Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_11_22-seq8> ?p ?o. }

• 2012_11_22-seq8 type Speech.
• 2012_11_22-seq8 number "8".
• 2012_11_22-seq8 date "2012-11-22".
• 2012_11_22-seq8 isPartOf 2012_11_22.
• 2012_11_22-seq8 spokenAs 101.
• 2012_11_22-seq8 spokenText "Cienījamie kolēģi! Izskatās, ka pozīcijai nāksies rūgti nožēlot pagājušajā ceturtdienā budžeta likumā noraidītos Barčas kundzes priekšlikumus. Man nav cita izskaidrojuma tam, kas ir atmodinājis līdz šim ļoti līdzsvarotajā, cienījamā Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājā jaunu, negantu enerģiju pārliecināt koalīciju par tās virzītās sociālās politikas nepareizību un piespiest sociālās apdrošināšanas kuģa kapteiņus izdarīt ievērojamas kursa korekcijas vienā vai otrā virzienā, pat neraugoties uz Saeimas nupat akceptēto 2013.gada budžetu un 2014.-2015.gada budžeta ietvaru. Otrdien Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē izskatīja Barčas kundzes priekšlikumu likumam „Par valsts sociālo apdrošināšanu” (No zāles dep. A.Barča: „Tas nav par tēmu!”), un, ja nākamajā Saeimas sēdē tas tiks apstiprināts, tad atbalsts nozīmētu sociālā budžeta ieņēmumu samazinājumu 2014.gadā vismaz par 88 miljoniem latu. (No zāles dep. A.Barča: „Ļoti pareizi!”) Taču šodien Saeimai tiek ierosināts nodot izskatīšanai komisijā Barčas kundzes un vēl deviņu ZZS frakcijas deputātu iesniegtu likumprojektu, kurš paredz, sākot ar 2014.gadu, mazo pensiju ikgadēju divreizēju indeksāciju, tādējādi ievērojami palielinot izdevumus sociālajā budžetā. Ja analizējam pašu iesniegto likumprojektu, kurā ir dažas inovatīvas idejas, un viena no tām pilnīgi noteikti ir mazo pensiju noteikšana... Līdz šim mēs valstī zinājām, kas ir liela pensija, savukārt diskusija par to, kas ir maza pensija, tiešām ir izskanējusi vairākos forumos, bet līdz šim diezgan neauglīgi. Jāatzīst, ka priekšlikums noteikt to četrkārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā ir vērā ņemams. Taču, lai izprastu pašu likumprojekta būtību, ir nepieciešams apskatīt vairākus aspektus. Pirmkārt. Ja cilvēka ienākumi no sociālās apdrošināšanas sistēmas ir nepietiekami, viņam ir iespējas vērsties pēc sociālās palīdzības. (No zāles dep. A.Barčas starpsaucieni.) Valsts sociālās apdrošināšanas sistēma garantē sistēmas dalībniekam noteiktu ienākumu aizvietojumu, šim cilvēkam zaudējot darba ienākumus, kļūstot par bezdarbnieku, slimības gadījumā, pirmsdzemdību un pēcdzemdību periodā, sasniedzot pensionēšanās vecumu, kā arī ciešot nelaimes gadījumā darbā vai saslimstot ar arodslimību, vai arī zaudējot apgādnieku, kā arī citos gadījumos. Sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs katram indivīdam ir individuāls un atkarīgs no iepriekšējiem darba perioda ienākumiem, no kuriem aprēķinātas vai veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Valsts ir noteikusi arī valsts sociālos pabalstus, kas papildina sociālās apdrošināšanas sistēmu un sniedz materiālu atbalstu noteiktām iedzīvotāju grupām. Šie pabalsti paredzēti sociālā riska situācijām un gadījumiem, ja samazinās ienākumi tādām personām, kuras nav sociāli apdrošinātas vai kuru veiktās iemaksas nav pietiekamas valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta vai pensijas saņemšanai. Otrkārt. Nosakot lielāku indeksācijas tempu pensijām līdz 180 latiem, šo pensiju apmēri, kas tuvi 180 latu robežai, ātri pārsniegs to pensiju apmērus, kuras tiek indeksētas tikai ar patēriņa cenu indeksu, tā radot neapmierinātību un demotivācijas risku to pensionāru vidū (No zāles: „Par priekšlikumu!”, „Meli!”), kuri godīgi maksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas no savas algas un nopelnījuši apmēra ziņā lielāku pensiju. Kā zināms, sistēmas dalībnieku pensijas apmērs ir atkarīgs no iepriekšējiem darba ienākumiem, no kuriem aprēķinātas un veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. (No zāles A.Barčas starpsaucieni.) Gadījumā, ja pensijas apmērs ir zem šī līmeņa, cilvēks ir vai nu strādājis par zemu algu, vai viņa apdrošināšanas stāžs ir bijis neliels, vai arī viņš saņem pensiju no citas valsts. Straujāk indeksējot mazās pensijas, vairāk tiek atbalstīti tieši šādu pensiju saņēmēji. Saskaņā ar VSAA datiem liels ir to darba ņēmēju īpatsvars, par kuriem sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas no ienākumiem līdz minimālajai darba algai. Laika posmā no 2000.gada tas sastādīja vidēji 25 procentus no darba ņēmēju kopskaita. Ekonomiskās izaugsmes gados šis īpatsvars nedaudz samazinājās - līdz 21 procentam, savukārt 2011.gadā - palielinājās līdz 37 procentiem. 2011. un 2012.gadā salīdzinājumā ar 2009. un 2010.gadu jaunpiešķirto vecuma pensiju saņēmēju skaits... to personu skaits, kurām apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 30 gadiem, samazinājās, savukārt ir palielinājies to personu skaits, kurām piešķirta valsts garantētā minimālā pensija. Laikā, kad jāstabilizē sociālās apdrošināšanas budžets, pieņemt lēmumu par pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu un piemaksu pie pensijas pārtraukšanu nebūtu lietderīgi. Īsā laikā tiktu iztērēti šo pasākumu rezultātā iegūtie budžeta līdzekļi, tādējādi radot draudus sociālā budžeta ilgtspējai. Šis iesniegtais priekšlikums, palielinot ar neplānotām izmaksām sociālā budžeta izmaksas...".
• 2012_11_22-seq8 language "lv".
• 2012_11_22-seq8 speaker Arvils_Aseradens-1962.
• 2012_11_22-seq8 mentions Q822919.
• 2012_11_22-seq8 mentions Q4696883.
• 2012_11_22-seq8 mentions Q2167704.