkiem (No zāles dep. I.Čepāne: „„Rīgas satiksmē”?”), tika ļoti būtiski palielināta krīzes dēļ. Turpretī valdība rīkojas tieši pretēji, un, atšķirībā no valdības, Rīgas pašvaldība un citas tā sauktās bagātās pašvaldības pilnībā izpilda savas saistības arī attiecībā uz citām pašvaldībām. Jūs zināt, kas ir izlīdzināšanas fonds. Jūs zināt, cik daudz Rīga iegulda šajā izlīdzināšanas fondā, un tas vienkārši nav godīgi. Jūs tagad tiešām raudājāt par tiem nabaga pensionāriem, ka tie turīgie cilvēki saņems vairāk. Bet ko jūs kā koalīcija piedāvājat, lai atvieglotu pensionāru dzīvi? Jūs taču nedarāt neko! Ja gribat iebilst, ka mūsu priekšlikumi ir slikti, nu tad piedāvājiet vismaz kaut ko savu!".
- 2012_11_01-seq801 spokenText "Nedebatējiet ar sēdes vadītāju!".
- 2012_11_01-seq800 spokenText "Cienījamie kolēģi no koalīcijas!".
- 2012_11_01-seq799 spokenText "Paldies. Tā kā jūs visi nerunājāt par priekšlikumiem, tad es vēlreiz varu nolasīt priekšlikuma būtību, kurš ir tīri redakcionāls. Jūs iedomājaties, ka jūs varat debatēt par visu pēc kārtas - par visām pasaules bēdām, kas notiek... Es nevaru liegt jums šādu demokrātiju... Mēs turpinām debates. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2012_11_01-seq798 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tas veids, kādā mūsu cienījamie kolēģi no „Saskaņas Centra” atsakās runāt par šī redakcionālā grozījuma būtību, pierāda to, ka mūsu kolēģi atsakās runāt par šī jautājuma būtību vispār. Viņi nerunā par to, ka ar šo grozījumu un ar idejām, ko viņi šeit aizstāv, viņi faktiski dod priekšroku bagātiem cilvēkiem, kuri, protams, dzīvo daudz lielākās platībās un potenciāli iegūst daudz vairāk no šīs samazinātās likmes. (Starpsaucieni, smiekli zālē.) Tomēr es gribu norādīt uz vēl vienu citu būtisku lietu. Cienījamie kolēģi no „Saskaņas Centra” jau otrajā pēc kārtas Saeimas sasaukumā vada Mājokļa jautājumu apakškomisiju, un Mājokļa jautājumu apakškomisijas uzdevums ir arī risināt komunālo maksājumu parādu jautājumus, vispirms panākot jau to, ka pārvaldnieki strādā ar parādniekiem un savlaicīgi piedzen parādus, un, otrkārt, panākot tādu situāciju, ka tie godīgie cilvēki, kuri kārtīgi maksā savus rēķinus un kuri pamatā ir vecāka gadagājuma ļaudis un pensionāri, netiek sodīti par to, ka viņu mājās dzīvo cilvēki, kas vienkārši ignorē savus siltuma rēķinus. Ko dara „Saskaņas Centra” kolēģi, kas vada Mājokļa jautājumu apakškomisiju? Mēs jau mēnesi pēc mēneša mēģinām atrast risinājumu, taču šāda risinājuma nav. Vēl pavisam nesen mēs diskutējām par „Saskaņas Centra” kolēģu priekšlikumiem, kas faktiski paredzēja to, ka par nesamaksātajiem rēķiniem tiks sodīti tie cilvēki, kas kārtīgi maksā savus rēķinus. „Saskaņas Centra” kolēģi! Es jūs aicinu nevis raudāt krokodila asaras šeit, no tribīnes, bet patiešām strādāt komisijā ar konkrētiem priekšlikumiem. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_11_01-seq796 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Ņemot vērā aizsākto diskusiju, kura ir saistīta ar šo priekšlikumu un arī ar nākamajiem priekšlikumiem, ko „Saskaņas Centrs” ir iesniedzis, tiešām šiem apstākļiem ir būtiska nozīme. Kāpēc? Nu, iedomāsimies vienkāršu situāciju! Nez kāpēc daudzi domā, ka mums ir milzīgs vidusšķiras slānis un tagad tas priekšlikums attiecībā uz samazināto PVN likmi siltumenerģijai skars tikai tos nabadzīgos, tos maznodrošinātos, daudzbērnu ģimenes un tā tālāk. Vidusšķiras mums Latvijā nav! Tas ir viens. Otrs. Attiecībā uz tiem jautājumiem, ko viens otrs te izteica, - par anotācijas esamību vai neesamību iepriekšējiem likumprojektiem... Bija diskusija par likumu „Par valsts pensijām”, par likumu „Par nodokļiem un nodevām”... Ziniet, jūsu attieksme arī pret šo iniciatīvu... Nu, nav anotācijas, nav aprēķina, nav kaut kāds grafiks te vienam otram piestādīts... Neder! Es lūgtu jūs atcerēties visus tos jūsu priekšlikumus, kad jūs uzstājāt uz PVN likmes pazemināšanu. Jūs 1 procentā PVN ieraudzījāt tiešām nereālu kaut kādu labumu, ko sabiedrība iegūst. Vienā procentpunktā! Tagad mēs runājam par 7 procentpunktiem laikā, kad jau tūlīt iestāsies ziema, kad cilvēkiem būs jāmaksā par siltumenerģiju, un jūs neredzat tajā ekonomisku ieguvumu. Saprotiet, ir viena loģiska lieta, ko neviens, es domāju, nevarēs atspēkot, - ka to, cik cilvēks... cik ģimene... algu, kādu ir saņēmusi šajos mēnešos, viņa nesaņems vairāk... pieņemsim, ne vairāk, ne mazāk. Šos naudas līdzekļus viņi automātiski iztērē, samaksājot par dzīvokļa īri, par siltumenerģiju, par komunālajiem pakalpojumiem, par pārtiku... Tie cilvēki nesāks dzīvot, tā teikt, izšķērdīgāk un nesaudzīgāk attiecībā uz tiem līdzekļiem! Viņi šo naudu tērēs, un viņi strādā, lai izdzīvotu. Tas tarifs un tā PVN likme, kura pašreiz ir, attiecībā uz cilvēkiem Latvijā, uz tiešām ļoti lielu īpatsvaru iedzīvotāju, tiešām ir nozīmīga, un šajā situācijā parlaments var parādīt savu nostāju un mugurkaulu attiecībā uz šāda lēmuma pieņemšanu, kurš tiešām, kā Olšteina kungs ir norādījis, ir reāls, efektīvs ieguvums, ko sabiedrība sajutīs uzreiz - faktiski ar nākamiem rēķiniem. Cilvēki ietaupīs! Šos līdzekļus viņi varēs izlietot daudz kam citam - arī grāmatām saviem bērniem, ko valsts nespēj nodrošināt. Jūs nesaprotat, ka, ņemot ārā vai liekot no vienas kabatas otrā, nekas jau nemainīsies. Galu galā tie līdzekļi nonāks tirgū un tiks patērēti. Jūs nevērtējat to, ka mums ir ļoti... vairākas tiešām republikas nozīmes pilsētas - Rīga, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Valmiera, Ventspils. Tā ir visa Latvija! Daži no jums dienām domā, kā optimizēt savus nodokļus, kaut ko nesamaksājot valstij. Jūs nolīgstat tam advokātus, mēģināt izšiverēt kaut kādu kombināciju, bet jautājumā par gāzi jūs neapjēdzat, ka to dedzinās atkarībā no tā, kāda būs temperatūra, nevis no tā, kāds būs tarifs, ko jūs attiecīgi piedāvājat. Es domāju, ka šajā situācijā jums ir jāatbalsta gan šis, gan nākamie mūsu priekšlikumi attiecībā uz to, ka mums ir jāspēj pieņemt tiešām valstisks lēmums - samazināt PVN likmi siltumenerģijai. Un tas nav nekāds nonsenss! Tā ir normāla parādība ļoti daudzās valstīs. Citu argumentu šajā situācijā nav. (Aplausi.)".
- 2012_11_01-seq795 spokenText "Paldies. Taču es gribu atgādināt debatētājiem, ka mēs debatējam par 34. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas izteikto priekšlikumu, kurā nav neviena vārda par samazināto likmi elektroenerģijai. (Starpsaucieni no zāles.) Šis priekšlikums ir tīri redakcionāls - jūs lūdzat aizstāt likumā vārdus „nodokļa samazinātā likme” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „nodokļa samazinātā 12 procentu likme” (attiecīgā locījumā). Tā ka es tomēr lūdzu debatētājus ievērot Kārtības rulli un debatēt par konkrēto, 34., priekšlikumu. (Troksnis zālē.) Turpinām debates. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.".
- 2012_11_01-seq794 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Protams, PVN likme ietekmē siltuma tarifu, ja tie aprēķini ir pareizi. Kā es parēķināju tikko, tad tie ir apmēram 9 procenti galapatērētājam, ko šī PVN samazinātā likme ietekmē. Taču, ja mēs paskatāmies uz šo situāciju globāli Latvijā, tad ir redzams, ka, ja runājam par Rīgu, tad Rīgā īstenībā mēs savus siltuma tarifus jau dotējam. Un kādā veidā notiek dotēšana? Dotēšana notiek pavisam vienkāršā veidā, jo mēs, maksājot par elektroenerģiju, subsidējam jeb atbalstām stacijas TEC-1 un TEC-2. Tātad principā mēs, gribam to vai negribam, no valsts budžeta jau šobrīd dotējam siltumenerģiju Rīgā... (Pārrāvums skaņu failā)... būtu vēl lielākas problēmas ar parādu saistībām nekā Rīgā. Ja mēs paskatāmies uz situāciju enerģētikas sektorā kopumā, tad, protams, lētākā enerģija ir tā, ko mēs neiztērējam. Un tāpēc noteikti daudz rūpīgāk mums varbūt būtu jāskatās, izvēloties prioritātes, kādā veidā attīstīt tieši tos virzienus, kā ietaupīt mūsu enerģiju, un viens no tiem, protams, ir ēku energoefektivitāte, kas, pēc aplēsēm, ietaupa apmēram 40 procentus no tās enerģijas, ko mēs patērējam. Diemžēl šobrīd jau ir iztērēta tā nauda, kas tika atvēlēta no struktūrfondu līdzekļiem, un ir iedalīta vēl neliela... salīdzinoši maza daļa tam, lai mēs varētu uzlabot savu ēku energoefektivitāti. Tāpēc, cienījamie kolēģi, es drīzāk aicinu jūs varbūt kopīgi padomāt par to, lai izveidotu valstī ilgtspējīgu... uz ilgtspējības principiem veidotu kāda veida fondu vai ko tamlīdzīgu, ar ko varētu runāt par ēku energoefektivitāti vairāk nekā viena vai divu gadu garumā, lai mēs varētu nosiltināt Rīgā vismaz kādas tūkstoš mājas, nevis visā Latvijā pāris simtu, lai visa Latvija varētu tiešām runāt par būtisku siltuma tarifu samazināšanu. Un tad tas būtu īstenībā vienīgais ejamais ceļš, kādā veidā maksāt mazāk par siltumu. Varbūt tas ir pareizais virziens, šobrīd izvēloties mūsu valsts prioritātes, kādā veidā mēs tērējam savus budžeta līdzekļus. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_11_01-seq792 spokenText "Ja esat... ja jūs pozicionējaties kā sociāldemokrāti, tad, lūdzu, izturiet līdz galam un iestājieties atpakaļ Latvijas Pašvaldību savienībā. Es gribu pateikt lielu paldies finanšu ministram Vilkam par to, ka viņš ļoti labi īsteno sociāldemokrātijas principus. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_11_01-seq790 spokenText "Kolēģi! Liels paldies Cileviča kungam par diezgan aizkustinošo runu! Es sākšu ar to, ko kopumā es jau teicu kā ekonomists, un šāda ir mana specializācija. Ir politiķi, kuri ir, teiksim tā, dalītāji, kuriem patīk, teiksim tā, pārdalīt šo kopējo pīrāgu, kuru sauc par valsts budžetu, vai nu tā, vai kā citādāk. Tam arī ir noteikti kaut kāda nozīme. Nu, un ir politiķi, kuri ir orientēti uz to, lai šo pīrāgu kā tādu palielinātu, pie kuriem vismaz es sevi un savus kolēģus Reformu partijā pieskaitu. Man ir liels prieks par to, ka Cileviča kungs arī sapratis, ka tomēr, ja mēs vēlamies palīdzēt tiem cilvēkiem, kuriem šī palīdzība ir tiešām nepieciešama, kurus šī gāzes cenu paaugstināšana ir skārusi visvairāk... mēs runājam par pensionāriem, maznodrošinātajiem, trūcīgajiem cilvēkiem... ka viņiem jāpalīdz. Bet pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana visiem - tas nav labs instruments, jo - vēlreiz atkārtoju!- tas skars visus, ieskaitot tos cilvēkus, kuriem, kā jūs teicāt, vai nu krīze nekad nav bijusi, vai kuri no tās kaut kādā veidā izgājuši. Un diez vai mēs šiem cilvēkiem, kuri var samaksāt gan šādus rēķinus par apkuri, gan daudz augstākus, tiešām vēlamies palīdzēt, turklāt palīdzēt uz to pašu trūcīgo iedzīvotāju rēķina, kuri maksā visus tos darbaspēka nodokļus un tā tālāk. Tātad, kā es jau teicu, ja mēs vēlamies risināt šo jautājumu, tad tas jārisina gan Labklājības ministrijas, gan arī tomēr pašvaldību līmenī, izvērtējot šo trūcīgo cilvēku un pensionāru ienākumu atbilstību iztikas minimumam, domājot par to, kā mēs palīdzam tieši tiem cilvēkiem, kuriem palīdzība ir nepieciešama. (Starpsaucieni. No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Kā jūs palīdzat?!”) Tālāk. Ir ļoti labi, ka tika pacelts jautājums par tām pašvaldībām... kaut kādām „izvarotām”... kā es sapratu, divām „izvarotām” pašvaldībām. Es te gribētu uzdot jautājumu, tajā skaitā arī „Saskaņas Centram”, kurš sevi pozicionē kā sociāldemokrātus. Labi! Es respektēju filozofiju, ka vajag mazināt nevienlīdzību, ņemt no tiem cilvēkiem, kuri spēj maksāt, un dot tiem cilvēkiem, kuriem kaut kādu objektīvu iemeslu dēļ šajā dzīvē nav paveicies. Citiem vārdiem sakot, paņemt no tiem, kuriem ir augsti ienākumi, un dot tiem, kuriem ir vai nu ļoti zemi ienākumi, vai šo ienākumu nav vispār, jo viņi ir bezdarbnieki. Tad, lūdzu, atbildiet man uz šo jautājumu! Tātad, ja mēs runājam par situāciju, tad Latvijas Pašvaldību savienībā mums tagad ir divi risinājumi. Viens - pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi tā, lai no tā proporcionāli iegūtu visas pašvaldības, tajā skaitā - Rīga... (Starpsaucieni. Troksnis.) Ļaujiet man pabeigt, lūdzu!... (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kauns ir vai nav?”) Ļaujiet man pabeigt, lūdzu!... proporcionāli visas pašvaldības, tajā skaitā, Rīga un Ventspils. Vai arī mēs runājam par finanšu ministra Vilka priekšlikumu, kura mērķis ir dot vairāk naudas tām pašvaldībām, kuras ir nabagākas, lai gan Rīgai un Ventspilij ienākumu līmenis paliks iepriekšējā līmenī. Un tad, ja jūs esat īsti demokrāti... īsti sociāldemokrāti un patiesībā rūpējaties par cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, tad tas ir tas pareizais risinājums (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Viens otram netraucē!”), kurš jums ir jāatbalsta, nevis jāsūdzas par kaut kādām „izvarotām” pašvaldībām. Šī situācija patiesībā ir ļoti līdzīga situācijai, kāda bija ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja jūs sakāt, ka jūs neatbalstāt likmes samazināšanu kā tādu... (Starpsaucieni. No zāles dep. J.Urbanovičs: „Par seksu nebija runa vispār!” Smiekli.) Nu tad tas nebiju es, cilvēks, kurš runāja par to, kā jūs teicāt, Urbanoviča kungs!".
- 2012_11_01-seq788 spokenText "Cienījamie kolēģi! Klausoties koalīcijas deputātu iebildumus pret šo priekšlikumu, man patiešām rodas jautājums: vai jūs dzīvojat Latvijā? Kur jūs dzīvojat? Ar kādiem cilvēkiem jūs runājat? Kādi ir jūsu argumenti? Piemēram, ekonomikas ministra arguments, ka, redziet, tas stimulēšot lielāku patēriņu. Vai tie pensionāri var regulēt patēriņu? Jo patiešām - vai viņi uzkrās to gāzi burkās zem gultas? Kā tas izpaudīsies? Attiecībā uz Dombrovska kunga šodien izskanējušo argumentu, ka, redz, jāpalīdz tiem, kuriem palīdzība ir vajadzīga. Protams, tas ir absolūti pareizi! Bet ko jūs kā valdība darāt, lai to panāktu? Un šodien jau tika minēts šis piemērs. Jūs, Dombrovska kungs, minat, ka PVN samazināšana par vienu procentu atviegloja dzīvi cilvēkiem. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ierindas cilvēkiem!”) Vai jums ir dati par to, kā mainījās cenas? Nu nav, nav taču! Jo tiešām jūs uzdāvinājāt tos 50 miljonus pārsvarā lielveikalu tīklu īpašniekiem, bet cilvēki to nemaz nesajuta. Vai tas ir tas, ko jūs piedāvājat? Principā situācija ir ļoti vienkārša: jūs turpināt savu ierasto stratēģiju - pārlikt to slogu, to nastu - palīdzēt maznodrošinātajiem - uz pašvaldību pleciem, jo, protams, PVN ir ieskaitīts valsts budžetā. Tātad jūs negribat samazināt ienākumus valsts budžetā un piedāvājat, ka pašvaldībām vajag segt šo starpību. Dombrovska kungs, jūs teicāt, ka pašvaldībām jāpalīdz tiem nabagiem, tātad pašvaldības izmaksās pabalstus, cilvēki apmaksās apkuri un tas PVN tiks ieskaitīts valsts budžetā. Jums nepietiek ar to, ka jūs jau esat atņēmuši pašvaldībām ļoti daudz naudas. Es tagad neiztirzāšu šo stratēģiju, kas sākās 2009.gadā... PVN pārdale... Jūs atkal tur „izvarojāt” Latvijas Pašvaldību savienību, lai tā piekristu tiem procentiem... Pilnīgi skaidrs, ka Rīga izstājās no Latvijas Pašvaldību savienības, jo Latvijas Pašvaldību savienība neaizstāv pašvaldību intereses, bet pakļaujas valdības spiedienam. Un tagad jūs turpināt to pašu stratēģiju - jums ir vajadzīgi skaisti makroekonomiskie rādītāji, lai tie Māstrihtas kritēriji tiktu sasniegti, un līdz ar to jums rūp tikai tas, lai budžets tiktu piepildīts. Un, ja cilvēki nevar to samaksāt, tad lai pašvaldības dod, izmaksā viņiem pabalstus, lai viņi varētu samaksāt, lai jūsu budžets izskatītos ļoti skaisti! Kā, Dombrovska kungs, jūs gribat īstenot to mērķtiecīgo atbalstu? Ko valdība dara, lai patiešām tiem nabagiem palīdzētu? Pensiju indeksāciju - to jūs noraidāt; samazinātu PVN likmi apkurei jūs noraidāt - un lai pašvaldības tiek galā! Tas vienkārši nav godīgi. Nedomājiet, lūdzu, ka jūs kaut kādiem pensionāriem vai lētticīgiem cilvēkiem spēsiet pierādīt, ka patiesība ir jūsu pusē, ka mēs esam izgājuši no krīzes. Jūs - jā! Jūs izgājāt no krīzes un arī tie turīgie cilvēki, ko jūs atbalstāt un kuru interesēs jūs darbojaties. Absolūts vairākums to cilvēku, kas nevar samaksāt par apkuri, nav izgājuši no krīzes. Un es aicinu jūs tomēr padomāt ne tikai par sevi un par savu sponsoru interesēm, bet arī par tiem cilvēkiem, kas dzīvo apkārt. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu! Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_11_01-seq786 spokenText "Labdien, augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu saprast, vai tiešām, deputātuprāt, šī pamazinātā procentu likme kaut ko vispār mainīs šajā situācijā. Vai tiešām jūs paši tam ticat, ka šie siltuma parādi ir radušies šīs pievienotās vērtības nodokļa likmes dēļ? Tam ir daudzi citi iemesli, par tiem jau tiek daudzkārt runāts, un šie jautājumi tiek virzīti. Un tiešām ir labāk iesaistīties šajā procesā un palīdzēt virzīt tos veiksmīgi uz priekšu, jo samazinājums no 12 uz 5 procentiem jau neko nemainīs. Mums šie parādi lielā mērā ir komercbanku dzīvokļu pārdošanas izsolē dēļ. Tur jau tie rodas, kur parādus maksā kaimiņi. Un mēs visi zinām, ka čaklākie maksātāji ir tieši pensionāri. Viņi samaksā santīms santīmā par šiem pakalpojumiem, bet tajā pašā laikā viņi samaksā arī par tiem, kuri nemaksā, - arī par daudziem cilvēkiem, kas ir aizbraukuši prom, kuru dzīvokļi ir pārdoti vai atņemti. Un tur tad arī rodas šie lielie cipari! Tur rodas arī šie desmiti miljonu, kurus samaksā šie kaimiņi un citi iedzīvotāji, kuriem tie it kā nebūtu jāmaksā. Taču šis procentu likmes samazinājums šo problēmu nerisina. Paldies.".
- 2012_11_01-seq784 spokenText "Jā, paldies, kolēģi, par atbalstu! Ceru, ka balsojums arī būs labs un mēs pierādīsim šodien Latvijas Republikas iedzīvotājiem, ka mēs arī saprotam kaut ko ne tikai no lieliem ģeopolitiskiem strīdiem... saprotam, kas būs labāks - Krievija ar „Gazpromu” - vai kas nebūs tik labi... Bet paklausīsimies, kas notiek arī šodien pasaulē! Visi jau zina, ka ASV plosās ciklons „Sendija” (No zāles dep. J.Ādamsons: „Taifūns!”), un visi cilvēki, kas kaut ko saprot no prognozes, saprot, ka šis ciklons plosās ne tikai Amerikā, bet vēlāk ietekmēs arī Latvijas reģionu, Eiropas reģionu. Cik esmu dzirdējis prognozes, šī būs visbargākā ziema Latvijā. Tas nozīmē, ka šoziem siltuma patēriņš būs daudz lielāks un ģimenēm vajadzēs maksāt, pieņemsim, februārī daudz vairāk nekā iepriekšējos gados. Cilvēki, kuri ļoti tālu stāv no politikas, SEB ekonomiskie eksperti, jau prognozēja, ka rēķini būs par 50 procentiem lielāki nekā pagājušajā ziemā. Tas nozīmē, ka mēs pilnīgi neesam gatavi ziemai. Es, būdams sociālās sfēras pārzinātājs, vēl varu pateikt, ka arī sociālie dienesti pašvaldībās tam nav gatavi. Viņiem nav nekādu rezervju, lai palīdzētu ģimenēm, kuras griezīsies pie tiem ar lūgumu segt kaut kādus parādus. Es jums gribu pateikt, ka, pieņemsim, arī Rīga šodien nav tam gatava, lai tādā apjomā palīdzētu saviem iedzīvotājiem, bet, ja mēs runājam par Latgales reģionu, tad tur jau šodien ir deficīts. Es gribu pateikt, ka mēs jau tagad ļoti daudz atsakāmies no pabalstiem, kurus maksā valsts, - gan garantētos minimālos ienākumus, gan visu pārējo. Tas viss paliek uz iedzīvotāju un uz pašvaldību pleciem. Tas nozīmē, ka mēs šodien ar šo likmes samazinājumu varam palīdzēt konkrētām ģimenēm, mēs varam palīdzēt pašvaldībām, mēs varam arī segt to dabas „sitienu”, ko mēs izjutīsim no janvāra vai februāra, kad būs viszemākā temperatūra pēdējos 5-7 gados Latvijas teritorijā. Es saprotu, ka mūsu ekspertiem un ekonomistiem daudz vieglāk bija „uzdāvināt” RIMI, MAXIMA un citiem pārējiem tirdzniecības tīkliem 50 miljonus ar samazināto PVN likmi 1 procenta apmērā, taču jebkurš no mums, kas apmeklē pārtikas veikalus, to santīmu nejuta un tos 2 santīmus no 2 latiem arī nesajuta, bet tirdzniecības tīkli reāli saņēma ļoti labu peļņu. Es apsveicu tos cilvēkus, kas nopirka pa šo laiku bentlejus vai dārgus pulksteņus. Viņiem tas daudz vieglāk bija izdarāms, un viņi daudz mazāk samaksāja. Es lūdzu valdošās koalīcijas deputātus padomāt, varbūt šodien ir tāds moments, kad var paklausīties tos argumentus, kuri no paša rīta bija gan opozīcijas deputātiem, gan arī „zaļajiem” un „zemniekiem”. Ļoti žēl, ka jūs šodien noraidījāt ne tikai šo likumu atvēršanu, bet arī atraidījāt tos cilvēkus, kuri stāvēja uz ielas un lūdza jūs atbalstīt mūsu priekšlikumus. Varbūt sāksim domāt valstiski un nedomāsim tikai par ģeopolitisko „briesmoni”, kuru šodien jūs mēģināt zīmēt saistībā ar Krievijas Federāciju vai ar „Gazprom” lobiju? Paldies.".
- 2012_11_01-seq782 spokenText "Divi teikumi! Pēc tam, kad šī problēma būs atrisināta, mēs varam atgriezties pie esošajām likmēm un turpināt attīstīt šo tehnoloģiju, nodokļu tehnoloģiju, citādāk. Bet šoreiz ir ekstremāla situācija, un, lai to atrisinātu, ir nepieciešama ekstremāla rīcība. Paldies.".
- 2012_11_01-seq780 spokenText "Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Jautājums par samazinātās - 5 procentu - likmes ieviešanu pievienotās vērtības nodoklim šodien ir darba kārtības centrā. Mēs jau otro reizi pieskaramies šai tēmai. Par to domā, to dzird un klausās visa sabiedrība, un mūsu atbildība ir pieņemt arī atbildīgu lēmumu. Mans kolēģis Valērijs Agešins jau izklāstīja frakcijas pozīciju. Es, būdams Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis, gribētu polemizēt par tiem iebildumiem, kurus dzirdēju komisijas sēdes laikā. Mūsu oponenti saka: „Jūsu priekšlikums atvieglos slogu arī tiem, kam to nevajag. Baudīs šo samazināšanu jebkurš, un sociālā plaisa līdz ar to palielināsies.” Es uzsveru pretējo: tieši esošie augstie komunālie maksājumi palielina Latvijas nodokļu sistēmas regresivitāti; tas ir, personām ar lieliem ienākumiem komunālo maksājumu slogs ir relatīvi mazāks, bet personām ar maziem ienākumiem šis slogs ir relatīvi lielāks un atstāj citiem tēriņiem ikdienā nesalīdzināmi mazāk naudas nekā turīgajiem iedzīvotājiem. Komunālie maksājumi ziemas laikā pilsētas divistabu dzīvokļa uzturēšanai dažreiz sasniedz vienu ceturto daļu no ģimenes mēneša budžeta. Tūkstošiem pensionāru un vientuļo iedzīvotāju vairāk par pusi no saviem ienākumiem tērē komunālajiem maksājumiem. Vēl viens iebildums: vēl lielāka kļūs atkarība no Krievijas fosilajiem resursiem. Bet vai siltumenerģijas patērētāji, fiziskās personas, pērk gāzi no Krievijas? Viņi to patērē. Vai viņi tiešām stāv rindā, lai gūtu vēl vienu kubikmetru gāzes no Krievijas? Līdz ar to šis iebildums, manuprāt, neiztur nekādu kritiku. Atkal saka šādi: „Kopējais parāds jau samazināsies šajā, 2012., gadā. Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka nav jau tik traki.” Bet atcerēsimies tos skaitļus, kurus šeit pieminēja mans kolēģis Agešins, tāpat arī kolēģe Reizniece-Ozola mūsu sēdes sākumā. Parāds ir sasniedzis pilsētās 19,5 miljonus latu septembrī. Tātad šai... (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Būs vēl lielāks!”) To mēs vēl redzēsim! Es negribētu ar zāli sarunāties, bet jūs visi saprotat, par ko ir runa. Tā ir problēma, kas ir jārisina mūsu valstij, lai atvieglotu dzīvi mūsu sabiedrībai. Saka vēl vairāk! Es gribu pasvītrot, ka bija vēl tāds iebildums: „Būs sarežģītāka administrēšana, jo PVN deklarācijās nav paredzētas ailes otrajai likmei.” Es uzskatu, ka tā vienkārši ir ņirgāšanās par priekšlikumu, par to situāciju, kurā iekļuvuši mūsu, Latvijas, iedzīvotāji - vismaz tie, kas ir mazturīgākie un nevar cerēt uz to, ka viņiem tagad varbūt palīdzēs valsts. Bija arī divi nopietni argumenti, par tiem es gribētu sīkāk parunāt tiktāl, cik man pietiks laika. Lūk, par ko ir jārunā! Par energoefektivitātes programmas piemērošanu. Ir jāsāk saimniekot! Ir jāsiltina mājas, ir jāizstrādā jaunas tehnoloģijas, lai ietaupītu siltumenerģiju un līdz ar to maksātu mazāk par to un ietaupītu naudu. Tam es varu piekrist. Patiesībā arī mūsu Ekonomikas ministrijā droši vien attīstās šīs programmas, arī Rīgā šie projekti ir piemēroti. Varbūt nav tik rosīgi, kā mēs gribētu, bet tomēr darbs iet uz priekšu. Runā arī par to, ka jāsaglabā 21 procenta likme fosilajai enerģijai un ka vajag veicināt un samazināt likmi atjaunojamās enerģijas ieviešanai. Tam es arī piekrītu. Bet vienlaikus mēs esam kailas patiesības priekšā: priekšā ir ziema, būs jāmaksā konkrētām ģimenēm (nevis kaut kādām shēmām vai sabiedrībām!), būs jāapmaksā siltumenerģija konkrētajos ekonomiskajos apstākļos. Tātad ģimenēm, kurām mēneša ienākums ir knapi lielāks par iztikas minimumu! Septembrī tas bija 178 lati un turpina augt. Cilvēki vienkārši nevar samaksāt! Tās ir mokas, tās ir cilvēku mokas, un mēs varam šeit spekulēt par to, kas būtu bijis jādara līdz šim, pirms diviem gadiem, kas būs jādara turpmāk. Problēma ir šosezon, šoziem, un, ja mēs to nerisināsim, tad neviens to nedarīs mūsu vietā! Es pieļauju, ka pēc tam...".
- 2012_11_01-seq771 spokenText "31.priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq755 spokenText "23. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq719 spokenText "5. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq715 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir apstiprināts.".
- 2012_11_01-seq713 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir apstiprināts.".
- 2012_11_01-seq711 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 152 priekšlikumus un tos izskatījusi. Pārsvarā priekšlikumi ir no Juridiskā biroja. Tie ir redakcionāli un tehniski priekšlikumi. Ir arī Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas kundzes priekšlikumi, kas padara likumu vienveidīgāk piemērojamu, un atbildīgās komisijas priekšlikumi, kas arī ir tehniski, redakcionāli un arī palīdzētu piemērošanā, bet nemaina lietas būtību, pirmajā lasījumā apstiprināto redakciju. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir apstiprināts.".
- 2012_11_01-seq710 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Pievienotās vērtības nodokļa likums”, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2012_11_01-seq708 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.novembris. Paldies.".
- 2012_11_01-seq707 spokenText "9.novembris.".
- 2012_11_01-seq701 spokenText "9.novembris.".