Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2012_11_22-seq21 spokenText "Paldies. Tātad viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Euro ieviešanas likums” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pasta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis. Četras minūtes jums ir.".
- 2012_11_22-seq20 spokenText "...ir tad, kad ir lati, vai tad, kad ir eiro! Tāpēc es aicinu šo likumprojektu (Starpsaucieni no zāles.)... atbalstīt, nodot komisijām un skatīt, un pieņemt kvalitatīvu, labu likumprojektu. Paldies. (Frakcija VIENOTĪBA aplaudē.)".
- 2012_11_22-seq19 spokenText "Zaķa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2012_11_22-seq18 spokenText "Labdien, dāmas un kungi! Apgalvošu, ka ir ārkārtīgi ērti dzīvot komunikāciju laikmetā, jo, kamēr Elksniņa kungs runāja, mēs ātri internetā uzzinājām divas lietas: pirmkārt, mēs apskatījāmies Elksniņa kunga deklarāciju, un izrādās, ka Elksniņa kungs, lai arī runā pret eiro, pats savus uzkrājumus 50 tūkstošu eiro apmērā tur tieši eiro valūtā, nevis latos. (Frakcijā VIENOTĪBA ovācijas un aplausi.) Otrkārt. Jau pieminētais Jānis Čakste ir izteicies tieši par to, ka Latvijai ceļš uz draudzību ar Igauniju ir svēts un būtisks, tātad virziens uz tuvošanos Igaunijai ir būtiska lieta. Bet šoreiz par būtību. Mēs šodien lemsim par to, vai nodot komisijai eiro ieviešanas likumu. Likums ir būtisks! Tas ir neatņemama sastāvdaļa eiro ieviešanai Latvijā, bet šodien mēs runājam tikai par to, vai atbalstīt šo likumprojektu. Un es aicinu šo likumprojektu atbalstīt, nodot to komisijām, lai mēs gan pirmajā, gan nākamajos lasījumos varētu šeit kvalitatīvi izdiskutēt un pieņemt likumprojektu, kurš mums nodrošinās efektīvu un caurskatāmu eiro pieņemšanu Latvijā, eiro valūtas ieviešanu Latvijā. Ir būtiski trīs apsvērumi, manuprāt, kā jāskatās vispār eiro ieviešana Latvijā, un tie aspekti ir sekojoši: pirmkārt, tas ir saimniecisks aspekts, otrkārt, tas ir ģeopolitisks aspekts, un, treškārt, neapšaubāmi, tas ir arī politisks aspekts. Pie saimnieciskā aspekta varu pieminēt sekojošus skaitļus. Ir daudz izskanējušas dažādas informācijas par to, cik tad mums eiro izmaksās un cik Latvija iegūs tajā gadījumā, ja eiro ieviesīs Latvijā, ja mēs būsim eiro zonā. Un, manuprāt, skaitļi ir pārliecinoši: mēs 10 gadu laikā ietaupīsim vismaz 900 miljonus eiro par summām, ko mēs nemaksāsim par ārējā parāda apkalpošanu ja mums būs eiro. Tas ir gandrīz vai miljards eiro, kas būs mūsu ieguvums. Tālāk. Vismaz 700 miljonus eiro mēs iegūsim no tā, ka nebūs mūžīgi jākonvertē lats par eiro. Kolēģi, saprotiet elementāru lietu! Mūsu ekonomika pēc krīzes ir pārgrupējusies un lielākā daļa veiksmīgo uzņēmumu ir tie, kuri eksportē. Tie, kuri eksportē! (No zāles: „Uz kurieni?”) Un lielākoties eksportē uz Eiropu. Un tie, kuri veiksmīgi eksportē, saņem, protams, par savu preci samaksu tieši eiro valūtā. Lai samaksātu algas, lai samaksātu nodokļus, šī nauda tiek konvertēta. Vismaz vieni 700 miljoni eiro būs tā summa, ko mēs iegūsim, nesamaksājot bankām, bet atstājot uzņēmēju kabatās. Arī jums, kolēģi, daudziem klātesošajiem noteikti ir kredīti. Arī jūs noteikti daudzi par saviem kredītiem, kuri ir paņemti eiro valūtā, maksājat eiro valūtā, bet algu saņemat latos; jūs konvertējat, jūs samaksājat lieku naudu par valūtas konvertāciju, un šī visa ir tā nauda, ko arī jūs varēsiet ietaupīt. Tātad visi Latvijas iedzīvotāji, kam ir kredīti, spēs ietaupīt. Un tas, manuprāt, ir izdevīgi. Ilgtermiņā tas ir izdevīgi. Protams, ir jāņem vērā tas, ka Latvijai tas arī kaut ko maksās, bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka uz pirmo lasījumu mēs spēsim detaļās izrunāt, cik tad valsts būs spiesta maksāt par to, ka mūsu teritorijā būs ieviests eiro. Taču es esmu pilnīgi pārliecināts, ka trīskārt izdevīgāk no saimnieciskā viedokļa būs tad, ja eiro mums būs, nevis tad, ja mums turpinās būt esošā situācija. Ideoloģiskā sadaļa. Pilnīgi noteikti ir jāsaprot, ka mēs esam maza valsts un esam robežvalsts - mēs esam ne tikai ģeogrāfiski robežvalsts, bet esam arī ideoloģiski robežvalsts. Mēs esam valsts, kurai vienā pusē ir Austrumu ideoloģija, Krievija ar savu ideoloģiju. Mēs paši esam Eiropas sastāvdaļa. Jūs labi zināt, ka pat Somija eiro ieviesa, neraugoties uz to, ka tai ir stabila un patstāvīga ekonomika, un neraugoties uz to, ka Zviedrija nolēma neieviest; Somija kā robežvalsts tomēr nolēma ieviest eiro un ieviesa eiro, un somi ir apmierināti un pārliecināti, ka tas bija pareizs lēmums. Tas ir ģeopolitisks jautājums - kurā pusē mēs vēlamies ilgtermiņā atrasties. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Latvija ir Eiropas sastāvdaļa un ka tā tam būs būt gadu gadiem. Un mums ir pēc iespējas sevi jānostiprina šajā zonā - eirozonā. Trešā lieta - politiskais jautājums. Tos politiķus, kuriem varbūt šobrīd, atrodoties opozīcijā, trūkst vēlētāju uzmanības un trūkst tribīnes (No zāles dep. J.Ādamsons: „Divas tribīnes vajag!”), es tomēr aicinu: pirms tam, kad sākat aktīvi aģitēt pret eiro ieviešanu, pirmām kārtām parūpējieties (Starpsaucieni no zāles.)... pirmām kārtām parūpējieties par saviem vēlētājiem, par saviem vēlētājiem ilgtermiņā, nevis par to, kāda būs viņu attieksme pret jums vēlēšanās! Padomājiet par saviem vēlētājiem ilgtermiņā! Padomājiet, vai, piemēram, zemniekiem, kuri strādā laukos un saņem subsīdijas, kas savukārt atnāk no Eiropas eiro valūtā un kas jākonvertē latos, un kuri pēc tam, kad izaudzējuši savu produkciju un pārdevuši Eiropas tirgos, atkal saņem eiro, un atkal tos konvertē latos... Padomājiet, vai viņiem izdevīgāk...".
- 2012_11_22-seq17 spokenText "Paldies. „Par” pieteicies runāt deputāts Dzintars Zaķis.".
- 2012_11_22-seq16 spokenText "Likumprojektā nav ne vārda par eiro ieviešanas termiņu. Esošajā situācijā tas uzskatāms par slēptu deleģējumu Ministru kabinetam šo termiņu patstāvīgi noteikt, ko attiecīgi mēs arī esam redzējuši... Tā faktiski ir nepamatota likumdevēja tiesību ierobežošana attiecībā uz minētā projekta īstenošanu. Tiešām, kolēģi, es aicinu neatbalstīt minēto likumprojektu un nenodot to komisijām faktiski arī juridisku apsvērumu dēļ. Izlasiet vien anotāciju! Tā ir izstrādāta neatbilstoši tai procedūrai, kuru minētais likumprojekts ir izgājis. Paldies.".
- 2012_11_22-seq15 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. A.Loskutovs: „Ir!” Starpsaucieni: „Lai runā! Lai runā!”) Lūdzu, turpiniet! Ja deputātiem ir iebildumi, tad mums ir jābalso par to, lai atļautu deputātam Elksniņam turpināt. Turpiniet, Elksniņa kungs!".
- 2012_11_22-seq14 spokenText "Minūti!".
- 2012_11_22-seq12 spokenText "(No zāles dep. A.Loskutovs: „Izcils speciālists!”) Godājamie kolēģi! Mums nav vajadzīgs eiro par jebkādu cenu! Mēs neesam pret eiro ieviešanu, mēs esam pret to, ka eiro tiek uzskatīts par panaceju pret visām Latvijas ekonomikas nelaimēm un problēmām. Viens otrs padomju laikos kā papagailis atkārtoja komunisma saukļus, tagad atkārto Briseles saukļus. Dānija un Lielbritānija panāca sev izņēmuma tiesības nacionālās valūtas saglabāšanā. Lietuva: „Ieviesīsim eiro, kad Eiropa būs tam gatava.” Polija nesteigsies ar eiro ieviešanu un patlaban nav izvirzījusi konkrētus plānus vai datumus. Bulgārija nepievienosies eiro līdz 2015.gadam. Zviedrija plāno rīkot 2013.gadā referendumu par eiro ieviešanu, bez tam Zviedrija ilgtermiņa depozītus izsniedz tikai kronās. Čehija manipulē ar iestāšanās datumu, vienkārši neatbalstot konverģences kritērijus: palielinot inflāciju, budžeta deficītu, ilgtermiņa procentu likmes virs pieļaujamā. No visām 10 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās vēl nav vienotās valūtas - eiro -, šodien vairs tikai Latvija tiecas iestāties eirozonā. Mūsu virzību uz iestāšanos eirozonā un eiro ieviešanu mēs varam raksturot ar vienu teikumu: mēs pat vēl neesam izlēmuši, kā mēs šo vārdu rakstīsim! VIENOTĪBAS pārstāve Eiropas Parlamentā Inese Vaidere uzskata, ka kopumā Latvijas virzība uz eiro esot pareiza, bet viņa šaubās, vai vajadzētu iestāties eirozonā jau pēc gada. Citēju viņas vārdus: „Pēc Latvijas jau tā lielajiem taupības pasākumiem negribētos kļūt vēl arī par donoru tiem, kuri taupīt nevēlas. Eiro ieviešana nozīmē ne vien labumus, bet arī lielus izdevumus.” Nacionālā apvienība šajā jautājumā... Man tiešām ir interesanti, ka ir milzīgs sašutums par to, ka Kārlis pārtop par Karlīni, bet, kad eiro pārtapa par euro... Un nav neviena iebilduma šajā aspektā attiecībā uz Latvijas nacionālās valūtas likvidēšanu! Man tiešām žēl, ka jūs izskatāties kā pseidolatviešu interešu aizstāvētāji. (No SC frakcijas: „Jā! Jā!”) Jūs saprotat, ka jums ir jāsaka viens, bet darāt jūs citādi... Interesanti - ko jūs tad domājat vispār? Un tas būtu tas trešais. Jūs šajā situācijā tikai pielāgojaties un pakļaujaties. Un ko par šiem jautājumiem teiktu, piemēram, Jānis Čakste, Miķelis Valters? (Starpsaucieni.) Ministru kabinets 2012.gada 19.septembrī izdeva rīkojumu Nr.441 - „Latvijas Nacionālais euro ieviešanas plāns”. Minētā plāna 2.2.punktā teikts: „Euro ieviešanas likumprojekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2012.gada 7.jūnijā. Pēc saskaņošanas ar atbildīgajām institūcijām euro ieviešanas likumprojekts tika iesniegts Eiropas Centrālajai bankai atzinuma saņemšanai.” Minētā likumprojekta anotācijā nav neviena vārda par to, ka likumprojekts ir nodots saskaņošanai ar atbildīgajām institūcijām; anotācijā nav neviena vārda par to, ka no Eiropas Centrālās bankas būtu saņemts atzinums. Vēl vairāk! Eiropas Centrālā banka atzinumu par Latvijas atbilstību konverģences kritērijiem dos tikai 2013.gada pavasarī. Latvija nav izpildījusi... ar Eiropas Centrālās bankas 2012.gada atzinumu... budžeta deficīta kritērijus un prasības attiecībā uz Centrālās bankas neatkarību un juridisko integrāciju eiro sistēmā. Taču pats galvenais, par ko nobažījusies Eiropas Centrālā banka, ir inflācijas kritērijs. Šādos apstākļos virzīt konkrētā likumprojekta pieņemšanu nav pamatoti. Vēl vairāk! Šai anotācijai būtu jābūt izstrādātai atbilstoši likumā noteiktajām prasībām. Finanšu ministrija ir sagatavojusi anotāciju, kurā kā likumprojekta sagatavošanas un iesniegšanas pamats ir norādīts Ministru kabineta 2006.gada 6.marta rīkojums „Par Latvijas Nacionālo eiro ieviešanas plānu”. Šis rīkojums ir zaudējis spēku 2012.gada 19.septembrī, un anotācijā nav nekādas norādes par eiro ieviešanas jauno plānu. Nav neviena vārda arī par atzinumu no Eiropas Centrālās bankas. Jautājums: ja spēku zaudē normatīvais akts, uz kura pamata ir izstrādāts likumprojekts, tad kas notiek ar pašu likumprojektu? Kā tad viena otra garadarbs šo saskaņošanas procedūru ir izgājis? Un tagad mums... mēs saņēmām likumprojektu izvērtēšanai Saeimā.".
- 2012_11_22-seq11 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Barčas, Seržanta, Līdakas, Klauža un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 40, atturas - 10. Likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Euro ieviešanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Pret” pieteicies runāt deputāts Andrejs Elksniņš.".
- 2012_11_22-seq10 spokenText "Labi. Saskaņā ar likumu 2014.gadā speciālajā budžetā plānotie izdevumi pensiju indeksācijai ir 5,5 miljoni latu, bet atbilstoši iesniegtajam priekšlikumam 12,6 miljoni latu jeb papildus plānotajam nepieciešams vēl 7,1 miljons latu. Savukārt 2015.gadā atbilstoši iesniegtajam priekšlikumam, ietverot 2014.gada indeksācijas ietekmi, papildus būs nepieciešami 40 miljoni latu jeb par 12,6 miljoniem latu vairāk, nekā ir plānots saskaņā ar indeksāciju. Kā jau vairākkārt no šīs tribīnes ir izskanējis, lai atjaunotu iedzīvotāju uzticību valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai un nodrošinātu tās finanšu stabilitāti, valdība ir izvirzījusi sekojošus uzdevumus. Sākot ar nākamo gadu, palielināt iemaksas otrajā pensiju līmenī, līdz tās sasniegs paredzēto 6 procentu līmeni. No 2014.gada pārcelt pensiju piemaksas uz pamatbudžetu. Sākot ar 2014.gadu, atsākt pensiju indeksāciju un ar 2015.gadu sākt veidot sociālā budžeta uzkrājumus nākamās ekonomiskās lejupslīdes ciklam. Savukārt iesniegtais priekšlikums, palielinot ar neplānotām izmaksām sociālā budžeta izmaksas, ir pretrunā ar šiem uzdevumiem, tāpēc aicinu to šodien neatbalstīt un nenodot tālākai izskatīšanai komisijā.".
- 2012_11_22-seq9 spokenText "Ašeradena kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies! Vai deputāti neiebilst? (No zāles: „Lai runā!”, dep. J.Urbanovičs: „Skaisti runā!”) Tātad, lūdzu, turpiniet!".
- 2012_11_22-seq8 spokenText "Cienījamie kolēģi! Izskatās, ka pozīcijai nāksies rūgti nožēlot pagājušajā ceturtdienā budžeta likumā noraidītos Barčas kundzes priekšlikumus. Man nav cita izskaidrojuma tam, kas ir atmodinājis līdz šim ļoti līdzsvarotajā, cienījamā Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājā jaunu, negantu enerģiju pārliecināt koalīciju par tās virzītās sociālās politikas nepareizību un piespiest sociālās apdrošināšanas kuģa kapteiņus izdarīt ievērojamas kursa korekcijas vienā vai otrā virzienā, pat neraugoties uz Saeimas nupat akceptēto 2013.gada budžetu un 2014.-2015.gada budžeta ietvaru. Otrdien Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē izskatīja Barčas kundzes priekšlikumu likumam „Par valsts sociālo apdrošināšanu” (No zāles dep. A.Barča: „Tas nav par tēmu!”), un, ja nākamajā Saeimas sēdē tas tiks apstiprināts, tad atbalsts nozīmētu sociālā budžeta ieņēmumu samazinājumu 2014.gadā vismaz par 88 miljoniem latu. (No zāles dep. A.Barča: „Ļoti pareizi!”) Taču šodien Saeimai tiek ierosināts nodot izskatīšanai komisijā Barčas kundzes un vēl deviņu ZZS frakcijas deputātu iesniegtu likumprojektu, kurš paredz, sākot ar 2014.gadu, mazo pensiju ikgadēju divreizēju indeksāciju, tādējādi ievērojami palielinot izdevumus sociālajā budžetā. Ja analizējam pašu iesniegto likumprojektu, kurā ir dažas inovatīvas idejas, un viena no tām pilnīgi noteikti ir mazo pensiju noteikšana... Līdz šim mēs valstī zinājām, kas ir liela pensija, savukārt diskusija par to, kas ir maza pensija, tiešām ir izskanējusi vairākos forumos, bet līdz šim diezgan neauglīgi. Jāatzīst, ka priekšlikums noteikt to četrkārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā ir vērā ņemams. Taču, lai izprastu pašu likumprojekta būtību, ir nepieciešams apskatīt vairākus aspektus. Pirmkārt. Ja cilvēka ienākumi no sociālās apdrošināšanas sistēmas ir nepietiekami, viņam ir iespējas vērsties pēc sociālās palīdzības. (No zāles dep. A.Barčas starpsaucieni.) Valsts sociālās apdrošināšanas sistēma garantē sistēmas dalībniekam noteiktu ienākumu aizvietojumu, šim cilvēkam zaudējot darba ienākumus, kļūstot par bezdarbnieku, slimības gadījumā, pirmsdzemdību un pēcdzemdību periodā, sasniedzot pensionēšanās vecumu, kā arī ciešot nelaimes gadījumā darbā vai saslimstot ar arodslimību, vai arī zaudējot apgādnieku, kā arī citos gadījumos. Sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs katram indivīdam ir individuāls un atkarīgs no iepriekšējiem darba perioda ienākumiem, no kuriem aprēķinātas vai veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Valsts ir noteikusi arī valsts sociālos pabalstus, kas papildina sociālās apdrošināšanas sistēmu un sniedz materiālu atbalstu noteiktām iedzīvotāju grupām. Šie pabalsti paredzēti sociālā riska situācijām un gadījumiem, ja samazinās ienākumi tādām personām, kuras nav sociāli apdrošinātas vai kuru veiktās iemaksas nav pietiekamas valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta vai pensijas saņemšanai. Otrkārt. Nosakot lielāku indeksācijas tempu pensijām līdz 180 latiem, šo pensiju apmēri, kas tuvi 180 latu robežai, ātri pārsniegs to pensiju apmērus, kuras tiek indeksētas tikai ar patēriņa cenu indeksu, tā radot neapmierinātību un demotivācijas risku to pensionāru vidū (No zāles: „Par priekšlikumu!”, „Meli!”), kuri godīgi maksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas no savas algas un nopelnījuši apmēra ziņā lielāku pensiju. Kā zināms, sistēmas dalībnieku pensijas apmērs ir atkarīgs no iepriekšējiem darba ienākumiem, no kuriem aprēķinātas un veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. (No zāles A.Barčas starpsaucieni.) Gadījumā, ja pensijas apmērs ir zem šī līmeņa, cilvēks ir vai nu strādājis par zemu algu, vai viņa apdrošināšanas stāžs ir bijis neliels, vai arī viņš saņem pensiju no citas valsts. Straujāk indeksējot mazās pensijas, vairāk tiek atbalstīti tieši šādu pensiju saņēmēji. Saskaņā ar VSAA datiem liels ir to darba ņēmēju īpatsvars, par kuriem sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas no ienākumiem līdz minimālajai darba algai. Laika posmā no 2000.gada tas sastādīja vidēji 25 procentus no darba ņēmēju kopskaita. Ekonomiskās izaugsmes gados šis īpatsvars nedaudz samazinājās - līdz 21 procentam, savukārt 2011.gadā - palielinājās līdz 37 procentiem. 2011. un 2012.gadā salīdzinājumā ar 2009. un 2010.gadu jaunpiešķirto vecuma pensiju saņēmēju skaits... to personu skaits, kurām apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 30 gadiem, samazinājās, savukārt ir palielinājies to personu skaits, kurām piešķirta valsts garantētā minimālā pensija. Laikā, kad jāstabilizē sociālās apdrošināšanas budžets, pieņemt lēmumu par pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu un piemaksu pie pensijas pārtraukšanu nebūtu lietderīgi. Īsā laikā tiktu iztērēti šo pasākumu rezultātā iegūtie budžeta līdzekļi, tādējādi radot draudus sociālā budžeta ilgtspējai. Šis iesniegtais priekšlikums, palielinot ar neplānotām izmaksām sociālā budžeta izmaksas...".
- 2012_11_22-seq6 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” ir mūsu sagatavots, un es vēlos šodien jums, kolēģi, teikt, kādu apsvērumu dēļ. Pirmkārt, lai palīdzētu valdībai izpildīt to solījumu, kas šodien ir likumā „Par valsts pensijām”, - atsākt pensiju indeksāciju 2014.gadā. (No zāles dep. J.Reirs: „Mēs palīdzēsim, Barčas kundze!”) Bet ir vēl viena būtiska lieta, ko reizēm kolēģi varbūt neievēro, - diezgan bieži, it sevišķi pēdējā laikā, parlaments saņem likumprojektus un grozījumus kādā atsevišķā likumā, manuprāt, diezgan novēloti. Un tad mēs cīnāmies, un ik pa brīdim komisijas tēlo ugunsdzēsēju brigādi, lai likumus varētu savlaicīgi izskatīt un lai likumi varētu stāties spēkā. To es runāju, balstoties uz to pieredzi, diezgan rūgto pieredzi, kāda ir bijusi Sociālo un darba lietu komisijā. Un tādēļ ir šie grozījumi likumā „Par valsts pensijām”, kur tik un tā būs nepieciešams grozīt 26.pantu, lai precizētu un noteiktu, kā tad notiks ar 2014.gadu indeksācija. Mūsu priekšlikumā, kolēģi, jūs redzat, ka mēs piedāvājam divas reizes gadā indeksēt pensijas tām personām, kuru pensijas apmērs nepārsniedz četrkārtīgu sociālā nodrošinājuma pabalstu: tas ir 45 lati reiz četri, kas veido 180 latus. Vēlos jums, kolēģi, teikt, ka tādu pensionāru Latvijā - valsts vecuma pensijas, invaliditātes vai izdienas pensijas saņēmēju, kuriem pienāktos šī indeksācija ar nākošo gadu, - ir vairāk nekā 400 tūkstoši. Tas ir ievērojami daudz. Ievērojami daudz! Otrkārt. Mūsu priekšlikumā jūs redzat, ka vienu reizi gadā ir paredzēta indeksācija tām personām, kuru pensijas apmērs pārsniedz 180 latus, bet jūs likumprojektā redzat arī pensiju indeksāciju aprīlī un pensiju indeksāciju oktobrī. Kolēģi, ir vēl viena būtiska lieta! Valdība ir skaidri un gaiši pateikusi, ka ar 2014.gadu finansējums piemaksām par darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, tiks pārņemts... pārlikts uz valsts pamatbudžetu, kā tam pēc taisnības būtu jau bijis jābūt visu iepriekšējo gadu laikā. Tas nozīmē, ka sociālās apdrošināšanas budžetā paliek līdzekļi, kuri šodien tiek tērēti... vismaz nākošajā gadā tie būs 135 miljonu latu apmērā. Godātie kolēģi! Kādēļ tagad ir iesniegts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””? Tikai tādēļ, lai mēs varētu izdiskutēt ar sabiedrības pārstāvjiem, kā labāk to darīt. Pilnīgi iespējams, ka ir jābūt citiem parametriem: var būt vēl mazāka pensija, var būt lielāka... Es domāju, ka, sagatavojot atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 87.pantam, tā, kā tas ir noteikts... ja likumprojektu nodosim atbildīgajai komisijai, tad notiks šīs diskusijas ar sabiedrību. Protams, atzinumu tad sniegs finanšu ministrs, kā rakstīts likumā, un, protams, atbildīgā ministrija, un tiks sagatavota anotācija, kā tas ir noteikts Saeimas kārtības ruļļa 87.pantā, tādēļ anotāciju jūs šodien neredzat. Kolēģi, aicinu saspringt un, tāpat kā ļoti daudzas augstas amatpersonas jau ir teikušas svētku laikā, padomāt par ikvienu un par ikkatru mūsu Latvijas iedzīvotāju! Aicinu atbalstīt nodošanu komisijai.".
- 2012_11_22-seq5 spokenText "Paldies. Viens ir runājis „par”, viens – „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Ņikiforova, Rubika, Pimenova un Jakimova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 44, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Barčas, Seržanta, Līdakas, Klauža un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteikusies runāt deputāte Aija Barča.".
- 2012_11_22-seq4 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pašreizējā situācijā ir lūgums šo likumprojektu neatbalstīt. Mums uzņēmējiem ir samērā plašas iespējas piedalīties dažādās uzņēmējdarbības formās, sākot no mikrouzņēmumiem, kur nodoklis ir tikai 9 procenti, un beidzot ar akciju sabiedrībām, kur ir citi nodokļi. Pēc Eurostat nodokļu indeksa pagājušajā nedēļā paziņotā, Latvijā ir viena no zemākajām nodokļu masām Eiropas Savienībā un Baltijas valstīs. Mums ir viszemākā nodokļu masa! Kolēģi! Samazinātie nodokļi ir arī iespēja nākotnē nefinansēt ļoti svarīgas valsts programmas – algas pedagogiem, algas medicīnā strādājošajiem, algas drošības iestādēs strādājošajiem. Katrs šāds samazinājums nedod mums nākotnē finansējumu. Sagatavotajā likumprojektā ir rakstīts, ka, samazinot šos nodokļus, būs pieaugums budžetos. Es ļoti apšaubu šādu sagatavoto anotāciju un uzskatu, ka šis likumprojekts nav atbalstāms nodošanai komisijām. Paldies.".
- 2012_11_22-seq2 spokenText "Labdien vēlreiz! Šis likumprojekts ir tapis pēc diskusijām ar mazā un vidējā biznesa pārstāvjiem. Grozījumu mērķis ir minēto uzņēmēju atbalstīšana, jo viņi ir sašutuši par nevienlīdzīgām iespējām attīstīties mazajam, vidējam un lielajam biznesam. Šobrīd Latvijā ir vesela virkne uzņēmumu, kuriem, pārdzīvojot pasaules ekonomiskās krīzes smagākos gadus, ir ievērojami samazinājies brīvo resursu apjoms. Līdz ar to tiem iespējas attīstīties ir ļoti nelielas. Par papildu slogu kalpo arī liela parādu nasta. Tas nozīmē, ka uz Latvijā pieejamiem atbalsta pasākumiem praktiski var pretendēt un attiecīgos līdzekļus apgūt tikai lielā biznesa pārstāvji. Piemēram, lai apgūtu Eiropas Savienības fondu naudu, ir nepieciešams no sākuma projektā ieguldīt visu naudu pašam. Tas nozīmē, ka nauda tiek iesaldēta projektā uz nenoteiktu laiku. Tādu „šiku” vairākums maza un vidēja izmēra uzņēmumu atļauties nevar. Tas pats attiecas arī uz atbalstu no banku puses. Lai dabūtu finansējumu, bankas prasa nodrošināt garantijas, ieķīlājot kaut ko no uzņēmuma īpašumiem. Bet ko var ieķīlāt, ja viss jau ir ieķīlāts krīzes gados? Tāpēc uzņēmēji man atgādināja par pantu, kurš likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” eksistēja līdz 2004.gadam un sakarā ar kuru uzņēmēji varēja pretendēt uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm. Tāda veida atlaides palīdzētu ietaupītos līdzekļus ieguldīt uzņēmuma attīstībā, samazināt parāda apjomu un radīt jaunas darba vietas. Aicinu arī pievērst uzmanību efektam, kuru aprakstīja amerikāņu ekonomists Artūrs Lafers. Viņš izskaitļoja, ka nodokļu ieņēmumi var sasniegt maksimumu tad, kad valstī ir optimāla un sabalansēta nodokļu sistēma. Pretējā gadījumā plaukst ēnu ekonomika. Ņemot vērā faktu, ka Latvija ir viena no tām piecām valstīm, kurām Eiropas Savienībā ir vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, un Lafera teoriju, nodokļu atlaides mazajam un vidējam biznesam mazinātu ēnu ekonomiku un kopumā palielinātu ienākumus valsts budžetā. Saeimas priekšsēdētāja savā svinīgajā uzrunā 18.novembrī teica: „Latvija tikai atgūstas no krīzes. Daudzi ir zaudējuši darbu, daudzi iegrimuši parādos vai cīnās par sava biznesa izdzīvošanu un iespējām pienācīgi nodrošināt un izskolot bērnus,” – tādā veidā pasvītrodama to, ko es jums šodien teicu. Daudzi ir iegrimuši parādos un cīnās par sava biznesa izdzīvošanu. Āboltiņas kundze savā svinīgajā uzrunā arī uzdeva jautājumu: „Vai, apzinoties pēckrīzes sarežģīto situāciju, mēs spējam parlamentā paveikt ko paliekošu ekonomiskās situācijas pilnīgai atveseļošanai?” (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kauns!”) Šo jautājumu šodien vēlos uzdot arī es. Vai mēs spējam? Vai mēs spējam sadzirdēt cilvēku problēmas? Vai mēs spējam laikus reaģēt uz tām? Vai mēs to spējam? Iespējams, ka šobrīd piedāvātais variants nav pats labākais veids, kā var atbalstīt mūsu uzņēmējus un radīt vienlīdzīgākus apstākļus konkurencei un attīstībai. Tomēr tas ir viens no priekšlikumiem, ko šobrīd piedāvā daļa Latvijas uzņēmumu. Ja kādam ir ko teikt, kāpēc šis priekšlikums ir nepareizs, – lūdzu! Taču kopā ar kritiku es vēlos dzirdēt arī alternatīvus priekšlikumus. Aicinu balsot „par”.".
- 2012_11_22-seq1 spokenText "Nu mēs varam sākt Saeimas 22.novembra sēdi. Sēdes darba kārtības pirmā sadaļa – „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Ņikiforova, Rubika, Pimenova un Jakimova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Jā!”) Deputāti lūdz balsojumu... Ā! „Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Reskājs.".
- 2012_11_22(15)-seq171 spokenText " Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par komisiju noteikšanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” (Nr.403/Lp11)”, tātad par to, lai noteiktu par līdzatbildīgo komisiju šim likumprojektam Juridisko komisiju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 49, atturas - 7. Tātad lēmuma projekts nav atbalstīts. Tādējādi atbildīgā komisija paliek tikai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Līdz ar to mēs visus 15.novembra sēdes darba kārtības jautājumus esam izskatījuši. Nu mēs varam sākt Saeimas 22.novembra sēdi. ".
- 2012_11_22(15)-seq170 spokenText "Kolēģi! Likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” mēs šodien skatīsim arī pirmajā lasījumā. (No zāles: „Otrajā!”) Tas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā otrajā lasījumā jau ir izskatīts un pirmajā lasījumā arī. Līdz ar to nav nekāda pamata iesniegtajam lēmumam par Juridiskās komisijas noteikšanu par līdzatbildīgo. Tā ka te ir jābalso „pret”.".
- 2012_11_22(15)-seq169 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
- 2012_11_22(15)-seq168 spokenText "... es aicināšu atbalstīt nodošanu arī Juridiskajai komisijai.".
- 2012_11_22(15)-seq167 spokenText "Elksniņa kungs, es jūs lūdzu runāt par tēmu! Elksniņa kungs, es jūs vēlreiz aicinu vai nu runāt par tēmu...".
- 2012_11_22(15)-seq166 spokenText "Es ceru, ka man tiks sarēķināts papildu laiks attiecībā uz šo. Bet jautājums ir sekojošs. Šis regulējums lielā mērā ir sarežģīts. Automātiski pielaide darbam ar valsts noslēpumu tiek piešķirta Čehijā, Slovēnijā, Slovākijā, Bulgārijā, Austrijā, Somijā, Grieķijā, Itālijā, Portugālē, Zviedrijā.".
- 2012_11_22(15)-seq165 spokenText "Elksniņa kungs! Mēs nerunājam par lēmuma projektu pēc... par likumprojektu pēc būtības. Mēs runājam par lēmuma projektu, kas nosaka noteikt par līdzatbildīgo Juridisko komisiju. Ja jums vairs nav argumentu, ar to tad es lūgtu jums beigt savu uzstāšanos, vai arī runājiet tomēr par tēmu - par attiecīgās līdzatbildīgās komisijas noteikšanu, nevis par grozījumiem likumā „Par valsts noslēpumu”.".
- 2012_11_22(15)-seq164 spokenText "Jā, es par to arī runāju! Man nav izsniegta pielaide darbam ar valsts noslēpumu, un tas ļoti lielā mērā ir jocīgi, jo pirms tam, iekams es tiku ievēlēts parlamentā, kā advokāts ar valsts noslēpuma objektiem es iepazinos. (No zāles dep. J.Reirs: „Bet kāds tam sakars?”) Tas, protams, šajā situācijā ir jocīgi, jo, izpētot pastāvošo speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu piešķiršanas kārtību mūsu nacionālajā likumdošanā un konsultējoties ar vairākiem ekspertiem, man radās bažas par demokrātijas pastāvēšanu Latvijā. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Par tēmu!”) Situācija ir sekojoša. Ja mēs runājam par jautājumu izskatīšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, tad manus priekšlikumus, kurus es iesniedzu pavisam 20, izskatīja pusotras stundas laikā, pieaicinot vienīgi Satversmes aizsardzības biroju, neskatoties uz to, ka priekšlikumi skāra gan Augstāko tiesu, gan ģenerālprokuroru, gan arī citus būtiskus jautājumus, pie kuru risināšanas būtu jāpieaicina arī tiesībsargs. Es lūdzu minēto likumprojektu nodot izskatīšanai arī Saeimas Juridiskajai komisijai sekojošu iemeslu dēļ. Citēšu Igaunijas parlamenta Aizsardzības komisijas priekšsēdētāja Mati Raidmā teikto: ”Parlamenta pakļaušana ierēdņu kontrolei varētu izprovocēt jautājumu par demokrātijas pastāvēšanu Igaunijā. Igaunijā parlamenta deputāti saņem automātisku pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Ja deputātam ir nepieciešama pieeja Eiropas Savienības vai NATO noslēpumiem, tad šajā gadījumā tiek pieprasīta informācija no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas realizē uzraudzību pār valsts drošības iestādēm mūsu Nacionālajā drošības komisijā.” Sekojoši. Automātiski pielaide tiek piešķirta tādā valstī kā Vācija, kur nav pat regulējuma, kurā būtu paredzēta pielaižu kārtība darbam ar valsts noslēpumu. Automātiski tiek piešķirta pielaide Čehijā... (No zāles dep. A.Loskutovs: „Par tēmu!”)".
- 2012_11_22(15)-seq163 spokenText "Elksniņa kungs, mēs runājam par lēmuma projektu - par komisiju noteikšanu! Es jūs tomēr lūgtu pieturēties pie tēmas par komisiju noteikšanu, nevis par likumprojekta būtību.".
- 2012_11_22(15)-seq162 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Jautājums tiešām ir ļoti interesants, it īpaši ņemot vērā to, ka es personīgi ar to esmu saskāries. Es izstāstīšu apsvērumus. Saeimas vēlēšanās mūsu valsts pilsoņi izsaka savu gribu un deleģē savus priekšstāvjus darbam parlamentā, tos ievēlot. Deputāti Saeimas komisijās strādā noteiktās likumdošanas jomās un tur sagatavo izskatīšanai lietas, kas tiek apspriestas Saeimas sēdēs. 2012.gada 19.janvārī Saeima ievēlēja mani Nacionālās drošības komisijā, 84 deputātiem balsojot „par”, 2 - „pret” un 4 deputātiem atturoties. Protams, ir nozīmīgi, ka Nacionālās drošības komisijas vadītājs Zatlera kungs balsoja pret manu ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā. Lai uzsāktu darbu Nacionālās drošības komisijā, saskaņā ar spēkā esošo procedūru Satversmes aizsardzības birojs dod savu vērtējumu par to, vai personai tiks izsniegta speciāla atļauja darbam ar valsts noslēpumu. Kolēģi, iedomājieties, bet situācija tiešām ir noslēpumos - tiešā nozīmē! - tīta, ka Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs ir pret komisijas locekļa ievēlēšanu. Tajā pašā laikā Nacionālās drošības komisija realizē parlamentāro kontroli pār Satversmes aizsardzības biroju un citām drošības iestādēm. Taču tajā laikā, kad man ir liegts darboties Nacionālās drošības komisijā, notiek formāla pārbaude, un šo pārbaudi veic tie, kuri faktiski Nacionālās drošības komisijas ietvaros man būtu jāpārrauga. Nerēķināsim, protams, manus publiskos paziņojumus par manu darbību Nacionālās drošības komisijā, tajā skaitā par nepieciešamajām izmaiņām Operatīvās darbības likumā, vai arī par sazvērestības teorijām ap „Saskaņas Centra” deputātu ievēlēšanu un pielaides došanu vai nedošanu. Rezultāts ir sekojošs: man nav izsniegta pielaide darbam ar valsts noslēpumu. Tas, protams, ir jocīgi, jo kā advokāts... (Zālē ir pieaudzis troksnis. Starpsaucieni.)".
- 2012_11_22(15)-seq161 spokenText "Un 15.novembra sēdes pēdējais jautājums - lēmuma projekta izskatīšana. Lēmuma projekts „Par komisiju noteikšanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” (Nr.403/Lp11)”. Iesniedzēju vārdā - deputāts Andrejs Elksniņš.".
- 2012_11_22(15)-seq159 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.decembris. Paldies.".
- 2012_11_22(15)-seq158 spokenText "Kolēģi! Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam tiek piedāvāts 22.decembris.".
- 2012_11_22(15)-seq157 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2012_11_22(15)-seq156 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Skatām likumprojektu Nr.408/Lp11. Likumprojekts paredz risināt vairākus juridiski tehniskus jautājumus, tostarp tādus, kas saistīti ar Valsts prezidenta kancelejas darbu, un precizēt sociālo garantiju apjomu personām, kuras ieņēmušas Valsts prezidenta amatu. Pirmkārt, likumprojekts paredz izslēgt no likuma valsts ģerboņa un zīmoga lietošanas regulējumu, jo to jau nosaka likums „Par Latvijas valsts ģerboni” un atsevišķi Ministru kabineta noteikumi. Otrkārt, tiek paredzēts, ka Valsts prezidenta kanceleja iekšējos normatīvos aktus izdod saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Šāda regulējuma līdz šim nebija, un tagad šis likumprojekts to izveido. Treškārt, likumprojekts paredz precizēt Valsts prezidenta kancelejas vadītāja, viņa vietnieka un Valsts prezidenta padomnieku darba līguma uzteikšanas kārtību, pielīdzinot to Ministru prezidenta padomnieku darba līguma uzteikšanas kārtībai, proti, darba līgumu ar minētajām amatpersonām var uzteikt jebkurā laikā, nenorādot uzteikuma iemeslus. Lēmums par darba līguma noslēgšanu vai uzteikšanu uzskatāms par politisku lēmumu. Nākamais likumprojekta grozījums piedāvā atteikties no likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās garantijas, ka personai, kura ir ieņēmusi Valsts prezidenta amatu, nodrošināms valsts dzīvoklis, un vienlaikus kā kompensējošu mehānismu piedāvā ikmēneša pensijas palielinājumu un iespēju izmantot reprezentācijas telpas Valsts prezidenta rezidencē. Šādu priekšlikumu Valsts prezidenta kanceleja ir piedāvājusi, balstoties uz citu valstu pieredzi un tās analīzi. Proti, par piemēru ir ņēmusi Vāciju, Poliju, Čehiju un citas valstis, kuras gan ģeogrāfiski, gan arī valsts iekārtas ziņā ir līdzīgas valstis. Šāds priekšlikums ir piedāvāts tāpēc, ka šāds risinājums ļautu saprātīgāk un vienkāršāk plānot valsts budžeta izdevumus, nebūtu jātērē līdzekļi un jāpieliek pūles attiecīgo sociālo garantiju administrēšanai, tostarp valsts dzīvokļa iegādei, uzturēšanai, remontam, komunālo pakalpojumu apmaksai un organizēšanai. Turklāt pensijas palielinājums eksprezidentam ļautu daļu līdzekļu izmantot reprezentācijas vajadzībām. Jāpiemin, ka šobrīd reprezentācijas vajadzībām eksprezidentiem atsevišķa finansējuma nav. Ikmēneša pensijas palielinājums ir izraudzīts pēc šādiem apsvērumiem: šobrīd persona, kas ir ieņēmusi Valsts prezidenta amatu, saņem ikmēneša pensiju 50 procentu apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma, taču turpmāk paredzēts to palielināt līdz 85 procentiem no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma. Skaitliskā izteiksmē, kā mēs redzam, tie būtu papildus 787 lati ik mēnesi. Nākamais ir regulējums, kas paredz personām, kuras ieņēmušas Valsts prezidenta amatu... Likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktā līdz šim bija garantētas tiesības izmantot automašīnu, un arī joprojām šādas tiesības būs. Taču šobrīd normatīvie akti neparedz automašīnas izvēles kritērijus. Valsts prezidenta kanceleja ir piedāvājusi... ierosinājusi ievērot samērīgu risinājumu arī automašīnas izvēlē un noteikt šādus kritērijus. Respektīvi, likumprojekts paredz eksprezidenta automašīnai atvēlēt valsts pārvaldes amatpersonai atļautā limita divkāršu apmēru, proti, tie būtu 25 tūkstoši latu (iegādes vērtība) vai attiecīgi 760 latu (nomas vērtība) mēnesī (bez pievienotās vērtības nodokļa). Šāds limits atbilstu „vidējās klases”, „vidējās Premium klases” un dažu „lielās Premium klases” automašīnu bāzes modeļu iegādes vērtībai. Valsts prezidenta kanceleja, izvērtējusi eksprezidenta funkcijas, uzskata, ka šāds līmenis būtu atbilstošs. Un visbeidzot likumprojekts paredz pārejas periodu. Jaunais regulējums neattieksies uz tām personām, kuras līdz šim ir ieņēmušas Valsts prezidenta amatu, bet attieksies tikai uz nākamajiem eksprezidentiem. Juridiskā komisija likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi un lūdz Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2012_11_22(15)-seq155 spokenText "Paldies. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.novembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu””, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.".
- 2012_11_22(15)-seq153 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2012_11_22(15)-seq152 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi par grozījumiem šajā likumā ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” otrajā lasījumā.".
- 2012_11_22(15)-seq151 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 56, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_22(15)-seq150 spokenText "Arī 2. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_11_22(15)-seq149 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_22(15)-seq148 spokenText "Strādājam ar likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”. Tika saņemti divi priekšlikumi. 1. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
- 2012_11_22(15)-seq147 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.novembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”, otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Jakovļevs.".
- 2012_11_22(15)-seq146 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 27.novembris.".
- 2012_11_22(15)-seq145 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2012_11_22(15)-seq144 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un es lūdzu atbalstīt likumprojektu.".
- 2012_11_22(15)-seq142 spokenText "Strādājam ar likumprojektu „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”. Izskatīšanas gaitā tika saņemts viens priekšlikums no kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes, kurš ir atbalstīts.".
- 2012_11_22(15)-seq141 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.novembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Jakovļevs.".
- 2012_11_22(15)-seq139 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2012_11_22(15)-seq138 spokenText "Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi, kas bija iesniegti likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” otrajam lasījumam. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.".
- 2012_11_22(15)-seq137 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 59, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_22(15)-seq136 spokenText "6. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
- 2012_11_22(15)-seq134 spokenText "Tā, 4.priekšlikums ir atsaukts. 5. - deputāta Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_11_22(15)-seq133 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 61, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_22(15)-seq132 spokenText "2.priekšlikums ir atsaukts, jā. 3. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles: „Balsojam!”)".
- 2012_11_22(15)-seq131 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Jakovļeva kungam ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Jāņa Dombravas un Imanta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 61, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts. Tātad 2.priekšlikums ir atsaukts. Turpiniet ar 3.priekšlikumu!".
- 2012_11_22(15)-seq130 spokenText "Arī daudziem 18 gadus veciem jauniešiem nav vidējās izglītības, un arī daudziem 80 gadus veciem pilsoņiem nav vidējās izglītības. Tas nebūtu arguments. Bet, ja mums pārmet populismu, tad es gribētu, lai Latkovska kungs paskatās skaidrojošā... terminus skaidrojošā vārdnīcā, ko nozīmē jēdziens „demagoģija”. Tas, ar ko jūs šobrīd... nupat nodarbojāties, - tā tiešām bija demagoģija, jo, sekojot šādai loģikai, sanāk: ja dzer - tātad esi nobriedis. Mēs nepiekrītam tādai loģikai! (Frakcija VL-TB/LNNK aplaudē.)".
- 2012_11_22(15)-seq128 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Bet mums ir arī vēl Izglītības likums, un arī tur rakstīts, ka diemžēl... skolēniem ir pienākums pabeigt skolu. Un sešpadsmitgadīgais - tas ir tikai 9.klases skolēns. Ko jūs gribat no 9.klases skolēna?! Tas nav nopietni! Nav pat vidējās izglītības... Tā ka padomājiet par to! Ja jūs domājat, ka viņi ir gudri, tad... Jums, katram no jums, ir tiesības paņemt to sešpadsmitgadīgo puisi vai meiteni par savu palīgu. Lūdzu! Un es paskatīšos, kā Saeimas Kanceleja noslēgs ar viņiem līgumu! Atkal būs problēma! (No zāles dep. J.Reirs: „Deputāts var!” Zālē smiekli.) Laipni lūdzam! Paldies.".
- 2012_11_22(15)-seq126 spokenText "Nu, ja jau visi, tad visi! Šodien mēs skatīsim pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”... Vairāki deputāti publiski ir izteikušies, ka aizliegums lietot alkoholu būtu jāattiecina arī uz cilvēkiem, kuri ir vecumā līdz 21 gadam, - ka tātad vajag paaugstināt šo vecumu... Tajā pašā laikā ir priekšlikums atļaut piedalīties pašvaldību vēlēšanās jau no 16 gadu vecuma. Šie priekšlikumi ir pretēji viens otram - nevar saprast, kad tad cilvēks ir īsti atbildīgs par saviem lēmumiem. Krievu valodā ir viens labs vārds attiecībā uz šo (latviski pat nav īsti tulkojuma) - „opreģeļiķes” (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Tulkojumu!”): nu tad beidzot pasakiet, uz kuru pusi! Vai jaunieši... vai cilvēki tajā vecumā var īsti pieņemt lēmumu - dzert vai nedzert? Vai tas ietekmē?... Vai tad viņi balsot var no 16 gadu vecuma? Citādi tas viss pēc baigā populisma izskatās... velk uz vienu vai otru pusi. Varbūt 18 gadi ir tīri normāls vecums priekš daudzām lietām dzīvē? (No zāles: „Ainar, konkrētāk!”)".
- 2012_11_22(15)-seq125 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim. (Troksnis. Starpsaucieni.)".
- 2012_11_22(15)-seq124 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es domāju, mēs pilnīgi godprātīgi izturamies pret tiesību sistēmu, un deputāti šeit arī ļoti labi pierādīja, ka, iespējams, ja šo grozījumu pieņem, tad ir nepieciešams arī veikt vienu nelielu grozījumu Civillikumā (No zāles dep. I.Čepāne, dep. A.Judins u.c. deputāti: „Satversmē! Satversmē!”), kas nosaka izņēmumu šajā gadījumā. Paldies.".
- 2012_11_22(15)-seq123 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Eināram Cilinskim, otro reizi.".
- 2012_01_12-seq31 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Eināram Cilinskim, otro reizi.".
- 2011_05_05-seq19 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Eināram Cilinskim, otro reizi.".
- 2011_02_24-seq68 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Eināram Cilinskim, otro reizi.".
- 2012_11_22(15)-seq122 spokenText "Godātie kolēģi! Arī es vēlētos atgādināt to, ka Latvijā tomēr ir pilnvērtīga tiesību sistēma, kas nesastāv no atsevišķiem likumiem. Katram tādam tiesību institūtam ir arī sava vieta, un Latvijā rīcībspēja personai ir no 18 gadu vecuma. To nosaka Civillikuma ģimenes tiesību daļa, un kā par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem Satversmes 101.panta kontekstā mēs tiešām varam runāt par rīcībspējīgām personām, kas ir ieguvušas rīcībspēju līdz ar pilngadības iestāšanos. Un tikai atsevišķos gadījumos bāriņtiesa, individuāli vērtējot, var lemt par kādas personas atzīšanu par rīcībspējīgu no 16 gadu vecuma. Un tie izņēmumi ir tādi: ja persona dodas agrīnā laulībā vai arī ja tik tiešām psiholoģiskais briedums ir tik noteicošs, ka bāriņtiesa vērtē un atzīst: jā, šī persona ir atzīstama par agrīni rīcībspējīgu! Ja mēs vēlamies šodien - 2012.gada nogalē - lemt par to, ka visa šī sistēma - gan Satversmē noteiktais, gan Civillikuma ģimenes tiesību daļā noteiktais - ir jāpārskata, tad par to arī diskutēsim un pārskatīsim, bet katrā ziņā šī pārskatīšana nevarētu notikt no Republikas pilsētu domes un novada domes vēlēšanu likuma gala, jo pretējā gadījumā mēs vienkārši izveidosim jaunu un, visticamāk, pretrunīgu... nevis visticamāk, bet tiešām antikonstitucionālu tiesību normu. Un to mēs nevaram atbalstīt. Tāpēc es vēlos atgādināt, ka vēl pavisam nesen mēs Saeimas kārtības rullī, runājot par pilsoņu iniciatīvām „Mana balss” platformā, spērām soli šajā virzienā. 16 gadu veci pilsoņi tik tiešām, manā ieskatā, arī ir nobrieduši, lai piedalītos politiskajā dzīvē. Es ļoti augstu vērtēju un arī pati balsoju par to, lai šie 16 gadu vecie jaunieši varētu izteikt savu viedokli un nākt ar iniciatīvām uz Saeimu, kas tiktu vērtētas tieši tāpat kā 17, 18, 19 vai 69 gadus sasniegušu Latvijas Republikas pilsoņu iniciatīvas. Manā ieskatā, sešpadsmitgadīgi jaunieši tik tiešām ir novērtējami kā politiski ļoti aktīvi, un es esmu gatava diskusijai par to, ka mēs varētu pārvērtēt šo vecumu. Taču tagad es tiešām aicinu Nacionālo apvienību tomēr godprātīgi un ar pienācīgu atbildību izturēties pret Latvijas Republikas tiesību sistēmu. Paldies. (Frakcija RP aplaudē.)".
- 2012_11_22(15)-seq120 spokenText "Domājot par to, ko teica kolēģis Raivis Dzintars. Es ceru, ka motivācija mainīt šo normu ir tāpēc, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas un ka ir nepieciešamas jaunas auditorijas. Bet kolēģim gribu atgādināt: ja viņi tiešām grib šo lietu izdarīt, tad viņi sāk no nepareizā gala. Es vēlreiz nocitēšu, jo pilnīgi precīzi to arī pateica Satversmes 101.pants: „Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi...” Un tā tālāk. Līdz ar to, ja jūs gribat kaut ko mainīt, tad jums ir jāsāk nevis ar šo konkrēto likumu, bet vai nu ar Satversmi, vai Civillikumu. Paldies. (Frakcija VIENOTĪBA aplaudē.)".
- 2012_11_22(15)-seq118 spokenText "Godātie kolēģi! (No zāles dep. J.Reirs: „No ieņemšanas brīža!”) Deputāts Reirs tikko izteica „spīdošu” priekšlikumu, taču, es domāju, tas ir pāragrs. Kolēģe Čigāne, manuprāt, ļoti precīzi pateica, kādā veidā mēs iesaistām jauniešus sabiedriskajā un politiskajā darbībā un rosinām viņos interesi par to, mazinām vienaldzīgo skaitu un veidojam sev nākamo paaudzi, kas nākotnē nāks šeit un strādās mūsu vietā. Un - ļoti labi! - tika minēts tieši tas, ka jauniešiem ir iespēja ierosināt likumus. Tas bija pirmais solis. Otrais solis - nosacīti - ir aktīva dalība Jauniešu Saeimas darbā. Nu tad spersim arī trešo soli, paveiksim šo darbu līdz galam - dosim jauniešiem iespēju piedalīties vēlēšanās un balsojot izdarīt savu izvēli! Mūsu vēlēšanu sistēma ir gana demokrātiska. Vēlētājam ir gan izvēle starp partijām, gan izvēle starp kandidātiem, un es neredzu nekādu pamatu pašvaldību vēlēšanās to ierobežot. Jā, mums ir Saeimas vēlēšanas. Tām, protams, vajadzēs vēl ļoti daudz laika, lai nonāktu līdz šim vecumam. Domājot par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, mēs jau varētu runāt, ka nākamajās vēlēšanās varētu piedalīties no 16 gadu vecuma. Taču sāksim ar pašvaldībām! Nākamajā sasaukumā turpināsim... turpināsim ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, bet pēc tam jau ar Saeimas vēlēšanām pēc diviem sasaukumiem. Eiropa jau virzās uz to! Pasekojiet, ko dara Austrija, pasekojiet, kāda kārtība ir Slovēnijā, pasekojiet, kas notiek Skotijā! (No zāles dep. A.Loskutovs: „Un ko viņi dara?”)".
- 2012_11_22(15)-seq116 spokenText "Labdien, cienījamais Prezidij! Labdien, cienījamie kolēģi! Vēlos vērst uzmanību... un īstenībā pat pateikties par šo priekšlikumu virzīšanu, jo mums ir jāturpina diskusija par politikas veidošanu, un viens no šiem apsvērumiem ir tas, ka mums... Paldies arī par izklāstu par jauniešu iesaisti politikas veidošanā... par šo uzstādījumu. Bet šeit būtu savukārt ļoti svarīgi... un, man liekas, tas ir viens no pamat... šā priekšlikuma būtība ir tā, ka mūsu novecojušās sabiedrības dēļ... sabiedrības novecošanās ir arī visas Eiropas un varbūt pat visu Rietumvalstu problēma... mūsu novecojušās sabiedrības dēļ politikas bieži vien tiek veidotas tieši attiecīgajai auditorijai. Turpretim ar šāda likuma pieņemšanu, man liekas, mēs varētu vairāk skatīties, kā mēs varētu jauniešu jautājumus pacelt, padarīt par politikas veidošanas prioritātēm, un tādā veidā mēs varētu atbalstīt jauniešu NVO iesaisti politikas veidošanā, kā arī pacelt tieši pašvaldību vēlēšanu sakarā jauniešu jautājumu kā prioritāti mūsu partiju programmās. Paldies jums!".
- 2012_11_22(15)-seq114 spokenText "Labrīt, augsti godātais Prezidij un deputāti! Te daži kolēģi atsaucas uz to, ka priekšlikums neatbilst atsevišķiem likumiem, neatbilst arī Satversmei un (Starpsaucieni no zāles)... tieši tā es arī pateicu: tas neatbilst Satversmei un neatbilst arī atsevišķiem normatīviem, kādi ir pieņemti pārējās valstīts. Taču es gribu tomēr atgādināt, ka sabiedrība nepārtraukti attīstās un tas, kas bija nepieņemams vakar, jau rīt var kļūt par normu. (No zāles dep. J.Reirs: „Precēties no 14 gadiem!”) Un mums ir jāattīstās sabiedrībai līdzi. Un tā jaunatne, kura bija vakar, šodien jau vairs nav tā pati jaunatne. Es domāju, ka šis priekšlikums nav tik viennozīmīgs, bet viennozīmīgi mēs varētu to skatīt sīkāk, un viennozīmīgi pozitīvi būtu tas, ka jaunatne, jaunieši sadzirdētu to pozitīvo signālu arī no Saeimas, ka viņi mums ir vajadzīgi, ka mēs domājam par viņiem un vēlamies, lai viņi iesaistās valsts politiskajā dzīvē. Paldies.".
- 2012_11_22(15)-seq112 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es redzu, ka šī priekšlikuma oponenti ir ļoti rūpīgi gatavojuši argumentāciju, lai iebilstu pret to, ka pašvaldību vēlēšanās varēs balsot arī 16 gadu vecumu sasnieguši jaunieši. Acīmredzot daudziem politiķiem šķiet, ka viņu partijai nav cerību iegūt 16, 17 gadu vecu, respektīvi, gados jaunu, cilvēku balsis. Es zinu, ka atsevišķām politiskajām partijām ir bijuši mēģinājumi lobēt cietumnieku tiesības vēlēšanās. Tādā veidā tās skaidri parādīja, kas ir tā auditorija, no kuras tās cer iegūt papildu balsis. Es apsveicu tos, kuri atbalstīja šo priekšlikumu, jo acīmredzot jūs paļaujaties uz to balsotāju, kas ir arī nākotnes balsotājs. Paldies.".
- 2012_11_22(15)-seq110 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es domāju, šajā zālē nav neviena, kas nepiekristu kolēģa Cilinska teiktajam, ka mums ir jāmeklē mehānismi un jādomā par to, kā panākt lielāku jaunu cilvēku iesaisti politiskajos procesos, kā panākt to, lai jauni cilvēki vairāk sekotu līdzi politiskajām norisēm un informētāk par tām interesētos. Tomēr, kā mūsu kolēģe Čepānes kundze jau ļoti precīzi norādīja, šobrīd ir nepārvarami juridiski šķēršļi, kas mums neļauj domāt par to, ka mēs varētu dot iespējas sešpadsmitgadīgiem cilvēkiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Tomēr es gribu norādīt, ka šī Saeima jau ir darījusi ļoti daudz tajā ziņā, lai jauni cilvēki jau no 16 gadu vecuma varētu piedalīties politiskajos procesos. Mēs esam grozījuši Saeimas kārtības rulli un devuši iespēju 16 gadus jauniem cilvēkiem, Latvijas pilsoņiem, parakstīt tā sauktos kolektīvos iesniegumus, kas tad ir ceļami priekšā Saeimai, lai tā meklētu risinājumus, kādā veidā šo jautājumu, ko pilsoņi ir uzdevuši, varētu risināt likumdošanas ceļā. Es gribu arī atgādināt, ka Saeimas priekšsēdētāja ir strādājusi pie tā, lai iesaistītu jaunus cilvēkus Saeimas darbā ar tā saukto Jauniešu Saeimu. Es pati biju šeit, šajā zālē, un vēroju, kā mūsu jaunie cilvēki debatēja par dažādām politikas jomām, un es biju ļoti patīkami pārsteigta, cik kompetenti viņi to darīja. Nesen es biju Salaspils vidusskolā, un mēs ar jauniešiem pārrunājām šīs Jauniešu Saeimas darbības norisi, un viņi izteica milzīgu cerību, ka arī nākošajā gadā šāds process Saeimā notiks. Kolēģi, es aicinu visus iesaistīties šajā Jauniešu Saeimas darbā, sekot tam līdzi un arī rosināt jaunus cilvēkus, ar kuriem jums ir kontakti, tajā piedalīties. Tieši tāpat, kolēģi, mūsu rokās ir ļoti daudz iespēju aicināt jaunus cilvēkus dibināt biedrības, piedalīties biedrību darbā, interesēties gan par savas pašvaldības, gan arī par Saeimas darbu, jo tieši biedrības ir tās, kurās jauni cilvēki gūst šo pirmo politiskās līdzdalības pieredzi. Tādēļ, kolēģi, es aicinu šo priekšlikumu šoreiz neatbalstīt, bet katrā ziņā plašā veidā domāt par to, kā jauni cilvēki lielākā mērā varētu iesaistīties politikā. Paldies.".
- 2012_11_22(15)-seq108 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Ar visu cieņu pret Cilinska kunga priekšlikumu ir tomēr jāteic, ka tas nav tik vienkārši un tik pašsaprotami, jo, manuprāt, šeit varētu būt problēmas ar Satversmi. Proti, Satversmes 101.pantā ir noteikts: „Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā.” Līdz ar to mums ir jāskatās, ko mēs saprotam ar pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem. Šajā sakarā mums ir jāvēršas pie Civillikuma. Civillikumā ir paredzēts, ka pilntiesīgi pilsoņi tomēr ir no 18 gadu vecuma. Tas ir pirmkārt. Otrkārt. Es gribētu jums, kolēģi, atgādināt, ka demokrātiskās valstīs nav pieņemts būtiski grozīt vēlēšanu likumus neilgu laiku pirms vēlēšanām. To ir apliecinājusi gan Satversmes tiesas judikatūra, gan arī Eiropas Savienības institūciju rekomendācijas. Man ļoti žēl, ka šodien šeit, zālē, nav Dombravas kunga, jo es viņam varētu ieteikt iepazīties ar Venēcijas komisijas labas prakses vēlēšanu kodeksu, kas nosaka labu praksi vēlēšanu jautājumos. Vadlīnijas un skaidrojošais ziņojums ir pieņemts Venēcijas komisijas 51. un 52.sesijā 2002.gada 5.-6.jūlijā un 18.-19.oktobrī. Taču es gribētu pievērsties tikai otrās daļas diviem punktiem... proti, vispirms 63.punktam. Un tur ir teikts tā, ka normatīvo aktu stabilitāte ir pats izšķirošākais vēlēšanu procesu ticamībai, kas savā būtībā ir vitāli, lai konsolidētu demokrātiju. Noteikumi, kas bieži mainās, jo sevišķi noteikumi, kas ir komplicēti, var samulsināt vēlētājus. Pāri visam vēlētāji var secināt (pareizi vai nepareizi), ka vēlēšanu normatīvie akti ir vienkārši līdzeklis tiem, kas ir pie varas, un ka viņu balsīm ir mazs svars, lai izlemtu vēlēšanu rezultātus. Un vēl 65.punkts (citēju): „Problēma nav izmaiņu veikšana vēlēšanu sistēmā, to vienmēr var uzlabot, bet gan regulāra izmaiņu veikšana tieši pirms vēlēšanām (viena gada laikā). Pat, ja nav bijušas paredzētas manipulācijas, izmaiņas šķitīs tieši partiju politisko interešu diktētas.” (Citāta beigas.) Līdz ar to, kolēģi, es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo, manuprāt, tas ir pretrunā ar Satversmi.".
- 2012_11_22(15)-seq106 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Šis deputātu priekšlikums paredz to, ka tiesības vēlēt pašvaldības varētu tikt mainītas, proti, tiesības vēlēt pašvaldības būtu nevis no 18 gadu vecuma, kā tas bija līdz šim, bet no 16 gadu vecuma. Mēs zinām, ka savulaik vēlēšanu tiesību nebija sievietēm; sākumā vēlēšanu tiesības vispār bija ierobežotai cilvēku grupai. Taču, demokrātijai attīstoties, šīs tiesības ir kļuvušas pašsaprotamas. Līdzīgi ir noticis ar tiesībām vēlēt Saeimu: Latvijas pirmās neatkarības laikā tās bija pilsoņiem no 21 gada vecuma, bet šobrīd ir jau no 18 gadu vecuma. To uztveram kā pašsaprotamu faktu. Un demokrātija attīstās tālāk: nesen Skotijā vispārējās vēlēšanu tiesības tika noteiktas no 16 gadu vecuma, un gaidāmajā referendumā par Skotijas neatkarību tātad varēs balsot jau no 16 gadu vecuma. Nacionālās apvienības deputāti pašlaik nepiedāvā attiecināt 16 gadu vecumu uz vispārējām vēlēšanu tiesībām, bet pagaidām tas varētu attiekties tikai uz pašvaldību vēlēšanām. Cilvēki, tātad arī jaunieši, mūsdienās ir... kļūst arvien gudrāki un izglītotāki, un, es domāju, nav nekāda pamata šīs vēlēšanu tiesības un iespējas nepaplašināt. Es saprotu, ka droši vien šodien vairākums deputātu vēl nebūs gatavi to atbalstīt, tomēr uzskatu, ka ir svarīgi par to nobalsot. Es esmu pārliecināts, ka jau dažu gadu laikā, varbūt jau aiznākamajās pašvaldību vēlēšanās, šāda norma liksies pašsaprotama. Paldies par uzmanību. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2012_11_22(15)-seq104 spokenText "Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”. Tika saņemti seši priekšlikumi. Kā nupat dzirdējām, 2. un 4.priekšlikums tika atsaukts. Sākam ar 1.priekšlikumu. 1. - deputātu Dombravas un Parādnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_11_22(15)-seq103 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.novembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Jakovļevs. Taču es vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Dombravas iesniegumu, ar kuru viņš atsauc savus priekšlikumus - 2. un 4.priekšlikumu - no šī likumprojekta. Lūdzu, turpiniet, Jakovļeva kungs!".
- 2012_11_22(15)-seq101 spokenText "Deputāti atbalsta vienīgo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2012_11_22(15)-seq100 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā”. Izskatīšanas gaitā tika saņemts viens priekšlikums. Tas ir Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums, un tas ir atbalstīts. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.".
- 2012_11_22(15)-seq99 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā”, otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Jakovļevs.".
- 2012_11_22(15)-seq98 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 6.decembris.".
- 2012_11_22(15)-seq97 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Dzelzceļa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2012_11_22(15)-seq95 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Raivja Dzintara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_22(15)-seq94 spokenText "3. - deputāta Raivja Dzintara priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2012_11_22(15)-seq92 spokenText "2. - satiksmes ministra priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.".
- 2012_11_22(15)-seq90 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījums Dzelzceļa likumā”. Uz otro lasījumu iesniegti trīs priekšlikumi. 1. - satiksmes ministra Aivja Roņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizēts.".
- 2012_11_22(15)-seq89 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.novembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Dzelzceļa likumā”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.".
- 2012_11_22(15)-seq87 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Ēku energoefektivitātes likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2012_11_22(15)-seq86 spokenText "Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2012_11_22(15)-seq74 spokenText "26. - deputāta Jakovļeva priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 27.priekšlikumā.".
- 2012_11_22(15)-seq56 spokenText "17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.".
- 2012_11_22(15)-seq48 spokenText "12. - deputāta Jakovļeva priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.".
- 2012_11_22(15)-seq46 spokenText "12. - deputāta Cilinska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 20.priekšlikumā.".
- 2012_11_22(15)-seq42 spokenText "10. - deputāta Cilinska priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_22(15)-seq36 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.".
- 2010_01_14-seq436 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.".
- 2012_11_22(15)-seq34 spokenText "6. - deputāta Cilinska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 20.priekšlikumā.".
- 2012_11_22(15)-seq32 spokenText "5. - deputāta Cilinska priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_22(15)-seq24 spokenText "Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze un godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu „Ēku energoefektivitātes likums”. Komisijā ir izskatīts 31 priekšlikums. 1. - deputāta Cilinska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.".
- 2012_11_22(15)-seq23 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Ēku energoefektivitātes likums”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.".
- 2012_11_22(15)-seq21 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.decembris. Paldies.".
- 2012_11_22(15)-seq20 spokenText "Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 6.decembrim.".
- 2012_11_22(15)-seq19 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".