Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_11_01-seq883> ?p ?o. }

• 2012_11_01-seq883 type Speech.
• 2012_11_01-seq883 number "883".
• 2012_11_01-seq883 date "2012-11-01".
• 2012_11_01-seq883 isPartOf 2012_11_01.
• 2012_11_01-seq883 spokenAs 10.
• 2012_11_01-seq883 spokenText "Godātie kolēģi! Sākšu ar to, ka PVN likmes zālēm desmit gadu laikā ir palielinājušās no nulles līdz 12 procentiem, un tās ir vienas no visaugstākajām likmēm ES valstīs. Ir bijušas deputātu un NVO neskaitāmas iniciatīvas par PVN likmes atcelšanu vai samazināšanu visām zālēm, tomēr par absolūti akūtu uzskatu vismaz valsts kompensējamo medikamentu neaplikšanu ar PVN. Gribu uzsvērt, ka jau vairākus gadus kompensējamo zāļu budžets tiek veidots ar deficītu. 2012.gadā, pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, kompensējamo zāļu izmaksas bija 82,6 miljoni latu, no kuriem valsts budžetā sākotnēji bija ieplānoti tikai 76,3 miljoni latu. Daļu - 4 miljonus latu - no trūkstošajiem līdzekļiem bija plānots iekasēt no zāļu ražotājiem proporcionāli viņu tirgus daļai Latvijā. Šāda prakse tika ieviesta, sākot ar 2011.gadu, kad Veselības ministrija, aizbildinoties ar līdzekļu trūkumu un ekonomisko krīzi, bija vērsusies pie Latvijā pārstāvētajiem zāļu ražotājiem ar lūgumu līdzfinansēt kompensējamo zāļu budžetu 4 miljonu latu apmērā, kas sniegtu atbalstu hroniski slimiem cilvēkiem. Šogad ražotāji atteicās līdzfinansēt kompensējamo medikamentu deficītu, jo kļuva skaidrs, ka valsts apzināti plāno izdevumus ar deficītu, kuru pēc tam liek segt ražotājiem. Veselības ministrija lūdza valdībai palielināt kompensējamo medikamentu budžetu, lai segtu ieplānotos ieņēmumus no ražotāju maksājumiem. Neņemot vērā faktiskos izdevumus medikamentu kompensācijai, kompensējamo medikamentu budžets 2013.gadam atkal ir plānots ar jau iepriekš zināmu deficītu - tas ir, 78,4 miljonu latu apmērā. Tas ir par 4,2 miljoniem mazāk nekā 2012.gadam prognozētie faktiskie izdevumi. Šogad PVN daļa kompensējamo zāļu budžetā valsts izdevumos par kompensējamiem medikamentiem ir aptuveni 9 miljoni latu. Tā ir summa, kas tiek pārskaitīta no... starp valsts iestādēm, un par šādu summu mazāka ir nauda, kas reāli tiek izmantota medikamentu apmaksai. Kompensējamo zāļu aplikšana ar PVN ir neloģiska, jo tas ir valsts atbalsts veselībai... atbalsts, ko pati valsts sniedz hroniski slimiem cilvēkiem. Neapliekot kompensējamos medikamentus ar PVN, valsts samazinās finansiālo slogu tiem, kam zāļu pirkšana un lietošana ir akūti nepieciešama dzīvošanai. Gribu pasvītrot atsevišķi vēl to faktu, ka ir tādas tendences - runāt par to, ka, ja mēs samazināsim PVN likmi, tad par to pašu summu ražotāji var paaugstināt savu peļņu. Šeit tas nav iespējams, jo farmācijā visu cenu veidošana ir ļoti stingri reglamentēta, un tur nav nekādu iespēju ne paaugstināt, ne samazināt. Visas bāzes cenas un visi, kā saka, peļņas izdevumi ir strikti reglamentēti, un te var garantēt: ja 12 procenti būs noņemti zālēm, tad tik tiešām par to summu zāles būs lētākas. Te nevar būt nekādu šaubu par to, ka cenas nemainīsies. Nu, ja mēs salīdzinām, piemēram, ar to pašu 1 procentu no PVN, ko mēs samazinājām... Nekāda efekta tautsaimniecībā nebija. Visi to var apliecināt! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē principā galvenais arguments „pret” šo priekšlikumu izskanēja no Finanšu ministrijas - ka pastāv Eiropas Savienības regula, kas neļauj tādā veidā samazināt likmi vai neaplikt medikamentus ar PVN. Es palasīju šo regulu - speciāli palasīju ļoti uzmanīgi! - un varu pateikt, ka tā regula ir traktējama. Tur nav uzspiests, tur nav pateikts simtprocentīgi, ka tā nedrīkst rīkoties. Šajā sakarā es gribu pateikt arī to, ka nebija tā, ka mēs nebijām apsprieduši ar sabiedriskajām organizācijām mūsu priekšlikumu. Tika saņemts atbalsts no 10 sabiedriskajām organizācijām. To skaitā ir Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, Latvijas Pensionāru federācija, invalīdu apvienība „Apeirons”, Invalīdu tiesību aizsardzības centrs, Pacientu ombuds, Aptieku attīstības biedrība, Aptieku īpašnieku asociācija un vairākas citas. Godātie kolēģi! Īpaši vēršos pie tiem deputātiem, kuri aizstāv demogrāfisko problēmu risināšanu, jo demogrāfija - tā ir ne tikai bērnu dzimstība, bet arī vecāku cilvēku, cilvēku ar slimībām, aizstāvēšana, arī viņu tiesības. Jo Latvija izmirst ne tikai tāpēc, ka...".
• 2012_11_01-seq883 language "lv".
• 2012_11_01-seq883 speaker Aleksandrs_Sakovskis-1965.
• 2012_11_01-seq883 mentions Q211.
• 2012_11_01-seq883 mentions Q4294791.
• 2012_11_01-seq883 mentions Q193089.
• 2012_11_01-seq883 mentions Q458.
• 2012_11_01-seq883 mentions Q957137.
• 2012_11_01-seq883 mentions Q4459436.
• 2012_11_01-seq883 mentions Q16351592.