Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2012_11_22-seq199 spokenText "Man liekas, ka Elksniņa kungs te pats nonāk pretrunās ar saviem iepriekšējiem priekšlikumiem, kuros viņam bija vēlme noteikt šīs pārbaudes laiku jeb termiņu uz 14 un 30 dienām, bet šeit ir viena gada glabāšana... Tas nozīmē, ka... Mūs, deputātus, piemēram, pašu Elksniņa kungu, visticamāk, vēlētāji pārvēlēs uz nākamo termiņu. Tas nozīmē: ja materiāli tiek iznīcināti pēc gada, tad tie ir vēlreiz jāskatās, un viņš varbūt cer, ka... tur ir „sliktie” materiāli... tos iznīcinās, paliks tikai „labie” materiāli, un tad viņš dabūs to pielaidi. Nezinu, bet tiem pārējiem, kuriem ir šī pielaide, tas tomēr garantē šo procesu daudz ātrāku, kaut gan tas 100 deputātu vēlmi dabūt pielaides, protams, paildzina. Es aicinu neatbalstīt.".
- 2012_11_22-seq197 spokenText "Runāšu ļoti īsi. Es esmu ārsts, nespēju glabāt valsts noslēpumu, arī diagnozi.".
- 2012_11_22-seq195 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Ja līdz šim man bija kaut kādas varbūt šaubas, tad diskusijas, kas saistītas ar šo likumprojektu, manī aizvien vairāk nostiprina pārliecību par to, ka dažiem deputātiem patiešām ir jāliedz pieeja valsts noslēpumam. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA un Reformu partijas frakcijas aplausi.)".
- 2012_11_22-seq194 spokenText "Es tomēr lūgtu deputātus debatējot neizteikt personīgus aizvainojumus vienam otram. Turpinām debates. Vārds deputātam Jurim Viļumam.".
- 2012_11_22-seq193 spokenText "Kolēģi! Mani tiešām pārsteidz tās debates un tas argumentācijas modelis, kuru izvēlējās Zatlera kungs, pielaides došanas procesu salīdzinot ar ārsta diagnozi, ko cilvēkam attiecīgi varētu stāstīt, un salīdzinot šo diagnozi un slimības vēsturi ar to kārtību, kādā tiek piešķirtas speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu. Tās ir divas dažādas lietas, Zatlera kungs! Es, protams, apzinos, ka jums varbūt trūkst tās gribas kādu vienu otru ārstēt, bet, saprotiet, tas ir juridisks jautājums. Tas ir juridisks jautājums, un par to būtu jārunā juristiem, speciālistiem. Protams, ir atbalstāmas jūsu vēlmes Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja vārdā vienu otru jūsu pārraugāmās iestādes darbību acīmredzot arī piesegt šajā situācijā, bet tomēr runāsim pēc būtības. Teiksim, Valsts drošības pārbaudes likums Vācijā. Nedemokrātiska valsts, nedemokrātisks piemērs? Varbūt nestāsimies eirozonā, jo Vācija tur visu nosaka? Šis piemērs ir ņemts no viņu likuma, no viņu kritērijiem, no viņu iestrādājumiem, no piemērošanas prakses. Man... es tiešām jūs lūgtu: ja jūs nezināt, par ko jūs runājat, nu tad nerunājiet!".
- 2012_11_22-seq191 spokenText "Nu tad mēs varam paskatīties arī tālāk - kas mums ir rakstīts uz pielaides. Piemēram, mums termiņš ir... mums ir izdota atļauja... mums pielaide darbam ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem var būt vēl gadu pēc Saeimas deputāta amata termiņa beigām. Tas nozīmē, ka... Es tagad esmu jaunā amatā. It kā tas pielaides termiņš man ir viens gads, bet, kad es prasīju: „A kāpēc man tagad vajag vēl kaut ko uzrakstīt klāt? Tie jaunie lai ziņo par sevi!” -, tad man atbilde bija tāda: „Tāpēc, ka tur ir rakstīts: 10.Saeima. Tagad ir jau 11.Saeima!” Tagad nu es prasu: tad kāpēc vispār vajag tur rakstīt kādu 10. vai 11.Saeimu, ja tur ir norādīts termiņš, līdz kuram man ir atļauja strādāt ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem? Tad varbūt to vajag mainīt arī? Paldies.".
- 2012_11_22-seq189 spokenText "Mani tiešām pārsteidz... Es visu laiku domāju, ka mūsu kolēģis Elksniņš ir profesionāls jurists, bet... Mani nepārsteidz tas, ka viņš mūs maldina, - viņš mūs maldina nu jau kuro reizi. Es pilnīgi piekrītu, ka būtu iznīcināmi. Tas, kas netiek Latvijā darīts, -iegūto, ar speciālajām metodēm iegūto, materiālu iznīcināšana pēc kāda laika. Bet, ja mēs runājam par pārbaudes lietām, tad... piedodiet... Es beidzu pildīt savu Valsts prezidenta amatu jūlijā, taču man tik un tā oktobrī izdarīja šo pārbaudi no jauna: vai nav jaunu faktu -, nevis tā vienkārši pagarināja to pielaidi. Tātad pielaides lieta... faktiski pārbaudes lieta ir tas pats, kas slimības vēsture: tā ir vēsture par jums, un tā gan tiek glabāta, taču tā netiek uzturēta visu laiku, bet tikai pēc vajadzības tiek „pacelta” no arhīva. Es nespēju iedomāties, ka... un varbūt arī šeit esošie ārsti, kolēģi, nespēj iedomāties, ka parlamentā mēs varētu nobalsot par to, ka slimību vēstures būtu iznīcināmas pēc gada: „Tur jau nav vajadzīgs tas viss! Tie ir sensitīvi dati. Ātri, kā saka, iznīcināsim un varbūt... nu, pēc tam sāksim dzīvi no jauna! Varbūt šis vēstures periods mūsu dzīvēs nav bijis.” Es iesaku pārdomāt lietu pēc būtības. (Frakcijas VIENOTĪBA un Reformu partijas frakcijas aplausi.)".
- 2012_11_22-seq187 spokenText "Godājamie kolēģi! Turpinoties šai diskusijai, kura tiešām šajā jautājumā attīstās un kurā ir iesaistījusies nu jau arī Čepānes kundze, lielā mērā ir jāatzīst, ka tiešām Satversmes tiesas spriedums... tas ir 2003.gada spriedums. Ir pagājuši gandrīz 10 gadi. Kā zināms, paaudzes nomainās 10 gadu laikā. Es tiešām norādu, ka derētu varbūt jums iepazīties ar Polijas pieredzi, kad 2010.gadā valsts drošības iestādes un pielaižu izsniegšanas kārtību skāra būtiska reforma. Mēs principā varētu par to arī atsevišķi parunāt; materiālus es varu jums iedot (pat kopā ar atsevišķu Helsinku grupas pētījumu) angļu valodā, jūs varētu to izlasīt. Bet situācija ir sekojoša. Es šajā priekšlikumā piedāvāju: „Personas valsts noslēpuma pārbaudes lietas uzglabāšanas termiņš ir viens gads. Pēc šī termiņa notecējuma pārbaudes laikā iegūtie materiāli ir iznīcināmi.” Konkrētā priekšlikuma pamats ir likums par priekšnoteikumiem un paņēmieniem federācijas drošības pārbaudēm, kādas ir Vācijā. Konkrētā likuma 19.paragrāfs norāda, ka faktu materiāls par drošības pārbaudēm ir piederīgajā iestādē uzglabājams gada ietvaros un tad iznīcināms, ja konkrētā persona neuzsāk drošībai kaitīgu darbību. Es tiešām aicinu jūs pievērst uzmanību arī tiem jautājumiem, uz kuriem ir norādījusi Ziemeles kundze Operatīvās darbības likuma pilnveidošanas apakškomisijā attiecībā uz materiālu glabāšanas termiņiem, - ka šajā lielajā situācijā ir iespējami patvaļas riski, kad viens otrs materiāls ir nesamērīgi glabājams un varētu tikt vienā otrā situācijā noplūdināts attiecīgu personu interesēs. Paldies.".
- 2012_11_22-seq185 spokenText "15. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā noraidīts.".
- 2012_11_22-seq184 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - Saeimas deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 44, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq183 spokenText "Komisijas vārdā: ne šajā sēdē, bet iepriekš mūsu komisijai bijušas sarunas ar ģenerālprokuroru, kurš, ja precīzi citēšu, teica tā: „Pārsūdzībās, kas nonāk līdz ģenerālprokuroram, pārrunu rezultātā nav bijis neviena gadījuma, kad konkrētā amatpersona nav zinājusi, par ko viņai vai viņam netiek dota pielaide. Līdz ar to publiskā retorika - es nezinu, man nav ne jausmas - īstenībā noplok, kad ir saruna ar ģenerālprokuroru.” Es aicinu balsot „pret”.".
- 2012_11_22-seq182 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Latkovska kungs ko vēlas piebilst? Lūdzu, Latkovska kungs, komisijas vārdā!".
- 2012_11_22-seq181 spokenText "Cienījamie kolēģi! Elksniņa kunga priekšlikumā ir runa par ļoti elementāru lietu. Ja mēs runājam par 9.panta trešo daļu kā tādu, tad jāteic, ka tur ir uzskaitīti visi kritēriji, kuri ir viegli pārbaudāmi un kuri tiek ņemti vērā arī tiesu praksē, kad tiek lemts jautājums par vienu vai otru gadījumu, teiksim, par piederību PSKP CK vai kam citam. Bet 9.panta trešās daļas 6.punkts tomēr nosaka tādas lietas, kas dod pamatu apšaubīt ne tikai lojalitāti kā tādu, bet arī cilvēka reputāciju, un tāpēc nevajadzētu iepazīstināt ar faktu iegūšanas avotiem vai ar tehniku un tehnoloģiju... par to nav runa! Ir runa par pašiem faktiem, kas varētu būt traktējami dažādi. Viens piemērs no manas īsās biogrāfijas. Savulaik, kad es kandidēju pašvaldību vēlēšanās, bija norma par to, ka deputātu kandidātiem, kas nav beiguši pamat... vidējo skolu ar valsts valodas apmācību, vajadzēja kārtot valodas eksāmenu. Es to veiksmīgi esmu nokārtojis. Viss bija kārtībā, apliecība bija man rokā. Bet kāds modrs pilsonis bija uzrakstījis Valsts valodas centram, ka viņa rīcībā ir fakts - es pasvītroju: fakts! -, ka es esmu nopircis šo apliecību. Nu labi! Valsts valodas centrs mani aicināja pie sevis, lai pārbaudītu, lai pārliecinātos, vai tas pirkuma darījums tiešām ir noticis un vai man tomēr ir kaut kādas elementāras zināšanas. Pārbaude beidzās, viss bija kārtībā. Es nevaicāju, kas bija tas autors un kādā veidā viņi bija saņēmuši šo informāciju. Bet, ticiet man, jau pats fakts vien bija pietiekami apvainojošs man kā cilvēkam. Un līdz ar to es nerunāju par to, vai ir vajadzīga tā pielaide vai nav vajadzīga. Tas nav dzīves un miršanas... vai nāves jautājums. Kā citādi? Bet šeit ir jautājums par reputāciju. Un, ja reputācijas graušanas, apvainošanas pamatā ir kaut kādi fakti, kuri ir vai nu pierādāmi, vai nu noraidāmi, tad tādā gadījumā tiem cilvēkiem, uz ko tas attiecināms, ir jābūt tiesībām būt informētiem par faktiem - vēlreiz saku! -, nevis par avotiem, tehniku un tehnoloģiju. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2012_11_22-seq179 spokenText "Godātie kolēģi! Pašlaik saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu personas pārbaudes materiāli tiek klasificēti kā konfidenciāli un atzīstami par valsts noslēpumu. Kādēļ pārbaudes lietas materiāli ir valsts noslēpums? Atbildi uz šo jautājumu ir sniegusi Satversmes tiesa pirms gandrīz 10 gadiem, proti, 2003.gada 23.aprīļa spriedumā, ar kuru es aicinātu arī... ar kuru es aicinātu Elksniņa kungu iepazīties. Un kas tur ir teikts? Tur ir teikts, ka šie materiāli ir atzīstami par konfidenciāliem un ir uzskatāmi par valsts noslēpumu, jo (citēju): „...pārbaudē var tikt izmantoti operatīvās darbības pasākumi, kuru saturs un kuros iesaistītās personas saskaņā ar likumu arī ir valsts noslēpums. Pieļaujot, ka pārbaudāmā persona iepazīstas ar šiem materiāliem pilnībā, var tikt nodarīts būtisks kaitējums operatīvo darbību konfidencialitātei, un rezultātā šie darbinieki turpmāk nevarētu pildīt savus pienākumus.” Un tiesa secina: „Šajā gadījumā valsts interesēm kopumā nodarītais kaitējums būtu daudz lielāks nekā atsevišķu personu tiesību ierobežojums, liedzot viņām pieeju valsts noslēpumam.” Šajā Satversmes tiesas spriedumā un lietas materiālos patiešām mēs varam atrast ļoti daudz materiālu, kā šie jautājumi tiek risināti citās pasaules valstīs. Mēs šajā gadījumā izmantojam NATO valstu materiālus, un patiešām, Elksniņa kungs, šajās valstīs nav... es nezinu, varbūt pēdējo gadu laikā... jūs Matiasu šeit pieminējāt, viņš arī ir bijis Satversmes tiesā vairākkārt... kaut kas būtiski būtu mainījies. Un es gribētu īpaši atbalstīt kolēģa Loskutova kunga teikto, ka mēs dzīvojam, salīdzinājumā ar Rietumu valstīm, pilnīgi citā ģeopolitiskajā situācijā. Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.".
- 2012_11_22-seq177 spokenText "Kolēģi! Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu par 11.panta ceturtās daļas papildināšanu ar otro teikumu šādā redakcijā: „Valsts drošības iestāde pārbaudes ietvaros iepazīstina personu, kas pretendē uz pieeju valsts noslēpuma objektiem, ar personas valsts noslēpuma pārbaudes lietas materiāliem.” Tas nav noslēpums, ka situācijā, kad persona piesakās speciālās atļaujas saņemšanai, tad... konkrētajā situācijā saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību notiek pārrunas ar personu. Šīs pārrunas brīžiem ir daudziem dažnedažādas un arī dīvainas. Es uzskatu, ka minēto pārrunu laikā būtu persona jāiepazīstina ar tiem materiāliem, kuri faktiski ir šajā situācijā savākti. Protams, tās informācijas apjomam, kura jāsniedz, ir jābūt lielā mērā ierobežotam un saistītam ar... pirmām kārtām ar to, vai minētā informācija ir saņemta no konkrētām personām... lai neatklātu konkrētus, piemēram, aģentūras datus. Informācijas ierobežojumiem ir jābūt saistītiem ar metodiku un taktiku, kādā veidā šī informācija ir iegūta. Taču, runājot konkrēti par faktiem, kuri ir pārbaudes priekšmets, jāteic, ka šajā situācijā ir tiesības vērtēt personas, kura lūdz pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, viedokli, lai viņa varētu reaģēt uz minētajiem materiāliem, kuri ir ietverti pārbaudes lietā. Es tiešām norādīju, ka ir ļoti daudzas situācijas, kad pārbaudes lietas ietvaros materiāli, kuri ir iegūti, ir vai nu noteiktu, piemēram, manipulāciju rezultāts no tiesībsargājošo iestāžu puses... tie varētu būt anonīmi ziņojumi, kuros sarakstīts velns zina kas un kurus vienā otrā situācijā iestādes sadarbības ietvaros iesniedz. Šajās situācijās tiešām ir jāvērtē, ka, ja ir kaut kādi fakti, par kuriem ir šaubas, ka personai... uz kuru pamata personai varētu liegt pieeju darbam ar valsts noslēpumu, tad šo faktu autors ir taču šis cilvēks, šie fakti viņam ir zināmi... nevis kaut kādi izdomājumi, kuri lielā mērā... varētu lielākoties neatbilst tiem materiāliem. Un jebkurā gadījumā šajā situācijā personai ir jābūt tiesībām norādīt uz tiem pierādījumiem un argumentiem, kuri atspēko konkrētas iestādes pieņēmumus; ir iespējas norādīt arī uz tiesībām uz auditu par konkrētajiem faktiem... ka persona, iespējams, pat atradusies citā vietā vai veikusi kaut kādas citas darbības. Līdz ar to es tiešām aicinu ievērot vienlīdzīgu procedūru. Situācijās, kad personai pielaides došanas procesā tiek inkriminētas kādas neētiskas vai tādas darbības... kā minēja Satversmes aizsardzības birojs, azartspēļu spēlēšana, personai ir tiesības par tām runāt un pierādīt pretējo faktu pastāvēšanu. Paldies.".
- 2012_11_22-seq175 spokenText "14. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq174 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 50, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq173 spokenText "Arī 13. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Tas ir par termiņiem, un komisijā tas nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq172 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq171 spokenText "12. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq170 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 49, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq169 spokenText "11. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq168 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 48, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq167 spokenText "Laikam jau esam iekarsuši, tāpēc deputāti debatēja nevis par 10. - Elksniņa priekšlikumu, bet par 11.priekšlikumu. Tagad vajadzētu balsot par 10.priekšlikumu.".
- 2012_11_22-seq166 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Jā, lūdzu, Latkovska kungs!".
- 2012_11_22-seq165 spokenText "Tikai daži apsvērumi attiecībā uz termiņiem. Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji komisijas sēdē teica, ka, ja jautājums būtu atkarīgs tikai no Satversmes aizsardzības biroja, ja tam būtu jāvērtē tikai viņu rīcībā esoša informācija, tad viņi varētu izlemt jautājumu par pielaides izsniegšanu samērā ātri, bet mums ir jāpatur prātā tas, ka Satversmes aizsardzības birojs pieprasa papildu informāciju gan no Drošības policijas, gan no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, gan no Iekšlietu ministrijas, gan no dažādiem reģistriem, gan no policijas struktūrvienībām. Informācijas pieprasīšana un atbildes saņemšana no iestādes ļoti bieži prasa vairāk nekā tās 14 dienas, par kurām šodien ir runāts likumā. Tāpēc es domāju, ka mums tiešām jāliek mierā esošās normas, lai... Ja ir vēlme grozīt termiņus, tad tas ir jādara nevis pašlaik, bet... vispirms ir speciāli jāizvērtē, cik daudz pieprasījumu ir bijis un cik ilgā laikā tie ir izpildīti. Runājot par pārbaudi pirms ievēlēšanas vai iecelšanas amatā, man liekas ļoti īpatnēja Elksniņa kunga revolucionārā pieeja, aicinot drošības iestādes vērtēt visus deputāta amata kandidātus, kuru ir tūkstošiem cilvēku un no kuriem Saeimā tiks ievēlēti 100... plus vēl 14 ar tā sauktajiem mīkstajiem mandātiem. Un vēl es gribu aicināt Elksniņa kungu, lai viņš beigtu mums par piemēru likt vecas demokrātijas. Viņi dzīvo citā vēsturiskajā realitātē, viņi nedzīvoja teritorijā, kur vēl tikai pirms 20 gadiem darbojās Valsts drošības komiteja un sazin vēl kādi citi specdienesti, kuru pēdas joprojām ir pamanāmas mūsu ikdienas dzīvē. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Igaunijā arī veca demokrātija?!”) Paldies.".
- 2012_11_22-seq163 spokenText "Es tikai dažas replikas. Redziet, es jau norādīju, iepriekšējo reizi uzrunājot jūs, ka mēs nedzīvojam tajā valstī, kur KGB sekoja katram, sekoja līdzi visam, Elksniņa kungs. Mēs negribam tādas valsts atgriešanos! Tikai tad, kad persona pieprasa pielaidi, viņa tiek izmeklēta, viņa tiek analizēta. Jūs prasījāt par laikiem... Redziet, lai ievēlētu par Valsts prezidentu, pirms nav saņemta šī pielaide, vispār jūs netiekat stādīts priekšā kā kandidāts. Un tikai tad, kad Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šeit pat, Saeimā, ir pārliecinājusies par to, ka jums ir pielaide valsts noslēpumam, jūs tiekat reģistrēts par oficiālu Valsts prezidenta amata kandidātu. Un lieciet mierā tos termiņus! Vēl ir daudz sajukumu tur, galvā, jums. Redziet, vienīgā drošības iestāde, kas lemj par pielaižu piešķiršanu vai nepiešķiršanu, ir Satversmes aizsardzības birojs. Un nepiesauciet šeit specdienestus! Tā ir tikai viena iestāde, kura izmanto citu dienestu... ne tikai dienestu, bet arī citu kompetento iestāžu savākto informāciju. Tagad katram ir jāstrādā savas kompetences ietvaros.".
- 2012_11_22-seq162 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Zatleram, otro reizi. (Starpsaucieni no zāles. Skaļas sarunas.)".
- 2012_11_22-seq161 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Zatlera kungs iestājās pret termiņiem, bet man tad ir jautājums gan Zatlera kungam, gan citiem prezidentiem: cik ātri pēc tam, kad tikāt ievēlēti, jūs varējāt sasaukt Nacionālās drošības padomes sēdes? Tāpēc, ka nevarēja sasaukt vairāku iemeslu dēļ - vai nu ministriem nebija attiecīgās pielaides, vai deputātiem nebija, vai bija problēmas Valsts prezidentam. Otrs. Un kā jūtas valsts augstākās amatpersonas, kad viņām ir pamatotas aizdomas par to, ka viņu telefoni tiek noklausīti? (No zāles dep. A.Judins: „Jāziņo prokuratūrai!”)".
- 2012_11_22-seq159 spokenText "Kolēģi! Pirmkārt, Saeimas deputātiem (Eiropā gan tos pieņemts saukt par parlamentāriešiem) šāda kārtība nav paredzēta. Vienīgā valsts, kurā parlamenta deputāti nedarbojas ar valsts noslēpuma objektiem, ir Īrija. Vienīgā! Neviens parlamentārietis tur ar tiem nedarbojas. Interesanta situācija ir Beļģijā, Beļģijas Karalistē: tur deputāti darbojas tikai ar ierobežotas pieejamības informāciju; ar visu citu informāciju arī viņi nav tiesīgi darboties. Bet man tad ir jautājums... Ir deputāta amata kandidāti, mums ir politisko partiju sistēma... Tad jautājums ir sekojošs... Puse no jums jau ir pārbaudīti pie iepriekšējām vēlēšanām. Tas ir viens. Otrs. Ir Centrālā vēlēšanu komisija, kura izstrādā noteiktus kritērijus pie apstākļiem, kad deputāts var kandidēt. Trešais. Valstij ir padsmit tiesībsargājošo iestāžu, trīs drošības iestādes. Nu, tad man ir jautājums: kas tā par līdzekļu izšķērdēšanu, kas tā par valsts varu, kura tikai pēc tam, kad cilvēks nonāk pie varas, kļūst... viņu ievēlē vai nu parlamentā, vai par Valsts prezidentu, un tikai pēc tam iestādes pamostas un sāk viņu pētīt. Tur jau tā problēma, Zatlera kungs, ka tas ir milzīgs risks, ka tikai pēc ievēlēšanas drošības iestādes, uztverot, ka šī persona varētu realizēt pār tām savu kontroli, nevis vāc informāciju, cik persona ir laba vai slikta vai kā citādāk... viņas meklē dažreiz iespēju, lai pieņemtu lēmumu un personu nepielaistu arī pie uzraudzības mehānisma pār tām.".
- 2012_11_22-seq157 spokenText "Nu it kā vienkāršs vārds - termiņi. Redziet, bet pielaides izsniedz konkrētā brīdī konkrētam daudzumam cilvēku. Iedomājieties Saeimas vēlēšanas! Ir 100 deputāti, plus valdība - potenciāli vēl 14 vai 15 cilvēki... Par visiem jāsniedz atbildes 14 dienu laikā. Vai tas ir reāli vai nereāli? Atbildiet paši! Noteikti nereāli, jo nenotiek jau sekošana... Elksniņa kungs dzīvo tajā pasaulē, kur sekoja noteikta iestāde, drošības iestāde, katram no mums, kas likās šaubīgs, gandrīz 24 stundas diennaktī. Mūsu specdienesti tā nedara. Tātad pārbaudes notiek konkrētajā brīdī. Un 14 dienu termiņš - piedodiet, tas ir absurds, jo bieži vien informācija ir jāprasa no daudzām, daudzām kompetentām iestādēm gan Latvijā, gan ārpus tās.".
- 2012_11_22-seq155 spokenText "Kolēģi! Likuma 10.pants nosaka personu drošības pārbaudes atbilstību. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka personu pārbaudes kārtību un termiņus izstrādā Satversmes aizsardzības biroja direktors un apstiprina Ministru kabinets. Ir jāatzīst, ka šāda veida kārtība ir atzīta par valsts noslēpumu, bet es aicinu likumā ielikt arī termiņus. Un konkrēti 10.priekšlikums ir saistīts ar 11., 12. un 13.priekšlikumu par termiņiem, kuros drošības iestādēm ir jāveic personas drošības pārbaude. Es piedāvāju noteikt personas pārbaudes veikšanas termiņu... noteikt, ka veic 14 dienu laikā. Jo nav pamatota tā situācija: piemēram, persona tiek ievēlēta par Valsts prezidentu, bet personas drošības pārbaude varētu norisināties, pieņemsim, pusgadu, un līdz minētās pielaides saņemšanai persona nevar uzsākt pildīt savus amata pienākumus. Tas ir vienkāršs un klasisks piemērs par to, ka šajā nenoteiktajā termiņā, kuram saskaņā ar noteikumiem vēl ir iespējams pagarinājums, faktiski personai ir liegums savus amata pienākumus pildīt.".
- 2012_11_22-seq153 spokenText "10. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq152 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 48, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq151 spokenText "9. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
- 2012_11_22-seq150 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 46, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq149 spokenText "8. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
- 2012_11_22-seq148 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 47, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq147 spokenText "Loskutova kungs jau diezgan skaidri argumentēja. Es aicinu balsot.".
- 2012_11_22-seq145 spokenText "Es sapratu, ka nevaru sēdēt mierīgi, ja kolēģis jau sāk runāt par blanketa normām. Tiešām ir laiks izglītot Saeimas deputātus! Tā nav blanketa norma, cienījamais Elksniņa kungs! Tā ir atsauces norma! Atsauces norma uz punktu, kas paredz, ka, ja cilvēks sodīts par smagu noziegumu, bet sodāmība ir dzēsta vai noņemta, tad var būt attiecīgs izņēmums. Piemēram, var būt situācija, ka cilvēks izdarījis ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Likuma pārkāpums, nopietns noziegums! Par to viņš ir sodīts, bet, ja sodāmība ir noņemta vai dzēsta, tad var arī izskatīt attiecīgo jautājumu. Un es tiešām domāju, ka nevajadzētu šeit demonstrēt savas akadēmiskās zināšanas un lietot tieši tādus burvīgus vārdus kā „blanketa norma”, ja mēs līdz galam nesaprotam, ko tas nozīmē. Paldies. (Frakcija VIENOTĪBA aplaudē.)".
- 2012_11_22-seq143 spokenText "Kolēģi! Tik lielā mērā interesantu demagoģijas paraugstundu no Loskutova kunga es nebiju redzējis. Patiesi žēl, ka viņš man to nav pasniedzis... Varbūt es tagad būtu citādāks. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Tas ir labojams!”) Situācija ir tāda. Es piedāvāju izslēgt 9.panta ceturto daļu, kura skan sekojoši... Loskutova kungs, lasīsim kopā: „Pamatojoties uz valsts noslēpuma subjekta priekšlikumu, Satversmes aizsardzības biroja direktors...” Satversmes aizsardzības biroja direktors - ne par ko citu šeit nav runa! - „...pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju valsts noslēpumam atsevišķām personām, kurām to ierobežo šā panta trešās daļas 3.punkta...” Blanketa norma, atsauce... Tas jums bija jāzina, pasniedzot studentiem lekcijas! Atgriežamies pie 3.punkta, uz kuru atsaucas šī ceturtā daļa... (No zāles dep. A.Loskutovs: „Jūs slikti mācījāties krimināltiesības!”)... Jūs tāds kliedzošs kadrs! (No zāles: „Ar zāli nesarunāties!”) 3.punkts: „...kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības...” Loskutova kungs, es tiešām jūs aicinu varbūt palasīt likumu!".
- 2012_11_22-seq141 spokenText "Es joprojām esmu mierīgs... Bet es gribēju tikpat mierīgi, kā runāju pirms tam, arī tagad pateikt, ka Elksniņa kungs savā tradicionālajā stilā veiksmīgi, skaisti manipulē ar informāciju... cerībā, ka deputāti vai nu neklausās, vai saklausīs ne to, kas likumā vai priekšlikumos rakstīts. Kāpēc Elksniņa kungs piemin... runā tikai par vienu vienīgu situāciju, kad Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks dos pielaidi valsts noslēpumam cilvēkam, kas notiesāts par valsts noslēpuma izpaušanu? Šī norma attiecas uz visiem iespējamiem kriminālpārkāpumiem un uz visiem iespējamiem mazāk smagiem noziegumiem, ja sodāmība dzēsta vai noņemta. Ja cilvēks ir izpaudis valsts noslēpumu, tad tas likuma pants... izskatāmā panta punkts, kuru Elksniņa kungs ierosina svītrot ārā, dod iespēju nedot pielaidi valsts noslēpumam. Katrā konkrētā gadījumā Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks vērtēs situāciju no cilvēka uzticamības viedokļa. Starp citu, šeit arī mans personisks ieteikums deputātam Ādamsonam: es kā latvietis latvietim viņam pateiktu, ka jāatšķir vārds „uzticams” no vārda „uzticīgs”. Likums nesaka, ka cilvēkam, kas pretendē uz valsts noslēpumu... uz pielaidi valsts noslēpumam, būtu jābūt uzticīgam kaut kam... nezin kam, par ko pārdzīvo Ādamsona kungs. Likums saka, ka pretendentam uz valsts... uz pielaides pie valsts noslēpuma saņemšanu jābūt uz-ti-ca-mam! Ka viņam var uzticēties. (Frakcija VIENOTĪBA un RP frakcija aplaudē.) Paldies.".
- 2012_11_22-seq139 spokenText "Kolēģi! Seržanta kunga joks attiecībā uz Ministru kabineta locekļiem bija tiešām labs. Un tiešām... Šādu tik lielā mērā pārmērīgu parādsaistību pastāvēšana attiecībā uz tām personām, kurām ir pielaide darbam ar valsts noslēpumu un kuras darbojas izpildvarā, tiešām rada riskus, ka vienā otrā situācijā lēmumi varētu būt pieņemti vienu noteiktu personu interesēs, vai arī ka šāda informācija varētu būt, piemēram, noplūdināta. Par to arī liecina kaut vai viens piemērs: Nacionālās drošības komisijas locekļa Zaķa kunga e-pasta sarakste „klejoja” ļoti daudz... un cītīgi... to attiecīgi viens otrs arī ļoti precīzi... (Starpsaucieni.)... precīzi ir izlasījis. Bet, godājamie deputāti, pie kā tad mēs esam nonākuši, neatbalstot tos iepriekšējos sešus priekšlikumus? Un tagad mēs runāsim par to septīto. 7.priekšlikums ir izslēgt 9.panta ceturto daļu, kura paredz: „Pamatojoties uz valsts noslēpuma subjekta priekšlikumu, Satversmes aizsardzības biroja direktors pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju valsts noslēpumam atsevišķām personām, kurām to ierobežo šā panta trešās daļas 3.punkta nosacījumi.” Ko tas nozīmē? Ir atsevišķa kārtība, kurā ir norādīts, ka, ja personu, kura ir saukta pie kriminālatbildības un ir bijusi pat notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības... Satversmes aizsardzības biroja direktors šādām personām pielaidi darbam ar valsts noslēpumu var tomēr dot. Ļoti interesanta situācija! Pie apstākļiem, kad, piemēram, pieeja vispārējā kārtībā tiek liegta visām tām personām, par ko Latkovska kungs ir teicis... gan tām, kuras ir ārstniecības iestāžu uzskaitē un no alkohola atkarīgas personas, gan tām, kuras bijušas PSRS... un viss pārējais... Un tagad iedomāsimies: pat tādu, par kuru pat ir bažas, ka, iespējams, viņa varētu nākotnē izpaust... Bet šajā situācijā ir konkrēta persona, kura ir pat notiesāta par valsts noslēpuma izpaušanu. Un Satversmes aizsardzības biroja direktors šai notiesātajai personai uzticas! Es domāju, lielā mērā šajā situācijā tiešām kaut kas nav kārtībā ar likumu, un es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu - 7.priekšlikumu.".
- 2012_11_22-seq137 spokenText "7. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq136 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 47, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq135 spokenText "Godātie kolēģi! Es, protams, atvainojos, bet Elksniņa kungs pats nesaprot, ko viņš nupat ir iesniedzis, jo, ja mēs to atbalstītu, tad pielaide valsts noslēpumam būtu jāatņem trijiem Ministru kabineta locekļiem, un tā būtu katastrofa.".
- 2012_11_22-seq133 spokenText "Godājamie kolēģi! 6.priekšlikumā es piedāvāju ieviest normu, saskaņā ar kuru pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiktu liegta personai, kurai ir nopietnas finansiālās grūtības vai kuras rīcībā ir ievērojams daudzums neskaidras naudas līdzekļu vai neskaidras izcelsmes nekustamo īpašumu. Es uzskatu, ka minētā kritērija pastāvēšana būtiski rada korupcijas riskus attiecībā uz šādu personu, būtiski padara iespējamas prettiesiskas darbības no tās personas puses, kurai ir pielaide darbam ar valsts noslēpumu. Tas pats attiecas uz finansiālu parādu un būtisku, piemēram, īpašumu esamību, kuriem nav skaidras izcelsmes, bet attiecībā uz kuriem nav iespējams pierādīt, ka tie ir nelikumīgi iegūti. Šajā situācijā, es domāju, tāpēc mums sabiedrības interesēs vajadzētu šādu regulējumu ieviest. Un vēl jo vairāk tāpēc, ka tas saskan ar Eiropas Padomes dokumentos ietvertajiem kritērijiem.".
- 2012_11_22-seq131 spokenText "6. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq130 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 49, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq129 spokenText "5. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq128 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 48, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq127 spokenText "4. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq126 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Latkovska kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 49, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq125 spokenText "Tā kā Elksniņa kungs runāja par 4., 5. un 6.priekšlikumu, piedāvājot izslēgt 9.panta trešās daļas 6.punktu, un viņš automātiski piedāvā papildināt ar daudz konkrētākiem... Tātad konkrētība šeit ir, bet tajā pašā laikā zūd šīs iespējas drošības iestādēm, kā jau teica Loskutova kungs, nedot pielaides tiešām tiem cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar alkoholu, bet kuri nesastāv kāda narkoloģiskā dienesta uzskaitē. Tāpat ir ar azartspēlēm un daudzām citām lietām, kuras likumā vienkārši nevar atrunāt. Arī Juridiskais birojs, kas bija pieaicināts klāt sēdē, minēja, ka izsmeļošus kritērijus šeit nevar ievietot. Līdz ar to šāds regulējums, kurš pasaka, ka... dod pamatu apšaubīt personas uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu... šādas normas likumā tiešām ir nepieciešamas. Tā ka aicinu... Jā, arī komisija neatbalstīja deputāta Elksniņa iesniegto 3.priekšlikumu.".
- 2012_11_22-seq123 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es, protams, saprotu, ka alkohols kādam ir arī liela problēma, un patiešām ir svarīgi, lai cilvēks, kas to lieto pārmērīgi daudz, tomēr pie šīs pielaides netiek. (Dep. J.Kursīte-Pakule aplaudē.) Paldies.".
- 2012_11_22-seq121 spokenText "Es tiešām aicinātu Loskutova kungu varbūt mazliet savaldīties un... (No zāles dep. A.Loskutovs: „Es esmu mierīgs!”)... un nebrēkt. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Es nebrēcu!”) Bet atzīšanās, ko viņš šajā gadījumā ir paudis, uzstājoties no tribīnes, ir fundamentāla. Tiešām, pastāv kritēriji, kuri likumā nav ietverti, bet kurus vienā vai otrā situācijā mēs varētu izmantot, pielāgot, attiecināt, lai pret vienu vai otru parlamentārieti, izmantojot minēto regulējumu, attiecīgi arī vērstos. Par visiem tiem vaidiem un nopūtām, kas pašreiz ir dzirdami no Čepānes kundzes. Nu, principā, konkrētā pētījuma autori... (Starpsaucieni no zāles: „Uzvārdus!”) ir Aidans Vils (Aidan Wills) no Ženēvas Bruņoto spēku demokrātiskās kontroles centra un Matiass Vermulens (Mathias Vermeulen), Eiropas Universitātes institūta vadītājs. Izrunājieties ar viņiem! Es varētu iedot jums grāmatu izlasīt (No zāles dep. L.Čigāne: „Pats esi lasījis?”), kurā viņi to visu ir aprakstījuši, ir veikuši veselu pētījumu. Taču attiecībā uz minētajiem kritērijiem es aicinu izvērtēt sekojošo. Nav iespējama situācija, ka likumā esošie kritēriji pieļauj to paplašinātu tulkošanu. Nu, pieņemsim, es tagad atvēru... Eiropas Savienības Padomes norādījumi par personālam nepieciešamajām drošības pielaidēm... Šo kritēriju šajā likumā ir 15. Kāpēc mūsu likumā ir jāļauj neierobežota rīcības brīvība izdomāt kaut ko vai pielāgot kaut kādai normai kaut kādu situāciju? Es tiešām aicinu likumdevēju būt lielā mērā saprātīgam un lielā mērā paredzamam, lai noteiktu tādu tiesisku kārtību, kura būtu atbilstoša demokrātiskas valsts principiem. Un šajā situācijā es tiešām aicinu varbūt neapelēt pie jautājumiem, par kuriem vienam otram nav nekādas informācijas.".
- 2012_11_22-seq119 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ļoti žēl, ka mēs negribam pēc būtības apspriest Elksniņa kunga priekšlikumus un ka visi tie ir noraidīti un pat nav nopietni debatēti. Ja mēs runājam par šo konkrēto priekšlikumu (par to, cik plašas ir tiesības mūsu specdienestiem, es parunāšu mazliet vēlāk, kad nonāksim pie cita priekšlikuma), tad paskatīsimies, ko tad ierosina izsvītrot: „par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu”. Jautājums: uzticamību kam? Kāpēc likumā tad tas netiek precizēts? Kam tev jābūt uzticīgam? Viena otra specdienesta darbinieka izpratnē, uzticamībai jābūt kādam cilvēkam attiecībā pret attiecīgo specdienestu. Mēs varam minēt daudz piemēru par to, kā ļaunprātīgi tiek izmantots... ka specdienests ļaunprātīgi izmanto šo savu stāvokli... (No zāles dep. Dz.Ābiķis un dep. A.Loskutovs: „Piemērus!”)... Kā viņi ierodas apcietinājuma vietās un pieprasa tikšanos ar kādu cietumnieku, un pieprasa, lai par to nekur nekas netiktu fiksēts, citādi cilvēkam, kas atbild par attiecīgās iestādes operatīvo darbu, draud pielaides atņemšana. Var minēt daudzus citus piemērus. (No zāles dep. Dz.Ābiķis un dep. A.Loskutovs: „Mini piemērus!”) Elksniņa kunga priekšlikumi šajā konkrētajā gadījumā ir daudz precīzāki un labāki nekā esošajā likumprojektā. Es tomēr aicinu debatēt nevis pēc izjūtām, nevis pēc tā, vai patīk vai nepatīk viens vai otrs deputāts vai cilvēks, bet debatēt pēc būtības. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „To mēs arī darām!”) Paldies.".
- 2012_11_22-seq117 spokenText "(No zāles dep. J.Urbanovičs: „Arī tu, Aleksej!”) Labdien, kolēģi! Es gribu iebilst pret idejai ieslēgt normu, kas paredz iespēju vērtēt ne tikai konkrētus un tādus skarbi formālus kritērijus, bet dot iespēju Drošības policijai un Satversmes aizsardzības birojam katra kompetences ietvaros vērtēt arī citus faktus. Šeit ir daži ļoti vienkārši apsvērumi. Esošais likums paredz, ka nevar saņemt pielaidi valsts noslēpumam cilvēks, kas sastāv uzskaitē saistībā ar alkoholismu, narkomāniju vai kādām citām atkarībām. Kad mēs komisijā skatījām šo jautājumu, gan Drošības policijas, gan Satversmes aizsardzības biroja darbinieki nosauca vismaz dažus, manuprāt, absolūti pārliecinošus argumentus. Var būt tāda situācija, ka cilvēks nav uzskaitē saistībā ar alkoholismu, pie tam tā situācija ir tik vienkārša un tik ikdienišķa. Cilvēks nonāk uzskaitē tad, kad viņš ir izdarījis kaut kādu tiesību pārkāpumu, piemēram, vadījis automašīnu reibumā. Un pēc tam viņu ņem uzskaitē. Ja cilvēks ir, kā saka, sadzīves žūpa, tad viņš nebūs uzskaitē, taču, lemjot jautājumu par pielaides saņemšanu, protams, viņa nosliece uz alkohola lietošanu vai narkotiku lietošanu būtu jāņem vērā. Vēl viens moments. Aizraušanās ar azartspēlēm nav klasificējama kaut kā... pēc kāda no esošajiem punktiem. Tomēr patiesībā šī nosliece potenciāli ir ļoti bīstama, jo cilvēka atkarība no azartspēlēm... iespējams, jau finansiālā atkarība padara viņu ļoti ietekmējamu no to cilvēku puses, kuriem ir kāda interese. Tāpēc mēs nekad nevarēsim ierobežot ar pieciem, sešiem, septiņiem ļoti stingriem punktiem visu dzīves dažādību un visu dzīves notikumu dažādību. Un es uzskatu, ka drošības iestādēm ir jābūt zināmai brīvības robežai, bet, ja ir bažas vai bailes no patvaļas, par kuru runāja Elksniņa kungs, tad es gribu atgādināt, ka likumā ir noteikta tiesiskā kārtība, kādā tiek izvērtēts atteikums pielaides saņemšanai, un tas dod zināmas garantijas Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem, attiecībā uz kuriem tiek izlemts jautājums par pielaides izsniegšanu. Paldies.".
- 2012_11_22-seq115 spokenText "Godājamie kolēģi! Es lūdzu izslēgt likuma „Par valsts noslēpumu” 9.panta trešās daļas 6.punktu, kas paredz, ka pieeja konfidenciālajiem, slepenajiem un sevišķi slepenajiem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. Šis priekšlikums ir jāizvērtē kopsakarā ar maniem nākamajiem priekšlikumiem - ar 4., 5. un 6.priekšlikumu, kurus es lūdzu izvērtēt detalizēti un ieviest papildu kritērijus attiecībā uz personas pieeju darbam ar valsts noslēpumu. Lielā mērā šo normu pielietošanas prakse attiecībā uz pašreizējo regulējumu ir pierādījusi subjektīvu un antikonstitucionālu prasību izvirzīšanu pret tām personām, kuras vēlas saņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, un pieļauj neierobežotu rīcības brīvību no drošības iestāžu puses, vērtējot, vai persona ir pielaižama darbam ar valsts noslēpumu. Ko es piedāvāju minētā priekšlikuma vietā? Es piedāvāju atbalstīt 4., 5. un 6.priekšlikumu. Par ko ir runa 4.priekšlikumā? Par to, ka ir jāliedz pielaide tām personām, kuras pārrunu laikā apzināti slēpušas, maldinājušas, sagrozījušas vai falsificējušas informāciju, viltojušas vai sagrozījušas dokumentus. Minētā priekšlikuma pamatā ir regulējums, kāds pastāv Eiropas Padomē un Vācijas likumā par valsts drošības pārbaudēm. 5.priekšlikums ir par personām, par kurām pārbaudes gaitā ir iegūti fakti, kuri rada šaubas par konkrēto personu lojalitāti un viņu darbību, kas vērsta uz vardarbību, uz Latvijas Republikas valsts varas gāšanu. Arī šāds kritērijs izriet no Eiropas Padomes regulējuma un arī no Vācijas attiecīgajiem saistošajiem normatīvajiem aktiem. 6.priekšlikumā ir runa par to, kas arī būtu jāievieš un kas mūsu sabiedrībā tiešām ir aktuāls. Tas paredz papildināt regulējumu, kas liegtu pieeju darbam ar valsts noslēpumu tām personām, kurām ir nopietnas finansiālās grūtības vai kuru rīcībā ir ievērojams daudzums neskaidras naudas līdzekļu vai neskaidras izcelsmes nekustamo īpašumu. Kolēģi, es tiešām aicinu izvērtēt šo regulējumu. Es aicinu nevērsties pret tiem kā pret „Saskaņas Centra” priekšlikumiem, bet vērtēt šo regulējumu kā tādu, kāds tas ir vairākās Eiropas demokrātiskajās valstīs.".
- 2012_11_22-seq112 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Latkovska kungs vēlas ko teikt? Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq111 spokenText "Manuprāt, Latkovska kungam nav vairs ko teikt, kā tikai ad hominem argumenti, personīgi vēršoties pret oponentu. Godājamie kolēģi! Tiesiskā kārtība, kura ir nostiprinājusies vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir sekojoša: astoņās... (Starpsaucieni: „Uzskaiti!”)... Tūlīt!... Astoņās Eiropas Savienības dalībvalstīs (No zāles dep. A.Loskutovs: „Kurās?”) - Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Vācijā, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā... - automātiski deputātiem tiek piešķirtas pielaides darbam ar valsts noslēpumiem, kuri ir klasificēti kā top secret - sevišķi slepeni. Papildus astoņām pieminētajām dalībvalstīm... tās ir... tas nozīmē 10 papildus pie astoņām... ir tās, kurās deputātiem tiek piešķirta pieeja valsts noslēpuma objektiem ar klasifikāciju secret - noslēpums. Šajā situācijā, kolēģi, es tiešām aicinu... iesaku vienam otram palasīt... ir ļoti daudz labu grāmatu... un īpašas tabulas, kurās ārvalstu eksperti ir izanalizējuši tiesisko kārtību pielaides piešķiršanas procesā. Un šajā situācijā es tiešām aicinu Latkovska kungu izvairīties no personīgiem apvainojumiem un argumentiem par to un par tiem jautājumiem, par kuriem viņš lielā mērā pat nav kompetents. Citādi man tiešām... man tiešām rodas pamatotas bažas par to, ka... likumā mums nav aizliegts, ka Saeimas deputāti varētu būt tiesībsargājošo iestāžu aģenti... (No zāles dep. J.Kursītes-Pakules un dep. J.Reira starpsaucieni.) Varētu jūs, Latkovska kungs, aizdomāties par to!".
- 2012_11_22-seq109 spokenText "Man liekas, kolēģiem ir skaidrs: Elksniņa kungam nepatīk SAB. Labi! Ja viņam nepatīk SAB, tad izmantosim argumentus no Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2003.gada 23.aprīļa sprieduma, kur arī ir vērtēts likums „Par valsts noslēpumu”. Es citēšu: „Likums „Par valsts noslēpumu” pamatoti garantē valstij ekskluzīvas īpašumtiesības uz valsts noslēpuma objektiem un noteic, ka tie ir īpašā valsts aizsardzībā. Izvēloties pasākumus, lai īstenotu šo aizsardzību, valstij ir visai plaša rīcības brīvība.”".
- 2012_11_22-seq107 spokenText "Godājamie kolēģi! Visi mani priekšlikumi, kurus es iesniedzu likumā „Par valsts noslēpumu”, nav mans personīgs izdomājums. Minētie priekšlikumi ir tapuši, balstoties uz likumu par valsts drošības pārbaudēm, kādas ir Bundestāga deputātiem, kādas ir ierēdņiem Vācijā. Tāda pieeja, izvērtējot arī Eiropas Padomes ģenerālkonsulu, ģenerālsekretāru, tiek izmantota kā personāla atlases kritērijs, piemēram, Eiropas Padomē. Šis regulējums... mani priekšlikumi nav nekas jauns. Tas jau ir aprobēts citās valstīs. Tas ir spēkā, tas darbojas, un tas atbilst demokrātiskas un tiesiskas valsts principiem. Ar balsojumu „pret” to jūs principā parādāt, ka Latvijā lielā mērā ir apdraudēta demokrātija un ka jūs nododat savas tiesības, kuras jums ir deleģējusi tauta, ievēlēdama jūs Saeimā, vienai vai otrai tiesībsargājošai organizācijai, kuras pakalpojumus šad un tad attiecībā uz vienu otru deputātu jūs acīmredzot izmantojat. Bet, ja mēs runājam par 9.panta trešo daļu, tad... Es lūdzu papildināt 9.panta trešo daļu pēc vārdiem „valsts noslēpuma objektiem” ar vārdiem „izvērtējot tikai šajā likumā noteiktos kritērijus”. Kāds ir mans mērķis? Komisijas sēde, kurā piedalījās Satversmes aizsardzības birojs, ir parādījusi, ka Satversmes aizsardzības birojs, vērtēdams personas pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, vērtē arī citus kritērijus, kuri likumā nav noteikti. (Viens otrs nepiekritīs, bet Latkovska kungs, ceru, neļaus man šajā jautājumā samelot!) SAB pārstāvji ir norādījuši, ka viņi vērtē, vai persona, piemēram, spēlē azartspēles. Šāds kritērijs likumā nav paredzēts. Viņi vērtē, vai persona, piemēram, iedzer. Arī šāds kritērijs likumā nav paredzēts. Uz ko es gribu norādīt, godājamie deputāti? Drošības iestādes nav tiesīgas paplašināt 9.pantā norādīto gadījumu klāstu, kurš lielā mērā ir izsmeļošs. Vēl vairāk! Izslēgšanas paplašināta kritēriju tulkošana tiesiskā un demokrātiskā valstī nav pieņemama. Ar šādu regulējumu, kāds ir pašreiz, mēs radām patvaļas riskus, kad iestāde pēc savas kompetences var paplašināt normās ietverto dispozīciju un piemērot to savām vajadzībām, tātad piemērot arī pret parlamentāriešiem. Paldies.".
- 2012_11_22-seq106 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.".
- 2012_11_22-seq105 spokenText "2. - Saeimas deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq104 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Latkovska kungs ko vēlas piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Saeimas deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq103 spokenText "Komisijas sēdē, kurā tika skatīts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu””, bija pieaicināti arī Drošības policijas pārstāvji, kuri arī komentēja. Jāsaka, ka viņi joprojām paliek pie stingra viedokļa, ka slepenības termiņu var pagarināt, kamēr vien pastāv mūsu valsts drošības apdraudējums.".
- 2012_11_22-seq101 spokenText "Godājamie kolēģi! Komentējot Latkovska kunga teikto, protams, vajag akcentēt vairākus momentus. Pirmkārt, komisijas sēdē par šo jautājumu tika pieaicināts vienīgi Satversmes aizsardzības birojs. Principā par visiem priekšlikumiem tika pieaicināts tikai Satversmes aizsardzības birojs, neraugoties uz to, ka tas skar gan sabiedriskās organizācijas, gan arī tiesībsarga kompetenci, gan Augtākās tiesas, gan... piemēram, varētu uzaicināt arī kādu tiesību zinātnieku par šo jautājumu. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija arī varētu, man ļoti jāatvainojas, pamācīties no Juridiskās komisijas, kā tiek vērtēts viens vai otrs jautājums, kad diskusija ir attīstīta tik lielā mērā, lai vismaz korekti izklausītu tos argumentus un priekšlikumus, kuri ir piedāvāti. Tas, kas ir noticis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, tas nu ir noticis. Satversmes aizsardzības birojs, protams, ņemot vērā to, ka tas skar arī viņus, neakceptēja šo priekšlikumu, bet, ja mēs runājam par apdraudējumu, par valsts neatkarības apdraudējumu, par būtiskiem apdraudējumiem un tā tālāk, par ko runāja arī Latkovska kungs, tad šajā situācijā ir nepieciešams norādīt uz 8.panta pirmo daļu, ko Latkovska... Šajā jautājumā Latkovska kungs gan nav kompetents, jo, piemēram, sevišķi slepenai informācijai slepenības termiņš ir 20 gadi. 20 gadi! Pēc šī termiņa izbeigšanās pagarinājums var būt vēl uz 20 gadiem. Kad pagājuši 40 gadi, pagarinājums var būt vēl uz 20 gadiem. 60 gadi! Es ļoti atvainojos, bet ar šādu normu mēs nenonāksim... necīnīsimies ne par kādu atklātību lēmumu pieņemšanā. Nu kāda var būt nozīme lēmumiem, kuri ir pieņemti, piemēram, pirms 40 vai 50 gadiem, kāda ir nozīme šādai normai un kvalifikācijas pakāpei?".
- 2012_11_22-seq99 spokenText "Deputāta Elksniņa piedāvājums izslēgt 8.panta otro daļu, kurā pateikts, ka pirms attiecīgās informācijas slepenības termiņa beigām institūcija, kura to ir klasificējusi, lemj par jauna slepenības termiņa noteikšanu vai informācijas deklasificēšanu. Redziet, ja mēs to vienkārši mehāniski izņemam un ne ar ko citu neaizstājam, tad rodas tāda situācija, ka var tikt atslepenota informācija, kura var apdraudēt valsts drošību. Slepenības termiņu var pagarināt un tā tam arī ir jābūt. Kamēr vien pastāv valsts drošības apdraudējums, tur nevar noteikt nekādu vienu vai divus, vai trīs termiņus. Valsts apdraudējumam nevar uzlikt termiņu!".
- 2012_11_22-seq97 spokenText "Godājamie kolēģi! Mans priekšlikums ir izslēgt likuma „Par valsts noslēpumu” 8.panta otro daļu. Kas ir noteikts likumā „Par valsts noslēpumu”? Likuma 8.pants paredz valsts noslēpuma slepenības saglabāšanas termiņus. Panta pirmajā daļā ir noteikts, ka konfidenciālai informācijai tiek noteikta slepenība uz 5 gadiem, slepenai informācijai - uz 10 gadiem, sevišķi slepenai informācijai - uz 20 gadiem. Panta otrā daļa paredz, ka pirms attiecīgās informācijas slepenības termiņa beigām institūcija, kura to ir klasificējusi, lemj par jauna slepenības termiņa noteikšanu vai informācijas deklasificēšanu. Informācijas noslepenošana bieži vien ir saistīta ar valsts interesēm. Taču informācija ir saistīta arī ar sabiedrības līdzdalību būtiskos procesos, tas ir viens no atklātību veicinošiem faktoriem. Ar laiku informācijas noslepenošana un slepenības pakāpe zaudē savu būtisko nozīmi un sabiedrībai tā informācija ir jādara zināma, lai sabiedrība varētu spriest par tiem procesiem, kuri norisinājušies, par pieņemtajiem lēmumiem, par tiem apstākļiem, kuriem pastāvot šī slepenības pakāpe ir noteikta, un dot vērtējumu par to, vai vienā vai otrā situācijā ierēdnis, politiķis vai cita persona ir rīkojušies atbilstoši likuma prasībām. Taču - ko paredz otrā daļa? Otrā daļa paredz, ka slepenības termiņu minētajiem dokumentiem var pagarināt, turklāt tā paredz, ka slepenības termiņu dokumentiem var pagarināt bezgalīgi! Tas nozīmē, ka ir konfidenciāli materiāli, piemēram, par kādu iepirkuma procedūru valsts vajadzībām. Valsts iztērējusi miljoniem latu par šo iepirkuma procedūru, taču materiāli ir klasificēti, sabiedrībai tie nav pieejami, lai sabiedrība varētu vērtēt gan iepirkuma pamatotību, gan arī lietderību. Šī norma, kuru es aicinu izslēgt, pieļauj iespēju iestādēm nepārtraukti pagarināt informācijas klasificēšanas termiņus. Tas nozīmē, ka faktiski šādā situācijā ir iespējami augsti patvaļas riski. Patvaļas aizlieguma princips pieprasa, lai valsts rīcībai būtu saprātīgs attaisnojums un lai ikviens varētu pārliecināties par šāda attaisnojuma esamību. Kāds ir pamats likumdevējam piešķirt izpildvarai neierobežotu rīcības brīvību (neierobežoti - tas varētu būt vienu, divas, piecas, desmit reizes!...) savu mērķu labad un tikai savos nolūkos turpināt šai informācijai noteikt slepenības pakāpi?! Līdz ar to, godājamie kolēģi, es uzskatu, ka tas ir lielā mērā nepamatots regulējums, nepamatots deleģējums, - un vēl jo vairāk tāpēc, ka, šajā situācijā vērtējot to kopsakarībā ar patvaļas aizlieguma principu, ir redzams, ka iestādēm ir piešķirta neierobežota rīcības brīvība. Jautājums: vai šajā situācijā nebūtu labāk ieviest tādu regulējumu, kas paredzētu, ka pagarinājums varētu būt iespējams, bet ka to varētu izmantot ne vairāk kā vienu reizi? Diemžēl likumā tāda regulējuma nav. Līdz ar to es saskatu patvaļas riskus šajā situācijā un lūdzu izslēgt likuma “Par valsts noslēpumu” 8.panta otro daļu.".
- 2012_11_22-seq95 spokenText "Uz otro lasījumu ir saņemti 20 priekšlikumi. 1. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisija neatbalstīja.".
- 2012_11_22-seq94 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu””, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
- 2012_11_22-seq93 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 13.decembris.".
- 2010_12_02-seq224 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 13.decembris.".
- 2012_11_22-seq92 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2012_11_22-seq91 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es esmu viens no šī likumprojekta iesniedzējiem, un es gribu teikt, ka darba grupā, kad vasarā mēs strādājām pie šī likumprojekta, ļoti nopietni tika diskutēts jautājums, vai nepacelt līdz 21 gadam alkohola iegādes vecumu. Un šajā ziņā mūs atbalstīja daļa no studentiem. Ir biedrība, kura tiešām to atbalsta, un es gribu teikt, ka tas lielā mērā ir saistīts ar to, ko mēs runājām šeit par 16 gadiem, - ka mēs šajā vecumā piešķirsim balsošanas tiesības. Un līdzīgi viena daļa studentu saka tā: „Mēs no 18 gadiem varam balsot, tad kādēļ mēs nevarētu no 18 gadiem lietot alkoholu?” Bet, redziet, te ir viens ļoti nopietns jautājums, kas saistīts ar valsts stratēģiju. Jā, jūs, jaunie cilvēki, varat no 18 gadiem iet balsot, bet man gribētos, lai jūs atnāktu balsot skaidrā prātā, jo Latvijā kā valstī ar nelielu cilvēku skaitu, pasaules mērogā ņemot, mums ir ļoti svarīgi, lai jaunie cilvēki nebūtu ar alkohola apmiglotām smadzenēm, jo ir zināms, ka no 21 līdz 25 gadu vecumam alkohols ietekmē cilvēka domāšanu. Un, lai tā nebūtu runāšana „pa tukšo”, es gribu vienu ļoti konkrētu lietu šeit pateikt. Un tas ir saistībā ar šo lielo konfliktu, kas mums ir, par augstāko izglītību un zinātni. Redziet, ir izveidojies diezgan liels konflikts starp ministru, zinātniekiem un augstskolām. Starp citu, runājot par sabiedrības grupām, ļoti bieži zinātniekus pat īpaši nepiemin, jo ko tur daudz par viņiem runāt? Viņi tāpat kaut ko dara un darbojas. Tā ir milzīga atšķirība no tā, kā tas ir sportā. Mēs sportā ļoti labi zinām olimpiskos čempionus, paraolimpiskos čempionus, un viņi par saviem sasniegumiem no valsts maka saņem diezgan pamatīgu naudu. Es varu teikt, ka, lūk, attiecībā uz zinātni un augstāko izglītību es minēšu divus piemērus. Un man liekas, ka tā ir liela kļūda, ko pieļauj ministrs Ķīlis, jo viņš, būdams izglītības un zinātnes ministrs... es neesmu dzirdējis, ka viņš kaut kur būtu šīs lietas sabiedriski aktuāli pateicis. Un tās ir divas tādas lietas. Ir tāda Eiropas ietvarprogramma. Šīs ietvarprogrammas ietvaros Latvijas zinātnieki - astronomi, ģeogrāfi, ģeodēzisti un fiziķi - kopā ir dabūjuši 3,8 miljonus eiro projektam un ir koordinatori Eiropas mērogā. (No zāles: „Kāds tam sakars?!”) Nē, tā ir ļoti konkrēta lieta, par ko es runāju, lai nopamatotu, ka tas ir svarīgi, un lai būtu skaidri attīstīta domāšana. Redziet, te ir tā milzīgā starpība, ka no šiem 3,8 miljoniem eiro valstij nodokļos nāks atpakaļ aptuveni 1 miljons eiro. Un otrs. Pavisam nesen notika šāds gadījums: ir viens Latvijas zinātnieks, Andris Ambainis, un es viņu zinu jau vairāk nekā 10 gadus. Kad viņš bija Daugavpils skolnieks, viņš brauca no Daugavpils ar vilcienu uz Rīgu, brauca uz Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu, nāca arī pie manis uz Latvijas Zinātņu akadēmiju, jo viņš nevarēja izdomāt, ko mācīties - matemātiku vai informātiku. Un beigu beigās viņš izlēma. Beidza Latvijas Universitāti, aizstāvēja disertāciju un pēc tam viņš vairākus gadus strādāja Amerikā. Viņš strādā pie tā sauktajiem kvantu datoriem. Un tā ir vēl viena lieta, kas saistīta ar valsts stratēģiju. Ja mēs runājam, ka zinātnei ir ļoti svarīgs pielietojums, tad šajā gadījumā kvantu datori būs pēc 30-40 gadiem. Kur mēs šodien dabūsim uzņēmēju, kurš ieguldīs tur naudu? Un, lūk, šis Andris Ambainis ir izcīnījis 1,3 miljonus eiro riska projektam par kvantu datoriem. Tas nozīmē, ka no tiem aptuveni 300 tūkstoši eiro valstij nāks atpakaļ. Un tas ir cilvēks, kurš ir ļoti apzinīgi strādājis un kurš nelieto alkoholu, un tas ir tas, ko es šobrīd gribu pateikt, jo to nav darījis izglītības un zinātnes ministrs, - gribu norādīt uz to, ko vajadzētu sabiedrībai zināt, - ka, lūk, tad, ja mums ir cilvēki ar skaidru galvu, kas mēģina Latvijai darīt labu, mēs varam kļūt slaveni pasaulē. Paldies.".
- 2012_11_22-seq90 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrim Buiķim.".
- 2012_11_22-seq89 spokenText "Labdien! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr.432/Lp11), pirmais lasījums. Likumprojekts paredz „aizliegt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību, lietošanu vai atrašanos reibuma stāvoklī izglītības iestādē, tās teritorijā vai dienesta viesnīcā”. Grozījumu mērķis ir „nodrošināt, lai izglītības iestādēs, to teritorijā vai dienesta viesnīcās netiktu lietoti alkoholiskie dzērieni, jo īpaši, ja šajās izglītības iestādēs, to teritorijā vai dienesta viesnīcās uzturas nepilngadīgas personas”. „Grozījumi paredz aizliegt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību arī sociālās aprūpes iestāžu telpās un teritorijās analoģiski, kā jau tas ir ticis aizliegts ārstniecības iestādēs un to teritorijā, tādējādi samazinot personām, kuras uzturas šajās iestādēs, iespēju piekļūt alkoholiskajiem dzērieniem, kas ir kaitējoši personu veselībai.” Tāpat likumprojekts paredz „aizliegt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību valsts un pašvaldību iestāžu telpās”. Bez tam ir paredzēts, ka „lielveikalos alkoholu tirgot pieļaujams atsevišķā nodaļā. Minētā aizlieguma mērķis ir novērst situācijas, kad alkoholiskie dzērieni ir viegli pieejami jebkuram veikala apmeklētājam, arī nepilngadīgām personām un jauniešiem, kuru sākotnējais veikala apmeklējuma mērķis bija iegādāties citas preces.” Likumprojekts paredz noteikt alkohola pircējiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem pienākumu bez uzaicinājuma pārdevējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Minētā grozījuma mērķis ir nodrošināt, lai nebūtu tādu gadījumu, kad pārdevējs, spriežot pēc pircēja ārējā izskata, pārdod alkoholiskos dzērienus nepilngadīgai personai, maldīgi uzskatīdams, ka persona ir pilngadīga - 18 līdz 25 gadus veca. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2012_11_22-seq88 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.novembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, pirmais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.".
- 2012_11_22-seq86 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2012_11_22-seq85 spokenText "Cienījamā Saeimas Prezidija priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju””. Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus likumā „Par policiju”, nosakot, ka policijas darbiniekiem ir tiesības izdarīt kontrolpirkumus, lai atklātu un novērstu administratīvus pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus. Likumprojekts paredz, ka kontrolpirkumu var izdarīt gan pats policijas darbinieks, gan arī iesaistīt tā izdarīšanā citu personu, arī nepilngadīgu. Taču vienlaikus likumprojektā paredzēts arī deleģēt Ministru kabinetam pienākumu noteikt prasības, kādas jāievēro policijas darbiniekiem, iesaistot citu personu kontrolpirkuma izdarīšanā, un kārtību, kādā veicams kontrolpirkums. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2012_11_22-seq84 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.decembris. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””, pirmais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Demiters.".
- 2012_11_22-seq83 spokenText "2012.gada 20.decembris.".
- 2012_11_22-seq82 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 20. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2012_11_22-seq81 spokenText "Labdien, kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Šo grozījumu būtība ir mednieku loka sertificēšana, kā arī medību trofeju izvešanas aizlieguma atcelšana. Komisija izskatīja un lūdz Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā. Šie grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar likumprojektu „Grozījumi Medību likumā”.".
- 2012_11_22-seq80 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām ””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2012_11_22-seq79 spokenText "Un lūdzu arī trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”.".
- 2012_11_22-seq77 spokenText "Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, trešais lasījums. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi vienu vienīgu priekšlikumu, kas attiecas uz hidrotehnisko būvju īpašnieku pienākumiem nodrošināt neapplūšanu. Nu, loģiski, es lūdzu to atbalstīt.".
- 2012_11_22-seq76 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 22.novembra sēdi. Tātad pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektus un nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2012_11_22-seq75 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00. (Pārtraukums.) Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeiams priekšsēdētāja".
- 2012_11_22-seq74 spokenText "Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... nav, Augusts Brigmanis... nav, Jānis Dombrava... nav, Kārlis Eņģelis... nav, Iveta Grigule... nav, Jānis Junkurs... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Vitālijs Orlovs... nav, Sergejs Potapkins... nav, Raimonds Vējonis... nav, Ivars Zariņš... arī nav. Paldies.".
- 2012_11_22-seq72 spokenText "Cienījamie kolēģi! Starpbrīdī, kā mēs vakar vienojāmies, notiks īsa Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde. Paldies.".
- 2012_11_22-seq71 spokenText "Paldies. Tātad ir pienācis laiks pārtraukumam. Pirms mēs reģistrējamies, lai pārbaudītu mūsu klātbūtni, vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
- 2012_11_22-seq70 spokenText "Gribu pateikties komisijas deputātiem un arī ģenerālprokuroram par ieguldīto darbu. Tas tiešām bija kopējs darbs. Paldies.".
- 2012_11_22-seq69 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Prokuratūras likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2012_11_22-seq66 spokenText "24. - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq40 spokenText "11. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq38 spokenText "10. - deputātes Bites priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq36 spokenText "9. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2012_11_22-seq22 spokenText "Ir saņemti 24 priekšlikumi. 1. - deputātes Ingas Bites priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. -komisijas priekšlikumā. 2.priekšlikums atbalstīts.".