Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_11_22-seq18> ?p ?o. }

• 2012_11_22-seq18 type Speech.
• 2012_11_22-seq18 number "18".
• 2012_11_22-seq18 date "2012-11-22".
• 2012_11_22-seq18 isPartOf 2012_11_22.
• 2012_11_22-seq18 spokenAs 101.
• 2012_11_22-seq18 spokenText "Labdien, dāmas un kungi! Apgalvošu, ka ir ārkārtīgi ērti dzīvot komunikāciju laikmetā, jo, kamēr Elksniņa kungs runāja, mēs ātri internetā uzzinājām divas lietas: pirmkārt, mēs apskatījāmies Elksniņa kunga deklarāciju, un izrādās, ka Elksniņa kungs, lai arī runā pret eiro, pats savus uzkrājumus 50 tūkstošu eiro apmērā tur tieši eiro valūtā, nevis latos. (Frakcijā VIENOTĪBA ovācijas un aplausi.) Otrkārt. Jau pieminētais Jānis Čakste ir izteicies tieši par to, ka Latvijai ceļš uz draudzību ar Igauniju ir svēts un būtisks, tātad virziens uz tuvošanos Igaunijai ir būtiska lieta. Bet šoreiz par būtību. Mēs šodien lemsim par to, vai nodot komisijai eiro ieviešanas likumu. Likums ir būtisks! Tas ir neatņemama sastāvdaļa eiro ieviešanai Latvijā, bet šodien mēs runājam tikai par to, vai atbalstīt šo likumprojektu. Un es aicinu šo likumprojektu atbalstīt, nodot to komisijām, lai mēs gan pirmajā, gan nākamajos lasījumos varētu šeit kvalitatīvi izdiskutēt un pieņemt likumprojektu, kurš mums nodrošinās efektīvu un caurskatāmu eiro pieņemšanu Latvijā, eiro valūtas ieviešanu Latvijā. Ir būtiski trīs apsvērumi, manuprāt, kā jāskatās vispār eiro ieviešana Latvijā, un tie aspekti ir sekojoši: pirmkārt, tas ir saimniecisks aspekts, otrkārt, tas ir ģeopolitisks aspekts, un, treškārt, neapšaubāmi, tas ir arī politisks aspekts. Pie saimnieciskā aspekta varu pieminēt sekojošus skaitļus. Ir daudz izskanējušas dažādas informācijas par to, cik tad mums eiro izmaksās un cik Latvija iegūs tajā gadījumā, ja eiro ieviesīs Latvijā, ja mēs būsim eiro zonā. Un, manuprāt, skaitļi ir pārliecinoši: mēs 10 gadu laikā ietaupīsim vismaz 900 miljonus eiro par summām, ko mēs nemaksāsim par ārējā parāda apkalpošanu ja mums būs eiro. Tas ir gandrīz vai miljards eiro, kas būs mūsu ieguvums. Tālāk. Vismaz 700 miljonus eiro mēs iegūsim no tā, ka nebūs mūžīgi jākonvertē lats par eiro. Kolēģi, saprotiet elementāru lietu! Mūsu ekonomika pēc krīzes ir pārgrupējusies un lielākā daļa veiksmīgo uzņēmumu ir tie, kuri eksportē. Tie, kuri eksportē! (No zāles: „Uz kurieni?”) Un lielākoties eksportē uz Eiropu. Un tie, kuri veiksmīgi eksportē, saņem, protams, par savu preci samaksu tieši eiro valūtā. Lai samaksātu algas, lai samaksātu nodokļus, šī nauda tiek konvertēta. Vismaz vieni 700 miljoni eiro būs tā summa, ko mēs iegūsim, nesamaksājot bankām, bet atstājot uzņēmēju kabatās. Arī jums, kolēģi, daudziem klātesošajiem noteikti ir kredīti. Arī jūs noteikti daudzi par saviem kredītiem, kuri ir paņemti eiro valūtā, maksājat eiro valūtā, bet algu saņemat latos; jūs konvertējat, jūs samaksājat lieku naudu par valūtas konvertāciju, un šī visa ir tā nauda, ko arī jūs varēsiet ietaupīt. Tātad visi Latvijas iedzīvotāji, kam ir kredīti, spēs ietaupīt. Un tas, manuprāt, ir izdevīgi. Ilgtermiņā tas ir izdevīgi. Protams, ir jāņem vērā tas, ka Latvijai tas arī kaut ko maksās, bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka uz pirmo lasījumu mēs spēsim detaļās izrunāt, cik tad valsts būs spiesta maksāt par to, ka mūsu teritorijā būs ieviests eiro. Taču es esmu pilnīgi pārliecināts, ka trīskārt izdevīgāk no saimnieciskā viedokļa būs tad, ja eiro mums būs, nevis tad, ja mums turpinās būt esošā situācija. Ideoloģiskā sadaļa. Pilnīgi noteikti ir jāsaprot, ka mēs esam maza valsts un esam robežvalsts - mēs esam ne tikai ģeogrāfiski robežvalsts, bet esam arī ideoloģiski robežvalsts. Mēs esam valsts, kurai vienā pusē ir Austrumu ideoloģija, Krievija ar savu ideoloģiju. Mēs paši esam Eiropas sastāvdaļa. Jūs labi zināt, ka pat Somija eiro ieviesa, neraugoties uz to, ka tai ir stabila un patstāvīga ekonomika, un neraugoties uz to, ka Zviedrija nolēma neieviest; Somija kā robežvalsts tomēr nolēma ieviest eiro un ieviesa eiro, un somi ir apmierināti un pārliecināti, ka tas bija pareizs lēmums. Tas ir ģeopolitisks jautājums - kurā pusē mēs vēlamies ilgtermiņā atrasties. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Latvija ir Eiropas sastāvdaļa un ka tā tam būs būt gadu gadiem. Un mums ir pēc iespējas sevi jānostiprina šajā zonā - eirozonā. Trešā lieta - politiskais jautājums. Tos politiķus, kuriem varbūt šobrīd, atrodoties opozīcijā, trūkst vēlētāju uzmanības un trūkst tribīnes (No zāles dep. J.Ādamsons: „Divas tribīnes vajag!”), es tomēr aicinu: pirms tam, kad sākat aktīvi aģitēt pret eiro ieviešanu, pirmām kārtām parūpējieties (Starpsaucieni no zāles.)... pirmām kārtām parūpējieties par saviem vēlētājiem, par saviem vēlētājiem ilgtermiņā, nevis par to, kāda būs viņu attieksme pret jums vēlēšanās! Padomājiet par saviem vēlētājiem ilgtermiņā! Padomājiet, vai, piemēram, zemniekiem, kuri strādā laukos un saņem subsīdijas, kas savukārt atnāk no Eiropas eiro valūtā un kas jākonvertē latos, un kuri pēc tam, kad izaudzējuši savu produkciju un pārdevuši Eiropas tirgos, atkal saņem eiro, un atkal tos konvertē latos... Padomājiet, vai viņiem izdevīgāk...".
• 2012_11_22-seq18 language "lv".
• 2012_11_22-seq18 speaker Dzintars_Zakis-1970.
• 2012_11_22-seq18 mentions Q211.
• 2012_11_22-seq18 mentions Q1976817.
• 2012_11_22-seq18 mentions Q191.
• 2012_11_22-seq18 mentions Q193089.
• 2012_11_22-seq18 mentions Q33.
• 2012_11_22-seq18 mentions Q159.
• 2012_11_22-seq18 mentions Q34.
• 2012_11_22-seq18 mentions Q12360039.
• 2012_11_22-seq18 mentions Q379554.